1Apvienošanās ietekmes
2izvērtējums
35.1. Apvienošanās ietekmes
4izvērtējums maksas televīzijas tirgos Rīgā, Balvos, Jēkabpilī,
5Ludzā un Latvijā kopumā
65.1.1. Barjeras komercdarbības
7uzsākšanai un paplašināšanai
8Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu,
9komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir
10jāsaņem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
11(turpmāk - NEPLP) licence kabeļtelevīzijas darbībai un SPRK
12publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālā
13licence telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. EPLL 16.panta
14otrajā daļā ir noteikts, ka "elektronisko sakaru
15komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru
16tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (...) valsts,
17pašvaldības un privātajā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot
18projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju".
19Elektronisko komunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības
20kārtību nosaka Ministru kabineta 04.04.2006.noteikumi Nr.256
21"Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības
22kārtība". No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo
23dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana
24kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīti par šķēršļiem
25kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai.
26Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem jānorāda, ka kabeļtīkla
27izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi.
28Turklāt komercsabiedrībai ienākot jaunajā teritorijā, kur jau
29darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas pakalpojuma
30sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu potenciālo
31abonentu uzmanību, t.sk. to, kas jau izmanto kabeļtelevīzijas
32pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu atlaižu pasākumi,
33kas, savukārt, samazina sagaidāmo ienākumu līmeni un var
34palielināt ieguldījumu atgūšanas laiku.
35Jāpiemin arī, ka šķēršļus kabeļtelevīzijas infrastruktūras
36izbūvei dzīvojamās mājās var veidot nama apsaimniekotāja rīcība,
37ierobežojot operatoriem tīkla izbūves iespējas.
38Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā tirgū pastāv
39barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai. Vienlaicīgi KP
40norāda, ka telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības process notiek
41ļoti strauji. Līdz ar to maksas televīzijas tirgū arvien vairāk
42ienāk interneta televīzija, kur televīzijas pakalpojumi tiek
43sniegti, izmantojot interneta pieslēgumu. Ievērojot teikto, KP
44secina, ka barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai šajā tirgū
45samazinās.
465.1.2. Konkrēto tirgu struktūra
47Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem,
48t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās
49dominējošais stāvoklis un vai var tikt būtiski samazināta
50konkurence maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, KP pieprasīja
51informāciju par abonentu skaitu no vairākiem tirgus dalībniekiem.
52Tirgus daļas maksas televīzijas pakalpojumu tirgū var tikt
53aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no maksas
54televīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku
55abonentu skaita. Bet, ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam
56pakalpojumu cenas atšķiras, kā arī mazākā vai lielākā mērā
57atšķiras piedāvājums (dažādas pakas, dažāds kanālu skaits), KP
58uzskata, ka tirgus daļu atspoguļojums pēc abonentu skaita šajā
59lietā sniedz objektīvāku ainu par tirgus struktūru.
60Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, KP izvērtēja maksas
61televīzijas pakalpojumu sniedzēju ekonomisko stāvokli Rīgā,
62Balvos, Jēkabpilī un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu,
63apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas tabulās Nr.7, 8, 9,
6410, 11, 1215.
65Analizējot tirgus daļas pa atsevišķām pilsētām, KP norāda, ka
66aprēķinu tabulās nav norādīti dati par Viasat AS Latvia filiāles
67tirgus daļām, jo Viasat AS Latvia filiāle neveic abonentu
68uzskaiti atsevišķi pa pilsētām.
69Tirgus struktūra
70Rīgā un apvienošanās ietekme uz tirgu
71Ziņojumā norādīts, ka ar maksas televīzijas pakalpojumu
72sniegšanu Rīgas pilsētas teritorijā darbojas sekojoši
73apvienošanās dalībnieku saistītie uzņēmumi: SIA "IPTV",
74SIA "TELEVIDEOTĪKLS", SIA "BALTINET DATA",
75SIA "MFL Serviss", AS "BALTICOM", SIA
76"IZZI", SIA "IZZI FAO". SIA "BALTINET
77DATA" un SIA "MFL Serviss" maksas televīzijas
78pakalpojumus ar savu infrastruktūru nenodrošina. Ja formāli SIA
79"BALTINET DATA" un SIA "MFL serviss" arī
80slēdz līgumus ar abonentiem par televīzijas pakalpojumiem,
81fiziski tiek izmantota SIA "BALTCOM TV" infrastruktūra.
82Attiecīgi dati par SIA "MFL Serviss" un SIA
83"BALTINET DATA" tiek faktiski pieskaitīti SIA
84"BALTCOM TV" datiem.
85Bez apvienošanās dalībniekiem - BALTCOM grupas un IZZI grupas
86- maksas televīzijas pakalpojumu Rīgas teritorijā sniedz arī šādi
87tirgus dalībnieki: SIA "Lattelecom", Viasat AS Latvia
88filiāle, AS "BALTICOM", SIA "Livas KTV", SIA
89"L.A.T.", SIA "Ardi" u.c.
