11. pants

1Lai noskaidrotu, vai izskatāmajā lietā ir

2konstatējams Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums,

3Satversmes tiesa visupirms analizēs konstitucionālās sūdzības

4lomu un mērķi Latvijas tiesību sistēmā. Pēc tam tiks analizēti

5izskatāmās lietas apstākļi.

611.1. Konstitucionālā sūdzība pilda nozīmīgu lomu,

7nodrošinot līdzsvaru starp nepieciešamību personām aizstāvēt

8savas aizskartās pamattiesības un konstitūcijas ievērošanu kopumā

9(sk.: Rodiņa A. Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse

10Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 20. lpp.).

11Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, atšķirībā no abstraktās tiesību

12normu kontroles, konstitucionālā sūdzība nav tāds līdzeklis, kas

13kalpotu tikai tiesību sistēmas sakārtošanai. Tā visupirms ir

14līdzeklis, kas kalpo konkrētās konstitucionālās sūdzības

15iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas

162006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 20.2.

17punktu).

18Tādējādi tiesvedībā, kas uzsākta pēc konstitucionālās

19sūdzības, tiek nodrošināta ne vien iespēja personai aizstāvēt

20savas aizskartās pamattiesības, bet arī konstitūcijas ievērošana

21kopumā. Nepieciešamība nodrošināt konstitūcijas ievērošanu ir

22skatāma ciešā kopsakarā ar šā pieteikuma primāro mērķi - novērst

23personas pamattiesību aizskārumu.

24Interpretējot Satversmes tiesas likumā konstitucionālajai

25sūdzībai noteikto prasību - pamattiesību aizskāruma esība -,

26nepieciešams konstatēt, ka: pirmkārt, apstrīdētā norma attiecībā

27uz personu ir piemērojama, otrkārt, pamattiesību aizskārums ir

28tiešs, konkrēts, apstrīdētā norma aizskar pieteikuma iesniedzēju

29pašu (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija

30sprieduma lietā Nr. 2009-111-01 10. punktu un Satversmes

31tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

32lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu).

33Tas nozīmē, ka lieta pēc personas konstitucionālās sūdzības

34izskatāma tad, kad personas pamattiesību aizskārums pastāv,

35citstarp esot konkrētām tiesiskajām attiecībām starp valsti un šo

36personu (sal. sk.: Rodiņa A. Konstitucionālās sūdzības teorija

37un prakse Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 38. lpp.).

38No personas pamattiesībām izrietošo subjektīvo tiesību aizskārums

39ir būtisks konstitucionālo sūdzību veidojošais elements, kas

40tiešā veidā uzsver konstitucionālās sūdzības primāro mērķi.

4111.2. No pieteikumā paustajiem argumentiem izriet, ka

42Pieteikuma iesniedzējs, atrodoties profesionālajā militārajā

43dienestā un to pildot, piedalījies politiskās partijas dibināšanā

44un pēc partijas nodibināšanas kļuvis par tās biedru, taču saskaņā

45ar apstrīdētajām normām viņš nedrīkstot pildīt karavīra

46pienākumus un vienlaikus darboties politiskajā partijā (sk.

47lietas materiālu 1. sēj. 3. lp.).

48Apstāklis, ka militārā dienesta attiecības starp Pieteikuma

49iesniedzēju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir izbeigtas,

50var būt par iemeslu tam, ka apstrīdētās normas attiecībā uz

51Pieteikuma iesniedzēju nav piemērojamas un viņš vairs neatrodas

52apstrīdēto normu tvērumā.

53Lai noskaidrotu, vai apstrīdētās normas lietas izskatīšanas

54brīdī aizskar Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības, visupirms

55nepieciešams noskaidrot šo normu un ar to cieši saistīto normu

56mērķi un patieso jēgu.

5711.2.1. Apstrīdētās normas ietvertas Militārā dienesta

58likuma II nodaļā "Karavīra pienākumi un tiesības". No

59tām izriet vispārīgas karavīra tiesības veikt nepolitisku

60darbību, proti, būt par biedru biedrībās un nodibinājumos vai

61dibināt tādas karavīru biedrības un nodibinājumus, kurām nav

62politiska rakstura, kā arī piedalīties citos nepolitiskos

63pasākumos. Kā arī ir noteikts aizliegums karavīram veikt

64politisko darbību.

65Atbilstoši Militārā dienesta likuma 2. panta 5. punktam un 5.

66panta pirmajai daļai persona kļūst par karavīru, sākot pildīt

67aktīvo dienestu un iegūstot militārā dienesta pakāpi. Savukārt

68karavīra statuss tiek zaudēts, beidzot pildīt aktīvo dienestu.

