Par tirgus dalībnieku apvienošanos

1Horizontālās ietekmes izvērtējums

2svaigpiena iepirkuma tirgū

31.1. Konkrētais tirgus

420 Konkrētais tirgus lietā noteikts atbilstoši KL 1.panta

54.punktam, kurš nosaka, ka: "konkrētais tirgus -

6konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto

7ģeogrāfisko tirgu."

81.2. Konkrētās preces tirgus

921 Svaigpiens ir pamata izejviela, ko abi apvienošanās

10dalībnieki izmanto ražošanas procesā. KP uzskata, ka govs

11svaigpiena tirgus gan no ražošanas, gan no patēriņa viedokļa

12definējams kā atsevišķs konkrētās preces tirgus. Minētais preces

13(svaigpiena iepirkuma) tirgus tika definēts arī KP 28.04.2012.

14lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens.

151.3. Konkrētais ģeogrāfiskais

16tirgus

1722 Saskaņā ar KL 1.panta 3.punktu "konkrētais

18ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences

19apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā

20tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

21teritorijām".

2223 Saskaņā ar Ziņojumā minēto, svaigpiena iepirkuma

23ģeogrāfiskais tirgus var tikt noteikts kā Baltijas tirgus.

24Ziņojuma iesniedzējs to pamato ar to, ka, neskatoties uz to, ka

25svaigais piens ir produkts ar izteikti ierobežotu uzglabāšanas

26laiku, kas liek ierobežot tā tirdzniecības robežas, pastāv virkne

27faktoru, kas to atspēko:

281) svaigpiens savā būtībā ir nediferencēta prece

29("commodity"), kas pēc savām pamatīpašībām

30neatšķiras, vai tā ir saražota vienā vai otrā valstī (vismaz

31vienā konkrētā klimatiskā reģiona ietvaros, piemēram, Baltijas

32valstu kontekstā);

332) svaigpiens ieņem būtisku daļu Baltijas valstu starpā

34notiekošās ārējās tirdzniecības piena produkcijas segmentā.

35Latvija šajā ziņā ir ievērojama ar lielu svaigpiena eksporta

36īpatsvaru (lielāko daļu iepērk Lietuvas piena pārstrādātāji);

373) Eiropas Savienības (turpmāk - ES) piena kvotu

38atcelšana no 01.04.2015. rada labvēlīgus apstākļus turpmākai

39barjeru noņemšanai pārrobežu tirdzniecībai.

4024 KP izvērtēja datus par svaigpiena importa un eksporta

41dinamiku un secina, ka situācija svaigpiena iepirkuma tirgū ir

42neviennozīmīga, jo svaigpiena eksports no Latvijas ir liels, bet

43importa īpatsvars ir nebūtisks. Arī atbilstoši Ziņojuma

44iesniedzēja informācijai ievērojams apjoms (aptuveni piektdaļa)

45no Latvijā saražotā svaigpiena tiek eksportēts.

4625 Lauksaimniecības datu centra (turpmāk -

47LDC)1 rīcībā esošā informācija liecina, ka

48eksportētais svaigpiena apjoms, kurš iepirkts no ražotājiem

49Latvijā laika periodā no 2010.-2015.gada maijam ieskaitot, bija

5019-27% robežās no ražotājiem iepirktā apjoma, un, salīdzinot ar

512010.gadu šis apjoms, ir palielinājies. Informācija, kas iegūta

52no svaigpiena ražotājiem un ārvalstu piena produktu ražotājiem,

53liecina, ka Baltijas valstīs ir piena iepircēji, kas ilgstoši

54paši vai ar kooperatīvu vai cita veida uzņēmumu starpniecību

55iepērk svaigpienu no Latvijas zemniekiem.

5626 Savukārt importētais svaigpiena apjoms uz Latviju no kopējā

57iepirktā svaigpiena apjoma par minēto laika periodu bija robežās

58no 1 līdz 5%.

5927 Nosakot tirgus daļu svaigpiena iepirkumā, KP vadījās no LDC

60informācijas par svaigpiena iepirkuma apjomu no svaigpiena

61ražotājiem (piegādātājiem), iepirkto svaigpiena apjomu no citiem

62piena pircējiem, kā arī tirgus daļas noteikšanai ņēma vērā

63svaigpiena iepircēju importa un eksporta apjomus.

6428 Lai gan eksporta apjomi liecina, ka tirgus var tikt

65definēts plašāk par Latvijas teritoriju, bet importa apjomi

66liecina par to, ka tirgus ir šaurāks, t.i., Latvijas teritorija.

67Izvērtējot šos pretējos argumentus, KP secina, ka lieli eksporta

68apjomi liecina par to, ka Latvijā saražotais svaigpiens spēj

69konkurēt ar ārvalstīs saražoto svaigpienu. Savukārt zemie importa

70apjomi liecina, ka ārvalstīs saražotais svaigpiens nespēj

71konkurēt ar Latvijā saražoto svaigpienu un attiecīgi nespēj

72izdarīt spiedienu uz svaigpiena iepirkuma cenām Latvijā.

7329 Svaigpiena pārstrādātāja iespējas iepirkt svaigpienu

74noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā var ietekmēt vairāki faktori,

75t.sk. transportēšanas izmaksas, cenu atšķirības dažādās

76ģeogrāfiskās teritorijās, saimniecību saražotā piena apjoms

77(daudzums) un tās atrašanās kāda pārstrādātāja piena savākšanas

78maršrutā, pārstrādātāja iepirktā piena apjoms, pieprasījuma

79pieaugums/kritums. Tādējādi minētie faktori katra piena ražotāja

80un pārstrādātāja iespējas pārslēgties un konkurēt noteiktā

81teritorijā var ietekmēt būtiski atšķirīgi. Mazākiem

82pārstrādātājiem ģeogrāfiskā teritorija, kurā tie iepērk pienu,

83var būt mazāka nekā Latvijas teritorija, uz ko norāda nelielo

84pārstrādes uzņēmumu sniegtā informācija par piena savākšanas

85maršrutiem. Savukārt lieliem pārstrādātājiem teritorija, kurā tie

86dēļ lieliem pārstrādes apjomiem spēj iepirkt pienu, var būt arī

87plašāka nekā Latvijas teritorija, ko pierāda lielo Lietuvas

88pārstrādes uzņēmumu spēja iepirkt pienu Latvijas teritorijā.

89Tāpat piena kooperatīvi, kas sniedz piena transportēšanas

90pakalpojumus saimniecībām, vai citi starpnieki, kas iepērk pienu

91no svaigpiena ražotājiem, lai to pārdotu tālāk kādam no

92pārstrādātājiem, var būt daudz elastīgāki savās iespējās

93pārslēgties plašākas ģeogrāfiskas teritorijas ietvaros.

9430 Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka konkrētais ģeogrāfiskā

95tirgus definējums Lietā atstājams atvērts (vismaz Latvijas

96teritorija), jo ģeogrāfiskā tirgus definējums svaigpiena

97iepirkuma tirgū atkarīgs no attiecīgās tirgus situācijas, t.i.,

98cenas un pieprasījuma svārstībām, kas ir mainīgas.

991.4. Tirgus struktūra

10031 KP rīcībā esošie LDC dati liecina, ka pēdējos trīs gadus

101(2012., 2013., 2014.) svaigpiena tirgus apjoms ir

102palielinājies.

103Tabula Nr.1

104Svaigpiena

105iepirkuma apjoms naturālās vienībās ( kg)

1062010

1072011

1082012

1092013

1102014

1112015 (1-5)

112749 026

113992

114736 234

115492

116789 872

117799

118795 080

119730

120809 357

121089

122283 879 302

123Avots: LDC

12432 2014.gadā RPK grupas un RPS kopējā tirgus daļa bija lielāka

125par pārējo svaigpiena iepircēju tirgus daļām Latvijā. AS

126"Preiļu siers" tirgus daļa bija (*) [10-20]%. Savukārt

1272015.gada piecos mēnešos lielākais svaigpiena iepircējs Latvijā

128ir AS "Preiļu siers" ar (*) [20-30]% tirgus daļu. Tai

129seko RPK grupa ar (*) [10-20] % tirgus daļu un AS "Tukuma

130piens" ar (*) [10-20]% tirgus daļu. RPS tirgus daļa

131svaigpiena iepirkumā ir (*) [1-5]% Tirgū darbojas arī daudz

132svaigpiena iepircēju ar nenozīmīgām tirgus daļām. RPK grupas

133tirgus daļa šajā tirgū pēdējos gados bija ar krītošu tendenci,

134svārstoties (*) [10-30]% robežās. RPS tirgus daļa bijusi stabila

135(*) [1-5]% robežās. Ievērojot struktūras izmaiņas analizētajā

136periodā, KP secina, ka AS "Preiļu siers" un AS

137"Tukuma piens" pakāpeniski izaug uz citu mazāko

138uzņēmumu un RPK grupas tirgus daļas rēķina. Spriežot pēc

1392015.gada piecu mēnešu datiem, RPK grupas un RPS kopējai

140apvienotai tirgus daļai svaigpiena iepirkuma tirgū strauji

141pietuvinājusies AS "Preiļu siers" ar (*) [20-30]%

142tirgus daļu.

143Tabula Nr.2

144Svaigpiena

145iepirkuma tirgus struktūras dinamika Latvijā

1462010

1472011

1482012

1492013

1502014

1512015 (5 mēn.)

152RPK grupa

153(*)

154[20-30]%

155(*)

156[20-30]%

157(*)

158[20-30]%

159(*)

160[20-30]%

161(*)

162[20-30]%

163(*)

164[10-20]%

165RPS

166(*)

167[1-5]%

168(*)

169[1-5]%

170(*)

171[1-5]%

172(*)

173[1-5]%

174(*)

175[1-5]%

176(*)

177[1-5]%

178RPK grupa +RPS kopā

179(*)

180[30-40]%

181(*)

182[30-40]%

183(*)

184[20-30]%

185(*)

186[20-30]%

187(*)

188[20-30]%

189(*)

190[20-30]%

191AS "Preiļu siers"

192(*)

193[10-20]%

194(*)

195[10-20]%

196(*)

197[10-20]%

198(*)

199[10-20]%

200(*)

201[10-20]%

202(*)

203[20-30]%

204AS "Tukuma piens"

205(*)

206[5-10]%

207(*)

208[5-10]%

209(*)

210[5-10]%

211(*)

212[5-10]%

213(*)

214[5-10]%

215(*)

216[10-20]%

217KS LPPKS "Trikāta"

218(*)

219[5-10]%

220(*)

221[5-10]%

222(*)

223[5-10]%

224(*)

225[5-10]%

226(*)

227[5-10]%

228(*)

229[5-10]%

230LPKS "Piena ceļš"

231(*)

232[1-5]%

233(*)

234[1-5]%

235(*)

236[1-5]%

237(*)

238[1-5]%

239(*)

240[1-5]%

241(*)

242[1-5]%

243AS "Smiltenes piens"

244(*)

245[1-5]%

246(*)

247[1-5]%

248(*)

249[1-5]%

250(*)

251[1-5]%

252(*)

253[1-5]%

254(*)

255[1-5]%

256AS "Talsu piensaimnieks"

257(*)

258[1-5]%

259(*)

260[1-5]%

261(*)

262[1-5]%

263(*)

264[1-5]%

265(*)

266[1-5]%

267(*)

268[1-5]%

269CITI

270(*)

271[30-40]%

272(*)

273[30-40]%

274(*)

275[30-40]%

276(*)

277[30-40]%

278(*)

279[30-40]%

280(*)

281[30-40]%

282Avots: LDC

2831.5. Ietekmes izvērtējums

28433 Apvienošanās dalībnieki vērtējami kā samērā cieši

285konkurenti svaigpiena iepirkuma tirgū, jo ir lielākie piena

286pārstrādes uzņēmumi, lai gan pamatā strādā katrs ar saviem

287lojālajiem svaigpiena ražotājiem, tomēr mēģina piesaistīt

288svaigpiena ražotājus arī plašākas ģeogrāfiskās teritorijas

289ietvaros, nekā mazie piena pārstrādes uzņēmumi. KP vērtējumā

290apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaugs nebūtiski.

29134 Kopumā vērtējot, svaigpiena iepirkumu tirgus attīstība ir

292atkarīga no konkurences struktūras un tirgus dalībnieku

293efektivitātes gan svaigpiena ražošanas tirgū, gan pārstrādes

294tirgū. Pastāvot būtiskai eksporta daļai gan svaigpiena iepirkumā,

295gan gatavās piena produkcijas realizācijā, Latvijas svaigpiena

296ražotāju un pārstrādātāju efektivitāte (t.sk. sakarā ar piena

297kvotu atcelšanu) var tikt pamatoti salīdzināta arī plašākā

298ģeogrāfiskā mērogā kā Latvija.

29935 Latvijas tirgū darbojošos pārstrādātāju iepirktā svaigpiena

300apjoms un pārdotās produkcijas apgrozījums ir mazāks

301salīdzinājumā ar ģeogrāfiski tuvākiem konkurentiem citās valstīs,

302kas var ietekmēt to konkurētspēju sevišķi ārvalstu tirgos.

303Turklāt, pastāvot sadrumstalotai piena pārstrādei un nepietiekami

304noslogotām jaudām, rezultātā arī zemākai efektivitātei piena

305pārstrādē, esošo pārstrādātāju spēja palielināt iepirkto

306svaigpiena apjomu, kas varētu tikt palielināts uz eksporta

307rēķina, vai jaunu tirgus dalībnieku (piena pārstrādes uzņēmumu)

308iekļūšana svaigpiena iepirkuma tirgū īstermiņā ir maz ticama, ja

309vien netiek ieviesti jauni inovatīvi produkti. Secināms, ka esošā

310pārstrādes tirgus struktūra Latvijā un konkurētspēja plašākā

311ģeogrāfiskā tirgū nevar būt efektīva ilgtermiņā.

31236 RPK grupas2 skaidrojumus par situāciju

313svaigpiena iepirkuma tirgū: "RPK grupas vērtējumā

314palielinoties uzņēmumam, palielināsies svaigpiena iepirkums,

315vietējie svaigpiena ražotāji varēs rēķināties ar stabilu, uz

316ilgtermiņu sadarbību orientētu vietējo uzņēmumu, nevis eksportēt

317svaigpienu uz ārvalstīm, piemēram, Lietuvu. (..)". KP

318vērtējumā piena nozare Latvijā apjoma ziņā atpaliek no Lietuvas,

319palielinot apvienotā uzņēmuma ražošanas apjomu, būs iespēja

320palielināt vietējā svaigpiena iepirkumu, tādējādi palielinot un

321attīstot Latvijas lauksaimniecības nozari. KP vērtējumā lielāks

322pieprasījums pēc svaigpiena sekmēs arī piena ražošanas

323efektivitātes rādītāju uzlabošanu.

