8. pants

1Pieaicinātā persona - Satversmes aizsardzības

2birojs - pievienojas Ministru kabineta atbildes rakstā

3minētajam un papildus norāda, ka, lai gan attiecībā uz

4klasificētiem iepirkumiem komersantam tiek izvirzītas

5paaugstinātas drošības prasības, tā tiesības strādāt šauras

6konkurences apstākļos ir uzskatāmas par privilēģiju. Valsts

7neiejaucoties komercdarbībā, jo industriālās drošības sertifikāta

8neesība neierobežojot komersanta tiesības darboties paša

9izraudzītajā nozarē. Pieteikuma iesniedzēju apgalvojums, ka

10iepirkumi, sakarā ar kuriem nepieciešams industriālās drošības

11sertifikāts, esot būtiska to veiktās komercdarbības daļa,

12neatbilstot patiesībai.

13Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrajā teikumā paredzētais

14ierobežojums, proti, piecu gadu termiņš, esot noteikts leģitīma

15mērķa labad - valsts un sabiedrības drošības aizsardzībai. Viens

16no valsts uzdevumiem esot minimizēt iespēju, ka valsts noslēpums

17tiek nodots neuzticamiem komersantiem. Noteiktais ierobežojums

18atbilstot visiem samērīguma kritērijiem.

19Prasības, kādām komersantam jāatbilst, lai tas varētu saņemt

20industriālās drošības sertifikātu, esot ietvertas Noteikumu Nr.

21412 II nodaļā. Atbilstoši šīm prasībām valsts drošības iestādes

22pārbaudot komersantu sniegto informāciju un operatīvās,

23izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūstot arī

24papildu informāciju. Valsts drošības iestādes pārrunas ar

25komersantiem veicot interviju veidā un tos informējot par

26trūkumiem, kas būtu jānovērš, pirms tiek pieņemts lēmums par

27industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu vai atteikumu to

28izsniegt. Tas, kas tiek pateikts interviju laikā, norādot uz

29drošības iestāžu darbības metodēm un to, kāda informācija ir šo

30iestāžu rīcībā. Uz iespēju, ka komersanti varētu tikt detalizēti

31informēti par diskvalificējošajiem apstākļiem, valsts drošības

32iestādes raugoties ļoti atturīgi, jo to darbības pamatā esot

33informācijas avota aizsardzība. Tomēr iespēju robežās komersanti

34tiekot informēti par trūkumiem, kurus novērst tiem ir pa spēkam.

35Tas esot darīts arī Pieteikuma iesniedzēju gadījumā.

36Pieteikuma iesniedzējām līdz šim katru reizi pēc kārtējā

37pieteikuma izskatīšanas industriālās drošības sertifikāts esot

38piešķirts uz arvien īsāku periodu, un šis apstāklis jau netieši

39norādījis uz risku, ka sertifikātu nebūs iespējams saglabāt.

40Valstij neesot jārūpējas par komersanta motivēšanu novērst tā

41darbībā konstatētos trūkumus, jo komersanta darbības tiešā

42motivācija esot peļņa. Valsts drošības riski esot mazāki tad, ja

43ar valsts noslēpumu iepazīstas pat nedaudz plašāks atbilstoši

44pārbaudītu personu loks, nekā tad, ja ar to turpina strādāt

45personas, par kuru spēju saglabāt valsts noslēpumu radušās

46šaubas. Pieteikuma iesniedzēju norādītais risinājums, ka

47sertifikāta atteikšanas gadījumā komersantam tomēr būtu ļauts

48izpildīt saistības, kuras tas jau ir uzņēmies, esot pretējs

49valsts noslēpuma aizsardzības pamatnostādnēm. Šajā gadījumā

50individuālo tiesību ierobežojums esot vērtējams kā mazāk nozīmīgs

51iepretim vispārējām valsts un sabiedrības interesēm.