3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 98. panta otrajam teikumam, bet norāda, ka tā jau ir

zaudējusi spēku un tādēļ tiesvedība izskatāmajā lietā būtu

izbeidzama.

Apstrīdētā norma esot gana skaidra, tātad ar to noteiktais

pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu. Tam esot

leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību aizsardzība. Līdz

apstrīdētās normas pieņemšanai Noteikumi Nr. 360 paredzējuši

starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegumu situācijās, kad

pastāv nopietns sabiedrības veselības apdraudējums. Ierobežojumi

pārvadājumiem uz dažādām valstīm tobrīd bijuši atkarīgi no

Covid‑19 saslimstības statistikas un varējuši mainīties katru

nedēļu, liedzot prognozēt un plānot starptautisko pasažieru

pārvadājumu norisi gan pārvadātājiem, gan pasažieriem. Apstrīdētā

norma esot pieņemta, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību

Latvijā un vienlaikus novērstu neprognozējamību starptautisko

pasažieru pārvadājumu jomā. Turklāt saskaņā ar Noteikumu Nr. 360

35.5 punktu Latvijas valstspiederīgajiem un Eiropas

Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar uzturēšanās atļauju

Latvijā, kuriem Covid‑19 testa rezultāts bija pozitīvs, ceļojot

ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, iebraukšana

Latvijas teritorijā neesot tikusi ierobežota.

Covid‑19 pandēmijas apstākļos sabiedrības ieguvums no

epidemioloģiskās drošības pasākumiem, tostarp no tā, ka

ieceļotājiem uzlikts pienākums veikt Covid‑19 testu un uzrādīt tā

rezultātu vai citu medicīnisku dokumentu, kas apliecina, ka

persona nav infekcioza, esot lielāks nekā šo personu tiesību

aizskārums. Tādējādi tiekot nodrošināta iespēja kontrolēt

Covid-19 infekcijas izplatību un aizsargātas citu cilvēku

tiesības uz veselību un dzīvību.