1. pants

1Horizontālās ietekmes izvērtējums

2svaigpiena iepirkuma tirgū

31.1. Konkrētais tirgus

420 Konkrētais tirgus lietā noteikts atbilstoši KL 1.panta

54.punktam, kurš nosaka, ka: "konkrētais tirgus -

6konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto

7ģeogrāfisko tirgu."

81.2. Konkrētās preces tirgus

921 Svaigpiens ir pamata izejviela, ko abi apvienošanās

10dalībnieki izmanto ražošanas procesā. KP uzskata, ka govs

11svaigpiena tirgus gan no ražošanas, gan no patēriņa viedokļa

12definējams kā atsevišķs konkrētās preces tirgus. Minētais preces

13(svaigpiena iepirkuma) tirgus tika definēts arī KP 28.04.2012.

14lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens.

151.3. Konkrētais ģeogrāfiskais

16tirgus

1722 Saskaņā ar KL 1.panta 3.punktu "konkrētais

18ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences

19apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

20tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

21teritorijām".

2223 Saskaņā ar Ziņojumā minēto, svaigpiena iepirkuma

23ģeogrāfiskais tirgus var tikt noteikts kā Baltijas tirgus.

24Ziņojuma iesniedzējs to pamato ar to, ka, neskatoties uz to, ka

25svaigais piens ir produkts ar izteikti ierobežotu uzglabāšanas

26laiku, kas liek ierobežot tā tirdzniecības robežas, pastāv virkne

27faktoru, kas to atspēko:

281) svaigpiens savā būtībā ir nediferencēta prece

29("commodity"), kas pēc savām pamatīpašībām

30neatšķiras, vai tā ir saražota vienā vai otrā valstī (vismaz

31vienā konkrētā klimatiskā reģiona ietvaros, piemēram, Baltijas

32valstu kontekstā);

332) svaigpiens ieņem būtisku daļu Baltijas valstu starpā

34notiekošās ārējās tirdzniecības piena produkcijas segmentā.

35Latvija šajā ziņā ir ievērojama ar lielu svaigpiena eksporta

36īpatsvaru (lielāko daļu iepērk Lietuvas piena pārstrādātāji);

373) Eiropas Savienības (turpmāk - ES) piena kvotu

38atcelšana no 01.04.2015. rada labvēlīgus apstākļus turpmākai

39barjeru noņemšanai pārrobežu tirdzniecībai.

4024 KP izvērtēja datus par svaigpiena importa un eksporta

41dinamiku un secina, ka situācija svaigpiena iepirkuma tirgū ir

42neviennozīmīga, jo svaigpiena eksports no Latvijas ir liels, bet

43importa īpatsvars ir nebūtisks. Arī atbilstoši Ziņojuma

44iesniedzēja informācijai ievērojams apjoms (aptuveni piektdaļa)

45no Latvijā saražotā svaigpiena tiek eksportēts.

4625 Lauksaimniecības datu centra (turpmāk -

47LDC)1 rīcībā esošā informācija liecina, ka

48eksportētais svaigpiena apjoms, kurš iepirkts no ražotājiem

49Latvijā laika periodā no 2010.-2015.gada maijam ieskaitot, bija

5019-27% robežās no ražotājiem iepirktā apjoma, un, salīdzinot ar

512010.gadu šis apjoms, ir palielinājies. Informācija, kas iegūta

52no svaigpiena ražotājiem un ārvalstu piena produktu ražotājiem,

53liecina, ka Baltijas valstīs ir piena iepircēji, kas ilgstoši

54paši vai ar kooperatīvu vai cita veida uzņēmumu starpniecību

55iepērk svaigpienu no Latvijas zemniekiem.

5626 Savukārt importētais svaigpiena apjoms uz Latviju no kopējā

57iepirktā svaigpiena apjoma par minēto laika periodu bija robežās

58no 1 līdz 5%.

