1. pants

Horizontālās ietekmes izvērtējums

svaigpiena iepirkuma tirgū

1.1. Konkrētais tirgus

20 Konkrētais tirgus lietā noteikts atbilstoši KL 1.panta

4.punktam, kurš nosaka, ka: "konkrētais tirgus -

konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto

ģeogrāfisko tirgu."

1.2. Konkrētās preces tirgus

21 Svaigpiens ir pamata izejviela, ko abi apvienošanās

dalībnieki izmanto ražošanas procesā. KP uzskata, ka govs

svaigpiena tirgus gan no ražošanas, gan no patēriņa viedokļa

definējams kā atsevišķs konkrētās preces tirgus. Minētais preces

(svaigpiena iepirkuma) tirgus tika definēts arī KP 28.04.2012.

lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens.

1.3. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

22 Saskaņā ar KL 1.panta 3.punktu "konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences

apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām".

23 Saskaņā ar Ziņojumā minēto, svaigpiena iepirkuma

ģeogrāfiskais tirgus var tikt noteikts kā Baltijas tirgus.

Ziņojuma iesniedzējs to pamato ar to, ka, neskatoties uz to, ka

svaigais piens ir produkts ar izteikti ierobežotu uzglabāšanas

laiku, kas liek ierobežot tā tirdzniecības robežas, pastāv virkne

faktoru, kas to atspēko:

1) svaigpiens savā būtībā ir nediferencēta prece

("commodity"), kas pēc savām pamatīpašībām

neatšķiras, vai tā ir saražota vienā vai otrā valstī (vismaz

vienā konkrētā klimatiskā reģiona ietvaros, piemēram, Baltijas

valstu kontekstā);

2) svaigpiens ieņem būtisku daļu Baltijas valstu starpā

notiekošās ārējās tirdzniecības piena produkcijas segmentā.

Latvija šajā ziņā ir ievērojama ar lielu svaigpiena eksporta

īpatsvaru (lielāko daļu iepērk Lietuvas piena pārstrādātāji);

3) Eiropas Savienības (turpmāk - ES) piena kvotu

atcelšana no 01.04.2015. rada labvēlīgus apstākļus turpmākai

barjeru noņemšanai pārrobežu tirdzniecībai.

24 KP izvērtēja datus par svaigpiena importa un eksporta

dinamiku un secina, ka situācija svaigpiena iepirkuma tirgū ir

neviennozīmīga, jo svaigpiena eksports no Latvijas ir liels, bet

importa īpatsvars ir nebūtisks. Arī atbilstoši Ziņojuma

iesniedzēja informācijai ievērojams apjoms (aptuveni piektdaļa)

no Latvijā saražotā svaigpiena tiek eksportēts.

25 Lauksaimniecības datu centra (turpmāk -

LDC)1 rīcībā esošā informācija liecina, ka

eksportētais svaigpiena apjoms, kurš iepirkts no ražotājiem

Latvijā laika periodā no 2010.-2015.gada maijam ieskaitot, bija

19-27% robežās no ražotājiem iepirktā apjoma, un, salīdzinot ar

2010.gadu šis apjoms, ir palielinājies. Informācija, kas iegūta

no svaigpiena ražotājiem un ārvalstu piena produktu ražotājiem,

liecina, ka Baltijas valstīs ir piena iepircēji, kas ilgstoši

paši vai ar kooperatīvu vai cita veida uzņēmumu starpniecību

iepērk svaigpienu no Latvijas zemniekiem.

26 Savukārt importētais svaigpiena apjoms uz Latviju no kopējā

iepirktā svaigpiena apjoma par minēto laika periodu bija robežās

no 1 līdz 5%.

27 Nosakot tirgus daļu svaigpiena iepirkumā, KP vadījās no LDC

informācijas par svaigpiena iepirkuma apjomu no svaigpiena

ražotājiem (piegādātājiem), iepirkto svaigpiena apjomu no citiem

piena pircējiem, kā arī tirgus daļas noteikšanai ņēma vērā

svaigpiena iepircēju importa un eksporta apjomus.

28 Lai gan eksporta apjomi liecina, ka tirgus var tikt

definēts plašāk par Latvijas teritoriju, bet importa apjomi

liecina par to, ka tirgus ir šaurāks, t.i., Latvijas teritorija.

Izvērtējot šos pretējos argumentus, KP secina, ka lieli eksporta

apjomi liecina par to, ka Latvijā saražotais svaigpiens spēj

konkurēt ar ārvalstīs saražoto svaigpienu. Savukārt zemie importa

apjomi liecina, ka ārvalstīs saražotais svaigpiens nespēj

konkurēt ar Latvijā saražoto svaigpienu un attiecīgi nespēj

izdarīt spiedienu uz svaigpiena iepirkuma cenām Latvijā.

29 Svaigpiena pārstrādātāja iespējas iepirkt svaigpienu

noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā var ietekmēt vairāki faktori,

t.sk. transportēšanas izmaksas, cenu atšķirības dažādās

ģeogrāfiskās teritorijās, saimniecību saražotā piena apjoms

(daudzums) un tās atrašanās kāda pārstrādātāja piena savākšanas

maršrutā, pārstrādātāja iepirktā piena apjoms, pieprasījuma

pieaugums/kritums. Tādējādi minētie faktori katra piena ražotāja

un pārstrādātāja iespējas pārslēgties un konkurēt noteiktā

teritorijā var ietekmēt būtiski atšķirīgi. Mazākiem

pārstrādātājiem ģeogrāfiskā teritorija, kurā tie iepērk pienu,

var būt mazāka nekā Latvijas teritorija, uz ko norāda nelielo

pārstrādes uzņēmumu sniegtā informācija par piena savākšanas

maršrutiem. Savukārt lieliem pārstrādātājiem teritorija, kurā tie

dēļ lieliem pārstrādes apjomiem spēj iepirkt pienu, var būt arī

plašāka nekā Latvijas teritorija, ko pierāda lielo Lietuvas

pārstrādes uzņēmumu spēja iepirkt pienu Latvijas teritorijā.

Tāpat piena kooperatīvi, kas sniedz piena transportēšanas

pakalpojumus saimniecībām, vai citi starpnieki, kas iepērk pienu

no svaigpiena ražotājiem, lai to pārdotu tālāk kādam no

pārstrādātājiem, var būt daudz elastīgāki savās iespējās

pārslēgties plašākas ģeogrāfiskas teritorijas ietvaros.

30 Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka konkrētais ģeogrāfiskā

tirgus definējums Lietā atstājams atvērts (vismaz Latvijas

teritorija), jo ģeogrāfiskā tirgus definējums svaigpiena

iepirkuma tirgū atkarīgs no attiecīgās tirgus situācijas, t.i.,

cenas un pieprasījuma svārstībām, kas ir mainīgas.

1.4. Tirgus struktūra

31 KP rīcībā esošie LDC dati liecina, ka pēdējos trīs gadus

(2012., 2013., 2014.) svaigpiena tirgus apjoms ir

palielinājies.

Tabula Nr.1

Svaigpiena

iepirkuma apjoms naturālās vienībās ( kg)

2010

2011

2012

2013

2014

2015 (1-5)

749 026

992

736 234

492

789 872

799

795 080

730

809 357

089

283 879 302

Avots: LDC

32 2014.gadā RPK grupas un RPS kopējā tirgus daļa bija lielāka

par pārējo svaigpiena iepircēju tirgus daļām Latvijā. AS

"Preiļu siers" tirgus daļa bija (*) [10-20]%. Savukārt

2015.gada piecos mēnešos lielākais svaigpiena iepircējs Latvijā

ir AS "Preiļu siers" ar (*) [20-30]% tirgus daļu. Tai

seko RPK grupa ar (*) [10-20] % tirgus daļu un AS "Tukuma

piens" ar (*) [10-20]% tirgus daļu. RPS tirgus daļa

svaigpiena iepirkumā ir (*) [1-5]% Tirgū darbojas arī daudz

svaigpiena iepircēju ar nenozīmīgām tirgus daļām. RPK grupas

tirgus daļa šajā tirgū pēdējos gados bija ar krītošu tendenci,

svārstoties (*) [10-30]% robežās. RPS tirgus daļa bijusi stabila

(*) [1-5]% robežās. Ievērojot struktūras izmaiņas analizētajā

periodā, KP secina, ka AS "Preiļu siers" un AS

"Tukuma piens" pakāpeniski izaug uz citu mazāko

uzņēmumu un RPK grupas tirgus daļas rēķina. Spriežot pēc

2015.gada piecu mēnešu datiem, RPK grupas un RPS kopējai

apvienotai tirgus daļai svaigpiena iepirkuma tirgū strauji

pietuvinājusies AS "Preiļu siers" ar (*) [20-30]%

tirgus daļu.

Tabula Nr.2

Svaigpiena

iepirkuma tirgus struktūras dinamika Latvijā

2010

2011

2012

2013

2014

2015 (5 mēn.)

