4. pants

1Konkrētie tirgi

2Saskaņā ar KL 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus -

3noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras

4var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū,

5ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru,

6preču pazīmes un lietošanas īpašības. SIA "BALTCOM TV"

7darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās darbības kvalifikācijas

8un sabiedrības statūtiem ir:

9- kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (61.1 NACE 2.red);

10- inženiersistēmu montāža (45.3, 1.1 red);

11- telekomunikācijas (61, 2.0 red);

12- darba mašīnu un iekārtu iznomāšana (71.3, 1.1 red);

13- ar kino un video saistīta darbība (92.1, 1.1 red);

14- radio un televīzijas darbība (92.2, 1.1 red).

15SIA "IZZI COM" darbības veids ir kabeļu

16telekomunikācijas pakalpojumi (61.1, 2.0 red).

17Saskaņā ar Ziņojumā minēto informāciju, atbilstoši KP

1813.11.2010.lēmumā Nr.83 norādītajam8, kā arī

19izvērtējot apvienošanās dalībnieku pašreizējās saimnieciskās

20darbības raksturu, saimnieciskā darbība pārklājas šādos

21konkrētajos preču tirgos:

221) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus;

232) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un

24elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus;

253) fiksētās balss telefonijas pakalpojumu tirgus.

26Apvienošanās rezultātā pārklājas sekojoši konkrētie preču

27tirgi:

281) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā,

29Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā;

302) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un

31elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā

32un Rīgas pilsētā;

333) fiksētās balss telefonijas tirgus Latvijas teritorijā.

34Tabula Nr.5 Konkrētie tirgi, kuros darbojas BALTCOM grupa

35Konkrētais tirgus

36Iesaistītās sabiedrības

37Ģeogrāfiskais tirgus

38Maksas televīzijas pakalpojumu

39sniegšanas tirgus

40SIA "ALDEMS"

41Jelgava, Bauska, Iecava, Āne

42(Ozolnieku novads)

43SIA "LATVIJAS DATORU

44TĪKLI"

45Salaspils

46SIA "BALTINET

47DATA"

48Rīga, Salaspils, Jūrmala,

49Gaisma, Skulte

50SIA "Multitone

51Balt"

52Jelgava, Jelgavas rajons

53SIA "BALTCOM

54TV"

55Rīga, Rīgas rajons, Ogre,

56Aizkraukles rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Bauska,

57Limbaži, Jēkabpils, Balvi, Gulbene

58SIA

59"TELEVIDEOTĪKLS"

60Rīga, Ogre, Ludza, Zilupe,

61Ludzas rajons

62SIA "IPTV"

63Rīga

64SIA "IME PLUSS"

65Ogre

66SIA "MFL

67Serviss"

68Rīga, Salaspils, Jūrmala,

69Gaisma, Skulte

70Fiksētās balss telefonijas

71pakalpojumu sniegšanas tirgus

72SIA "LATVIJAS DATORU

73TĪKLI"

74Salaspils

75SIA "INTERNETA

76PASAULE"

77Rīga

78SIA "BALTCOM

79TV"

80Rīga, Salaspils

81Interneta piekļuves un publisko

82datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

83sniegšanas tirgus

84SIA "ALDEMS"

85Jelgava, Bauska, Iecava,

86Kalnciems, Āne (Ozolnieku novads)

87SIA "LATVIJAS DATORU

88TĪKLI"

89Salaspils

90SIA "BALTINET

91DATA"

92Rīga, Salaspils, Jūrmala,

93Baloži, Tīraine, Gaisma, Titurga, Skulte

94SIA "Multitone

95Balt"

96Jelgava, Ozolnieku novads

97(Ozolnieki, Brankas, Āne)

98SIA "BALTCOM

99TV"

100Rīga, Rīgas rajons, Ogre,

101Aizkraukles rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Bauska,

102Limbaži, Jēkabpils, Balvi, Gulbene

103SIA "MFL

104Serviss"

