Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2021-11-01

1Militārā dienesta likuma 10. panta otrā daļa noteic:

2"Karavīram ir tiesības būt par biedru tādās biedrībās un

3nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt

4karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos

5nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta

6pienākumu izpildi."

7Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 15. panta pirmās daļas 1.

8punktu karavīram ir aizliegts veikt politisko darbību,

9pievienoties arodbiedrībām, organizēt streikus un piedalīties

10tajos.

1Pieteikuma iesniedzējs - Lauris Bočs (turpmāk -

2Pieteikuma iesniedzējs) - norāda, ka Militārā dienesta likuma 10.

3panta otrā daļa un 15. panta pirmās daļas 1. punkts (turpmāk -

4apstrīdētās normas) nepamatoti aizskar Latvijas Republikas

5Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajā teikumā un

6102. pantā ietvertās pamattiesības. Pieteikuma iesniedzējs 2015.

7gada septembrī esot iestājies militārajā dienestā un kļuvis par

8karavīru. Taču viņam esot pilsoniska interese būt par politiskās

9partijas dibinātāju, biedru un kandidēt vēlēšanās. To liedzot

10apstrīdētās normas. Liegums karavīram veikt iepriekš minētās

11politiskās darbības esot neattaisnojams pamattiesību

12aizskārums.

13Karavīri esot nostādīti nevienlīdzīgos apstākļos, jo citām

14personām, kas nodarbinātas Nacionālo bruņoto spēku vienībās,

15piemēram, zemessargiem, rezerves karavīriem, darbiniekiem un

16ierēdņiem, neesot liegts veikt politisko darbību. Likumdevējs

17neesot vērtējis atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi, šādas

18attieksmes nepieciešamību un samērīgumu.

19Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētās normas ir

20izdotas ar likumu, taču likumdevējs tajās noteikto ierobežojumu

21un atšķirīgo attieksmi neesot pienācīgi izvērtējis. Šobrīd šāds

22ierobežojums vairs neesot attaisnojams. Apstrīdētās normas esot

23paredzētas, lai aizsargātu sabiedrības drošību. Proti, to mērķis

24esot novērst karavīra pakļaušanu kādu politisko organizāciju

25lēmumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt dienesta uzdevumu izpildi

26un subordināciju. Tātad paša ierobežojuma leģitīmais mērķis esot

27karavīra politiskā neitralitāte. Taču apstrīdētās normas šo mērķi

28nespējot sasniegt. Lielāko daļu no aizsardzības resora personāla

29štata amatiem ieņemot zemessargi, kuri drīkstot būt partiju

30dibinātāji, biedri un kandidāti vēlēšanās.

31Esot pieejami saudzīgāki un vismaz tikpat efektīvi alternatīvi

32līdzekļi - karavīram varētu tikt liegta tikai aktīva partijas

33interešu pārstāvēšana dienestā. Likumdevējs karavīram varot

34noteikt līdzīgu ierobežojumu kā, piemēram, zemessargam, liedzot

35karavīram pārstāvēt savas partijas intereses, aģitēt vai citādi

36iespaidot kolēģu politisko pārliecību. Turklāt karavīram esot

37saistoši vispārējie valsts amatpersonas interešu konfliktu

38novēršanas nosacījumi. Tie ne mazāk efektīvi atturētu karavīru no

39politiskās neitralitātes pārkāpumiem dienesta vietā.

40Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzējs

41norāda, ka viņam joprojām tiek liegta iespēja būt vienlaicīgi

42politiskajā partijā un pildīt profesionālo militāro dienestu.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima

2- atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam. Tāpat

4Saeima norāda, ka lietā būtu izbeidzama tiesvedība daļā par

5apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam

6teikumam.

7Ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu

8likumu. Aizliegums karavīram dibināt politisko partiju vai kļūt

9par tās biedru esot vērsts uz to, lai nodrošinātu profesionālā

10militārā dienesta politisko neitralitāti, efektīvu profesionālā

11militārā dienesta pienākumu izpildi un efektīvu civilo kontroli

12pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Turklāt, ņemot vērā

13svarīgo funkciju, ko pilda Nacionālie bruņotie spēki, valstī

14vajagot būt spēkā tādam normatīvajam regulējumam, kas ne vien

15nodrošina karavīra un profesionālā militārā dienesta politisko

16neitralitāti, bet arī stiprina sabiedrības pārliecību par to. Ar

17apstrīdētajām normām radītais pamattiesību ierobežojums esot

18vērsts uz to, lai aizsargātu demokrātisku valsts iekārtu un

19sabiedrības drošību.

20Saeima norāda, ka ar apstrīdētajām normām radītais

21pamattiesību ierobežojums, aizliedzot karavīram dibināt politisko

22partiju vai kļūt par tās biedru, nodrošina visupirms karavīra

23neiesaistīšanos politiskās varas iegūšanā valstī un izslēdz

24politisko partiju iespējas izmantot karavīrus savu politisko

25mērķu sasniegšanai. Šis ierobežojums nodrošinot to, ka

26profesionālais militārais dienests nekļūst par politisko partiju

27rīcībā esošu instrumentu.

