Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2019-02-03

1Saeima 2005. gada 14. aprīlī pieņēmusi Zinātniskās

2darbības likumu. Tas stājies spēkā 2005. gada 19. maijā.

3Atbilstoši Zinātniskās darbības likuma (redakcijā, kas bija spēkā

4līdz 2019. gada 30. jūnijam) 14. panta pirmajai daļai Latvijas

5Zinātnes padome (turpmāk arī - Padome) ir koleģiāla zinātnieku

6institūcija, kas izveidota kā Izglītības un zinātnes ministrijas

7pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Atbilstoši

8Zinātniskās darbības likuma 16. panta 8. punktam Padomes

9kompetencē citstarp ietilpa Padomes ekspertu komisiju

10izveidošana, to darba kārtības noteikšana un kontrole. Savukārt

11Zinātniskās darbības likuma 18. panta piektā daļa noteica:

12"Ekspertu kvalifikācijas kritērijus nosaka un pārējos ar

13ekspertu komisiju izveidošanu un darbību saistītos jautājumus

14regulē Ministru kabinets. Latvijas Zinātnes padome ir atbildīga

15par noteiktās ekspertīzes kārtības ievērošanu."

16Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 18. panta piekto daļu

172017. gada 12. decembrī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi

18Nr. 724 "Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu

19kvalifikācijas kritērijiem, ekspertu komisiju izveidošanu un to

20darbības organizēšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 724). To 2.

21punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 30. jūnijam)

22noteica, ka eksperta tiesības zinātnes nozarē uz laiku, ne ilgāku

23par trim gadiem, piešķir zinātniekam, kurš pēdējo triju gadu

24laikā ir veicis zinātnisko darbību attiecīgajā zinātnes nozarē un

25sasniedzis vismaz trīs rezultātus šādos zinātniskās darbības

26veidos (kopā): anonīmi recenzētas zinātniskās publikācijas (2.1.

27apakšpunkts); zinātniskā publikācija, kura ir pieejama atvērtajā

28piekļuvē (Open Access) (2.2. apakšpunkts); recenzēta

29zinātniskā monogrāfija (2.3. apakšpunkts). Savukārt Noteikumu Nr.

30724 3. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 25.

31aprīlim), kas ir viena no apstrīdētajām normām izskatāmajā lietā,

32noteic, ka katra šo noteikumu 2. punktā minētā rezultāta

33kvalitātes kritērijus attiecīgajā zinātnes nozarē, kritēriju

34izvērtēšanas un eksperta tiesību piešķiršanas kārtību nosaka

35Padome.

36Pamatojoties uz Noteikumu Nr. 724 3. punktu, Padome 2018. gada

3715. janvārī ar rakstiskās procedūras lēmumu Nr. 19-1-1 pieņēmusi

38Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesību piešķiršanas kārtību

39(turpmāk - Kārtība), kas arī ir apstrīdēta izskatāmajā lietā.

1Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā rajona tiesa

2(turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka Noteikumu

3Nr. 724 3. punkts un Kārtība (turpmāk kopā arī - apstrīdētās

4normas) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

5Satversme) 1. un 64. pantam.

6Kārtība pēc formas esot iekšējs normatīvs akts, taču tajā

7ietvertas pēc satura ārējas, vispārsaistošas tiesību normas.

8Kārtība nosakot kritērijus, kas personai jāizpilda, lai tā varētu

9iegūt publiski tiesisku statusu, proti, Padomes eksperta

10tiesības. Tādējādi Kārtībai esot ārēja iedarbība un tā

11attiecoties uz visiem zinātniekiem, kuri kandidē uz Padomes

12eksperta tiesību iegūšanu.

13Zinātniskās darbības likuma 18. panta piektajā daļā esot

14ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noregulēt Padomes

15ekspertu kvalifikācijas kritēriju noteikšanas jautājumus.

16Ministru kabinets neesot tiesīgs no likumdevēja piešķirtā

17pilnvarojuma atkāpties. Ministru kabinetam pašam vajadzējis

18noteikt kritērijus, pēc kuriem vērtējama zinātnieka zinātniskā

19darbība, lemjot par Padomes eksperta tiesību piešķiršanu.

20Savukārt Padome varot pieņemt tikai individuālus lēmumus

21attiecībā uz konkrētu personu atbilstoši Ministru kabineta

22noteiktajiem kvalifikācijas kritērijiem.

23Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tādējādi ir pārkāpts

24likumības jeb tiesiskuma princips, saskaņā ar kuru valsts

25pārvaldes institūcijas drīkst darboties tikai tām ar likumu

26noteikto pilnvaru ietvaros. Izpildvarai esot jāievēro

27pilnvarojuma robežas, citstarp ievērojot to, ka pilnvarojums

28jāīsteno tieši tam subjektam, kuram likumdevējs to piešķīris.

29Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esot administratīvā lieta,

30kas ierosināta pēc personas pieteikuma par pienākuma uzlikšanu

31izdot tai labvēlīgu administratīvo aktu, proti, piešķirt tai

32Padomes eksperta tiesības. Apstrīdētās normas esot piemērojamas

33tās lietvedībā esošajā administratīvajā lietā. Tādēļ Pieteikuma

34iesniedzēja 2019. gada 25. janvārī nolēmusi apturēt tiesvedību

35lietā un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru

2kabinets - lūdz Satversmes tiesu izbeigt tiesvedību lietā,

3pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

42. punktu.

5Ministru kabinets atzīst, ka apstrīdētās normas ir izdotas

6ultra vires. Proti, izdodot Noteikumus Nr. 724 un tajos

7nosakot Padomes ekspertu zinātniskās darbības rezultātu

8vērtēšanas kritērijus, ekspertu komisiju izveidošanu un to

9darbības organizēšanu, Ministru kabinets neesot precīzi

10izpildījis tam Zinātniskās darbības likumā likumdevēja noteikto

11pilnvarojumu. Tomēr Ministru kabinets uzsver, ka ar Ministru

12kabineta 2019. gada 23. aprīļa noteikumiem Nr. 172

13"Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra

14noteikumos Nr. 724 "Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes

15ekspertu kvalifikācijas kritērijiem, ekspertu komisiju

16izveidošanu un to darbības organizēšanu"" (turpmāk -

17Grozījumi Noteikumos Nr. 724) Noteikumu Nr. 724 3. punkts esot

18svītrots un līdz ar to arī Kārtība zaudējusi spēku.

19Ministru kabinets uzskata, ka vienoti kvalifikācijas kritēriji

20Padomes eksperta tiesību iegūšanai nepieciešami tādēļ, lai

21nodrošinātu ar ekspertu darbību saistīto procesu kvalitāti un

22paaugstinātu zinātnes prestižu.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Latvijas

2Zinātnes padome - uzsver, ka ir būtiski nošķirt vēlētos

3ekspertu komisiju locekļus no personām, kurām ir piešķirtas

4Padomes eksperta tiesības. Vispirms zinātnieks iegūstot Padomes

5eksperta tiesības, un tikai pēc tam viņam esot tiesības pretendēt

6uz ekspertu komisijas locekļa amatu. Padome piešķirot eksperta

7tiesības, savukārt ekspertu komisiju locekļus noteiktā zinātnes

8nozarē ievēlot zinātnieki, ievērojot nosacījumu, ka ekspertu

9komisijas loceklis ir ieguvis Padomes eksperta tiesības.

10Padome uzsver, ka tā vēsturiski un jau ilgstoši ir noteikusi

11ekspertu zinātniskās darbības rezultātu vērtēšanas kritērijus.

12Kritēriju pārskatīšanas nepieciešamība esot izkristalizējusies

13Padomes locekļu diskusijās. Paaugstinot prasības attiecībā uz

14Padomes eksperta tiesību iegūšanu, tiekot sasniegts tāds mērķis,

15ka jauno zinātnieku paaudzi izglīto savas jomas labākie

16zinātnieki.

17Padome uzskata, ka ikvienam zinātniekam nepārtraukti

18jāpaplašina un jāpadziļina savas zināšanas un jāceļ sava

19profesionālā kvalifikācija. Tas izrietot arī no Zinātnieka ētikas

20kodeksa. Padomes eksperta kvalifikācijas kritēriju regulāra

21pārskatīšana un paaugstināšana atbilstot starptautiskajām

22zinātnes attīstības tendencēm un visas sabiedrības interesēm.

23Padome uzskata, ka sabiedrības ieguvums no zinātniskās darbības

24kvalitātes mērķtiecīgas celšanas ir būtisks un atbilst

25demokrātiskas tiesiskas valsts principam.

1Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes ministrija

2- atzīst, ka apstrīdētās normas izdotas ultra vires,

3un tādējādi pēc būtības piekrīt Ministru kabineta atbildes rakstā

4paustajam viedoklim. Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka

5kļūda ir novērsta, jo Noteikumu Nr. 724 3. punkts esot svītrots

6un apstrīdētās normas vairs neesot spēkā.

7Padomes eksperta tiesību iegūšana apliecinot noteikta līmeņa

8sasniegšanu zinātniskajā darbībā un paaugstinot zinātnieka

9profesionālo reputāciju. Pēc lietas ierosināšanas Satversmes

10tiesā Izglītības un zinātnes ministrija lūgusi Saeimas

11Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju A.

12Ašeradenu virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtībā

13likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā"

14(Nr.327/Lp13), kurā citstarp precizēta Padomes kompetence Padomes

15eksperta tiesību piešķiršanas procesā. Šajā likumprojektā

16ietvertie priekšlikumi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai esot

17apspriesti ar Padomes un Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvjiem,

18un likumprojekts esot guvis atbalstu.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2informē, ka ir sniegusi atzinumu par Noteikumu Nr. 172

3"Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra

4noteikumos Nr. 724 "Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes

5ekspertu kvalifikācijas kritērijiem, ekspertu komisiju

6izveidošanu un to darbības organizēšanu"" projektu un

7to atbalstot. Tieslietu ministrija esot norādījusi arī uz

8nepieciešamību pārskatīt Zinātniskās darbības likumā noteikto

9Padomes eksperta tiesību piešķiršanas tiesisko regulējumu,

10tostarp precizēt Ministru kabinetam piešķirto pilnvarojumu

11noteikt zinātniskās darbības rezultātu kritērijus, to

12izvērtēšanas un Padomes eksperta tiesību piešķiršanas

13kārtību.

1Pieaicinātā persona - Augstākās izglītības padome -

2uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 64.

3pantam, un pievienojas Pieteikuma iesniedzējas argumentācijai.

4Turklāt Augstākās izglītības padome informē, ka nav piedalījusies

5likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā"

6(Nr.327/Lp13) izstrādē un apspriešanā.

1Pieaicinātā persona - Rektoru padome - piekrīt

2pieteikumā izklāstītajiem argumentiem.

3Rektoru padome informē, ka ir piedalījusies Izglītības un

4zinātnes ministrijas organizētajās diskusijās par likumprojektu

5"Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" (Nr.327/Lp13).

6Rektoru padomes locekļi esot piedalījušies arī Saeimas

7Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, kurās

8likumprojekts izskatīts.

9Rektoru padome uzskata, ka Padomes eksperta tiesību

10piešķiršana augstākās izglītības un zinātnes nozarēs ir laika

11gaitā iesakņojusies tradīcija, tomēr jautājums par eksperta

12institūta saglabāšanu ilgtermiņā esot vērtējams, ņemot vērā

13attīstības prioritātes. Esot būtiski tas, lai Latvijas zinātnieki

14iekļautos starptautiskajā apritē. Līdz ar to, veidojot zinātnes

15pārvaldības sistēmu, ilgtermiņā esot jāņem vērā labākie pasaules

16prakses piemēri. Pēc Rektoru padomes rīcībā esošās informācijas,

17vairumā attīstīto pasaules valstu nepastāvot tāda sistēma, kas

18būtu pielīdzināma Latvijā pastāvošajai ekspertu kvalifikācijas

19sistēmai.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Zinātņu akadēmija

2- uzskata, ka normatīvajos aktos noteiktā Padomes eksperta

3tiesību piešķiršanas kārtība atbilst Satversmes 1. un 64. pantam.

4Latvijas Zinātņu akadēmija esot piedalījusies likumprojekta

5"Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" (Nr.327/Lp13)

6apspriešanā, tās viedoklis esot uzklausīts un ierosinātie

7priekšlikumi iestrādāti likumprojektā.

1Pieaicinātā persona - M. D. Teksasas

2Southwestern universitātes profesors Uģis Gruntmanis

3- uzskata, ka noteiktie zinātniskās darbības rezultātu

4kritēriji personai, kas vēlas kļūt par Padomes ekspertu, esot

5viegli izpildāmi. To paaugstināšana esot vērtējama atzinīgi.

