4. pants

Konkrētie tirgi

Saskaņā ar KL 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus -

noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras

var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū,

ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru,

preču pazīmes un lietošanas īpašības. SIA "BALTCOM TV"

darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās darbības kvalifikācijas

un sabiedrības statūtiem ir:

- kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (61.1 NACE 2.red);

- inženiersistēmu montāža (45.3, 1.1 red);

- telekomunikācijas (61, 2.0 red);

- darba mašīnu un iekārtu iznomāšana (71.3, 1.1 red);

- ar kino un video saistīta darbība (92.1, 1.1 red);

- radio un televīzijas darbība (92.2, 1.1 red).

SIA "IZZI COM" darbības veids ir kabeļu

telekomunikācijas pakalpojumi (61.1, 2.0 red).

Saskaņā ar Ziņojumā minēto informāciju, atbilstoši KP

13.11.2010.lēmumā Nr.83 norādītajam8, kā arī

izvērtējot apvienošanās dalībnieku pašreizējās saimnieciskās

darbības raksturu, saimnieciskā darbība pārklājas šādos

konkrētajos preču tirgos:

1) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus;

2) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un

elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus;

3) fiksētās balss telefonijas pakalpojumu tirgus.

Apvienošanās rezultātā pārklājas sekojoši konkrētie preču

tirgi:

1) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā,

Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā;

2) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un

elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā

un Rīgas pilsētā;

3) fiksētās balss telefonijas tirgus Latvijas teritorijā.

Tabula Nr.5 Konkrētie tirgi, kuros darbojas BALTCOM grupa

Konkrētais tirgus

Iesaistītās sabiedrības

Ģeogrāfiskais tirgus

Maksas televīzijas pakalpojumu

sniegšanas tirgus

SIA "ALDEMS"

Jelgava, Bauska, Iecava, Āne

(Ozolnieku novads)

SIA "LATVIJAS DATORU

TĪKLI"

Salaspils

SIA "BALTINET

DATA"

Rīga, Salaspils, Jūrmala,

Gaisma, Skulte

SIA "Multitone

Balt"

Jelgava, Jelgavas rajons

SIA "BALTCOM

TV"

Rīga, Rīgas rajons, Ogre,

Aizkraukles rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Bauska,

Limbaži, Jēkabpils, Balvi, Gulbene

SIA

"TELEVIDEOTĪKLS"

Rīga, Ogre, Ludza, Zilupe,

Ludzas rajons

SIA "IPTV"

Rīga

SIA "IME PLUSS"

Ogre

SIA "MFL

Serviss"

Rīga, Salaspils, Jūrmala,

Gaisma, Skulte

Fiksētās balss telefonijas

pakalpojumu sniegšanas tirgus

SIA "LATVIJAS DATORU

TĪKLI"

Salaspils

SIA "INTERNETA

PASAULE"

Rīga

SIA "BALTCOM

TV"

Rīga, Salaspils

Interneta piekļuves un publisko

datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

sniegšanas tirgus

SIA "ALDEMS"

Jelgava, Bauska, Iecava,

Kalnciems, Āne (Ozolnieku novads)

SIA "LATVIJAS DATORU

TĪKLI"

Salaspils

SIA "BALTINET

DATA"

Rīga, Salaspils, Jūrmala,

Baloži, Tīraine, Gaisma, Titurga, Skulte

SIA "Multitone

Balt"

Jelgava, Ozolnieku novads

(Ozolnieki, Brankas, Āne)

SIA "BALTCOM

TV"

Rīga, Rīgas rajons, Ogre,

Aizkraukles rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Bauska,

Limbaži, Jēkabpils, Balvi, Gulbene

SIA "MFL

Serviss"

Rīga, Salaspils, Jūrmala,

Baloži, Tīraine, Gaisma, Titurga, Skulte

SIA "LV DATS"

Salacgrīva, Limbaži,

Cēsis

SIA "Tehnonet"

Jēkabpils, Jēkabpils rajons,

Pļaviņas, Koknese, Līvāni

SIA

"TELEVIDEOTĪKLS"

Rīga, Ogre, Ludza, Zilupe,

Ludza rajons

SIA "GLOBAL

DVA"

Rīga, Rīgas rajons

SIA "LAIN NET"