28Ar apstrīdētajām normām radītais pamattiesību ierobežojums

29esot piemērots tam, lai nodrošinātu efektīvu profesionālā

30militārā dienesta darbību. Militāro jomu esot nepieciešams

31nošķirt no politikas, lai nodrošinātu efektīvu civilo kontroli.

32Turklāt politikas jomas un militārās jomas savstarpēja nošķiršana

33vairojot sabiedrības pārliecību par to, ka ikviens karavīrs un

34profesionālais militārais dienests kopumā ir politiski

35neitrāls.

36Ja karavīram būtu ļauts dibināt politisko partiju un būt par

37tās biedru, tad nebūtu iespējams tādā pašā mērā saglabāt karavīru

38un profesionālā militārā dienesta politisko neitralitāti, kā arī

39uzturēt sabiedrībā pārliecību par šo neitralitāti. Nebūtu

40iespējams tādā pašā kvalitātē nodrošināt arī profesionālā

41militārā dienesta darbību, jo karavīram būtu pienākums noteiktu

42laiku veltīt politiskajai darbībai. Ja karavīri iesaistītos

43politikā, tad militārā joma tiktu sapludināta ar politiku un tas

44varētu traucēt īstenot efektīvu civilo kontroli pār Nacionālajiem

45bruņotajiem spēkiem.

46Pieteikuma iesniedzēja norādīto līdzekli nevarot atzīt par

47saudzējošāku, jo tas prasītu no valsts papildu cilvēkresursus un

48finanšu resursus. Ieviešot Pieteikuma iesniedzēja norādīto

49līdzekli, būtu nepieciešams nodrošināt kontroli pār to, vai

50karavīri profesionālajā militārajā dienestā neveic kādas darbības

51konkrētas politiskās partijas interesēs.

52Karavīrs, arī nebūdams politiskās partijas dibinātājs vai

53biedrs, tāpat kā jebkurš cits Latvijas pilsonis varot piedalīties

54Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tautas

55nobalsošanā un likumu ierosināšanā. Tādējādi karavīram neesot

56pilnībā liegtas viņa politiskās tiesības.

57Sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā

58pamattiesību ierobežojuma esot ievērojams - valsts drošība.

59Apstrīdētās normas stiprinot sabiedrības paļāvību uz to, ka

60karavīrs nepārstāv nevienas politiskās partijas viedokli.

61Sabiedrības uzticēšanās karavīriem esot īpaši svarīga, ņemot vērā

62tiem uzticētos uzdevumus. Savukārt karavīram noteiktais

63ierobežojums neesot būtisks, jo normatīvajos aktos esot paredzēti

64citi veidi, kādos karavīrs var piedalīties valsts un pašvaldību

65darbā.

66Pieteikuma iesniedzēja norādītās personas neatrodoties

67vienādos un salīdzināmos apstākļos ar karavīriem, kaut arī

68ikviena no valsts dienestā nodarbinātajām personām veic valsts

69uzdevumus. Tomēr Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem esot uzticēta

70īpaša valsts funkcija, kas esot pietiekami specifiska, lai

71karavīri nebūtu salīdzināmi ar citos valsts dienesta veidos

72nodarbinātām personām. Rezerves karavīri veidojot Nacionālo

73bruņoto spēku rezervi. Rezerves karavīri nepildot profesionālo

74militāro dienestu un tikai vajadzības gadījumā varot tikt tajā

75iesaukti. Arī zemessargi nepildot profesionālā militāro dienestu,

76un karavīra dienests esot citāds nekā zemessarga dienests. Par

77zemessargu parasti kļūstot persona, kura vēlas no savas

78pamatnodarbošanās brīvajā laikā iesaistīties ar valsts

79aizsardzību saistītu uzdevumu izpildē.

1Pieaicinātā persona - Aizsardzības ministrija -

2norāda, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta

3pirmajam teikumam un 102. pantam.

4Bruņotie spēki savas specifikas dēļ esot ļoti spēcīga valsts

5struktūra. Tāpēc attiecībā uz tiem esot nepieciešama ļoti

6efektīva demokrātiskās pilsoniskās kontroles sistēma, lai bruņoto

7spēku rīcībā esošā vara tiktu izmantota efektīvi un atbildīgi

8valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanai. Viens no efektīvas

9demokrātiskās pilsoniskās sabiedrības kontroles sistēmas

10elementiem esot politiskās neitralitātes princips.

11Aizsardzības ministrija norāda, ka karavīri neatrodas

12salīdzināmā situācijā ne ar zemessargiem, ne rezerves

13karavīriem.

14Karavīra statuss esot saistīts gan ar valsts garantētām

15tiesībām, gan ar karavīra pienākumiem un atbildību. Atsevišķu

16tiesību ierobežojumi izrietot no militārā dienesta īpašā

17rakstura, citstarp no tā, ka profesionālā militārā dienesta

18karavīrs atrodas īpašā valsts pakļautībā. Ar šo ierobežojumu

19savukārt esot cieši saistīts karavīra politisko tiesību un

20brīvību ierobežojums - viens no līdzekļiem (līdzās varas

21dalīšanas principam), ar ko tiekot novērsta aizsardzības nozares

22ļaunprātīga izmantošana politiskos nolūkos, jo drošības nozare

23pamatā koncentrējoties uz valsts aizsardzību, kas esot viens no

24valsts galvenajiem uzdevumiem. Vienlaikus šis ierobežojums

25novēršot politisko organizāciju ietekmi uz Nacionālo bruņoto

26spēku funkciju efektīvu izpildi ar partijas biedru

27starpniecību.