6Vispār par Padomes eksperta tiesību piešķiršanas kritēriju varot

7būt tikai zinātnieka pētnieciskais darbs, ko apliecina

8publikācijas starptautiskos žurnālos ar iespējami augstāku

9reputāciju. U. Gruntmanis norāda, ka, piemēram, ASV, Austrālijā,

10Apvienotajā Karalistē un Zviedrijā, pretstatā Latvijai, nekāds

11centralizēts zinātnieku ekspertu saraksts netiek veidots. Par

12eksperta darbu netiekot maksāts, tas esot zinātnieka goda

13jautājums. Savukārt universitātes doktorantus stimulējot strādāt

14kopīgi ar tādiem zinātniekiem, kuriem ir augsta līmeņa

15publikācijas zinātniskajos izdevumos ar pēc iespējas augstāku

16reputāciju.

17U. Gruntmanis uzsver, ka augsta līmeņa juristiem un citu

18nozaru profesionāļiem būtu jāļauj kļūt par profesoriem ar vai bez

19Ph. D. grāda iegūšanas, taču nevis par profesoriem

20- pētniekiem, bet par profesoriem - apmācītājiem,

21jo šāda līmeņa profesionāļu zināšanas studentiem esot ārkārtīgi

22nepieciešamas. Šādā gadījumā publikāciju esības kritēriju varētu

23nepiemērot vai arī publikāciju skaits varētu būt neliels. Turklāt

24esot svarīgi, lai šāda līmeņa profesionāļiem netiktu likti

25šķēršļi universitātes dekāna vai rektora amata ieņemšanai.

26Augstskolu likums pašreiz šādu iespēju neparedzot, un tas neesot

27pareizi.

1Pieaicinātā persona - SIA "Biznesa augstskola

2Turība" īpašnieks un Attīstības padomes priekšsēdētājs D.

1Pieaicinātā persona - Bc. Phil. Ilmārs Šlāpins

2- pauž viedokli, ka Padomes eksperta statuss nevar tikt

3uzskatīts par zinātniskās darbības mērķi. Tas dodot tikai

4tiesības pildīt zinātniskā recenzenta funkcijas un drīzāk esot

5vērtējams kā koleģiāls pienākums, nevis apbalvojums, privilēģija

6vai darbs. Pat ja recenzents saņem atalgojumu, tas nebūtu

7uzskatāms par būtisku iztikas avotu. Tieši pretēji - ja

8zinātnisko darbu recenzēšana kļūtu par zinātnieka

9pamatnodarbošanos, būtu pamats uzskatīt, ka šis zinātnieks neveic

10zinātnisko darbību pietiekamā apjomā un līdz ar to nav spējīgs

11uzturēt augstu zinātniskās darbības kvalitāti.

1Ministru kabinets uzskata, ka tiesvedība lietā ir

2izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta

3pirmās daļas 2. punktu, jo apstrīdētās normas ir zaudējušas

4spēku.

5Satversmes tiesas judikatūrā vairākkārt atzīts, ka argumentus

6par tiesvedības izbeigšanu lietā Satversmes tiesa izvērtē pirms

7apstrīdēto normu konstitucionalitātes izvērtēšanas pēc būtības

8(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija

9sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 12. punktu).

1Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2.

2punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

3pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību

4norma ir zaudējusi spēku. Šī norma ir vērsta uz to, lai

5nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un tiesai nebūtu

6jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv. Ja strīds

7vairs nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa jēga (sk.,

8piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma par

9tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-15-01 5. punktu).

10Satversmes tiesas judikatūrā nostiprināts šāds princips: lai

11lemtu par tiesvedības izbeigšanu uz Satversmes tiesas likuma 29.

12panta pirmās daļas 2. punkta pamata, tiesai jānoskaidro: 1) vai

13apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku un 2) vai nepastāv apstākļi,

14kas prasa tiesvedību turpināt (sk., piemēram, Satversmes

15tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

16lietā Nr. 2013-11-01 10. punktu).

1Ministru kabinets atbildes rakstā atzinis, ka

2Noteikumu Nr. 724 3. punkts izdots ultra vires.

