Par tirgus dalībnieku apvienošanos

1Apvienošanās dalībnieki

21.1. Konkrētajā apvienošanās darījumā pircējs ir UAB

3"Malinvest", bet AS "Rīgas Dzirnavnieks" ir

4mērķa sabiedrība. AS "Rīgas Dzirnavnieks" lielākais

5akcionārs līdz apvienošanās darījumam bija Zviedrijā reģistrētais

6uzņēmums LANTMANNEN CEREALIA AB.

7Saskaņā ar 2013.gada 12.martā noslēgto pārdošanas līgumu

8uzņēmums LANTMANNEN CEREALIA AB pārdeva savā īpašumā esošās AS

9"Rīgas Dzirnavnieks" akcijas, kas sastādīja (*) no

10kopējā AS "Rīgas Dzirnavnieks" akciju apjoma.

11(*). UAB "Malsena Plius" ir viena no lielākajām un

12modernākajām graudu pārstrādes sabiedrībām Lietuvā.

13Ziņojumā ir norādīts, ka uzņēmumu grupas, kurā ietilpst UAB

14"Malinvest" un UAB "Malsena Plius",

15īpašnieces ir divas Luksemburgas sabiedrības jeb "Amber

16fondi" Amber Trust SCA (Amber I) un Amber Trust II SCA

17(Amber II), kuras pieder dažādiem investoriem, bet tos pārvalda

18vienas un tās pašas juridiskās personas jeb ieguldījumu pārvaldes

19sabiedrības.

20UAB "Malinvest" 25.03.2013. vēstulē ir sniegusi šādu

21informāciju:

221.2. Amber I

23Amber Trust S.C.A., SICAF-SIF (Luksemburga), reģistrācijas

24numurs B-87.145, juridiskā adrese 412F Route, d'Esch,

25Luksemburga, pasta indekss 1030, ko uzrauga Luksemburgas Finanšu

26Sektora Uzraudzības Komisija, turpmāk - Amber I.

27(*).

281.3. Amber II

29Amber Trust II S.C.A., SICAF (Luksemburga), reģistrācijas

30numurs B-103.888, juridiskā adrese 412F Route, Luksemburga, pasta

31indekss 1030, ko uzrauga Luksemburgas Finanšu Sektora Uzraudzības

32Komisija, turpmāk - Amber II.

33(*).

34AS "Rīgas Dzirnavnieks" pašreizējie un plānotie

35darbības veidi ir: uzņēmums ražo un pārdod graudu produktus -

36visa veida kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas un

37citus graudu produktus maiznīcām un konditorejām, kā arī

38produktus mazos iepakojumos gala patērētājiem.

1Apvienošanās veids

2Saskaņā ar KL 15.panta pirmās daļas 3.punktu: "Tirgus

3dalībnieku apvienošanās ir: (…) tāds stāvoklis, kad viena vai

4vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār

5vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki

6tirgus dalībnieki iegūst (...) tiešu vai netiešu izšķirošu

7ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus

8dalībniekiem".

9Apvienošanās īstenota, UAB "Malinvest" iegādājoties

10(*) AS "Rīgas Dzirnavnieks" akciju.

1Ziņojuma iesniegšanas

2pienākums

3Apvienošanās ir paziņojama KP saskaņā ar KL 15.panta otrajā

4daļā noteikto: "Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties

5kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms

6apvienošanās iesniedz Konkurences padomei pilnu ziņojumu, ja

7apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu

8gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 25 miljoniem

9latu."

10KL 15.panta otrā prim daļa nosaka, ka Ziņojumu neiesniedz, ja

11vienam no diviem apvienošanās dalībniekiem apgrozījums

12iepriekšējā finanšu gadā Latvijā nepārsniedz 1,5 miljonus

13latu.

14Apvienošanās dalībnieku kopējo apgrozījumu nosaka pēc

15Noteikumu Nr.800 III nodaļas "Apgrozījuma

16aprēķināšana" prasībām. Savukārt tirgus dalībnieka

17kopējo neto apgrozījumu aprēķina, saskaitot iepriekšējā finanšu

18gada ieņēmumus no tirgus dalībnieka darbības, preču pārdošanas un

19pakalpojumu sniegšanas Latvijā.

20Saskaņā ar Ziņojumā norādīto kopējais apvienošanās dalībnieku

21apgrozījums ir Ls (*), t.i., pārsniedz 25 miljonus latu.

22Ņemot vērā augstāk minēto, KP secina, ka īstenojot konkrēto

23apvienošanos, izpildās KL 15.panta otrās daļas 1. punkta

24kritērijs, kas attiecās uz apvienošanās dalībnieku kopējo

25apgrozījumu.

26Uz konkrēto apvienošanās darījumu nav attiecināms KL 15.panta

27otrās prim daļas izņēmums, jo katra apvienošanās dalībnieka neto

28apgrozījums pārsniedz 1,5 miljonus latu.

29Tādējādi izpildās KL 15.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais

30paziņošanas kritērijs (apgrozījums ne mazāks par 25 miljoniem

31latu) un konkrētā apvienošanās pakļaujama KP kontrolei, t.i., KP

32ir iesniedzams pilns apvienošanās ziņojums.

1Konkrētie tirgi

2Saskaņā ar Ziņojumā minēto informāciju, apvienošanās

3dalībnieki un to saistītie uzņēmumi darbojas šādos tirgos:

4- industriālajiem patērētājiem paredzēto miltu ražošanas

5tirgus Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā);

6- gala patērētājiem paredzēto miltu ražošanas tirgus

7Latvijā.

8Tā kā graudi ir galvenā miltu izejviela un abi apvienošanās

9dalībnieki iepērk šos graudus kā izejvielu, tad apvienošanās

10tiešā veidā ietekmēs kviešu graudu un rudzu graudu iepirkuma

11tirgu. Tāpēc Lietā tiks definēts arī graudu iepirkuma tirgus,

12apskatot situāciju kviešu un rudzu graudu tirgū atsevišķi.

13Apvienošanās dalībnieku pamatdarbība ir saistīta ar miltu

14ražošanu un pārdošanu. Saskaņā ar KL 1.panta 5.punktu

15konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā

16ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci

17konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā, ņemot vērā pieprasījuma un

18piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

19īpašības.

20KP rīcībā esošā informācija liecina, ka pielietojums kviešu un

21rudzu miltiem ir atšķirīgs, jo no katra no šiem minētajiem miltu

22veidiem tiek cepta atšķirīga veida maize (baltmaize, rupjmaize

23u.c. veida maize). Papildus miltu ražotāji kviešu un rudzu miltus

24iedala vairākās šķirās jeb tipos.

25Bez tam KP uzskata, ka konkrētos preces tirgus ir pamats

26nodalīt atkarībā no patēriņa veida, t.i., industriālajiem

27patērētājiem paredzētie milti un gala patērētājiem paredzētie

28milti, kas tiek fasēti un izplatīti atšķirīgi.

29Attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko tirgu KP secina, ka tirgus

30teorētiski varētu būt plašāks nekā Latvijas teritorija, jo notiek

31gan miltu eksports, gan imports. Taču konkrētās apvienošanās

32dalībnieku sniegtā informācija liecina, ka (*).

334.1. 25.03.2013. UAB "Malinvest" vēstulē ir

34norādīts, ka UAB "Malsena Plius" faktiski eksportē

35industriālajiem patērētājiem paredzētos miltus uz Latviju un

36Igauniju.

