Par tirgus dalībnieku apvienošanos

1Apvienošanās dalībnieki ir SIA

2"BALTKOM TV" un SIA "IZZI COM"

31.1. SIA "BALTCOM TV"

4īpašnieki un saistītie uzņēmumi

5Tabula Nr.1 SIA "BALTCOM TV" kapitāla daļu

6turētāji

7Sabiedrības nosaukums

8Daļu skaits

9Daļu īpatsvars, %

10Reģ.Nr.

11Adrese

12MACKONAR IMPEX LIMITED

136088109

1429,96

151000232604

16Ptolemaion Street, Office 1,

17Zenon Court, Limassol, 3041, Kipras Republika

18RPAX ONE S.A.

1914223087

2070

211000234088

229a, Rue, Gabriel Lippmann,

23L-5365, Munsbach, Luksemburgas Lielhercogiste

24VAS "Latvijas Valsts radio

25un televīzijas centrs"

267500

270,04

2840003011203

29Ērgļu iela 7, Rīga, LV-1012,

30Latvija

31SIA "BALTCOM TV" 28.03.2013. vēstulē Nr.67 norādīts,

32ka (*).

33Tabula Nr.2 Sabiedrības, kurās SIA "BALTCOM TV" ir

34izšķirošā ietekme (turpmāk - BALTCOM grupa)

35Sabiedrības nosaukums

36Daļu skaits

37Daļu īpatsvars, %

38Reģ.Nr.

39Adrese

40SIA "LATVIJAS DATORU

41TĪKLI"

421 415

43100

4440003566441

45Līvzemes iela 22 k-4,

46Salaspils,

47Salaspils nov., LV-2169, Latvija

48SIA "LAIN NET"

491 500

50100

5140003608995

52Zeiferta iela 22, Olaine,

53Olaines nov., LV-2114, Latvija

54SIA "IME PLUSS"

5520 000

56100

5740003635546

58Brīvības gatve 437a, Rīga,

59LV-1024, Latvija

60SIA "GLOBAL DVA"

61300

62100

6340003605289

64Mazā Nometņu iela 47,

65Rīga, LV-1002, Latvija

66SIA

67"TELEVIDEOTĪKLS"2

682 124 884

69100

7040003069941

71Zigfrīda Annas Meierovica

72bulvāris 1,

73Rīga, LV-1050, Latvija

74SIA "EST

75RISINĀJUMI"

76100

77100

7840103226122

79Maskavas iela 322, Rīga,

80LV-1063, Latvija

81SIA "BALTINET

82DATA"

834 950

84100

8540003626473

86Anniņmuižas bulvāris

8743-170,

88Rīga, LV-1067, Latvija

89SIA "ALDEMS"

90140

91100

9243603015111

93Lielā iela 7, Jelgava, LV-3001,

94Latvija

95SIA "LV DATS"

9640

97100

9840003526449

99Cēsu iela 5, Limbaži,

100Limbažu nov., LV-4001, Latvija

101SIA "INTERNETA

102PASAULE"3

103220 000

104100

10550003491261

106Brīvības gatve 214M-2,Rīga,

107LV-1039

108SIA "MFL Serviss"

109400

110100

11140003553095

112Mazā Nometņu iela 47,

113Rīga, LV-1002, Latvija

114SIA "TV

11524"4

11650

11750

11840003756835

119Vecpilsētas iela 19, Rīga,

120LV-1050, Latvija

121Visas sabiedrības, kas minētas tabulā Nr.2 (izņemot SIA

122"TV24"), SIA "BALTCOM TV", SIA

123"Tehnonet", SIA "Multitone Balt", SIA

124"IPTV.LV" un SIA "RĪGAS

125KABEĻRADIO"5ir uzskatāmas par vienu tirgus

126dalībnieku KL 1.panta 9.punkta izpratnē.

1271.2. SIA "IZZI COM"

128īpašnieki un tās saistītie uzņēmumi

129Tabula Nr.3 SIA "IZZI COM" kapitāla daļu

130turētājs

131Sabiedrības nosaukums

132Daļu skaits

133Daļu īpatsvars, %

134Reģ.Nr.

135Adrese

136SIA "TELLA Capital"

13742000

138100

13940003676597

140Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

141Saskaņā ar LR Valsts ieņēmumu dienesta datiem:

142- SIA "TELLA CAPITAL" īpašnieki ir Liberts Armands

143un SIA "CONTAQ LATVIAN CABLE" (reģ.Nr.40103177804).

144- SIA "CONTAQ LATVIAN CABLE" īpašnieki ir DELOS

145CAPITAL S.A.R.L. (124, Boulevard de la Petrusse L-2330,

146Luxemburg) un SIA "CONTAQ LATVIAN PARTICIPATION".

147- SIA "CONTAQ LATVIAN PARTICIPATION" īpašnieks ir

148CONTAQ LATVIAN CABLE HOLDING S.A.R.L. (8-10 Rue MATHIAS HARDT,

149L-1717, LUKSEMBURGA).

150Tabula Nr.4 Sabiedrības, kurās SIA "IZZI COM" ir

151izšķirošā ietekme (turpmāk - IZZI grupa)

152Sabiedrības nosaukums

153Daļu skaits

154Daļu īpatsvars, %

155Reģ.Nr.

156Adrese

157SIA "IZZI"

158286945

159100

16040003215809

161Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

162SIA "IZZI FAO"

1635 179

164100

16540103061592

166Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

167SIA "IZZI Ultracom"

1682 000

169100

17040003668458

171Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

172SIA "IZZI Ethernet"6

173100

174100

17540003650899

176Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

177SIA "Intentus Inkaso"

178100

179100

18045403016540

181Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

182SIA "DT

183Komunikācijas"

184100

185100

18640003481897

187Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

188SIA "MAKSINETS"

18958

190100

19140003535085

192Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

193SIA "Fastnets"

194100

195100

19640003488645

197Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

198SIA "LCOM"

19920

200100

20142403016628

202Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

203SIA "A Technologies"

204200

205100

20642403015162

207Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

208SIA "Dobeles Telesat"

20918986

210100

21155103000561

212Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija

213Visas sabiedrības, kas minētas tabulā Nr.4, kā arī SIA

214"IZZI COM" un SIA "COM4TEL", ir uzskatāmas

215par vienu tirgus dalībnieku KL 1.panta 9.punkta izpratnē.

1Apvienošanās veids

2Saskaņā ar KL 15.panta pirmās daļas 3.punktu: "Tirgus

3dalībnieku apvienošanās ir: (..) tāds stāvoklis, kad viena

4vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme

5pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai

6vairāki tirgus dalībnieki iegūst (..) tiešu vai netiešu izšķirošu

7ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus

8dalībniekiem".

9Darījuma rezultātā BALTCOM iegūs (*) IZZI grupas kapitāla

10daļas un balsstiesības (*).

11Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka BALTCOM grupas un IZZI

12grupas darījums ir uzskatāms par apvienošanos atbilstoši KL

1315.panta pirmās daļas 3.punktam. SIA "BALTCOM TV"

14ir iegūstošs uzņēmums, SIA "IZZI COM" -

15mērķsabiedrība.

1Ziņojuma iesniegšanas

2pienākums

3KL 15.panta otrā prim daļa nosaka, ka Ziņojumu neiesniedz, ja

4vienam no diviem apvienošanās dalībniekiem apgrozījums

5iepriekšējā finanšu gadā Latvijā nepārsniedz 1,5 miljonus

6latu.

7Apvienošanās dalībnieku kopējo apgrozījumu nosaka pēc

8Noteikumu III nodaļas "Apgrozījuma aprēķināšana"

9prasībām. Savukārt tirgus dalībnieka kopējo neto apgrozījumu

10aprēķina, saskaitot iepriekšējā finanšu gada ieņēmumus no tirgus

11dalībnieka darbības, preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas

12Latvijā.

13Saskaņā ar Ziņojumā norādīto kopējais apvienošanās dalībnieku

14apgrozījums pārsniedz Ls 25 000 0007.

15Ņemot vērā augstāk minēto, KP secina, ka īstenojot konkrēto

16apvienošanos, izpildās KL 15.panta otrās daļas 1.punkta

17kritērijs, kas attiecās uz apvienošanās dalībnieku kopējo

18apgrozījumu. Uz konkrēto apvienošanās darījumu nav attiecināms KL

1915.panta otrās prim daļas izņēmums, jo katra apvienošanās

20dalībnieka neto apgrozījums pārsniedz 1,5 miljonus latu.

21Ziņojumā ir norādīts: "[a]tbilstoši Apvienošanās

22dalībnieku aplēsēm un balstoties uz iepriekšējo Konkurences

23padomes praksi uzskatām, ka vairākos elektronisko sakaru

24pakalpojumu tirgos - maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, Ludzas

25pilsētā, Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā -

26Apvienošanās dalībnieku tirgus daļa pārsniedz 40%".

27Tādējādi izpildās KL 15.panta otrās daļas 1. un 2.punktā

28noteiktais kritērijs, un konkrētā apvienošanās pakļaujama KP

29kontrolei - KP ir iesniedzams pilns apvienošanās ziņojums.

1Konkrētie tirgi

2Saskaņā ar KL 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus -

3noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras

4var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū,

5ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru,

6preču pazīmes un lietošanas īpašības. SIA "BALTCOM TV"

7darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās darbības kvalifikācijas

8un sabiedrības statūtiem ir:

9- kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (61.1 NACE 2.red);

10- inženiersistēmu montāža (45.3, 1.1 red);

11- telekomunikācijas (61, 2.0 red);

12- darba mašīnu un iekārtu iznomāšana (71.3, 1.1 red);

13- ar kino un video saistīta darbība (92.1, 1.1 red);

14- radio un televīzijas darbība (92.2, 1.1 red).

15SIA "IZZI COM" darbības veids ir kabeļu

16telekomunikācijas pakalpojumi (61.1, 2.0 red).

17Saskaņā ar Ziņojumā minēto informāciju, atbilstoši KP

1813.11.2010.lēmumā Nr.83 norādītajam8, kā arī

19izvērtējot apvienošanās dalībnieku pašreizējās saimnieciskās

20darbības raksturu, saimnieciskā darbība pārklājas šādos

21konkrētajos preču tirgos:

221) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus;

232) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un

24elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus;

253) fiksētās balss telefonijas pakalpojumu tirgus.

26Apvienošanās rezultātā pārklājas sekojoši konkrētie preču

27tirgi:

281) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā,

29Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā;

302) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un

31elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā

32un Rīgas pilsētā;

333) fiksētās balss telefonijas tirgus Latvijas teritorijā.

34Tabula Nr.5 Konkrētie tirgi, kuros darbojas BALTCOM grupa

35Konkrētais tirgus

36Iesaistītās sabiedrības

37Ģeogrāfiskais tirgus

38Maksas televīzijas pakalpojumu

39sniegšanas tirgus

40SIA "ALDEMS"

41Jelgava, Bauska, Iecava, Āne

42(Ozolnieku novads)

43SIA "LATVIJAS DATORU

44TĪKLI"

45Salaspils

46SIA "BALTINET

47DATA"

48Rīga, Salaspils, Jūrmala,

49Gaisma, Skulte

50SIA "Multitone

51Balt"

52Jelgava, Jelgavas rajons

53SIA "BALTCOM

54TV"

55Rīga, Rīgas rajons, Ogre,

56Aizkraukles rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Bauska,

57Limbaži, Jēkabpils, Balvi, Gulbene

58SIA

59"TELEVIDEOTĪKLS"

60Rīga, Ogre, Ludza, Zilupe,

61Ludzas rajons

62SIA "IPTV"

63Rīga

64SIA "IME PLUSS"

65Ogre

66SIA "MFL

67Serviss"

68Rīga, Salaspils, Jūrmala,

69Gaisma, Skulte

70Fiksētās balss telefonijas

71pakalpojumu sniegšanas tirgus

72SIA "LATVIJAS DATORU

73TĪKLI"

74Salaspils

75SIA "INTERNETA

76PASAULE"

77Rīga

78SIA "BALTCOM

79TV"

80Rīga, Salaspils

81Interneta piekļuves un publisko

82datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

83sniegšanas tirgus

84SIA "ALDEMS"

85Jelgava, Bauska, Iecava,

86Kalnciems, Āne (Ozolnieku novads)

87SIA "LATVIJAS DATORU

88TĪKLI"

89Salaspils

90SIA "BALTINET

91DATA"

92Rīga, Salaspils, Jūrmala,

93Baloži, Tīraine, Gaisma, Titurga, Skulte

94SIA "Multitone

95Balt"

96Jelgava, Ozolnieku novads

97(Ozolnieki, Brankas, Āne)

98SIA "BALTCOM

99TV"

100Rīga, Rīgas rajons, Ogre,

101Aizkraukles rajons, Jelgava, Jelgavas rajons, Bauska,

102Limbaži, Jēkabpils, Balvi, Gulbene

103SIA "MFL

104Serviss"

105Rīga, Salaspils, Jūrmala,

106Baloži, Tīraine, Gaisma, Titurga, Skulte

107SIA "LV DATS"

108Salacgrīva, Limbaži,

109Cēsis

110SIA "Tehnonet"

111Jēkabpils, Jēkabpils rajons,

112Pļaviņas, Koknese, Līvāni

113SIA

114"TELEVIDEOTĪKLS"

115Rīga, Ogre, Ludza, Zilupe,

116Ludza rajons

117SIA "GLOBAL

118DVA"

119Rīga, Rīgas rajons

120SIA "LAIN NET"

121Olaine, Jaunolaine

122SIA "INTERNETA

123PASAULE"

124Rīga, Ķekavas novads

125SIA "IME PLUSS"

126Ogre

127Tabula Nr.6 Konkrētie

128tirgi, kuros darbojas IZZI grupa

129Konkrētais tirgus

130Iesaistītās sabiedrības

131Ģeogrāfiskais tirgus

132Maksas televīzijas pakalpojumu

133sniegšanas tirgus

134SIA "IZZI"