5927 Nosakot tirgus daļu svaigpiena iepirkumā, KP vadījās no LDC

60informācijas par svaigpiena iepirkuma apjomu no svaigpiena

61ražotājiem (piegādātājiem), iepirkto svaigpiena apjomu no citiem

62piena pircējiem, kā arī tirgus daļas noteikšanai ņēma vērā

63svaigpiena iepircēju importa un eksporta apjomus.

6428 Lai gan eksporta apjomi liecina, ka tirgus var tikt

65definēts plašāk par Latvijas teritoriju, bet importa apjomi

66liecina par to, ka tirgus ir šaurāks, t.i., Latvijas teritorija.

67Izvērtējot šos pretējos argumentus, KP secina, ka lieli eksporta

68apjomi liecina par to, ka Latvijā saražotais svaigpiens spēj

69konkurēt ar ārvalstīs saražoto svaigpienu. Savukārt zemie importa

70apjomi liecina, ka ārvalstīs saražotais svaigpiens nespēj

71konkurēt ar Latvijā saražoto svaigpienu un attiecīgi nespēj

72izdarīt spiedienu uz svaigpiena iepirkuma cenām Latvijā.

7329 Svaigpiena pārstrādātāja iespējas iepirkt svaigpienu

74noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā var ietekmēt vairāki faktori,

75t.sk. transportēšanas izmaksas, cenu atšķirības dažādās

76ģeogrāfiskās teritorijās, saimniecību saražotā piena apjoms

77(daudzums) un tās atrašanās kāda pārstrādātāja piena savākšanas

78maršrutā, pārstrādātāja iepirktā piena apjoms, pieprasījuma

79pieaugums/kritums. Tādējādi minētie faktori katra piena ražotāja

80un pārstrādātāja iespējas pārslēgties un konkurēt noteiktā

81teritorijā var ietekmēt būtiski atšķirīgi. Mazākiem

82pārstrādātājiem ģeogrāfiskā teritorija, kurā tie iepērk pienu,

83var būt mazāka nekā Latvijas teritorija, uz ko norāda nelielo

84pārstrādes uzņēmumu sniegtā informācija par piena savākšanas

85maršrutiem. Savukārt lieliem pārstrādātājiem teritorija, kurā tie

86dēļ lieliem pārstrādes apjomiem spēj iepirkt pienu, var būt arī

87plašāka nekā Latvijas teritorija, ko pierāda lielo Lietuvas

88pārstrādes uzņēmumu spēja iepirkt pienu Latvijas teritorijā.

89Tāpat piena kooperatīvi, kas sniedz piena transportēšanas

90pakalpojumus saimniecībām, vai citi starpnieki, kas iepērk pienu

91no svaigpiena ražotājiem, lai to pārdotu tālāk kādam no

92pārstrādātājiem, var būt daudz elastīgāki savās iespējās

93pārslēgties plašākas ģeogrāfiskas teritorijas ietvaros.

9430 Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka konkrētais ģeogrāfiskā

95tirgus definējums Lietā atstājams atvērts (vismaz Latvijas

96teritorija), jo ģeogrāfiskā tirgus definējums svaigpiena

97iepirkuma tirgū atkarīgs no attiecīgās tirgus situācijas, t.i.,

98cenas un pieprasījuma svārstībām, kas ir mainīgas.

991.4. Tirgus struktūra

10031 KP rīcībā esošie LDC dati liecina, ka pēdējos trīs gadus

101(2012., 2013., 2014.) svaigpiena tirgus apjoms ir

102palielinājies.

103Tabula Nr.1

104Svaigpiena

105iepirkuma apjoms naturālās vienībās ( kg)

1062010

1072011

1082012

1092013

1102014

1112015 (1-5)