32437 KP ieguva papildu skaidrojumus par RPK grupas sadarbības

325principiem ar svaigpiena ražotājiem, t.sk. kooperatīviem.

326Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācija3

327norādīja uz apvienošanās dalībnieku tendenci sadarboties ar

328salīdzinoši lieliem piena ražotājiem un, izmantojot dažādus cenu

329aprēķināšanas mehānismus, cenšanos izspiest no tirgus mazos piena

330ražotājus un lauksaimniecības kooperatīvus. Vēstulē norādīts uz

331konkurences mazināšanos un iepriekš nosaukto risku

332palielināšanos. Minēto tendenci apstiprināja arī KP aptaujātie

333piena kooperatīvi Latvijā.

33438 KP iegūtā informācija par RPK grupas sadarbības principiem

335ar svaigpiena piegādātājiem liecina, ka sadarbības pamatā ir

336izmaksu samazināšana un visu ražošanas posmu efektivizēšana.

337Tādēļ tiek dota priekšroka sadarbībai ar piegādātājiem, kuri spēj

338efektīvāk un ar zemākām izmaksām ražot svaigpienu. Uzņēmumam nav

339svarīgi, kas ir piegādātājs - kooperatīvs vai zemnieku

340saimniecība.

34139 Konkurences apstākļu ietekmes izvērtējums no efektivitātes

342un tirgus struktūras aspekta var tikt attiecināts uz līdzvērtīgi

343efektīviem konkurentiem attiecīgā tirgū. Kompensējošā pirktspēja

344svaigpiena iepirkuma tirgū ir atkarīga no saimniecību (svaigpiena

345ražotāju) lieluma. Jo lielāks ir svaigpiena ražotājs, lielāka ir

346svaigpiena ražotāja iespēja pārdot pienu plašākā ģeogrāfiskā

347teritorijā un citiem pārstrādātājiem. Arī piena kooperatīviem

348svaigpiena iepirkumā ir lielākas iespējas pārslēgties plašākas

349ģeogrāfiskās teritorijas ietvaros.

35040 Piena pārstrādātāji dēļ lielākiem apjomiem, stabilitātes

351sadarbībā un citiem faktoriem ir ieinteresēti sadarboties ar

352lielākiem svaigpiena ražotājiem. Būtiska ir sadarbības

353stabilitāte un produkcijas kvalitāte. KP vērtējumā apvienotais

354tirgus dalībnieks, t.sk., vērtējot tā sniegto informāciju par

355stratēģiju un sadarbību tirgū, nespēs būtiski negatīvi ietekmēt

356konkurenci svaigpiena ražošanas tirgū, t.sk. dēļ nelielā tirgus

357daļu pieauguma pēc apvienošanās. Mazāki svaigpiena ražotāji nevar

358tikt pasargāti no nepieciešamības palielināt apjomus un

359efektivitāti, ja tie vēlas konkurēt ar citiem lielākiem

360svaigpiena ražotājiem iepirkumu tirgū. Mazākie svaigpiena

361ražotāji var arī attīstīt savu darbību specifiskos nišas

362segmentos, veicot dažādu tradicionālu produktu mājražošanu,

363īstenojot tiešo tirdzniecību.

36441 Apvienošanās dalībnieku konkurenti ir snieguši dažādus

365viedokļus. Vieni4 ir minējuši, ka RPK grupa, kaut arī

366var nebūt tirgus līderis svaigpiena iepirkuma tirgū, tomēr spēj

367ietekmēt svaigpiena izejvielas iepirkšanas cenu politiku. Citi

368piena pārstrādātāji5, norādījuši, ka svaigpiena

369iepirkuma tirgū pēc apvienošanās situācija nemainīsies.

37042 KP vērtējumā apvienotajam tirgus dalībniekam nebūs spēja

371darboties neatkarīgi no saviem konkurentiem, kas nodarbojas ar

372svaigpiena pārstrādi. Nepastāv riski, ka kādam pārstrādātājam

373varētu tikt noslēgta piekļuve svaigpiena iepirkuma tirgum, jo

374ilgtermiņa sadarbības ietvaros ar pārstrādātājiem svaigpiena

375ražotāji var būt spējīgi atbilstoši palielināt apjomus.

37643 Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot RPK grupas

377skaidrojumus, KP secina, ka apvienošanās dalībnieka tirgus vara,

378t.sk. dēļ nelielā tirgus daļas palielinājuma līdz (*) [1-5]%

379apvienošanās rezultātā uz piegādātājiem kopumā palielināsies

380nebūtiski.

38144 Apvienošanās ietekmē neizveidosies un nenostiprināsies

382dominējošais stāvoklis un netiks būtiski samazināta konkurence

383neatkarīgi no tā, vai ģeogrāfiskais tirgus Lietā tiek noteikts kā

384Latvijas vai Baltijas valstu teritorija.

1Mazumtirgotāju viedokļi un

2vērtējums par apvienošanās ietekmi piena produktu tirgos

345 Mazumtirgotāji sniedza viedokļus par visiem produktiem

4kopumā, tāpēc šie viedokļi tiek atspoguļoti pirms sadaļām par

5apvienošanās ietekmes izvērtēšanu katrā konkrētajā tirgū.

646 Viena mazumtirdzniecības tirgus dalībnieka6

7ieskatā plaša ģeogrāfisko tirgus robežu definēšana nebūtu

8pieļaujama, "ņemot vērā piena un piena produktu specifiku

9- tiem ir ļoti īsi derīguma termiņi un atsevišķu produktu

10aizvietojamība būtu ļoti sarežģīta, īpaši minētais attiecas uz

11glazēto biezpiena sieriņu (kas būs portfelī) un kausētā siera

12kategoriju. Ļoti grūti būtu aizvietot AS "Rīgas piena

13kombināts" produktus šādos segmentos: piens, kefīrs,

14kausētais siers (patērētājiem ir izveidojusies lojalitāte pret

15zīmolu "Dzintars"); saldais krējums, sviests (daļēja

16aizvietojamība, jāiepērk no ārvalstu piegādātājiem); biezpiens

17(varētu aizvietot pēc apjoma, taču rastos grūtības aizvietot

18apvienošanās dalībnieku zīmolus un sortimentu)".

1947 Savukārt cita mazumtirdzniecības tirgus

20dalībnieka7 vērtējumā, nosakot tirgu no pieprasījuma

21viedokļa, secināms, ka patērētāji vēsturiski iecienījuši

22noteiktus Latvijā ražotus zīmolus, kā "Dzintars",

23"Kārums", "Rasa" un "Limbaži",

24tāpēc to pilnvērtīga aizvietošana ir apgrūtināta.

25Mazumtirgotāja vērtējumā apvienošanās rezultātā būs novērojama

26"atsevišķu zīmolu preču konkurences samazināšanās;

27portfeļa efekta palielināšanās vienam tirgus dalībniekam;

28atsevišķos tirgos varētu veidoties dominējošais stāvoklis

29(kausētais siers (*)), saldais krējums ((*)), svaigais

30siers ((*)), saldējums ((*)), patērētājiem var tikt liegta

31iespēja iegādāties pašmāju zīmolu preces".

3248 SIA "Latvijas tirgotāju kooperācija

33AIBE"8 vērtējumā "tirgus ir plašāks par

34Latvijas teritoriju un nepastāv nekādi ierobežojumi importam uz

35Latviju vai eksportam ārpus Latvijas, vienlaicīgi norādot, ka

36lielas tirgus daļas tiks iegūtas kausēto sieru un svaigā

37krēmsiera vairumtirdzniecības tirgos. Var veidoties dominējošais

38stāvoklis kausēto sieru grupā (RPK+RPS aptuveni (*)). Pārējās

39grupās, pēc AIBE domām, saglabāsies spēcīga konkurence starp

40pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, gan svaigpiena iepirkumā Baltijas

41mērogā".

4249 SIA "Iepirkumu grupa"9 ieskatā

43"piena produktu tirgus ir <1000 km sakarā ar augstām

44loģistikas izmaksām un transportēšanas laiku produktiem ar īsu

45derīguma termiņu. Apvienošanās rezultātā tirgus dalībnieki

46pastiprinās savu jau esošo dominējošo stāvokli vairākās preču

47grupās, pastiprinās preču portfeli ar kausētā siera, svaigā

48krēmsiera (ir diezgan liels risks dominējošās situācijas rašanai

49šinī tirgū, jo Philadelphia aizņem vājas vai nišas pozīcijas

50tirgū) un biezpiena desertu grupu". Vienlaicīgi SIA

51"Iepirkumu grupa" sniegusi informāciju, ka

52"krēmsiera tirgus apjoms ir mazs un augošs. SIA

53"Iepirkumu grupas" vērtējumā interese par šo tirgu ir

54maza, preci ir viegli aizvietot bez būtiskas ietekmes uz

55tirdzniecības rezultātiem".

5650 SIA "Baltstor"10 sniegusi informāciju,

57ka Latvijas pircējs dod priekšroku tieši vietējām precēm, jo

58pircēji izvēlas labāk zināmo vietējo preci, kā arī norādījusi, ka

59apvienošanās rezultātā būs "vieglāk pārvaldīt procesus un

60notiks laika ekonomija, būs vieglāk piegādāt noteiktus pasūtījuma

61apjomus pasūtītājiem, samazināsies konkurence, jo visa

62tirdzniecības sadarbība varētu būt viena piegādātāja kontrolē un

63varētu palielināties maksājumu summa, kas jāveic vienam

64piegādātājam".

6551 Savukārt SIA "Latvijas tirgotāju

66savienība"11 atbilde nav viennozīmīga, bet

67visdrīzāk norāda uz Baltijas valstu tirgu, vienlaicīgi norādot,

68ka "RPK grupa diktē noteikumus tirdzniecībā jau tagad

69(īpaši agresīvi pielieto aktīvas darbības, lai palielinātu savu

70vietu veikala plauktā)". Uz minēto tendenci norādīja arī

71citi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi.

7252 Lietuvas mazumtirgotāji UAB "Prisma LT", UAB

73"Rimi Lietuva", UAB "NORFOS MAŽMENA", UAB

74"Maxima LT", UAB "Palink" un Igaunijas

75mazumtirgotāji AS "ABC Supermarkets", AS

76"Prisma", Aktsiaselts OG Electra, AS "Rimi Eesti

77food", AS "Selver" paskaidroja, ka gatavo piena

78produkciju galvenokārt iepērk no vietējiem piegādātājiem Lietuvā

79un Igaunijā. Apvienošanās dalībnieki nav starp pieciem

80lielākajiem piegādātājiem Igaunijas un Lietuvas

81mazumtirdzniecības veikalos, kas liecina par šaurākām konkrētā

82ģeogrāfiskā tirgus robežām.

8353 Ņemot vērā mazumtirgotāju pretējos viedokļus par konkrētā

84ģeogrāfiskā tirgu robežām piena produktiem un faktorus, kuri

85ietekmē konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšanu, KP secina, ka

86piena produktus, pat ar īpaši īsiem glabāšanas termiņiem, ir

87iespējams transportēt uz realizāciju Baltijas valstu ietvaros, un

88importa produkti pēc savām izmaksām un cenām spēj konkurēt

89Latvijā. Var secināt, ka konkurētspēju ierobežo šo produktu

90ārvalstu izcelsme, jo Latvijas patērētāji, pēc mazumtirgotāju

91viedokļa, dod priekšroku vietējiem produktiem. Minēto apliecina

92arī Latvijas lauksaimniecības universitātes pētījums -

93Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā

94analīze,12 kas apliecina, ka Latvijas patērētāju

95lojalitāte vietējiem piena produktiem ir salīdzinoši augsta un

96pārsniedz 50%.

9754 KP rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijas preces ir

98samērā nelielā apmērā pārstāvētas lielākos mazumtirdzniecības

99tīklos kaimiņvalstīs. Tas var ietekmēt konkrētā ģeogrāfiskā

100tirgus novērtējumu.

10155 Ņemot vērā atšķirīgos mazumtirgotāju viedokļus, par

102konkrēta ģeogrāfiskā tirgus definēšanu un mazumtirgotāju

103vairākumā saņemtos viedokļus par ietekmes izveidošanos pēc

104apvienošanās, KP izvērtējums par ietekmi katrā konkrētā tirgū

105tiks sniegti attiecīgās Lēmuma sadaļās.

10656 KP lietas izpētes laikā iegūtā informācija liecina, ka RPK

107grupa aktīvi veic cenas pazemināšanu mazumtirdzniecībā, kā arī

108izmanto līdzekļus, lai palielinātu preču izvietošanu plauktā

109vienā no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kas KP vērtējumā var

110ierobežot citiem konkurentiem to produkcijas realizāciju. Šajā

111sakarā jāņem vērā ka 01.01.2016. stājas spēkā Negodīgas

112mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums (turpmāk -

113NMPAL), kura 6.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka ir

114aizliegts "Tiešā vai netiešā veidā maksāt par preču

115atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču

116izvietošanu veikalu plauktos, izņemot gadījumus, kad

117mazumtirgotājs ar piegādātāju noslēguši rakstveida vienošanos, ka

118tiks maksāts par preču papildu izkārtojumu speciālās

119vietās". Līdz ar to pēc 01.01.2016. šāda prakse starp

120mazumtirgotāju un piegādātāju būs aizliegta.

1Konkurences apstākļu izvērtējums

2atsevišķu piena produktu tirgos

357 Lai noteiktu katra horizontāli ietekmētā konkrētā piena

4produktu tirgus koncentrācijas lielumu, KP aptaujāja Latvijas

5lielākos mazumtirgotājus, iegūstot informāciju par preču

6realizāciju caur Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem SIA

7"Rimi Latvia", SIA "Maxima Latvija", SIA

8"Baltstor", SIA "ELVI Latvija", SIA

9"Iepirkumu grupa", kas kopā veido lielāko daļu, t.i.,

10aptuveni 80%, no ikdienas patēriņa preču realizācijas

11Latvijā.

1259 Minētais izvērtējums pa preču tirgiem tika veikts,

13novērtējot apvienošanās dalībnieku ietekmi Latvijas teritorijā,

14pieņemot, ka Baltijas mērogā šī ietekme ir mazāka, ievērojot

15Lietuvas un Igaunijas mazumtirgotāju un pārstrādātāju sniegto

16informāciju. KP minētos datus apkopoja par visiem aptaujātiem

17mazumtirdzniecības tīkliem kopā.