37Apvienošanās dalībnieku sniegtā informācija liecina, ka laika

38posmā no 2009.-2012.gadam UAB "Malsena Plius" uz

39Latviju eksportēto industriālajiem patērētājiem paredzēto miltu

40apjoms veidoja (*) no UAB "Malsena Plius" kopējā

41industriālajiem patērētājiem saražotās produkcijas apjoma.

42Laika posmā no 2009.-2012.gadam UAB "Malsena Plius"

43uz Igauniju eksportēto industriālajiem patērētājiem paredzēto

44miltu apjoms veidoja (*) no UAB "Malsena Plius" kopējā

45industriālajiem patērētājiem saražotās produkcijas apjoma.

46AS "Rīgas Dzirnavnieks" faktiski eksportē

47industriālajiem patērētājiem paredzētos miltus uz Lietuvu un

48Igauniju.

49Laika posmā no 2009.-2012.gadam AS "Rīgas

50Dzirnavnieks" uz Lietuvu eksportēto industriālajam patēriņam

51paredzēto miltu apjoms veidoja (*) no AS "Rīgas

52Dzirnavnieks" kopējā industriālajiem patērētājiem saražotās

53produkcijas apjoma.

54Laika posmā no 2009.-2012.gadam AS "Rīgas

55Dzirnavnieks" uz Igauniju eksportēto industriālajam

56patēriņam paredzēto miltu apjoms veidoja (*) no AS "Rīgas

57Dzirnavnieks" no AS "Rīgas Dzirnavnieks" kopējā

58industriālajiem patērētājiem saražotās produkcijas apjoma.

5925.03.2013. UAB "Malinvest" vēstulē ir norādīts (*).

60Savukārt Ziņojumā ir norādīts, ka "(..) loģistikas izmaksas

61ir pamata barjera, jo produkts ir salīdzinoši lēts un smags, kā

62rezultātā konkurēt tirgū, kas ir vairāk kā 100 km no dzirnavu

63atrašanās vietas ir sarežģīti." Lietā iegūtā informācija

64liecina, ka efektīvais miltu pārvadāšanas attālums ar speciālajām

65mašīnām ir ap 200 km.

66Tādējādi miltu tirdzniecība efektīvi var notikt samērā

67ierobežotā ģeogrāfiskajā teritorijā.

684.2. Informācija, kas ir iegūta no Latvijas lielākajiem

69maizes un konditorijas izstrādājumu ražotājiem par miltu

70piegādātāju sastāvu un katra piegādātāja īpatsvaru kopējā miltu

71iepirkumā 2011. un 2012.gadā, liecina, ka Latvijas ražotāju un to

72saistīto uzņēmumu (piemēram AS "Dobeles dzirnavnieks"

73un "Tartu Mill") īpatsvars ir prevalējošs (skat. Lēmuma

745.4.punktu).

75Iegūtā informācija liecina, ka ārvalstu piegādātāju īpatsvars

76iepirkumos pamatā nepārsniedz 10%, (*). Tādējādi Lietā esošā

77informācija neļauj paplašināt ģeogrāfiskā tirgus robežas plašāk

78nekā Latvijas teritorija, jo pamatā industriālo miltu patēriņu

79nodrošina Latvijas miltu piegādātāji. Minēto informāciju

80apliecina arī tālāk šajā dokumentā ietvertā informācija, kuru ir

81snieguši lielie miltu pircēji attiecībā par savu miltu

82piegādātāju izvēli.

83Izvērtējot situāciju, var secināt, ka Lietuvas un Polijas

84miltu piegādātāji pašlaik ir mazāk nekā pašreizējie piegādātāji,

85vairāk tie ir vērtējami kā potenciālie vai alternatīvie

86piegādātāji. Taču ņemot vērā UAB "Malsena Plius"

87neizmantoto jaudu apmēru (*), tad šīm uzņēmumam ir iespējas

88palielināt savu klātbūtni Lietā definētajos tirgos, kas ir

89saistīti ar miltu tirdzniecību.

90Savukārt graudu tirgus gadījumā tirgus ir plašāks nekā

91Latvijas teritorijā. Minētais secinājums ir balstīts uz tabulā

92Nr.3 iekļautās informācijas izvērtējuma, kā arī uz no Centrālās

93statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP)1 iegūto

94informāciju, ka gan graudu eksports, gan imports notiek pamatā

95Eiropas Savienības ietvaros, gan plašākā teritorijā, t.i.

96importa-eksporta darījumi notiek uz un no Krievijas, Kazahstānas

97un Apvienotajiem Arābu emirātiem.

98Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas

99šādos konkrētajos tirgos:

100- industriālajiem patērētājiem paredzēto kviešu miltu tirgus

101Latvijas teritorijā;

102- industriālajiem patērētājiem paredzēto rudzu miltu tirgus

103Latvijas teritorijā;

104- gala patērētājiem paredzēto kviešu miltu tirgus Latvijā;

105- gala patērētājiem paredzēto rudzu miltu tirgus Latvijā;

106- graudu tirgus ES un plašākās robežās.

1Apvienošanās izvērtēšana

25.1. Graudu tirgus

3Tabula Nr.1, Kviešu un rudzu kopraža, iepirkums un

4vidējā iepirkuma cena2

52010

62011

72012

8Kviešu kopraža, tūkst. t

9989,3

10939,5

111539,8

12Iepirkti kvieši pārskata gadā, tūkst t

13915,6

14862,9

151426,8

16no tiem pārtikas

17642,4

18607,7

19897,2

20Rudzu kopraža, tūkst t

2170,2

2264,0

23124,2

24Iepirkti rudzi pārskata gadā, tūkst t

2549,9

2659,1

27129,3

28no tiem pārtikas

2934,5

3038,3

31113,0

32Tabula Nr.2, kvieši (tūkst., t)3

332009/2010

342010/2011

35Saražoti

361036,4

37989,3

38Imports

39520,5

40244,3

41Kopā resursi

421556,9

431233,6

44Eksports

451135,1

46728,5

47Krājumu izmaiņas

48-22,9

491,4

50Patēriņš

51444,7

52503,7

53tai skaitā:

54sēklai

5572,9

5678,4

57zudumi

580,3

590

60lopbarībai

61141,2

62208,4

63rūpnieciskai pārstrādei

6431,7

6527,3

66pārtikai

67198,6

68189,6

69Tabula Nr.3, rudzi (tūkst.t)

702009/2010

712010/2011

72Saražoti

73162,2

7470,2

75Imports

7625,2

7710,7

78Kopā resursi

79187,4

8080,9

81Eksports

8264,8

8329,7

84Krājumu izmaiņas

85-1,3

86-3,1

87Patēriņš

88123,9

8954,3

90tai skaitā:

91sēklai

9213,0

937,6

94zudumi

950,4

960

97lopbarībai

9834,7

990

100rūpnieciskai pārstrādei

10128,3

1024,7

103pārtikai

10447,5

10542,0

106No minētā var secināt, ka kviešu eksports 2009.-2011.gadā ir

107ļoti būtisks, ievērojami pārsniedzot patēriņu. Informācija par

1082011/2012 CSP vēl nav apkopota, bet KP rīcībā esošā informācija

109liecina, ka pagājušā sezonā Latvijas teritorijā bija laba

110graudaugu raža un būtisks graudu apjoms tika eksportēts.

111Lietas dalībnieki Ziņojumā ir snieguši informāciju

112(apsvērumus) par graudu tirgu. Minētie dati atšķiras no tabulā

113Nr.1, 2, 3 iekļautās informācijas, kas varētu būt saistīts ar

114atšķirīgu uzskaites principu piemērošanu.