112749 026

113992

114736 234

115492

116789 872

117799

118795 080

119730

120809 357

121089

122283 879 302

123Avots: LDC

12432 2014.gadā RPK grupas un RPS kopējā tirgus daļa bija lielāka

125par pārējo svaigpiena iepircēju tirgus daļām Latvijā. AS

126"Preiļu siers" tirgus daļa bija (*) [10-20]%. Savukārt

1272015.gada piecos mēnešos lielākais svaigpiena iepircējs Latvijā

128ir AS "Preiļu siers" ar (*) [20-30]% tirgus daļu. Tai

129seko RPK grupa ar (*) [10-20] % tirgus daļu un AS "Tukuma

130piens" ar (*) [10-20]% tirgus daļu. RPS tirgus daļa

131svaigpiena iepirkumā ir (*) [1-5]% Tirgū darbojas arī daudz

132svaigpiena iepircēju ar nenozīmīgām tirgus daļām. RPK grupas

133tirgus daļa šajā tirgū pēdējos gados bija ar krītošu tendenci,

134svārstoties (*) [10-30]% robežās. RPS tirgus daļa bijusi stabila

135(*) [1-5]% robežās. Ievērojot struktūras izmaiņas analizētajā

136periodā, KP secina, ka AS "Preiļu siers" un AS

137"Tukuma piens" pakāpeniski izaug uz citu mazāko

138uzņēmumu un RPK grupas tirgus daļas rēķina. Spriežot pēc

1392015.gada piecu mēnešu datiem, RPK grupas un RPS kopējai

140apvienotai tirgus daļai svaigpiena iepirkuma tirgū strauji

141pietuvinājusies AS "Preiļu siers" ar (*) [20-30]%

142tirgus daļu.

143Tabula Nr.2

144Svaigpiena

145iepirkuma tirgus struktūras dinamika Latvijā

1462010

1472011

1482012

1492013

1502014

1512015 (5 mēn.)

152RPK grupa

153(*)

154[20-30]%

155(*)

156[20-30]%

157(*)

158[20-30]%

159(*)

160[20-30]%

161(*)

162[20-30]%

163(*)

164[10-20]%

165RPS

166(*)

167[1-5]%

168(*)

169[1-5]%

170(*)

171[1-5]%

172(*)

173[1-5]%

174(*)

175[1-5]%

176(*)

177[1-5]%

178RPK grupa +RPS kopā

179(*)

180[30-40]%

181(*)

182[30-40]%

183(*)

184[20-30]%

185(*)

186[20-30]%

187(*)

188[20-30]%

189(*)

190[20-30]%

191AS "Preiļu siers"

192(*)

193[10-20]%

194(*)

195[10-20]%

196(*)

197[10-20]%

198(*)

199[10-20]%

200(*)

201[10-20]%

202(*)

203[20-30]%

204AS "Tukuma piens"

205(*)

206[5-10]%

207(*)

208[5-10]%

209(*)

210[5-10]%

211(*)

212[5-10]%

213(*)

214[5-10]%

215(*)

216[10-20]%

217KS LPPKS "Trikāta"

218(*)

219[5-10]%

220(*)

221[5-10]%

222(*)

223[5-10]%

224(*)

225[5-10]%

226(*)

227[5-10]%

228(*)

229[5-10]%

230LPKS "Piena ceļš"

231(*)

232[1-5]%

233(*)

234[1-5]%

235(*)

236[1-5]%

237(*)

238[1-5]%

239(*)

240[1-5]%

241(*)

242[1-5]%

243AS "Smiltenes piens"

244(*)

245[1-5]%

246(*)

247[1-5]%

248(*)

249[1-5]%

250(*)

251[1-5]%

252(*)

253[1-5]%

254(*)

255[1-5]%

256AS "Talsu piensaimnieks"

257(*)

258[1-5]%

259(*)

260[1-5]%

261(*)

262[1-5]%

263(*)

264[1-5]%

265(*)

266[1-5]%

267(*)

268[1-5]%

269CITI

270(*)

271[30-40]%

272(*)

273[30-40]%

274(*)

275[30-40]%

276(*)

277[30-40]%

278(*)

279[30-40]%

280(*)

281[30-40]%

282Avots: LDC

2831.5. Ietekmes izvērtējums

28433 Apvienošanās dalībnieki vērtējami kā samērā cieši

285konkurenti svaigpiena iepirkuma tirgū, jo ir lielākie piena

286pārstrādes uzņēmumi, lai gan pamatā strādā katrs ar saviem

287lojālajiem svaigpiena ražotājiem, tomēr mēģina piesaistīt

288svaigpiena ražotājus arī plašākas ģeogrāfiskās teritorijas

289ietvaros, nekā mazie piena pārstrādes uzņēmumi. KP vērtējumā

290apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaugs nebūtiski.