105Rīga, Salaspils, Jūrmala,

106Baloži, Tīraine, Gaisma, Titurga, Skulte

107SIA "LV DATS"

108Salacgrīva, Limbaži,

109Cēsis

110SIA "Tehnonet"

111Jēkabpils, Jēkabpils rajons,

112Pļaviņas, Koknese, Līvāni

113SIA

114"TELEVIDEOTĪKLS"

115Rīga, Ogre, Ludza, Zilupe,

116Ludza rajons

117SIA "GLOBAL

118DVA"

119Rīga, Rīgas rajons

120SIA "LAIN NET"

121Olaine, Jaunolaine

122SIA "INTERNETA

123PASAULE"

124Rīga, Ķekavas novads

125SIA "IME PLUSS"

126Ogre

127Tabula Nr.6 Konkrētie

128tirgi, kuros darbojas IZZI grupa

129Konkrētais tirgus

130Iesaistītās sabiedrības

131Ģeogrāfiskais tirgus

132Maksas televīzijas pakalpojumu

133sniegšanas tirgus

134SIA "IZZI"

135Rīga, Rīgas rajons, Ropaži,

136Ādaži, Acone, Aiviekste, Alūksne, Balvi, Code (Bauskas

137rajons), Birzgale, Druva (Saldus rajons), Ikšķile,

138Jaunmārupe, Jēkabpils, Kalnciems (Jelgavas novads),

139Kārsava, Kuldīga, Liepa (Cēsu rajons), Lielvārde, Madona,

140Malnava (Ludza rajons), Pļaviņas (Aizkraukles rajons),

141Preiļi, Priedaine (Kuldīgas rajons), Skrunda, Talsi,

142Tukums, Tutāni (Ludzas rajons), Ulbroka (Rīgas rajons),

143Upeslejas (Rīgas rajons), Valmiera, Valle (Aizkraukles

144rajons), Viesīte (Jēkabpils rajons), Jēkabpils, Viļaka,

145Zaķumuiža,Žīguri (Balvu rajons), Dobele, Baloži un Titurga,

146Ķekava, Rēzekne, Ludza, Sigulda, Aizkraukle, Aizkraukles

147rajons

148SIA "IZZI FAO"

149Rīga, Lielvārde, Tukums,

150Ulbroka (Rīgas rajons), Upeslejas (Rīgas rajons),

151Tīraine

152SIA "Dobeles

153Telesat"

154Dobele

155Fiksētās balss telefonijas

156pakalpojumu sniegšanas tirgus

157SIA "IZZI"

158Rīga, Dobele, Rēzekne, Ādaži,

159Ludza, Valdlauči, Aizkraukle, Kuldīga

160Interneta piekļuves un publisko

161datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

162sniegšanas tirgus

163SIA "IZZI"

164Rīga, Dobele, Rēzekne, Ādaži,

165Ludza, Valdlauči, Aizkraukle, Kuldīga

166SIA "Intentus

167Inkaso"

168Aizkraukle

169SIA "IZZI

170Ultracom"

171Rīga

172SIA "IZZI

173Ethernet"

174Rīga

175SIA "MAKSINETS"

176Rīga

177SIA "Fastnets"

178Rīga

179SIA "A

180Technologies"

181Rēzekne

182SIA "LCOM"

183Ludza

184Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas

185šādos konkrētajos tirgos:

1861) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā,

187Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā;

1882) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un

189elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā

190un Rīgas pilsētā;

1913) fiksētās balss telefonijas tirgus Latvijas teritorijā.

1924.1. Maksas televīzijas pakalpojuma

193tirgus

1944.1.1. Konkrētas preces tirgus

195Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk - EPLL)

1961.panta 18.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir programmu

197nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšana

198publiskai uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā,

199izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus. Savukārt saskaņā

200ar EPLL 23.pantu raidīšana ir programmu izplatīšana publiskai

201uztveršanai.

202Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju televīzijas un skaņas

203izplatīšanā elektroniskajos sakaru tīklos pastāv šādas

204tehnoloģijas jeb platformas:

2051) kabeļtelevīzija (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

2062) individuālo mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēma

207(MMDS);

2083) zemes televīzijas sistēma (DVB-T)9 (maksas

209televīzijas pakalpojumi);

2104) satelīta signālu uztveršanas iekārta tieši pakalpojuma

211saņēmējam (satelīttelevīzijas pakalpojumi);

2125) Interneta Protokola tehnoloģija, kas nosacīti var tikt

213pieskaitīta pie pārraides, izmantojot kabeļtīklu.

2141) "Kabeļtelevīzija (..)

215programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot galvenokārt

216kabeli" (EPLL 1.panta 12.punkts).

217Kabeļtelevīzijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams

218kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana ir saistīta ar projektēšanas

219un izbūves izmaksām. Elektronisko sakaru komersants (šajā

220gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzējs) saņem kodēto

221satelīta signālu savā uztveršanas punktā, dekodē signālu un

222pārraida to pa elektronisko sakaru tīklu pieslēgtajiem abonentiem

223(individuālām mājsaimniecībām, juridisko personu pakalpojumu

224sniedzējiem, viesnīcām, kafejnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam

225nav nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

226iekārtas signāla uztveršanai. Kabeļtelevīzijas tīklā, ņemot vērā

227noteiktus kabeļtīkla tehniskos parametrus, var izplatīt analogu

228un ciparu televīzijas signālu. Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

229pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

230pakalpojumu.

231Rīgā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

232komercsabiedrības: SIA "BALTCOM TV", SIA

233"IZZI", AS "BALTICOM", SIA "MiTS",

234SIA "TELEVIDEOTĪKLS" (BALTCOM grupa), SIA "Livas

235KTV", SIA "L.A.T." u.c.

236Ludzā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

237komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA

238"TELEVIDEOTĪKLS" (BALTCOM grupa), SIA "Vels"

239u.c. mazākas sabiedrības.

240Balvos kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

241komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "BALTCOM

242TV" u.c. nelielas sabiedrības.

243Jēkabpilī kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

244komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "BALTCOM

245TV" u.c. nelielas sabiedrības.

2462) saskaņā ar Ministra kabineta 06.10.2009. noteikumiem

247Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu

248sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru

249sistēmās, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas

250vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču

251plāns)" radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz - 2690MHz

252iedalījums MMDS sistēmām ir spēkā līdz 31.12.2013. Tas nozīmē, ka

253SIA "BALTCOM TV"01.01.2014. būs jāpārtrauc signāla

254pārraide, izmantojot MMDS tehnoloģiju.

255Izņemot SIA "BALTCOM TV", nav zināmi citi tirgus

256dalībnieki, kas sniedz televīzijas pakalpojumus, izmantojot MMDS

257tehnoloģiju.

2583) DVB-T vai zemes ciparu televīzija - televīzijas pakalpojumu

259platforma, kura 2009.gadā nomainīja zemes analogo televīziju,

260kuru nodrošināja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas

261centrs".

2624) satelīttelevīzijas

263pakalpojumus nodrošina sekojoši: abonents saņem kodēto

264signālu tieši no satelīta ar individuālo satelītuztvērēju, un

265signāls tiek atkodēts ar dekodera palīdzību. Papildus programmu

266atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais līdzeklis - karte. Šādu

267satelīta televīzijas pakalpojumu (tehnoloģisks risinājums un

268programmu dekodēšana) abonentiem Latvijā sniedz komercsabiedrība

269Viasat AS Latvia filiāle.

2705) interneta

271protokola televīzija (turpmāk - IPTV)10-

272televīzijas signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta

273pieslēgumu. Tādā veidā var nodrošināt gan interneta, gan

274televīzijas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka dzīvojamās mājās nav

275jāvelk atsevišķi papildus kabeļi, tāpat arī mājas ārpusē nav

276jāuzstāda satelītuztvērēji. Lietā šim maksas televīzijas veidam

277tiks izmantots arī nosaukums - interaktīvā televīzija.

278Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju interneta protokola

279televīzijas pakalpojumus sniedz sekojošas komercsabiedrības: SIA

280"Lattelecom", SIA "Livas KTV", kā arī citi

281mazie IPTV operatori Rīgā.

282Pašlaik IPTV piedāvājums tiek uzskatīts par vienu no

283perspektīvākajiem piedāvājumiem nākotnē maksas televīzijas tirgū,

284daudzas mājsaimniecības izvēlas tieši šo pakalpojumu, jo tas ir

285ļoti ērti pieslēdzams un var izmantot viena veida ierīci, lai

286lietotu gan internetu, gan skatītos televīziju, kā arī

287lietotājiem papildus ir iespējas lietot televīzijas gidu,

288videonomas pakalpojumus, atgādinājumus, iespēju apstrādāt dažādus

289augstās kvalitātes grafiskus pielikumus u.c. pakalpojumus.

290Galvenie faktori, kas jāņem vērā, nosakot konkrētās preces

291tirgus robežas, ir patērētāju un piegādātāju viedoklis par preču

292aizstājamību. No patērētāju puses galvenais aizvietojamību

293noteicošais faktors ir pakalpojuma fiziskā pieejamība, dažādu

294tehnoloģiju izmantošanas izmaksas atšķirības, kā arī t.s.

295"pārslēgšanas izmaksas" (t.i., resursi (arī naudas

296ziņā), kas nepieciešami, lai pārslēgtos no vienas tehnoloģijas

297izmantošanas un citas tehnoloģijas izmantošanu), jo to apmērs var

298atturēt patērētājus no pārslēgšanās uz citas tehnoloģijas

299izmantošanu. No piegādātāju viedokļa ir vērtējams, cik viegli tie

300var pārorientēties uz pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citas

301tehnoloģijas.

302KP ir secinājusi, ka dažādu tirgus dalībnieku-televīzijas

303operatoru11sniegtā informācija liecina, ka

304pārorientēties uz televīzijas pakalpojuma sniegšanu, izmantojot

305citu tehnoloģiju, ir iespējams tikai teorētiski, bet praktiski

306nav iespējams, jo:

307- nepieciešamas lielas investīcijas;

308- tirgus ir piesātināts;

309- nav ekonomiski pamatoti dublēt infrastruktūru (piemēram, ja

310teritoriju jau pārklāj kāds televīzijas tīkls, it īpaši uz

311bezvadu tehnoloģiju pamata, tad būvēt šajā teritorijā kabeļtīklu

312ir ekonomiski nepamatoti, vai arī atdeve nebūs pietiekama, lai

313segtu izmaksas samērīgā periodā)12.

314Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piegādātāja viedokļa starp

315dažādām tehnoloģijām, kas nodrošina televīzijas signāla

316raidīšanu, pastāv aizvietojamības šķēršļi un ar dažādām

317platformām nodrošinātais pakalpojums pamatā nav aizvietojams no

318piegādātāju puses. Zināma aizvietojamība pastāv interneta

319televīzijas gadījumā, ja operatoram jau ir kabeļtelevīzijas tīkls

320ar internetu, tad, iespējams, var attīstīt interneta

321televīziju.

322No patērētāju viedokļa attiecībā par dažādu tehnoloģiju

323savstarpējo aizvietojamību, nodrošinot televīzijas signāla

324raidīšanu, KP uzskata, ka patērētājiem ir svarīgi, kāda ir maksa

325par pakalpojumu (ņemot vērā arī kvalitāti un apjomu), mazāk

326svarīgi, ar kādas tehnoloģijas palīdzību pakalpojums tiks

327nodrošināts.