90Saskaņā ar apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju BALTCOM
91grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Rīgā 2011.gadā pēc
92abonentu skaita pārsniedza 40% (*), bet pēc apgrozījuma
93pārsniedza 50% (*). Savukārt BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā
94tirgus daļa Rīgā 2012.gadā samazinājās un bija (*)(>40%) pēc
95abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma (*)(>50%). KP veiktie
96tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.7.
97Tabula Nr.7 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un
98sadalījums pēc abonentu skaita Rīgā 2011.-2012.gadā
99Operators
1002011.gads
1012012.gads
102Abonentu skaits
103Tirgus daļa %
104Abonentu skaits
105Tirgus daļa %
106BALTCOM
107(1)
108(*)
109(*)
110(<40)
111(*)
112(*)
113(<40)
114TELEVIDEO TĪKLS
115(2)
116(*)
117(*)
118(<10)
119(*)
120(*)
121(<10)
122IPTV
123(3)
124(*)
125(<1)
126(*)
127(<1)
128BALTCOM
129KOPĀ (1+2+3)
130(*)
131(*)
132(>40)
133(*)
134(*)
135(<40)
136IZZI
137(5)
138(*)
139(*)
140(<20)
141(*)
142(*)
143(<20)
144IZZI FAO
145(6)
146(*)
147(*)
148(<1)
149(*)
150(<1)
151IZZI
152KOPĀ
153(5+6)
154(*)
155(*)
156(<20)
157(*)
158(*)
159(<20)
160IZZI grupa
161un BALTCOM grupa KOPĀ (1+2+3+4+5+6)
162(*)
163(*)
164(>50)
165(*)
166(*)
167(>40)
168Livas
169(*)
170(*)
171(<10)
172(*)
173(*)
174(<10)
175L.A.T.
176(*)
177(*)
178(<10)
179(*)
180(*)
181(<10)
182Lattelecom IP
183(7)
184(*)
185(*)
186(<20)
187(*)
188(*)
189(<20)
190Lattelecom virszemes TV -
191maksas
192(8)
193(*)
194(*)
195(<10)
196(*)
197(*)
198(<10)
199Lattelecom KOPĀ
200(7+8)
201(*)
202(*)
203(<20)
204(*)
205(*)
206<30)
207Pārējie kabeļu televīzijas
208operatori
209(*)
210(*)
211(>20)
212(*)
213(*)
214(>20)
215PAVISAM
216KOPĀ
217262 700*
218100
219253 200*
220100
221*pēc SIA "TNS Latvia" sniegtās informācijas
222(19.02.2013. vēstule Nr.2013/02-01).
223KP secina, ka Rīgā 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu
224skaita bija BALTCOM grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%),
225otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu, bija SIA
226"Lattelecom" ar (*) (<20%). Kā trešais pēc abonentu
227skaita ir IZZI grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (<20%).
228Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka BALTCOM grupas
229tirgus daļa ir (*) (<40%), IZZI grupas - (*) (<20%), bet
230SIA "Lattelecom" - (*) (<30%)16.
231Izvērtējot datus par 2012.gadu un salīdzinot tos ar 2011.gada
232rādītājiem, KP secina, ka apvienošanās dalībnieku tirgus daļa ir
233samazinājusies par (*) %, bet SIA "Lattelecom" tirgus
234daļa ir pieaugusi par (*) %.
235Izvērtējot tirgus struktūras dinamiku maksas televīzijas tirgū
236Rīgas teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā
237apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā
238patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., citi
239kabeļtelevīzijas operatori, SIA "Lattelecom" zemes un
240interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt
241konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu
242politiku.
243Vienlaicīgi KP norāda, ka tuvāko mēnešu laikā notiks konkurss
244"Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes
245apraidē" (turpmāk - Konkurss), kura rezultāti var mainīt
246maksas televīzijas tirgus struktūru Latvijas teritorijā (arī
247Rīgas teritorijā). Atkarībā no konkursa rezultātiem (ja BALTCOM
248grupas uzņēmums uzvarēs konkursā) tirgus struktūra var
249izmainīties un konkurence var būtiski samazināties, jo zemes
250apraides platforma (maksas zemes televīzija) ir nozīmīga
251alternatīva kabeļtelevīzijas pakalpojumiem, it īpaši tiem
252patērētājiem, kas vēlas izmantot tikai televīzijas pakalpojumus,
253bez interneta pakalpojumiem17, vai arī vēlas, lai tiem
254kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumus nodrošinātu dažādi
255operatori. Vienlaicīgi nevar noliegt, ka attīstās jauna
256alternatīva - interneta televīzija, kuru piedāvā SIA
257"Lattelecom" u.c. tirgus dalībnieki un perspektīvā arī
258mobilo sakaru operatori.
259Tirgus struktūra
260Balvos un apvienošanās ietekme uz tirgu
261Balvos maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus
262dalībnieki18: BALTCOM grupa, IZZI grupa, SIA
263"Lattelecom" un vēl, iespējams, daži mazi, nenozīmīgi
264tirgus dalībnieki.
265Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI
266grupas kopējā tirgus daļa Balvos 2012.gadā pārsniedza 60% (*) pēc
267abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma pārsniedza 50% (*). KP
268veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.8.