115Tabula Nr.4, Graudu tirgus (no apvienošanās

116dalībnieku sniegtās informācijas)

117Graudu tirgus apjoms

1182011

1192012

120Kvieši

121Rudzi

122Kvieši

123Rudzi

124Latvija

125(*)

126(*)

127(*)

128(*)

129Baltija

130(*)

131(*)

132(*)

133(*)

134AS "Rīgas Dzirnavnieks" iepirktais daudz.,

135t

136(*)

137(*)

138(*)

139(*)

140AS "Rīgas Dzirnavnieks" tirgus daļa

141Latvijā/Baltijā, %

142(*) (<10)/

143(*) (<10)

144(*) (<30)/

145(*) (<20)

146(*) (<10)/

147(*) (<10)

148(*) (<10)/

149(*) (<10)

150UAB "Malsena Plius" iepirktais daudz., t

151(*)

152(*)

153(*)

154(*)

155UAB "Malsena Plius" tirgus daļa Baltijā, %

156(*) (<10)

157(*) (<20)

158(*) (<10)

159(*) (<10)

160AS "Dobeles dzirnavnieks" iepirktais daudz.,

161t

162(*)

163(*)

164(*)

165(*)

166AS "Dobeles dzirnavnieks" tirgus daļa

167Latvijā/Baltija, %

168(*) (<20)/

169(*) (<10)

170(*) (<10)/

171(*) (<10)

172(*) (<20)/

173(*) (<10)

174(*) (<10)/

175(*) (<10)

176Aprēķinot AS "Rīgas Dzirnavnieks" tirgus daļu kviešu

177graudu tirgū, par pamatu ņemot CSP datus, kas ir par sezonu,

178nevis par kalendāro gadu, AS "Rīgas Dzirnavnieks"

179tirgus daļa 2011.gadā Latvijas teritorijā bija aptuveni (*)

180(<20%).

181Lai iegūtu informāciju par apvienošanās ietekmi uz graudu

182tirgu, tika pieprasīti dati par LPKS "LATRAPS" graudu

183iepirkuma apjomu, gan viedoklis par konkrēto apvienošanos.

184Salīdzinot LPKS "LATRAPS" iepirkto graudu apjomu ar AS

185"Rīgas Dzirnavnieks" iepirkto graudu apjomu, var

186secināt, ka AS "Rīgas Dzirnavnieks" iepirktais graudu

187apjoms ir vairākas reizes mazāks nekā LPKS "LATRAPS"

188iepirktais graudu apjoms. Tādējādi var secināt, ka AS "Rīgas

189Dzirnavnieks" nav pats nozīmīgākais graudu iepircējs

190Latvijas teritorijā.

191LPKS "LATRAPS" viedoklis par minēto apvienošanos ir,

192ka "minētā apvienošanās samazinās kādas atsevišķas

193graudaugu kultūras (piemēra, auzas vai rudzi) iepirkumu Latvijas

194tirgū, jo AS "Rīgas Dzirnavnieks" ir izdevīgāk ražot

195viena veida produkciju tikai no vieniem graudiem, citu graudu

196malšanu deleģējot rūpnīcai Lietuvā. Likumsakarīgi, ka AS

197"Rīgas Dzirnavnieks", tad neiepirks šos graudus, bet

198ievedīs gatavo produkciju no Lietuvas."

199Izvērtējot minēto informāciju, secināms, ka apvienošanās

200ietekme graudu tirgū būs nebūtiska pie nosacījuma, ja uzņēmumi

201saglabās esošās rudzu un kviešu miltu ražotnes Latvijas

202teritorijā.

2035.2. Industriālajiem patērētājiem

204paredzēto kviešu miltu tirgus Latvijas teritorijā

205Tabula Nr.5, Industriālo kviešu miltu tirgus

206(apvienošanās dalībnieku sniegtā informācija)

207Industriālo kviešu miltu

208realizētais apjoms

2092011.gads

2102012.gads

211Pēc apgrozījuma, Ls

212Pēc apjoma, t

213Pēc apgrozījuma, Ls

214Pēc apjoma, t

215Latvija (no Ziņojuma)

216(*)

217(*)

218(*)

219(*)

220Baltija (no Ziņojuma)

221(*)

222(*)

223(*)

224(*)

225AS "Rīgas Dzirnavnieks": Baltijā/Latvijā

226realizētais daudzums

227(*)/(*)

228(*)/(*)

229(*)/(*)

230(*)/(*)

231AS "Rīgas Dzirnavnieks" tirgus daļa

232Latvijā/Baltijā, %

233(*) (>40)/

234(*) (<20)

235(*) (>40)/

236(*) (<20)

237(*) (>40)/

238(*) (<20)

239(*) (>40)/

240(*) (<20)

241UAB "Malsena Plius", Latvijā/Baltijā

242realizētais daudzums

243(*)/(*)

244(*)/(*)

245(*)/(*)

246(*)/(*)

247UAB "Malsena Plius" tirgus daļa

248Latvijā/Baltijā %

249(*) (<10)/

250(*) (<20)

251(*) (<10)/

252(*) (<20)

253(*) (<10)/

254(*) (<20)

255(*) (<10)/

256(*) (<20)

257AS "Dobeles dzirnavnieks" realizētais daudzums

258Latvijā

259(*)

260(*)

261(*)

262(*)

263AS "Dobeles dzirnavnieks" tirgus daļa Latvijā

264%

265-

266(*) (>40)

267-

268(*) (<40)

269Citi* Latvijā %

270-

271(*) (<10)

272(*) (<20)

273* - AB "Joniškio grudai", "Kauno Grudai",

274"Kedainiu grudai", Polijas ražotāji ("Gdanskie

275Mlyny" u.c.), "Fazer Mill&Mixes".

276Lietā ir iegūta informācija, ka industriālie klienti var tikt

277iedalīti divās pamata kategorijās - pircēji, kas iepērk preci bez

278iepakojuma jeb taras (milti tiek pārvadāti ar speciālām

279automašīnām) un klienti, kas pērk miltus maisos.

280Ziņojumā ir norādīts, ka (*).

281Pamatojoties uz apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju

282par tirgus attīstību 2011. un 2012.gadā (*).

283SIA "Fazer Latvija" sniegtā informācija liecina, ka

284maizes patēriņš katru gadu samazinās. Tabulā Nr.5 iekļautā

285informācija liecina, ka gan AS "Rīgas Dzirnavnieks",

286gan AS "Dobeles dzirnavnieks" pārdotais kviešu miltu

287apjoms 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājās, AS

288"Rīgas Dzirnavnieks" realizācijas apjoms Latvijā ir

289samazinājies par (*) (<10%), bet AS "Dobeles

290dzirnavnieks" par (*) (<20%). Savukārt AS "Rīgas

291Dzirnavnieks" realizācijas apjoms Baltijas teritorijā

292minētajā laika periodā ir pieaudzis par (*) (<10%). Tādējādi

293var secināt, ka Lietā ir iegūtas norādes, ka industriālo kviešu

294miltu tirgum, pretēji Ziņojumā norādītajam, var arī nebūt

295pieaugoša tendence.

296UAB "Malsena Plius" realizācijas apjoms (t)

2972012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, Latvijas teritorijā

298samazinājās par (*) (>45%), arī Baltijas tirgū UAB

299"Malsena Plius" realizācijas apjoms ir samazinājies par

300(*) (<10%).

301Izanalizējot tabulā Nr.5 ietverto informāciju, var secināt, ka

302UAB "Malsena Plius" tirgus daļa industriālajiem

303patērētājiem paredzēto kviešu miltu tirgū Latvijas teritorijā

304bija zem (*) (<10%). Līdz ar to apvienošanās tiešā veidā

305izraisa niecīgu koncentrāciju. Taču ņemot vēra UAB "Malsena

306Plius" brīvo jaudu apmēru kviešu miltu ražošanā (izmantots

307tiek aptuveni (*) no kapacitātes) un samērā neaktīvo piedalīšanos

308konkursos, jāsecina, ka UAB "Malsena Plius" stratēģija

309nav bijusi vērsta uz aktīvu paplašināšanos Latvijas teritorijā

310(skat tabulu Nr.9).

3115.3. Industriālajiem patērētājiem

312paredzēto rudzu miltu tirgus Latvijas teritorijā

313Tabula Nr.6, industriālajiem patērētājiem paredzēto

314rudzu miltu tirgus Latvijas teritorijā

315Industriālo rudzu miltu

316realizētais apjoms

3172011.gads

3182012.gads

319Pēc apgrozījuma, Ls

320Pēc apjoma, t

321Pēc apgrozījuma, Ls

322Pēc apjoma, t

323Latvija (no Ziņojuma)

324(*)

325(*)

326(*)

327(*)

328Baltija (no Ziņojuma)

329(*)

330(*)

331(*)

332(*)

333AS "Rīgas Dzirnavnieks" realizācijas apjoms

334Latvijā/ Baltijā

335(*)/(*)

336(*)/(*)

337(*)/(*)

338(*)/(*)

339AS "Rīgas Dzirnavnieks" tirgus daļa Latvijā/

340Baltijā, %

341(*) (>40)/

342(*) (<20)

343(*) (>40)/

344(*) (<20)

345(*) (<40)/

346(*) (<20)

347(*) (<40)/

348(*) (<20)

349UAB "Malsena Plius" Baltijā/Latvijā,

350realizācijas apjoms

351(*)/(*)

352(*)/(*)

353(*)/(*)

354(*)/(*)

355UAB "Malsena Plius" tirgus daļa

356Baltijā,4 %

357(*) (<20)

358(*) (<20)

359(*) (<20)

360(*) (<20)

361AS "Dobeles dzirnavnieks" realizētais apjoms

362Latvijā5

363(*)

364(*)

365(*)

366(*)

367AS "Dobeles dzirnavnieks" tirgus daļa Latvijā

368%

369-

370(*) (<10)

371-

372(*) (<10)

373AS "Jelgavas dzirnavas" realizētais apjoms

374Latvijā

375(*)

376(*)

377(*)

378(*)

379AS "Jelgavas dzirnavas" tirgus daļa Latvijā

380%

381(*) (<30)

382(*) (<30)

383Citi ("Tartu Mill" u.c.)

384(*)

385( *)

386Savukārt Lēmuma 5.4.punktā iekļautā informācija liecina, ka AS

387"Rīgas Dzirnavnieks" ir nozīmīgs rudzu miltu

388piegādātājs. Pēc apvienošanās dalībnieku sniegtās informācijas

389gan AS "Rīgas Dzirnavnieks", gan UAB "Malsena

390Plius" ir būtiska nenoslogota rudzu miltu ražošanas jauda,

391t.i., AS "Rīgas Dzirnavnieks" izmanto ap (*) no

392kapacitātes, bet UAB "Malsena Plius" izmanto ap (*) no

393kapacitātes.

3945.4. Lietas izpētes gaitā tika nosūtīti informācijas

395pieprasījumi lielajiem miltu iepircējiem SIA "Fazer

396Latvija", AS "Hanzas Maiznīcas", AS "LATVIJAS

397MAIZNIEKS", lai iegūtu informāciju par šo sabiedrību miltu

398piegādātājiem. No atbildēm tika iegūta šāda informācija: (*).

399Pēc nejaušības principa tika izvēlēti un aptaujāti vairāki

400vidējie un mazie miltu pircēji- maizes un konditorejas

401izstrādājumu ražotāji: SIA "ADUGS", SIA "MAIZNĪCA

402FLORA", SIA "SALDUS MAIZNIEKS", SIA "KULDĪGAS

403RPB", SIA "VECĀ MAIZNĪCA". Iegūtā informācija ir

404apkopota tabulā Nr.7 un 8 (*).

405Izvērtējot minēto informāciju, jāsecina, ka kviešu miltu

406gadījumā pārsvarā nozīmīgākie piegādātāji ir AS "Rīgas

407Dzirnavnieks" un AS "Dobeles dzirnavnieks", bet

408rudzu miltu gadījumā lielākajiem tirgus dalībniekiem galvenais

409piegādātājs ir AS "Rīgas Dzirnavnieks", bet mazākajiem

410patērētājiem nozīmīgs piegādātājs ir arī AS "Jelgavas

411dzirnavas".

4125.5. Barjeras ieiešanai

413industriālajiem patērētājiem paredzētajos miltu tirgos

414Ziņojumā norādīts (*).

415Lietas izpētes laikā tika konstatēts, ka lietā definētajos

416tirgos, kas ir saistīti ar miltu ražošanu un tirdzniecību, pastāv

417šādas ienākšanas barjeras:

4181) kviešu miltu realizācijas tirgos ir augsta koncentrācija,

419rudzu miltu tirgū industriālajiem patērētājiem koncentrācija ir

420nedaudz zemāka;

4212) graudu pārstrādes uzņēmuma izveidei ir nepieciešami būtiski

422finansiāli ieguldījumi;

4233) iedzīvotāju skaits un līdz ar to personu skaits, kas patērē

424no miltiem gatavotus izstrādājumus, samazinās;

4254) apvienošanās dalībnieku brīvās graudu pārstrādes jaudas,

426kas norāda uz augstu tirgus piesātinājumu ar miltu

427produkciju.

4285.6. Lielo miltu pircēju

429konkursi

430Lietas izpētes laikā tika iegūta informācija no dažiem

431lielākajiem apvienošanās dalībnieku klientiem Latvijas

432teritorijā, t.i., AS "Hanzas maiznīcas", SIA

433"ADUGS", SIA "Fazer Latvija".

434SIA "Fazer Latvija" 16.05.2013. vēstulē Nr.21 ir

435norādīts, ka (*).

436Savukārt UAB "Malinvest" 30.05.2013. vēstulē ir

437norādīts, ka (*).

43817.05.2013. AS "Hanzas maiznīcas" vēstulē Nr.1-3/74

439ir norādīts, ka (*).

440SIA "ADUGS" 21.05.2013. vēstulē Nr.68/272 ir

441norādīts, ka (*).

442KP Lietas izpētes gaitā ieguva informāciju par to, vai

443apvienošanās dalībnieki ir piedalījušies viena un tā paša

444industriālā miltu pircēja rīkotajos konkursos. Minētā informācija

445apkopota tabulā Nr.9.

446Tabula Nr.9, AS "Rīgas Dzirnavnieks" un

447UAB "Malsena Plius" piedalīšanās konkursos (*).

448Izvērtējot minēto, var secināt, ka AS "Rīgas

449Dzirnavnieks" un UAB "Malsena Plius" ir

450piedalījušās maiznieku konkursos par miltu piegādi gan Latvijas

451lielākajiem, gan mazākajiem uzņēmumiem. Minētais norāda, ka abi

452uzņēmumi bija uzskatāmi par konkurentiem šajā konkrētajā

453tirgū.

4545.7. Alternatīva esošajiem

455piegādātājiem

456SIA "ADUGS" 21.05.2013. vēstulē Nr.68/272 ir

457norādīts, ka (*).