183.1. Apvienošanās ietekmes

19izvērtējums piena vairumtirdzniecības tirgū

203.1.1. Konkrētās preces tirgus

2160 Piena vairumtirdzniecības tirgus kā konkrētās preces tirgus

22noteikts KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens.

23Arī šajā lietā KP uzskata, ka konkrētās preces tirgus ir

24definējams identiski. Lielāko daļu no tirgus aizņem pasterizētais

25piens.

263.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

27tirgus

2861 Importētā piena piegādes apjoms pēdējos divus gadus

29pārsniedz (*) [30-40]% no kopējā patērētā piena apjoma

30mazumtirdzniecībai Latvijā. KP vērtējumā piena

31vairumtirdzniecības tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija. Arī

32no ekonomiskā skatpunkta, jo lielāka ir ārzemju preču pārstāvība

33vietējā tirgū, jo lielāka ir tā atvērtība un importa apjoms

34norāda uz objektīvu barjeru neesamību, līdz ar to tirgus tiek

35definēts plašāk par nacionālo. Lai gan pienam ir relatīvi īss

36realizācijas termiņš, tomēr tas nav šķērslis citu Baltijas valstu

37piena pārstrādātājiem realizēt savu produkciju Latvijā.

3862 KP uzskata, ka gadījumā, ja apvienotais uzņēmums

39paaugstinātu cenas (2014.gada līmenī vai pārsniegtu to), tad

40patērētājiem būtu pieejamas alternatīvas, jo Latvijā ir vairāki

41citi piena pārstrādātāji, kas ražo pienu (AS "Tukuma

42piens", AS "Talsu piensaimnieks", AS "Rankas

43piens", SIA "Elpa", SIA "Edaks", PLPKS

44"Dundaga", AS "Lazdonas piensaimnieks" u.c.),

45un ir arī ārvalstu pārstrādātāji var piedāvāt pienu.

463.1.3. Tirgus struktūra

4763 KP tirgus struktūras un situācijas tirgū analīzei izmanto

48KP iegūtos datus par piena realizāciju mazumtirdzniecībā.

4964 RPK grupa realizē pienu ar zīmoliem "Limbažu

50piens", "Rasa", "Rasēns",

51"Valmiera", bet RPS piens tiek realizēts ar zīmolu

52"Kārums".

5365 Kopējā piena piegādes dinamika mazumtirdzniecībai Latvijā

54liecina par pieaugošu piena patēriņa tendenci gan euro,

55gan naturālo vienību izteiksmē.

5666 KP apkopotā informācija par apvienošanās dalībnieku piena

57piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no

582012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas

59īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā veidoja (*)

60[40-50]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā13 (*)

61[20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]. KP secina, ka

62RPK grupas piegāžu īpatsvars no 2012.gada līdz 2015.gadam

63samazinājās. Neliels īpatsvara palielinājums noticis 2015.gada

64piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2014.gadu.

6567 RPS piena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības tīklos

66laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot,

67liecina, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā

68bija (*) [1-5]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet

692015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%.

7068 RPK grupas piena piegādes īpatsvars naturālās vienībās

712012.gadā veidoja (*) [40-50]%, 2013.gadā (*)

72[20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos

73(*) [20-30]%.

7469 RPS piena piegādes īpatsvars naturālās vienībās 2012.gadā

75bija (*) [1-5]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet

762015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. RPS piegāžu īpatsvars

77vērtējams kā stabils.

78Tabula Nr.3

79Piena piegādes

80īpatsvars mazumtirdzniecībā

812014

822015 (5 mēn.)

83euro

84naturālas vienības

85euro

86naturālas vienības

87RPK grupa

88(*)

89[20-30]%

90(*)

91[20-30]%

92(*)

93[20-30]%

94(*)

95[20-30]%

96RPS

97(*)

98[1-5]%

99(*)

100[1-5]%

101(*)

102[1-5]%

103(*)

104[1-5]%

105Kopā

106(*)

107[20-30]%

108(*)

109[20-30]%

110(*)

111[30-40]%

112(*)

113[30-40]%

114AS "Tukuma piens"

115(*)

116[10-20]%

117(*)

118[10-20]%

119(*)

120[10-20]%

121(*)

122[10-20]%

123Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija

12470 Starpība starp apvienoto RPK grupas un RPS īpatsvaru un

125tuvākā konkurenta AS "Tukuma piens" īpatsvaru

1262015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga no (*) [5-10]%

127(2014.gadā) līdz (*) [10-20]% (2015.gada piecos mēnešos).

12871 HHI (koncentrācijas indekss)14 pirms un pēc

129apvienošanās trīs gadu laikā ir vidējs jeb mēreni augsts. HHI

130pirms un pēc apvienošanās nepārsniedz 1800 punktus visu periodu,

131un indeksa pieaugums jeb delta nepārsniedz 185 punktus

132euro izteiksmē, 179punktus naturālo vienību izteiksmē.

1333.1.4. Ietekmes izvērtējums

13472 Veicot analīzi atbilstoši ES Komisijas pamatnostādnēm par

135horizontālo apvienošanās novērtējumu saskaņā ar padomes regulu

136par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (turpmāk - ES Horizontālo

137apvienošanās pamatnostādnes15), nekoordinēti

138konkurences riski galvenokārt ir saistīti ar to, vai apvienošanās

139rezultātā izšķirošās ietekmes ieguvējs RPK grupa likvidētu

140svarīgu konkurences spiedienu un apvienotais tirgus dalībnieks

141spētu rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, piegādātājiem,

142un klientiem. Horizontālās apvienošanās vadlīnijas uzskaita

143vairākus faktorus, kuri var liecināt par nekoordinētu risku

144iestāšanos apvienošanās rezultātā. Zemāk sniegts vērtējums par

145šiem faktoriem.

14673 Vērtējot pēc ES Horizontālo apvienošanās pamatnostādnēm, KP

147uzskata, ka nepastāv bažas par būtisku nekoordinētu risku

148iestāšanos konkrētajā tirgū. Lai gan apvienošanās dalībnieki ir

149cieši konkurenti, jo to piedāvātie produkti ir tuvi aizvietotāji

150no pieprasījuma puses, taču RPS pievienotā tirgus daļa (*) [1-5]%

151ir nenozīmīga, pastāv būtisks konkurents (AS "Tukuma

152piens") un jau šobrīd ir novērojams, ka daļu tirgus aizņem

153Lietuvas un Igaunijas piena pārstrādātāji kā AB "Pieno

154Zvaigzdes", AS "Tere", AB "Rokiškio

155sūris", AS "Valio Eesti". Baltijas mērogā piena

156(kā vislētākās preces) individuālam zīmolam nav būtiskas nozīmes.

157Tāpat arī kompensējošā pirktspēja piena tirgū vērtējama kā

158būtiska, jo to nodrošina mazumtirdzniecības uzņēmumi.

15974 Ievērojot augstāk izklāstīto, KP uzskata, ka nav

160nepieciešams veikt papildu apvienošanās ietekmes izvērtēšanu

161piena vairumtirdzniecības tirgū Baltijā, jo jau šaurākā

162teritorijā (Latvijā) nav pamata uzskatīt, ka apvienošanās

163rezultātā varētu būtiski mazināties konkurence konkrētajā

164tirgū.

1653.2. Apvienošanās ietekmes

166izvērtējums kefīra, paniņu, tīrkultūras un līdzīgu produktu

167vairumtirdzniecības tirgū

1683.2.1. Konkrētās preces tirgus

16975 Šajā konkrētās preces tirgū KP iekļauj vairākus produktus,

170kurus apvieno viena pazīme - tie ir raudzēti piena produkti, kuru

171ražošanas procesā tiek izmantotas piena baktērijas. Daži no tiem

172var būt izteikti nišas produkti (piemēram, Airans).

173Vairāki mazumtirgotāji šos produktus iekļauj vienā un tajā pašā

174preču kategorijā, kas dod pamatu uzskatīt, ka šie produkti var

175veidot vienu konkrētās preces tirgu. Bez tam atsevišķu produktu

176popularitāte pirmšķietami ir daudz mazāka kā kefīra popularitāte,

177un tos nebūtu lietderīgi izdalīt atsevišķā tirgū. Kefīra, paniņu,

178tīrkultūras un citu raudzētu produktu vairumtirdzniecības tirgus

179kā konkrētās preces tirgus noteikts KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40

180RPK/Valmieras piens, kurā visi šie produkti iekļauti

181atsevišķā preces tirgū. Arī minētajā apvienošanās lietā KP

182secina, ka konkrētās preces tirgus ir definējams identiski.

1833.2.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

184tirgus

18576 KP Lietā iegūtā informācija liecina, ka kefīra, paniņu,

186tīrkultūras un citu raudzētu produktu eksports ir nebūtisks, arī

187importa īpatsvars mazumtirdzniecībā nav liels. No 2012.-2015.gada

188maijam importētā kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes apjoms

189nepārsniedz (*) [10-20]% no kopējā piegādātā kefīra un tam

190līdzīgo produktu īpatsvara mazumtirdzniecībai Latvijā.

19177 Tirgus kapacitāti attiecīgajā tirgū ietekmē vairāki

192faktori, tai skaitā, preces homogenitāte, nelieli importa apjomi

193un atvasināto aizvietotāju nevienveidīgs sadalījums gan nišas

194produktu, gan plaša patēriņa produkcijas kategorijā.

19578 Kopējai tirgus kapacitātei ir novērojama pieauguma

196tendence, kas pamatojama ar patēriņa summāro palielināšanos

197(finansiālajā izteiksmē) attiecīgajā produkcijas segmentā, kā arī

198preces lietošanas īpašību specifiku, kas padara minēto preci par

199zemas prioritātes produktu vienai gala patērētāju grupai. Tomēr

200pastāv relatīvi liels gala patērētāju loks, kuru izvēle padara

201minēto preci par vismaz vidējas prioritātes produktu, tādējādi

202nodrošinot tam vidējā termiņa patēriņa stabilitāti.

20379 KP vērtējumā nepastāv barjeras kefīra un līdzīgu produktu

204piegādei Baltijas valstu teritorijās, bet nozīme ir tam, ka

205kefīrs ir salīdzinoši lēts produkts, tāpēc to pārrobežu

206tirdzniecība var būt racionāla, ja piegādātājs ir liels uzņēmums

207ar apjoma efektu, kā rezultātā būtu iespējams Latvijā piedāvāt

208konkurētspējīgas produkta cenas kā vietējiem ražotājiem. Nozīme

209ir arī tam, ka Latvijas patērētāji dod priekšroku vietējai

210produkcijai.

21180 Citu Baltijas valstu kefīra ražotāji Latvijā ir pārstāvēti,

212bet to (AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB

213"Rokiškio sūris", AB "Vilkyskiu pienine")

214piegādātais apjoms katram atsevišķi ir salīdzinoši mazs un tie

215nav uzskatāmi par efektīvām alternatīvām. Ņemot vērā minēto, KP

216vērtējumā kefīra un tam līdzīgo produktu realizācijas ģeogrāfiskā

217tirgus robežas nepārsniedz Latvijas teritoriju.

21881 Ņemot vērā minēto, KP secina, ka konkrētais ģeogrāfiskais

219tirgus ir Latvijas teritorija.

2203.2.3. Tirgus struktūra

22182 RPK grupa realizē kefīru un tam līdzīgos produktus ar

222zīmoliem "Limbažu piens" "Valmiera", bet RPS

223ar zīmolu "Kārums".

22483 Kopējā kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes dinamika

225mazumtirdzniecībai Latvijā liecina par pieaugošu tendenci.

22684 Lielākais tirgus dalībnieks 2015.gadā ir AS "Tukuma

227piens", kura īpatsvars ir (*) [30-40]% pēc apgrozījuma un

228(*) [40-50]% naturālo vienību izteiksmē. AS "Tukuma

229piens" īpatsvars mazumtirdzniecībā ir samērā stabils

230(euro izteiksmē konstatējams neliels samazinājums, bet

231naturālo vienību izteiksmē novērojams palielinājums 2015.gada

232piecos mēnešos, salīdzinot ar 2014.gadu).

23385 Tirgus līderim seko RPK grupa, kuras īpatsvars ir (*)

234[30-40]% euro izteiksmē un (*) [20-30]% īpatsvars

235naturālajās vienībās. RPK grupas īpatsvaram kefīra piegādē

236mazumtirdzniecībai ir tendence samazināties. Nākamais tirgus

237dalībnieks ir ievērojami mazāks - AS "Lazdonas

238piensaimnieks" īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā attiecīgi

239ir (*) [10-20]% euro izteiksmē un (*) [5-10]% naturālās

240vienībās.

24186 RPS īpatsvaram mazumtirdzniecībā ir tendence nedaudz

242samazināties. RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā attiecīgi 2015.gada

243piecos mēnešos euro izteiksmē sasniedza (*) [5-10]%, bet

244naturālo vienību izteiksmē (*) [5-10]%.

24587 Tirgū vēl darbojas divi Lietuvas ražotāji un AS "Talsu

246piensaimnieks" ar tirgus daļām zem (*) [5-10]%, un tendenci

247minēto uzņēmumu tirgus daļām samazināties.

24888 Tirgus struktūru KP vērtējumā var raksturot kā atvasināti

249oligopolistisku, kurā konkurence notiek trīs līmeņos. Salīdzinot

250īpatsvarus pēc euro, RPK grupas un RPS kopējais īpatsvars

251ir lielākais. Nākamais tirgus dalībnieks ir AS "Tukuma

252piens", atpaliekot par (*) [5-10]%. Savukārt salīdzinot pēc

253naturālām vienībām, AS "Tukuma piens" ir līderis ar (*)

254[5-10]% īpatsvara pārsvaru pār RPK grupas un RPS kopējo

255īpatsvaru. Tirgū darbojas arī vairāki tirgus dalībnieki, kuru

256tirgus daļa ir neliela.

2571. attēls. Kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes

258īpatsvars mazumtirdzniecībā %, euro (*)

259Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija

2602. attēls. Kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes

261īpatsvars mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*)

262Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija

2633.2.4. Ietekmes izvērtējums

26489 Veicot izvērtējumu saskaņā ar ES Komisijas Pamatnostādnēm

265horizontālo apvienošanos novērtēšanai, KP konstatē, ka RPK grupai

266konkrētajā tirgū ir salīdzinoši augsta tirgus daļa, bet RPS

267tirgus daļa ir zema.