29134 Kopumā vērtējot, svaigpiena iepirkumu tirgus attīstība ir

292atkarīga no konkurences struktūras un tirgus dalībnieku

293efektivitātes gan svaigpiena ražošanas tirgū, gan pārstrādes

294tirgū. Pastāvot būtiskai eksporta daļai gan svaigpiena iepirkumā,

295gan gatavās piena produkcijas realizācijā, Latvijas svaigpiena

296ražotāju un pārstrādātāju efektivitāte (t.sk. sakarā ar piena

297kvotu atcelšanu) var tikt pamatoti salīdzināta arī plašākā

298ģeogrāfiskā mērogā kā Latvija.

29935 Latvijas tirgū darbojošos pārstrādātāju iepirktā svaigpiena

300apjoms un pārdotās produkcijas apgrozījums ir mazāks

301salīdzinājumā ar ģeogrāfiski tuvākiem konkurentiem citās valstīs,

302kas var ietekmēt to konkurētspēju sevišķi ārvalstu tirgos.

303Turklāt, pastāvot sadrumstalotai piena pārstrādei un nepietiekami

304noslogotām jaudām, rezultātā arī zemākai efektivitātei piena

305pārstrādē, esošo pārstrādātāju spēja palielināt iepirkto

306svaigpiena apjomu, kas varētu tikt palielināts uz eksporta

307rēķina, vai jaunu tirgus dalībnieku (piena pārstrādes uzņēmumu)

308iekļūšana svaigpiena iepirkuma tirgū īstermiņā ir maz ticama, ja

309vien netiek ieviesti jauni inovatīvi produkti. Secināms, ka esošā

310pārstrādes tirgus struktūra Latvijā un konkurētspēja plašākā

311ģeogrāfiskā tirgū nevar būt efektīva ilgtermiņā.

31236 RPK grupas2 skaidrojumus par situāciju

313svaigpiena iepirkuma tirgū: "RPK grupas vērtējumā

314palielinoties uzņēmumam, palielināsies svaigpiena iepirkums,

315vietējie svaigpiena ražotāji varēs rēķināties ar stabilu, uz

316ilgtermiņu sadarbību orientētu vietējo uzņēmumu, nevis eksportēt

317svaigpienu uz ārvalstīm, piemēram, Lietuvu. (..)". KP

318vērtējumā piena nozare Latvijā apjoma ziņā atpaliek no Lietuvas,

319palielinot apvienotā uzņēmuma ražošanas apjomu, būs iespēja

320palielināt vietējā svaigpiena iepirkumu, tādējādi palielinot un

321attīstot Latvijas lauksaimniecības nozari. KP vērtējumā lielāks

322pieprasījums pēc svaigpiena sekmēs arī piena ražošanas

323efektivitātes rādītāju uzlabošanu.

32437 KP ieguva papildu skaidrojumus par RPK grupas sadarbības

325principiem ar svaigpiena ražotājiem, t.sk. kooperatīviem.

326Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācija3

327norādīja uz apvienošanās dalībnieku tendenci sadarboties ar

328salīdzinoši lieliem piena ražotājiem un, izmantojot dažādus cenu

329aprēķināšanas mehānismus, cenšanos izspiest no tirgus mazos piena

330ražotājus un lauksaimniecības kooperatīvus. Vēstulē norādīts uz

331konkurences mazināšanos un iepriekš nosaukto risku

332palielināšanos. Minēto tendenci apstiprināja arī KP aptaujātie

333piena kooperatīvi Latvijā.

33438 KP iegūtā informācija par RPK grupas sadarbības principiem

335ar svaigpiena piegādātājiem liecina, ka sadarbības pamatā ir

336izmaksu samazināšana un visu ražošanas posmu efektivizēšana.