Olaine, Jaunolaine

SIA "INTERNETA

PASAULE"

Rīga, Ķekavas novads

SIA "IME PLUSS"

Ogre

Tabula Nr.6 Konkrētie

tirgi, kuros darbojas IZZI grupa

Konkrētais tirgus

Iesaistītās sabiedrības

Ģeogrāfiskais tirgus

Maksas televīzijas pakalpojumu

sniegšanas tirgus

SIA "IZZI"

Rīga, Rīgas rajons, Ropaži,

Ādaži, Acone, Aiviekste, Alūksne, Balvi, Code (Bauskas

rajons), Birzgale, Druva (Saldus rajons), Ikšķile,

Jaunmārupe, Jēkabpils, Kalnciems (Jelgavas novads),

Kārsava, Kuldīga, Liepa (Cēsu rajons), Lielvārde, Madona,

Malnava (Ludza rajons), Pļaviņas (Aizkraukles rajons),

Preiļi, Priedaine (Kuldīgas rajons), Skrunda, Talsi,

Tukums, Tutāni (Ludzas rajons), Ulbroka (Rīgas rajons),

Upeslejas (Rīgas rajons), Valmiera, Valle (Aizkraukles

rajons), Viesīte (Jēkabpils rajons), Jēkabpils, Viļaka,

Zaķumuiža,Žīguri (Balvu rajons), Dobele, Baloži un Titurga,

Ķekava, Rēzekne, Ludza, Sigulda, Aizkraukle, Aizkraukles

rajons

SIA "IZZI FAO"

Rīga, Lielvārde, Tukums,

Ulbroka (Rīgas rajons), Upeslejas (Rīgas rajons),

Tīraine

SIA "Dobeles

Telesat"

Dobele

Fiksētās balss telefonijas

pakalpojumu sniegšanas tirgus

SIA "IZZI"

Rīga, Dobele, Rēzekne, Ādaži,

Ludza, Valdlauči, Aizkraukle, Kuldīga

Interneta piekļuves un publisko

datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

sniegšanas tirgus

SIA "IZZI"

Rīga, Dobele, Rēzekne, Ādaži,

Ludza, Valdlauči, Aizkraukle, Kuldīga

SIA "Intentus

Inkaso"

Aizkraukle

SIA "IZZI

Ultracom"

Rīga

SIA "IZZI

Ethernet"

Rīga

SIA "MAKSINETS"

Rīga

SIA "Fastnets"

Rīga

SIA "A

Technologies"

Rēzekne

SIA "LCOM"

Ludza

Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas

šādos konkrētajos tirgos:

1) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā,

Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā;

2) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un

elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā

un Rīgas pilsētā;

3) fiksētās balss telefonijas tirgus Latvijas teritorijā.

4.1. Maksas televīzijas pakalpojuma

tirgus

4.1.1. Konkrētas preces tirgus

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk - EPLL)

1.panta 18.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir programmu

nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšana

publiskai uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā,

izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus. Savukārt saskaņā

ar EPLL 23.pantu raidīšana ir programmu izplatīšana publiskai

uztveršanai.

Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju televīzijas un skaņas

izplatīšanā elektroniskajos sakaru tīklos pastāv šādas

tehnoloģijas jeb platformas:

1) kabeļtelevīzija (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

2) individuālo mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēma

(MMDS);

3) zemes televīzijas sistēma (DVB-T)9 (maksas

televīzijas pakalpojumi);

4) satelīta signālu uztveršanas iekārta tieši pakalpojuma

saņēmējam (satelīttelevīzijas pakalpojumi);

5) Interneta Protokola tehnoloģija, kas nosacīti var tikt

pieskaitīta pie pārraides, izmantojot kabeļtīklu.

1) "Kabeļtelevīzija (..)

programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot galvenokārt

kabeli" (EPLL 1.panta 12.punkts).

Kabeļtelevīzijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams

kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana ir saistīta ar projektēšanas

un izbūves izmaksām. Elektronisko sakaru komersants (šajā

gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzējs) saņem kodēto

satelīta signālu savā uztveršanas punktā, dekodē signālu un

pārraida to pa elektronisko sakaru tīklu pieslēgtajiem abonentiem

(individuālām mājsaimniecībām, juridisko personu pakalpojumu

sniedzējiem, viesnīcām, kafejnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam

nav nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

iekārtas signāla uztveršanai. Kabeļtelevīzijas tīklā, ņemot vērā

noteiktus kabeļtīkla tehniskos parametrus, var izplatīt analogu

un ciparu televīzijas signālu. Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

pakalpojumu.