26890 Novērtējot koncentrācijas indeksu pirms un pēc

269apvienošanās, četru gadu laikā, konstatējams, ka tirgus ir augsti

270koncentrēts. HHI pirms apvienošanās 2015.gada piecos mēnešos bija

2712374 punkti, bet pēc apvienošanās pārsniedz 2700 punktus, HHI

272indeksa pieaugums 2015.gada piecos mēnešos pārsniedz 370 punktus,

273rēķinot pēc apgrozījuma. Novērtējot koncentrācijas indeksu

2742015.gada piecos mēnešos pēc naturālām vienībām, secināms, ka HHI

275pirms apvienošanās ir 2730, bet pēc apvienošanās pārsniedz 3000

276punktu slieksni, līdz ar to apvienošanās koncentrācijas indeksa

277pieaugums minētā laika periodā pārsniedz 300 punktus.

27891 KP secina, ka konkrētais tirgus ir augsti koncentrēts, pēc

279apvienošanās koncentrācija būtiski palielināsies.

28092 Apvienošanās dalībnieki ir vērtējami kā cieši konkurenti AS

281"Tukuma piens", jo ražo attiecīgos produktus ar

282populāriem zīmoliem un to tirgus daļas ir līdzvērtīgas. AS

283"Talsu piensaimnieks", AS "Lazdonas

284piensaimnieks", AB "Rokiškio sūris", AB

285"Pieno Žvaigždes" u.c. nav tik spēcīgi pārstāvēti

286mazumtirdzniecībā Latvijā. Kefīrs un citi raudzētie produkti

287ietilpst pamata sortimentā (bez piena, sviesta un krējuma)

288praktiski visiem piena pārstrādātājiem (arī nelielākiem

289pārstrādātājiem), kas kopumā mazina riskus konkurencei.

29093 (*). Minētais attiecas arī uz citiem Latvijas piena

291pārstrādes uzņēmumiem.

29294 Vienlaicīgi konstatējams, ka esošajā situācijā apvienošanās

293nelikvidē būtisku konkurences spēku, jo konkrētā prece ir

294homogēns produkts (izņemot nišas produktus), un tirgū pastāv

295pietiekams skaits aizvietotāju kā AS "Talsu

296piensaimnieks", AS "Lazdonas piensaimnieks", AB

297"Rokiškio sūris", AB "Pieno Žvaigždes" u.c.

298Ievērojamu vietu tirgū ieņem arī privātās preču zīmes produktu

299īpatsvars. Baltijas piegādātāji var pilnībā nodrošināt

300nepieciešamo kefīra pieprasījumu Latvijā, tādējādi izdarot

301konkurences spiedienu uz vietējiem zīmoliem.

30295 Konkrētajā tirgū pastāv kompensējošā pirktspēja, ko veido

303modernās mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki. Mazumtirgotāji

304savu portfeli veido pakārtojot to patērētāju vēlmēm, ievērojot

305Latvijas patērētāju lojalitāti vietējiem produktiem. Vienlaikus

306atsevišķu patērētāju paradumi un maksātspēja var būt par iemeslu

307lojalitātei lētākai precei neatkarīgi no izcelsmes. Būtiski

308pozīcijas stiprina ieviestie privāto preču zīmju produkti.

309Lielākiem mazumtirdzniecības tīkliem, KP vērtējumā, ir

310salīdzinoši vienkārši nomainīt piegādātājus vai atsevišķus to

311produktus. Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū KP vērtējumā

312atkarīga no kefīra un tam līdzīgo produktu cenu līmeņa,

313kvalitātes un citiem aspektiem, ko pircējs var novērtēt kā

314nozīmīgus.

31596 KP vērtējumā apvienotā uzņēmuma kopējā tirgus daļa

316nesasniegs robežu, kas nodrošinās tam tirgus varu, tādēļ nav

317pamata uzskatīt, ka pēc apvienošanās izveidosies dominējošais

318stāvoklis vai notiks būtiska konkurences samazināšanās konkrētajā

319tirgū. Ievērojot minēto, KP secina, apvienošanās rezultātā netiks

320būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū.

3213.3. Apvienošanās ietekmes

322izvērtējums jogurta vairumtirdzniecības tirgū

32397 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir

324definējusi kā atsevišķu konkrēto tirgu jogurta

325vairumtirdzniecības tirgu, līdz ar to arī šajā apvienošanās lietā

326KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt jogurta

327vairumtirdzniecības tirgu.

32898 KP, ievērojot pārrobežu tirdzniecības apjomu (imports - (*)

329[30-40]%), jogurta derīguma termiņus un ārvalstu ražotāju preču

330esamību mazumtirdzniecībā Latvijā (zīmoli - Danone, Campina,

331piegādātāji - AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Valio

332Eesti" u.c.), uzskata, ka tirgus ir definējams plašāks par

333Latvijas Republikas teritoriju, nenosakot konkrētas ģeogrāfiskās

334teritorijas robežas, jo tas neizraisa konkurences apstākļu

335vērtējuma atšķirības.

33699 RPK grupa realizē jogurtu ar zīmoliem "Rasa",

337"Lakto", "Valmiera", bet RPS ar zīmolu

338"Kārums". Atbilstoši Ziņojumā sniegtai informācijai

3392014.gadā euro izteiksmē RPK grupas tirgus daļa modernajā

340tirdzniecībā Latvijā bija (*) [10-20]%, savukārt RPS (*) [5-10]%.

341Pēc apvienošanās RPK grupas tirgus daļa modernajā tirdzniecībā

342sasniegs (*) [20-30]%.

343100 Novērtējot situāciju jogurta realizācijā modernajā

344tirdzniecībā, atbilstoši Ziņojumā iesniegtai informācijai, KP

345secina, ka AS "Tukuma piens" tirgus daļa 2014.gadā ir

346lielāka nekā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa un pārsniedz (*)

347[30-40]%.

348101 KP secina, ka nepastāv barjeras importa preču iekļūšanai

349jogurta vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Vienīgā priekšrocība

350vietējiem ražotājiem var būt to atpazīstamas preču zīmes vietējā

351tirgū. Tomēr, jau šobrīd būtisku tirgus daļu aizņem tāds ārzemju

352ražotājs kā Danone (*) [20-30]% u.c. ārvalstu ražotāji, tādējādi

353var secināt, ka patērētāju lojalitāte Latvijā vietējai

354produkcijai šajā segmentā ir relatīvi zema. Nav pamata uzskatīt,

355ka, RPK grupa un RPS apvienojoties, jogurta ražošanas un

356vairumtirdzniecības tirgū Latvijā konkurences situācija

357mainīsies.

358102 Ņemot vērā salīdzinoši nelielo RPS īpatsvaru jogurta

359piegādē mazumtirdzniecībai Latvijā, kā arī to, ka jogurta

360realizācijas tirgus ir plašāks par Latvija teritoriju, KP secina,

361ka koncentrācija arī Baltijas tirgū būtiski nepalielināsies.

362103 Mazumtirgotāju iepirkumu vara konkrētajā tirgū ir būtiska,

363tāpat arī mazumtirgotāju iespējas pārslēgties uz citiem

364piegādātājiem (zīmoliem), t.sk. ārpus Latvijas.

365104 Ņemot vērā minēto, apvienošanās rezultātā būtiski

366nesamazināsies konkurence jogurta vairumtirdzniecības tirgū. Līdz

367ar to KP vērtējumā nav lietderīgi veikt jogurta

368vairumtirdzniecības tirgus padziļinātu analīzi.

3693.4. Apvienošanās ietekmes

370izvērtējums kausētā siera vairumtirdzniecības tirgū

3713.4.1. Konkrētās preces tirgus

372105 Kausētais siers ir produkts, kas izgatavots no siera

373kausēšanas ceļā, izmantojot kausējamos sāļus. Lai gan Ziņojuma

374iesniedzējs pieļauj kausēto sieru kā preci apskatīt vienā

375konkrētās preces tirgū kopā ar siera produkciju vai kopā ar

376svaigo krēmsieru, KP uzskata, ka kausētā siera

377vairumtirdzniecības tirgu kā konkrēto preci ir pamats izdalīt

378atsevišķā konkrētās preces tirgū, jo tā sastāvs ir atšķirīgs no

379svaigā krēmsiera un kausētā siera pielietošanas īpašības ir

380atšķirīgas salīdzinājumā ar krēmsieriem, cietiem sieriem vai

381sieriem, kas nogatavināti pienskābo baktēriju ietekmē.

3823.4.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

383tirgus

384106 KP iegūtā informācija no mazumtirgotājiem par importētā

385kausētā siera piegādes apjomu no 2012.-2015.gada maijam liecina,

386ka importam ir tendence nedaudz pieaugt, taču importa īpatsvars

387mazumtirdzniecībā euro un naturālo vienību izteiksmē

388nepārsniedz (*) [10-20]%, kas, KP vērtējumā norāda uz

389indikācijām, ka ģeogrāfiskais tirgus nav plašāks kā Latvijas

390teritorija.

391107 Vienlaicīgi ziņojuma iesniedzējs norāda, ka kausēto sieru

392realizācijas termiņš ir pietiekoši garš, kas norāda, ka šī

393produkta tirgus var tikt definēts arī plašāk. Lai gan kausētā

394siera realizācijas termiņš ir garāks nekā piena un kefīra

395realizācijas termiņš, tomēr, ņemot vērā salīdzinoši nelielo

396ārvalstu produkcijas īpatsvaru no Baltijas un Polijas, KP

397uzskata, ka kausētā siera kategorijā ģeogrāfiskā tirgus robežas

398nav plašākas kā Latvijas teritorija.

3993.4.3. Tirgus struktūra

400108 RPK grupa realizē kausēto sieru ar zīmolu

401"Rasa", bet RPS ar zīmolu "Dzintars".

402109 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā

403informācija par apvienošanās dalībnieku kausētā siera piegādes

404īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada

405līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars

406mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [10-20]%,

4072013.gadā (*) [10-20]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet 2015.gada

408piecos mēnešos (*) [1-5]%.

409110 Izvērtējot informāciju par RPS kausētā siera piegādes

410īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada

411līdz 2015.gada maijam ieskaitot, var secināt, ka RPS īpatsvars

412mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [60-70]%,

4132013.gadā (*) [70-80]%, 2014.gadā (*) [70-80]%, bet 2015.gada

414piecos mēnešos (*) [80-90]%.

415111 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais kausētā

416siera īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pēc euro

4172014.gadā bija (*) [80-90]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*)

418[80-90]%.

419112 Novērtējot nākamo lielāko piegādātāju SIA

420"Smukas" un SIA "AK Produkts" kausētā siera

421īpatsvaru euro izteiksmē, secināms, ka 2014.gadā un

4222015.gada piecos mēnešos minēto piegādātāju preču īpatsvars (no

423Lietuvas un Polijas) nepārsniedza (*) [1-10]%, kas vērtējams kā

424nenozīmīgs.

4253.attēls. Kausētā siera piegādes īpatsvars

426mazumtirdzniecībā %, eur (*)

427Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija

428113 RPK grupas kausētā siera piegādes īpatsvars

429mazumtirdzniecībai Latvijā naturālā izteiksmē 2012.gadā bija (*)

430[10-20]%, 2013.gadā (*) [5-10]%, 2014.gadā (*) [5-10]%, bet

4312015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%.

432114 RPS kausētā siera piegādes īpatsvars naturālā izteiksmē

4332012.gadā bija (*) [70-80]%, 2013.gadā (*) [80-90]%, 2014.gadā

434(*) [70-80]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [80-90]%.

435115 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais kausētā

436siera īpatsvars mazumtirdzniecībai naturālā izteiksmē 2014.gadā

437un 2015.gada piecos mēnešos bija (*) [80-90]%.

4384.attēls. Kausētā siera piegādes īpatsvars

439mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*)

440Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija

441116 Novērtējot nākamā konkurenta AB "Rokiškio sūris"

442īpatsvaru naturālā izteiksmē secināms, ka 2014.gadā tas bija (*)

443[5-10]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [5-10]%, kas ir

444vērtējams kā nenozīmīgs.

445117 HHI aprēķins pirms un pēc apvienošanās, četru gadu laikā,

446liecina, ka tirgus ir augsti koncentrēts. HHI pirms apvienošanās

447euro izteiksmē 2015.gada piecos mēnešos bija 6397 punkti,

448bet pēc apvienošanās tas sasniedza 6712 punktus, tādējādi HHI

449indeksa pieaugums 2015.gada piecos mēnešos bija 314 punkti

450(euro izteiksmē). Vienlaicīgi atzīstams, ka koncentrācijas

451pieaugums (ΔHHI pirms apvienošanās) četru gadu periodā ir

452samazinājies no 1646 līdz 314. Līdzīgi ir, vērtējot HHI naturālā

453izteiksmē.

4543.4.4. Ietekmes izvērtējums

455118 Apvienošanās rezultātā šajā konkrētajā tirgū nenotiek

456būtiska horizontāla pārklāšanās, bet apvienošanās dalībnieku

457preču portfeļa stiprināšanās, jo RPK grupa papildina savu

458portfeli ar produktu, kas attiecīgajā tirgū ieņem ievērojamu

459tirgus daļu.

460119 Kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļas vērtējama kā

461ļoti augsta (> 80%). Baltijas un ES valstu kausētā siera

462ražotāji un piegādātāji Latvijā ir pārstāvēti, tomēr AB

463"Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB

464"Rokiškio sūris", AB "Vilkyskiu pienine", AB

465"Žemaitijos pienas", Euroser Dairy Group Sp. Zo.o u.c.

466kausētā siera piegādātais apjoms katram atsevišķi ir mazs. Tirgū

467darbojas arī AS "Siera nams" ar zīmoliem

468"President" un "Snack", AS "Smiltenes

469piens" ar zīmolu "Azaids", kā arī citi tirgus

470dalībnieki.

471120 Apvienošanās dalībnieki nav vērtējami kā efektīvi

472konkurenti, jo ievērojamās tirgus daļas starpības dēļ RPK grupa

473nevar izdarīt būtisku konkurences spiedienu uz RPS.

474121 Mazumtirgotāji var aizvietot pašreizējos piegādātājus ar

475citiem Baltijas un Polijas piegādātājiem, turklāt jebkurš siera

476ražotājs var salīdzinoši viegli pārslēgties un uzsākt kausētā

477siera ražošanu, kas pēc KP rīcībā esošas informācijas neprasa

478ievērojamus finansiālus ieguldījumus. Tomēr pastāv risks par

479vietējo Latvijas ražotāju pilnvērtīgu un efektīvu spēju aizstāt

480apvienošanās dalībnieku produkciju no apjoma viedokļa.

481122 Pašreizējā tirgus situācijā (samazinātās eksporta iespējas

482uz Krieviju) ir maz ticama apvienošanās dalībnieku konkurentu

483kausētā siera ražošanas apjomu palielināšanas iespēja, bet,

484mainoties tirgus apstākļiem, KP vērtējumā, konkurentiem pastāv

485iespējas palielināt kausēta siera ražošanas apjomu. Lai gan

486konkurentu jaudas šobrīd nav pilnībā noslogotas, (*).

487123 KP vērtējumā apvienošanās nelikvidē būtisku konkurences

488spēku, jo pievienotā tirgus daļa (*) [80-90]% pie RPK grupas

489nenozīmīgās (*) [1-5]% tirgus daļas ievērojamas izmaiņas tirgū

490neizraisa, bet gan stiprina RPK grupas portfeli.

491124 Kompensējošā pirktspēja kausētā siera tirgū vērtējama kā

492būtiska, jo to nodrošina vairāki modernās mazumtirdzniecības

493tirgus dalībnieki kā SIA "RIMI LATVIA", SIA

494"MAXIMA Latvija", SIA "ELVI Latvija", SIA

495"Iepirkumu grupa", SIA "Latvijas Tirgotāju

496savienība" u.c.

497125 Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū, KP vērtējumā, pie

498izteikta nišas produkta, kāds ir kausētais siers, nav kritiski

499atkarīga no kausēta siera produkcijas cenām. Tā kā tirgū nepastāv

500būtiskas importa barjeras, tad apvienošanās dalībnieku

501priekšrocība var būt to atpazīstamās preču zīmes

502("Rasa" un "Dzintars") Latvijas tirgū.

503Vienlaicīgi jāņem vērā, ka ierobežojums ir importa produkcijas

504finansiālā rentabilitāte, kas ir krasi ierobežota ar tirgus

505kapacitāti.

506126 Patērētāju izvēle laika gaitā mainās. Ņemot vērā to, ka

507tirgū parādās jauni produkti kā, piemēram, krēmsiers, tad kausētā

508siera īpatsvara potenciālais realizācijas pieaugums ir maz

509ticams.

510127 Lai gan apvienotajam uzņēmumam kausētā siera segmentā

511tirgus daļa Latvijā būs būtiska, tomēr kopumā nav uzskatāms, ka

512konkurences apstākļi pēc apvienošanās šajā segmentā ievērojami

513mainīsies. RPS jau šobrīd pārvalda lielāko daļu tirgus Latvijā,

514kā arī ir nostiprinājis savu zīmolu ("Dzintars")

515Latvijas tirgū.

516128 KP ņem vērā, ka kausētais siers ieņem salīdzinoši nelielu

517daļu kopējā piena produktu mazumtirdzniecības tirgū un

518pārstrādātāju sortimentā (pēc KP aprēķiniem, RPK grupas

519sortimenta portfelī 2014.gadā mazāk par (*) pie pastāvīgas

520krītošas kopējās tendences, bet potenciālajā apvienotā tirgus

521dalībnieku portfelī 2014.gadā nepārsniegs (*) no kopējā

522sortimenta portfeļa naudas izteiksmē), kas kopumā tirgus

523situāciju ietekmē nenozīmīgi. Tādējādi būtiska kopējā tirgus daļa

524konkrētā tirgū apvienotam uzņēmumam nenodrošinās tirgus varu.

5253.5. Apvienošanās ietekmes

526izvērtējums skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgū

527129 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir

528noteikusi skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgu. Arī šajā

529apvienošanās lietā KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces

530tirgu noteikt skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgu.

531130 Importētā skābā krējuma piegādes apjoms pēdējos divos

532gados ir nenozīmīgs, jo nepārsniedz (*) [1-5]% īpatsvaru no

533kopējās piegādes mazumtirdzniecībai Latvijā. KP vērtējumā skābā

534krējuma realizācijas tirgus ir izteikti nacionāls.

535131 RPK grupa realizē skābo krējumu ar zīmolu "Limbažu

536piens" un "Valmiera", bet RPS ar zīmolu

537"Kārums". KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā

538apkopotās informācija par apvienošanās dalībnieku skābā krējuma

539piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no

5402012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas

541īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*)

542[20-30]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet

5432015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%.

544132 RPS skābā krējuma piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības

545tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam

546ieskaitot, liecina, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā

547euro 2012.gadā bija (*) [<1]%, 2013.gadā (*) [1-5]%,

5482014.gadā (*) [1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*)

549[1-5]%.

550133 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais skābā

551krējuma īpatsvars mazumtirdzniecībai pēc euro 2014.gadā

552bija (*) [20-30]%, 2015.gada piecos mēnešos pēc euro (*)

553[30-40]%, bet pēc piegādātā apjoma naturālās vienībās 2014.gadā

554(*) [20-30]%, 2015.gada piecos mēnešos bija (*) [30-40]%.

555134 Nākošais lielākais konkurents ir AS "Tukuma

556piens" ar (*) [40-50]% īpatsvaru 2014.gadā un (*) [30-40]%

557īpatsvaru 2015.gada piecos mēnešos euro izteiksmē, un (*)

558[40-50]% īpatsvaru naturālās vienībās 2014.gadā, (*) [30-40]%

559īpatsvaru 2015.gada piecos mēnešos.

560135 Četru gadu laikā euro izteiksmē HHI pirms un pēc

561apvienošanās ir augsts, jo kopš 2012.gada pārsniedz 2000 punktus,

5622015.gada piecos mēnešos pirms apvienošanās bija 2347, bet pēc

563apvienošanās 2399. Apvienošanās rezultātā koncentrācijas

564pieaugums euro izteiksmē konstatējams 52 punktu

565apjomā.

566136 Ņemot vērā nenozīmīgo RPS īpatsvaru skābā krējuma piegādē

567mazumtirdzniecībai Latvijā, kā arī koncentrācijas indeksa

568pieauguma rādītājus, KP secina, ka nav lietderīgi veikt

569padziļinātu skābā krējuma realizācijas tirgus analīzi. Apvienotā

570tirgus dalībnieka tirgus daļa nepārsniegs robežu, ko var uzskatīt

571par norādi uz iespējamā uzņēmuma dominējošā stāvokļa esamību. Nav

572pamata uzskatīt, ka notiks būtiska konkurences samazināšanās vai

573dominējošā stāvokļa izveidošanās skābā krējuma

574vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Apvienotais uzņēmums šajā

575kategorijā Latvijā joprojām atpaliek no skābā krējuma tirgus

576līdera AS "Tukuma piens". Vienlaicīgi atzīmējams, ka

577tirgū darbojas ievērojams skaits citu Latvijas skābā krējuma

578ražotāju kā AS "Talsu piensaimnieks", AS

579"Smiltenes piens", AS "Jaunpils pienotava"

580u.c.

5813.6. Apvienošanās ietekmes

582izvērtējums saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgū

5833.6.1. Konkrētās preces tirgus

584137 KP secina, ka saldā krējuma specifiskās īpašības

585(treknums, konsistence, garša, pielietojums u.c.) pamatoti ļauj

586to definēt kā atsevišķu konkrēto preci. Tirgū pieejams gan

587pasterizēts, gan aseptiskais16 saldais krējums. Šajā

588konkrētajā preces tirgū iekļauts arī saldais krējums flakonos

589(jau uzputots). KP uzskata, ka minētā prece ir vēl specifiskāka

590nekā tradicionālais saldais krējums un turklāt tās īpatsvars

591saldā krējuma kategorijā ir neliels. KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40

592RPK/Valmieras piens ir noteikusi saldā krējuma

593vairumtirdzniecības tirgu. Arī šajā apvienošanās lietā KP uzskata

594par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt saldā krējuma

595vairumtirdzniecības tirgu.

5963.6.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

597tirgus

598138 Novērtējot iegūtos datus no mazumtirgotājiem Latvijā,

599secināms, ka saldā krējuma importa īpatsvars nepārsniedz (*)

600[10-20]%. Tirgus kapacitāti konkrētās preces tirgū ietekmē

601vairāki faktori, t.i, uzglabāšanas un transportēšanas

602tehnoloģiskie risinājumi, preces izmantošanas sadrumstalotā

603struktūra. Kopējai tirgus kapacitātei mazumtirdzniecībā ir

604novērojama stabila pieauguma tendence. Lai gan saldā krējuma

605imports mazumtirdzniecībai Latvijā nav būtisks, aseptiskā saldā

606krējuma importēšanai tā ilgstošā derīguma termiņā dēļ KP

607vērtējumā šķēršļi nepastāv.

608139 Atsevišķu mazāku piena pārstrādātāju sniegtā informācija

609liecina, ka pasterizētā saldā krējuma fizikālās īpašības neļauj

610to transportēt lielos attālumos, savukārt RPK grupas sniegtā

611informācija liecina, ka tās ražotā saldā krējuma realizācijas

612termiņš ļauj to transportēt Baltijas teritorijas ietvaros. Ņemot

613vērā KP lietā iegūto informāciju par saldā krējuma importa

614īpatsvaru modernajā mazumtirdzniecībā KP secina, ka saldā krējuma

615tirgus ir nacionāls.

6163.6.3. Tirgus struktūra

617140 RPK grupa realizē saldo krējumu ar zīmolu "Rasa"

618un "Valmiera", bet RPS ar zīmolu

619"Kārums".

620141 Kopējais saldā krējuma īpatsvars mazumtirdzniecībā

6212012.-2014.gadā ir ar pieaugošu tendenci.

622142 Lielākais tirgus dalībnieks 2015.gadā ir RPK grupa ar (*)

623[40-50]% īpatsvaru pēc euro un (*) [40-50]% īpatsvaru

624naturālās vienībās. RPK grupas īpatsvara tendence

625mazumtirdzniecībā ir stabila ar nebūtiskām svārstībām. Otrais

626lielākais tirgus dalībnieks ir AS "Tukuma piens", kura

627īpatsvars bija (*) [20-30]% (euro izteiksmē) un (*)

628[20-30]% naturālās vienībās. AS "Tukuma

629piens" īpatsvaram ir izteikta tendence samazināties. Trešais

630nozīmīgākais spēlētājs ir RPS ar nelielu īpatsvaru - (*) [5-10]%

631euro izteiksmē un (*) [5-10]% naturālās vienībās. RPS

632īpatsvars ir ar nebūtiskām svārstībām. Pārējie tirgus dalībnieki

633ir ar īpatsvaru līdz (*) [5-10]%. Pieaug kopējais īpatsvars

634mazumtirdzniecībā nelieliem tirgus dalībniekiem (2015.gadā

635kopējais īpatsvars sasniedza (*) [10-20]%).

636143 Ņemot vērā minēto, konkrētam tirgum ir atvasināta

637oligopolistiska tirgus struktūra ar diviem izteiktiem tirgus

638līderiem - RPK grupa un AS "Tukuma piens". Citi

639piegādātāji ir salīdzinoši nenozīmīgi.

6405.attēls. Saldā krējuma piegādes īpatsvars

641mazumtirdzniecībā %, euro (*)

642Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija

6436.attēls. Saldā krējuma piegādes īpatsvars

644mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*)

645Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija

6463.6.4. Ietekmes izvērtējums

647144 KP secina, ka RPK grupai ir salīdzinoši liels īpatsvars -

648(*) [40-60]% robežās, bet RPS īpatsvars ir ap (*) [5-10]%.

649145 Novērtējot koncentrācijas indeksu pirms un pēc

650apvienošanās, konstatējams, ka HHI pirms un pēc apvienošanās

651četru gadu laikā euro izteiksmē ir augsts, kopš 2012.gada

652rādītājs pārsniedz 3000 punktus, bet 2015.gada piecos mēnešos

653pirms apvienošanās tas bija 2906. Pēc apvienošanās tas būs 3345.

654Apvienošanās koncentrācijas pieaugums (euro izteiksmē)

655konstatējams 438 punktu apjomā. Līdzīgs HHI un koncentrācijas

656pieaugums ir, rēķinot koncentrāciju naturālās vienībās.

657146 Apvienošanās dalībnieki ir vērtējami kā samērā tuvi

658konkurenti, jo ražo ļoti līdzīgus produktus. Abi ražotāji ražo

659patērētāju iecienītu un atpazīstamu saldo krējumu.

660147 Jāņem vērā, ka citu Latvijas piegādātāju jaudas var būt

661nepietiekamas, lai nodrošinātu mazumtirgotājiem nepieciešamo

662preces apjomu. Taču lietā iegūtā informācija liecina, ka Lietuvas

663ražotāji saldo krējumu varētu piegādāt nepieciešamā apjomā.

664148 Esošajā situācijā apvienošanās nelikvidē būtisku

665konkurences spēku, jo konkrētā prece ir homogēns produkts un

666tirgū pastāv piedāvājums no citu homogēnu produktu puses.

667Konkrētajā tirgū pastāv kompensējošā pirktspēja -

668mazumtirdzniecības tīkli, kuriem, cenas pārmērīga pieauguma

669apstākļos, ir salīdzinoši vienkārši nomainīt piegādātājus.

670149 Vienlaikus atzīmējams, ka tirgū pastāv citu ražotāju un

671piegādātāju alternatīvi produkti kā "Tukuma piens"

672saldais krējums ar zīmolu "Baltais",

673"Exporta", "Latvijas standarts",

674"Tukuma", AS "Siera nams" saldais krējums ar

675zīmolu "Halta", "Ciba", "Topping

676star", ZOTT saldais krējums ar zīmolu "zott", AS

677"Smiltenes piens" saldais krējums ar zīmolu

678"Smiltene" u.c.

679150 Saldais krējums nav pirmās nepieciešamības prece un

680saskaņā ar lietā iegūto informāciju konkrētai precei piena

681produktu klāstā ir neliels pieprasījums.

682151 Neskatoties uz apvienošanās rezultātā iespējamo ievērojamo

683tirgus daļu, jāatzīmē, ka apvienotā tirgus dalībnieka sortimentā

684saldais krējums potenciāli aizņems tikai aptuveni (*) un kopējā

685apvienošanās dalībnieku preču sortimentā saldais krējums ir ar

686tendenci samazināties.

687152 Ņemot vērā faktu, ka Latvijas tirgū jau šobrīd RPK grupas

688tirgus daļa ir virs (*) [40-50]%, RPS tirgus daļas pievienošana

689būtiski neizmainīs konkurences apstākļus konkrētajā tirgū.

690153 Ziņojumā norādīts, ka saldajam krējumam ir tādas

691aizvietojamas preces kā jau uzputots putukrējums un dažādi augu

692tauku produkti. Tas nozīmē, ka konkrētais preču tirgus varētu

693tikt definēts plašāk, līdz ar ko apvienošanās dalībnieku tirgus

694daļas ir mazākas kā norādītas šajā sadaļā.

695154 KP secina, nav pamata uzskatīt, ka minētajā konkrētajā

696tirgū apvienošanās rezultātā konkurence būtiski samazināsies.

6973.7. Apvienošanās ietekmes

698izvērtējums sviesta un margarīna vairumtirdzniecības tirgū

699155 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir

700noteikusi sviesta un margarīna vairumtirdzniecības tirgu, jo

701minētās preces tiek uzskatītas par tuviem aizvietotājiem. Arī

702šajā apvienošanās lietā KP uzskata par pamatotu kā konkrētās

703preces tirgu noteikt sviesta un margarīna vairumtirdzniecības

704tirgu.

705156 RPK grupa realizē sviestu ar zīmoliem: "Rasa",

706"Valmiera", "Mana Saime", bet RPS ar zīmolu

707"Kārums". RPK grupa un RPS margarīnu neražo.

708157 Kopējās tendences par sviesta realizācijas īpatsvara

709dinamiku mazumtirdzniecībā izvērtējums liecina, ka konkrētās

710preces realizācijas apjomam ir tendence samazināties.

711158 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā

712informācija par apvienošanās dalībnieku īpatsvaru sviesta

713piegādēs mazumtirdzniecībai Latvijā laika periodā no 2012.gada

714līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars

715mazumtirdzniecībā euro 2012. un 2013.gadā bija (*)

716[20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos

717(*) [30-40]%.

718159 RPS attiecīgie dati ir: no 2012.-2014.gadam (*) [1-5]%,

719bet 2015.gada piecos mēnešos tikai (*) [<1]%. Līdzīga

720situācija ar RPS īpatsvaru ir konstatējama arī naturālā

721izteiksmē.

722160 Tā kā apvienošanās dalībnieki ražo sviestu, bet margarīnu

723var uzskatīt par tā iespējamo daļējo aizvietotāju, tad norādītās

724tirgus daļas sviesta un margarīna ražošanas un

725vairumtirdzniecības tirgū apvienošanās dalībniekiem ir vēl

726mazākas. Pie tam kopējā tirgus daļa pat tikai sviesta

727vairumtirdzniecības tirgū apvienotajam uzņēmumam nemainīs

728konkurences apstākļus konkrētajā tirgū, jo RPS tirgus daļa ir

729neliela.

730161 Nākošais lielākais konkurents apvienotajam tirgus

731dalībniekam ir AS "Tukuma piens" ar aptuveni (*)

732[20-30]% lielu īpatsvaru.

733162 AS "Krāslavas piens"17 apvienošanās

734rezultātā nesaskata riskus konkurencei, jo uzskata, ka nav

735paredzamas būtiskas izmaiņas sviesta ražošanas tirgū.

736163 Apvienotā uzņēmuma kopējā tirgus daļa nepārsniegs robežu,

737lai varētu uzskatīt, ka konkrētajā tirgū veidojas apvienotā

738uzņēmuma dominējošais stāvoklis. Turklāt KP vērtējums par sviesta

739piegādi mazumtirdzniecībai Latvijā liecina, ka (*) [20-30]%

740aizņem importētais sviests (AB "Rokiškio sūris", SIA

741"AK Products", AS "Siera Nams"), kas liecina,

742ka sviesta un margarīna ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks par

743Latvijas teritoriju un tādējādi tirgus daļas ir vēl mazākas par

744KP aprēķinātām.

745164 Ņemot vērā minēto, KP nav pamata veikt dziļāku attiecīgā

746konkrētā tirgus izpēti un novērtējumu, jo konkrētajā tirgū nav

747pamata riskam par būtisku konkurences samazināšanos vai apvienotā

748tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa izveidošanos vai

749nostiprināšanos apvienošanās rezultātā.

7503.8. Apvienošanās ietekmes

751izvērtējums svaigā krēmsiera vairumtirdzniecības tirgū

7523.8.1. Konkrētās preces tirgus

753165 Svaigais krēmsiers ir produkts, kas tiek gatavots no piena

754vai biezpiena, pievienojot krējumu un sviestu, taču visbiežāk

755sviesta vietā tiek pievienots saldais krējums. Kopējā ražošanas

756īpatnība ir tā, ka šajā procesā nav nobriedināšanas stadijas.

757Tieši šī iemesla dēļ krēmsieri atšķiras no citiem sieriem, kuriem

758ir līdzīga konsistence, taču tiem ir nepieciešama nobriedināšana

759līdz gatavības stadijai. Krēmsiera īpašības ļauj to veiksmīgi

760izmantot konditorejas izstrādājumu un desertu gatavošanai.

761166 Lai gan Ziņojuma iesniedzējs pieļauj svaigo krēmsieru kā

762preci apskatīt vienā konkrētās preces tirgū kopā ar kausēto

763sieru, jo tie var tikt uzskatīti par "smērējamiem

764sieriem" un salīdzinoši tuviem aizvietotājiem, KP uzskata,

765ka svaigo krēmsieru vairumtirdzniecības tirgu kā konkrēto preci

766ir pamats izdalīt atsevišķā konkrētās preces tirgū, jo tā sastāvs

767un ražošanas tehnoloģiskās īpatnības ir atšķirīgas no kausētā

768siera, cietiem sieriem vai sieriem, kas nogatavināti pienskābo

769baktēriju ietekmē.

770167 Vienlaicīgi atzīmējams, ka nepastāv vienots un

771visaptverošs sieru iedalījums, turklāt dažādās valstīs sieru

772iedalīšanai ir dažādi kritēriji. KP vērtējumā krēmsieru segmentam

773tuvi aizvietotāji varētu būt tādi svaigie sieri kā fetaki,

774mascarpone, ricotta u.c. nišas produkti (nenogatavinātie jeb

775svaigie sieri).

7763.8.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

777tirgus

778168 KP iegūtā informācija no mazumtirgotājiem par importētā

779svaigā krēmsiera piegādes apjomu Latvijā četru gadu laikā

780liecina, ka tas bijis būtisks un veidojis 40%-60% īpatsvaru no

781kopējā piegādātā svaigo krēmsieru apjoma mazumtirdzniecībai

782Latvijā, līdz ar to KP vērtējumā svaigo krēmsieru realizācijas

783tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija.

7843.8.3. Tirgus struktūra

785169 RPK grupa ražo svaigo krēmsieru ar zīmoliem "Limbažu

786piens" un "Rasa", bet RPS ar zīmolu

787"Kārums".

788170 Dati par kopējo realizēto svaigo krēmsieru dinamiku

789mazumtirdzniecībā liecina, ka konkrētajam tirgum ir tendence

790pieaugt.

791171 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā

792informācija par apvienošanās dalībnieku īpatsvaru svaigā

793krēmsiera piegādēs mazumtirdzniecības tīkliem laika periodā no

7942012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas

795īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*)

796[5-10]%, 2013.gadā (*) [10-20]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet

7972015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]%.

798172 RPS svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības

799tīklos euro 2012.gadā bija (*) [10-20]%, 2013.gadā (*)

800[10-20]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos

801(*) [10-20]%.

802173 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais svaigā

803krēmsiera īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pēc euro

8042014.gadā bija (*) [30-40]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*)

805[30-40]%.

806174 Nākošais lielākais konkurents ir AB "Žemaitijos

807pienas" ar (*) [10-20]% īpatsvaru 2014.gadā un (*) [10-20]%

808īpatsvaru euro izteiksmē 2015.gada piecos mēnešos.

8097.attēls. Svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars

810mazumtirdzniecībā %, euro (*)

811Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija

812175 RPK grupas svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars

813mazumtirdzniecībai Latvijā naturālās vienībās 2012.gadā bija (*)

814[5-10]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-27]%, bet

8152015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%.

816176 RPS svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars naturālās vienībās

8172012.gadā bija (*) [20-30]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā

818(*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [10-20]%.

819177 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais svaigā

820krēmsiera īpatsvars mazumtirdzniecībai pēc naturālām vienībām

8212014.gadā ir (*) [40-50]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*)

822[50-60]%.

8238.attēls Svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars

824mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*)

825Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija

826178 Nākošais lielākais piegādātājs ir AS "Siera

827nams", kurš importējis krēmsierus "Philadelphia",

828"Kaserei Champignon", "President" u.c., - (*)

829[10-20]%, kā arī Unilever Polska Sp.z.o.o. ar (*) [10-20]%

830īpatsvaru importētajam svaigajam krēmsieram ar zīmolu "Crème

831Bonjour", SIA "Baltic cheese partners",

832kurš piegādājis svaigo krēmsieru ar zīmolu

833"Philadelphia" u.c. zīmoliem, (*) [5-10]% un AB

834"Žemaitijos pienas" (*) [5-10]%. Tirgū svaigo krēmsiera

835produkciju piedāvā arī piegādātājs EuroSer Dairy Group Spolka

836zo.o. ar zīmolu "Philadelphia".

837179 Novērtējot HHI pirms un pēc apvienošanās četru gadu laikā

838euro izteiksmē, tirgus pirms apvienošanās vērtējams kā

839vidēji koncentrēts un nepārsniedz 1600 punktus, bet pēc

840apvienošanās vērtējams kā augsti koncentrēts, jo 2015.gada piecos

841mēnešos sasniedz 2053 punktus. Vienlaicīgi atzīstams, ka

842koncentrācijas pieaugums (ΔHHI pirms apvienošanās) četru gadu

843periodā ir ar pieaugošu tendenci.

8443.8.4. Ietekmes izvērtējums

845180 Kopējais apvienošanās dalībnieku īpatsvars

846mazumtirdzniecībā vērtējams kā augsts (īpatsvars atšķiras

847atkarībā no tā, vai noteikts euro vai naturālās vienībās)

848un 2015.gada piecos mēnešos Latvijā euro izteiksmē bija

849(*) [30-40]%) robežās, bet nākošā konkurenta AB "Žemaitijos

850pienas" (*) [10-20]% īpatsvars ir ievērojami mazāks.

851181 Apvienošanās dalībnieki ir tieši konkurenti, jo to

852piedāvātie produkti ir tuvi aizvietotāji, abi ražotāji ir

853vietējie Latvijas ražotāji, kas ir būtiski patērētājiem.

854182 KP vērtējumā pastāv klientu iespējas nomainīt svaigā

855krēmsiera piegādātājus ar citiem Baltijas, Polijas un citu ES

856valstu piegādātājiem, tomēr pastāv risks par vietējo Latvijas

857pārstrādātāju pilnvērtīgu iespēju aizstāt apvienošanās dalībnieku

858produkciju no apjoma viedokļa.

859183 KP vērtējumā apvienošanās nevar likvidēt būtisku

860konkurences spēku svaigā krēmsiera vairumtirdzniecības tirgū

861Baltijā, jo, ņemot vērā, ka svaigā krēmsiera tirgus ir plašāks kā

862Latvija, un, pastāvot ārvalstu aizvietotājiem kā Mondelez

863International zīmols "Philadelphia", Unilever zīmols

864"Crème Bonjour", AS "Tere" zīmols

865"Tere", Euroser, OSM Piatnica (Polija) u.c., būtisks

866konkurences spēks tiks saglabāts. Vienlaicīgi atzīstams, ka

867zīmola "Philadelphia" krēmsiers ir dārgāks, tomēr KP

868vērtējumā arī šī zīmola krēmsiers ir konkurents apvienošanās

869dalībnieku ražotajam svaigajam krēmsieram. Pastāv arī citas

870ārvalstu preces, ar ne tik labi pazīstamiem zīmoliem, kas var

871veidot alternatīvu piedāvājumu.

872184 Kompensējošā pirktspēja svaigā krēmsiera tirgū ir būtiska,

873to nodrošina vairāki modernā mazumtirdzniecībā darbojošies tirgus

874dalībnieki.

875185 AS "Siera nams"18 sniegusi

876informāciju, ka tā "realizē ārvalstu ražoto krēmsieru un

877apvienošanās būtiski neietekmēs AS "Siera nams"

878pārdošanas apjomus šajā segmentā. Tā kā Latvija ir Eiropas

879Savienības dalībvalsts un brīvā tirgus ekonomikas dalībniece, tad

880pastāv ļoti plašas alternatīvas preču piedāvājuma

881nodrošināšanai".

882186 KP vērtējumā nepastāv barjeras importa iekļūšanai svaigā

883krēmsiera ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Šajā

884segmentā ir būtiskas mārketinga aktivitātes, lai popularizētu šī

885produkta lietošanu. Tādējādi var secināt, ka konkurentiem ir

886iespēja strauji palielināt pārdošanas apjomus un tirgus daļas,

887palielinot mārketinga aktivitātes. Šajā tirgū būtiskākais ir

888patērētāju izglītošana, jo produkts Latvijā ir salīdzinoši jauns

889un pieprasītāks kļuvis tikai pēdējos gados. Minētajā tirgū

890apvienotajam uzņēmumam saglabāsies spēcīga konkurence no importa

891ražotājiem ar tādiem spēcīgiem zīmoliem kā "Crème

892Bonjour" un "Philadelphia", kas savu tirgus daļu

893var palielināt, ieguldot mārketinga aktivitātēs vai samazinot

894pārdošanas cenu.

895187 Svaigā krēmsiera segmentā raksturīgi, ka pieprasījums ir

896cenas elastīgs un cena ir viens no noteicošajiem faktoriem

897minētās preces izvēlē, vietējam zīmolam KP vērtējumā nav

898noteicošā nozīme svaigā krēmsiera izvēlē.

899188 Tā kā tirgus ir plašāks par Latvijas teritoriju, apvienotā

900tirgus dalībnieka (kopējā) tirgus daļa ir mazāka nekā KP

901aprēķinātā, KP secina, ka nav konstatējama būtiska konkurences

902samazināšana vai dominējošā stāvokļa izveidošanās vai

903nostiprināšanās svaigā krēmsiera vairumtirdzniecības tirgū.

