3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

3Satversmes 98. panta otrajam teikumam, bet norāda, ka tā jau ir

4zaudējusi spēku un tādēļ tiesvedība izskatāmajā lietā būtu

5izbeidzama.

6Apstrīdētā norma esot gana skaidra, tātad ar to noteiktais

7pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu. Tam esot

8leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību aizsardzība. Līdz

9apstrīdētās normas pieņemšanai Noteikumi Nr. 360 paredzējuši

10starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegumu situācijās, kad

11pastāv nopietns sabiedrības veselības apdraudējums. Ierobežojumi

12pārvadājumiem uz dažādām valstīm tobrīd bijuši atkarīgi no

13Covid‑19 saslimstības statistikas un varējuši mainīties katru

14nedēļu, liedzot prognozēt un plānot starptautisko pasažieru

15pārvadājumu norisi gan pārvadātājiem, gan pasažieriem. Apstrīdētā

16norma esot pieņemta, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību

17Latvijā un vienlaikus novērstu neprognozējamību starptautisko

18pasažieru pārvadājumu jomā. Turklāt saskaņā ar Noteikumu Nr. 360

1935.5 punktu Latvijas valstspiederīgajiem un Eiropas

20Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar uzturēšanās atļauju

21Latvijā, kuriem Covid‑19 testa rezultāts bija pozitīvs, ceļojot

22ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, iebraukšana

23Latvijas teritorijā neesot tikusi ierobežota.

24Covid‑19 pandēmijas apstākļos sabiedrības ieguvums no

25epidemioloģiskās drošības pasākumiem, tostarp no tā, ka

26ieceļotājiem uzlikts pienākums veikt Covid‑19 testu un uzrādīt tā

27rezultātu vai citu medicīnisku dokumentu, kas apliecina, ka

28persona nav infekcioza, esot lielāks nekā šo personu tiesību

29aizskārums. Tādējādi tiekot nodrošināta iespēja kontrolēt

30Covid-19 infekcijas izplatību un aizsargātas citu cilvēku

31tiesības uz veselību un dzīvību.