16. pants

1Lietā apstrīdēto normu spēka zaudēšana pati par

2sevi ne vienmēr ir pamats tiesvedības izbeigšanai (sk.,

3piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 29. marta lēmuma par

4tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01 8. punktu).

5Satversmes tiesai jāvērtē, vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas

6liecina par nepieciešamību turpināt tiesvedību lietā (sk.

7Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr.

82010‑40‑03 6. punktu).

9Izskatāmā lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas

10pieteikuma. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.1

11panta pirmās daļas 2. punktam un Administratīvā procesa likuma

12104. panta otrajai daļai administratīvā tiesa var apstrīdēt

13Satversmes tiesā vienīgi tādas normas, kas tika piemērotas vai ir

14piemērojamas attiecīgajā administratīvajā lietā, proti, normas,

15no kurām ir atkarīgs administratīvajā lietā esošā tiesiskā strīda

16risinājums (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 20.

17jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-19-01 7.

18punktu).

19Satversmes tiesai, izskatot uz tiesas pieteikuma pamata

20ierosinātu lietu, ir jāizvērtē, kāda ietekme uz attiecīgo

21administratīvo lietu būs tās nolēmumam (sal. sk., piemēram,

22Satversmes tiesas 2016. gada 12. septembra lēmuma par tiesvedības

23izbeigšanu lietā Nr. 2015‑23‑01 9. punktu). Šādos gadījumos

24par nepieciešamību turpināt tiesvedību citstarp var liecināt tas,

25ka administratīvās lietas atrisināšanai ir nepieciešams atzīt

26apstrīdēto normu par spēkā neesošu no noteikta brīža pagātnē

27(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 20. jūnija

28lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-19-01 7.

29punktu).

30Apstrīdētās normas atzītas par piemērojamām izskatāmās lietas

31pamatā esošajā administratīvajā lietā, kurā persona lūgusi uzlikt

32pienākumu Padomei izdot tai labvēlīgu administratīvo aktu,

33piešķirot Padomes eksperta tiesības (sk. personas pieteikumu

34Administratīvajai rajona tiesai lietas materiālu 1. sēj. 15.

35lp.). Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdēto normu

36atzīšana par neatbilstošām Satversmes 1. un 64. pantam ietekmētu

37tās tiesvedībā esošās lietas Nr. A420195418 iznākumu, proti,

38tiesa varētu turpināt tiesvedību un izlemt jautājumu par

39labvēlīga administratīvā akta izdošanu pēc būtības (sk.

40Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 25. janvāra lēmumu lietā

41Nr. A420195418 lietas materiālu 1. sēj. 9. lp.).

42Latvijas administratīvajam procesam tiesā ir raksturīgs tāds

43materiālo tiesību normu piemērošanas princips, ka, lemjot par

44labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiek piemērotas tās

45materiālo tiesību normas, kuras ir spēkā, kad tiek pabeigta

46lietas izskatīšana pēc būtības, ja vien citas tiesību normas

47nenoteic citādi (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 20. jūnija

48lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-19-01 7.

49punktu). Administratīvajai tiesai izskatāmajā lietā un citās

50administratīvajās lietās, kurās ir piemērojamas apstrīdētās

51normas, jāpiemēro tās tiesību normas, kuras ir spēkā brīdī, kad

52tā lemj par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Proti,

53apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no noteikta brīža

54pagātnē nav nepieciešama.

55Tādējādi nepastāv tādi apstākļi,

56kuru dēļ tiesvedība izskatāmajā lietā būtu turpināma.