28Sabiedrības uzticēšanās un atbalsta principa nodrošināšanai

29esot būtiska nozīme. Sabiedrības novērtējums esot pamatā valsts

30oficiālajam bruņoto spēku novērtējumam. Sabiedrība, būdama

31pārliecināta par bruņoto spēku darbības politisko neitralitāti un

32likumību, uzskatīšot bruņoto spēku darbību par taisnīgu un tādēļ

33ne tikai būšot atvērta sadarbībai, bet arī sniegšot aktīvu

34atbalstu bruņotajiem spēkiem.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda,

2ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

3teikumam un 102. pantam. Ikviena tiesības apvienoties politiskās

4partijās esot būtisks demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanas

5priekšnoteikums. Taču ne Satversmē, ne starptautisko

6cilvēktiesību dokumentos ietvertās personas pamattiesības uz

7biedrošanās brīvību neliedzot noteikt likumīgus ierobežojumus šo

8tiesību izmantošanai personām, kas ir bruņoto spēku sastāvā.

9Tieslietu ministrija norāda, ka aizliegums karavīram dibināt

10politisko partiju vai kļūt par tās biedru ir vērsts uz to, lai

11Latvijā būtu politiski neitrāla armija, lai nošķirtu politisko un

12militāro sfēru, lai bruņotos spēkus pakļautu civilajai kontrolei,

13kā arī novērstu karavīra interešu konfliktus un jebkādu ārējo

14ietekmi uz profesionālā militārā dienesta pienākumu pildīšanu un

15dienesta gaitu.

16Ar apstrīdētajām normām radītais pamattiesību ierobežojums

17nodrošinot to, ka karavīrs, pildot profesionālo militāro

18dienestu, nav pakļauts politisko partiju ietekmei un nevar tikt

19izmantots politisko mērķu sasniegšanai. Līdz ar to tiekot

20nodrošināts tas, ka karavīrs saglabā politisko neitralitāti un

21nostiprina sabiedrības pārliecību par to. Apstrīdētās normas

22kalpojot bruņoto spēku autoritātes stiprināšanai, un attiecīgā

23ierobežojuma pastāvēšana esot ieguvums sabiedrībai. Tā kā

24Nacionālie bruņotie spēki pilda īpašas valsts funkcijas - sargā

25valsts teritoriālo integritāti un demokrātisko valsts iekārtu -,

26apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

27demokrātiskā sabiedrībā esot nepieciešams demokrātiskās valsts

28iekārtas, nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības

29aizsardzībai. Ar apstrīdētajām normām radītais pamattiesību

30ierobežojums esot piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai.

31Apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums esot attiecināms

32tikai uz ierobežotu personu skaitu - profesionālā militārā

33dienesta karavīriem. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas,

34acīmredzot esot izvērtējis, kurām Nacionālo bruņoto spēku

35personālsastāvā ietilpstošajām personu kategorijām nepieciešams

36noteikt politisko tiesību ierobežojumus, un neesot paredzējis

37šādus ierobežojumus visam Nacionālo bruņoto spēku sastāvam.

38Tādējādi esot ievērots samērīguma princips.

39Starp zemessargiem un karavīriem pastāvot būtiska atšķirība,

40un abas šīs personu grupas neatrodoties vienādos un salīdzināmos

41apstākļos. Tāpēc šīm personām noteiktie politisko tiesību

42ierobežojumi neesot salīdzināmi.

43Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, izvērtējot karavīram

44apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu, ir nepieciešams rast

45līdzsvaru starp bruņoto spēku politisko neitralitāti un katras

46individuālās bruņoto spēku sastāvā esošās personas politiskajām

47tiesībām. Karavīrs savu politisko nostāju varot paust arī citādos

48veidos, piemēram, piedaloties Saeimas, pašvaldību, Eiropas

49Parlamenta vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā,

50kā arī lemjot par Saeimas pieņemtajiem likumiem un Satversmes

51grozījumiem. Tāpat karavīram neesot liegts vērsties ar

52iesniegumiem valsts un pašvaldību iestādēs. Turklāt karavīram

53esot tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos,

54kuru mērķis nav politiskā darbība, kā arī dibināt karavīru

55biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos

56pasākumos, ja vien šāda darbība netraucē dienesta pienākumu

57izpildi.

58Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

59vērsts uz to, lai nodrošinātu karavīru un politisko spēku

60nošķīrumu, tādējādi aizsargājot arī Nacionālos bruņotos spēkus no

61tādām personām, kuras ar savu rīcību varētu izmantot bruņotos

62spēkus savu politisko mērķu sasniegšanai, kas atsevišķos

63gadījumos varētu apdraudēt Latvijas valsts neatkarību un

64demokrātiskas tiesiskas valsts principus.

1Pieaicinātā persona - Nacionālie bruņotie

2spēki - norāda, ka tiesvedība izskatāmajā lietā būtu

3izbeidzama. Ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera 2021. gada 4.