RPK grupa

(*)

[20-30]%

(*)

[20-30]%

(*)

[20-30]%

(*)

[20-30]%

(*)

[20-30]%

(*)

[10-20]%

RPS

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

RPK grupa +RPS kopā

(*)

[30-40]%

(*)

[30-40]%

(*)

[20-30]%

(*)

[20-30]%

(*)

[20-30]%

(*)

[20-30]%

AS "Preiļu siers"

(*)

[10-20]%

(*)

[10-20]%

(*)

[10-20]%

(*)

[10-20]%

(*)

[10-20]%

(*)

[20-30]%

AS "Tukuma piens"

(*)

[5-10]%

(*)

[5-10]%

(*)

[5-10]%

(*)

[5-10]%

(*)

[5-10]%

(*)

[10-20]%

KS LPPKS "Trikāta"

(*)

[5-10]%

(*)

[5-10]%

(*)

[5-10]%

(*)

[5-10]%

(*)

[5-10]%

(*)

[5-10]%

LPKS "Piena ceļš"

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

AS "Smiltenes piens"

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

AS "Talsu piensaimnieks"

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

(*)

[1-5]%

CITI

(*)

[30-40]%

(*)

[30-40]%

(*)

[30-40]%

(*)

[30-40]%

(*)

[30-40]%

(*)

[30-40]%

Avots: LDC

1.5. Ietekmes izvērtējums

33 Apvienošanās dalībnieki vērtējami kā samērā cieši

konkurenti svaigpiena iepirkuma tirgū, jo ir lielākie piena

pārstrādes uzņēmumi, lai gan pamatā strādā katrs ar saviem

lojālajiem svaigpiena ražotājiem, tomēr mēģina piesaistīt

svaigpiena ražotājus arī plašākas ģeogrāfiskās teritorijas

ietvaros, nekā mazie piena pārstrādes uzņēmumi. KP vērtējumā

apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaugs nebūtiski.

34 Kopumā vērtējot, svaigpiena iepirkumu tirgus attīstība ir

atkarīga no konkurences struktūras un tirgus dalībnieku

efektivitātes gan svaigpiena ražošanas tirgū, gan pārstrādes

tirgū. Pastāvot būtiskai eksporta daļai gan svaigpiena iepirkumā,

gan gatavās piena produkcijas realizācijā, Latvijas svaigpiena

ražotāju un pārstrādātāju efektivitāte (t.sk. sakarā ar piena

kvotu atcelšanu) var tikt pamatoti salīdzināta arī plašākā

ģeogrāfiskā mērogā kā Latvija.

35 Latvijas tirgū darbojošos pārstrādātāju iepirktā svaigpiena

apjoms un pārdotās produkcijas apgrozījums ir mazāks

salīdzinājumā ar ģeogrāfiski tuvākiem konkurentiem citās valstīs,

kas var ietekmēt to konkurētspēju sevišķi ārvalstu tirgos.

Turklāt, pastāvot sadrumstalotai piena pārstrādei un nepietiekami

noslogotām jaudām, rezultātā arī zemākai efektivitātei piena

pārstrādē, esošo pārstrādātāju spēja palielināt iepirkto

svaigpiena apjomu, kas varētu tikt palielināts uz eksporta

rēķina, vai jaunu tirgus dalībnieku (piena pārstrādes uzņēmumu)

iekļūšana svaigpiena iepirkuma tirgū īstermiņā ir maz ticama, ja

vien netiek ieviesti jauni inovatīvi produkti. Secināms, ka esošā

pārstrādes tirgus struktūra Latvijā un konkurētspēja plašākā

ģeogrāfiskā tirgū nevar būt efektīva ilgtermiņā.

36 RPK grupas2 skaidrojumus par situāciju

svaigpiena iepirkuma tirgū: "RPK grupas vērtējumā

palielinoties uzņēmumam, palielināsies svaigpiena iepirkums,

vietējie svaigpiena ražotāji varēs rēķināties ar stabilu, uz

ilgtermiņu sadarbību orientētu vietējo uzņēmumu, nevis eksportēt

svaigpienu uz ārvalstīm, piemēram, Lietuvu. (..)". KP

vērtējumā piena nozare Latvijā apjoma ziņā atpaliek no Lietuvas,

palielinot apvienotā uzņēmuma ražošanas apjomu, būs iespēja

palielināt vietējā svaigpiena iepirkumu, tādējādi palielinot un

attīstot Latvijas lauksaimniecības nozari. KP vērtējumā lielāks

pieprasījums pēc svaigpiena sekmēs arī piena ražošanas

efektivitātes rādītāju uzlabošanu.

37 KP ieguva papildu skaidrojumus par RPK grupas sadarbības

principiem ar svaigpiena ražotājiem, t.sk. kooperatīviem.

Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācija3

norādīja uz apvienošanās dalībnieku tendenci sadarboties ar

salīdzinoši lieliem piena ražotājiem un, izmantojot dažādus cenu

aprēķināšanas mehānismus, cenšanos izspiest no tirgus mazos piena

ražotājus un lauksaimniecības kooperatīvus. Vēstulē norādīts uz

konkurences mazināšanos un iepriekš nosaukto risku

palielināšanos. Minēto tendenci apstiprināja arī KP aptaujātie

piena kooperatīvi Latvijā.

38 KP iegūtā informācija par RPK grupas sadarbības principiem

ar svaigpiena piegādātājiem liecina, ka sadarbības pamatā ir

izmaksu samazināšana un visu ražošanas posmu efektivizēšana.

Tādēļ tiek dota priekšroka sadarbībai ar piegādātājiem, kuri spēj

efektīvāk un ar zemākām izmaksām ražot svaigpienu. Uzņēmumam nav

svarīgi, kas ir piegādātājs - kooperatīvs vai zemnieku

saimniecība.

39 Konkurences apstākļu ietekmes izvērtējums no efektivitātes

un tirgus struktūras aspekta var tikt attiecināts uz līdzvērtīgi

efektīviem konkurentiem attiecīgā tirgū. Kompensējošā pirktspēja

svaigpiena iepirkuma tirgū ir atkarīga no saimniecību (svaigpiena

ražotāju) lieluma. Jo lielāks ir svaigpiena ražotājs, lielāka ir

svaigpiena ražotāja iespēja pārdot pienu plašākā ģeogrāfiskā

teritorijā un citiem pārstrādātājiem. Arī piena kooperatīviem

svaigpiena iepirkumā ir lielākas iespējas pārslēgties plašākas

ģeogrāfiskās teritorijas ietvaros.

40 Piena pārstrādātāji dēļ lielākiem apjomiem, stabilitātes

sadarbībā un citiem faktoriem ir ieinteresēti sadarboties ar

lielākiem svaigpiena ražotājiem. Būtiska ir sadarbības

stabilitāte un produkcijas kvalitāte. KP vērtējumā apvienotais

tirgus dalībnieks, t.sk., vērtējot tā sniegto informāciju par

stratēģiju un sadarbību tirgū, nespēs būtiski negatīvi ietekmēt

konkurenci svaigpiena ražošanas tirgū, t.sk. dēļ nelielā tirgus

daļu pieauguma pēc apvienošanās. Mazāki svaigpiena ražotāji nevar

tikt pasargāti no nepieciešamības palielināt apjomus un

efektivitāti, ja tie vēlas konkurēt ar citiem lielākiem

svaigpiena ražotājiem iepirkumu tirgū. Mazākie svaigpiena

ražotāji var arī attīstīt savu darbību specifiskos nišas

segmentos, veicot dažādu tradicionālu produktu mājražošanu,

īstenojot tiešo tirdzniecību.

41 Apvienošanās dalībnieku konkurenti ir snieguši dažādus

viedokļus. Vieni4 ir minējuši, ka RPK grupa, kaut arī

var nebūt tirgus līderis svaigpiena iepirkuma tirgū, tomēr spēj

ietekmēt svaigpiena izejvielas iepirkšanas cenu politiku. Citi

piena pārstrādātāji5, norādījuši, ka svaigpiena

iepirkuma tirgū pēc apvienošanās situācija nemainīsies.

42 KP vērtējumā apvienotajam tirgus dalībniekam nebūs spēja

darboties neatkarīgi no saviem konkurentiem, kas nodarbojas ar

svaigpiena pārstrādi. Nepastāv riski, ka kādam pārstrādātājam

varētu tikt noslēgta piekļuve svaigpiena iepirkuma tirgum, jo

ilgtermiņa sadarbības ietvaros ar pārstrādātājiem svaigpiena

ražotāji var būt spējīgi atbilstoši palielināt apjomus.

43 Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot RPK grupas

skaidrojumus, KP secina, ka apvienošanās dalībnieka tirgus vara,

t.sk. dēļ nelielā tirgus daļas palielinājuma līdz (*) [1-5]%

apvienošanās rezultātā uz piegādātājiem kopumā palielināsies

nebūtiski.

44 Apvienošanās ietekmē neizveidosies un nenostiprināsies

dominējošais stāvoklis un netiks būtiski samazināta konkurence

neatkarīgi no tā, vai ģeogrāfiskais tirgus Lietā tiek noteikts kā

Latvijas vai Baltijas valstu teritorija.