135Rīga, Rīgas rajons, Ropaži,

136Ādaži, Acone, Aiviekste, Alūksne, Balvi, Code (Bauskas

137rajons), Birzgale, Druva (Saldus rajons), Ikšķile,

138Jaunmārupe, Jēkabpils, Kalnciems (Jelgavas novads),

139Kārsava, Kuldīga, Liepa (Cēsu rajons), Lielvārde, Madona,

140Malnava (Ludza rajons), Pļaviņas (Aizkraukles rajons),

141Preiļi, Priedaine (Kuldīgas rajons), Skrunda, Talsi,

142Tukums, Tutāni (Ludzas rajons), Ulbroka (Rīgas rajons),

143Upeslejas (Rīgas rajons), Valmiera, Valle (Aizkraukles

144rajons), Viesīte (Jēkabpils rajons), Jēkabpils, Viļaka,

145Zaķumuiža,Žīguri (Balvu rajons), Dobele, Baloži un Titurga,

146Ķekava, Rēzekne, Ludza, Sigulda, Aizkraukle, Aizkraukles

147rajons

148SIA "IZZI FAO"

149Rīga, Lielvārde, Tukums,

150Ulbroka (Rīgas rajons), Upeslejas (Rīgas rajons),

151Tīraine

152SIA "Dobeles

153Telesat"

154Dobele

155Fiksētās balss telefonijas

156pakalpojumu sniegšanas tirgus

157SIA "IZZI"

158Rīga, Dobele, Rēzekne, Ādaži,

159Ludza, Valdlauči, Aizkraukle, Kuldīga

160Interneta piekļuves un publisko

161datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

162sniegšanas tirgus

163SIA "IZZI"

164Rīga, Dobele, Rēzekne, Ādaži,

165Ludza, Valdlauči, Aizkraukle, Kuldīga

166SIA "Intentus

167Inkaso"

168Aizkraukle

169SIA "IZZI

170Ultracom"

171Rīga

172SIA "IZZI

173Ethernet"

174Rīga

175SIA "MAKSINETS"

176Rīga

177SIA "Fastnets"

178Rīga

179SIA "A

180Technologies"

181Rēzekne

182SIA "LCOM"

183Ludza

184Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas

185šādos konkrētajos tirgos:

1861) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā,

187Jēkabpils pilsētā, Balvu pilsētā un Rīgas pilsētā;

1882) interneta piekļuves pakalpojumu tirgus un datu un

189elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzas pilsētā

190un Rīgas pilsētā;

1913) fiksētās balss telefonijas tirgus Latvijas teritorijā.

1924.1. Maksas televīzijas pakalpojuma

193tirgus

1944.1.1. Konkrētas preces tirgus

195Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk - EPLL)

1961.panta 18.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir programmu

197nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšana

198publiskai uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā,

199izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus. Savukārt saskaņā

200ar EPLL 23.pantu raidīšana ir programmu izplatīšana publiskai

201uztveršanai.

202Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju televīzijas un skaņas

203izplatīšanā elektroniskajos sakaru tīklos pastāv šādas

204tehnoloģijas jeb platformas:

2051) kabeļtelevīzija (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

2062) individuālo mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēma

207(MMDS);

2083) zemes televīzijas sistēma (DVB-T)9 (maksas

209televīzijas pakalpojumi);

2104) satelīta signālu uztveršanas iekārta tieši pakalpojuma

211saņēmējam (satelīttelevīzijas pakalpojumi);

2125) Interneta Protokola tehnoloģija, kas nosacīti var tikt

213pieskaitīta pie pārraides, izmantojot kabeļtīklu.

2141) "Kabeļtelevīzija (..)

215programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot galvenokārt

216kabeli" (EPLL 1.panta 12.punkts).

217Kabeļtelevīzijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams

218kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana ir saistīta ar projektēšanas

219un izbūves izmaksām. Elektronisko sakaru komersants (šajā

220gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzējs) saņem kodēto

221satelīta signālu savā uztveršanas punktā, dekodē signālu un

222pārraida to pa elektronisko sakaru tīklu pieslēgtajiem abonentiem

223(individuālām mājsaimniecībām, juridisko personu pakalpojumu

224sniedzējiem, viesnīcām, kafejnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam

225nav nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

226iekārtas signāla uztveršanai. Kabeļtelevīzijas tīklā, ņemot vērā

227noteiktus kabeļtīkla tehniskos parametrus, var izplatīt analogu

228un ciparu televīzijas signālu. Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

229pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

230pakalpojumu.

231Rīgā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

232komercsabiedrības: SIA "BALTCOM TV", SIA

233"IZZI", AS "BALTICOM", SIA "MiTS",

234SIA "TELEVIDEOTĪKLS" (BALTCOM grupa), SIA "Livas

235KTV", SIA "L.A.T." u.c.

236Ludzā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

237komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA

238"TELEVIDEOTĪKLS" (BALTCOM grupa), SIA "Vels"

239u.c. mazākas sabiedrības.

240Balvos kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

241komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "BALTCOM

242TV" u.c. nelielas sabiedrības.

243Jēkabpilī kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas

244komercsabiedrības: SIA "IZZI", SIA "BALTCOM

245TV" u.c. nelielas sabiedrības.

2462) saskaņā ar Ministra kabineta 06.10.2009. noteikumiem

247Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu

248sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru

249sistēmās, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas

250vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču

251plāns)" radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz - 2690MHz

252iedalījums MMDS sistēmām ir spēkā līdz 31.12.2013. Tas nozīmē, ka

253SIA "BALTCOM TV"01.01.2014. būs jāpārtrauc signāla

254pārraide, izmantojot MMDS tehnoloģiju.

255Izņemot SIA "BALTCOM TV", nav zināmi citi tirgus

256dalībnieki, kas sniedz televīzijas pakalpojumus, izmantojot MMDS

257tehnoloģiju.

2583) DVB-T vai zemes ciparu televīzija - televīzijas pakalpojumu

259platforma, kura 2009.gadā nomainīja zemes analogo televīziju,

260kuru nodrošināja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas

261centrs".

2624) satelīttelevīzijas

263pakalpojumus nodrošina sekojoši: abonents saņem kodēto

264signālu tieši no satelīta ar individuālo satelītuztvērēju, un

265signāls tiek atkodēts ar dekodera palīdzību. Papildus programmu

266atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais līdzeklis - karte. Šādu

267satelīta televīzijas pakalpojumu (tehnoloģisks risinājums un

268programmu dekodēšana) abonentiem Latvijā sniedz komercsabiedrība

269Viasat AS Latvia filiāle.

2705) interneta

271protokola televīzija (turpmāk - IPTV)10-

272televīzijas signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta

273pieslēgumu. Tādā veidā var nodrošināt gan interneta, gan

274televīzijas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka dzīvojamās mājās nav

275jāvelk atsevišķi papildus kabeļi, tāpat arī mājas ārpusē nav

276jāuzstāda satelītuztvērēji. Lietā šim maksas televīzijas veidam

277tiks izmantots arī nosaukums - interaktīvā televīzija.

278Saskaņā ar KP rīcībā esošo informāciju interneta protokola

279televīzijas pakalpojumus sniedz sekojošas komercsabiedrības: SIA

280"Lattelecom", SIA "Livas KTV", kā arī citi

281mazie IPTV operatori Rīgā.

282Pašlaik IPTV piedāvājums tiek uzskatīts par vienu no

283perspektīvākajiem piedāvājumiem nākotnē maksas televīzijas tirgū,

284daudzas mājsaimniecības izvēlas tieši šo pakalpojumu, jo tas ir

285ļoti ērti pieslēdzams un var izmantot viena veida ierīci, lai

286lietotu gan internetu, gan skatītos televīziju, kā arī

287lietotājiem papildus ir iespējas lietot televīzijas gidu,

288videonomas pakalpojumus, atgādinājumus, iespēju apstrādāt dažādus

289augstās kvalitātes grafiskus pielikumus u.c. pakalpojumus.

290Galvenie faktori, kas jāņem vērā, nosakot konkrētās preces

291tirgus robežas, ir patērētāju un piegādātāju viedoklis par preču

292aizstājamību. No patērētāju puses galvenais aizvietojamību

293noteicošais faktors ir pakalpojuma fiziskā pieejamība, dažādu

294tehnoloģiju izmantošanas izmaksas atšķirības, kā arī t.s.

295"pārslēgšanas izmaksas" (t.i., resursi (arī naudas

296ziņā), kas nepieciešami, lai pārslēgtos no vienas tehnoloģijas

297izmantošanas un citas tehnoloģijas izmantošanu), jo to apmērs var

298atturēt patērētājus no pārslēgšanās uz citas tehnoloģijas

299izmantošanu. No piegādātāju viedokļa ir vērtējams, cik viegli tie

300var pārorientēties uz pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citas

301tehnoloģijas.

302KP ir secinājusi, ka dažādu tirgus dalībnieku-televīzijas

303operatoru11sniegtā informācija liecina, ka

304pārorientēties uz televīzijas pakalpojuma sniegšanu, izmantojot

305citu tehnoloģiju, ir iespējams tikai teorētiski, bet praktiski

306nav iespējams, jo:

307- nepieciešamas lielas investīcijas;

308- tirgus ir piesātināts;

309- nav ekonomiski pamatoti dublēt infrastruktūru (piemēram, ja

310teritoriju jau pārklāj kāds televīzijas tīkls, it īpaši uz

311bezvadu tehnoloģiju pamata, tad būvēt šajā teritorijā kabeļtīklu

312ir ekonomiski nepamatoti, vai arī atdeve nebūs pietiekama, lai

313segtu izmaksas samērīgā periodā)12.

314Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piegādātāja viedokļa starp

315dažādām tehnoloģijām, kas nodrošina televīzijas signāla

316raidīšanu, pastāv aizvietojamības šķēršļi un ar dažādām

317platformām nodrošinātais pakalpojums pamatā nav aizvietojams no

318piegādātāju puses. Zināma aizvietojamība pastāv interneta

319televīzijas gadījumā, ja operatoram jau ir kabeļtelevīzijas tīkls

320ar internetu, tad, iespējams, var attīstīt interneta

321televīziju.

322No patērētāju viedokļa attiecībā par dažādu tehnoloģiju

323savstarpējo aizvietojamību, nodrošinot televīzijas signāla

324raidīšanu, KP uzskata, ka patērētājiem ir svarīgi, kāda ir maksa

325par pakalpojumu (ņemot vērā arī kvalitāti un apjomu), mazāk

326svarīgi, ar kādas tehnoloģijas palīdzību pakalpojums tiks

327nodrošināts.

328Ziņojuma iesniedzēji uzskata, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumi

329Latvijā ir aizvietojami neatkarīgi no tehnoloģiskās platformas,

330ar kādu televīzijas pakalpojums tiek nodrošināts, piemēram, zemes

331televīzijas, IP televīzijas sistēmu izmantošana vai

332satelīttelevīzijas sistēmu izmantošana. Zemes televīzijas

333sistēmas, IP televīzija un satelīttelevīzija šobrīd patērētājiem

334ir aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem (ciktāl ir

335fiziskais tīklu pārklājums), ņemot vērā piedāvāto televīzijas

336programmu klāstu un cenu (televīzijas programmu paketes ar

337līdzīgu programmu skaitu ir līdzīgas cenās).

338Savukārt kabeļtelevīziju var aizvietot ar zemes televīziju, IP

339televīziju un satelīta televīziju. Ievērojot minēto, šajā

340apvienošanās lietā KP nosaka maksas televīzijas

341(mazumtirdzniecības) tirgu kā ietekmēto konkrētās preces

342tirgu, kurā ietverti visi maksas televīzijas pakalpojumu

343veidi, neatkarīgi no tehnoloģijas (kabeļtelevīzija, zemes maksas

344televīzija, satelīttelevīzija), ar kuru tie tiek nodrošināti (ar

345nosacījumu, ka šo aizvietojamību vienīgi tehniski ierobežo tīklu

346pārklājuma neesamība).

3474.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

348tirgus

349Nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, tiek ņemta vērā

350teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt

351konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar

352iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus

353papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās

354preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem

355nosacījumiem.

356Ziņojuma iesniedzēji norāda, ka to elektronisko sakaru tīkli,

357kuros tiek sniegti maksas televīzijas pakalpojumi, pārklājas

358Ludzā, Jēkabpilī, Balvos un Rīgā. Citās ģeogrāfiskās vietās

359apvienošanās dalībnieki nav uzskatāmi par konkurentiem maksas

360televīzijas pakalpojumu tirgū, jo citur to elektroniskie sakaru

361tīkli nepārklājas.

362KP norāda, ka konkrētās preces - maksas televīzijas - tirgū

363dažādi operatori darbojas dažādos konkurences apstākļos dažādās

364teritorijās. Tā, piemēram, SIA "Lattelecom" konkurē

365visā Latvijas teritorijā, jo zemes televīzijas signāls tiek

366izplatīts visā Latvijā. Visā Latvijas teritorijā konkurē arī

367Viasat AS Latvia filiāle, bet kabeļtelevīzijas operatori konkurē

368ierobežotās teritorijās - kurās ir izbūvēts kabeļtelevīzijas

369tīkls.

370KP secina, ka televīzijas skatītāji parasti vēlas skatīties

371televīzijas programmas savās mājās. Tāpēc operatora spēja

372sacensties par noteiktām mājsaimniecībām ir ierobežota ar tā

373esošo tīklu. Tādējādi to konkurence pamatā notiek ar cenu,

374atlaidēm, dažādām akcijām.

375Kabeļtīklu operatori var aptvert mājsaimniecības

376apdzīvotākajos valsts reģionos, kamēr zemes un satelīta tīkli var

377sasniegt individuālas mājsaimniecības mazos un vidējas

378apdzīvotības reģionos. Tādējādi augstas un zemas apdzīvotības

379reģionos pastāv atšķirīgi konkurences apstākļi.

380KP savos iepriekšējos lēmumos ir konstatējusi, ka konkrētais

381ģeogrāfiskais tirgus kabeļtelevīzijas pakalpojumiem ir pilsētas,

382kurā izbūvēts tīkls, teritorija. Ievērojot potenciālo konkurenci

383un tīkla paplašināšanas iespējas, nav pamata sašaurināt konkrēto

384ģeogrāfisko tirgu līdz vienas ielas robežām, ne paplašināt to,

385nosakot to robežās plašākās par pilsētas teritoriju. Arī šajā

386lietā KP pieturas pie minētā viedokļa, t.i., kabeļtelevīzijas

387pakalpojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir pilsētas, kurā

388sniegts attiecīgs maksas televīzijas pakalpojums. Vienlaikus, KP,

389nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ņēma vērā, ka tas ietver arī

390tādus maksas televīzijas operatorus, kuri nav ierobežoti

391infrastruktūras tehnoloģiskā risinājuma ziņā un spēj piedāvāt

392savu maksas televīzijas pakalpojumu plašākā teritorijā kā

393pilsēta. Šis viedoklis ir pamatojams ar to, ka kabeļtelevīzijas

394operatori konkurē konkrētā pilsētā ne tikai ar citiem

395kabeļtelevīzijas operatoriem, t.i., kabeļtelevīzijas platformas

396ietvaros, bet arī ar maksas televīzijas operatoriem, kas darbojas

397citās platformās.

398Ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku maksas televīzijas

399infrastruktūras tīkli pārklājas Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī un Balvos,

400ievērojot iepriekšējo praksi un pamatojoties uz KL 1.panta

4013.punktu, KP definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu maksas televīzijas

402pakalpojumam kā Ludzas, Jēkabpils, Balvu un Rīgas teritoriju.

403Papildus jau iepriekš definētajiem maksas televīzijas

404konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kā arī ņemot vērā, ka SIA

405"Lattelecom" un Viasat AS Latvia filiāles televīzijas

406pakalpojumi konkurē savā starpā visā Latvijas teritorijā, kā arī

407ņemot vērā, ka BALTCOM grupa un IZZI grupa sniedz maksas

408televīzijas pakalpojumus vairākās Latvijas pilsētās un to tīkli

409pārklājas ne katrā pilsētā (skat. tabulā Nr.5 un tabulā Nr.6

410iekļauto informāciju), t.i., apstākļus, kas liecina par

411atšķirīgiem konkurences apstākļiem Latvijas teritorijā, KP

412uzskata, ka šajā lietā nav pamatoti kā atsevišķu ģeogrāfisko

413tirgu noteikt visu Latvijas teritoriju, bet apvienošanās ietekme

414attiecībā uz visu Latvijas teritoriju ir jāizvērtē.

415Ņemot vērā, ka BALTCOM grupas un IZZI grupas maksas

416televīzijas pakalpojumu nodrošinošie tīkli pārklājas tikai Rīgā,

417Balvos, Ludzā un Jēkabpilī, lietā par konkrētajiem tirgiem tiek

418noteikti:

4191) maksas televīzijas pakalpojuma tirgus Rīgā;

4202) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Balvos;

4213) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzā;

4224) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Jēkabpilī.

4234.2. Maksas televīzijas kanālu

424vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā

425KP konstatēja, ka faktiski visi maksas televīzijas pakalpojumu

426sniedzēji Latvijā cenšas sadarboties ar lielākajiem TV

427programmdevējiem (TV3, LNT, LT1, NTV, MTV, Pirmais Baltijas

428Kanāls, Eurosport, Pro 7, RTL u.c.)13, tādējādi

429retranslējamo kanālu saraksts ir līdzīgs. Var droši apgalvot, ka

430abonentu pieprasītākos televīzijas kanālus retranslē visi maksas

431televīzijas operatori. Analizējot maksas televīzijas

432piedāvājumus, jāsecina, ka visiem maksas televīzijas operatoriem

433TV programmu piedāvājums abonentiem Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un

434Ludzā ir līdzīgs, bet TV kanālu pakā iekļauto

435"noteicošo" jeb "pieprasītāko" TV kanālu ziņā

436ir vienāds.

437Latgalē ir jāņem vērā Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas

438faktors, jo šī reģiona iedzīvotājiem ir pieejama minēto valstu

439televīzija.

440Apvienošanās dalībnieki-elektronisko pakalpojumu komersanti

441darbojas pieprasījuma jeb iepirkuma pusē maksas televīzijas

442kanālu vairumtirdzniecības tirgū. Tie veic maksas televīzijas

443kanālu iepirkumu, lai retranslētu šos kanālus visos savos tīklos.

444Pēc apvienošanās tās dalībnieku pozīcija tirgū kļūs stiprāka.

445Tāpēc apvienošanās var ietekmēt konkurences situāciju šajā

446tirgū.

447Ievērojot iepriekš minēto, KP šajā lietā kā konkrēto tirgu

448nosaka maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu

449Latvijas teritorijā.

4504.3.Interneta piekļuves un publisko

451datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

4524.3.1. Konkrētās preces tirgus

453Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

454(turpmāk - SPRK) 12.11.2008. apstiprinātiem noteikumiem

455Nr.425 "Par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un

456elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu"

457publiskais interneta piekļuves pakalpojums ir definēts kā

458"publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina

459pieeju nacionāliem un starptautiskajiem interneta

460resursiem". Tādējādi interneta piekļuves pakalpojums dod

461lietotājam iespēju piekļūt jebkuram punktam globālajā tīklā.

462Saskaņā ar minētajiem noteikumiem interneta piekļuves

463pakalpojums tiek detalizētāk definēts kā:

4641) platjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir:

465"publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu

466augšupielādes un lejupielādes ātruma starp elektronisko sakaru

467tīkla punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu ne mazāk kā

468144 kilobiti sekundē";

4692) šaurjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir:

470"publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu

471augšupielādes vai lejupielādes ātrumu starp elektronisko sakaru

472tīkla pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu

473līdz 144 kilobiti sekundē".

474Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma (turpmāk - ESL) 1.panta

47511.punkta a) apakšpunktu interneta piekļuves pakalpojumi var

476tikt nodrošināti:

477- fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu

478komutācijas tīklos);

479- mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos;

480- tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla

481izplatīšanai;

482- kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos;

483- elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantojamas, lai

484pārraidītu signālus.

485Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams

486sadalīt interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū un

487interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma tirgū. Papildus,

488KP, tāpat kā savos iepriekšējos lēmumos14, kuros bija

489izvērtēti konkurences apstākļi interneta pieslēguma pakalpojumu

490tirgū, uzskata, ka pašreiz interneta pieslēgumi, izmantojot

491fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojami

492ar interneta pieslēguma pakalpojumiem, izmantojot mobilo

493elektronisko sakaru tīklu. Kā viens no galvenajiem argumentiem,

494ka pašlaik mobilais internets nevar sasniegt tādu ātrumu kā

495fiksētais internets (pašlaik fiksētais internets ir pieejams ar

496maksimālo ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet mobilā interneta

497lejupielādes ātrums ir ap 3 MB/s).

498BALTCOM un IZZI grupas uzņēmumi - darbojas interneta vietējās

499piekļuves pakalpojumu tirgū.

500Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi

501ir "publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas

502nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos

503elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta

504piekļuves, balss telefonijas, radio un televīzijas programmu

505izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru

506tīklos". Datu pārraides pakalpojums ir tehnoloģiski

507vienkāršākais un plašāk izmantotais pakalpojuma veids. Datu

508pārraides pakalpojums nodrošina ātru un drošu vietējā mēroga vai

509starptautisku datu pārraidi.

510Ņemot vērā abu pakalpojumu tehnisko risinājumu, nav iespējams

511strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta

512piekļuves pakalpojumiem. Datu pārraides gadījumā līgums tiek

513slēgts ar klientu (parasti tie ir lielie vai vidēji uzņēmumi),

514kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual

515Private Network ("Virtuālais privātais tīkls", turpmāk

516- VPT). VPT ir publiska datora tīkla kopa, kas, izmantojot

517dažādas sistēmas, izveidota tā, lai datu pārsūtīšanas videi

518izmantotu interneta tīklu. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un

519citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta

520tikai autorizētiem lietotājiem. Par papildu samaksu klients var

521saņemt interneta piekļuves pakalpojumu. Interneta piekļuves

522pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un privātpersonas,

523taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī datu pārraides

524pakalpojumus.

525Tādējādi, konkrētās preces tirgus atbilstoši KL 1.panta

5265.punktam ir interneta vietējā pieslēguma un datu pārraides

527pakalpojumu tirgus.

5284.3.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

529tirgus

530BALTCOM grupas uzņēmumi SIA "BALTINET DATA", SIA

531"MFL Serviss", SIA "ALDEMS", SIA

532"Multitone Balt", SIA "TEHNONET", SIA

533"LV Dats", SIA "LATVIJAS DATORU TĪKLI",

534SIA "Baltcom TV", SIA "TELEVIDEOTĪKLS", SIA

535"Global DVA", SIA "LAIN NET", SIA

536"INTERNETA PASAULE", SIA "IME PLUSS" darbojas

537interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū, sniedzot

538pakalpojumus galalietotājiem.

539Arī IZZI grupas uzņēmumi - SIA "IZZI", SIA

540"IZZI Ultracom", SIA "IZZI Ethernet", SIA

541"MAKSINETS", SIA "Fastnets", SIA "A

542Technologies", SIA "LCOM", SIA "Intentus

543Inkaso" sniedz interneta pakalpojumus galalietotājiem.

544Interneta starptautiskās piekļuves pakalpojumu tirgū darbojas

545SIA "Lattelecom", kas pakalpojumus sniedz interneta

546vietējās piekļuves pakalpojumu sniedzējiem un galapatērētājiem.

547BALTCOM grupas un IZZI grupas uzņēmumi nesniedz starptautiskās

548interneta piekļuves pakalpojumus un izmanto to elektronisko

549sakaru komersantu pakalpojumus, kuri to nodrošina.

550Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājās

551Rīgas teritorijā un Ludzas teritorijā. Ietekmētais tirgus līdz ar

552to būtu vērtējams kā vietējais tirgus, t.i., teritorijas, kurās

553pārklājās apvienošanās dalībnieku elektronisko sakaru tīkli, kas

554to klientiem nodrošina interneta pieslēgumu.

555Līdz ar to KP secina, ka konkrētie ģeogrāfiskie tirgi

556atbilstoši KL 1.panta 3.punktam ir Rīga un Ludza.

557Šajā lietā KP uzskata, ka BALTCOM grupas un IZZI grupas

558apvienošanās rezultātā to tīkla pārklājumi nevar radīt ietekmi uz

559vietējā interneta pieslēguma pakalpojuma tirgu visā Latvijas

560teritorijā kopumā, tāpēc nav pamata kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu

561noteikt visu Latvijas teritoriju.

562Ņemot vērā minēto, par konkrētajiem tirgiem tiek definēti:

5631) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

564tirgus Rīgā;

5652) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu

566tirgus Ludzā.

5674.4. Balss telefonijas pakalpojuma

568tirgus

569Balss telefonijas pakalpojums ir publisks elektronisko sakaru

570pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp

571noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma

572punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru gala iekārtām reālajā

573laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko sakaru tīkls tiek

574izmantots balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai, ir iespējams

575izdalīt balss telefoniju fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un

576balss telefoniju mobilajā elektronisko sakaru tīklā.

577Līdz šim, vērtējot balss telefonijas mazumtirdzniecības

578pakalpojumu fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un mobilajā

579elektronisko sakaru tīklā savstarpēju aizvietojamību, KP ir

580secinājusi, ka minētie pakalpojumi nav savstarpēji

581aizvietojami.

582Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju BALTCOM grupa un IZZI

583grupa sniedz fiksētās balss telefonijas pakalpojumus (BALTCOM

584grupa tikai Rīgā un Salaspilī), kā arī balss telefonijas

585pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā.

586Izvērtējot Ziņojumā norādīto informāciju, KP secina, ka

587apvienošanās ietekme uz balss telefonijas tirgu (gan fiksētās,

588gan mobilās telefonijas pakalpojumu tirgū) ir niecīga un nav

589pamatoti vērtēt konkrēto tirgu un apvienošanās ietekmi uz to.

1Apvienošanās ietekmes

2izvērtējums

35.1. Apvienošanās ietekmes

4izvērtējums maksas televīzijas tirgos Rīgā, Balvos, Jēkabpilī,

5Ludzā un Latvijā kopumā

65.1.1. Barjeras komercdarbības

7uzsākšanai un paplašināšanai

8Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu,

9komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir

10jāsaņem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes

11(turpmāk - NEPLP) licence kabeļtelevīzijas darbībai un SPRK

12publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālā

13licence telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. EPLL 16.panta

14otrajā daļā ir noteikts, ka "elektronisko sakaru

15komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru

16tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (...) valsts,

17pašvaldības un privātajā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot

18projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju".

19Elektronisko komunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības

20kārtību nosaka Ministru kabineta 04.04.2006.noteikumi Nr.256

21"Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības

22kārtība". No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo

23dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana

24kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīti par šķēršļiem

25kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai.

26Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem jānorāda, ka kabeļtīkla

27izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi.

28Turklāt komercsabiedrībai ienākot jaunajā teritorijā, kur jau

29darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas pakalpojuma

30sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu potenciālo

31abonentu uzmanību, t.sk. to, kas jau izmanto kabeļtelevīzijas

32pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu atlaižu pasākumi,

33kas, savukārt, samazina sagaidāmo ienākumu līmeni un var

34palielināt ieguldījumu atgūšanas laiku.

35Jāpiemin arī, ka šķēršļus kabeļtelevīzijas infrastruktūras

36izbūvei dzīvojamās mājās var veidot nama apsaimniekotāja rīcība,

37ierobežojot operatoriem tīkla izbūves iespējas.

38Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā tirgū pastāv

39barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai. Vienlaicīgi KP

40norāda, ka telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības process notiek

41ļoti strauji. Līdz ar to maksas televīzijas tirgū arvien vairāk

42ienāk interneta televīzija, kur televīzijas pakalpojumi tiek

43sniegti, izmantojot interneta pieslēgumu. Ievērojot teikto, KP

44secina, ka barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai šajā tirgū

45samazinās.

465.1.2. Konkrēto tirgu struktūra

47Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem,

48t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās

49dominējošais stāvoklis un vai var tikt būtiski samazināta

50konkurence maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, KP pieprasīja

51informāciju par abonentu skaitu no vairākiem tirgus dalībniekiem.

52Tirgus daļas maksas televīzijas pakalpojumu tirgū var tikt

53aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no maksas

54televīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku

55abonentu skaita. Bet, ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam

56pakalpojumu cenas atšķiras, kā arī mazākā vai lielākā mērā

57atšķiras piedāvājums (dažādas pakas, dažāds kanālu skaits), KP

58uzskata, ka tirgus daļu atspoguļojums pēc abonentu skaita šajā

59lietā sniedz objektīvāku ainu par tirgus struktūru.

60Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, KP izvērtēja maksas

61televīzijas pakalpojumu sniedzēju ekonomisko stāvokli Rīgā,

62Balvos, Jēkabpilī un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu,

63apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas tabulās Nr.7, 8, 9,

6410, 11, 1215.

65Analizējot tirgus daļas pa atsevišķām pilsētām, KP norāda, ka

66aprēķinu tabulās nav norādīti dati par Viasat AS Latvia filiāles

67tirgus daļām, jo Viasat AS Latvia filiāle neveic abonentu

68uzskaiti atsevišķi pa pilsētām.

69Tirgus struktūra

70Rīgā un apvienošanās ietekme uz tirgu

71Ziņojumā norādīts, ka ar maksas televīzijas pakalpojumu

72sniegšanu Rīgas pilsētas teritorijā darbojas sekojoši

73apvienošanās dalībnieku saistītie uzņēmumi: SIA "IPTV",

74SIA "TELEVIDEOTĪKLS", SIA "BALTINET DATA",

75SIA "MFL Serviss", AS "BALTICOM", SIA

76"IZZI", SIA "IZZI FAO". SIA "BALTINET

77DATA" un SIA "MFL Serviss" maksas televīzijas

78pakalpojumus ar savu infrastruktūru nenodrošina. Ja formāli SIA

79"BALTINET DATA" un SIA "MFL serviss" arī

80slēdz līgumus ar abonentiem par televīzijas pakalpojumiem,

81fiziski tiek izmantota SIA "BALTCOM TV" infrastruktūra.

82Attiecīgi dati par SIA "MFL Serviss" un SIA

83"BALTINET DATA" tiek faktiski pieskaitīti SIA

84"BALTCOM TV" datiem.

85Bez apvienošanās dalībniekiem - BALTCOM grupas un IZZI grupas

86- maksas televīzijas pakalpojumu Rīgas teritorijā sniedz arī šādi

87tirgus dalībnieki: SIA "Lattelecom", Viasat AS Latvia

88filiāle, AS "BALTICOM", SIA "Livas KTV", SIA

89"L.A.T.", SIA "Ardi" u.c.

90Saskaņā ar apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju BALTCOM

91grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Rīgā 2011.gadā pēc

92abonentu skaita pārsniedza 40% (*), bet pēc apgrozījuma

93pārsniedza 50% (*). Savukārt BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējā

94tirgus daļa Rīgā 2012.gadā samazinājās un bija (*)(>40%) pēc

95abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma (*)(>50%). KP veiktie

96tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.7.

97Tabula Nr.7 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

98sadalījums pēc abonentu skaita Rīgā 2011.-2012.gadā

99Operators

1002011.gads

1012012.gads

102Abonentu skaits

103Tirgus daļa %

104Abonentu skaits

105Tirgus daļa %

106BALTCOM

107(1)

108(*)

109(*)

110(<40)

111(*)

112(*)

113(<40)

114TELEVIDEO TĪKLS

115(2)

116(*)

117(*)

118(<10)

119(*)

120(*)

121(<10)

122IPTV

123(3)

124(*)

125(<1)

126(*)

127(<1)

128BALTCOM

129KOPĀ (1+2+3)

130(*)

131(*)

132(>40)

133(*)

134(*)

135(<40)

136IZZI

137(5)

138(*)

139(*)

140(<20)

141(*)

142(*)

143(<20)

144IZZI FAO

145(6)

146(*)

147(*)

148(<1)

149(*)

150(<1)

151IZZI

152KOPĀ

153(5+6)

154(*)

155(*)

156(<20)

157(*)

158(*)

159(<20)

160IZZI grupa

161un BALTCOM grupa KOPĀ (1+2+3+4+5+6)

162(*)

163(*)

164(>50)

165(*)

166(*)

167(>40)

168Livas

169(*)

170(*)

171(<10)

172(*)

173(*)

174(<10)

175L.A.T.

176(*)

177(*)

178(<10)

179(*)

180(*)

181(<10)

182Lattelecom IP

183(7)

184(*)

185(*)

186(<20)

187(*)

188(*)

189(<20)

190Lattelecom virszemes TV -

191maksas

192(8)

193(*)

194(*)

195(<10)

196(*)

197(*)

198(<10)

199Lattelecom KOPĀ

200(7+8)

201(*)

202(*)

203(<20)

204(*)

205(*)

206<30)

207Pārējie kabeļu televīzijas

208operatori

209(*)

210(*)

211(>20)

212(*)

213(*)

214(>20)

215PAVISAM

216KOPĀ

217262 700*

218100

219253 200*

220100

221*pēc SIA "TNS Latvia" sniegtās informācijas

222(19.02.2013. vēstule Nr.2013/02-01).

223KP secina, ka Rīgā 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu

224skaita bija BALTCOM grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%),

225otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu, bija SIA

226"Lattelecom" ar (*) (<20%). Kā trešais pēc abonentu

227skaita ir IZZI grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (<20%).

228Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka BALTCOM grupas

229tirgus daļa ir (*) (<40%), IZZI grupas - (*) (<20%), bet

230SIA "Lattelecom" - (*) (<30%)16.

231Izvērtējot datus par 2012.gadu un salīdzinot tos ar 2011.gada

232rādītājiem, KP secina, ka apvienošanās dalībnieku tirgus daļa ir

233samazinājusies par (*) %, bet SIA "Lattelecom" tirgus

234daļa ir pieaugusi par (*) %.

235Izvērtējot tirgus struktūras dinamiku maksas televīzijas tirgū

236Rīgas teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā

237apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā

238patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., citi

239kabeļtelevīzijas operatori, SIA "Lattelecom" zemes un

240interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt

241konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu

242politiku.

243Vienlaicīgi KP norāda, ka tuvāko mēnešu laikā notiks konkurss

244"Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes

245apraidē" (turpmāk - Konkurss), kura rezultāti var mainīt

246maksas televīzijas tirgus struktūru Latvijas teritorijā (arī

247Rīgas teritorijā). Atkarībā no konkursa rezultātiem (ja BALTCOM

248grupas uzņēmums uzvarēs konkursā) tirgus struktūra var

249izmainīties un konkurence var būtiski samazināties, jo zemes

250apraides platforma (maksas zemes televīzija) ir nozīmīga

251alternatīva kabeļtelevīzijas pakalpojumiem, it īpaši tiem

252patērētājiem, kas vēlas izmantot tikai televīzijas pakalpojumus,

253bez interneta pakalpojumiem17, vai arī vēlas, lai tiem

254kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumus nodrošinātu dažādi

255operatori. Vienlaicīgi nevar noliegt, ka attīstās jauna

256alternatīva - interneta televīzija, kuru piedāvā SIA

257"Lattelecom" u.c. tirgus dalībnieki un perspektīvā arī

258mobilo sakaru operatori.

259Tirgus struktūra

260Balvos un apvienošanās ietekme uz tirgu

261Balvos maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus

262dalībnieki18: BALTCOM grupa, IZZI grupa, SIA

263"Lattelecom" un vēl, iespējams, daži mazi, nenozīmīgi

264tirgus dalībnieki.

265Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI

266grupas kopējā tirgus daļa Balvos 2012.gadā pārsniedza 60% (*) pēc

267abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma pārsniedza 50% (*). KP

268veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.8.

269Tabula Nr.8 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

270sadalījums pēc abonentu skaita Balvos 2011.-2012.gadā

271Operators

2722011.gads

2732012.gads

274Abonentu skaits

275Tirgus daļa %

276Abonentu

277skaits

278Tirgus daļa %

279BALTCOM

280(1)

281(*)

282(*)

283(>40)

284(*)

285(*)

286(>40)

287IZZI

288(2)

289(*)

290(*)

291(<20)

292(*)

293(*)

294(<20)

295kopā

296(1+2)

297(*)

298(*)

299(>60)

300(*)

301(*)

302(>60)

303Lattelecom IP televīzija

304(3)

305(*)

306(*)

307(<10)

308(*)

309(*)

310(<20)

311Lattelecom Virszemes TV -

312maksas

313(4)

314(*)

315(*)

316(<20)

317(*)

318(*)

319(<20)

320kopā

321(3+4)

322(*)

323(*)

324(<20)

325(*)

326(*)

327(>20)

328Citi

329(*)

330(*)

331(<30)

332(*)

333(*)

334(<20)

335PAVISAM

336KOPĀ*

337(*)

338100

339(*)

340100

341*Informācija no Ziņojuma.

342KP secina, ka Balvos 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu

343skaita bija BALTCOM grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%),

344otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu, bija IZZI grupa

345ar (*) (<20%). Kā trešais ir SIA "Lattelecom", kuras

346tirgus daļa bija (*) (<20%).

347Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka BALTCOM grupas

348tirgus daļa ir (*) (>40%), IZZI grupai (*) (<20%), bet SIA

349"Lattelecom" - (*) (<30%).

350Konkrētajā tirgū Balvos laika periodā no 2011. līdz 2012.gadam

351ir novērojams pieaugums BALTCOM grupas tirgus daļai par (*) %,

352IZZI grupai - samazinājums par (*) %. Apvienošanās dalībnieku

353kopējā tirgus daļa šajā periodā ir pieaugusi par (*) %.

354Vienlaicīgi SIA "Lattelecom" tirgus daļa laika

355periodā no 2011.gada līdz 2012.gada beigām ir pieaugusi par (*)

356%.

357Balvos pēc apvienošanās būs tikai divi lieli tirgus dalībnieki

358un daži mazi operatori, ieskaitot Viasat AS Latvia filiāli.

359Izvērtējot konkurences apstākļus maksas televīzijas tirgū

360Balvu teritorijā, KP secina, ka, lai arī apvienošanās rezultātā

361apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā

362patērētājiem ir pieejamas alternatīvas, t.i., SIA

363"Lattelecom" zemes un interaktīvā televīzija, kā arī

364satelīttelevīzija, kas spēj radīt konkurences spiedienu uz

365apvienošanās dalībnieku cenu politiku.

366Vienlaicīgi KP norāda, ka secinājumi par tirgus struktūras

367iespējamām izmaiņām Konkursa rezultātā ir attiecināmi arī uz

368Balvu tirgu.

369Tirgus struktūra

370Jēkabpilī un apvienošanās ietekme uz tirgu

371Jēkabpilī maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši

372tirgus dalībnieki19: BALTCOM grupa, IZZI grupa, SIA

373"Lattelecom" un daži mazākie operatori.

374Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI

375grupas kopējā tirgus daļa Jēkabpilī 2012.gadā pārsniedza 60% (*)

376pēc abonenta skaita un pēc apgrozījuma (*).

377KP veiktie tirgus daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.9.

378Tabula Nr.9 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

379sadalījums pēc abonentu skaita Jēkabpilī 2011.-2012.gadā

380Operators

3812011.gads

3822012.gads

383Abonentu skaits

384Tirgus daļa %

385Abonentu

386skaits

387Tirgus daļa %

388BALTCOM

389(1)

390(*)

391(*)

392(<40)

393(*)

394(*)

395(<40)

396IZZI

397(2)

398(*)

399(*)

400(<40)

401(*)

402(*)

403(<30)

404kopā

405(1+2)

406(*)

407(*)

408(>60)

409(*)

410(*)

411(>50)

412Lattelecom IP televīzija

413(3)

414(*)

415(*)

416(<30)

417(*)

418(*)

419(<40)

420Lattelecom Virszemes TV -

421maksas

422(4)

423(*)

424(*)

425(<10)

426(*)

427(*)

428(<10)

429kopā

430(3+4)

431(*)

432(*)

433(<40)

434(*)

435(*)

436(>40)

437PAVISAM

438KOPĀ

439(*)

440100

441(*)

442100

443KP secina, ka Jēkabpilī 2011.gadā trīs lielākajiem maksas

444televīzijas operatoriem tirgus daļas bija aptuveni vienādas: SIA

445"Lattelecom" (*) (<40%), BALTCOM grupai (*)

446(<40%), IZZI grupai (*) (<40%).

447Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka SIA

448"Lattelecom" tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*)

449(>40%), BALTCOM grupai - (*) (<40%), IZZI grupas - (*)

450(<30%).

451Izvērtējot BALTCOM grupas un IZZI grupas kopējo tirgus daļu

452Jēkabpilī, KP konstatē, ka tā 2011.gadā bija (*) (>60%).

453Dati par 2012.gadu liecina, ka BALTCOM grupai uz IZZI grupai

454kopējā tirgus daļa Jēkabpilī bija (*) (>50%).

455Vērtējot tirgus tendences laika periodā no 2011.gada sākuma

456līdz 2012.gada beigām, ir novērojams BALTCOM grupas un IZZI

457grupas kopējās tirgus daļu samazinājums par (*) %. Savukārt SIA

458"Lattelecom" tirgus daļa minētajā laika posmā ir

459pieaugusi par (*) %.

460Tas liecina par to, ka SIA "Lattelecom" rada

461konkurences spiedienu. Situācija var mainīties atkarībā no

462Konkursa rezultātiem.

463Jēkabpilī pēc apvienošanās būs divi lieli tirgus dalībnieki,

464mazo tirgus dalībnieku tirgus daļa ir niecīga, bet Viasat AS

465Latvia filiāles tirgus daļa nav zināma, jo dati par satelīta

466televīzijas pakalpojuma realizācijas apjomiem nav pieejami pa

467atsevišķām pilsētām, tabulā Nr.9 informācija par satelīta

468televīziju nav iekļauta.

469Izvērtējot tirgus struktūru Jēkabpils teritorijā, KP secina,

470ka, lai arī apvienošanās rezultātā apvienotā tirgus dalībnieka

471tirgus daļa pieaug, šajā teritorijā patērētājiem ir pieejamas

472alternatīvas, t.i., SIA "Lattelecom" zemes un

473interaktīvā televīzija, kā arī satelīttelevīzija, kas spēj radīt

474konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībnieku cenu

475politiku.

476Līdzīgi kā Rīgā un Balvos, situācija Jēkabpilī var mainīties

477atkarībā no Konkursa rezultātiem, kā arī uz Jēkabpili attiecās

478secinājumi par jaunajām alternatīvajām pakalpojumu

479tehnoloģijām.

480Tirgus struktūra

481Ludzā un apvienošanās ietekme uz tirgu

482Ludzā maksas televīzijas pakalpojumus sniedz šādi tirgus

483dalībnieki20: BALTCOM grupa, IZZI grupa un SIA

484"Lattelecom".

485Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTCOM grupas un IZZI

486grupas kopējā tirgus daļa Ludzā 2012.gadā pārsniedza 70 % pēc

487abonentu skaita (*) un pēc apgrozījuma (*). KP veiktie tirgus

488daļu aprēķini ir apkopoti tabulā Nr.10.

489Tabula Nr.10 Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un

490sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā 2011.-2012.gadā

491Operators

4922011.gads

4932012.gads

494Abonentu skaits

495Tirgus daļa %

496Abonentu

497skaits

498Tirgus daļa %

499IZZI

500(1)

501(*)

502(*)

503(>40)

504(*)

505(*)

506(>40)

507TELEVIDEOTĪKLS

508(BALTCOM grupa)

509(2)

510(*)

511(*)

512(<40)

513(*)

514(*)

515(<30)

516kopā

517(1+2)

518(*)

519(*)

520(>80)

521(*)

522(*)

523(>70)

524SIA "Vels"

525(*)

526(*)

527(<10)

528Lattelecom

529IP televīzija

530(3)

531(*)

532(*) (<10)

533(*)

534(*)

535(<10)

536Lattelecom Virszemes TV -

537maksas

538(4)

539(*)

540(*)

541(<10)

542(*)

543(*)

544(<10)

545kopā 3+4

546(*)

547(*)

548(<20)

549(*)

550(*)

551(<20)

552Citi

553(*)

554(*)

555(<10)

556(*)

557(*)

558(<10)

559PAVISAM

560KOPĀ*

561(*)

562100

563(*)

564100

565*Informācija no Ziņojuma.

566KP secina, ka Ludzā 2011.gadā tirgus līderis pēc abonentu

567skaita bija IZZI grupa, kuras tirgus daļa bija (*) (>40%),

568otrs lielākais uzņēmums bija BALTCOM grupa ar (*) (<40%).

569Trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kuras

570tirgus daļa bija (*) (<20%).

571Analizējot datus par 2012.gadu, secināms, ka IZZI grupas

572tirgus daļa ir (*) (>40%), BALTCOM grupas - (*) (<30%), bet

573SIA "Lattelecom" - (*) (<20%).

574Izvērtējot situāciju laika periodā no 2011.gada sākuma līdz

5752012.gada beigām, kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa šajā

576konkrētajā tirgū ir samazinājusies par (*) %, bet SIA

577"Lattelecom" tirgus daļa ir palielinājusies par (*)

578%.

579KP norāda, ka starp visiem ietekmētajiem konkrētajiem

580ģeogrāfiskajiem tirgiem Ludza ir tas tirgus, kurā BALTCOM grupas

581un IZZI grupas tirgus daļa ir vislielākā. Pēc apvienošanās Ludzā

582būs tikai divi lieli tirgus dalībnieki, kā arī daži mazāki tirgus

583dalībnieki un Viasat AS Latvia filiāle.

584Izvērtējot konkurences apstākļus maksas televīzijas tirgū

585Ludzas teritorijā, KP secina, ka tirgū ir pietiekamas

586alternatīvas, lai izdarītu spiedienu uz apvienoto tirgus

587dalībnieku. Turklāt šajā teritorijā vēl darbojas salīdzinoši

588liels interneta pakalpojuma piegādātājs - SIA

589"Velss".

590Tāpat tirgus struktūru var ietekmēt Konkursa rezultāti (ja

591uzvar apvienotais tirgus dalībnieks) un tāpat alternatīvu

592piedāvājumu var veidot attīstošā interneta televīzija.

593Tabula Nr.11 Kopējais IZZI, BALTCOM grupas, SIA

594"Lattelecom", SIA "Livas KTV" abonentu skaits

5952011. un 2012.gadā

596Operators

597Abonentu skaits

5982010.gada 1.cet.*

5992011.gads

6002012.gads

601Rīgā

602BALTCOM grupa

603(*)

604(*)

605(*)

606IZZI grupa

607(*)

608(*)

609(*)

610SIA

611"Lattelecom"

612(*)

613(*)

614(*)

615SIA "Livas KTV"

616(*)

617(*)

618Balvos

619BALTCOM grupa

620(*)

621(*)

622(*)

623IZZI grupa

624(*)

625(*)

626(*)

627SIA

628"Lattelecom"

629(*)

630(*)

631(*)

632Jēkabpilī

633BALTCOM grupa

634(*)

635(*)

636(*)

637IZZI grupa

638(*)

639(*)

640(*)

641SIA

642"Lattelecom"

643(*)

644(*)

645(*)

646Ludzā

647BALTCOM grupa

648(*)

649(*)

650(*)

651IZZI grupa

652(*)

653(*)

654(*)

655SIA

656"Lattelecom"

657(*)

658(*)

659(*)

660*no KP 13.11.2010. lēmuma lietā Nr.1492/10/03.01.-01./13

661"Par Baltkom grupas, Izzi grupas un SIA "EST

662Risinājumi" apvienošanos"

6635.1.3. Maksas televīzijas

664pakalpojumi Latvijā kopumā

665Izvērtējot kopējo situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā,

666norādāms, ka saskaņā ar SIA "TNS Latvia" 19.02.2013.

667vēstulē Nr.2013/02-01 sniegto informāciju Latvijā ir 814 000

668mājsaimniecību, kurās ir vismaz viens televizors, 723 600

669mājsaimniecību no tām ir maksas televīzijas abonenti. Tādējādi

670pašlaik maksas televīzijas tirgū Latvijā ir 90 400

671mājsaimniecību, ko tirgus dalībniekiem ir iespējams

672piesaistīt.

673Tabula Nr.12 Maksas televīzijas pakalpojumi Latvijā kopumā

674Operators

6752011.gads

6762012.gads

677Abonentu skaits

678Tirgus daļa %

679Abonentu skaits

680Tirgus daļa %

681BALTCOM grupa

682(1)

683(*)

684(*)

685(<20)

686(*)

687(*)

688(<20)

689IZZI grupa

690(2)

691(*)

692(*)

693(<10)

694(*)

695(*)

696(<10)

697IZZI grupa

698un BALTCOM grupa KOPĀ

699(1+2)

700(*)

701(*)(<30)

702(*)

703(*) (<30)

704VIASAT

705(*)

706(*)

707(<20)

708(*)

709(*)

710(<10)

711Lattelecom

712IP televīzija

713(3)

714(*)

715(*)

716(<20)

717(*)

718(*)

719(<20)

720Lattelecom virszemes TV -

721maksas

722(4)

723(*)

724(*)

725(<20)

726(*)

727(*)

728(<20)

729KOPĀ

730(3+4)

731(*)

732(*) (<30)

733(*)

734(*)(<30)

735Lattelecom

736Interneta (WEB)

737televīzija*

738(*)

739(*)

740Citi

741(*)

742(*)

743(<40)

744(*)

745(*)

746(<40)

747PAVISAM

748KOPĀ21

749(*)

750100

751(*)

752100

753* tirgus daļa netiek aprēķināta, jo interneta televīzija nav

754televīzija tās klasiskajā izpratnē.

755Vērtējot situāciju maksas televīzijas tirgū Latvijā kopumā,

756pēc lietas izpētes gaitā iegūtās informācijas, KP secina, ka SIA

757"Lattelecom" palielina savu tirgus daļu. Tas notiek,

758t.sk. atņemot abonentus apvienošanās dalībniekiem, bet notiek

759lēni. Vienlaicīgi pastāv risks, ka pēc apvienošanās darījuma

760ilgtermiņā palielināsies koordinējošās ietekmes starp SIA

761"Lattelecom" un apvienoto tirgus dalībnieku risks (par

762pakalpojumu cenu noteikšanu, vai cita veida darbībām), jo

763īstermiņa un vidējā termiņa perspektīvā pēc apvienošanās darījuma

764vērā ņemamu konkurentu, kas varētu radīt efektīvu konkurenci

765apvienotam tirgus dalībniekam un SIA "Lattelecom",

766Latvijā kopumā nebūs. SIA "Lattelecom" ir vērtējams par

767nozīmīgu konkurentu, kas spēj izdarīt spiedienu uz apvienošanās

768dalībniekiem, ja tirgus struktūra būtiski nemainīsies Konkursa

769rezultātā. Viasat AS Latvia filiāle ir vērtējama kā mazāk

770efektīvs konkurents. KP, vadoties no Viasat AS Latvia filiāles

771sniegtajiem datiem, secina, ka 2011.gadā Viasat AS Latvia

772filiāles abonentu skaits Latvijā bija (*), 2012.gadā - (*).

773Izvērtējot minētos datus, KP konstatē, ka ir novērojams Viasat AS

774Latvia filiāles abonentu skaita kritums, kas samazina šī uzņēmuma

775konkurences spiedienu lietā definētajos konkrētajos tirgos.

776Vērtējot apvienošanās ietekmi uz maksas televīzijas

777pakalpojuma tirgu Latvijā, secināms, ka Latvijā kopumā IZZI grupa

778un BALTCOM grupa ir tuvākie konkurenti. To tirgus daļas atsevišķi

779Latvijas mērogā nav lielas, un, lai gan kopējā tirgus daļa ir

780ievērojama, tā nav vislielākā tirgū.

7815.2. Apvienošanās ietekmes

782izvērtējums maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgos

783Latvijas teritorijā kopumā

784KP secina, ka apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas kanālu

785vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā, jo apvienošanās

786rezultātā apvienotais tirgus dalībnieks iegūs tirgus varu maksas

787televīzijas kanālu iepirkumā un tādējādi ietekmēs maksas

788televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu. Apvienošanās

789ietekme būs jūtama attiecībā uz reģionālajiem televīzijas

790kanāliem, nevis starptautiskajiem televīzijas kanāliem.

791KP lietas izpētes gaitā nosūtīja informācijas pieprasījumus

792televīzijas satura piegādātājiem.

793SIA "TEM LV" (turpmāk - TEM) 18.02.2013. vēstulē

794Nr.13/030 norādīts, ka "TEM uzskata, ka apvienošanās ir

795kategoriski nepieļaujama sekojošu iemeslu dēļ:

796- Jebkura apvienošanās, sevišķi dotajā situācijā, noved pie

797konkurences samazināšanās un līdz ar to cietīs ne tikai programmu

798piegādātāji, bet pats galvenais - patērētāji, jo tiem praktiski

799nebūs izvēles iespējas;

800- Apvienošanās rezultātā tiks izdarīts spiediens uz TV

801programmu ražotājiem un izplatītājiem, ar mērķi samazināt cenas,

802kas savukārt nozīmē to, ka cenu samazināšanās rezultātā TV

803programmu ražotāji saņems mazāk ienākumus, kurus varēs ieguldīt

804TV programmas veidošanā, tās kvalitāte kritīsies un cietējs atkal

805būs skatītājs".

806Viasat AS Latvia filiāles viedoklis (25.01.2013. Viasat AS

807Latvia filiāles vēstule Nr.25/01/2013):

808"Gan BALTCOM grupai, gan IZZI grupai ir ievērojams

809abonentu skaits, tādējādi jaunizveidotais tirgus dalībnieks

810spēs realizēt tirgus

811varu vairumtirdzniecības līmenī, tādējādi būtiski ietekmējot

812VIASAT un citu maksas kanālu veidotāju iespēju nodrošināt pieeju

813gala skatītājam."

814"Tādējādi attiecībās ar maksas televīzijas

815vairumtirdzniecības pakalpojuma sniedzējam (programmu

816veidotājiem) apvienotajam tirgus dalībniekam izveidosies būtiska

817iepirkuma vara. Vietējo kanālu noiets būs lielā mērā atkarīgs no

818"BALTCOM/Izzi grupas iepirkuma, tādējādi padarot programmu

819veidotājus par ekonomiski atkarīgiem no minētajiem maksas

820televīzijas operatoriem un būtiski ietekmējot VIASAT

821konkurētspēju saistībā ar šo vietējā satura kanālu

822iepirkumu."

823Izvērtējot minētos viedokļus, KP secina, ka MTG Broadcasting

824AB un AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (turpmāk - AS

825"LNT") apvienošanās rezultātā22, kas notika

8262012.gadā, MTG grupa ir nostiprinājusi savas pozīcijas tirgū un

827tā ir pietiekami spēcīga, lai nepieļautu, ka apvienotais tirgus

828dalībnieks vienpusēji veidotu sadarbības noteikumus; tā ir

829spējīga līdzsvarot apvienošanās ietekmi sarunās. Attiecībā par

830ārvalstīs ražotiem kanāliem KP uzskata, ka tas realizācijas

831apjoms, ko nodrošina apvienošanās dalībnieki (Latvijā), nav tik

832lielas, lai ārvalstu ražotāji varētu kļūt atkarīgi no apvienotā

833tirgus dalībnieka. t.i., tirgū pastāvēs t.s. kompensējošā tirgus

834vara (contraveiling market power).

835KP secina, ka attiecībā pret citiem piegādātājiem kanālu

836vairumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā apvienošanās

837rezultātā var rasties riski attiecībā uz maziem satura

838piegādātājiem, kuri piegādā savu produkciju tikai Latvijas

839teritorijā. Bet ievērojot pastāvošās un attīstošās alternatīvas,

840šis risks nav liels. Lielāks risks šajā ziņa var rasties, ja

841apvienotais tirgus dalībnieks uzvarēs Konkursā.

8425.3. Apvienošanas ietekmes

843izvērtējums vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides

844pakalpojumu tirgos Rīgā, Ludzā un Latvijā kopumā

845Elektronisko sakaru pakalpojumu līmeņa attīstība un tirgus

846situācija nosaka interneta pieslēgumu tehniskās iespējas un

847tarifu dažādību. Patērētājiem tiek piedāvāti interneta pieslēguma

848pakalpojumi ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem.

849Latvijā ir izplatīti visi Eiropā pieejamie tehnoloģiju un

850interneta pieslēgumu veidi, sākot no iezvanpieejas līdz

851optiskajiem pieslēgumiem. Latvijā strauji pieaug to cilvēku

852skaits, kas internetu izmanto mājās, pieprasījums pēc minētā

853pakalpojuma pieaug, un tirgus nav piesātināts.

854Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem,

855t.sk. vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās

856dominējošais stāvoklis, vai var tikt būtiski samazināta

857konkurence interneta pakalpojuma un datu pārraides tirgū, KP

858pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem.

859Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, KP izvērtēja interneta

860pakalpojuma un datu pārraides sniedzēja ekonomisko stāvokli Rīgā

861un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus

862daļas, kas norādītas Tabulās Nr.13 un 14.

863Ziņojumā norādīts: "Apvienošanās dalībnieku rīcībā nav

864informācijas par juridiskajām personām, t.i., abonentu skaitu, jo

865Apvienošanās dalībnieku rīcībā nav informācijas par juridiskajām

866personām, t.i., "biznesa klientiem", kuriem Interneta

867piekļuves pakalpojumu sniedz SIA "Lattelecom"".

868Norādītajās tabulās nav minētas arī komercsabiedrības, kuras

869sniedz interneta piekļuves pakalpojumus lielākoties juridiskajām

870personām, piemēram, SIA "OPTRON", SIA "TELIA

871Latvija", VAS "Latvenergo telekomunikācijas", AS

872"Valsts informācijas tīkla aģentūra" un SIA

873"LATNET".

874Tabula Nr.13 Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

875lielums un sadalījums Rīgā pēc abonentu skaita

8762011.-2012.gadā

877Operators

8782011.gads

8792012.gads

880Abonentu skaits

881Tirgus daļa %

882Abonentu skaits

883Tirgus daļa %

884Lattelecom

885(*)

886(*)

887(>40)

888(*)

889(*)

890(>40)

891AS Balticom

892(*)

893(*)

894(<20)

895(*)

896(*)

897(<20)

898BALTCOM

899(*)

900(*)

901(<10)

902(*)

903(*)

904(<10)

905Baltinet Data

906(*)

907(*)

908(<10)

909(*)

910(*)

911(<10)

912MFL Serviss

913(*)

914(*)

915(<10)

916(*)

917(*)

918(<10)

919GLOBAL DVA

920(*)

921(<1)

922(*)

923(<1)

924INTERNETA

925PASAULE

926(*)

927(<1)

928(*)

929(<1)

930BALTCOM

931grupa kopā

932(*)

933(*)

934(<20)

935(*)

936(*)

937(<20)

938IZZI

939(*)

940(*)

941(<10)

942(*)

943(*)

944(<10)

945IZZI FAO

946(*)

947(<1)

948(*)

949(<1)

950Com4tel sakari

951(*)

952(<1)

953(*)

954(<1)

955DT Komunikācijas

956(*)

957(<1)

958(*)

959(<1)

960Fastnets

961(*)

962(<1)

963(*)

964(<1)

965IZZI Ethernet

966(*)

967(<1)

968(*)

969(<1)

970Maksinets

971(*)

972(<1)

973(*)

974(<1)

975IZZI Ultracom

976(*)

977(<1)

978(*)

979(<1)

980IZZI COM

981(*)

982(<1)

983(*)

984(<1)

985IZZI grupa

986kopā

987(*)

988(*)

989(<10)

990(*)

991(*) (<10)

992BALTCOM un

993IZZI kopā

994(*)

995(*)

996(<30)

997(*)

998(*)

999(<30)

1000Livas

1001(*)

1002(*)

1003(<10)

1004(*)

1005(*)

1006(<10)

1007L.A.T.

1008(*)

1009(<1)

1010(*)

1011(*)(<10)

1012Citi operatori kopā

1013(*)

1014(*)

1015(<30)

1016(*)

1017(*)

1018(<30)

1019PAVISAM

1020KOPĀ*

1021(*)

1022100

1023(*)

1024100

1025*Ziņojumā iekļautā informācija.

1026Tabula Nr.14 Interneta un datu pārraides pakalpojumu tirgus

1027lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Ludzā

10282011.-2012.gadā

1029Operators

10302011.gads

10312012.gads

1032Abonentu skaits

1033Tirgus daļa %

1034Abonentu skaits

1035Tirgus daļa %

1036Lattelecom

1037(*)

1038(*)

1039(<40)

1040(*)

1041(*)

1042(<40)

1043SIA "Vels"

1044(*)

1045(*)

1046(<40)

1047(*)

1048(*)

1049(<40)

1050TELEVIDEOTĪKLS

1051(BALTCOM grupa)

1052(*)

1053(*)

1054(<10)

1055(*)

1056(*)

1057(<20)

1058IZZI

1059(*)

1060(*)

1061(<10)

1062(*)

1063(*)

1064(<10)

1065LCOM (IZZI grupa)

1066(*)

1067(<1)

1068(*)

1069(<1)

1070BALTCOM un IZZI kopā

1071(*)

1072(*)

1073(<20)

1074(*)

1075(*)

1076(<20)

1077Citi

1078(*)

1079(*)

1080(<20)

1081(*)

1082(*)

1083(<20)

1084PAVISAM KOPĀ*

1085(*)

1086100

1087(*)

1088100

1089*Informācija no Ziņojuma.

1090KP, izvērtējot minēto informāciju, secina, ka SIA

1091"Lattelecom" tīkla pārklājums šajos konkrētajos tirgos

1092ir lielāks nekā apvienošanās dalībniekiem, un aptver arī

1093teritorijas daļas, kurās nav apvienošanās dalībnieku tīkla

1094pārklājuma. Tāpēc, pat ja konkrētajās teritorijās apvienošanās

1095dalībnieki nekonkurē savā starpā, tie konkurē šajās teritorijās

1096ar SIA "Lattelecom", kas ir efektīvs konkurents,

1097piedāvā pakalpojumu komplektus, ieskaitot bezmaksas televīziju

1098vai IPTV, internetu un bezmaksas vietējās telefonsarunas.

1099Apvienošanās dalībnieki Ziņojumā norāda: "Šobrīd

1100LATTELECOM veic vērienīgu optiskā tīkla izbūvi valstī, tas

1101nodrošina Latvijas iedzīvotājiem iespēju lietot superātru

1102internetu, kas ir viens no ātrākajiem Eiropā un

1103pasaulē.23 Apvienošanās dalībnieku vērtējumā

1104LATTELECOM būtiskākā konkurences priekšrocība ir sava optiskā

1105tīkla pilnīgs pārklājums Rīgas un Ludzas pilsētās, kā arī citur

1106Latvijā. Tā rezultātā patērētājiem tiek nodrošināts plašs tīkla

1107kompleksais piedāvājums (internets+ bezmaksas telefonsarunas

1108LATTELECOM tīklā+ IP televīzija). Ņemot vērā, ka LATTELECOM ir

1109lielākais fiksētais elektronisko sakaru tīkls, tad bezmaksas

1110sarunu piedāvāšana nereti ir izšķirošais, lai pieslēgtu arī

1111LATTELECOM internetu vai IP televīzijas pakalpojumu."

1112KP secina, ka Rīgā un Ludzā konkurences apstākļi šajā tirgū

1113atšķiras. Rīgas teritorijā lielākais operators ir SIA

1114"Lattelecom", bet 2011.gadā Ludzā lielākais operators

1115bija SIA "Vels", savukārt 2012.gadā SIA

1116"Vels" tirgus daļa nedaudz samazinājās, bet

1117palielinājās SIA "Lattelecom" tirgus daļa.

1118Ziņojumā attiecībā par šķēršļiem ieiešanai konkrētajā tirgū ir

1119sniegta šāda informācija: "Apvienošanās dalībnieki uzskata,

1120ka citiem uzņēmumiem ir iespējams ienākt konkrētajā tirgū.

1121Konkrētajā tirgū pastāv šādas ienākšanas barjeras:

1122- tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas sasniedzis tāda mēroga

1123ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu elektronisko sakaru

1124pakalpojumu sniegšanu, ko patērētājiem ir izdevīgāk abonēt kopā

1125ar interneta, fiksētās balss telefonijas un maksas televīzijas

1126piekļuves pakalpojumiem;

1127- izmaksas infrastruktūras izbūvei;

1128- pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai

1129(piekļuve SIA "Lattelecom" kabeļu kanalizācijas

1130infrastruktūrai);

1131- administratīvās barjeras (alternatīvās elektronisko sakaru

1132infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāku valsts

1133institūciju saskaņojumi un atļaujas.

1134KP vērtējumā konkrētajā tirgū esošās barjeras ir vērtējamas

1135kopsakarā ar faktu, ka tirgus nav piesātināts. Tāpēc barjeras ir

1136pārvaramas jauniem tirgus dalībniekiem. Arī jauno tehnoloģiju

1137(piemēram, 4G) ieviešana samazina barjeras un paplašina datu

1138pārraides pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas piedāvās arī

1139interneta televīziju.

1140KP, analizējot interneta piekļuves un publisko datu un

1141elektronisko ziņojumu pārraides tirgu, papildus tirgus daļas

1142analīzei ņēma vērā konkurences situāciju raksturojošus

1143apstākļus:

1144- SIA "Lattelecom" interneta piekļuves un publisko

1145datu un elektronisko ziņojumu pārraides tirgū ir spēcīgs

1146konkurents pārējiem tirgus dalībniekiem, jo pateicoties optisko

1147kabeļu esamībai un plašai infrastruktūrai (pārklājumam) pārējiem

1148tirgus dalībniekiem ir ļoti grūti konkurēt ar SIA

1149"Lattelecom" piedāvājumu;

1150- strauji attīstās mobilais internets, kas nākotnē varētu būt

1151aizvietojums fiksētajam internetam, 4G attīstība;

1152- interneta tirgū darbojas ļoti daudz mazo operatoru, kas arī

1153veido konkurenci lielajiem operatoriem;

1154- barjeras, ienākot interneta tirgū, ir līdzīgas, kā maksas

1155televīzijas tirgū (sk. 5.1.1.punktā).

1156Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina, ka paziņotā

1157apvienošanās neietekmēs interneta un datu pārraides pakalpojumu

1158tirgus.

1Tehnoloģiju attīstība Latvijā

2tuvākajos piecos gados

3Par 4G

4SIA "Latvijas Mobilais telefons" 31.03.2013. vēstulē

5Nr.137/BR ir norādīts: "Mobilo sakaru kā valsts regulētās

6nozares tehnoloģiju attīstība ir tieši atkarīga no valsts

7realizētās politikas. Sakaru operatori attiecīgu tehnoloģiju ir

8tiesīgi ieviest un attīstīt tikai frekvenču joslās, kuras valsts

9ir piešķīrusi vai kurās ir atļauta ceturtās paaudzes (4G)

10pakalpojumu sniegšana. Eiropā par perspektīvākajām joslām 4G

11tehnoloģiju attīstībā uzskata joslas 2.6 GHz un 1800HZ

12(pilsētvidē) un 800MHz (mazāk apdzīvotos reģionos). Taču Latvijā

13mobilo sakaru sniegšana 2.6GHz joslā būs atļauta vienīgi no

142014.gada, savukārt 800MHz joslā - vienīgi no 2015.gada

15vidus. Ņemot vērā iepriekšminētos regulējošos šķēršļus, kā arī

16prognozes par atbilstošu, cenas ziņā klientiem pieejamu

17galiekārtu pieejamību tirgū, 4G tehnoloģijas ieviešana masveida

18tirgū reāli notiks 2016.-2017.gadā.

19(..) mobilo sakaru operatori, arī izmantojot 4G tehnoloģijas,

20no tehnoloģiskā viedokļa nevar piedāvāt klientiem tradicionālos

21kabeļtelevīzijas pakalpojumus (vairāki desmiti televīzijas kanālu

22tiešsaistē vienlaicīgi), jo tehnoloģiski nav iespējams izdalīt

23tik lielu resursu (gan radiofrekvenču joslu, gan no tā izrietošo

24brīvo kanālu skaitu bāzes stacijā). Taču, izmantojot 4G tīklu, ir

25iespējams uzsākt dažādu nišas produktu izstrādi un ieviešanu

26(piemēram, video noma, video pēc pieprasījuma, kuru ietvaros

27klientiem būtu iespēja noskatīties interesējošo saturu (filmu, TV

28pārraidi, sporta raidījumu u.c.). No piedāvājumu viedokļa tie ir

29būtiski atšķirīgi produkti - TV apraides operators nodrošina

30vairāku desmitu vai simtu TV kanālu vienlaicīgu translēšanu,

31neatkarīgi no tā, vai galalietotājs tos skatās, vai nē. Savukārt

32mobilo sakaru operators nodrošinātu tikai galalietotāju

33pieprasīto saturu (TV pārraidi, raidījumu u.c.). Neuzskatām, ka

344G mobilo sakaru pakalpojumu attīstība varētu kaut kādā mērā

35ietekmēt cenu līmeni televīzijas pakalpojumu tirgū."

36SIA "TELE 2" 07.02.2013. vēstule Nr.2-1.1/36 ir

37norādīts: (*).

38Izvērtējot sniegtos viedokļus, KP secina, ka mobilo sakaru

39operatori tuvākajā laikā nekļūs par efektīviem televīzijas

40operatoru konkurentiem. Turklāt galvenais apsvērums, lai

41pakalpojums kļūtu plaši pieejams plašam patērētāju lokam, ir

42pakalpojuma cena, kas sniedzot maksas televīzijas pakalpojumu,

43izmantojot internetu, parasti ir dārgāka. Taču vienlaicīgi, ņemot

44vērā interneta televīzijas attīstību, jāsecina, ka arī mobilo

45sakaru operatoru piedāvātais TV pakalpojums būs alternatīva

46tradicionālajam televīzijas pakalpojumam (gan zemes maksas

47televīzijai, gan interaktīvajai televīzijai). SIA

48"Lattelecom" 11.01.2013. vēstulē Nr.5-1 ir sniegta šāda

49informācija: (*).

50Salīdzinot situāciju, kāda tā bija 2011.gadā, ar situāciju

512012.gadā, var secināt, ka abonentu skaits būtiskāk pieauga SIA

52"Lattelecom" interaktīvajai televīzijai un interneta

53(WEB) televīzijai, mazākā mērā abonentu skaits pieauga SIA

54"Lattelecom" zemes televīzijai. Tā interaktīvajai

55televīzijai gada laikā visā Latvijas teritorijā abonentu skaits

56pieauga par (*), attiecīgi Rīgā par (*), Balvos par (*),

57Jēkabpilī par (*), Ludzā par (*).

58Savukārt SIA "Lattelecom" interneta (WEB) abonentu

59skaits 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, ir palielinājies par

60(*). Zemes maksas televīzijas abonentu skaits minētajā laika

61posmā ir palielinājies salīdzinoši mazākā apjomā.

62Ievērojot teikto, KP secina, ka telekomunikāciju tirgū strauji

63mainās tehnoloģijas, patērētāju paradumi, televīzijas pakalpojuma

64sniegšana, izmantojot internetu, kļūst arvien populārāka.

1Trīs vienā pakalpojumi

2KP, izpētot tehnoloģiju attīstību Latvijā, papildus apskatīja

3pakalpojuma "Trīs vienā" vai "Divi vienā"

4ieviešanu, kad ar viena operatora pieslēgumu klientam iespējams

5iegūt divus vai vairāk pakalpojumus - balss telefoniju (telefona

6sakarus), internetu un televīziju. Šis pakalpojumu veids turpina

7attīstīties, gūstot plašu pieprasījumu starp Latvijas

8iedzīvotājiem, un ir pieejams praktiski visu operatoru

9piedāvājumos.

10Komplektu īpatsvars (klientu skaits, kas vienlaicīgi ir

11iegādājušies divus vai vairākus pakalpojumus) lielākajiem

12operatoriem: SIA "Lattelecom" - aptuveni (*), BALTCOM

13grupai aptuveni (*) no visiem klientiem, kas iegādājās maksas

14televīzijas pakalpojumu, savukārt IZZI grupai šis rādītājs ir

15aptuveni (*). Turklāt, salīdzinot pakalpojumu komplektu

16pieprasījumu 2011. un 2012.gadā, var secināt, ka tam ir pieaugoša

17tendence.

1IZZI grupas, BALTCOM grupas un

2SIA "Lattelecom" platformu salīdzinājums

3KP, veicot apvienošanās ietekmes izvērtēšanu, papildus

4salīdzināja trīs lielāko operatoru tehniskās iespējas: SIA

5"Lattelecom", BALTCOM un IZZI grupas pakalpojumu

6sniegšanai izmantotās platformas, lai noteiktu, kādas platformas

7iepriekšminētajiem operatoriem pašlaik ir pieejamas, kā arī kuru

8operatoru rīcībā ir modernākas un progresīvākas tehnoloģijas.SIA

9"Lattelecom" platformas:1) interneta protokola

10televīzijas platforma (IP TV jeb interaktīvā televīzija);2) zemes

11televīzijas platforma (DVB-T).

12BALTCOM grupas platformas: kabeļtīkls (analogais +

13ciparu);

14IZZI grupas platformas: kabeļtīkls (analogais + ciparu).

15KP secina, ka, salīdzinot SIA "Lattelecom", BALTCOM

16un IZZI grupas pieejamās platformas, pašlaik tehnoloģiski

17attīstītākās platformas ir SIA "Lattelecom" rīcībā, bet

18situācija varētu mainīties pēc Konkursa.

19Pašlaik SIA "Lattelecom" ir spēcīgs konkurents

20BALTCOM un IZZI grupai, jo SIA "Lattelecom"

21priekšrocība pagaidām ir attīstītāka un plašāka infrastruktūra,

22kas rada konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībniekiem.

23Svarīgs ir fakts, ka SIA "Lattelecom" piedāvāto

24interaktīvo televīziju ir iespējams abonēt tikai kopā ar

25internetu. Tas būtiski sadārdzina pakalpojumu televīzijas

26skatītājiem, kas nevēlas izmantot internetu vispār, vai vēlas

27izmantot cita operatora internetu. Turklāt šī pakalpojuma

28pieejamība ir ierobežota, t.i., saskaņā ar SIA

29"Lattelecom" sniegto informāciju, tas ir pieejams (*)

30no Latvijā reģistrētajām adresēm. Domājams, ka Rīgas teritorijā

31šis pakalpojums pamatā ir pieejams.

32Tādējādi, gadījumā, ja Konkursā uzvarēs apvienotais tirgus

33dalībnieks, tad SIA "Lattelecom" interaktīvās

34televīzijas pakalpojuma spiediens uz apvienotā tirgus dalībnieka

35kabeļtelevīzijas pakalpojumu var nebūt pietiekams. Īpaši šis

36risks pastāv pilsētās, kurās apvienotam tirgus dalībniekam tirgus

37daļa pārsniedz 40%. Visbūtiskāk konkurences samazināšanās notiks

38Ludzā un Balvos, nedaudz mazākā mērā Jēkabpilī un Rīgā. Kā jau

39minēts augstāk, Konkursa rezultāts var ietekmēt arī situāciju

40kanālu iepirkuma tirgū.

1Tirgus dalībnieku un nozares

2asociācijas un citu ieinteresēto pušu viedokļi par

3apvienošanos

4KP interneta vietnē - www.kp.gov.lv - saistībā ar BALCOM

5grupas un IZZI grupas apvienošanos tika publicēts uzaicinājums

6tirgus dalībniekiem sniegt viedokli par BALTCOM un IZZI grupas

7apvienošanās ietekmi uz konkurenci. KP izvērtēja tirgus

8dalībnieku (to asociāciju) viedokļus, kuri darbojas kādā no šajā

9lietā noteiktajiem tirgiem.

10SIA "Lattelecom" 11.01.2013. vēstulē Nr.5-1 norādīja

11(*).

12Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (turpmāk - LEKA)

1329.01.2013. vēstulē Nr.29-01/1 norādīja: "Mūsu viedoklis par

14situāciju kopumā nav mainījies un tas atspoguļots mūsu vēstulēs

15Jums Nr.05-08 2010.gada 29.augustā un Nr.05-08 precizēta

162010.gada 30.septembrī24.

17Kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū tiks pilnīgi zaudēta

18konkurence Jēkabpilī, Balvos un Ludzā. Rīgā un Jelgavā

19kabeļtelevīzijas tirgū praktiskas ietekmes nebūs. Neuzskatām, ka

20pašreizējā tirgus situācijā apvienotajam uzņēmumam būs interese

21izbūvēt jaunus koaksiālo kabeļu tīklus, bet galvenā uzmanība tiks

22veltīta interneta un datu pārraides pakalpojumu attīstībai, kur

23pašlaik jau pastāv spēcīga konkurence."

24SIA "LIVAS KTV" 17.01.2013. norādīja: "SIA

25"LIVAS KTV" negatīvi vērtē BALTCOM grupas un IZZI

26grupas apvienošanos. Apvienošanās rezultātā tirgū parādīsies

27dalībnieks, kas var ieņemt dominējošo stāvokli. Apvienošanās

28process negatīvi ietekmēs patērētājus - samazināsies konkurence,

29rezultātā var pieaugt pakalpojumu izcenojumi".

3025.01.2013. Viasat AS Latvia filiāles vēstulē Nr.25/01/2013 ir

31norādīts: "Ja apvienošanās tiks atļauta, vienīgais tirgus dalībnieks,

32kas būs spējīgs nodrošināt konkurences spiedienu jaunizveidotajam

33komersantam, būs SIA

34"Lattelecom". Tādējādi palielināsies maksas

35televīzijas mazumtirdzniecības tirgus caurskatāmība, kas

36attiecīgi rada saskaņotu

37darbību īstenošanas risku.

38Apvienošanās darījums nodrošinās jaunizveidotajam komersantam

39lielākās iespējas rīkoties neatkarīgi no patērētājiem. Patērētāju

40izvēles iespējas (attiecīgi - iespējas pārslēgties uz cita

41komersanta pakalpojumiem, ja esošais neapmierina kvalitātes

42un/vai cenas ziņā) ir ierobežotas ar tīkla esamību konkrētajā

43ģeogrāfiskajā teritorijā. Ievērojot konkurences spiediena

44trūkumu, jo īpaši tas būs aktuāli Latvijas teritorijā ārpus Rīgas

45pilsētas, kur bieži vien SIA "Lattelecom" ir

46vienīgais

47alternatīvais pakalpojuma sniedzējs." "Ņemot vērā

48Grozījumu projektu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu

49likumā25, pastāv risks, ka jaunizveidotais tirgus

50dalībnieks potenciāli var vēl vairāk pastiprināt savas pozīcijas

51maksas televīzijas mazumtirdzniecības tirgū, iegūstot tiesības

52izmantot virszemes ciparu televīzijas platformu savu maksas

53televīzijas paku signāla izplatīšanai."

54AS "BALTICOM" 28.01.2013. vēstulē Nr.32/01-2013

55norādīja: (*).

56SIA "L.A.T." 01.02.2013. vēstulē ir norādīts:

57"Vienīgais "mīnus" no šā darījuma - iedzīvotājiem

58(abonentiem) uz vienu operatoru kļūst mazāk".

5902.04.2013. SIA "TV3 Latvia" un SIA "LNT"

60vēstulē Nr.2/13-50 ir norādīts: "Apvienošanās rezultātā

61izveidosies dominējošs tirgus dalībnieks, kuram tiks nodrošināta

62iespēja rīkoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

63patērētājiem un piegādātājiem."

64KP ņēma vēra minētos viedokļus apvienošanās iespējamo seku

65izvērtēšanā. Šajā lēmumā izklāstītie fakti, vērtējumi, tirgus

66situācijas analīzes rezultāti liecina, ka tirgus dalībnieku

67identificētie riski nav lieli. KP atbalsta viedokli, ka riski

68ievērojami palielināsies, ja apvienotais tirgus dalībnieks iegūs

69tiesības sniegt maksas televīzijas pakalpojumus uz zemes

70platformas.

1Apvienošanās dalībnieku sniegtā

2informācija par efektivitātes ieguvumiem

3Apvienošanās dalībnieku apvienošanās mērķis saskaņā ar

4Ziņojumā sniegto informāciju ir:

5- nostiprināt apvienošanās dalībnieku finansiālo stāvokli, lai

6veiksmīgi konkurētu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū;

7- palielināt iespēju patērētājiem piedāvāt konkurētspējīgākus,

8daudzveidīgākus un pieejamākus pakalpojumus;

9- optimizēt finansiālos, ekonomiskos un darbaspēku resursus,

10tādējādi sasniedzot komercdarbībā efektivitāti un saskaņotību,

11iegūtu zināmu mērogu konkurēšanai ar lielākajiem Latvijas

12konkurentiem, īpaši SIA "Lattelecom" un maksas

13televīzijas tirgū ar Viasat AS Latvia filiāli.

14Tālākās attīstības nodrošināšanai tiek paredzēts, ka

15apvienošanās:

16- pilnveidos apvienošanās dalībnieku darbības veidus un

17novērsīs ieguldījumu pārklāšanos;

18- pilnveidos līdzekļus elektronisko sakaru tīkla attīstībā

19jaunos reģionos, klientu servisa nodrošināšanai un jaunu

20konkurentspējīgāku pakalpojumu ieviešanai;

21- pilnveidos zināšanas par tehnoloģijām, produktu un

22pakalpojumu izvēli, nodrošinot izmaksu samazināšanos, līdz ar to

23palielinot apvienotās komercsabiedrības konkurētspēju tirgū un

24uzlabojot patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.

25Apvienošanās dalībnieki uzskata, ka kopīga pakalpojuma

26attīstība un apvienošanās kontroles, klientu servisa, kompetences

27priekšrocība ir pozitīvs aspekts, kas nodrošinās sekmīgu

28elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību un patērētāju vajadzību

29apmierināšanu. Apvienošanās arī sekmēs infrastruktūras attīstību,

30izmantojot jaunākās tehnoloģijas un progresīvākus un

31mūsdienīgākus risinājumus.

1Secinājumi

2Izvērtējot Ziņojumā sniegto un papildus iegūto un pārbaudīto

3informāciju, viedokļus un citus faktus, KP secina, ka

4paredzētajai BALTCOM grupas, IZZI grupas apvienošanās būs

5atšķirīga ietekme maksas televīzijas pakalpojumu tirgū Rīgā,

6Jēkabpilī, Ludzā un Balvos un balss telefonijas tirgū Latvijā,

7interneta, datu pārraides tirgū un maksas televīzijas kanālu

8vairumtirdzniecības tirgū.

9Apvienošanās rezultātā maksas televīzijas pakalpojumu tirgū

10Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos BALTCOM grupai un IZZI grupai

11palielināsies kopējā tirgus daļa un tas ļaus nostiprināt savas

12pozīcijas minētajos konkrētajos tirgos. Lai arī apvienošanās

13rezultātā palielināsies apvienotā tirgus dalībnieka iepirkuma

14vara maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū, taču

15šajā tirgū ir spēcīgi piegādātāji - MTG Broadcasting AB un citi

16starptautisko programmu ražotāji, kuriem ir kompensējoša

17pirktspēja. Tādējādi maksas televīzijas kanālu

18vairumtirdzniecības, balss telefonijas un interneta, datu

19pārraides tirgū ietekme nebūs būtiska.

20Lēmuma 5.1.1.punktā konstatēts, ka maksas televīzijas tirgū

21pastāv ienākšanas barjeras. Tajā pašā laikā notiekot ātrai

22telekomunikāciju tirgus attīstībai, barjeras samazinās.

23Maksas televīzijas pakalpojumu tirgū Rīgā, Jēkabpilī un Ludzā

24pastāv alternatīvi pakalpojumu sniedzēji. Viena no būtiskākajām

25alternatīvām ir zemes maksas televīzija, jo tā aptver visu

26Latvijas teritoriju un jebkuram klientam, kas vēlas saņemt tieši

27maksas televīzijas pakalpojumu, bet tam nav citas izvēles

28iespējas, šī ir tuvākā alternatīva. Kā alternatīva zemes

29televīzijai, vietās kur nav kabeļtelevīzija, ir

30satelīttelevīzija, taču tā satura un cenas ziņā atšķiras un ne

31visur var uzstādīt nepieciešamās iekārtas. Kā jauna alternatīva

32konstatējama interneta televīzija, kuru piedāvā SIA

33"Lattelecom" un perspektīvā arī mobilā telefona

34operatori.

