8. pants

Pieaicinātā persona - Satversmes aizsardzības

birojs - pievienojas Ministru kabineta atbildes rakstā

minētajam un papildus norāda, ka, lai gan attiecībā uz

klasificētiem iepirkumiem komersantam tiek izvirzītas

paaugstinātas drošības prasības, tā tiesības strādāt šauras

konkurences apstākļos ir uzskatāmas par privilēģiju. Valsts

neiejaucoties komercdarbībā, jo industriālās drošības sertifikāta

neesība neierobežojot komersanta tiesības darboties paša

izraudzītajā nozarē. Pieteikuma iesniedzēju apgalvojums, ka

iepirkumi, sakarā ar kuriem nepieciešams industriālās drošības

sertifikāts, esot būtiska to veiktās komercdarbības daļa,

neatbilstot patiesībai.

Noteikumu Nr. 412 12. punkta otrajā teikumā paredzētais

ierobežojums, proti, piecu gadu termiņš, esot noteikts leģitīma

mērķa labad - valsts un sabiedrības drošības aizsardzībai. Viens

no valsts uzdevumiem esot minimizēt iespēju, ka valsts noslēpums

tiek nodots neuzticamiem komersantiem. Noteiktais ierobežojums

atbilstot visiem samērīguma kritērijiem.

Prasības, kādām komersantam jāatbilst, lai tas varētu saņemt

industriālās drošības sertifikātu, esot ietvertas Noteikumu Nr.

412 II nodaļā. Atbilstoši šīm prasībām valsts drošības iestādes

pārbaudot komersantu sniegto informāciju un operatīvās,

izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūstot arī

papildu informāciju. Valsts drošības iestādes pārrunas ar

komersantiem veicot interviju veidā un tos informējot par

trūkumiem, kas būtu jānovērš, pirms tiek pieņemts lēmums par

industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu vai atteikumu to

izsniegt. Tas, kas tiek pateikts interviju laikā, norādot uz

drošības iestāžu darbības metodēm un to, kāda informācija ir šo

iestāžu rīcībā. Uz iespēju, ka komersanti varētu tikt detalizēti

informēti par diskvalificējošajiem apstākļiem, valsts drošības

iestādes raugoties ļoti atturīgi, jo to darbības pamatā esot

informācijas avota aizsardzība. Tomēr iespēju robežās komersanti

tiekot informēti par trūkumiem, kurus novērst tiem ir pa spēkam.

Tas esot darīts arī Pieteikuma iesniedzēju gadījumā.

Pieteikuma iesniedzējām līdz šim katru reizi pēc kārtējā

pieteikuma izskatīšanas industriālās drošības sertifikāts esot

piešķirts uz arvien īsāku periodu, un šis apstāklis jau netieši

norādījis uz risku, ka sertifikātu nebūs iespējams saglabāt.

Valstij neesot jārūpējas par komersanta motivēšanu novērst tā

darbībā konstatētos trūkumus, jo komersanta darbības tiešā

motivācija esot peļņa. Valsts drošības riski esot mazāki tad, ja

ar valsts noslēpumu iepazīstas pat nedaudz plašāks atbilstoši

pārbaudītu personu loks, nekā tad, ja ar to turpina strādāt

personas, par kuru spēju saglabāt valsts noslēpumu radušās

šaubas. Pieteikuma iesniedzēju norādītais risinājums, ka

sertifikāta atteikšanas gadījumā komersantam tomēr būtu ļauts

izpildīt saistības, kuras tas jau ir uzņēmies, esot pretējs

valsts noslēpuma aizsardzības pamatnostādnēm. Šajā gadījumā

individuālo tiesību ierobežojums esot vērtējams kā mazāk nozīmīgs

iepretim vispārējām valsts un sabiedrības interesēm.