69Militārā dienesta likuma 2. panta 2. punktā noteikts, ka aktīvais

70dienests ir militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas

71ietver profesionālo dienestu. Profesionālais dienests Militārā

72dienesta likuma 2. panta 4. punktā tiek definēts kā militārais

73dienests, kuru Latvijas pilsonis pilda brīvprātīgi saskaņā ar

74profesionālā dienesta līgumu, kas noslēgts starp viņu un

75Aizsardzības ministriju.

76Tādējādi karavīra statuss ir personas tiesiskais stāvoklis, ko

77tā pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas iegūst, pildot

78aktīvo dienestu. Līdz ar karavīra statusa iegūšanu persona nonāk

79to tiesību normu tvērumā, kuras saistītas ar dienesta pildīšanu

80Nacionālajos bruņotajos spēkos. Militārais dienests principiāli

81atšķiras no jebkura civilās nodarbinātības veida. No šā dienesta

82īpašā rakstura izriet tas, ka karavīram tiek uzlikti tādi

83pienākumi un atbildība, kas viņu var ierobežot vairāk nekā citas

84personas (sk. Aizsardzības ministrijas viedokli lietas

85materiālu 1. sēj. 143. lp.).

86Apstrīdētās normas veido daļu no tiesību normu kopuma, kas

87saistīts ar profesionālā dienesta izpildi, un aizliedz aktīvā

88dienesta karavīram dibināt politisko partiju un būt par tās

89biedru. Tātad, lai varētu secināt, ka šis aizliegums attiecas uz

90konkrētu personu, izšķirošs apstāklis ir tas, ka persona ir

91pieņemta profesionālajā militārajā dienestā un ieguvusi karavīra

92statusu. Minētais aizliegums uz personu sāk attiekties tikai tad,

93kad tā pēc izvērtēšanas procesa pabeigšanas ir pieņemta

94profesionālajā militārajā dienestā un sākusi pildīt aktīvo

95dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, un turpinās līdz šā

96dienesta izbeigšanas dienai.

97Kā jau tika norādīts iepriekš šajā lēmumā, profesionālā

98militārā dienesta attiecības ar Pieteikuma iesniedzēju pēc viņa

99iniciatīvas tika izbeigtas. Visupirms Pieteikuma iesniedzējs bija

100lūdzis atļauju savienot karavīra amatu ar Tieslietu ministrijas

101Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas

102lietu nodaļas jurista amatu. Pēc tam, kad Pieteikuma iesniedzējam

103tikusi atteikta atļauja šos amatus savienot, viņš vērsās pie

104Nacionālo bruņoto spēku komandiera ar iesniegumu par profesionālā

105dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa (sk. lietas materiālu

1061. sēj. 140. un 141. lp.).

107Tādējādi apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums, kas

108liedz dibināt politisko partiju un būt par tās biedru, lietas

109izskatīšanas brīdī uz Pieteikuma iesniedzēju vairs nav

110attiecināms un nerada viņam nelabvēlīgas sekas.

11111.2.2. Tas, ka apstrīdētās normas lietas izskatīšanas

112brīdī Pieteikuma iesniedzējam vairs nerada nelabvēlīgas sekas,

113pats par sevi nav pietiekams pamats atzīt, ka viņa pamattiesību

114aizskārums nav konstatējams. Tādā gadījumā, ja kādā brīdī pagātnē

115apstrīdētās normas tikušas Pieteikuma iesniedzējam piemērotas un

116radījušas viņam negatīvas sekas, joprojām var pastāvēt

117nepieciešamība tiesvedību lietā turpināt.

118Katrā konkrētajā lietā ir individuāli jānoskaidro, vai pastāv

119kādi apsvērumi, kuru dēļ apstrīdētās normas satversmība būtu

120vērtējama, ņemot vērā apstākļus, kādi bijuši kādā brīdī pagātnē.

121Tas var būt nepieciešams, ja, piemēram, apstrīdēto normu

122satversmības vērtējums ir būtisks Pieteikuma iesniedzēja tiesību

123aizsardzībai pēc konstitucionālās tiesvedības procesa

124noslēgšanās. Tādā gadījumā nebūtu pamata izbeigt tiesvedību un

125būtu vērtējami apstākļi, kādi pastāvēja konkrētajā pagātnes

126brīdī.

127Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzējs nav

128izteicis tādus argumentus un arī no lietas materiāliem nav

129konstatējami tādi apsvērumi, kas norādītu uz nepieciešamību

130vērtēt apstrīdēto normu satversmību atbilstoši tiem apstākļiem,

131kādi pastāvēja lietas ierosināšanas brīdī.