4jūnija pavēli Pieteikuma iesniedzējs esot atbrīvots no ieņemamā

5amata un atvaļināts no profesionālā dienesta, izbeidzot

6profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa, pusēm par to

7vienojoties. Šāda pavēle citstarp esot pamatota ar Pieteikuma

8iesniedzēja iesniegumu, kurā viņš lūdzis izbeigt

9profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa personīgu apstākļu

10dēļ. Atvaļināšana neesot saistīta ar aizliegumu karavīram būt par

11politiskās partijas dibinātāju un biedru un veikt politisko

12darbību. Līdz ar to šobrīd vairs nepastāvot Pieteikuma

13iesniedzēja pamattiesību aizskārums.

14Vienlaikus, ja izskatāmajā lietā tikšot vērtēta apstrīdēto

15normu atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102.

16pantam, Nacionālie bruņotie spēki norāda, ka tās atbilst šiem

17Satversmes pantiem.

18Citas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvā ietilpstošās

19personas - darbinieki, zemessargi, rezerves karavīri -, kā arī

20Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieki un valsts dienestā

21nodarbinātie atrodoties atšķirīgos apstākļos no profesionālā

22dienesta karavīriem.

23Militārā dienesta likumā noteiktais aizliegums profesionālā

24dienesta karavīram būt par politiskās partijas dibinātāju un

25biedru, kā arī veikt politisko darbību esot likumdevēja

26izraudzīta diferencēta pieeja, kas Latvijas demokrātiskajā

27sabiedrībā esot attaisnojama.

28Absolūts aizliegums profesionālā dienesta karavīram būt par

29politiskās partijas dibinātāju un biedru, kā arī veikt politisko

30darbību esot samērīgs pamattiesību ierobežojums. Šāds aizliegums

31esot ne vien piemērots leģitīmo mērķu - demokrātiskas valsts

32iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība - sasniegšanai, bet

33esot arī vienīgais efektīvais līdzeklis, kas ļaujot sasniegt

34apstrīdēto normu leģitīmos mērķus nepieciešamā kvalitātē. Labums,

35ko no apstrīdētajām normām iegūst sabiedrība, proti,

36demokrātiskās valsts iekārtas stabilitāte, kas ietver arī

37militārā dienesta politisko neitralitāti, esot ievērojami lielāks

38par karavīra pamattiesību aizskārumu.

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda, ka

2apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam

3un 102. pantam.

4Valsts aizsardzība esot valsts suverenitātes garants, un

5valsts drošība esot tieši atkarīga no valsts aizsardzības

6funkciju efektīvas īstenošanas. Ierobežojumam, kas liedz

7karavīram būt par politiskās partijas biedru, esot leģitīms

8mērķis - saglabāt armijas politisko neitralitāti un novērst

9radikāli motivētus noziegumus valsts bruņotajos spēkos.

10Tiesībsargs uzskata, ka likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir

11piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ierobežojums izpaužoties

12kā vispārējs aizliegums karavīram kļūt par politiskās partijas

13biedru un tādējādi izslēdzot jebkādu politiskās partijas ietekmi

14uz karavīra dienesta gaitu un dienesta pienākumu pildīšanu.

15Leģitīmo mērķi neesot iespējams sasniegt ar Pieteikuma

16iesniedzēja pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas

17būtu tikpat efektīvi. Politiskās partijas uzdevums esot

18piedalīties politiskajos procesos un izvirzīt savus kandidātus

19vēlēšanām, lai partija būtu pārstāvēta politiskajās institūcijās

20un varētu īstenot politisko varu. Tādējādi politiskās partijas

21mērķi esot pretrunā ar leģitīmo valsts interesi - saglabāt

22politiski neitrālu militāro dienestu.

23Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem karavīram esot

24vairākas alternatīvas iespējas paust savu nostāju valsts un

25pašvaldību darbam būtiskos jautājumos. Karavīrs, nebūdams

26politiskās partijas biedrs, varot piedalīties vēlēšanās, tautas

27nobalsošanā un likumu ierosināšanā, kā arī būt par biedru tādās

28biedrībās un nodibinājumos, kam nav politiska rakstura. Tāpat

29karavīrs varot dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un

30piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja vien šāda darbība

31netraucē dienesta pienākuma izpildi. Karavīra politisko tiesību

32ierobežojums esot noteikts samērīgi, un arī šobrīd neesot zudusi

33tā piemērotība leģitīmā mērķa sasniegšanai.

34Pēc tiesībsarga ieskata, profesionālā dienesta karavīri

35neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar zemessargiem,

36Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, rezerves karavīriem, kā arī

37Iekšlietu ministrijas iestāžu un Tieslietu ministrijas

38Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām un ierēdņiem.

1Pieaicinātā persona - Dr. sc. pol. Nora

2Vanaga - norāda, ka profesionālais militārais dienests nav

3apvienojams ar dalību politiskajā partijā. Pieteikuma iesniedzējs

4savu pilsonisko interesi varot paust, regulāri balsojot

5vēlēšanās, tiekoties ar Saeimas deputātiem un piedaloties

6apolitiskās biedrībās. Savukārt tādā gadījumā, ja personai ir

7spēcīga pilsoniskā interese ietekmēt politiskos procesus,

8normatīvie akti tai ļaujot pildīt daļēji līdzvērtīgu militāro

9dienestu Zemessardzē, ko var apvienot ar politisko darbību.