328Ziņojuma iesniedzēji uzskata, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumi

329Latvijā ir aizvietojami neatkarīgi no tehnoloģiskās platformas,

330ar kādu televīzijas pakalpojums tiek nodrošināts, piemēram, zemes

331televīzijas, IP televīzijas sistēmu izmantošana vai

332satelīttelevīzijas sistēmu izmantošana. Zemes televīzijas

333sistēmas, IP televīzija un satelīttelevīzija šobrīd patērētājiem

334ir aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem (ciktāl ir

335fiziskais tīklu pārklājums), ņemot vērā piedāvāto televīzijas

336programmu klāstu un cenu (televīzijas programmu paketes ar

337līdzīgu programmu skaitu ir līdzīgas cenās).

338Savukārt kabeļtelevīziju var aizvietot ar zemes televīziju, IP

339televīziju un satelīta televīziju. Ievērojot minēto, šajā

340apvienošanās lietā KP nosaka maksas televīzijas

341(mazumtirdzniecības) tirgu kā ietekmēto konkrētās preces

342tirgu, kurā ietverti visi maksas televīzijas pakalpojumu

343veidi, neatkarīgi no tehnoloģijas (kabeļtelevīzija, zemes maksas

344televīzija, satelīttelevīzija), ar kuru tie tiek nodrošināti (ar

345nosacījumu, ka šo aizvietojamību vienīgi tehniski ierobežo tīklu

346pārklājuma neesamība).

3474.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

348tirgus

349Nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, tiek ņemta vērā

350teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt

351konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar

352iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus

353papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās

354preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem

355nosacījumiem.

356Ziņojuma iesniedzēji norāda, ka to elektronisko sakaru tīkli,

357kuros tiek sniegti maksas televīzijas pakalpojumi, pārklājas

358Ludzā, Jēkabpilī, Balvos un Rīgā. Citās ģeogrāfiskās vietās

359apvienošanās dalībnieki nav uzskatāmi par konkurentiem maksas

360televīzijas pakalpojumu tirgū, jo citur to elektroniskie sakaru

361tīkli nepārklājas.

362KP norāda, ka konkrētās preces - maksas televīzijas - tirgū

363dažādi operatori darbojas dažādos konkurences apstākļos dažādās

364teritorijās. Tā, piemēram, SIA "Lattelecom" konkurē

365visā Latvijas teritorijā, jo zemes televīzijas signāls tiek

366izplatīts visā Latvijā. Visā Latvijas teritorijā konkurē arī

367Viasat AS Latvia filiāle, bet kabeļtelevīzijas operatori konkurē

368ierobežotās teritorijās - kurās ir izbūvēts kabeļtelevīzijas

369tīkls.

370KP secina, ka televīzijas skatītāji parasti vēlas skatīties

371televīzijas programmas savās mājās. Tāpēc operatora spēja

372sacensties par noteiktām mājsaimniecībām ir ierobežota ar tā

373esošo tīklu. Tādējādi to konkurence pamatā notiek ar cenu,

374atlaidēm, dažādām akcijām.

375Kabeļtīklu operatori var aptvert mājsaimniecības

376apdzīvotākajos valsts reģionos, kamēr zemes un satelīta tīkli var

377sasniegt individuālas mājsaimniecības mazos un vidējas

378apdzīvotības reģionos. Tādējādi augstas un zemas apdzīvotības

379reģionos pastāv atšķirīgi konkurences apstākļi.

380KP savos iepriekšējos lēmumos ir konstatējusi, ka konkrētais

381ģeogrāfiskais tirgus kabeļtelevīzijas pakalpojumiem ir pilsētas,

382kurā izbūvēts tīkls, teritorija. Ievērojot potenciālo konkurenci

383un tīkla paplašināšanas iespējas, nav pamata sašaurināt konkrēto

384ģeogrāfisko tirgu līdz vienas ielas robežām, ne paplašināt to,

385nosakot to robežās plašākās par pilsētas teritoriju. Arī šajā

386lietā KP pieturas pie minētā viedokļa, t.i., kabeļtelevīzijas

387pakalpojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir pilsētas, kurā