45817.05.2013. AS "Hanzas maiznīcas" vēstulē Nr.1-3/74

459ir norādīts (*).

460AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" 13.06.2013. vēstulē

461Nr.01-09/152 ir norādīts, ka (*).

462SIA "Maiznīca Flora" 14.06.2013. vēstulē ir

463norādīts: (*).

464Izvērtējot minēto, var secināt, ka faktiskā miltu piegādātāju

465alternatīva Latvijas lielākajiem maizes un konditorejas

466izstrādājumu ražotājiem, gadījumā, ja tie neizvēlas apvienošanās

467dalībnieku saražotos miltus, ir "Kauno Grudai", UAB

468"Malsena Plius", Polijas piegādātāji (mazākā mērā),

469mazākajiem maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājiem arī

470mazākie Latvijas (SIA "Zelta vārpa agro") un Lietuvas

471miltu ražotāji, kas atrodas Latvijas robežas tuvumā (Litagra

472grupa), piemēram, "Joniškio grudai".

473Līdz ar to var secināt, ka apvienošanās gadījumā lielajiem

474kviešu miltu iepircējiem apvienošanās rezultātā samazinās

475pieejamo alternatīvu skaits. Ievērojot loģistikas izmaksas,

476alternatīvo ārvalstu piegādātāju piegādes Latvijas miltu

477izstrādājumu ražotājiem visdrīzāk būs dārgākas.

4785.8. AS "Rīgas

479Dzirnavnieks" tirgus daļas samazinājums 2012.gadā

480Apvienošanās dalībniekiem tika pieprasīta informācija par to,

481kāpēc samazinājās AS "Rīgas Dzirnavnieks" tirgus daļa

482industriālajiem patērētājiem paredzēto kviešu miltu tirgū

483Latvijas teritorijā un kuri uzņēmumi uzskatāmi par jaunienācējiem

484Latvijas miltu tirgū. UAB "Malinvest" 30.05.2013.

485vēstulē ir norādīts, ka (*).

486Ziņojumā ir norādīts, ka "Pēc mūsu rīcībā esošās

487informācijas pēdējo trīs gadu laikā industriālajā kviešu miltu

488tirgū ir bijuši šādi nozīmīgi jaunienācēji:

4891) AB "Joniškio

490grudai";

4912) "Gdanskie Mlyny" Sp.z

492o.o.;

4933) AB "Kauno Grudai".

494Saskaņā ar mūsu aptuvenām aplēsēm

495AB "Joniškio grudai" tirgus daļa industriālajā kviešu

496miltu tirgū Latvijā ir aptuveni 3%, savukārt "Gdanskie

497Mlyny" Sp.z o.o. realizētais miltu apjoms Latvijā bija ap

498400 tonnām mēnesī, kas ir uzskatāms par nozīmīgu apjomu, un

499sastādīja aptuveni 10% no Latvijā industriālā kviešu miltu tirgus

500apjoma.

501Izvērtējot minēto informāciju, jāsecina, ka jaunienācēju šajā

502konkrētajā tirgū ir maz un to ietekme salīdzinoši neliela. Tāpēc

503esošā konkurences līmeņa saglabāšanai ir nepieciešama vismaz

504esošo tirgus dalībnieku klātbūtne šajā konkrētajā tirgū.

5055.9. Gala patērētājam paredzēto

506kviešu miltu tirgus

507Tabula Nr.10, Gala patērētājam paredzēto kviešu

508miltu tirgus

509Gala patērētājam paredzēto

510kviešu miltu apjoms

5112011.gads

5122012.gads

513Pēc apgrozījuma, Ls

514Pēc apjoma, t

515Pēc apgrozījuma, Ls

516Pēc apjoma, t

517Latvija

518(*)

519(*)

520(*)

521(*)

522AS "Rīgas Dzirnavnieks" Latvijā realizētais

523apjoms

524(*)

525(*) (ieskaitot Optima,

526Favorit)

527(*)

528(*) (ieskaitot Optima,

529Favorit)

530AS "Rīgas Dzirnavnieks" tirgus daļa Latvijā,

531%

532(*) (<40)

533(*) (<30)

534(*) (<30)

535(*) (<30)

536UAB "Malsena Plius"6 realizētais

537apjoms Latvijā

538-

539(*)

540(*) (<10)

541(*) (<10)

542UAB "Malsena Plius" tirgus daļa Latvijā, %

543-

544(*) (<10)

545(*) (<10)

546(<10) (*)

547AS "Dobeles dzirnavnieks" realizētais apjoms

548Latvijā

549(*)

550(*)

551(*)

552(*)

553AS "Dobeles dzirnavnieks" tirgus daļa*Latvijā

554%

555-

556(*) (<40)

557-

558(*) (<40)

559Citi (Tartu Mill. daļa privāto preču zīmju miltu):

560-

561(*) (<40)

562-

563(*) (>40)

564* Jāņem vērā, ka AS "Dobeles dzirnavnieks" ir

565saistītais uzņēmums "Tartu Mill", kas arī Latvijas

566teritorijā realizē kviešu miltus.

567Nielsen informācija:

568Tabula Nr.11, Latvija Modern trade (*).

569SIA "MAXIMA Latvija" (turpmāk - MAXIMA) 08.05.2013.

570vēstulē Nr.260 ir norādīts, ka (*).

571SIA "Rimi Latvia" 31.05.2013. vēstulē Nr.01/01-369

572ir norādīts, ka (*).

57313.06.2013. SIA "Palink" vēstulē norādīts: (*).

574UAB "Malinvest" 30.05.2013. vēstulē ir norādīts, ka

575(*).

576Tādējādi gan apvienošanās dalībnieki, gan Latvijas lielākie

577mazumtirgotāji norāda uz otras puses tirgus varu. No minētā var

578secināt, ka minētās puses ir samērā līdzvērtīgi darījuma

579partneri.

580Barjeras

581Lietas izpētes laikā ir iegūta informācija, ka šajā tirgū par

582barjerām ir uzskatāmas loģistikas izmaksas un zīmola lojalitāte.

583Zīmola lojalitāte ir vērtējama kā būtiska, jo Latvijas kviešu

584miltu mazumtirdzniecībā ir divas būtiskas preču zīmes: AS

585"Dobeles dzirnavnieks" ražotie milti "Ekstra"

586un AS "Rīgas Dzirnavnieks" ražotie milti

587"Hercogs".

588KP atzīst, ka minētās barjeras ir būtiskas jaunu tirgus

589dalībnieku ienākšanai tirgū.

590Tādējādi var secināt, apvienošanās tiešā veidā neizraisīs

591koncentrācijas palielināšanos miltu mazumtirdzniecībā. Taču tā

592palielinās AS "Rīgas Dzirnavnieks" preču portfeļa

593konkurētspēju. Turklāt AS "Rīgas Dzirnavnieks" milti ar

594preču zīmi "Hercogs" ir otrs populārākais miltu veids,

595tam ir būtiska tirgus daļa.

596Vienlaicīgi KP norāda, ka kaut arī AS "Dobeles

597dzirnavnieks" kopā ar saistīto uzņēmumu "Tartu

598Mill" īpatsvars kviešu miltu, kas paredzēti gala

599patērētājiem, tirgū ir būtiskāks nekā AS "Rīgas

600Dzirnavnieks" (kopā ar UAB "Malsena Plius")

601produkcijas īpatsvars, AS "Rīgas Dzirnavnieks" ir arī

602ļoti ievērojams tirgus dalībnieks, kura produkcija ir iecienīta

603un nepieciešama patērētājiem. Ievērot teikto, KP secina, ka šajā

604tirgū, ņemot vērā konstatētās barjeras, ir svarīgi saglabāt

605pietiekošu izvēli Latvijas patērētājiem. Turklāt milti ar preču

606zīmi "Hercogs" ir būtiska šī piedāvājuma

607sastāvdaļa.

6085.10. Gala patērētājam paredzēto

609rudzu miltu tirgus

610Tabula Nr.12, Gala patērētājam paredzēto rudzu miltu

611tirgus

612Gala patērētājam paredzēto

613rudzu miltu apjoms

6142011.gads

6152012.gads

616Pēc apgrozījuma, Ls

617Pēc apjoma, t

618Pēc apgrozījuma, Ls

619Pēc apjoma, t

620Latvija (Ziņojumā iekļautā informācija)

621(*)

622(*)

623(*)

624(*)

625AS "Rīgas Dzirnavnieks": Latvijā realizētais

626apjoms

627(*)

628(*)

629(*)

630(*)

631AS "Rīgas Dzirnavnieks" tirgus daļa Latvijā,

632%

633(*) (<40)

634(*) (<30)

635(*) (<30)

636(*) (<20)

637UAB "Malsena Plius"7 realizētais

638apjoms Latvijā

639(*) (<10)

640(*) (<10)

641(*) (<10)

642(*) (<10)

643UAB "Malsena Plius" tirgus daļa Latvijā, %

644(*) (<10)

645(*) (<10)

646(*) (<10)

647(*) (<10)

648AS "Dobeles dzirnavnieks" realizētais apjoms

649Latvijā

650-

651(*)

652-

653(*)

654AS "Dobeles dzirnavnieks" tirgus daļa Latvijā

655%

656-

657(*) (<10)

658-

659(*) (<10)

660Citi:

661-

662(*) (>70)

663-

664(*) (>80)

665Šī konkrētā tirgus apjoms ir neliels, tāpēc šīs Lietas

666ietvaros tas netiek padziļināti analizēts.

6675.11. Efektivitātes ieguvumi

668Ziņojumā ir norādīts, ka paredzamā apvienošanās paaugstinās

669apvienošanās dalībnieku efektivitāti, ko radīs iespējamās

670sinerģijas. Sinerģijas radīsies pateicoties dažādu aktīvu, darba

671spēka un pieredzes un zināšanu ("know how")

672apvienošanai un integrācijai. Rezultātā apvienošanā iesaistītās

673sabiedrības patērētājiem un klientiem spēs nodrošināt

674konkurētspējīgus produktus, kā arī konkurēt ar konkurentiem, kas

675jau šobrīd aktīvi strādā Baltijas līmenī un kurām kā

676starptautiskas miltu ražošanas sabiedrību grupas dalībniecēm ir

677piekļuve grupas sabiedrību ārvalstīs kapitālam un resursiem tādas

678kā, Vācijas lielākais miltu ražotājs "Saalemuhle

679Alsleben" GmbH un tā atkarīgie AS "Dobeles

680Dzirnavnieks" un AS "Tartu Veski" ("Tartu

681Mill") (*).

682Izvērtējot minēto, var secināt, ka ieguvumi no konkrētās

683apvienošanās var tikt iegūti visās uzņēmumu funkcionēšanai

684svarīgajos ražošanas un realizācijas posmos un tādējādi

685apvienotais uzņēmums noteikti nostiprinās savas pozīcijas Lietā

686definētajos konkrētajos tirgos. Tas būs tiešais apvienošanās

687dalībnieku ieguvums no šo uzņēmumu apvienošanas.

6885.12. AS "Rīgas

689Dzirnavnieks" finansiālais stāvoklis

690Lietas izpētes noslēgumā KP rīcībā nonāca AS "Rīgas

691Dzirnavnieks" 2012.gada pārskats, kur norādīts, ka pārskata

692gadā uzņēmumam bija zaudējumi. Savukārt minētā dokumenta daļā

693Nr.30 "Uzņēmuma darbības turpināšana" ir norādīts, ka

694"Uzņēmuma spēja turpināt savu darbību nākotnē ir atkarīga no

695tālākā mātes uzņēmuma sniegtā atbalsta, sniedzot Uzņēmumam

696aizņēmumus un garantijas īstermiņa aizņēmumu saņemšanai

697bankās".

1Citu tirgus dalībnieku sniegtā

2informācija par apvienošanās ietekmi

316.05.2013. SIA "Fazer Latvija" vēstulē Nr.21 ir

4norādīts, ka (*).

5SIA "ADUGS" 21.05.2013. vēstulē Nr.13.05.2013.

6Nr.794 ir norādīts, "Kā minētā apvienošanās ietekmēs

7konkurences apstākļus tirgū, grūti spriest - šī apvienošanās var

8radīt kā pozitīvas sekas, tā arī negatīvas".

917.05.2013. AS "Hanzas maiznīcas" vēstule Nr.1-3/74

10norādīts, ka "Uzskatām, ka UAB "Malsena Plius"

11un AS "Rīgas Dzirnavnieks" var negatīvi ietekmēt

12konkurences apstākļus Latvijas teritorijā".

13Savukārt 04.06.2013. "Hanzas maiznīcas" vēstulē

14Nr.1-3/80 ir norādīts, ka "Konkurences (konkurentu

15skaita) samazināšanās noteiktā tirgus segmentā vai teritorijā

16palielina miltu cenu pieauguma un iespējamu tirgus pārdales

17risku, kas savukārt var ietekmēt gala produkta - maizes

18izstrādājumu pašizmaksu. Jauniem tirgus dalībniekiem ienākšana

19tirgū ir apgrūtināta dēļ lieliem nepieciešamajiem

20kapitālieguldījumiem (iekārtas, ēkas uc.). Jau gatavās

21produkcijas (miltu) transportēšana lielākos attālumos mūsuprāt

22padarīs produkcijas cenas nekonkurētspējīgas, salīdzinot ar

23vietējiem tirgus dalībniekiem".

2405.07.2013. Latvijas Maiznieku biedrības vēstulē ir norādīts,

25ka "Latvijas Maiznieku biedrība no biedriem nav saņēmusi

26informāciju, ka AS "Rīgas dzirnavnieks" apvienošanās ar

27UAB "Malsena Plius" varētu samazināt konkurences

28intensitāti miltu tirgū ar visām no tā izrietošajām sekām".

29"Latvijas Maiznieku biedrība augstākminēto apvienošanos

30pieņem jau kā notikušu faktu un izsaka viedokli, ka īpašnieku

31maiņa nav svarīgākais, galvenais ir turpināt "Rīgas

32dzirnavnieka" pamatdarbības virzienus - labības iepirkšanu,

33pārstrādi un pārdošanu, kā arī miltu, pārslu, putraimu un citu

34labības produktu ražošanu, tirgošanu, nodarbināt Latvijā

35dzīvojošo darbaspēku, kā arī turpināt attīstīt un modernizēt

36ražošanu.

37"Latvijas miltu ražotāji ir

38vai nu ļoti lieli, vai mazi, vidēju ražotāju nav, tomēr mazie

39graudu pārstrādātāji nevar nodrošināt pastāvīgu miltu kvalitāti

40un apjomu. Kā arī Latvijas maizniekiem ir augstākas prasības

41attiecībā pret ražošanā izmantojamo miltu kvalitāti nekā

42Lietuvā."

4314.06.2013. SIA "Maiznīca Flora" vēstulē ir

44norādīts: "Uzskatām, ka minētā apvienošanās būtiski

45neietekmēs konkurences apstākļus miltu tirgū Latvijas tirgū

46Latvijas teritorijā".