Rīgā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

komercsabiedrības: SIA "BALTCOM TV", SIA

"IZZI", AS "BALTICOM", SIA "MiTS",

SIA "TELEVIDEOTĪKLS" (BALTCOM grupa), SIA "Livas

KTV", SIA "L.A.T." u.c.

Ludzā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA

"TELEVIDEOTĪKLS" (BALTCOM grupa), SIA "Vels"

u.c. mazākas sabiedrības.

Balvos kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "BALTCOM

TV" u.c. nelielas sabiedrības.

Jēkabpilī kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "BALTCOM

TV" u.c. nelielas sabiedrības.

2) saskaņā ar Ministra kabineta 06.10.2009. noteikumiem

Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu

sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru

sistēmās, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas

vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču

plāns)" radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz - 2690MHz

iedalījums MMDS sistēmām ir spēkā līdz 31.12.2013. Tas nozīmē, ka

SIA "BALTCOM TV"01.01.2014. būs jāpārtrauc signāla

pārraide, izmantojot MMDS tehnoloģiju.

Izņemot SIA "BALTCOM TV", nav zināmi citi tirgus

dalībnieki, kas sniedz televīzijas pakalpojumus, izmantojot MMDS

tehnoloģiju.

3) DVB-T vai zemes ciparu televīzija - televīzijas pakalpojumu

platforma, kura 2009.gadā nomainīja zemes analogo televīziju,

kuru nodrošināja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas

centrs".

4) satelīttelevīzijas

pakalpojumus nodrošina sekojoši: abonents saņem kodēto

signālu tieši no satelīta ar individuālo satelītuztvērēju, un

signāls tiek atkodēts ar dekodera palīdzību. Papildus programmu

atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais līdzeklis - karte. Šādu

satelīta televīzijas pakalpojumu (tehnoloģisks risinājums un

programmu dekodēšana) abonentiem Latvijā sniedz komercsabiedrība

Viasat AS Latvia filiāle.

5) interneta

protokola televīzija (turpmāk - IPTV)10-

televīzijas signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta

pieslēgumu. Tādā veidā var nodrošināt gan interneta, gan

televīzijas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka dzīvojamās mājās nav

jāvelk atsevišķi papildus kabeļi, tāpat arī mājas ārpusē nav

jāuzstāda satelītuztvērēji. Lietā šim maksas televīzijas veidam

tiks izmantots arī nosaukums - interaktīvā televīzija.

Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju interneta protokola

televīzijas pakalpojumus sniedz sekojošas komercsabiedrības: SIA

"Lattelecom", SIA "Livas KTV", kā arī citi

mazie IPTV operatori Rīgā.

Pašlaik IPTV piedāvājums tiek uzskatīts par vienu no

perspektīvākajiem piedāvājumiem nākotnē maksas televīzijas tirgū,

daudzas mājsaimniecības izvēlas tieši šo pakalpojumu, jo tas ir

ļoti ērti pieslēdzams un var izmantot viena veida ierīci, lai

lietotu gan internetu, gan skatītos televīziju, kā arī

lietotājiem papildus ir iespējas lietot televīzijas gidu,

videonomas pakalpojumus, atgādinājumus, iespēju apstrādāt dažādus

augstās kvalitātes grafiskus pielikumus u.c. pakalpojumus.

Galvenie faktori, kas jāņem vērā, nosakot konkrētās preces

tirgus robežas, ir patērētāju un piegādātāju viedoklis par preču

aizstājamību. No patērētāju puses galvenais aizvietojamību

noteicošais faktors ir pakalpojuma fiziskā pieejamība, dažādu

tehnoloģiju izmantošanas izmaksas atšķirības, kā arī t.s.

"pārslēgšanas izmaksas" (t.i., resursi (arī naudas

ziņā), kas nepieciešami, lai pārslēgtos no vienas tehnoloģijas

izmantošanas un citas tehnoloģijas izmantošanu), jo to apmērs var

atturēt patērētājus no pārslēgšanās uz citas tehnoloģijas

izmantošanu. No piegādātāju viedokļa ir vērtējams, cik viegli tie

var pārorientēties uz pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citas

tehnoloģijas.