10Indivīds varot brīvi izvēlēties sev piemērotāko dienesta veidu.

11Liberālā demokrātiskā iekārtā likumdevēja pienākums esot

12nodrošināt izvēles iespējas, ļaujot indivīdam pašam lemt, kuru no

13ceļiem iet.

14Karavīru pienākumi atšķiroties no zemessargu un rezervistu

15pienākumiem, un attiecīgie dienesti neesot salīdzināmi.

16Gadījumā, ja karavīram būtu ļauts veikt politisko darbību,

17Dr. sc. pol. Nora Vanaga saskata sensitīvas informācijas

18nopludināšanas risku un no tā izrietošus nacionālās drošības

19riskus. Turklāt tādā gadījumā valstij nebūtu pietiekamas

20kapacitātes un resursu, lai tā varētu kontrolēt profesionālā

21militārā dienesta karavīru darbību politiskajās partijās.

22Būtisks esot jautājums par bruņoto spēku prestižu sabiedrībā.

23Nacionālie bruņotie spēki esot viena no tām institūcijām, kam

24sabiedrība uzticas visvairāk - pretstatā Saeimai, Ministru

25kabinetam un politiskajām partijām, kam sabiedrība uzticas

26vismazāk. Tātad tieši profesionālā militārā dienesta neasociēšana

27ar politiskajām partijām, esot būtisks sabiedrības uzticēšanās

28priekšnoteikums.

29Dr. sc. pol. Nora Vanaga, ņemot vērā Austrijas

30pieredzi, uzskata, ka atļauja karavīram veikt politisko darbību

31varētu negatīvi ietekmēt arī paša karavīra intereses. Proti,

32karavīrs varētu kāpt pa karjeras kāpnēm līdz pulkvežleitnanta

33pakāpei, bet jebkurš augstāks pakāpiens - pulkveža, brigādes

34ģenerāļa, ģenerālmajora vai ģenerālleitnanta pakāpe - būtu

35atkarīgs no politiskās piederības. Tas pats attiektos arī uz

36amatu sadali.

37Satversmes tiesa

38secināja:

1Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdētajām

2normām viņam kā karavīram ir aizskartas Satversmes 102. pantā

3ietvertās tiesības veikt politisko darbību, konkrēti - dibināt

4politisko partiju un būt par tās biedru. Turklāt esot pārkāpts

5Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais tiesiskās

6vienlīdzības princips, jo zemessargiem, rezerves karavīriem,

7Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, kā arī Iekšlietu

8ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

9amatpersonām un civildienesta ierēdņiem iepriekš minētās tiesības

10neesot ierobežotas.

11Lietas sagatavošanas laikā iegūta informācija, ka Pieteikuma

12iesniedzējs ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera 2021. gada 4.

13jūnija pavēli ir atbrīvots no profesionālā militārā dienesta un

14profesionālā dienesta līgums ar viņu ir izbeigts pirms termiņa

15(sk. lietas materiālu 1. sēj. 139. lp.). No lietas

16materiāliem izriet, ka profesionālā militārā dienesta attiecību

17izbeigšanu ierosinājis pats Pieteikuma iesniedzējs, vēršoties ar

18attiecīgu iesniegumu pie Nacionālo bruņoto spēku komandiera.

19Iemesls - Pieteikuma iesniedzēja vēlme dibināt nodarbinātības

20attiecības ar Tieslietu ministriju un veikt darba pienākumus

21Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas

22lietu nodaļas jurista amatā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 140.

23lp.).

24Savukārt Saeima ir norādījusi, ka tiesvedība lietā būtu

25izbeidzama daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91.

26panta pirmajam teikumam, jo nav konstatējamas personu grupas,

27kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk. lietas

28materiālu 1. sēj. 100. lp. un 115. lp).

29Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai procesuāla rakstura

30jautājumi, tajā skaitā jautājumi par tiesvedības izbeigšanu, ir

31skatāmi pirms tiesību normas konstitucionalitātes izvērtēšanas

32pēc būtības (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija

33sprieduma lietā Nr. 3 15. punktu).

34Tas, ka Pieteikuma iesniedzējs vairs neatrodas profesionālajā

35militārajā dienestā, var liecināt par to, ka vairs nepastāv viņa

36pamattiesību aizskārums. Savukārt pamattiesību aizskāruma neesība

37var būt pamats tiesvedības izbeigšanai izskatāmajā lietā. Līdz ar

38to šis apstāklis tiks vērtēts pirms Saeimas apsvērumiem par

39tiesvedības izbeigšanu.

40Tādējādi Satversmes tiesa izvērtēs,

41vai tai ir pamats izskatāmajā lietā izbeigt tiesvedību.

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta

2pirmās daļas 6. punktu tiesvedību lietā var izbeigt ar Satversmes

3tiesas lēmumu citos šā panta pirmās daļas 1.-5. punktā neminētos

4gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. Ar

5jēdzienu "citi gadījumi" saprotami, piemēram, tādi

6gadījumi, kad lietā, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās

7sūdzības, konkrētās personas pamattiesības lietas faktisko

8apstākļu maiņas rezultātā vairs netiek aizskartas jeb ir zudusi

9konkrētās personas tiesību aizsardzības vajadzība.

10Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības.

11Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11.

12punktu tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu ir

13personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

14Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic,

15ka konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var

16iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē

17noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst

18augstāka juridiska spēka tiesību normai.

19No šīm tiesību normām izriet tas, ka priekšnoteikums

20tiesvedībai, kas ierosināta pēc personas konstitucionālās

21sūdzības, ir pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskāruma

22esība. Tiesvedībai šādos gadījumos jābūt vērstai uz pamattiesību

23aizsardzību, tā nevar tikt izmantota vienīgi abstrakta tiesību

24jautājuma izšķiršanai. Šā iemesla dēļ konstitucionālā sūdzība ir

25nošķirama no actio popularis jeb sūdzības sabiedrības

26vārdā.

27Tādējādi izskatāmajā lietā ir svarīgi konstatēt tieši

28Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu. Ja pamattiesību

29aizskārums nav konstatējams, tā neesība atbilstoši Satversmes

30tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktam var būt pamats

31tiesvedības izbeigšanai lietā.

1Lai noskaidrotu, vai izskatāmajā lietā ir

2konstatējams Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums,

3Satversmes tiesa visupirms analizēs konstitucionālās sūdzības

4lomu un mērķi Latvijas tiesību sistēmā. Pēc tam tiks analizēti

5izskatāmās lietas apstākļi.

611.1. Konstitucionālā sūdzība pilda nozīmīgu lomu,

7nodrošinot līdzsvaru starp nepieciešamību personām aizstāvēt

8savas aizskartās pamattiesības un konstitūcijas ievērošanu kopumā

9(sk.: Rodiņa A. Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse

10Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 20. lpp.).

11Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, atšķirībā no abstraktās tiesību

12normu kontroles, konstitucionālā sūdzība nav tāds līdzeklis, kas

13kalpotu tikai tiesību sistēmas sakārtošanai. Tā visupirms ir

14līdzeklis, kas kalpo konkrētās konstitucionālās sūdzības

15iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas

162006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 20.2.

17punktu).

18Tādējādi tiesvedībā, kas uzsākta pēc konstitucionālās

19sūdzības, tiek nodrošināta ne vien iespēja personai aizstāvēt

20savas aizskartās pamattiesības, bet arī konstitūcijas ievērošana

21kopumā. Nepieciešamība nodrošināt konstitūcijas ievērošanu ir

22skatāma ciešā kopsakarā ar šā pieteikuma primāro mērķi - novērst

23personas pamattiesību aizskārumu.

24Interpretējot Satversmes tiesas likumā konstitucionālajai

25sūdzībai noteikto prasību - pamattiesību aizskāruma esība -,

26nepieciešams konstatēt, ka: pirmkārt, apstrīdētā norma attiecībā

27uz personu ir piemērojama, otrkārt, pamattiesību aizskārums ir

28tiešs, konkrēts, apstrīdētā norma aizskar pieteikuma iesniedzēju

29pašu (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija

30sprieduma lietā Nr. 2009-111-01 10. punktu un Satversmes

31tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

32lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu).

33Tas nozīmē, ka lieta pēc personas konstitucionālās sūdzības

34izskatāma tad, kad personas pamattiesību aizskārums pastāv,

35citstarp esot konkrētām tiesiskajām attiecībām starp valsti un šo

36personu (sal. sk.: Rodiņa A. Konstitucionālās sūdzības teorija

37un prakse Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 38. lpp.).

38No personas pamattiesībām izrietošo subjektīvo tiesību aizskārums

39ir būtisks konstitucionālo sūdzību veidojošais elements, kas

40tiešā veidā uzsver konstitucionālās sūdzības primāro mērķi.

4111.2. No pieteikumā paustajiem argumentiem izriet, ka

42Pieteikuma iesniedzējs, atrodoties profesionālajā militārajā

43dienestā un to pildot, piedalījies politiskās partijas dibināšanā

44un pēc partijas nodibināšanas kļuvis par tās biedru, taču saskaņā

45ar apstrīdētajām normām viņš nedrīkstot pildīt karavīra

46pienākumus un vienlaikus darboties politiskajā partijā (sk.

47lietas materiālu 1. sēj. 3. lp.).

48Apstāklis, ka militārā dienesta attiecības starp Pieteikuma

49iesniedzēju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir izbeigtas,

50var būt par iemeslu tam, ka apstrīdētās normas attiecībā uz

51Pieteikuma iesniedzēju nav piemērojamas un viņš vairs neatrodas

52apstrīdēto normu tvērumā.

53Lai noskaidrotu, vai apstrīdētās normas lietas izskatīšanas

54brīdī aizskar Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības, visupirms

55nepieciešams noskaidrot šo normu un ar to cieši saistīto normu

56mērķi un patieso jēgu.

