19. pants

1Pēc Saeimas ieskata, apstrīdētā norma nosakot tikai

2jēdziena "pakalpojumu sniegšana" legāldefinīciju. To,

3ka pakalpojumu sniegšana (arī lietu noma) par atlīdzību kā

4saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikts darījums ir

5apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, paredzot Pievienotās

6vērtības nodokļa likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts. Taču šīs

7tiesību normas satversmību Pieteikumu iesniedzējas nav

8apstrīdējušas.

9Izskatāmajā lietā ir apvienotas divas pēc konstitucionālajām

10sūdzībām ierosinātas lietas. Satversmes tiesas likuma

1119.2 panta pirmā daļa noteic, ka konstitucionālo

12sūdzību var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai

13Satversmē ietvertās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas

14neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Proti,

15pamattiesību aizskārums ir obligāts priekšnoteikums

16konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā (sk.

17Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības

18izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 7. punktu). Atbilstoši

19Satversmes tiesas likuma regulējumam personas pamattiesību

20aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir

21ietvertas konkrētās pamattiesības; otrkārt, tieši apstrīdētā

22norma aizskar personai Satversmē ietvertās pamattiesības (sk.,

23piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 30. decembra lēmuma par

24tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-08-01 11. punktu).

25Tādēļ, lai noskaidrotu, vai tiesvedība lietā ir turpināma,

26Satversmes tiesa visupirms noskaidros, vai apstrīdētā norma

27ietilpst Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību tvērumā un

28vai tieši apstrīdētā norma aizskar Pieteikumu iesniedzējām

29Satversmē paredzētās pamattiesības (sk., piemēram, Satversmes

30tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

31lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu).