5. pants

Apvienošanās ietekmes

izvērtējums

5.1. Apvienošanās ietekmes

izvērtējums maksas televīzijas tirgos Rīgā, Balvos, Jēkabpilī,

Ludzā un Latvijā kopumā

5.1.1. Barjeras komercdarbības

uzsākšanai un paplašināšanai

Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu,

komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir

jāsaņem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes

(turpmāk - NEPLP) licence kabeļtelevīzijas darbībai un SPRK

publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālā

licence telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. EPLL 16.panta

otrajā daļā ir noteikts, ka "elektronisko sakaru

komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru

tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (...) valsts,

pašvaldības un privātajā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot

projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju".

Elektronisko komunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības

kārtību nosaka Ministru kabineta 04.04.2006.noteikumi Nr.256

"Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības

kārtība". No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo

dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana

kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīti par šķēršļiem

kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai.

Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem jānorāda, ka kabeļtīkla

izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi.

Turklāt komercsabiedrībai ienākot jaunajā teritorijā, kur jau

darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas pakalpojuma

sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu potenciālo

abonentu uzmanību, t.sk. to, kas jau izmanto kabeļtelevīzijas

pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu atlaižu pasākumi,

kas, savukārt, samazina sagaidāmo ienākumu līmeni un var

palielināt ieguldījumu atgūšanas laiku.

Jāpiemin arī, ka šķēršļus kabeļtelevīzijas infrastruktūras

izbūvei dzīvojamās mājās var veidot nama apsaimniekotāja rīcība,

ierobežojot operatoriem tīkla izbūves iespējas.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā tirgū pastāv

barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai. Vienlaicīgi KP

norāda, ka telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības process notiek

ļoti strauji. Līdz ar to maksas televīzijas tirgū arvien vairāk

ienāk interneta televīzija, kur televīzijas pakalpojumi tiek

sniegti, izmantojot interneta pieslēgumu. Ievērojot teikto, KP

secina, ka barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai šajā tirgū

samazinās.

5.1.2. Konkrēto tirgu struktūra

Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem,

t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās

dominējošais stāvoklis un vai var tikt būtiski samazināta

konkurence maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, KP pieprasīja

informāciju par abonentu skaitu no vairākiem tirgus dalībniekiem.

Tirgus daļas maksas televīzijas pakalpojumu tirgū var tikt

aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no maksas

televīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku

abonentu skaita. Bet, ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam

pakalpojumu cenas atšķiras, kā arī mazākā vai lielākā mērā

atšķiras piedāvājums (dažādas pakas, dažāds kanālu skaits), KP

uzskata, ka tirgus daļu atspoguļojums pēc abonentu skaita šajā

lietā sniedz objektīvāku ainu par tirgus struktūru.

Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, KP izvērtēja maksas

televīzijas pakalpojumu sniedzēju ekonomisko stāvokli Rīgā,

Balvos, Jēkabpilī un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu,

apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas tabulās Nr.7, 8, 9,

10, 11, 1215.

Analizējot tirgus daļas pa atsevišķām pilsētām, KP norāda, ka

aprēķinu tabulās nav norādīti dati par Viasat AS Latvia filiāles

tirgus daļām, jo Viasat AS Latvia filiāle neveic abonentu

uzskaiti atsevišķi pa pilsētām.

Tirgus struktūra

Rīgā un apvienošanās ietekme uz tirgu

Ziņojumā norādīts, ka ar maksas televīzijas pakalpojumu

sniegšanu Rīgas pilsētas teritorijā darbojas sekojoši

apvienošanās dalībnieku saistītie uzņēmumi: SIA "IPTV",

SIA "TELEVIDEOTĪKLS", SIA "BALTINET DATA",

SIA "MFL Serviss", AS "BALTICOM", SIA

"IZZI", SIA "IZZI FAO". SIA "BALTINET

DATA" un SIA "MFL Serviss" maksas televīzijas

pakalpojumus ar savu infrastruktūru nenodrošina. Ja formāli SIA

"BALTINET DATA" un SIA "MFL serviss" arī

slēdz līgumus ar abonentiem par televīzijas pakalpojumiem,

fiziski tiek izmantota SIA "BALTCOM TV" infrastruktūra.

Attiecīgi dati par SIA "MFL Serviss" un SIA

"BALTINET DATA" tiek faktiski pieskaitīti SIA

"BALTCOM TV" datiem.

Bez apvienošanās dalībniekiem - BALTCOM grupas un IZZI grupas

- maksas televīzijas pakalpojumu Rīgas teritorijā sniedz arī šādi

tirgus dalībnieki: SIA "Lattelecom", Viasat AS Latvia

filiāle, AS "BALTICOM", SIA "Livas KTV", SIA

"L.A.T.", SIA "Ardi" u.c.

Saskaņā ar apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju BALTCOM

grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Rīgā 2011.gadā pēc

abonentu skaita pārsniedza 40% (*), bet pēc apgrozījuma

pārsniedza 50% (*). Savukārt BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā

tirgus daļa Rīgā 2012.gadā samazinājās un bija (*)(>40%) pēc

abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma (*)(>50%). KP veiktie

tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.7.

Tabula Nr.7 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

sadalījums pēc abonentu skaita Rīgā 2011.-2012.gadā

Operators

2011.gads

2012.gads

Abonentu skaits

Tirgus daļa %

Abonentu skaits

Tirgus daļa %

BALTCOM

(1)

(*)

(*)

(<40)

(*)

(*)

(<40)

TELEVIDEO TĪKLS

(2)

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

IPTV

(3)

(*)

(<1)

(*)

(<1)

BALTCOM

KOPĀ (1+2+3)

(*)

(*)

(>40)

(*)

(*)

(<40)

IZZI

(5)

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

IZZI FAO

(6)

(*)

(*)

(<1)

(*)

(<1)

IZZI

KOPĀ

(5+6)

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

IZZI grupa

un BALTCOM grupa KOPĀ (1+2+3+4+5+6)

(*)

(*)

(>50)

(*)

(*)

(>40)

Livas

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

L.A.T.

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

Lattelecom IP

(7)

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

Lattelecom virszemes TV -

maksas

(8)

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

Lattelecom KOPĀ

(7+8)

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

<30)

Pārējie kabeļu televīzijas

operatori

(*)

(*)

(>20)

(*)

(*)

(>20)

PAVISAM

KOPĀ

262 700*

100

253 200*

100

*pēc SIA "TNS Latvia" sniegtās informācijas

(19.02.2013. vēstule Nr.2013/02-01).

KP secina, ka Rīgā 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu

skaita bija BALTCOM grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%),

otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu, bija SIA

"Lattelecom" ar (*) (<20%). Kā trešais pēc abonentu

skaita ir IZZI grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (<20%).

Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka BALTCOM grupas

tirgus daļa ir (*) (<40%), IZZI grupas - (*) (<20%), bet

SIA "Lattelecom" - (*) (<30%)16.

Izvērtējot datus par 2012.gadu un salīdzinot tos ar 2011.gada

rādītājiem, KP secina, ka apvienošanās dalībnieku tirgus daļa ir

samazinājusies par (*) %, bet SIA "Lattelecom" tirgus

daļa ir pieaugusi par (*) %.

Izvērtējot tirgus struktūras dinamiku maksas televīzijas tirgū

Rīgas teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā

apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā

patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., citi

kabeļtelevīzijas operatori, SIA "Lattelecom" zemes un

interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt

konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu

politiku.

Vienlaicīgi KP norāda, ka tuvāko mēnešu laikā notiks konkurss

"Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes

apraidē" (turpmāk - Konkurss), kura rezultāti var mainīt

maksas televīzijas tirgus struktūru Latvijas teritorijā (arī

Rīgas teritorijā). Atkarībā no konkursa rezultātiem (ja BALTCOM

grupas uzņēmums uzvarēs konkursā) tirgus struktūra var

izmainīties un konkurence var būtiski samazināties, jo zemes

apraides platforma (maksas zemes televīzija) ir nozīmīga

alternatīva kabeļtelevīzijas pakalpojumiem, it īpaši tiem

patērētājiem, kas vēlas izmantot tikai televīzijas pakalpojumus,

bez interneta pakalpojumiem17, vai arī vēlas, lai tiem

kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumus nodrošinātu dažādi

operatori. Vienlaicīgi nevar noliegt, ka attīstās jauna

alternatīva - interneta televīzija, kuru piedāvā SIA

"Lattelecom" u.c. tirgus dalībnieki un perspektīvā arī

mobilo sakaru operatori.

Tirgus struktūra

Balvos un apvienošanās ietekme uz tirgu

Balvos maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus

dalībnieki18: BALTCOM grupa, IZZI grupa, SIA

"Lattelecom" un vēl, iespējams, daži mazi, nenozīmīgi

tirgus dalībnieki.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI

grupas kopējā tirgus daļa Balvos 2012.gadā pārsniedza 60% (*) pēc

abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma pārsniedza 50% (*). KP

veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.8.

Tabula Nr.8 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

sadalījums pēc abonentu skaita Balvos 2011.-2012.gadā

Operators

2011.gads

2012.gads

Abonentu skaits

Tirgus daļa %

Abonentu

skaits

Tirgus daļa %

BALTCOM

(1)

(*)

(*)

(>40)

(*)

(*)

(>40)

IZZI

(2)

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

kopā

(1+2)

(*)

(*)

(>60)

(*)

(*)

(>60)

Lattelecom IP televīzija

(3)

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<20)

Lattelecom Virszemes TV -

maksas

(4)

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

kopā

(3+4)

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(>20)

Citi

(*)

(*)

(<30)

(*)

(*)

(<20)

PAVISAM

KOPĀ*

(*)

100

(*)

100

*Informācija no Ziņojuma.

KP secina, ka Balvos 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu

skaita bija BALTCOM grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%),

otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu, bija IZZI grupa

ar (*) (<20%). Kā trešais ir SIA "Lattelecom", kuras

tirgus daļa bija (*) (<20%).

Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka BALTCOM grupas

tirgus daļa ir (*) (>40%), IZZI grupai (*) (<20%), bet SIA

"Lattelecom" - (*) (<30%).

Konkrētajā tirgū Balvos laika periodā no 2011. līdz 2012.gadam

ir novērojams pieaugums BALTCOM grupas tirgus daļai par (*) %,

IZZI grupai - samazinājums par (*) %. Apvienošanās dalībnieku

kopējā tirgus daļa šajā periodā ir pieaugusi par (*) %.

Vienlaicīgi SIA "Lattelecom" tirgus daļa laika

periodā no 2011.gada līdz 2012.gada beigām ir pieaugusi par (*)

%.

Balvos pēc apvienošanās būs tikai divi lieli tirgus dalībnieki

un daži mazi operatori, ieskaitot Viasat AS Latvia filiāli.

Izvērtējot konkurences apstākļus maksas televīzijas tirgū

Balvu teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā

apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā

patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., SIA

"Lattelecom" zemes un interaktīvā televīzija, kā arī

satelīttelevīzija, kas spēj radīt konkurences spiedienu uz

apvienošanās dalībnieku cenu politiku.

Vienlaicīgi KP norāda, ka secinājumi par tirgus struktūras

iespējamām izmaiņām Konkursa rezultātā ir attiecināmi arī uz

Balvu tirgu.

Tirgus struktūra

Jēkabpilī un apvienošanās ietekme uz tirgu

Jēkabpilī maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši

tirgus dalībnieki19: BALTCOM grupa, IZZI grupa, SIA

"Lattelecom" un daži mazākie operatori.

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI

grupas kopējā tirgus daļa Jēkabpilī 2012.gadā pārsniedza 60% (*)

pēc abonenta skaita un pēc apgrozījuma (*).

KP veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.9.

Tabula Nr.9 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

sadalījums pēc abonentu skaita Jēkabpilī 2011.-2012.gadā

Operators

2011.gads

2012.gads

Abonentu skaits

Tirgus daļa %

Abonentu

skaits

Tirgus daļa %

BALTCOM

(1)

(*)

(*)

(<40)

(*)

(*)

(<40)

IZZI

(2)

(*)

(*)

(<40)

(*)

(*)

(<30)

kopā

(1+2)

(*)

(*)

(>60)

(*)

(*)

(>50)

Lattelecom IP televīzija

(3)

(*)

(*)

(<30)

(*)

(*)

(<40)

Lattelecom Virszemes TV -

maksas

(4)

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

kopā

(3+4)

(*)

(*)

(<40)

(*)

(*)

(>40)

PAVISAM

KOPĀ

(*)

100

(*)

100

KP secina, ka Jēkabpilī 2011.gadā trīs lielākajiem maksas

televīzijas operatoriem tirgus daļas bija aptuveni vienādas: SIA

"Lattelecom" (*) (<40%), BALTCOM grupai (*)

(<40%), IZZI grupai (*) (<40%).

Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka SIA

"Lattelecom" tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*)

(>40%), BALTCOM grupai - (*) (<40%), IZZI grupas - (*)

(<30%).

Izvērtējot BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējo tirgus daļu

Jēkabpilī, KP konstatē, ka tā 2011.gadā bija (*) (>60%).

Dati par 2012.gadu liecina, ka BALTCOM grupai uz IZZI grupai

kopējā tirgus daļa Jēkabpilī bija (*) (>50%).

Vērtējot tirgus tendences laika periodā no 2011.gada sākuma

līdz 2012.gada beigām, ir novērojams BALTCOM grupas un IZZI

grupas kopējās tirgus daļu samazinājums par (*) %. Savukārt SIA

"Lattelecom" tirgus daļa minētajā laika posmā ir

pieaugusi par (*) %.

Tas liecina par to, ka SIA "Lattelecom" rada

konkurences spiedienu. Situācija var mainīties atkarībā no

Konkursa rezultātiem.

Jēkabpilī pēc apvienošanās būs divi lieli tirgus dalībnieki,

mazo tirgus dalībnieku tirgus daļa ir niecīga, bet Viasat AS

Latvia filiāles tirgus daļa nav zināma, jo dati par satelīta

televīzijas pakalpojuma realizācijas apjomiem nav pieejami pa

atsevišķām pilsētām, tabulā Nr.9 informācija par satelīta

televīziju nav iekļauta.

Izvērtējot tirgus struktūru Jēkabpils teritorijā, KP secina,

ka, lai arī apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka

tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā patērētājiem ir pieejamas

alternatīvas, t.i., SIA "Lattelecom" zemes un

interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt

konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu

politiku.

Līdzīgi kā Rīgā un Balvos, situācija Jēkabpilī var mainīties

atkarībā no Konkursa rezultātiem, kā arī uz Jēkabpili attiecās

secinājumi par jaunajām alternatīvajām pakalpojumu

tehnoloģijām.

Tirgus struktūra

Ludzā un apvienošanās ietekme uz tirgu

Ludzā maksas televīzijas pakalpojumus sniedz šādi tirgus

dalībnieki20: BALTCOM grupa, IZZI grupa un SIA

"Lattelecom".

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI

grupas kopējā tirgus daļa Ludzā 2012.gadā pārsniedza 70 % pēc

abonentu skaita (*) un pēc apgrozījuma (*). KP veiktie tirgus

daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.10.

Tabula Nr.10 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā 2011.-2012.gadā

Operators

2011.gads

2012.gads

Abonentu skaits

Tirgus daļa %

Abonentu

skaits

Tirgus daļa %

IZZI

(1)

(*)

(*)

(>40)

(*)

(*)

(>40)

TELEVIDEOTĪKLS

(BALTCOM grupa)

(2)

(*)

(*)

(<40)

(*)

(*)

(<30)

kopā

(1+2)

(*)

(*)

(>80)

(*)

(*)

(>70)

SIA "Vels"

(*)

(*)

(<10)

Lattelecom

IP televīzija

(3)

(*)

(*) (<10)

(*)

(*)

(<10)

Lattelecom Virszemes TV -

maksas

(4)

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

kopā 3+4

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

Citi

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

PAVISAM

KOPĀ*

(*)

100

(*)

100

*Informācija no Ziņojuma.

KP secina, ka Ludzā 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu

skaita bija IZZI grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%),

otrs lielākais uzņēmums bija BALTCOM grupa ar (*) (<40%).

Trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kuras

tirgus daļa bija (*) (<20%).

Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka IZZI grupas

tirgus daļa ir (*) (>40%), BALTCOM grupas - (*) (<30%), bet

SIA "Lattelecom" - (*) (<20%).

Izvērtējot situāciju laika periodā no 2011.gada sākuma līdz

2012.gada beigām, kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa šajā

konkrētajā tirgū ir samazinājusies par (*) %, bet SIA

"Lattelecom" tirgus daļa ir palielinājusies par (*)

%.

KP norāda, ka starp visiem ietekmētajiem konkrētajiem

ģeogrāfiskajiem tirgiem Ludza ir tas tirgus, kurā BALTCOM grupas

un IZZI grupas tirgus daļa ir vislielākā. Pēc apvienošanās Ludzā

būs tikai divi lieli tirgus dalībnieki, kā arī daži mazāki tirgus

dalībnieki un Viasat AS Latvia filiāle.

Izvērtējot konkurences apstākļus maksas televīzijas tirgū

Ludzas teritorijā, KP secina, ka tirgū ir pietiekamas

alternatīvas, lai izdarītu spiedienu uz apvienoto tirgus

dalībnieku. Turklāt šajā teritorijā vēl darbojas salīdzinoši

liels interneta pakalpojuma piegādātājs - SIA

"Velss".

Tāpat tirgus struktūru var ietekmēt Konkursa rezultāti (ja

uzvar apvienotais tirgus dalībnieks) un tāpat alternatīvu

piedāvājumu var veidot attīstošā interneta televīzija.