KP ir secinājusi, ka dažādu tirgus dalībnieku-televīzijas

operatoru11sniegtā informācija liecina, ka

pārorientēties uz televīzijas pakalpojuma sniegšanu, izmantojot

citu tehnoloģiju, ir iespējams tikai teorētiski, bet praktiski

nav iespējams, jo:

- nepieciešamas lielas investīcijas;

- tirgus ir piesātināts;

- nav ekonomiski pamatoti dublēt infrastruktūru (piemēram, ja

teritoriju jau pārklāj kāds televīzijas tīkls, it īpaši uz

bezvadu tehnoloģiju pamata, tad būvēt šajā teritorijā kabeļtīklu

ir ekonomiski nepamatoti, vai arī atdeve nebūs pietiekama, lai

segtu izmaksas samērīgā periodā)12.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piegādātāja viedokļa starp

dažādām tehnoloģijām, kas nodrošina televīzijas signāla

raidīšanu, pastāv aizvietojamības šķēršļi un ar dažādām

platformām nodrošinātais pakalpojums pamatā nav aizvietojams no

piegādātāju puses. Zināma aizvietojamība pastāv interneta

televīzijas gadījumā, ja operatoram jau ir kabeļtelevīzijas tīkls

ar internetu, tad, iespējams, var attīstīt interneta

televīziju.

No patērētāju viedokļa attiecībā par dažādu tehnoloģiju

savstarpējo aizvietojamību, nodrošinot televīzijas signāla

raidīšanu, KP uzskata, ka patērētājiem ir svarīgi, kāda ir maksa

par pakalpojumu (ņemot vērā arī kvalitāti un apjomu), mazāk

svarīgi, ar kādas tehnoloģijas palīdzību pakalpojums tiks

nodrošināts.

Ziņojuma iesniedzēji uzskata, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumi

Latvijā ir aizvietojami neatkarīgi no tehnoloģiskās platformas,

ar kādu televīzijas pakalpojums tiek nodrošināts, piemēram, zemes

televīzijas, IP televīzijas sistēmu izmantošana vai

satelīttelevīzijas sistēmu izmantošana. Zemes televīzijas

sistēmas, IP televīzija un satelīttelevīzija šobrīd patērētājiem

ir aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem (ciktāl ir

fiziskais tīklu pārklājums), ņemot vērā piedāvāto televīzijas

programmu klāstu un cenu (televīzijas programmu paketes ar

līdzīgu programmu skaitu ir līdzīgas cenās).

Savukārt kabeļtelevīziju var aizvietot ar zemes televīziju, IP

televīziju un satelīta televīziju. Ievērojot minēto, šajā

apvienošanās lietā KP nosaka maksas televīzijas

(mazumtirdzniecības) tirgu kā ietekmēto konkrētās preces

tirgu, kurā ietverti visi maksas televīzijas pakalpojumu

veidi, neatkarīgi no tehnoloģijas (kabeļtelevīzija, zemes maksas

televīzija, satelīttelevīzija), ar kuru tie tiek nodrošināti (ar

nosacījumu, ka šo aizvietojamību vienīgi tehniski ierobežo tīklu

pārklājuma neesamība).

4.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

Nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, tiek ņemta vērā

teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt

konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar

iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus

papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās

preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem

nosacījumiem.

Ziņojuma iesniedzēji norāda, ka to elektronisko sakaru tīkli,

kuros tiek sniegti maksas televīzijas pakalpojumi, pārklājas

Ludzā, Jēkabpilī, Balvos un Rīgā. Citās ģeogrāfiskās vietās

apvienošanās dalībnieki nav uzskatāmi par konkurentiem maksas

televīzijas pakalpojumu tirgū, jo citur to elektroniskie sakaru

tīkli nepārklājas.

KP norāda, ka konkrētās preces - maksas televīzijas - tirgū

dažādi operatori darbojas dažādos konkurences apstākļos dažādās

teritorijās. Tā, piemēram, SIA "Lattelecom" konkurē

visā Latvijas teritorijā, jo zemes televīzijas signāls tiek

izplatīts visā Latvijā. Visā Latvijas teritorijā konkurē arī

Viasat AS Latvia filiāle, bet kabeļtelevīzijas operatori konkurē

ierobežotās teritorijās - kurās ir izbūvēts kabeļtelevīzijas

tīkls.