388sniegts attiecīgs maksas televīzijas pakalpojums. Vienlaikus, KP,

389nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ņēma vērā, ka tas ietver arī

390tādus maksas televīzijas operatorus, kuri nav ierobežoti

391infrastruktūras tehnoloģiskā risinājuma ziņā un spēj piedāvāt

392savu maksas televīzijas pakalpojumu plašākā teritorijā kā

393pilsēta. Šis viedoklis ir pamatojams ar to, ka kabeļtelevīzijas

394operatori konkurē konkrētā pilsētā ne tikai ar citiem

395kabeļtelevīzijas operatoriem, t.i., kabeļtelevīzijas platformas

396ietvaros, bet arī ar maksas televīzijas operatoriem, kas darbojas

397citās platformās.

398Ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku maksas televīzijas

399infrastruktūras tīkli pārklājas Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī un Balvos,

400ievērojot iepriekšējo praksi un pamatojoties uz KL 1.panta

4013.punktu, KP definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu maksas televīzijas

402pakalpojumam kā Ludzas, Jēkabpils, Balvu un Rīgas teritoriju.

403Papildus jau iepriekš definētajiem maksas televīzijas

404konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kā arī ņemot vērā, ka SIA

405"Lattelecom" un Viasat AS Latvia filiāles televīzijas

406pakalpojumi konkurē savā starpā visā Latvijas teritorijā, kā arī

407ņemot vērā, ka BALTCOM grupa un IZZI grupa sniedz maksas

408televīzijas pakalpojumus vairākās Latvijas pilsētās un to tīkli

409pārklājas ne katrā pilsētā (skat. tabulā Nr.5 un tabulā Nr.6

410iekļauto informāciju), t.i., apstākļus, kas liecina par

411atšķirīgiem konkurences apstākļiem Latvijas teritorijā, KP

412uzskata, ka šajā lietā nav pamatoti kā atsevišķu ģeogrāfisko

413tirgu noteikt visu Latvijas teritoriju, bet apvienošanās ietekme

414attiecībā uz visu Latvijas teritoriju ir jāizvērtē.

415Ņemot vērā, ka BALTCOM grupas un IZZI grupas maksas

416televīzijas pakalpojumu nodrošinošie tīkli pārklājas tikai Rīgā,

417Balvos, Ludzā un Jēkabpilī, lietā par konkrētajiem tirgiem tiek

418noteikti:

4191) maksas televīzijas pakalpojuma tirgus Rīgā;

4202) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Balvos;

4213) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzā;

4224) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Jēkabpilī.

4234.2. Maksas televīzijas kanālu

424vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā

425KP konstatēja, ka faktiski visi maksas televīzijas pakalpojumu

426sniedzēji Latvijā cenšas sadarboties ar lielākajiem TV

427programmdevējiem (TV3, LNT, LT1, NTV, MTV, Pirmais Baltijas

428Kanāls, Eurosport, Pro 7, RTL u.c.)13, tādējādi

429retranslējamo kanālu saraksts ir līdzīgs. Var droši apgalvot, ka

430abonentu pieprasītākos televīzijas kanālus retranslē visi maksas

431televīzijas operatori. Analizējot maksas televīzijas

432piedāvājumus, jāsecina, ka visiem maksas televīzijas operatoriem

433TV programmu piedāvājums abonentiem Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un

434Ludzā ir līdzīgs, bet TV kanālu pakā iekļauto

435"noteicošo" jeb "pieprasītāko" TV kanālu ziņā

436ir vienāds.

437Latgalē ir jāņem vērā Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas

438faktors, jo šī reģiona iedzīvotājiem ir pieejama minēto valstu

439televīzija.

440Apvienošanās dalībnieki-elektronisko pakalpojumu komersanti

441darbojas pieprasījuma jeb iepirkuma pusē maksas televīzijas

442kanālu vairumtirdzniecības tirgū. Tie veic maksas televīzijas

443kanālu iepirkumu, lai retranslētu šos kanālus visos savos tīklos.