9043.9. Apvienošanās ietekmes

905izvērtējums biezpiena vairumtirdzniecības tirgū

9063.9.1. Konkrētās preces tirgus

907189 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir

908noteikusi biezpiena vairumtirdzniecības tirgu, līdz ar to arī

909šajā apvienošanās lieta, KP uzskata par pamatotu kā konkrētās

910preces tirgu noteikt biezpiena vairumtirdzniecības tirgu.

9113.9.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

912tirgus

913190 Biezpienu gatavo no pasterizēta piena, un tā derīguma

914termiņš nav liels, kas ir viens no iemesliem, kuru dēļ importa

915iespējas ir ierobežotas, tomēr veikalos ir pieejams arī citās

916Baltijas valstīs ražotais biezpiens. Importētā biezpiena piegādes

917apjoms no 2012.-2015.gada maijam ir ar tendenci samazināties,

918īpaši sākot ar 2014.gadu, un tas turpināja samazināties arī

9192015.gada piecos mēnešos. Tā kā importētā biezpiena īpatsvara

920rādītāji euro un naturālo vienību izteiksmē ir atšķirīgi,

921KP nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu par ģeogrāfiskā tirgus

922robežām biezpiena kategorijā, nosveroties par labu nacionālam vai

923reģionālam Baltijas ģeogrāfiskajam tirgus definējumam lietā. KP

924biezpiena kategorijā ģeogrāfiskā tirgus definēšanas jautājumu

925konkrētajā gadījumā atstāj atvērtu, jo izdarītos secinājumus par

926konkrēto apvienošanos tas nemaina.

9273.9.3. Tirgus struktūra

928191 RPK grupa ražo biezpienu ar zīmoliem "Valmiera",

929"Limbažu piens", bet RPS ar zīmolu

930"Kārums".

931192 Dati par kopējo realizēto biezpiena dinamiku

932mazumtirdzniecībā Latvijā liecina, ka konkrētajam produktam ir

933tendence pieaugt.

934193 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā

935informācija par apvienošanās dalībnieku biezpiena piegādes

936īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada

937līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars

938mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [20-30]%,

9392013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada

940piecos mēnešos (*) [30-40]%.

941194 RPS biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības tīklos

942laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot,

943liecina, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā

944bija (*) [5-10]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet

9452015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%.

946195 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais biezpiena

947īpatsvars mazumtirdzniecībai pēc euro 2014.gadā bija (*)

948[30-40]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%.

949196 Nākošais lielākais konkurents ir AS "Tukuma

950piens" ar vairāk kā uz pusi mazāku īpatsvaru, t.i., (*)

951[10-20]% 2014.gadā un (*) [10-20]% īpatsvaru euro

952izteiksmē 2015.gada piecos mēnešos.

9539.attēls. Biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %,

954euro (*)

955Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija

956197 RPK grupas biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībai

957Latvijā naturālā izteiksmē 2012.gadā bija (*) [20-30]%, 2013.gadā

958(*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos

959mēnešos (*) [20-30]%.

960198 RPS biezpiena piegādes īpatsvars naturālā izteiksmē

9612012.gadā bija (*) [5-10]%, 2013.gadā (*) [5-10]%, 2014.gadā (*)

962[1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%.

963199 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais biezpiena

964īpatsvars mazumtirdzniecībai naturālā izteiksmē 2014.gadā bija

965(*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]%.

96610.attēls. Biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā

967%, naturālās vienībās (*)

968Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija

969200 Novērtējot nākamā lielākā konkurenta AS "Tukuma

970piens" īpatsvaru naturālās vienībās, secināms, ka 2014.gadā

971tas bija (*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [10-20]%,

972kas ir aptuveni uz pusi mazāka.

973201 Novērtējot HHI koncentrācijas indeksu pirms un pēc

974apvienošanās, četru gadu laikā, KP vērtējumā, tirgus ir vidēji

975augstu koncentrēts. HHI pirms apvienošanās 2015.gada piecos

976mēnešos bija 1603 punkti, bet pēc apvienošanās pārsniedz 1890

977punktus, HHI indeksa pieaugums 2015.gada piecos mēnešos bija 295

978punkti euro izteiksmē. Vienlaicīgi atzīstams, ka

979koncentrācijas pieaugums aptuveni 295 punktu apmērā ir bijis

980četru gadu periodā, kas KP vērtējumā liecina par vienmērīgu

981koncentrācijas pieaugumu.

982202 Novērtējot koncentrācijas indeksu 2015.gada piecos mēnešos

983naturālās vienībās, secināms, ka HHI pirms apvienošanās ir 1478,

984bet pēc apvienošanās 1628, līdz ar to apvienošanās koncentrācijas

985indeksa pieaugums minētā laika periodā ir 149 punkti. Vienlaicīgi

986atzīstams, ka koncentrācijas pieauguma rādītājs nav ar izteiktu

987pieauguma tendenci.

9883.9.4. Ietekmes izvērtējums

989203 Kopējais apvienošanās dalībnieku īpatsvars

990mazumtirdzniecībā 2015.gada piecos mēnešos euro izteiksmē

991Latvijā vērtējama kā būtisks - (*) [30-40]%, jo nākošā konkurenta

992AS "Tukuma piens" īpatsvars ir aptuveni uz pusi mazāks,

993t.i., (*) [10-20]%.

994204 KP vērtējumā apvienošanās dalībnieki ir tiešie konkurenti,

995jo to piedāvātie produkti ir tuvi aizvietotāji no pieprasījuma

996puses.

997205 Citu Baltijas valstu biezpiena ražotāji Latvijā ir

998pārstāvēti, tomēr AB "Pieno Zvaigzdes", AS

999"Tere", AB "Rokiškio sūris", AB

1000"Vilkyskiu pienine", AB "Žemaitijos pienas",

1001Estover OÜ, AS "Farmi Piimatööstus" piegādātais

1002biezpiena apjoms katram atsevišķi ir salīdzinoši mazs. No

1003Latvijas ražotājiem mazumtirdzniecībā vēl bez AS "Tukuma

1004piens" ir pārstāvēti: AS "Jaunpils pienotava", AS

1005"Smiltenes piens", AS "Talsu piensaimnieks",

1006AS "Latgales piens", bet to īpatsvars ir mazs.

1007206 KP vērtējumā apvienošanās nevar likvidēt būtisku

1008konkurences spēku Latvijā, jo RPS pievienotais īpatsvars (*)

1009[1-10]% ir salīdzinoši neliels un tirgū pastāv ievērojams skaits

1010iespējamo aizvietotāju.

1011207 Kompensējošā pirktspēja biezpiena tirgū vērtējama kā

1012būtiska, jo to nodrošina vairāki modernā mazumtirdzniecībā

1013pārstāvētie tirgus dalībnieki. Mazumtirgotāji savu portfeli veido

1014pakārtojot to patērētāju vēlmēm, ievērojot Latvijas patērētāju

1015lojalitāti pret vietējiem produktiem. Vienlaikus atsevišķu

1016patērētāju paradumi un maksātspēja var būt par iemeslu

1017lojalitātei lētākai precei neatkarīgi no izcelsmes. Būtiski savas

1018pozīcijas stiprina ieviestie privāto preču zīmju produkti.

1019Turklāt lielākiem mazumtirdzniecības tīkliem, KP vērtējumā, ir

1020salīdzinoši vienkārši nomainīt piegādātājus vai atsevišķus to

1021produktus.

1022208 Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū KP vērtējuma

1023atkarīga no biezpiena cenu līmeņa, kvalitātes un citiem

1024aspektiem, ko pircējs var novērtēt kā nozīmīgus. Vienlaicīgi

1025atzīmējams, ka pašzīmola preces ieņem būtisku tirgus daļu, jo tām

1026ir zemāka cena kā piena pārstrādātāju zīmolu precēm.

1027209 Ievērojot AS "Tukuma piens" izaugsmi pēdējos

1028gados šajā tirgū, kā arī ārvalstu preču esamību, KP uzskata, ka

1029apvienotam uzņēmumam neveidosies tirgus vara, lai neatkarīgi no

1030klientiem un konkurentiem veidotu cenu politiku.

1031210 AS "Jaunpils pienotava"19 norādījusi,

1032ka "konkurence Latvijā izpaužas kā ierobežota apjoma

1033tirgū, kurā vairākiem mūsu valsts ražotājiem nākas konkurēt ne

1034tikai savā starpā, bet arī ar ES ražotājiem, kuri piedāvā analogu

1035produkciju un vienmēr pastāv iespēja vēl kādam tirgus dalībniekam

1036censties ienākt šajos tirgos. Jebkurai no uzskaitītajām precēm ir

1037alternatīvs piedāvājums starp Latvijas un ES

1038ražotājiem".

1039211 Neskatoties uz salīdzinoši nozīmīgo apvienošanās

1040dalībnieku tirgus pozīciju biezpiena vairumtirdzniecības tirgū

1041Latvijā, KP vērtējumā, nebūs novērojama būtiska konkurences

1042samazināšana vai dominējošā stāvokļa izveidošanās vai

1043nostiprināšanās, jo RPS pievienotais īpatsvars novērtējams kā

1044nebūtisks.

10453.10. Apvienošanās ietekmes

1046izvērtējums saldējuma un saldētas sulas vairumtirdzniecības

1047tirgū

1048212 RPK grupa ražo saldējumu ar zīmoliem

1049"Ekselence", "Pols", "Nu fruits",

1050"Tio". Premia zīmoli ir "Klasika",

1051"Premia" un "Bravo", bet RPS zīmols ir

1052"Jungle Pop" (saldēta sula).

1053213 Atbilstoši Ziņojumā sniegtai informācijai 2014.gadā

1054euro izteiksmē RPK grupas tirgus daļa modernajā

1055tirdzniecībā Latvijā bija (*) [50-60]%, savukārt RPS (*)

1056[<1]%. Pēc apvienošanās RPK grupas tirgus daļa modernajā

1057tirdzniecībā sasniegs (*) [50-60]%.

1058214 KP ar 12.02.2015. lēmumu Nr.6 atļāva Nordic Foods Holding

1059OU iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Premia KPC" secinot,

1060ka neizveidosies dominējošs stāvoklis un konkurence saldējuma

1061vairumtirdzniecības tirgū netiks būtiski samazināta. Ņemot vērā,

1062ka saldējums, ko ražo RPS, nav piena produkts, bet gan ir

1063gatavots no sulas (zīmols "Jungle Pop"), kā arī to, ka

1064RPS tirgus daļa Latvijas teritorijā saldējuma ražošanas un

1065vairumtirdzniecības tirgū ir nebūtiska, tad apvienošanās uz šo

1066tirgu neatstās būtisku horizontālu ietekmi.

1067215 Turklāt saldējums ar preču zīmi "Kārums" nav RPS

1068ražots un pārdots produkts. Šā produkta ražotājs un pārdevējs ir

1069Igaunijā reģistrēts uzņēmums AS "Balbiino".

1070216 Tā kā RPS ražo tikai saldētu sulu, kas nav piena produkts,

1071tad saldējuma un saldētas sulas ražošanas un vairumtirdzniecības

1072tirgus apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts. Ņemot vērā

1073augstāk izklāstīto, KP nav pamata veikt dziļāku attiecīgā

1074konkrētā tirgus izpēti un novērtējumu.

1075217 Turklāt KP novērtējums par saldējuma piegādi

1076mazumtirdzniecībai Latvijā liecina, ka ievērojams ir importētā

1077saldējuma daudzums (UNILEVER (zīmoli "Magnum",

1078"Ben&Jerry's", AS "Balbiino" (zīmols

1079"Balbiino" u.c.), kas liecina, ka saldējuma produkcijas

1080ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks par Latvijas teritoriju.

1Preču sortimenta portfeļa efekta

2veidošanās un nostiprināšanās izvērtējums

3218 Apvienošanās papildu izpētes gaitā tika iegūta informācija

4no apvienošanās dalībnieku konkurentiem un klientiem saistībā ar

5iespējamo negatīva portfeļa efekta rašanos apvienošanās

6rezultātā. KP izvērtēja gan tirgus dalībnieku viedokļus, kuri

7norādīja uz iespējamu negatīvu ietekmi, paplašinoties

8apvienošanās dalībnieku portfelim, gan to viedokļus, kas norādīja

9uz pietiekamu konkurenci konkrētajos tirgos.

10219 Viena Latvijas mazumtirgotāja20 vērtējumā

11"patērētāji izmanto augsto apvienošanās dalībnieku zīmolu

12popularitāti, pastāv patērētāju lojalitāte attiecībā uz

13apvienošanās dalībnieku piedāvāto produkciju, patērētājiem ir

14vēlme iegādāties tieši Latvijā ražotu produkciju, līdz ar ko

15mazumtirgotājam nebūtu iespējams sastādīt pilnvērtīgu un

16konkurētspējīgu piena produktu sortimentu".

17220 Atsevišķi Latvijas ražotāji21 norādījuši, ka

18kaut cik līdzvērtīgs konkurents apvienošanās dalībniekiem būs AS

19"Tukuma piens" ar līdzvērtīgu preču portfeli. Savukārt

20citi piena produktu piegādātāji un ražotāji22 lietā

21norādīja, ka nesaskata līdzvērtīgu uzņēmumu ar tādu pašu preču

22portfeli, kāds būs apvienotajam tirgus dalībniekam.

23221 KP novērtēja RPK grupas un RPS produktu sortimentu un tā

24īpatsvaru 2011.-2014.gadā un secina, ka neviens no RPK grupas

25ražotajiem produktiem tā sortimentā neieņem izteiktu līdera

26pozīciju. RPK grupas produktu sortiments novērtējams kā samērā

27vienmērīgi sabalansēts.

