Par tirgus dalībnieku apvienošanos

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Konkrētie tirgi

Saskaņā ar Ziņojumā minēto informāciju, apvienošanās

dalībnieki un to saistītie uzņēmumi darbojas šādos tirgos:

- industriālajiem patērētājiem paredzēto miltu ražošanas

tirgus Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā);

- gala patērētājiem paredzēto miltu ražošanas tirgus

Latvijā.

Tā kā graudi ir galvenā miltu izejviela un abi apvienošanās

dalībnieki iepērk šos graudus kā izejvielu, tad apvienošanās

tiešā veidā ietekmēs kviešu graudu un rudzu graudu iepirkuma

tirgu. Tāpēc Lietā tiks definēts arī graudu iepirkuma tirgus,

apskatot situāciju kviešu un rudzu graudu tirgū atsevišķi.

Apvienošanās dalībnieku pamatdarbība ir saistīta ar miltu

ražošanu un pārdošanu. Saskaņā ar KL 1.panta 5.punktu

konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā

ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci

konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā, ņemot vērā pieprasījuma un

piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

īpašības.

KP rīcībā esošā informācija liecina, ka pielietojums kviešu un

rudzu miltiem ir atšķirīgs, jo no katra no šiem minētajiem miltu

veidiem tiek cepta atšķirīga veida maize (baltmaize, rupjmaize

u.c. veida maize). Papildus miltu ražotāji kviešu un rudzu miltus

iedala vairākās šķirās jeb tipos.

Bez tam KP uzskata, ka konkrētos preces tirgus ir pamats

nodalīt atkarībā no patēriņa veida, t.i., industriālajiem

patērētājiem paredzētie milti un gala patērētājiem paredzētie

milti, kas tiek fasēti un izplatīti atšķirīgi.

Attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko tirgu KP secina, ka tirgus

teorētiski varētu būt plašāks nekā Latvijas teritorija, jo notiek

gan miltu eksports, gan imports. Taču konkrētās apvienošanās

dalībnieku sniegtā informācija liecina, ka (*).

4.1. 25.03.2013. UAB "Malinvest" vēstulē ir

norādīts, ka UAB "Malsena Plius" faktiski eksportē

industriālajiem patērētājiem paredzētos miltus uz Latviju un

Igauniju.

Apvienošanās dalībnieku sniegtā informācija liecina, ka laika

posmā no 2009.-2012.gadam UAB "Malsena Plius" uz

Latviju eksportēto industriālajiem patērētājiem paredzēto miltu

apjoms veidoja (*) no UAB "Malsena Plius" kopējā

industriālajiem patērētājiem saražotās produkcijas apjoma.

Laika posmā no 2009.-2012.gadam UAB "Malsena Plius"

uz Igauniju eksportēto industriālajiem patērētājiem paredzēto

miltu apjoms veidoja (*) no UAB "Malsena Plius" kopējā

industriālajiem patērētājiem saražotās produkcijas apjoma.

AS "Rīgas Dzirnavnieks" faktiski eksportē

industriālajiem patērētājiem paredzētos miltus uz Lietuvu un

Igauniju.

Laika posmā no 2009.-2012.gadam AS "Rīgas

Dzirnavnieks" uz Lietuvu eksportēto industriālajam patēriņam

paredzēto miltu apjoms veidoja (*) no AS "Rīgas

Dzirnavnieks" kopējā industriālajiem patērētājiem saražotās

produkcijas apjoma.

Laika posmā no 2009.-2012.gadam AS "Rīgas

Dzirnavnieks" uz Igauniju eksportēto industriālajam

patēriņam paredzēto miltu apjoms veidoja (*) no AS "Rīgas

Dzirnavnieks" no AS "Rīgas Dzirnavnieks" kopējā

industriālajiem patērētājiem saražotās produkcijas apjoma.

25.03.2013. UAB "Malinvest" vēstulē ir norādīts (*).

Savukārt Ziņojumā ir norādīts, ka "(..) loģistikas izmaksas

ir pamata barjera, jo produkts ir salīdzinoši lēts un smags, kā

rezultātā konkurēt tirgū, kas ir vairāk kā 100 km no dzirnavu

atrašanās vietas ir sarežģīti." Lietā iegūtā informācija

liecina, ka efektīvais miltu pārvadāšanas attālums ar speciālajām

mašīnām ir ap 200 km.

Tādējādi miltu tirdzniecība efektīvi var notikt samērā

ierobežotā ģeogrāfiskajā teritorijā.

4.2. Informācija, kas ir iegūta no Latvijas lielākajiem

maizes un konditorijas izstrādājumu ražotājiem par miltu

piegādātāju sastāvu un katra piegādātāja īpatsvaru kopējā miltu

iepirkumā 2011. un 2012.gadā, liecina, ka Latvijas ražotāju un to

saistīto uzņēmumu (piemēram AS "Dobeles dzirnavnieks"

un "Tartu Mill") īpatsvars ir prevalējošs (skat. Lēmuma

5.4.punktu).

Iegūtā informācija liecina, ka ārvalstu piegādātāju īpatsvars

iepirkumos pamatā nepārsniedz 10%, (*). Tādējādi Lietā esošā

informācija neļauj paplašināt ģeogrāfiskā tirgus robežas plašāk

nekā Latvijas teritorija, jo pamatā industriālo miltu patēriņu

nodrošina Latvijas miltu piegādātāji. Minēto informāciju

apliecina arī tālāk šajā dokumentā ietvertā informācija, kuru ir

snieguši lielie miltu pircēji attiecībā par savu miltu

piegādātāju izvēli.

Izvērtējot situāciju, var secināt, ka Lietuvas un Polijas

miltu piegādātāji pašlaik ir mazāk nekā pašreizējie piegādātāji,

vairāk tie ir vērtējami kā potenciālie vai alternatīvie

piegādātāji. Taču ņemot vērā UAB "Malsena Plius"

neizmantoto jaudu apmēru (*), tad šīm uzņēmumam ir iespējas

palielināt savu klātbūtni Lietā definētajos tirgos, kas ir

saistīti ar miltu tirdzniecību.

Savukārt graudu tirgus gadījumā tirgus ir plašāks nekā

Latvijas teritorijā. Minētais secinājums ir balstīts uz tabulā

Nr.3 iekļautās informācijas izvērtējuma, kā arī uz no Centrālās

statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP)1 iegūto

informāciju, ka gan graudu eksports, gan imports notiek pamatā

Eiropas Savienības ietvaros, gan plašākā teritorijā, t.i.

importa-eksporta darījumi notiek uz un no Krievijas, Kazahstānas

un Apvienotajiem Arābu emirātiem.

Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas

šādos konkrētajos tirgos:

- industriālajiem patērētājiem paredzēto kviešu miltu tirgus

Latvijas teritorijā;

- industriālajiem patērētājiem paredzēto rudzu miltu tirgus

Latvijas teritorijā;

- gala patērētājiem paredzēto kviešu miltu tirgus Latvijā;

- gala patērētājiem paredzēto rudzu miltu tirgus Latvijā;

- graudu tirgus ES un plašākās robežās.