5711.2.1. Apstrīdētās normas ietvertas Militārā dienesta

58likuma II nodaļā "Karavīra pienākumi un tiesības". No

59tām izriet vispārīgas karavīra tiesības veikt nepolitisku

60darbību, proti, būt par biedru biedrībās un nodibinājumos vai

61dibināt tādas karavīru biedrības un nodibinājumus, kurām nav

62politiska rakstura, kā arī piedalīties citos nepolitiskos

63pasākumos. Kā arī ir noteikts aizliegums karavīram veikt

64politisko darbību.

65Atbilstoši Militārā dienesta likuma 2. panta 5. punktam un 5.

66panta pirmajai daļai persona kļūst par karavīru, sākot pildīt

67aktīvo dienestu un iegūstot militārā dienesta pakāpi. Savukārt

68karavīra statuss tiek zaudēts, beidzot pildīt aktīvo dienestu.

69Militārā dienesta likuma 2. panta 2. punktā noteikts, ka aktīvais

70dienests ir militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas

71ietver profesionālo dienestu. Profesionālais dienests Militārā

72dienesta likuma 2. panta 4. punktā tiek definēts kā militārais

73dienests, kuru Latvijas pilsonis pilda brīvprātīgi saskaņā ar

74profesionālā dienesta līgumu, kas noslēgts starp viņu un

75Aizsardzības ministriju.

76Tādējādi karavīra statuss ir personas tiesiskais stāvoklis, ko

77tā pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas iegūst, pildot

78aktīvo dienestu. Līdz ar karavīra statusa iegūšanu persona nonāk

79to tiesību normu tvērumā, kuras saistītas ar dienesta pildīšanu

80Nacionālajos bruņotajos spēkos. Militārais dienests principiāli

81atšķiras no jebkura civilās nodarbinātības veida. No šā dienesta

82īpašā rakstura izriet tas, ka karavīram tiek uzlikti tādi

83pienākumi un atbildība, kas viņu var ierobežot vairāk nekā citas

84personas (sk. Aizsardzības ministrijas viedokli lietas

85materiālu 1. sēj. 143. lp.).

86Apstrīdētās normas veido daļu no tiesību normu kopuma, kas

87saistīts ar profesionālā dienesta izpildi, un aizliedz aktīvā

88dienesta karavīram dibināt politisko partiju un būt par tās

89biedru. Tātad, lai varētu secināt, ka šis aizliegums attiecas uz

90konkrētu personu, izšķirošs apstāklis ir tas, ka persona ir

91pieņemta profesionālajā militārajā dienestā un ieguvusi karavīra

92statusu. Minētais aizliegums uz personu sāk attiekties tikai tad,

93kad tā pēc izvērtēšanas procesa pabeigšanas ir pieņemta

94profesionālajā militārajā dienestā un sākusi pildīt aktīvo

95dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, un turpinās līdz šā

96dienesta izbeigšanas dienai.

97Kā jau tika norādīts iepriekš šajā lēmumā, profesionālā

98militārā dienesta attiecības ar Pieteikuma iesniedzēju pēc viņa

99iniciatīvas tika izbeigtas. Visupirms Pieteikuma iesniedzējs bija

100lūdzis atļauju savienot karavīra amatu ar Tieslietu ministrijas

101Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas

102lietu nodaļas jurista amatu. Pēc tam, kad Pieteikuma iesniedzējam

103tikusi atteikta atļauja šos amatus savienot, viņš vērsās pie

104Nacionālo bruņoto spēku komandiera ar iesniegumu par profesionālā

105dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa (sk. lietas materiālu

1061. sēj. 140. un 141. lp.).

107Tādējādi apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums, kas

108liedz dibināt politisko partiju un būt par tās biedru, lietas

109izskatīšanas brīdī uz Pieteikuma iesniedzēju vairs nav

110attiecināms un nerada viņam nelabvēlīgas sekas.

11111.2.2. Tas, ka apstrīdētās normas lietas izskatīšanas

112brīdī Pieteikuma iesniedzējam vairs nerada nelabvēlīgas sekas,

113pats par sevi nav pietiekams pamats atzīt, ka viņa pamattiesību

114aizskārums nav konstatējams. Tādā gadījumā, ja kādā brīdī pagātnē

115apstrīdētās normas tikušas Pieteikuma iesniedzējam piemērotas un

116radījušas viņam negatīvas sekas, joprojām var pastāvēt

117nepieciešamība tiesvedību lietā turpināt.

118Katrā konkrētajā lietā ir individuāli jānoskaidro, vai pastāv

119kādi apsvērumi, kuru dēļ apstrīdētās normas satversmība būtu

120vērtējama, ņemot vērā apstākļus, kādi bijuši kādā brīdī pagātnē.

121Tas var būt nepieciešams, ja, piemēram, apstrīdēto normu

122satversmības vērtējums ir būtisks Pieteikuma iesniedzēja tiesību

123aizsardzībai pēc konstitucionālās tiesvedības procesa

124noslēgšanās. Tādā gadījumā nebūtu pamata izbeigt tiesvedību un

125būtu vērtējami apstākļi, kādi pastāvēja konkrētajā pagātnes

126brīdī.

127Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzējs nav

128izteicis tādus argumentus un arī no lietas materiāliem nav

129konstatējami tādi apsvērumi, kas norādītu uz nepieciešamību

130vērtēt apstrīdēto normu satversmību atbilstoši tiem apstākļiem,

131kādi pastāvēja lietas ierosināšanas brīdī.