Tabula Nr.11 Kopējais IZZI, BALTCOM grupas, SIA

"Lattelecom", SIA "Livas KTV" abonentu skaits

2011. un 2012.gadā

Operators

Abonentu skaits

2010.gada 1.cet.*

2011.gads

2012.gads

Rīgā

BALTCOM grupa

(*)

(*)

(*)

IZZI grupa

(*)

(*)

(*)

SIA

"Lattelecom"

(*)

(*)

(*)

SIA "Livas KTV"

(*)

(*)

Balvos

BALTCOM grupa

(*)

(*)

(*)

IZZI grupa

(*)

(*)

(*)

SIA

"Lattelecom"

(*)

(*)

(*)

Jēkabpilī

BALTCOM grupa

(*)

(*)

(*)

IZZI grupa

(*)

(*)

(*)

SIA

"Lattelecom"

(*)

(*)

(*)

Ludzā

BALTCOM grupa

(*)

(*)

(*)

IZZI grupa

(*)

(*)

(*)

SIA

"Lattelecom"

(*)

(*)

(*)

*no KP 13.11.2010. lēmuma lietā Nr.1492/10/03.01.-01./13

"Par Baltkom grupas, Izzi grupas un SIA "EST

Risinājumi" apvienošanos"

5.1.3. Maksas televīzijas

pakalpojumi Latvijā kopumā

Izvērtējot kopējo situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā,

norādāms, ka saskaņā ar SIA "TNS Latvia" 19.02.2013.

vēstulē Nr.2013/02-01 sniegto informāciju Latvijā ir 814 000

mājsaimniecību, kurās ir vismaz viens televizors, 723 600

mājsaimniecību no tām ir maksas televīzijas abonenti. Tādējādi

pašlaik maksas televīzijas tirgū Latvijā ir 90 400

mājsaimniecību, ko tirgus dalībniekiem ir iespējams

piesaistīt.

Tabula Nr.12 Maksas televīzijas pakalpojumi Latvijā kopumā

Operators

2011.gads

2012.gads

Abonentu skaits

Tirgus daļa %

Abonentu skaits

Tirgus daļa %

BALTCOM grupa

(1)

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

IZZI grupa

(2)

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

IZZI grupa

un BALTCOM grupa KOPĀ

(1+2)

(*)

(*)(<30)

(*)

(*) (<30)

VIASAT

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<10)

Lattelecom

IP televīzija

(3)

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

Lattelecom virszemes TV -

maksas

(4)

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

KOPĀ

(3+4)

(*)

(*) (<30)

(*)

(*)(<30)

Lattelecom

Interneta (WEB)

televīzija*

(*)

(*)

Citi

(*)

(*)

(<40)

(*)

(*)

(<40)

PAVISAM

KOPĀ21

(*)

100

(*)

100

* tirgus daļa netiek aprēķināta, jo interneta televīzija nav

televīzija tās klasiskajā izpratnē.

Vērtējot situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā kopumā,

pēc lietas izpētes gaitā iegūtās informācijas, KP secina, ka SIA

"Lattelecom" palielina savu tirgus daļu. Tas notiek,

t.sk. atņemot abonentus apvienošanās dalībniekiem, bet notiek

lēni. Vienlaicīgi pastāv risks, ka pēc apvienošanās darījuma

ilgtermiņā palielināsies koordinējošās ietekmes starp SIA

"Lattelecom" un apvienoto tirgus dalībnieku risks (par

pakalpojumu cenu noteikšanu, vai cita veida darbībām), jo

īstermiņa un vidējā termiņa perspektīvā pēc apvienošanās darījuma

vērā ņemamu konkurentu, kas varētu radīt efektīvu konkurenci

apvienotam tirgus dalībniekam un SIA "Lattelecom",

Latvijā kopumā nebūs. SIA "Lattelecom" ir vērtējams par

nozīmīgu konkurentu, kas spēj izdarīt spiedienu uz apvienošanās

dalībniekiem, ja tirgus struktūra būtiski nemainīsies Konkursa

rezultātā. Viasat AS Latvia filiāle ir vērtējama kā mazāk

efektīvs konkurents. KP, vadoties no Viasat AS Latvia filiāles

sniegtajiem datiem, secina, ka 2011.gadā Viasat AS Latvia

filiāles abonentu skaits Latvijā bija (*), 2012.gadā - (*).

Izvērtējot minētos datus, KP konstatē, ka ir novērojams Viasat AS

Latvia filiāles abonentu skaita kritums, kas samazina šī uzņēmuma

konkurences spiedienu lietā definētajos konkrētajos tirgos.

Vērtējot apvienošanās ietekmi uz maksas televīzijas

pakalpojuma tirgu Latvijā, secināms, ka Latvijā kopumā IZZI grupa

un BALTCOM grupa ir tuvākie konkurenti. To tirgus daļas atsevišķi

Latvijas mērogā nav lielas, un, lai gan kopējā tirgus daļa ir

ievērojama, tā nav vislielākā tirgū.

5.2. Apvienošanās ietekmes

izvērtējums maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgos

Latvijas teritorijā kopumā

KP secina, ka apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas kanālu

vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā, jo apvienošanās

rezultātā apvienotais tirgus dalībnieks iegūs tirgus varu maksas

televīzijas kanālu iepirkumā un tādējādi ietekmēs maksas

televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu. Apvienošanās

ietekme būs jūtama attiecībā uz reģionālajiem televīzijas

kanāliem, nevis starptautiskajiem televīzijas kanāliem.

KP lietas izpētes gaitā nosūtīja informācijas pieprasījumus

televīzijas satura piegādātājiem.

SIA "TEM LV" (turpmāk - TEM) 18.02.2013. vēstulē

Nr.13/030 norādīts, ka "TEM uzskata, ka apvienošanās ir

kategoriski nepieļaujama sekojošu iemeslu dēļ:

- Jebkura apvienošanās, sevišķi dotajā situācijā, noved pie

konkurences samazināšanās un līdz ar to cietīs ne tikai programmu

piegādātāji, bet pats galvenais - patērētāji, jo tiem praktiski

nebūs izvēles iespējas;

- Apvienošanās rezultātā tiks izdarīts spiediens uz TV

programmu ražotājiem un izplatītājiem, ar mērķi samazināt cenas,

kas savukārt nozīmē to, ka cenu samazināšanās rezultātā TV

programmu ražotāji saņems mazāk ienākumus, kurus varēs ieguldīt

TV programmas veidošanā, tās kvalitāte kritīsies un cietējs atkal

būs skatītājs".

Viasat AS Latvia filiāles viedoklis (25.01.2013. Viasat AS

Latvia filiāles vēstule Nr.25/01/2013):

"Gan BALTCOM grupai, gan IZZI grupai ir ievērojams

abonentu skaits, tādējādi jaunizveidotais tirgus dalībnieks

spēs realizēt tirgus

varu vairumtirdzniecības līmenī, tādējādi būtiski ietekmējot

VIASAT un citu maksas kanālu veidotāju iespēju nodrošināt pieeju

gala skatītājam."

"Tādējādi attiecībās ar maksas televīzijas

vairumtirdzniecības pakalpojuma sniedzējam (programmu

veidotājiem) apvienotajam tirgus dalībniekam izveidosies būtiska

iepirkuma vara. Vietējo kanālu noiets būs lielā mērā atkarīgs no

"BALTCOM/Izzi grupas iepirkuma, tādējādi padarot programmu

veidotājus par ekonomiski atkarīgiem no minētajiem maksas

televīzijas operatoriem un būtiski ietekmējot VIASAT

konkurētspēju saistībā ar šo vietējā satura kanālu

iepirkumu."

Izvērtējot minētos viedokļus, KP secina, ka MTG Broadcasting

AB un AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (turpmāk - AS

"LNT") apvienošanās rezultātā22, kas notika

2012.gadā, MTG grupa ir nostiprinājusi savas pozīcijas tirgū un

tā ir pietiekami spēcīga, lai nepieļautu, ka apvienotais tirgus

dalībnieks vienpusēji veidotu sadarbības noteikumus; tā ir

spējīga līdzsvarot apvienošanās ietekmi sarunās. Attiecībā par

ārvalstīs ražotiem kanāliem KP uzskata, ka tas realizācijas

apjoms, ko nodrošina apvienošanās dalībnieki (Latvijā), nav tik

lielas, lai ārvalstu ražotāji varētu kļūt atkarīgi no apvienotā

tirgus dalībnieka. t.i., tirgū pastāvēs t.s. kompensējošā tirgus

vara (contraveiling market power).

KP secina, ka attiecībā pret citiem piegādātājiem kanālu

vairumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā apvienošanās

rezultātā var rasties riski attiecībā uz maziem satura

piegādātājiem, kuri piegādā savu produkciju tikai Latvijas

teritorijā. Bet ievērojot pastāvošās un attīstošās alternatīvas,

šis risks nav liels. Lielāks risks šajā ziņa var rasties, ja

apvienotais tirgus dalībnieks uzvarēs Konkursā.