47SIA "Vecā maiznīca" 12.06.2013. vēstulē Nr.34 ir

48norādīts, ka "Mēs uzskatām, ka notiekošā apvienošanās

49nāks tikai par labu Latvijas tirgum".

50SIA "Kuldīgas RPB" 12.07.2013. vēstulē Nr.74 ir

51norādīts, ka (*).

52SIA "Saldus Maiznieks" 17.06.2013. vēstulē

53Nr.01-06/9 ir norādīts, ka "SIA "Saldus

54Maiznieks" miltu piegādātāju izvēlē paredzams, ka nebūs

55būtiskas izmaiņas".

56AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" 13.06.2013. vēstulē

57Nr.01-09/152 ir norādīts, ka "minētā apvienošanās

58pēc AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" domām neietekmēs

59konkurences apstākļus miltu tirgū Latvijas (Baltijas)

60tirgū."

61Izvērtējot minēto, KP secina, ka daļa lielāko Latvijas miltu

62pircēju izsaka negatīvu viedokli par minēto apvienošanos, kas var

63izraisīt cenu celšanos, tādējādi atstājot ietekmi uz gala

64patērētājiem, bet Latvijas maizes un konditorejas izstrādājumu

65ražotāji ir norādījuši, ka apvienošanās neietekmēs konkurences

66apstākļus miltu tirgū. Arī Latvijas Maiznieku biedrība norāda, ka

67apvienošanās neradīs būtiskas sekas konkurencei. Vienlaicīgi

68Latvijas Maiznieku biedrība norāda uz Latvijas dzirnavnieku

69nozīmīgumu miltu tirgū un faktu, ka ir svarīgi saglabāt esošo

70miltu ražošanu Latvijas teritorijā.

1Gala secinājumi

2Izvērtējot minēto, var secināt, ka vistiešākā apvienošanās

3ietekme būs konkurences zaudēšana to uzņēmumu starpā, kas

4apvienojas. Piemēram, ja pirms apvienošanās viens no uzņēmumiem,

5kas apvienojas, piemēram, AS "Rīgas Dzirnavnieks", būtu

6paaugstinājis savu cenu, tā pārdošanas apjomi būtu nedaudz

7samazinājušies par labu otram uzņēmumam, t.i., UAB "Malsena

8Plius". Apvienošanās samazinās spiedienu uz cenu. Šo

9konkurences spiediena samazinājums varētu radīt cenu pieaugumu ar

10miltu tirdzniecību saistītajos konkrētajos tirgos uz ko ir

11norādījuši divi no trim lielākajiem miltu pircējiem. Turklāt

12kviešu miltu tirgus struktūra ir tāda, kas padara miltu

13patērētājus tieši atkarīgus no viena vai otra lielākā Latvijas

14miltu ražotāja.

15Visbūtiskāk apvienošanās ietekmēs konkurences apstākļus

16industriālajiem patērētājiem paredzēto kviešu miltu tirgū

17Latvijas teritorijā. KP, veicot tirgus izpēti saistībā ar šo

18apvienošanos, ir secinājusi, ka kviešu miltu realizācijas tirgū

19industriālajiem patērētājiem Latvijas teritorijā ir izteikts divu

20uzņēmumu - AS "Rīgas Dzirnavnieks" un AS "Dobeles

21dzirnavnieks" (kopā ar saistīto uzņēmumu "Tartu

22Mill") duopols, pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļas ir

23mazas. Viena no šo lielo uzņēmumu - AS "Rīgas

24Dzirnavnieks" - apvienošanās ar konkurējošo uzņēmumu UAB

25"Malsena Plius" šajā konkrētajā tirgū izraisīs

26apvienotā uzņēmuma tirgus/darījuma varas palielināšanos. Tādējādi

27industriālo miltu patērētājiem samazināsies piegādātāju skaits,

28kas ietekmēs Latvijas lielākos industriālos miltu patērētājus,

29kuriem kviešu miltu pieprasījuma nodrošināšanai ir jāsadarbojas

30ar salīdzinoši lielajiem Latvijas un Lietuvas miltu

31ražotājiem.

32Lietas izpētes gaitā, aptaujājot miltu patērētājus, ir

33secināts, ka Latvijas industriālie miltu patērētāji pamatā

34lielāko apjomu no savu miltu patēriņa iepērk no AS "Rīgas

35Dzirnavnieks" un AS "Dobeles dzirnavnieks", t.i.,

36tikai atsevišķi industriālo kviešu miltu patērētāji iepērk no

37Lietuvas, Polijas un nelielajiem Latvijas miltu ražotājiem

38apjomu, kas ir ap 30% no tiem nepieciešamā kviešu miltu apjoma

39(ir vairāki uzņēmumi, kuri iegādājas aptuveni 10% no sava

40patēriņa no Lietuvas, Igaunijas vai nelielajiem Latvijas

41ražotājiem). Lietas izpētes laikā iegūtie fakti liecina, ka par

42efektīviem konkurentiem apvienošanās dalībniekiem ir uzskatāmi AS

43"Dobeles dzirnavnieks" (kopā ar "Tartu

44Mill"), "Kauno Grudai", mazākā mērā dēļ ražošanas

45kapacitātes nepietiekamības - "Joniškio grudai", kura

46atrodas salīdzinoši tuvu Latvijas robežai. Miltu piegādē no

47Lietuvas jāņem vērā transporta izmaksas, kas ir aptuveni 20 EUR

48par 1t miltu, no Polijas šīs izmaksas ir vēl būtiskākas.

49Tādējādi minēto iemeslu dēļ pastāv daļēja pārklāšanās starp

50ģeogrāfiskām teritorijām un lielākie uzņēmumi Lietuvā, Latvijā,

51Igaunijā būtu vērtējami gan kā konkurenti, ņemot vērā, ka tie

52realizē noteiktu apjomu pašlaik Latvijas tirgū, gan vēl lielākā

53mērā kā potenciālie konkurenti.

54Tādējādi samazināsies konkurences intensitāte un potenciālās

55konkurences spiediens nākotnē. Apvienošanās sekas pamatā var

56izpausties kā AS "Rīgas Dzirnavnieks" tirgus varas

57pieaugums dēļ sinerģijas, kas rodas no apvienošanās un iespējām

58racionalizēt un konsolidēt ražošanas un pārdošanas procesu, nevis

59tieši no apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļas pieauguma. Taču

60fakts, ka apvienojas divi konkurenti, kuri piedalās industriālo

61miltu patērētāju konkursos, kurus tradicionāli organizē lielākie

62maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāji, nozīmē, ka

63apvienojas tiešie konkurenti. Gadījumā, ja UAB "Malsena

64Plius" būtu uzvarējusi konkursos, kuros tā bija

65piedalījusies 2012.gadā, tās tirgus daļa Latvijas teritorijā būtu

66lielāka un līdz ar to lielākā būtu arī koncentrācija šīs

67apvienošanās sakarā. Turklāt miltu piegādi UAB "Malsena

68Plius" varētu arī nodrošināt, jo tai ir būtiska neizmantotā

69kviešu miltu ražošanas jauda.

70Lietas izpētes gaitā ir secināts, ka AS "Rīgas

71Dzirnavnieks" ir nozīmīgs industriālajiem patērētājiem

72paredzēto rudzu miltu tirgus dalībnieks Latvijas teritorijā, taču

73tirgū ir vēl arī citi piegādātāji, piemēram AS "Jelgavas

74dzirnavas", kurai ir nesen veikts modernizācijas process un

75ir iespēja būtiski palielināt rudzu miltu realizācijas

76apjomu.