13211.2.3. Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2021. gada 15.

133septembra lēmumā konstatēts, ka izskatāmajam pieteikumam

134Pieteikuma iesniedzējs ir pievienojis aizpildītu pieteikuma

135anketu uzņemšanai profesionālajā dienestā un e-pasta izdruku par

136tās nosūtīšanu uz Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases

137centra e-pasta adresi (sk. Satversmes tiesas 2. kolēģijas

1382021. gada 15. septembra lēmuma par atteikšanos ierosināt lietu

139pēc pieteikuma Nr. 159/2021 5. punktu).

140Nacionālo bruņoto spēku likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts,

141ka Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu komplektē tikai no

142Latvijas pilsoņiem. Saskaņā ar šā panta trešo daļu

143personālsastāva komplektēšanu un militārā dienesta gaitu

144reglamentē speciāls likums.

145Militārā dienesta likumā ir noteikta kārtība, kādā tiek

146komplektēts Nacionālo bruņoto spēku vienību personālsastāvs.

147Saskaņā ar šā likuma 19. panta piekto daļu Nacionālie bruņotie

148spēki aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veic kandidātu

149rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam. Nacionālie

150bruņotie spēki, veicot kandidātu rekrutēšanu un atlasi

151profesionālajam dienestam, ir tiesīgi pieprasīt un bez maksas

152saņemt no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm,

153pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām

154personām nepieciešamo informāciju, lai noteiktu kandidātu

155atbilstību profesionālajam dienestam. Šā paša panta pirmajā un

156otrajā daļā ir noteiktas prasības, kādām personai jāatbilst, lai

157to pieņemtu profesionālajā dienestā, un tās ir šādas: Latvijas

158pilsonība, noteikta vecuma sasniegšana, atbilstība aizsardzības

159ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības,

160profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu

161prasībām, kā arī morālajām un psiholoģiskajām īpašībām. Savukārt

162Militārā dienesta likuma 16. panta otrajā daļā ir noteikts, kādas

163personas nevar pieņemt un iesaukt militārajā dienestā. Tā,

164piemēram, militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt

165Latvijas pilsoni, kas ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu

166vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, - neatkarīgi

167no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot šā panta

1682.2 daļā minēto gadījumu.

169Persona, iesniedzot pieteikumu uzņemšanai profesionālajā

170dienestā, apliecina, ka tā atbilst Militārā dienesta likuma 19.

171panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām un ka uz to

172neattiecas šā likuma 16. panta otrajā daļā norādītie

173ierobežojumi, kas liegtu personu uzņemt militārajā dienestā

174(sk: www.mil.lv).

175Tādējādi Militārā dienesta likumā ir noteikts, kas tiek

176vērtēts un kādas personas var tikt uzņemtas profesionālajā

177militārajā dienestā. Ir izvirzīti vairāki priekšnoteikumi, kuriem

178konkrētajai personai ir jāatbilst. Ja persona kādam no tiem

179neatbilst, tai var tikt liegta iespēja pildīt profesionālo

180militāro dienestu un veikt karavīra pienākumus. Starp minētajiem

181priekšnoteikumiem nav tāda, kas prasītu, lai persona, kas

182iesniegusi pieteikumu uzņemšanai profesionālajā militārajā

183dienestā, atturētos no politiskās darbības, tostarp izstātos no

184politiskās partijas, ja tā pieteikšanās brīdī ir kādas politiskās

185partijas biedrs. Proti, šie apstākļi netiek vērtēti, lemjot par

186personas atbilstību Militārā dienesta likumā noteiktajām prasībām

187un tās uzņemšanu profesionālajā militārajā dienestā. Atturēšanās

188no politiskās darbības personai, kas vēlas pildīt šo dienestu,

189netiek pieprasīta un nav uzskatāma par tādu kritēriju, kas

190pieļauj vai aizliedz personas uzņemšanu dienestā.

191Tādējādi apstrīdētās normas šobrīd neskar Pieteikuma

192iesniedzēja tiesības pretendēt uz uzņemšanu militārajā dienestā.

193Tāpat Satversmes tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas norādītu

194uz to, ka Pieteikuma iesniedzējs pēc iepriekš minētā pieteikuma

195iesniegšanas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būtu uzņemts

196militārajā dienestā un atkārtoti ieguvis karavīra statusu.

197Ņemot vērā minēto, nav konstatējams,

198ka Pieteikuma iesniedzējam būtu aizskartas Satversmes 91. panta

199pirmajā teikumā un 102. pantā ietvertās pamattiesības, tāpēc

200tiesvedība lietā ir izbeidzama.

1Tā kā tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama tā

2iemesla dēļ, ka nav konstatējams Pieteikuma iesniedzēja

3pamattiesību aizskārums, nav nepieciešams vērtēt Saeimas

4apsvērumus par tiesvedības izbeigšanu lietā daļā par apstrīdēto

5normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

6Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

729. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa

8nolēma:

9izbeigt tiesvedību lietā Nr.

102021-11-01 "Par Militārā dienesta likuma 10. panta otrās

11daļas un 15. panta pirmās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas

12Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102.

13pantam".

14Lēmums nav pārsūdzams.

15Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.

16Osipova