10. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta

pirmās daļas 6. punktu tiesvedību lietā var izbeigt ar Satversmes

tiesas lēmumu citos šā panta pirmās daļas 1.-5. punktā neminētos

gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. Ar

jēdzienu "citi gadījumi" saprotami, piemēram, tādi

gadījumi, kad lietā, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās

sūdzības, konkrētās personas pamattiesības lietas faktisko

apstākļu maiņas rezultātā vairs netiek aizskartas jeb ir zudusi

konkrētās personas tiesību aizsardzības vajadzība.

Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11.

punktu tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu ir

personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic,

ka konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var

iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē

noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst

augstāka juridiska spēka tiesību normai.

No šīm tiesību normām izriet tas, ka priekšnoteikums

tiesvedībai, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās

sūdzības, ir pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskāruma

esība. Tiesvedībai šādos gadījumos jābūt vērstai uz pamattiesību

aizsardzību, tā nevar tikt izmantota vienīgi abstrakta tiesību

jautājuma izšķiršanai. Šā iemesla dēļ konstitucionālā sūdzība ir

nošķirama no actio popularis jeb sūdzības sabiedrības

vārdā.

Tādējādi izskatāmajā lietā ir svarīgi konstatēt tieši

Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu. Ja pamattiesību

aizskārums nav konstatējams, tā neesība atbilstoši Satversmes

tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktam var būt pamats

tiesvedības izbeigšanai lietā.