14. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2.

punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību

norma ir zaudējusi spēku. Šī norma ir vērsta uz to, lai

nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un tiesai nebūtu

jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv. Ja strīds

vairs nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa jēga (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-15-01 5. punktu).

Satversmes tiesas judikatūrā nostiprināts šāds princips: lai

lemtu par tiesvedības izbeigšanu uz Satversmes tiesas likuma 29.

panta pirmās daļas 2. punkta pamata, tiesai jānoskaidro: 1) vai

apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku un 2) vai nepastāv apstākļi,

kas prasa tiesvedību turpināt (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2013-11-01 10. punktu).