444Pēc apvienošanās tās dalībnieku pozīcija tirgū kļūs stiprāka.

445Tāpēc apvienošanās var ietekmēt konkurences situāciju šajā

446tirgū.

447Ievērojot iepriekš minēto, KP šajā lietā kā konkrēto tirgu

448nosaka maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu

449Latvijas teritorijā.

4504.3.Interneta piekļuves un publisko

451datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

4524.3.1. Konkrētās preces tirgus

453Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

454(turpmāk - SPRK) 12.11.2008. apstiprinātiem noteikumiem

455Nr.425 "Par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un

456elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu"

457publiskais interneta piekļuves pakalpojums ir definēts kā

458"publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina

459pieeju nacionāliem un starptautiskajiem interneta

460resursiem". Tādējādi interneta piekļuves pakalpojums dod

461lietotājam iespēju piekļūt jebkuram punktam globālajā tīklā.

462Saskaņā ar minētajiem noteikumiem interneta piekļuves

463pakalpojums tiek detalizētāk definēts kā:

4641) platjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir:

465"publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu

466augšupielādes un lejupielādes ātruma starp elektronisko sakaru

467tīkla punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu ne mazāk kā

468144 kilobiti sekundē";

4692) šaurjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir:

470"publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu

471augšupielādes vai lejupielādes ātrumu starp elektronisko sakaru

472tīkla pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu

473līdz 144 kilobiti sekundē".

474Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma (turpmāk - ESL) 1.panta

47511.punkta a) apakšpunktu interneta piekļuves pakalpojumi var

476tikt nodrošināti:

477- fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu

478komutācijas tīklos);

479- mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos;

480- tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla

481izplatīšanai;

482- kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos;

483- elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantojamas, lai

484pārraidītu signālus.

485Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams

486sadalīt interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū un

487interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma tirgū. Papildus,

488KP, tāpat kā savos iepriekšējos lēmumos14, kuros bija

489izvērtēti konkurences apstākļi interneta pieslēguma pakalpojumu

490tirgū, uzskata, ka pašreiz interneta pieslēgumi, izmantojot

491fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojami

492ar interneta pieslēguma pakalpojumiem, izmantojot mobilo

493elektronisko sakaru tīklu. Kā viens no galvenajiem argumentiem,

494ka pašlaik mobilais internets nevar sasniegt tādu ātrumu kā

495fiksētais internets (pašlaik fiksētais internets ir pieejams ar

496maksimālo ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet mobilā interneta

497lejupielādes ātrums ir ap 3 MB/s).

498BALTCOM un IZZI grupas uzņēmumi - darbojas interneta vietējās

499piekļuves pakalpojumu tirgū.

500Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi

501ir "publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas

502nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos

503elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta

504piekļuves, balss telefonijas, radio un televīzijas programmu

505izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru

506tīklos". Datu pārraides pakalpojums ir tehnoloģiski

507vienkāršākais un plašāk izmantotais pakalpojuma veids. Datu

508pārraides pakalpojums nodrošina ātru un drošu vietējā mēroga vai

509starptautisku datu pārraidi.

510Ņemot vērā abu pakalpojumu tehnisko risinājumu, nav iespējams

511strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta

512piekļuves pakalpojumiem. Datu pārraides gadījumā līgums tiek

513slēgts ar klientu (parasti tie ir lielie vai vidēji uzņēmumi),

514kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual

515Private Network ("Virtuālais privātais tīkls", turpmāk

516- VPT). VPT ir publiska datora tīkla kopa, kas, izmantojot

517dažādas sistēmas, izveidota tā, lai datu pārsūtīšanas videi

518izmantotu interneta tīklu. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un

519citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta

520tikai autorizētiem lietotājiem. Par papildu samaksu klients var

521saņemt interneta piekļuves pakalpojumu. Interneta piekļuves

522pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un privātpersonas,

523taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī datu pārraides

524pakalpojumus.