5.3. Apvienošanas ietekmes

izvērtējums vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides

pakalpojumu tirgos Rīgā, Ludzā un Latvijā kopumā

Elektronisko sakaru pakalpojumu līmeņa attīstība un tirgus

situācija nosaka interneta pieslēgumu tehniskās iespējas un

tarifu dažādību. Patērētājiem tiek piedāvāti interneta pieslēguma

pakalpojumi ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem.

Latvijā ir izplatīti visi Eiropā pieejamie tehnoloģiju un

interneta pieslēgumu veidi, sākot no iezvanpieejas līdz

optiskajiem pieslēgumiem. Latvijā strauji pieaug to cilvēku

skaits, kas internetu izmanto mājās, pieprasījums pēc minētā

pakalpojuma pieaug, un tirgus nav piesātināts.

Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem,

t.sk. vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās

dominējošais stāvoklis, vai var tikt būtiski samazināta

konkurence interneta pakalpojuma un datu pārraides tirgū, KP

pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem.

Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, KP izvērtēja interneta

pakalpojuma un datu pārraides sniedzēja ekonomisko stāvokli Rīgā

un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus

daļas, kas norādītas Tabulās Nr.13 un 14.

Ziņojumā norādīts: "Apvienošanās dalībnieku rīcībā nav

informācijas par juridiskajām personām, t.i., abonentu skaitu, jo

Apvienošanās dalībnieku rīcībā nav informācijas par juridiskajām

personām, t.i., "biznesa klientiem", kuriem Interneta

piekļuves pakalpojumu sniedz SIA "Lattelecom"".

Norādītajās tabulās nav minētas arī komercsabiedrības, kuras

sniedz interneta piekļuves pakalpojumus lielākoties juridiskajām

personām, piemēram, SIA "OPTRON", SIA "TELIA

Latvija", VAS "Latvenergo telekomunikācijas", AS

"Valsts informācijas tīkla aģentūra" un SIA

"LATNET".

Tabula Nr.13 Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

lielums un sadalījums Rīgā pēc abonentu skaita

2011.-2012.gadā

Operators

2011.gads

2012.gads

Abonentu skaits

Tirgus daļa %

Abonentu skaits

Tirgus daļa %

Lattelecom

(*)

(*)

(>40)

(*)

(*)

(>40)

AS Balticom

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

BALTCOM

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

Baltinet Data

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

MFL Serviss

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

GLOBAL DVA

(*)

(<1)

(*)

(<1)

INTERNETA

PASAULE

(*)

(<1)

(*)

(<1)

BALTCOM

grupa kopā

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

IZZI

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

IZZI FAO

(*)

(<1)

(*)

(<1)

Com4tel sakari

(*)

(<1)

(*)

(<1)

DT Komunikācijas

(*)

(<1)

(*)

(<1)

Fastnets

(*)

(<1)

(*)

(<1)

IZZI Ethernet

(*)

(<1)

(*)

(<1)

Maksinets

(*)

(<1)

(*)

(<1)

IZZI Ultracom

(*)

(<1)

(*)

(<1)

IZZI COM

(*)

(<1)

(*)

(<1)

IZZI grupa

kopā

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*) (<10)

BALTCOM un

IZZI kopā

(*)

(*)

(<30)

(*)

(*)

(<30)

Livas

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

L.A.T.

(*)

(<1)

(*)

(*)(<10)

Citi operatori kopā

(*)

(*)

(<30)

(*)

(*)

(<30)

PAVISAM

KOPĀ*

(*)

100

(*)

100

*Ziņojumā iekļautā informācija.

Tabula Nr.14 Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā

2011.-2012.gadā

Operators

2011.gads

2012.gads

Abonentu skaits

Tirgus daļa %

Abonentu skaits

Tirgus daļa %

Lattelecom

(*)

(*)

(<40)

(*)

(*)

(<40)

SIA "Vels"

(*)

(*)

(<40)

(*)

(*)

(<40)

TELEVIDEOTĪKLS

(BALTCOM grupa)

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<20)

IZZI

(*)

(*)

(<10)

(*)

(*)

(<10)

LCOM (IZZI grupa)

(*)

(<1)

(*)

(<1)

BALTCOM un IZZI kopā

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

Citi

(*)

(*)

(<20)

(*)

(*)

(<20)

PAVISAM KOPĀ*

(*)

100

(*)

100

*Informācija no Ziņojuma.