KP secina, ka televīzijas skatītāji parasti vēlas skatīties

televīzijas programmas savās mājās. Tāpēc operatora spēja

sacensties par noteiktām mājsaimniecībām ir ierobežota ar tā

esošo tīklu. Tādējādi to konkurence pamatā notiek ar cenu,

atlaidēm, dažādām akcijām.

Kabeļtīklu operatori var aptvert mājsaimniecības

apdzīvotākajos valsts reģionos, kamēr zemes un satelīta tīkli var

sasniegt individuālas mājsaimniecības mazos un vidējas

apdzīvotības reģionos. Tādējādi augstas un zemas apdzīvotības

reģionos pastāv atšķirīgi konkurences apstākļi.

KP savos iepriekšējos lēmumos ir konstatējusi, ka konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus kabeļtelevīzijas pakalpojumiem ir pilsētas,

kurā izbūvēts tīkls, teritorija. Ievērojot potenciālo konkurenci

un tīkla paplašināšanas iespējas, nav pamata sašaurināt konkrēto

ģeogrāfisko tirgu līdz vienas ielas robežām, ne paplašināt to,

nosakot to robežās plašākās par pilsētas teritoriju. Arī šajā

lietā KP pieturas pie minētā viedokļa, t.i., kabeļtelevīzijas

pakalpojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir pilsētas, kurā

sniegts attiecīgs maksas televīzijas pakalpojums. Vienlaikus, KP,

nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ņēma vērā, ka tas ietver arī

tādus maksas televīzijas operatorus, kuri nav ierobežoti

infrastruktūras tehnoloģiskā risinājuma ziņā un spēj piedāvāt

savu maksas televīzijas pakalpojumu plašākā teritorijā kā

pilsēta. Šis viedoklis ir pamatojams ar to, ka kabeļtelevīzijas

operatori konkurē konkrētā pilsētā ne tikai ar citiem

kabeļtelevīzijas operatoriem, t.i., kabeļtelevīzijas platformas

ietvaros, bet arī ar maksas televīzijas operatoriem, kas darbojas

citās platformās.

Ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku maksas televīzijas

infrastruktūras tīkli pārklājas Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī un Balvos,

ievērojot iepriekšējo praksi un pamatojoties uz KL 1.panta

3.punktu, KP definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu maksas televīzijas

pakalpojumam kā Ludzas, Jēkabpils, Balvu un Rīgas teritoriju.

Papildus jau iepriekš definētajiem maksas televīzijas

konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kā arī ņemot vērā, ka SIA

"Lattelecom" un Viasat AS Latvia filiāles televīzijas

pakalpojumi konkurē savā starpā visā Latvijas teritorijā, kā arī

ņemot vērā, ka BALTCOM grupa un IZZI grupa sniedz maksas

televīzijas pakalpojumus vairākās Latvijas pilsētās un to tīkli

pārklājas ne katrā pilsētā (skat. tabulā Nr.5 un tabulā Nr.6

iekļauto informāciju), t.i., apstākļus, kas liecina par

atšķirīgiem konkurences apstākļiem Latvijas teritorijā, KP

uzskata, ka šajā lietā nav pamatoti kā atsevišķu ģeogrāfisko

tirgu noteikt visu Latvijas teritoriju, bet apvienošanās ietekme

attiecībā uz visu Latvijas teritoriju ir jāizvērtē.

Ņemot vērā, ka BALTCOM grupas un IZZI grupas maksas

televīzijas pakalpojumu nodrošinošie tīkli pārklājas tikai Rīgā,

Balvos, Ludzā un Jēkabpilī, lietā par konkrētajiem tirgiem tiek

noteikti:

1) maksas televīzijas pakalpojuma tirgus Rīgā;

2) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Balvos;

3) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzā;

4) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Jēkabpilī.

