10. pants

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta

2pirmās daļas 6. punktu tiesvedību lietā var izbeigt ar Satversmes

3tiesas lēmumu citos šā panta pirmās daļas 1.-5. punktā neminētos

4gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. Ar

5jēdzienu "citi gadījumi" saprotami, piemēram, tādi

6gadījumi, kad lietā, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās

7sūdzības, konkrētās personas pamattiesības lietas faktisko

8apstākļu maiņas rezultātā vairs netiek aizskartas jeb ir zudusi

9konkrētās personas tiesību aizsardzības vajadzība.

10Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības.

11Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11.

12punktu tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu ir

13personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

14Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic,

15ka konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var

16iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē

17noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst

18augstāka juridiska spēka tiesību normai.

19No šīm tiesību normām izriet tas, ka priekšnoteikums

20tiesvedībai, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās

21sūdzības, ir pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskāruma

22esība. Tiesvedībai šādos gadījumos jābūt vērstai uz pamattiesību

23aizsardzību, tā nevar tikt izmantota vienīgi abstrakta tiesību

24jautājuma izšķiršanai. Šā iemesla dēļ konstitucionālā sūdzība ir

25nošķirama no actio popularis jeb sūdzības sabiedrības

26vārdā.

27Tādējādi izskatāmajā lietā ir svarīgi konstatēt tieši

28Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu. Ja pamattiesību

29aizskārums nav konstatējams, tā neesība atbilstoši Satversmes

30tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktam var būt pamats

31tiesvedības izbeigšanai lietā.