337Tādēļ tiek dota priekšroka sadarbībai ar piegādātājiem, kuri spēj

338efektīvāk un ar zemākām izmaksām ražot svaigpienu. Uzņēmumam nav

339svarīgi, kas ir piegādātājs - kooperatīvs vai zemnieku

340saimniecība.

34139 Konkurences apstākļu ietekmes izvērtējums no efektivitātes

342un tirgus struktūras aspekta var tikt attiecināts uz līdzvērtīgi

343efektīviem konkurentiem attiecīgā tirgū. Kompensējošā pirktspēja

344svaigpiena iepirkuma tirgū ir atkarīga no saimniecību (svaigpiena

345ražotāju) lieluma. Jo lielāks ir svaigpiena ražotājs, lielāka ir

346svaigpiena ražotāja iespēja pārdot pienu plašākā ģeogrāfiskā

347teritorijā un citiem pārstrādātājiem. Arī piena kooperatīviem

348svaigpiena iepirkumā ir lielākas iespējas pārslēgties plašākas

349ģeogrāfiskās teritorijas ietvaros.

35040 Piena pārstrādātāji dēļ lielākiem apjomiem, stabilitātes

351sadarbībā un citiem faktoriem ir ieinteresēti sadarboties ar

352lielākiem svaigpiena ražotājiem. Būtiska ir sadarbības

353stabilitāte un produkcijas kvalitāte. KP vērtējumā apvienotais

354tirgus dalībnieks, t.sk., vērtējot tā sniegto informāciju par

355stratēģiju un sadarbību tirgū, nespēs būtiski negatīvi ietekmēt

356konkurenci svaigpiena ražošanas tirgū, t.sk. dēļ nelielā tirgus

357daļu pieauguma pēc apvienošanās. Mazāki svaigpiena ražotāji nevar

358tikt pasargāti no nepieciešamības palielināt apjomus un

359efektivitāti, ja tie vēlas konkurēt ar citiem lielākiem

360svaigpiena ražotājiem iepirkumu tirgū. Mazākie svaigpiena

361ražotāji var arī attīstīt savu darbību specifiskos nišas

362segmentos, veicot dažādu tradicionālu produktu mājražošanu,

363īstenojot tiešo tirdzniecību.

36441 Apvienošanās dalībnieku konkurenti ir snieguši dažādus

365viedokļus. Vieni4 ir minējuši, ka RPK grupa, kaut arī

366var nebūt tirgus līderis svaigpiena iepirkuma tirgū, tomēr spēj

367ietekmēt svaigpiena izejvielas iepirkšanas cenu politiku. Citi

368piena pārstrādātāji5, norādījuši, ka svaigpiena

369iepirkuma tirgū pēc apvienošanās situācija nemainīsies.

37042 KP vērtējumā apvienotajam tirgus dalībniekam nebūs spēja

371darboties neatkarīgi no saviem konkurentiem, kas nodarbojas ar

372svaigpiena pārstrādi. Nepastāv riski, ka kādam pārstrādātājam

373varētu tikt noslēgta piekļuve svaigpiena iepirkuma tirgum, jo

374ilgtermiņa sadarbības ietvaros ar pārstrādātājiem svaigpiena

375ražotāji var būt spējīgi atbilstoši palielināt apjomus.

37643 Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot RPK grupas

377skaidrojumus, KP secina, ka apvienošanās dalībnieka tirgus vara,

378t.sk. dēļ nelielā tirgus daļas palielinājuma līdz (*) [1-5]%

379apvienošanās rezultātā uz piegādātājiem kopumā palielināsies

380nebūtiski.

38144 Apvienošanās ietekmē neizveidosies un nenostiprināsies

382dominējošais stāvoklis un netiks būtiski samazināta konkurence

383neatkarīgi no tā, vai ģeogrāfiskais tirgus Lietā tiek noteikts kā

384Latvijas vai Baltijas valstu teritorija.