269Tabula Nr.8 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un
270sadalījums pēc abonentu skaita Balvos 2011.-2012.gadā
271Operators
2722011.gads
2732012.gads
274Abonentu skaits
275Tirgus daļa %
276Abonentu
277skaits
278Tirgus daļa %
279BALTCOM
280(1)
281(*)
282(*)
283(>40)
284(*)
285(*)
286(>40)
287IZZI
288(2)
289(*)
290(*)
291(<20)
292(*)
293(*)
294(<20)
295kopā
296(1+2)
297(*)
298(*)
299(>60)
300(*)
301(*)
302(>60)
303Lattelecom IP televīzija
304(3)
305(*)
306(*)
307(<10)
308(*)
309(*)
310(<20)
311Lattelecom Virszemes TV -
312maksas
313(4)
314(*)
315(*)
316(<20)
317(*)
318(*)
319(<20)
320kopā
321(3+4)
322(*)
323(*)
324(<20)
325(*)
326(*)
327(>20)
328Citi
329(*)
330(*)
331(<30)
332(*)
333(*)
334(<20)
335PAVISAM
336KOPĀ*
337(*)
338100
339(*)
340100
341*Informācija no Ziņojuma.
342KP secina, ka Balvos 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu
343skaita bija BALTCOM grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%),
344otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu, bija IZZI grupa
345ar (*) (<20%). Kā trešais ir SIA "Lattelecom", kuras
346tirgus daļa bija (*) (<20%).
347Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka BALTCOM grupas
348tirgus daļa ir (*) (>40%), IZZI grupai (*) (<20%), bet SIA
349"Lattelecom" - (*) (<30%).
350Konkrētajā tirgū Balvos laika periodā no 2011. līdz 2012.gadam
351ir novērojams pieaugums BALTCOM grupas tirgus daļai par (*) %,
352IZZI grupai - samazinājums par (*) %. Apvienošanās dalībnieku
353kopējā tirgus daļa šajā periodā ir pieaugusi par (*) %.
354Vienlaicīgi SIA "Lattelecom" tirgus daļa laika
355periodā no 2011.gada līdz 2012.gada beigām ir pieaugusi par (*)
356%.
357Balvos pēc apvienošanās būs tikai divi lieli tirgus dalībnieki
358un daži mazi operatori, ieskaitot Viasat AS Latvia filiāli.
359Izvērtējot konkurences apstākļus maksas televīzijas tirgū
360Balvu teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā
361apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā
362patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., SIA
363"Lattelecom" zemes un interaktīvā televīzija, kā arī
364satelīttelevīzija, kas spēj radīt konkurences spiedienu uz
365apvienošanās dalībnieku cenu politiku.
366Vienlaicīgi KP norāda, ka secinājumi par tirgus struktūras
367iespējamām izmaiņām Konkursa rezultātā ir attiecināmi arī uz
368Balvu tirgu.
369Tirgus struktūra
370Jēkabpilī un apvienošanās ietekme uz tirgu
371Jēkabpilī maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši
372tirgus dalībnieki19: BALTCOM grupa, IZZI grupa, SIA
373"Lattelecom" un daži mazākie operatori.
374Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI
375grupas kopējā tirgus daļa Jēkabpilī 2012.gadā pārsniedza 60% (*)
376pēc abonenta skaita un pēc apgrozījuma (*).
377KP veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.9.
378Tabula Nr.9 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un
379sadalījums pēc abonentu skaita Jēkabpilī 2011.-2012.gadā
380Operators
3812011.gads
3822012.gads
383Abonentu skaits
384Tirgus daļa %
385Abonentu
386skaits
387Tirgus daļa %
388BALTCOM
389(1)
390(*)
391(*)
392(<40)
393(*)
394(*)
395(<40)
396IZZI
397(2)
398(*)
399(*)
400(<40)
401(*)
402(*)
403(<30)
404kopā
405(1+2)
406(*)
407(*)
408(>60)
409(*)
410(*)
411(>50)
412Lattelecom IP televīzija
413(3)
414(*)
415(*)
416(<30)
417(*)
418(*)
419(<40)
420Lattelecom Virszemes TV -
421maksas
422(4)
423(*)
424(*)
425(<10)
426(*)
427(*)
428(<10)
429kopā
430(3+4)
431(*)
432(*)
433(<40)
434(*)
435(*)
436(>40)
437PAVISAM
438KOPĀ
439(*)
440100
441(*)
442100
443KP secina, ka Jēkabpilī 2011.gadā trīs lielākajiem maksas
444televīzijas operatoriem tirgus daļas bija aptuveni vienādas: SIA
445"Lattelecom" (*) (<40%), BALTCOM grupai (*)
446(<40%), IZZI grupai (*) (<40%).
447Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka SIA
448"Lattelecom" tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*)
449(>40%), BALTCOM grupai - (*) (<40%), IZZI grupas - (*)
450(<30%).
451Izvērtējot BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējo tirgus daļu
452Jēkabpilī, KP konstatē, ka tā 2011.gadā bija (*) (>60%).
453Dati par 2012.gadu liecina, ka BALTCOM grupai uz IZZI grupai
454kopējā tirgus daļa Jēkabpilī bija (*) (>50%).
455Vērtējot tirgus tendences laika periodā no 2011.gada sākuma
456līdz 2012.gada beigām, ir novērojams BALTCOM grupas un IZZI
457grupas kopējās tirgus daļu samazinājums par (*) %. Savukārt SIA
458"Lattelecom" tirgus daļa minētajā laika posmā ir
459pieaugusi par (*) %.
460Tas liecina par to, ka SIA "Lattelecom" rada
461konkurences spiedienu. Situācija var mainīties atkarībā no
462Konkursa rezultātiem.
463Jēkabpilī pēc apvienošanās būs divi lieli tirgus dalībnieki,
464mazo tirgus dalībnieku tirgus daļa ir niecīga, bet Viasat AS
465Latvia filiāles tirgus daļa nav zināma, jo dati par satelīta
466televīzijas pakalpojuma realizācijas apjomiem nav pieejami pa
467atsevišķām pilsētām, tabulā Nr.9 informācija par satelīta
468televīziju nav iekļauta.
469Izvērtējot tirgus struktūru Jēkabpils teritorijā, KP secina,
470ka, lai arī apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka
471tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā patērētājiem ir pieejamas
472alternatīvas, t.i., SIA "Lattelecom" zemes un
473interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt
474konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu
475politiku.
476Līdzīgi kā Rīgā un Balvos, situācija Jēkabpilī var mainīties
477atkarībā no Konkursa rezultātiem, kā arī uz Jēkabpili attiecās
478secinājumi par jaunajām alternatīvajām pakalpojumu
479tehnoloģijām.
480Tirgus struktūra
481Ludzā un apvienošanās ietekme uz tirgu
482Ludzā maksas televīzijas pakalpojumus sniedz šādi tirgus
483dalībnieki20: BALTCOM grupa, IZZI grupa un SIA
484"Lattelecom".
485Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI
486grupas kopējā tirgus daļa Ludzā 2012.gadā pārsniedza 70 % pēc
487abonentu skaita (*) un pēc apgrozījuma (*). KP veiktie tirgus
488daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.10.
489Tabula Nr.10 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un
490sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā 2011.-2012.gadā
491Operators
4922011.gads
4932012.gads
494Abonentu skaits
495Tirgus daļa %
496Abonentu
497skaits
498Tirgus daļa %
499IZZI
500(1)
501(*)
502(*)
503(>40)
504(*)
505(*)
506(>40)
507TELEVIDEOTĪKLS
508(BALTCOM grupa)
509(2)
510(*)
511(*)
512(<40)
513(*)
514(*)
515(<30)
516kopā
517(1+2)
518(*)
519(*)
520(>80)
521(*)
522(*)
523(>70)
524SIA "Vels"
525(*)
526(*)
527(<10)
528Lattelecom
529IP televīzija
530(3)
531(*)
532(*) (<10)
533(*)
534(*)
535(<10)
536Lattelecom Virszemes TV -
537maksas
538(4)
539(*)
540(*)
541(<10)
542(*)
543(*)
544(<10)
545kopā 3+4
546(*)
547(*)
548(<20)
549(*)
550(*)
551(<20)
552Citi
553(*)
554(*)
555(<10)
556(*)
557(*)
558(<10)
559PAVISAM
560KOPĀ*
561(*)
562100
563(*)
564100
565*Informācija no Ziņojuma.
566KP secina, ka Ludzā 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu
567skaita bija IZZI grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%),
568otrs lielākais uzņēmums bija BALTCOM grupa ar (*) (<40%).
569Trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kuras
570tirgus daļa bija (*) (<20%).
571Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka IZZI grupas
572tirgus daļa ir (*) (>40%), BALTCOM grupas - (*) (<30%), bet
573SIA "Lattelecom" - (*) (<20%).
574Izvērtējot situāciju laika periodā no 2011.gada sākuma līdz
5752012.gada beigām, kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa šajā
576konkrētajā tirgū ir samazinājusies par (*) %, bet SIA
577"Lattelecom" tirgus daļa ir palielinājusies par (*)
578%.
579KP norāda, ka starp visiem ietekmētajiem konkrētajiem
580ģeogrāfiskajiem tirgiem Ludza ir tas tirgus, kurā BALTCOM grupas
581un IZZI grupas tirgus daļa ir vislielākā. Pēc apvienošanās Ludzā
582būs tikai divi lieli tirgus dalībnieki, kā arī daži mazāki tirgus
583dalībnieki un Viasat AS Latvia filiāle.
584Izvērtējot konkurences apstākļus maksas televīzijas tirgū
585Ludzas teritorijā, KP secina, ka tirgū ir pietiekamas
586alternatīvas, lai izdarītu spiedienu uz apvienoto tirgus
587dalībnieku. Turklāt šajā teritorijā vēl darbojas salīdzinoši
588liels interneta pakalpojuma piegādātājs - SIA
589"Velss".
590Tāpat tirgus struktūru var ietekmēt Konkursa rezultāti (ja
591uzvar apvienotais tirgus dalībnieks) un tāpat alternatīvu
592piedāvājumu var veidot attīstošā interneta televīzija.
593Tabula Nr.11 Kopējais IZZI, BALTCOM grupas, SIA
594"Lattelecom", SIA "Livas KTV" abonentu skaits
5952011. un 2012.gadā
596Operators
597Abonentu skaits
5982010.gada 1.cet.*
5992011.gads
6002012.gads
601Rīgā
602BALTCOM grupa
603(*)
604(*)
605(*)
606IZZI grupa
607(*)
608(*)
609(*)
610SIA
611"Lattelecom"
612(*)
613(*)
614(*)
615SIA "Livas KTV"
616(*)
617(*)
618Balvos
619BALTCOM grupa
620(*)
621(*)
622(*)
623IZZI grupa
624(*)
625(*)
626(*)
627SIA
628"Lattelecom"
629(*)
630(*)
631(*)
632Jēkabpilī
633BALTCOM grupa
634(*)
635(*)
636(*)
637IZZI grupa
638(*)
639(*)
640(*)
641SIA
642"Lattelecom"
643(*)
644(*)
645(*)
646Ludzā
647BALTCOM grupa
648(*)
649(*)
650(*)
651IZZI grupa
652(*)
653(*)
654(*)
655SIA
656"Lattelecom"
657(*)
658(*)
659(*)
660*no KP 13.11.2010. lēmuma lietā Nr.1492/10/03.01.-01./13
661"Par Baltkom grupas, Izzi grupas un SIA "EST
662Risinājumi" apvienošanos"
6635.1.3. Maksas televīzijas
664pakalpojumi Latvijā kopumā
665Izvērtējot kopējo situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā,
666norādāms, ka saskaņā ar SIA "TNS Latvia" 19.02.2013.
667vēstulē Nr.2013/02-01 sniegto informāciju Latvijā ir 814 000
668mājsaimniecību, kurās ir vismaz viens televizors, 723 600
669mājsaimniecību no tām ir maksas televīzijas abonenti. Tādējādi
670pašlaik maksas televīzijas tirgū Latvijā ir 90 400
671mājsaimniecību, ko tirgus dalībniekiem ir iespējams
672piesaistīt.
673Tabula Nr.12 Maksas televīzijas pakalpojumi Latvijā kopumā
674Operators
6752011.gads
6762012.gads
677Abonentu skaits
678Tirgus daļa %
679Abonentu skaits
680Tirgus daļa %
681BALTCOM grupa
682(1)
683(*)
684(*)
685(<20)
686(*)
687(*)
688(<20)
689IZZI grupa
690(2)
691(*)
692(*)
693(<10)
694(*)
695(*)
696(<10)
697IZZI grupa
698un BALTCOM grupa KOPĀ
699(1+2)
700(*)
701(*)(<30)
702(*)
703(*) (<30)
704VIASAT
705(*)
706(*)
707(<20)
708(*)
709(*)
710(<10)
711Lattelecom
712IP televīzija
713(3)
714(*)
715(*)
716(<20)
717(*)
718(*)
719(<20)
720Lattelecom virszemes TV -
721maksas
722(4)
723(*)
724(*)
725(<20)
726(*)
727(*)
728(<20)
729KOPĀ
730(3+4)
731(*)
732(*) (<30)
733(*)
734(*)(<30)
735Lattelecom
736Interneta (WEB)
737televīzija*
738(*)
739(*)
740Citi
741(*)
742(*)
743(<40)
744(*)
745(*)
746(<40)
747PAVISAM
748KOPĀ21
749(*)
750100
751(*)
752100
753* tirgus daļa netiek aprēķināta, jo interneta televīzija nav
754televīzija tās klasiskajā izpratnē.
755Vērtējot situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā kopumā,
756pēc lietas izpētes gaitā iegūtās informācijas, KP secina, ka SIA
757"Lattelecom" palielina savu tirgus daļu. Tas notiek,
758t.sk. atņemot abonentus apvienošanās dalībniekiem, bet notiek
759lēni. Vienlaicīgi pastāv risks, ka pēc apvienošanās darījuma
760ilgtermiņā palielināsies koordinējošās ietekmes starp SIA
761"Lattelecom" un apvienoto tirgus dalībnieku risks (par
762pakalpojumu cenu noteikšanu, vai cita veida darbībām), jo
763īstermiņa un vidējā termiņa perspektīvā pēc apvienošanās darījuma
764vērā ņemamu konkurentu, kas varētu radīt efektīvu konkurenci
765apvienotam tirgus dalībniekam un SIA "Lattelecom",
766Latvijā kopumā nebūs. SIA "Lattelecom" ir vērtējams par
767nozīmīgu konkurentu, kas spēj izdarīt spiedienu uz apvienošanās
768dalībniekiem, ja tirgus struktūra būtiski nemainīsies Konkursa
769rezultātā. Viasat AS Latvia filiāle ir vērtējama kā mazāk
770efektīvs konkurents. KP, vadoties no Viasat AS Latvia filiāles
771sniegtajiem datiem, secina, ka 2011.gadā Viasat AS Latvia
772filiāles abonentu skaits Latvijā bija (*), 2012.gadā - (*).
773Izvērtējot minētos datus, KP konstatē, ka ir novērojams Viasat AS
774Latvia filiāles abonentu skaita kritums, kas samazina šī uzņēmuma
775konkurences spiedienu lietā definētajos konkrētajos tirgos.
776Vērtējot apvienošanās ietekmi uz maksas televīzijas
777pakalpojuma tirgu Latvijā, secināms, ka Latvijā kopumā IZZI grupa
778un BALTCOM grupa ir tuvākie konkurenti. To tirgus daļas atsevišķi
779Latvijas mērogā nav lielas, un, lai gan kopējā tirgus daļa ir
780ievērojama, tā nav vislielākā tirgū.
7815.2. Apvienošanās ietekmes
782izvērtējums maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgos
783Latvijas teritorijā kopumā
784KP secina, ka apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas kanālu
785vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā, jo apvienošanās
786rezultātā apvienotais tirgus dalībnieks iegūs tirgus varu maksas
787televīzijas kanālu iepirkumā un tādējādi ietekmēs maksas
788televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu. Apvienošanās
789ietekme būs jūtama attiecībā uz reģionālajiem televīzijas
790kanāliem, nevis starptautiskajiem televīzijas kanāliem.
791KP lietas izpētes gaitā nosūtīja informācijas pieprasījumus
792televīzijas satura piegādātājiem.
793SIA "TEM LV" (turpmāk - TEM) 18.02.2013. vēstulē
794Nr.13/030 norādīts, ka "TEM uzskata, ka apvienošanās ir
795kategoriski nepieļaujama sekojošu iemeslu dēļ:
796- Jebkura apvienošanās, sevišķi dotajā situācijā, noved pie
797konkurences samazināšanās un līdz ar to cietīs ne tikai programmu
798piegādātāji, bet pats galvenais - patērētāji, jo tiem praktiski
799nebūs izvēles iespējas;
800- Apvienošanās rezultātā tiks izdarīts spiediens uz TV
801programmu ražotājiem un izplatītājiem, ar mērķi samazināt cenas,
802kas savukārt nozīmē to, ka cenu samazināšanās rezultātā TV
803programmu ražotāji saņems mazāk ienākumus, kurus varēs ieguldīt
804TV programmas veidošanā, tās kvalitāte kritīsies un cietējs atkal
805būs skatītājs".
806Viasat AS Latvia filiāles viedoklis (25.01.2013. Viasat AS
807Latvia filiāles vēstule Nr.25/01/2013):
808"Gan BALTCOM grupai, gan IZZI grupai ir ievērojams
809abonentu skaits, tādējādi jaunizveidotais tirgus dalībnieks
810spēs realizēt tirgus
811varu vairumtirdzniecības līmenī, tādējādi būtiski ietekmējot
812VIASAT un citu maksas kanālu veidotāju iespēju nodrošināt pieeju
813gala skatītājam."
814"Tādējādi attiecībās ar maksas televīzijas
815vairumtirdzniecības pakalpojuma sniedzējam (programmu
816veidotājiem) apvienotajam tirgus dalībniekam izveidosies būtiska
817iepirkuma vara. Vietējo kanālu noiets būs lielā mērā atkarīgs no
818"BALTCOM/Izzi grupas iepirkuma, tādējādi padarot programmu
819veidotājus par ekonomiski atkarīgiem no minētajiem maksas
820televīzijas operatoriem un būtiski ietekmējot VIASAT
821konkurētspēju saistībā ar šo vietējā satura kanālu
822iepirkumu."
823Izvērtējot minētos viedokļus, KP secina, ka MTG Broadcasting
824AB un AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (turpmāk - AS
825"LNT") apvienošanās rezultātā22, kas notika
8262012.gadā, MTG grupa ir nostiprinājusi savas pozīcijas tirgū un
827tā ir pietiekami spēcīga, lai nepieļautu, ka apvienotais tirgus
828dalībnieks vienpusēji veidotu sadarbības noteikumus; tā ir
829spējīga līdzsvarot apvienošanās ietekmi sarunās. Attiecībā par
830ārvalstīs ražotiem kanāliem KP uzskata, ka tas realizācijas
831apjoms, ko nodrošina apvienošanās dalībnieki (Latvijā), nav tik
832lielas, lai ārvalstu ražotāji varētu kļūt atkarīgi no apvienotā
833tirgus dalībnieka. t.i., tirgū pastāvēs t.s. kompensējošā tirgus
834vara (contraveiling market power).
835KP secina, ka attiecībā pret citiem piegādātājiem kanālu
836vairumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā apvienošanās
837rezultātā var rasties riski attiecībā uz maziem satura
838piegādātājiem, kuri piegādā savu produkciju tikai Latvijas
839teritorijā. Bet ievērojot pastāvošās un attīstošās alternatīvas,
840šis risks nav liels. Lielāks risks šajā ziņa var rasties, ja
841apvienotais tirgus dalībnieks uzvarēs Konkursā.
8425.3. Apvienošanas ietekmes
843izvērtējums vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides
844pakalpojumu tirgos Rīgā, Ludzā un Latvijā kopumā
845Elektronisko sakaru pakalpojumu līmeņa attīstība un tirgus
846situācija nosaka interneta pieslēgumu tehniskās iespējas un
847tarifu dažādību. Patērētājiem tiek piedāvāti interneta pieslēguma
848pakalpojumi ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem.
849Latvijā ir izplatīti visi Eiropā pieejamie tehnoloģiju un
850interneta pieslēgumu veidi, sākot no iezvanpieejas līdz
851optiskajiem pieslēgumiem. Latvijā strauji pieaug to cilvēku
852skaits, kas internetu izmanto mājās, pieprasījums pēc minētā
853pakalpojuma pieaug, un tirgus nav piesātināts.
854Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem,
855t.sk. vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās
856dominējošais stāvoklis, vai var tikt būtiski samazināta
857konkurence interneta pakalpojuma un datu pārraides tirgū, KP
858pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem.
859Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, KP izvērtēja interneta
860pakalpojuma un datu pārraides sniedzēja ekonomisko stāvokli Rīgā
861un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus
862daļas, kas norādītas Tabulās Nr.13 un 14.
863Ziņojumā norādīts: "Apvienošanās dalībnieku rīcībā nav
864informācijas par juridiskajām personām, t.i., abonentu skaitu, jo
865Apvienošanās dalībnieku rīcībā nav informācijas par juridiskajām
866personām, t.i., "biznesa klientiem", kuriem Interneta
867piekļuves pakalpojumu sniedz SIA "Lattelecom"".
868Norādītajās tabulās nav minētas arī komercsabiedrības, kuras
869sniedz interneta piekļuves pakalpojumus lielākoties juridiskajām
870personām, piemēram, SIA "OPTRON", SIA "TELIA
871Latvija", VAS "Latvenergo telekomunikācijas", AS
872"Valsts informācijas tīkla aģentūra" un SIA
873"LATNET".
874Tabula Nr.13 Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus
875lielums un sadalījums Rīgā pēc abonentu skaita
8762011.-2012.gadā
877Operators
8782011.gads
8792012.gads
880Abonentu skaits
881Tirgus daļa %
882Abonentu skaits
883Tirgus daļa %
884Lattelecom
885(*)
886(*)
887(>40)
888(*)
889(*)
890(>40)
891AS Balticom
892(*)
893(*)
894(<20)
895(*)
896(*)
897(<20)
898BALTCOM
899(*)
900(*)
901(<10)
902(*)
903(*)
904(<10)
905Baltinet Data
906(*)
907(*)
908(<10)
909(*)
910(*)
911(<10)
912MFL Serviss
913(*)
914(*)
915(<10)
916(*)
917(*)
918(<10)
919GLOBAL DVA
920(*)
921(<1)
922(*)
923(<1)
924INTERNETA
925PASAULE
926(*)
927(<1)
928(*)
929(<1)
930BALTCOM
931grupa kopā
932(*)
933(*)
934(<20)
935(*)
936(*)
937(<20)
938IZZI
939(*)
940(*)
941(<10)
942(*)
943(*)
944(<10)
945IZZI FAO
946(*)
947(<1)
948(*)
949(<1)
950Com4tel sakari
951(*)
952(<1)
953(*)
954(<1)
955DT Komunikācijas
956(*)
957(<1)
958(*)
959(<1)
960Fastnets
961(*)
962(<1)
963(*)
964(<1)
965IZZI Ethernet
966(*)
967(<1)
968(*)
969(<1)
970Maksinets
971(*)
972(<1)
973(*)
974(<1)
975IZZI Ultracom
976(*)
977(<1)
978(*)
979(<1)
980IZZI COM
981(*)
982(<1)
983(*)
984(<1)
985IZZI grupa
986kopā
987(*)
988(*)
989(<10)
990(*)
991(*) (<10)
992BALTCOM un
993IZZI kopā
994(*)
995(*)
996(<30)
997(*)
998(*)
999(<30)
1000Livas
1001(*)
1002(*)
1003(<10)
1004(*)
1005(*)
1006(<10)
1007L.A.T.
1008(*)
1009(<1)
1010(*)
1011(*)(<10)
1012Citi operatori kopā
1013(*)
1014(*)
1015(<30)
1016(*)
1017(*)
1018(<30)
1019PAVISAM
1020KOPĀ*
1021(*)
1022100
1023(*)
1024100
1025*Ziņojumā iekļautā informācija.
1026Tabula Nr.14 Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus
1027lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā
10282011.-2012.gadā
1029Operators
10302011.gads
10312012.gads
1032Abonentu skaits
1033Tirgus daļa %
1034Abonentu skaits
1035Tirgus daļa %
1036Lattelecom
1037(*)
1038(*)
1039(<40)
1040(*)
1041(*)
1042(<40)
1043SIA "Vels"
1044(*)
1045(*)
1046(<40)
1047(*)
1048(*)
1049(<40)
1050TELEVIDEOTĪKLS
1051(BALTCOM grupa)
1052(*)
1053(*)
1054(<10)
1055(*)
1056(*)
1057(<20)
1058IZZI
1059(*)
1060(*)
1061(<10)
1062(*)
1063(*)
1064(<10)
1065LCOM (IZZI grupa)
1066(*)
1067(<1)
1068(*)
1069(<1)
1070BALTCOM un IZZI kopā
1071(*)
1072(*)
1073(<20)
1074(*)
1075(*)
1076(<20)
1077Citi
1078(*)
1079(*)
1080(<20)
1081(*)
1082(*)
1083(<20)
1084PAVISAM KOPĀ*
1085(*)
1086100
1087(*)
1088100
1089*Informācija no Ziņojuma.
1090KP, izvērtējot minēto informāciju, secina, ka SIA
1091"Lattelecom" tīkla pārklājums šajos konkrētajos tirgos
1092ir lielāks nekā apvienošanās dalībniekiem, un aptver arī
1093teritorijas daļas, kurās nav apvienošanās dalībnieku tīkla
1094pārklājuma. Tāpēc, pat ja konkrētajās teritorijās apvienošanās
1095dalībnieki nekonkurē savā starpā, tie konkurē šajās teritorijās
1096ar SIA "Lattelecom", kas ir efektīvs konkurents,
1097piedāvā pakalpojumu komplektus, ieskaitot bezmaksas televīziju
1098vai IPTV, internetu un bezmaksas vietējās telefonsarunas.
1099Apvienošanās dalībnieki Ziņojumā norāda: "Šobrīd
1100LATTELECOM veic vērienīgu optiskā tīkla izbūvi valstī, tas
1101nodrošina Latvijas iedzīvotājiem iespēju lietot superātru
1102internetu, kas ir viens no ātrākajiem Eiropā un
1103pasaulē.23 Apvienošanās dalībnieku vērtējumā
1104LATTELECOM būtiskākā konkurences priekšrocība ir sava optiskā
1105tīkla pilnīgs pārklājums Rīgas un Ludzas pilsētās, kā arī citur
1106Latvijā. Tā rezultātā patērētājiem tiek nodrošināts plašs tīkla
1107kompleksais piedāvājums (internets+ bezmaksas telefonsarunas
1108LATTELECOM tīklā+ IP televīzija). Ņemot vērā, ka LATTELECOM ir
1109lielākais fiksētais elektronisko sakaru tīkls, tad bezmaksas
1110sarunu piedāvāšana nereti ir izšķirošais, lai pieslēgtu arī
1111LATTELECOM internetu vai IP televīzijas pakalpojumu."
1112KP secina, ka Rīgā un Ludzā konkurences apstākļi šajā tirgū
1113atšķiras. Rīgas teritorijā lielākais operators ir SIA
1114"Lattelecom", bet 2011.gadā Ludzā lielākais operators
1115bija SIA "Vels", savukārt 2012.gadā SIA
1116"Vels" tirgus daļa nedaudz samazinājās, bet
1117palielinājās SIA "Lattelecom" tirgus daļa.
1118Ziņojumā attiecībā par šķēršļiem ieiešanai konkrētajā tirgū ir
1119sniegta šāda informācija: "Apvienošanās dalībnieki uzskata,
1120ka citiem uzņēmumiem ir iespējams ienākt konkrētajā tirgū.
1121Konkrētajā tirgū pastāv šādas ienākšanas barjeras:
1122- tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas sasniedzis tāda mēroga
1123ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu elektronisko sakaru
1124pakalpojumu sniegšanu, ko patērētājiem ir izdevīgāk abonēt kopā
1125ar interneta, fiksētās balss telefonijas un maksas televīzijas
1126piekļuves pakalpojumiem;
1127- izmaksas infrastruktūras izbūvei;
1128- pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai
1129(piekļuve SIA "Lattelecom" kabeļu kanalizācijas
1130infrastruktūrai);
1131- administratīvās barjeras (alternatīvās elektronisko sakaru
1132infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāku valsts
1133institūciju saskaņojumi un atļaujas.
1134KP vērtējumā konkrētajā tirgū esošās barjeras ir vērtējamas
1135kopsakarā ar faktu, ka tirgus nav piesātināts. Tāpēc barjeras ir
1136pārvaramas jauniem tirgus dalībniekiem. Arī jauno tehnoloģiju
1137(piemēram, 4G) ieviešana samazina barjeras un paplašina datu
1138pārraides pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas piedāvās arī
1139interneta televīziju.
1140KP, analizējot interneta piekļuves un publisko datu un
1141elektronisko ziņojumu pārraides tirgu, papildus tirgus daļas
1142analīzei ņēma vērā konkurences situāciju raksturojošus
1143apstākļus:
1144- SIA "Lattelecom" interneta piekļuves un publisko
1145datu un elektronisko ziņojumu pārraides tirgū ir spēcīgs
1146konkurents pārējiem tirgus dalībniekiem, jo pateicoties optisko
1147kabeļu esamībai un plašai infrastruktūrai (pārklājumam) pārējiem
1148tirgus dalībniekiem ir ļoti grūti konkurēt ar SIA
1149"Lattelecom" piedāvājumu;
1150- strauji attīstās mobilais internets, kas nākotnē varētu būt
1151aizvietojums fiksētajam internetam, 4G attīstība;
1152- interneta tirgū darbojas ļoti daudz mazo operatoru, kas arī
1153veido konkurenci lielajiem operatoriem;
1154- barjeras, ienākot interneta tirgū, ir līdzīgas, kā maksas
1155televīzijas tirgū (sk. 5.1.1.punktā).
1156Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina, ka paziņotā
1157apvienošanās neietekmēs interneta un datu pārraides pakalpojumu
1158tirgus.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.