525Tādējādi, konkrētās preces tirgus atbilstoši KL 1.panta

5265.punktam ir interneta vietējā pieslēguma un datu pārraides

527pakalpojumu tirgus.

5284.3.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

529tirgus

530BALTCOM grupas uzņēmumi SIA "BALTINET DATA", SIA

531"MFL Serviss", SIA "ALDEMS", SIA

532"Multitone Balt", SIA "TEHNONET", SIA

533"LV Dats", SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI",

534SIA "Baltcom TV", SIA "TELEVIDEOTĪKLS", SIA

535"Global DVA", SIA "LAIN NET", SIA

536"INTERNETA PASAULE", SIA "IME PLUSS" darbojas

537interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū, sniedzot

538pakalpojumus galalietotājiem.

539Arī IZZI grupas uzņēmumi - SIA "IZZI", SIA

540"IZZI Ultracom", SIA "IZZI Ethernet", SIA

541"MAKSINETS", SIA "Fastnets", SIA "A

542Technologies", SIA "LCOM", SIA "Intentus

543Inkaso" sniedz interneta pakalpojumus galalietotājiem.

544Interneta starptautiskās piekļuves pakalpojumu tirgū darbojas

545SIA "Lattelecom", kas pakalpojumus sniedz interneta

546vietējās piekļuves pakalpojumu sniedzējiem un galapatērētājiem.

547BALTCOM grupas un IZZI grupas uzņēmumi nesniedz starptautiskās

548interneta piekļuves pakalpojumus un izmanto to elektronisko

549sakaru komersantu pakalpojumus, kuri to nodrošina.

550Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājās

551Rīgas teritorijā un Ludzas teritorijā. Ietekmētais tirgus līdz ar

552to būtu vērtējams kā vietējais tirgus, t.i., teritorijas, kurās

553pārklājās apvienošanās dalībnieku elektronisko sakaru tīkli, kas

554to klientiem nodrošina interneta pieslēgumu.

555Līdz ar to KP secina, ka konkrētie ģeogrāfiskie tirgi

556atbilstoši KL 1.panta 3.punktam ir Rīga un Ludza.

557Šajā lietā KP uzskata, ka BALTCOM grupas un IZZI grupas

558apvienošanās rezultātā to tīkla pārklājumi nevar radīt ietekmi uz

559vietējā interneta pieslēguma pakalpojuma tirgu visā Latvijas

560teritorijā kopumā, tāpēc nav pamata kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu

561noteikt visu Latvijas teritoriju.

562Ņemot vērā minēto, par konkrētajiem tirgiem tiek definēti:

5631) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

564tirgus Rīgā;

5652) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

566tirgus Ludzā.

5674.4. Balss telefonijas pakalpojuma

568tirgus

569Balss telefonijas pakalpojums ir publisks elektronisko sakaru

570pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp

571noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma

572punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru gala iekārtām reālajā

573laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko sakaru tīkls tiek

574izmantots balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai, ir iespējams

575izdalīt balss telefoniju fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un

576balss telefoniju mobilajā elektronisko sakaru tīklā.

577Līdz šim, vērtējot balss telefonijas mazumtirdzniecības

578pakalpojumu fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un mobilajā

579elektronisko sakaru tīklā savstarpēju aizvietojamību, KP ir

580secinājusi, ka minētie pakalpojumi nav savstarpēji

581aizvietojami.

582Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju BALTCOM grupa un IZZI

583grupa sniedz fiksētās balss telefonijas pakalpojumus (BALTCOM

584grupa tikai Rīgā un Salaspilī), kā arī balss telefonijas

585pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā.

586Izvērtējot Ziņojumā norādīto informāciju, KP secina, ka

587apvienošanās ietekme uz balss telefonijas tirgu (gan fiksētās,

588gan mobilās telefonijas pakalpojumu tirgū) ir niecīga un nav

589pamatoti vērtēt konkrēto tirgu un apvienošanās ietekmi uz to.