13211.2.3. Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2021. gada 15.

133septembra lēmumā konstatēts, ka izskatāmajam pieteikumam

134Pieteikuma iesniedzējs ir pievienojis aizpildītu pieteikuma

135anketu uzņemšanai profesionālajā dienestā un e-pasta izdruku par

136tās nosūtīšanu uz Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases

137centra e-pasta adresi (sk. Satversmes tiesas 2. kolēģijas

1382021. gada 15. septembra lēmuma par atteikšanos ierosināt lietu

139pēc pieteikuma Nr. 159/2021 5. punktu).

140Nacionālo bruņoto spēku likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts,

141ka Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu komplektē tikai no

142Latvijas pilsoņiem. Saskaņā ar šā panta trešo daļu

143personālsastāva komplektēšanu un militārā dienesta gaitu

144reglamentē speciāls likums.

145Militārā dienesta likumā ir noteikta kārtība, kādā tiek

146komplektēts Nacionālo bruņoto spēku vienību personālsastāvs.

147Saskaņā ar šā likuma 19. panta piekto daļu Nacionālie bruņotie

148spēki aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veic kandidātu

149rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam. Nacionālie

150bruņotie spēki, veicot kandidātu rekrutēšanu un atlasi

151profesionālajam dienestam, ir tiesīgi pieprasīt un bez maksas

152saņemt no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm,

153pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām

154personām nepieciešamo informāciju, lai noteiktu kandidātu

155atbilstību profesionālajam dienestam. Šā paša panta pirmajā un

156otrajā daļā ir noteiktas prasības, kādām personai jāatbilst, lai

157to pieņemtu profesionālajā dienestā, un tās ir šādas: Latvijas

158pilsonība, noteikta vecuma sasniegšana, atbilstība aizsardzības

159ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības,

160profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu

161prasībām, kā arī morālajām un psiholoģiskajām īpašībām. Savukārt

162Militārā dienesta likuma 16. panta otrajā daļā ir noteikts, kādas

163personas nevar pieņemt un iesaukt militārajā dienestā. Tā,

164piemēram, militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt

165Latvijas pilsoni, kas ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu

166vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, - neatkarīgi

167no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot šā panta

1682.2 daļā minēto gadījumu.

169Persona, iesniedzot pieteikumu uzņemšanai profesionālajā

170dienestā, apliecina, ka tā atbilst Militārā dienesta likuma 19.

171panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām un ka uz to

172neattiecas šā likuma 16. panta otrajā daļā norādītie

173ierobežojumi, kas liegtu personu uzņemt militārajā dienestā

174(sk: www.mil.lv).

175Tādējādi Militārā dienesta likumā ir noteikts, kas tiek

176vērtēts un kādas personas var tikt uzņemtas profesionālajā

177militārajā dienestā. Ir izvirzīti vairāki priekšnoteikumi, kuriem

178konkrētajai personai ir jāatbilst. Ja persona kādam no tiem

179neatbilst, tai var tikt liegta iespēja pildīt profesionālo

180militāro dienestu un veikt karavīra pienākumus. Starp minētajiem

181priekšnoteikumiem nav tāda, kas prasītu, lai persona, kas

182iesniegusi pieteikumu uzņemšanai profesionālajā militārajā

183dienestā, atturētos no politiskās darbības, tostarp izstātos no

184politiskās partijas, ja tā pieteikšanās brīdī ir kādas politiskās

185partijas biedrs. Proti, šie apstākļi netiek vērtēti, lemjot par

186personas atbilstību Militārā dienesta likumā noteiktajām prasībām

187un tās uzņemšanu profesionālajā militārajā dienestā. Atturēšanās

188no politiskās darbības personai, kas vēlas pildīt šo dienestu,

189netiek pieprasīta un nav uzskatāma par tādu kritēriju, kas

190pieļauj vai aizliedz personas uzņemšanu dienestā.

191Tādējādi apstrīdētās normas šobrīd neskar Pieteikuma

192iesniedzēja tiesības pretendēt uz uzņemšanu militārajā dienestā.

193Tāpat Satversmes tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas norādītu

194uz to, ka Pieteikuma iesniedzējs pēc iepriekš minētā pieteikuma

195iesniegšanas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būtu uzņemts

196militārajā dienestā un atkārtoti ieguvis karavīra statusu.

197Ņemot vērā minēto, nav konstatējams,

198ka Pieteikuma iesniedzējam būtu aizskartas Satversmes 91. panta

199pirmajā teikumā un 102. pantā ietvertās pamattiesības, tāpēc

200tiesvedība lietā ir izbeidzama.