17. pants

Tomēr Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka

demokrātiskas un tiesiskas valsts likumu galvenais mērķis ir

taisnīguma nodrošināšana. Satversme neparedz mazāku pamattiesību

nodrošināšanas jeb aizsardzības apjomu, kā to nosaka

starptautiskās cilvēktiesību saistības, taču valsts savos likumos

var garantēt vēl plašāku šo tiesību tvērumu un augstāku

aizsardzības standartu.

Kaut arī atteikums izsniegt industriālās drošības sertifikātu

neattiecas uz personu tiesībām un likumiskajām interesēm, kuru

aizsardzība taisnīgā tiesā paredzēta Satversmes 92. pantā, šī

Satversmes norma neliedz valstī izveidot tādu procesuālo kārtību,

kuras ietvaros lēmumu par atteikumu izsniegt industriālās

drošības sertifikātu vai par šā sertifikāta anulēšanu persona

varētu apstrīdēt, iesniedzot sūdzību ģenerālprokuroram, kura

lēmums savukārt būtu pārsūdzams administratīvajā tiesā.

Pēc Grozījumu likumā "Par valsts noslēpumu" spēkā

stāšanās lēmuma par atteikumu izsniegt industriālās drošības

sertifikātu pārsūdzības procesā personai būs paredzēta pieeja

tiesai. Tā kā valsts ar likumu ir izveidojusi šādu procesuālo

kārtību, tā ir kļuvusi par tiesību sistēmas sastāvdaļu un

personai ir jābūt nodrošinātām tiesībām un procesuālajām

garantijām, ko nosaka tiesības uz taisnīgu tiesu.