35KP uzskata, ka pēc apvienošanās īstermiņa un vidējā termiņa

36perspektīvā SIA Lattelecom" un apvienotā tirgus dalībnieka

37pozīcijas maksas televīzijas tirgū pakāpeniski izlīdzināsies, bet

38tas būs atkarīgs no tirgus dalībnieku spējām pielāgoties

39mainīgajiem tirgus apstākļiem, piedāvāt inovācijas, labāku

40apkalpošanas kvalitāti un Konkursa rezultātiem. Tirgus dalībnieku

41sniegtā informācija liecina, ka (*), ievērojot nepieciešamību

42regulāri investēt tīklu attīstībā. KP uzskata, ka maksas

43televīzijas tirgus dalībnieku skaita palielināšanās varētu notikt

44tikai ar tādu tirgus dalībnieku ienākšanu, kas darbosies

45interneta platformā. Pagaidām tādu ievērojamu tirgus dalībnieku,

46izņemot SIA "Lattelecom" un apvienošanās dalībniekus,

47nav. Tāpēc īstermiņa perspektīvā vēl turpināsies patērētāju

48atkarība, televīzijas (saturiska) piedāvājuma stagnācija.

49Sagaidāms arī, ka būs novērojama abonentu migrācija, ievērojot

50tirgus dalībnieku nemitīgi piedāvātās akcijas jauniem abonentiem

51un jauno tehnoloģiju attīstību un patērētāju paradumu maiņu, kas

52mazinās patērētāju atkarību un visticamāk varēs nodrošināt

53patērētājiem to vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu. Šos procesus

54ierobežo terminētie līgumi (abonenta piesaiste uz 1 vai 2 gadiem

55pie noteikta pakalpojumu sniedzēja), tomēr 19.05.2011. veiktie

56grozījumi Elektronisko sakaru likumā nodrošina patērētājiem

57tiesības attiecībā uz šādu līgumu laušanu. Ilgtermiņa perspektīvā

58sagaidāma lielāka patērētāju paradumu maiņa un lielāka

59televīzijas pakalpojuma pieejamība atsaistīti no infrastruktūras

60nodrošinātājiem.

61KP norāda, ka konkurences apstākļi lietā definētajos tirgos

62var mainīties. Apvienošanās dalībnieku uzvaras Konkursā gadījumā

63būtiski pastiprināsies to tirgus vara maksas televīzijas tirgū.

64Šajā gadījumā apvienoto tirgus dalībnieku vairs būtiski

65neietekmēs efektīvas konkurences spiediens (SIA

66"Lattelecom" zemes maksas televīzija) gadījumā, kad

67patērētājs vēlas tikai maksas televīzijas pakalpojumus, bez

68interneta. Kā vāja alternatīva būs mazie kabeļtelevīzijas

69operatori, kas nevar tikt uzskatīti par efektīviem konkurentiem,

70jo parasti nodrošina pakalpojumu ļoti nelielās teritorijās, kā

71arī Viasat AS Latvia filiāle, kuras pakalpojumi ir salīdzinoši

72dārgāki. Turklāt Viasat AS Latvia filiāles sniegtā pakalpojuma

73pieejamība arī ir ierobežota, jo ne visās ēkās atļauts uzstādīt

74satelītantenas (estētiskās un tehniskās dabas ierobežojumi).

75Vienlaikus secināms, ka, tā kā maksas zemes televīzijas

76pakalpojumam tiek noteikta vienota cena visā Latvijas teritorijā,

77Konkursa uzvarētājs šo cenu noteiks, balstoties uz vispārējiem

78konkurences apstākļiem, t.i., atsevišķās teritorijās pastāvošie

79maksas televīzijas pakalpojumu cenu piedāvājumi atsevišķos

80gadījumos potenciāli var ierobežot zemes televīzijas operatora

81cenu, kas var nedaudz mazināt negatīvo ietekmi uz konkurenci,

82tomēr apvienotā uzņēmuma konkurenti maksas televīzijas tirgū

83īstermiņā un, visticamāk, arī vidējā termiņa perspektīvā nevarēs

84radīt pietiekošu konkurences spiedienu apvienotam uzņēmumam.

85Konstatējot riskus konkurencei saskaņā ar KL 16.panta trešo

86daļu ir pamats piemērot saistošos noteikumus, kas novērš negatīvo

87ietekmi uz konkurenci.

1Saistošie noteikumi

222.03.2013. KP nosūtīja SIA "BALTCOM TV" un SIA

3"IZZI COM" vēstuli Nr.472, kurā tika norādīti riski,

4kas varētu rasties saistībā ar paziņoto apvienošanos.

505.04.2013. un 08.04.2013. KP saņēma SIA "BALTCOM

6TV" un SIA "IZZI COM" vēstules, kurās tika

7piedāvāti iespējamie saistošie noteikumi.

8Ievērojot, ka apvienošanās pie noteiktiem apstākļiem

9(apvienošanās dalībnieku uzvara Konkursā) būtiski samazinās

10konkurenci, KP secina, ka ir jānosaka saistošie noteikumi, kas

11nodrošinātu efektīvu konkurenci maksas televīzijas tirgū.

12Izvērtējot piedāvātos saistošos noteikumus, KP atzīst par

13piemērotu un atbilstošu apvienošanās dalībnieku apņemšanos

14izpildīt saistošo noteikumu, pakārtojot apvienošanos atļaušanu

15tam, vai apvienošanās dalībnieki uzvar vai neuzvar Konkursā par

16zemes apraidi nākamajiem gadiem. Attiecīgi, ja SIA "BALTCOM

17TV" un SIA "IZZI COM", vai kāds cits grupas

18uzņēmums uzvarēs Konkursā, tad apvienošanās atļauja paliek spēkā

19ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta tādu saistošo noteikumu

20izpilde, kas novērš apvienošanās negatīvās sekas konkurencei šī

21lēmuma 4.1.2. punktā minētajos maksas televīzijas pakalpojumu

22tirgos.

23Ziņojuma iesniedzējs piedāvāja šādus saistošos noteikumus: ja

24SIA "BALTCOM TV" vai SIA "IZZI COM" (vai to

25saistītie uzņēmumi) uzvar Konkursā par zemes apraidi, SIA

26"BALTCOM TV" divu nedēļu laikā no Konkursa rezultātu

27paziņošanas dienas uzsāk sarunas ar KP un piedāvā saistošos

28noteikumus attiecībā uz maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanu.

29Ja piedāvātie saistošie noteikumi novērš negatīvās sekas

30konkurencei, KP divu mēnešu laikā pieņem lēmumu, ar ko apstiprina

31saistošo noteikumu piemērošanu. Ja piedāvātie saistošie noteikumi

32nenovērš negatīvās sekas konkurencei, KP nepieņem lēmumu, ar ko

33apstiprina saistošos noteikumu piemērošanu, un lēmumā noteiktā

34atļauja apvienoties zaudē spēku.

35Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma

366.panta pirmās daļas 4.punktu, 8.panta pirmās daļas 5.punktu,

3715.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu un 16.panta trešo

38daļu, Konkurences padome

39nolēma:

40Atļaut SIA "BALTCOM TV" un SIA "IZZI COM"

41apvienošanos, kas paredzēta, SIA "BALTCOM TV" iegūstot

42(*) SIA "IZZI COM" kapitāla daļu, nosakot šādus

43saistošos noteikumus:

441) ja SIA "BALTCOM TV" vai SIA "IZZI COM"

45(vai to saistītie uzņēmumi) uzvar Konkursā par virszemes apraidi,

46SIA "BALTCOM TV" divu nedēļu laikā no Konkursa

47rezultātu paziņošanas dienas uzsāk sarunas ar Konkurences padomi

48un piedāvā saistošos noteikumus attiecībā uz maksas televīzijas

49pakalpojumu sniegšanu;

502) ja piedāvātie saistošie noteikumi novērš negatīvās sekas

51konkurencei, Konkurences padome divu mēnešu laikā pieņem lēmumu,

52ar ko apstiprina saistošo noteikumu piemērošanu;

533) ja piedāvātie saistošie noteikumi nenovērš negatīvās sekas

54konkurencei un Konkurences padome nepieņem lēmumu, ar ko

55apstiprina saistošos noteikumu piemērošanu, ar šo lēmumu atļautā

56apvienošanās zaudē spēku.

57Saskaņā ar KL 8.panta otro daļu KP lēmumu var pārsūdzēt

58Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

59stāšanās dienas.

60(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

611 06.02.2013., 12.02.2013. un 02.04.2013. no

62apvienošanās dalībniekiem ir saņemta papildus informācija pēc KP

63pieprasījuma.

642 SIA "TELEVIDEOTĪKLS" īsteno izšķirošo

65ietekmi pār SIA "Technonet" (100%) (reģ.Nr.45403012869,

66juridiskā adrese: Čiekuru iela 6, Jēkabpils, LV-5202, Latvija) un

67SIA "Multitone Balt" (100 %) (reģ.Nr.40003075810,

68juridiskā adrese: Lielā iela 7-16, Jelgava, LV-3001,

69Latvija).

703 SIA "INTERNETA PASAULE" īsteno

71izšķirošo ietekmi pār SIA "IPTV.LV" (100%)

72(reģ.Nr.50003821041, juridiskā adrese: Brīvības gatve 214, Rīga,

73LV-1039, Latvija)un SIA "RĪGAS KABEĻRADIO" (100%)

74(reģ.Nr.40003288041, juridiskā adrese: Brīvības gatve 214M-2,

75Rīga, LV-1039, Latvija), kā arī īsteno kopīgu ar AWA-Accesos Web

76Alternativos(reģ.Nr.1000143447, Spānijas Karaliste) izšķirošo

77kontroli pār SIA "AWA Pasaule" (reģ.Nr.40003918619,

78juridiskā adrese: Brīvības iela 214m, Rīga, LV-1039,

79Latvija).

804 SIA "BALTCOM TV" īsteno kopīgu ar SIA

81"LETA video" (reģ.Nr.40003897798) izšķirošu kontroli

82pār SIA "TV 24".

835 SIA "RĪGAS KABEĻRADIO" īsteno izšķirošo

84ietekmi pār SIA "RĪGAS RADIOTRANSLĀCIJA",

85(reģ.Nr.40003009976, juridiskā adrese: Stirnu iela 21-1, Rīga,

86LV-1082, Latvija).

876 SIA "IZZI Ethernet" īsteno izšķirošo

88ietekmi pār SIA "COM4TEL" (100%) (reģ.Nr.50003293171,

89juridiskā adrese: Ieriķu iela 67a, Rīga, LV-1084, Latvija).

907 BALTCOM grupas apgrozījums 2011.gadā sasniedza Ls

9117 500 621, savukārt IZZI grupas apgrozījums 2011. finanšu

92gadā bija Ls8 334 561.

938 KP 13.11.2010. lēmums Nr.83 "Par Baltkom

94grupas, Izzi grupas un SIA "EST Risinājumi"

95apvienošanos", publicēts laikrakstā "Latvijas

96Vēstnesis", 08.12.2010. (Nr.194).

979 Saīsinājums no angl. Digital Video

98Broadcasting-Terrestrial (zemes ciparu apraide).

9910

100http://www.kp.gov.lv/files/pdf/kfqEU3RtpR.pdf.

10111 Maksas televīzijas tirgus uzraudzība,

102http://kp.gov.lv/lv/tirgus-uzraudzibas-un-petijumi/tirgus-uzraudzibas-1

10312

104http://www.kp.gov.lv/files/pdf/kfqEU3RtpR.pdf.

10513 Ziņojumā norādītā informācija un SIA

106"Lattelecom" 28.09.2010. vēstulē Nr.19853-1 sniegtās

107ziņas.

10814 KP 27.05.2010. lēmums Nr.42 "Par ziņojumu

109par SIA "Baltkom TV SIA" un SIA

110"Televideotīkls" apvienošanos".

11115 Saskaņā ar KL 1.panta 10.punktu "tirgus

112daļa - tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū

113attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu".

11416 SIA "Lattelecom" 11.01.2013. vēstulē

115Nr.5-1 ir norādīts, ka (*). Minētie dati ir ļoti tuvi KP

116aprēķinātajām tirgus daļām, kopīgā apvienošanās dalībnieka tirgus

117daļa atšķiras tikai 5% robežās. Līdz ar to jāsecina, ka dati

118pamatā atspoguļo patieso situāciju tirgū.

11917 Praktiski visi kabeļtelevīzijas operatori

120piedāvā arī interneta pakalpojumus, un uz interneta pakalpojumu

121bāzes, kā minēts augstāk, iespējams nodrošināt arī televīzijas

122pakalpojumus, šajā gadījumā patērētājs maksās gan par televīzijas

123pakalpojumu, gan par interneta pakalpojumu.

12418 Nav ietverta Viasat AS Latvia filiāles tirgus

125daļa.

12619 Nav ietverta VIASAT tirgus daļa.

12720 Nav ietverta Viasat AS Latvia filiāles tirgus

128daļa.

12921 Pēc TNS sniegtās informācijas.

13022

131http://www.kp.gov.lv/files/pdf/UNldnCrDP7.pdf.

13223

133http://jaunumi.lattelecom.lv/ziņas-presei/tv-abonenti-200000/

13424 LEKA (29.08.2010. vēstulē Nr.05-08) uzskata, ka

135BALTCOM grupas un IZZI grupas apvienošanās gadījumā Jēkabpilī,

136Balvos un Ludzā konkurences nebūs kā tādas, jo tirgū darbosies

137viens monopolists un tāpēc plānotā apvienošanās kabeļtelevīzijas

138pakalpojumu jomā būtu jāuzskata par nevēlamu. Bet šis viedoklis

139ir attiecināms tikai uz šīm trim nosauktajām pilsētām un tikai

140analogās kabeļtelevīzijas tehnoloģijas pakalpojumiem. Citās

141apdzīvotajās vietās, kur darbojas tikai viens vai neviens no

142minētajiem tirgus dalībniekiem, iespējamā apvienošanās neradīs

143izmaiņas konkurences situācijā. Tāpat LEKA norāda, ka minētā

144apvienošanās neietekmē konkurenci maksas televīzijas pakalpojumu

145tirgū attiecībā pret citām televīzijas programmu izplatīšanas

146tehnoloģijām, tādām kā satelītu televīzija vai virszemes ciparu

147televīzija, kas pieejamas visā Latvijas teritorijā.

14825

149http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf

150Konkurences padomes priekšsēdētāja

151p.i. Dz.Striks