3Ar Ministru kabineta 2019. gada 23. aprīļa noteikumiem Nr. 172

4"Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra

5noteikumos Nr. 724 "Noteikumi par Latvijas Zinātnes padomes

6ekspertu kvalifikācijas kritērijiem, ekspertu komisiju

7izveidošanu un to darbības organizēšanu"" Noteikumu Nr.

8724 3. punkts ir svītrots. Līdz ar to arī Kārtība ir zaudējusi

9spēku.

10Satversmes tiesa ir atzinusi: ja apstrīdētā norma zaudējusi

11spēku, nepietiek ar konstatējumu, ka normas teksts no regulējuma

12ir izslēgts. Satversmes tiesai ir jānoskaidro regulējuma izmaiņu

13apjoms (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 11. marta

14lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-33-01 7.

15punktu). Turklāt jāņem vērā, ka izskatāmā lieta ir ierosināta

16par apstrīdēto normu izdošanas pilnvarojuma pārbaudi.

17Saeima 2019. gada 13. jūnijā pieņēma likumu "Grozījumi

18Zinātniskās darbības likumā". Zinātniskās darbības likuma

19pārejas noteikumos tika paredzēts, ka Ministru kabinets līdz

202019. gada 31. jūlijam izdod šā likuma 18. panta piektajā un

21astotajā daļā minētos noteikumus. Likumdevējs noteicis arī

22Padomes eksperta tiesību piešķiršanas kārtību līdz šo noteikumu

23izdošanai (sk. Zinātniskās darbības likuma pārejas noteikumu

2433. punktu). Ar likuma "Grozījumi Zinātniskās darbības

25likumā" spēkā stāšanos 2019. gada 1. jūlijā Noteikumi Nr.

26724 ir zaudējuši spēku.

27Atbilstoši Zinātniskās darbības likuma pārejas noteikumu 30.

28punktam Ministru kabinets 2019. gada 9. jūlijā izdevis noteikumus

29Nr. 320 "Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību

30piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība" (turpmāk

31- Noteikumi Nr. 320). Tajos atbilstoši Zinātniskās

32darbības likuma 18. panta piektajā daļā ietvertajam pilnvarojumam

33Ministru kabinets noteicis Padomes eksperta kvalifikācijas

34kritērijus zinātnes nozarē, norādot arī sasniedzamos zinātniskās

35darbības rezultātus (sk. Noteikumu Nr. 320 2. un 3.

36punktu). Tāpat Ministru kabinets Noteikumos Nr. 320

37noregulējis eksperta pieteikuma iesniegšanas, izskatīšanas un

38eksperta tiesību piešķiršanas kārtību, ekspertu komisiju locekļu

39kvalifikācijas kritērijus, ekspertu komisiju izveidošanas kārtību

40un darbības organizēšanu. No Ministru kabineta un Izglītības un

41zinātnes ministrijas sniegtās informācijas arī izriet, ka

42"Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" un uz to pamata

43izdotie Noteikumi Nr. 320 pieņemti ar mērķi atrisināt tieši ar

44izskatāmās lietas ierosināšanu saistīto jautājumu par apstrīdēto

45normu izdošanas pilnvarojumu (sk. Ministru kabineta atbildes

46rakstu lietas materiālu 1. sēj. 58.-61. lp. un Izglītības un

47zinātnes ministrijas viedokli lietas materiālu 1. sēj. 138.-141.

48lp.). Tādējādi apstrīdētās normas pilnvarojuma aspektā ir

49aizstātas.

50Līdz ar to apstrīdētās normas ir

51zaudējušas spēku.

1Lietā apstrīdēto normu spēka zaudēšana pati par

2sevi ne vienmēr ir pamats tiesvedības izbeigšanai (sk.,

3piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 29. marta lēmuma par

4tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01 8. punktu).

5Satversmes tiesai jāvērtē, vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas

6liecina par nepieciešamību turpināt tiesvedību lietā (sk.

7Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr.

82010‑40‑03 6. punktu).

9Izskatāmā lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas

10pieteikuma. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.1

11panta pirmās daļas 2. punktam un Administratīvā procesa likuma

12104. panta otrajai daļai administratīvā tiesa var apstrīdēt

13Satversmes tiesā vienīgi tādas normas, kas tika piemērotas vai ir

14piemērojamas attiecīgajā administratīvajā lietā, proti, normas,

15no kurām ir atkarīgs administratīvajā lietā esošā tiesiskā strīda

16risinājums (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 20.

17jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-19-01 7.

18punktu).

19Satversmes tiesai, izskatot uz tiesas pieteikuma pamata

20ierosinātu lietu, ir jāizvērtē, kāda ietekme uz attiecīgo

21administratīvo lietu būs tās nolēmumam (sal. sk., piemēram,

22Satversmes tiesas 2016. gada 12. septembra lēmuma par tiesvedības

23izbeigšanu lietā Nr. 2015‑23‑01 9. punktu). Šādos gadījumos

24par nepieciešamību turpināt tiesvedību citstarp var liecināt tas,

25ka administratīvās lietas atrisināšanai ir nepieciešams atzīt

26apstrīdēto normu par spēkā neesošu no noteikta brīža pagātnē

27(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 20. jūnija

28lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-19-01 7.

29punktu).

30Apstrīdētās normas atzītas par piemērojamām izskatāmās lietas

31pamatā esošajā administratīvajā lietā, kurā persona lūgusi uzlikt

32pienākumu Padomei izdot tai labvēlīgu administratīvo aktu,

33piešķirot Padomes eksperta tiesības (sk. personas pieteikumu

34Administratīvajai rajona tiesai lietas materiālu 1. sēj. 15.

35lp.). Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdēto normu

36atzīšana par neatbilstošām Satversmes 1. un 64. pantam ietekmētu

37tās tiesvedībā esošās lietas Nr. A420195418 iznākumu, proti,

38tiesa varētu turpināt tiesvedību un izlemt jautājumu par

39labvēlīga administratīvā akta izdošanu pēc būtības (sk.

40Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 25. janvāra lēmumu lietā

41Nr. A420195418 lietas materiālu 1. sēj. 9. lp.).

42Latvijas administratīvajam procesam tiesā ir raksturīgs tāds

43materiālo tiesību normu piemērošanas princips, ka, lemjot par

44labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiek piemērotas tās

45materiālo tiesību normas, kuras ir spēkā, kad tiek pabeigta

46lietas izskatīšana pēc būtības, ja vien citas tiesību normas

47nenoteic citādi (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 20. jūnija

48lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-19-01 7.

49punktu). Administratīvajai tiesai izskatāmajā lietā un citās

50administratīvajās lietās, kurās ir piemērojamas apstrīdētās

51normas, jāpiemēro tās tiesību normas, kuras ir spēkā brīdī, kad

52tā lemj par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Proti,

53apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no noteikta brīža

54pagātnē nav nepieciešama.

55Tādējādi nepastāv tādi apstākļi,

56kuru dēļ tiesvedība izskatāmajā lietā būtu turpināma.

1Satversmes tiesa uzskata par nepieciešamu uzsvērt,

2ka tās judikatūrā ir nostiprināts labas likumdošanas princips

3(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta

4sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. punktu un 2019. gada 7.

5jūnija sprieduma lietā Nr. 2018-15-01 13.2. punktu). Tas

6citstarp ietver likumdevēja pienākumu ar parlamentārās kontroles

7starpniecību gādāt, lai tā dotais pilnvarojums tiktu izpildīts

8atbilstoši Satversmei (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018.

9gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2018-06-0103 18.3.

10punktu). Šāda kontrole nepieciešama, lai tiesību sistēmā

11neveidotos pretrunas. Tas ir īpaši svarīgi valsts attīstības

12ilgtspējai tik nozīmīgā jomā kā zinātnes tiesiskais

13regulējums.

14Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

1529. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes tiesa

16nolēma:

17izbeigt tiesvedību lietā "Par Ministru kabineta 2017.

18gada 12. decembra noteikumu Nr. 724 "Noteikumi par Latvijas

19Zinātnes padomes ekspertu kvalifikācijas kritērijiem, ekspertu

20komisiju izveidošanu un to darbības organizēšanu" 3. punkta

21un Latvijas Zinātnes padomes 2018. gada 15. janvāra lēmuma Nr.

2219-1-1 "Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesību

23piešķiršanas kārtība" atbilstību Latvijas Republikas

24Satversmes 1. un 64. pantam".

25Lēmums nav pārsūdzams.

26Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

27Ziemele