KP, izvērtējot minēto informāciju, secina, ka SIA

"Lattelecom" tīkla pārklājums šajos konkrētajos tirgos

ir lielāks nekā apvienošanās dalībniekiem, un aptver arī

teritorijas daļas, kurās nav apvienošanās dalībnieku tīkla

pārklājuma. Tāpēc, pat ja konkrētajās teritorijās apvienošanās

dalībnieki nekonkurē savā starpā, tie konkurē šajās teritorijās

ar SIA "Lattelecom", kas ir efektīvs konkurents,

piedāvā pakalpojumu komplektus, ieskaitot bezmaksas televīziju

vai IPTV, internetu un bezmaksas vietējās telefonsarunas.

Apvienošanās dalībnieki Ziņojumā norāda: "Šobrīd

LATTELECOM veic vērienīgu optiskā tīkla izbūvi valstī, tas

nodrošina Latvijas iedzīvotājiem iespēju lietot superātru

internetu, kas ir viens no ātrākajiem Eiropā un

pasaulē.23 Apvienošanās dalībnieku vērtējumā

LATTELECOM būtiskākā konkurences priekšrocība ir sava optiskā

tīkla pilnīgs pārklājums Rīgas un Ludzas pilsētās, kā arī citur

Latvijā. Tā rezultātā patērētājiem tiek nodrošināts plašs tīkla

kompleksais piedāvājums (internets+ bezmaksas telefonsarunas

LATTELECOM tīklā+ IP televīzija). Ņemot vērā, ka LATTELECOM ir

lielākais fiksētais elektronisko sakaru tīkls, tad bezmaksas

sarunu piedāvāšana nereti ir izšķirošais, lai pieslēgtu arī

LATTELECOM internetu vai IP televīzijas pakalpojumu."

KP secina, ka Rīgā un Ludzā konkurences apstākļi šajā tirgū

atšķiras. Rīgas teritorijā lielākais operators ir SIA

"Lattelecom", bet 2011.gadā Ludzā lielākais operators

bija SIA "Vels", savukārt 2012.gadā SIA

"Vels" tirgus daļa nedaudz samazinājās, bet

palielinājās SIA "Lattelecom" tirgus daļa.

Ziņojumā attiecībā par šķēršļiem ieiešanai konkrētajā tirgū ir

sniegta šāda informācija: "Apvienošanās dalībnieki uzskata,

ka citiem uzņēmumiem ir iespējams ienākt konkrētajā tirgū.

Konkrētajā tirgū pastāv šādas ienākšanas barjeras:

- tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas sasniedzis tāda mēroga

ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu elektronisko sakaru

pakalpojumu sniegšanu, ko patērētājiem ir izdevīgāk abonēt kopā

ar interneta, fiksētās balss telefonijas un maksas televīzijas

piekļuves pakalpojumiem;

- izmaksas infrastruktūras izbūvei;

- pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai

(piekļuve SIA "Lattelecom" kabeļu kanalizācijas

infrastruktūrai);

- administratīvās barjeras (alternatīvās elektronisko sakaru

infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāku valsts

institūciju saskaņojumi un atļaujas.

KP vērtējumā konkrētajā tirgū esošās barjeras ir vērtējamas

kopsakarā ar faktu, ka tirgus nav piesātināts. Tāpēc barjeras ir

pārvaramas jauniem tirgus dalībniekiem. Arī jauno tehnoloģiju

(piemēram, 4G) ieviešana samazina barjeras un paplašina datu

pārraides pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas piedāvās arī

interneta televīziju.

KP, analizējot interneta piekļuves un publisko datu un

elektronisko ziņojumu pārraides tirgu, papildus tirgus daļas

analīzei ņēma vērā konkurences situāciju raksturojošus

apstākļus:

- SIA "Lattelecom" interneta piekļuves un publisko

datu un elektronisko ziņojumu pārraides tirgū ir spēcīgs

konkurents pārējiem tirgus dalībniekiem, jo pateicoties optisko

kabeļu esamībai un plašai infrastruktūrai (pārklājumam) pārējiem

tirgus dalībniekiem ir ļoti grūti konkurēt ar SIA

"Lattelecom" piedāvājumu;

- strauji attīstās mobilais internets, kas nākotnē varētu būt

aizvietojums fiksētajam internetam, 4G attīstība;

- interneta tirgū darbojas ļoti daudz mazo operatoru, kas arī

veido konkurenci lielajiem operatoriem;

- barjeras, ienākot interneta tirgū, ir līdzīgas, kā maksas

televīzijas tirgū (sk. 5.1.1.punktā).

Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina, ka paziņotā

apvienošanās neietekmēs interneta un datu pārraides pakalpojumu

tirgus.