77Savukārt attiecībā par gala patērētājiem paredzēto kviešu

78miltu tirgu Latvijas teritorijā KP secina, ka apvienošanās

79ietekmēs konkurences apstākļus kviešu miltu tirgū gala

80patērētājiem, kas var rezultēties cenu kāpumā un tieši ietekmēt

81patērētājus Latvijā. Tāpēc ir svarīgi saglabāt vismaz esošo

82konkurences līmeni šajā tirgū.

83Vienlaicīgi KP secina, ka, apvienojoties konkurentiem,

84palielināsies Lietā definēto miltu tirgus caurskatāmība Latvijā

85kopumā.

86Iepriekš norādītie riski radīs konkurences samazināšanos Lietā

87definētajos tirgos, kas saistīti ar miltu ražošanu un

88realizāciju, kas izpaudīsies kā lielāka patērētāju atkarība,

89mazāka izvēle un, iespējams, bet prognozējams, arī dārgākas miltu

90cenas. Uz iespējamo cenu paaugstināšanos kā būtisku risku ir

91norādījuši daži no industriālo miltu pircējiem, kā arī daži

92mazumtirdzniecības uzņēmumi.

93KP secina, ka apvienošanās dalībniekiem ir tikai viens

94efektīvais konkurents - AS "Dobeles dzirnavnieks"

95(konkurencē par piegādēm lielākajiem miltu pircējiem), jo

96konkurentiem no Lietuvas un Polijas ir jārēķinās ar transporta

97izmaksām. Vēl ir jāņem vērā Latvijas maiznieku prasības attiecībā

98par kvalitāti, uz kurām ir norādījusi gan paši maizes ražotāji,

99gan Latvijas Maiznieku biedrība. Tādējādi apvienošanās dalībnieku

100konkurenti no Lietuvas un Polijas nevarēs radīt pietiekošu

101konkurences spiedienu apvienošanās dalībniekiem, kas var

102samazināt konkurences intensitāti šajā Lietā definētajos

103konkrētajos tirgos.

104Šajā situācijā, kad Lietā definētajos tirgos jau ir augsta

105koncentrācija, ir svarīgi saglabāt vismaz esošo konkurences

106līmeni tirgū. Tāpēc nebūtu vēlams, ja apvienošanās dalībnieki

107slēgs kādu no miltu ražotnēm Latvijas teritorijā. Situācija ar

108laiku var mainīties, ja izveidosies būtiskāka starpvalstu miltu

109tirdzniecība starp Latviju un Lietuvu.

110Turklāt Lietas izpētes laikā tika konstatēts, ka Lietā

111definētajos tirgos, kas ir saistīti ar miltu ražošanu un

112tirdzniecību, pastāv ienākšanas barjeras.

113Iepriekš norādītie apstākļi radīs konkurences samazināšanās

114riskus, kas izpaudīsies kā lielāka patērētāju atkarība, mazāka

115izvēle un, iespējams, arī dārgāks piedāvājums, t.i., miltu

116cena.

117Tādējādi Lietas izpētes gaitā KP ir secinājusi, ka

118apvienošanās rezultātā konkurences samazināšanās notiks šādos

119konkrētajos tirgos:

120- industriālajiem patērētājiem paredzēto kviešu miltu tirgus

121Latvijas teritorijā;

122- industriālajiem patērētājiem paredzēto rudzu miltu tirgus

123Latvijas teritorijā.

124Tā kā ir konstatēti riski konkurencei un patērētājiem, ir

125pamats KL 16.panta trešās daļas piemērošanai. Atbilstoši tai KP

126aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā var tikt būtiski

127samazināta konkurence konkrētajā tirgū. Tomēr šāda apvienošanās

128var tikt atļauta, ja tiek piedāvāti un noteikti saistošie

129noteikumi, kas novērš negatīvo ietekmi uz konkurenci. Līdz ar to

130KP uzskata, ka UAB "Malinvest" un AS "Rīgas

131Dzirnavnieks" apvienošanās ir atļaujama, tikai nosakot

132apvienošanās dalībniekiem saistošus noteikumus, kas novērš

133apvienošanās negatīvās sekas konkurencei.

1Saistošie noteikumi

218.07.2013. KP nosūtīja UAB "Malinvest" vēstuli

3Nr.1260, kurā tika norādīti riski, kas varētu rasties saistībā ar

4paziņoto apvienošanos.

525.07.2013. KP saņēma UAB "Malinvest" atbildes

6vēstuli, kurā tika piedāvāti iespējamie saistošie noteikumi, kuri

7tika izveidoti, konsultējoties ar KP.

8Izvērtējot piedāvātos saistošos noteikumus, KP atzīst par

9piemērotu un atbilstošu apvienošanās dalībnieku apņemšanos

10izpildīt saistošos noteikumus attiecībā par līgumu termiņa - seši

11mēneši - nodrošināšanu pēc pircēja pieprasījuma, kā arī par

12kviešu un rudzu miltu ražošanas turpināšanu Latvijas

13teritorijā.

14Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma

156.panta pirmās daļas 4.punktu, 8.panta pirmās daļas 5.punktu,

1615.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu un 16.panta trešo

17daļu, Konkurences padome

18nolēma:

19Atļaut apvienošanos, kas ir notikusi UAB "Malinvest"

20iegādājoties AS "Rīgas Dzirnavnieks" akcijas, nosakot

21apvienošanās dalībniekiem un to saistītajiem tirgus dalībniekiem

22saistošos noteikumus:

231) UAB "Malinvest" un tās saistītie uzņēmumi apņemas

24pēc klientu pieprasījuma un izvēles turpmāk slēgt līgumus par

25miltu piegādi Latvijas Republikas teritorijā uz termiņu ne mazāku

26par sešiem mēnešiem;

272) piecus gadus AS "Rīgas Dzirnavnieks" apņemas

28saražot un nodrošināt Latvijas Republikas industriālajiem

29klientiem nepieciešamā sortimentā un daudzumā kviešu miltus,

30nodrošinot tās specifiskās prasības, kādas esošajiem klientiem ir

31uz apvienošanās brīdi.

323) trīs gadus AS "Rīgas Dzirnavnieks" apņemas

33sabiedrības finanšu situācijas un ražošanas jaudu iespēju robežās

34nodrošināt rudzu miltus Latvijas Republikas industriālajiem

35klientiem nepieciešamajā sortimentā un daudzumā.

36Konkurences padome pēc 2015.gada 1.janvāra var pārskatīt

37noteiktos saistošos noteikumus pēc pamatota UAB

38"Malinvest" lūguma.

39Saskaņā ar KL 8.panta otro daļu KP lēmumu var pārsūdzēt

40Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

41stāšanās dienas.

42(*) - Ierobežotas pieejamības informācija.

431 22.05.2013. e-pasta vēstule.

442 Informācija no CSP.

453 Datu avots ir Lauku atbalsta dienesta

46aprēķini.

474 Domājams Lietuvā.

485 Iepirktie rudzu milti.

496 08.05.2013. SIA "MAXIMA Latvija"

50vēstulē Nr.260 sniegtā informācija par no UAB

51"MalsenaPlius" iepirkto miltu apjomu.

527 08.05.2013. SIA "MAXIMA Latvija"

53vēstulē Nr.260 sniegtā informācija par no UAB "Malsena

54Plius" iepirkto miltu apjomu.

55Konkurences padomes priekšsēdētāja

56S.Ābrama