4.2. Maksas televīzijas kanālu

vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā

KP konstatēja, ka faktiski visi maksas televīzijas pakalpojumu

sniedzēji Latvijā cenšas sadarboties ar lielākajiem TV

programmdevējiem (TV3, LNT, LT1, NTV, MTV, Pirmais Baltijas

Kanāls, Eurosport, Pro 7, RTL u.c.)13, tādējādi

retranslējamo kanālu saraksts ir līdzīgs. Var droši apgalvot, ka

abonentu pieprasītākos televīzijas kanālus retranslē visi maksas

televīzijas operatori. Analizējot maksas televīzijas

piedāvājumus, jāsecina, ka visiem maksas televīzijas operatoriem

TV programmu piedāvājums abonentiem Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un

Ludzā ir līdzīgs, bet TV kanālu pakā iekļauto

"noteicošo" jeb "pieprasītāko" TV kanālu ziņā

ir vienāds.

Latgalē ir jāņem vērā Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas

faktors, jo šī reģiona iedzīvotājiem ir pieejama minēto valstu

televīzija.

Apvienošanās dalībnieki-elektronisko pakalpojumu komersanti

darbojas pieprasījuma jeb iepirkuma pusē maksas televīzijas

kanālu vairumtirdzniecības tirgū. Tie veic maksas televīzijas

kanālu iepirkumu, lai retranslētu šos kanālus visos savos tīklos.

Pēc apvienošanās tās dalībnieku pozīcija tirgū kļūs stiprāka.

Tāpēc apvienošanās var ietekmēt konkurences situāciju šajā

tirgū.

Ievērojot iepriekš minēto, KP šajā lietā kā konkrēto tirgu

nosaka maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu

Latvijas teritorijā.

4.3.Interneta piekļuves un publisko

datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

4.3.1. Konkrētās preces tirgus

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

(turpmāk - SPRK) 12.11.2008. apstiprinātiem noteikumiem

Nr.425 "Par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un

elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu"

publiskais interneta piekļuves pakalpojums ir definēts kā

"publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina

pieeju nacionāliem un starptautiskajiem interneta

resursiem". Tādējādi interneta piekļuves pakalpojums dod

lietotājam iespēju piekļūt jebkuram punktam globālajā tīklā.

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem interneta piekļuves

pakalpojums tiek detalizētāk definēts kā:

1) platjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir:

"publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu

augšupielādes un lejupielādes ātruma starp elektronisko sakaru

tīkla punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu ne mazāk kā

144 kilobiti sekundē";

2) šaurjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir:

"publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu

augšupielādes vai lejupielādes ātrumu starp elektronisko sakaru

tīkla pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu

līdz 144 kilobiti sekundē".

Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma (turpmāk - ESL) 1.panta

11.punkta a) apakšpunktu interneta piekļuves pakalpojumi var

tikt nodrošināti:

- fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu

komutācijas tīklos);

- mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos;

- tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla

izplatīšanai;

- kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos;

- elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantojamas, lai

pārraidītu signālus.

Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams

sadalīt interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū un

interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma tirgū. Papildus,

KP, tāpat kā savos iepriekšējos lēmumos14, kuros bija

izvērtēti konkurences apstākļi interneta pieslēguma pakalpojumu

tirgū, uzskata, ka pašreiz interneta pieslēgumi, izmantojot

fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojami

ar interneta pieslēguma pakalpojumiem, izmantojot mobilo

elektronisko sakaru tīklu. Kā viens no galvenajiem argumentiem,

ka pašlaik mobilais internets nevar sasniegt tādu ātrumu kā

fiksētais internets (pašlaik fiksētais internets ir pieejams ar

maksimālo ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet mobilā interneta

lejupielādes ātrums ir ap 3 MB/s).

BALTCOM un IZZI grupas uzņēmumi - darbojas interneta vietējās

piekļuves pakalpojumu tirgū.

Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi

ir "publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas

nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos

elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta

piekļuves, balss telefonijas, radio un televīzijas programmu

izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru

tīklos". Datu pārraides pakalpojums ir tehnoloģiski

vienkāršākais un plašāk izmantotais pakalpojuma veids. Datu

pārraides pakalpojums nodrošina ātru un drošu vietējā mēroga vai

starptautisku datu pārraidi.

Ņemot vērā abu pakalpojumu tehnisko risinājumu, nav iespējams

strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta

piekļuves pakalpojumiem. Datu pārraides gadījumā līgums tiek

slēgts ar klientu (parasti tie ir lielie vai vidēji uzņēmumi),

kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual

Private Network ("Virtuālais privātais tīkls", turpmāk

- VPT). VPT ir publiska datora tīkla kopa, kas, izmantojot

dažādas sistēmas, izveidota tā, lai datu pārsūtīšanas videi

izmantotu interneta tīklu. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un

citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta

tikai autorizētiem lietotājiem. Par papildu samaksu klients var

saņemt interneta piekļuves pakalpojumu. Interneta piekļuves

pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un privātpersonas,

taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī datu pārraides

pakalpojumus.

Tādējādi, konkrētās preces tirgus atbilstoši KL 1.panta

5.punktam ir interneta vietējā pieslēguma un datu pārraides

pakalpojumu tirgus.

4.3.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

BALTCOM grupas uzņēmumi SIA "BALTINET DATA", SIA

"MFL Serviss", SIA "ALDEMS", SIA

"Multitone Balt", SIA "TEHNONET", SIA

"LV Dats", SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI",

SIA "Baltcom TV", SIA "TELEVIDEOTĪKLS", SIA

"Global DVA", SIA "LAIN NET", SIA

"INTERNETA PASAULE", SIA "IME PLUSS" darbojas

interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū, sniedzot

pakalpojumus galalietotājiem.

Arī IZZI grupas uzņēmumi - SIA "IZZI", SIA

"IZZI Ultracom", SIA "IZZI Ethernet", SIA

"MAKSINETS", SIA "Fastnets", SIA "A

Technologies", SIA "LCOM", SIA "Intentus

Inkaso" sniedz interneta pakalpojumus galalietotājiem.

Interneta starptautiskās piekļuves pakalpojumu tirgū darbojas

SIA "Lattelecom", kas pakalpojumus sniedz interneta

vietējās piekļuves pakalpojumu sniedzējiem un galapatērētājiem.

BALTCOM grupas un IZZI grupas uzņēmumi nesniedz starptautiskās

interneta piekļuves pakalpojumus un izmanto to elektronisko

sakaru komersantu pakalpojumus, kuri to nodrošina.

Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājās

Rīgas teritorijā un Ludzas teritorijā. Ietekmētais tirgus līdz ar

to būtu vērtējams kā vietējais tirgus, t.i., teritorijas, kurās

pārklājās apvienošanās dalībnieku elektronisko sakaru tīkli, kas

to klientiem nodrošina interneta pieslēgumu.

Līdz ar to KP secina, ka konkrētie ģeogrāfiskie tirgi

atbilstoši KL 1.panta 3.punktam ir Rīga un Ludza.

Šajā lietā KP uzskata, ka BALTCOM grupas un IZZI grupas

apvienošanās rezultātā to tīkla pārklājumi nevar radīt ietekmi uz

vietējā interneta pieslēguma pakalpojuma tirgu visā Latvijas

teritorijā kopumā, tāpēc nav pamata kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu

noteikt visu Latvijas teritoriju.

Ņemot vērā minēto, par konkrētajiem tirgiem tiek definēti:

1) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

tirgus Rīgā;

2) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

tirgus Ludzā.

4.4. Balss telefonijas pakalpojuma

tirgus

Balss telefonijas pakalpojums ir publisks elektronisko sakaru

pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp

noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma

punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru gala iekārtām reālajā

laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko sakaru tīkls tiek

izmantots balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai, ir iespējams

izdalīt balss telefoniju fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un

balss telefoniju mobilajā elektronisko sakaru tīklā.

Līdz šim, vērtējot balss telefonijas mazumtirdzniecības

pakalpojumu fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un mobilajā

elektronisko sakaru tīklā savstarpēju aizvietojamību, KP ir

secinājusi, ka minētie pakalpojumi nav savstarpēji

aizvietojami.

Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju BALTCOM grupa un IZZI

grupa sniedz fiksētās balss telefonijas pakalpojumus (BALTCOM

grupa tikai Rīgā un Salaspilī), kā arī balss telefonijas

pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā.

Izvērtējot Ziņojumā norādīto informāciju, KP secina, ka

apvienošanās ietekme uz balss telefonijas tirgu (gan fiksētās,

gan mobilās telefonijas pakalpojumu tirgū) ir niecīga un nav

pamatoti vērtēt konkrēto tirgu un apvienošanās ietekmi uz to.