28Tabula Nr.4

29RPK grupas

30sortimentā esošo produktu īpatsvara izvērtējums euro

31izteiksmē

32Produkts

332011

342012

352013

362014

37Piens

38(*)

39(*)

40(*)

41(*)

42Kefīrs

43(*)

44(*)

45(*)

46(*)

47Biezpiens

48(*)

49(*)

50(*)

51(*)

52Skābais krējums

53(*)

54(*)

55(*)

56(*)

57Kausētais siers

58(*)

59(*)

60(*)

61(*)

62Saldais krējums

63(*)

64(*)

65(*)

66(*)

67Sviests

68(*)

69(*)

70(*)

71(*)

72Svaigais krēmsiers

73(*)

74(*)

75(*)

76(*)

77Siers

78(*)

79(*)

80(*)

81(*)

82Jogurts

83(*)

84(*)

85(*)

86(*)

87Saldējums

88(*)

89(*)

90(*)

91(*)

92Sausie piena produkti

93(*)

94(*)

95(*)

96(*)

97Eksports (Lietuva)

98(*)

99(*)

100(*)

101(*)

102Eksports (Igaunija)

103(*)

104(*)

105(*)

106(*)

107Eksports uz citām valstīm

108(*)

109(*)

110(*)

111(*)

112Eksports kopā

113(*)

114(*)

115(*)

116(*)

117Avots: Ziņojumā un tā papildinājumos sniegtā informācija

118222 Secināms, ka 2011.gadā ievērojamāko īpatsvaru RPK grupas

119preču sortimentā veidoja piens, bet, vērtējot situāciju četru

120secīgu gadu griezumā, var secināt, ka tā īpatsvars ir būtiski

121krities. Nozīmīgāku īpatsvaru ieņem saldējums, kura īpatsvars

122sortimenta portfelī nedaudz (*) pieaug, pārējiem preču veidiem

123turpinot individuālā īpatsvara relatīvās izlīdzināšanas tendenci,

124kura sākās 2012.gadā.

125223 KP vērtējumā produktu segmentos, kuros horizontālā

126pārklāšanās rada ievērojamāku tirgus daļu pieaugumu augsti

127koncentrētu tirgu kontekstā, ir saldais krējums, kefīrs,

128kausētais siers, svaigais krēmsiers un biezpiens. Saldā krējuma

129īpatsvars portfelī nav liels - (*) līmenī, kefīra īpatsvars

130pakāpeniski kritās un sastāda (*), savukārt biezpiena īpatsvars

131kumulatīvi nepārsniedz (*) kopējā sortimenta portfelī. Kausētā

132siera īpatsvars RPK grupas portfelī ir nebūtisks un veido mazāk

133par (*) no visa RPK grupas sortimenta. Svaigā krēmsiera īpatsvars

134sortimenta portfelī arī ir vērtējams kā nebūtisks, sastādot (*).

135Būtiski pieaudzis RPK grupa eksports, galvenokārt uz valstīm

136ārpus Eiropas ekonomiskās zonas, tāpat ir palielinājies kopējais

137produktu eksports uz Lietuvu un Igauniju. Par RPK grupas kā

138eksportorientētu uzņēmumu liecina arī kopējā eksporta īpatsvara

139pieaugums no (*) 2011.gadā līdz (*) 2014. gadā, attiecīgajam

140rādītājam uzrādot stabilu pieauguma tempu un aizņemot būtisku

141kopējo īpatsvaru preču sortimenta portfelī. Summārā eksporta

142pieaugums par (*) četru gadu griezumā liecina par RKP grupas

143noturīgām pozīcijām ārējos tirgos un spēju paplašināt darbību

144ārpus Baltijas reģiona, tai skaitā citām valstīs, kas atrodas arī

145ārpus Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ), kas, savukārt, norāda uz

146iespējām stiprināt eksporta kapacitāti apvienošanās ar RPS

147rezultātā un samazina tās iespējamās sekas iekšējā tirgū.

148224 RPK grupas sortimentā pašlaik nepastāv ievērojams produkts

149līderis, t.i., prece, kas nodrošina izteikti lielākos ieņēmumus

150no realizācijas apjoma, turklāt, vērtējot sortimenta izmaiņas

151dinamiku četru gadu periodā, tika konstatēts, ka iepriekš minētā

152portfeļa pārstrukturēšana ir notikusi diversifikācijas

153stratēģijas ietvaros, samazinot piena un kefīra īpatsvaru

154Latvijas tirgus kontekstā un kāpinot mazāk pārstāvēto preču

155īpatsvaru.

156Tabula Nr.5

157RPS sortimentā

158esošo produktu īpatsvara izvērtējums euro izteiksmē

159Produkts

1602011

1612012

1622013

1632014

164Piens

165(*)

166(*)

167(*)

168(*)

169Kefīrs

170(*)

171(*)

172(*)

173(*)

174Biezpiens

175(*)

176(*)

177(*)

178(*)

179Skābais krējums

180(*)

181(*)

182(*)

183(*)

184Kausētais siers

185(*)

186(*)

187(*)

188(*)

189Saldais krējums

190(*)

191(*)

192(*)

193(*)

194Sviests

195(*)

196(*)

197(*)

198(*)

199Svaigais krēmsiers

200(*)

201(*)

202(*)

203(*)

204Jogurts

205(*)

206(*)

207(*)

208(*)

209Saldējums (sasaldēta sula)

210(*)

211(*)

212(*)

213(*)

214Biezpiena sieriņi

215(*)

216(*)

217(*)

218(*)

219Biezpiena un piena deserti

220(*)

221(*)

222(*)

223(*)

224Tabulas Nr.5 turpinājums

225Produkts

2262011

2272012

2282013

2292014

230Želejas

231(*)

232(*)

233(*)

234(*)

235Dzērieni

236(*)

237(*)

238(*)

239(*)

240Pankūkas

241(*)

242(*)

243(*)

244(*)

245Eksports (Lietuva)

246(*)

247(*)

248(*)

249(*)

250Eksports (Igaunija)

251(*)

252(*)

253(*)

254(*)

255Eksports uz citām valstīm

256(*)

257(*)

258(*)

259(*)

260Eksports kopā

261(*)

262(*)

263(*)

264(*)

265Avots: Ziņojumā un tā papildinājumos sniegtā informācija

266225 Vērtējot RPS produktu sortimentu, secināms, ka lielāku

267īpatsvaru veido RPS ražotie biezpiena sieriņi - (*) no kopējā

268sortimenta, un kausētais siers ar (*) īpatsvaru, tomēr kausētā

269siera īpatsvars pret 2011.gada īpatsvaru ir uz pusi krities.

270226 Tādos produktu segmentos, kuros horizontālā pārklāšanās

271rada ievērojamākas tirgus daļas un ir augsti koncentrēti tirgi, -

272kā kefīrs, kausētais siers, svaigais krēmsiers, biezpiens,

273saldais krējums, īpatsvars RPS portfelī nav ievērojams. Lai gan

274kefīra īpatsvars portfelī 2014.gadā pret 2012.gadu nedaudz

275pieaudzis, tomēr minimāli un 2014.gadā veido (*) kopējā produktu

276portfelī, biezpiena īpatsvars pakāpeniski samazinājies un veido

277tikai (*) no kopējā RPS produktu sortimenta portfeļa. Saldā

278krējuma īpatsvars RPS portfelī četru gadu griezumā ir krities un

2792014.gadā ir tikai (*) no kopējā sortimenta. Svaigo krēmsieru

280īpatsvars portfelī vērtējams kā nenozīmīgs uz sasniedz (*) no

281kopējā produkcijas sortimenta. Straujāk pieaudzis eksports uz

282citām valstīm (tajā skaitā ārpus Eiropas ekonomiskās zonas), bet

283eksports uz Igauniju un Lietuvu ir svārstīgs.

284227 Abu apvienošanās dalībnieku individuālie produkcijas

285portfeļi tika ievērojami pārstrukturēti minētajā analīzes

286periodā, sortimentu pakāpeniski pielāgojot piedāvājumam ārējiem

287tirgiem.

288Tabula Nr.6

289RPS produktu

290nosacītais īpatsvars RPK grupas produktu sortimentā %,

291euro izteiksmē

292Produkts

2932011

2942012

2952013

2962014

297RPK grupa

298RPS23

299nosacītais

300īpatsvars RPK grupas preču portfelī

301RPK grupa

302RPS

303nosacītais

304īpatsvars RPK grupas preču portfelī

305RPK grupa

306RPS

307nosacītais

308īpatsvars RPK grupas preču portfelī

309RPK grupa

310RPS

311nosacītais

312īpatsvars RPK grupas preču portfelī

313Piens

314(*)

315(*)

316(*)

317(*)

318(*)

319(*)

320(*)

321(*)

322Kefīrs

323(*)

324(*)

325(*)

326(*)

327(*)

328(*)

329(*)

330(*)

331Biezpiens

332(*)

333(*)

334(*)

335(*)

336(*)

337(*)

338(*)

339(*)

340Skābais krējums

341(*)

342(*)

343(*)

344(*)

345(*)

346(*)

347(*)

348(*)

349Kausētais siers

350(*)

351(*)

352(*)

353(*)

354(*)

355(*)

356(*)

357(*)

358Saldais krējums

359(*)

360(*)

361(*)

362(*)

363(*)

364(*)

365(*)

366(*)

367Sviests

368(*)

369(*)

370(*)

371(*)

372(*)

373(*)

374(*)

375(*)

376Svaigais krēmsiers

377(*)

378(*)

379(*)

380(*)

381(*)

382(*)

383(*)

384(*)

385Siers

386(*)

387-

388(*)

389-

390(*)

391-

392(*)

393-

394Jogurts

395(*)

396(*)

397(*)

398(*)

399(*)

400(*)

401(*)

402(*)

403Saldējums

404(*)

405(*)

406(*)

407(*)

408(*)

409(*)

410(*)

411(*)

412Sausie piena produkti

413(*)

414-

415(*)

416-

417(*)

418-

419(*)

420-

421Biezpiena sieriņi

422-

423(*)

424-

425(*)

426-

427(*)

428-

429(*)

430Biezpiena un piena deserti

431-

432(*)

433-

434(*)

435-

436(*)

437-

438(*)

439Želejas

440-

441(*)

442-

443(*)

444-

445(*)

446-

447(*)

448Dzērieni

449-

450(*)

451-

452(*)

453-

454(*)

455-

456(*)

457Tabulas Nr.6 turpinājums

458Produkts

4592011

4602012

4612013

4622014

463RPK grupa

464RPS

465nosacītais

466īpatsvars RPK grupas preču portfelī

467RPK grupa

468RPS

469nosacītais

470īpatsvars RPK grupas preču portfelī

471RPK grupa

472RPS

473nosacītais

474īpatsvars RPK grupas preču portfelī

475RPK grupa

476RPS

477nosacītais

478īpatsvars RPK grupas preču portfelī

479Pankūkas

480-

481(*)

482-

483(*)

484-

485(*)

486-

487(*)

488Eksports (Lietuva)

489(*)

490(*)

491(*)

492(*)

493(*)

494(*)

495(*)

496(*)

497Eksports (Igaunija)

498(*)

499(*)

500(*)

501(*)

502(*)

503(*)

504(*)

505(*)

506Eksports uz citām valstīm

507(*)

508(*)

509(*)

510(*)

511(*)

512(*)

513(*)

514(*)

515Eksports kopā

516(*)

517(*)

518(*)

519(*)

520(*)

521(*)

522(*)

523(*)

524Avots: Ziņojumā un tā papildinājumos sniegtā informācija

525228 Balstoties uz 2014.gada aprēķiniem, konstatējams, ka RPK

526grupa, pievienojot RPS biezpiena sieriņu savā portfelī, iegūtu

527(*) biezpiena sieriņu īpatsvaru RPK grupas kopējā sortimentā.

528Novērtējums liecina, ka RPS kausēto sieru "Dzintars"

529produkcijai RPK grupas portfelī nebūtu būtiska pozīcija, jo RPK

530grupas sortimentā 2014.gadā tie aizņemtu aptuveni (*).

531229 RPS portfelī izteiktu līdera pozīciju (*) ilgstoši aizņem

532"Kārums" zīmola biezpiena sieriņi, vienlaikus

533"Dzintars" zīmola kausētā siera īpatsvars ir aptuveni

534divas reizes mazāks. Pieaugot eksportējamās produkcijas apjomam,

535samazinās pārējo produkcijas veidu īpatsvars kopējā portfelī,

536mazinot apvienotā uzņēmuma kopējā preču sortimenta savstarpējās

537pārklāšanās potenciāli negatīvo efektu.

538230 Ņemot vērā apvienotā uzņēmuma kopējā portfeļa struktūru,

539ir iespējams konstatēt, ka vislielākā pārklāšanās var veidoties

540piena, kefīra un biezpiena produkcijas segmentos, kuri

541individuāli veido nelielu, zem 10% īpatsvaru kopējā portfelī,

542savukārt kritiski svarīgā biezpiena sieriņu segmentā notiek

543īpašumtiesību maiņa bez tiešas ietekmes uz horizontālo konkurenci

544attiecīgajā konkrētās preces tirgū.

545231 Vienotais portfelis ir relatīvi līdzsvarots, bez

546izteiktiem produktu līderiem. Visās apvienotā uzņēmuma preču

547grupās, izņemot eksportējamās produkcijas, saldējuma un biezpiena

548segmentus, kā arī grupās, kurās nenotiek horizontāla

549nepārklāšanās, ir konstatēta īpatsvara samazināšanās tendence.

550Apvienošanās rezultātā būtiskākais pievienojamais apjoms attiecās

551uz eksporta segmentu, turklāt tieši eksporta segmentā, kas paredz

552preču piegādi uz citām valstīm (tai skaitā valstīm ārpus EEZ).

553Līdz ar to apvienošanās ietekme uz vietējiem tirgiem ir mazāka

554nekā uz ārējiem tirgiem, kas atrodas ārpus Baltijas reģiona,

555Eiropas savienības un EEZ.

556232 Apvienotā uzņēmuma produkcijas portfeļa strukturēšanas

557standartnovirze ir 6,25%24, kas norāda uz relatīvi

558līdzsvarotu, diversificētu un samērīgu sortimenta konjunktūru.

559Ņemot vērā izteikta līdera neesamību apvienotā uzņēmuma

560kumulatīvajā sortimentā, izmaksu pārnešanas (cost

561transfer), produktu savstarpējās sasaistīšanas (product

562tying) un produktu komplektēšanas (product bundling)

563iespējas ir ekonomiski ierobežotas un finansiāli maz izdevīgas,

564kā arī šķietami maz iespējamas dēļ daļējas analizējamo produktu

565kvantitatīvi nelielas pārklāšanās. Līdz ar to konstatējams, ka

566RPK grupas un RPS apvienošanās neveicina portfeļa efekta

567izveidošanos tādā pakāpē, lai izraisītu negatīvu ietekmi uz

568konkurenci horizontāli pārklājošos konkrēto preču tirgos.

569233 Lai gan precēm ar zīmoliem "Kārums" un

570"Dzintars" vēsturiski Latvijas patērētāju vidū

571izveidojies salīdzinoši stabils pieprasījums un lojalitāte, tomēr

572KP vērtējumā Lietuvas un Igaunijas piena pārstrādātājiem kā AB

573"Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB

574"Valio", AB "Rokiškio sūris", AB

575"Vilkyskiu pienine", AB "Žemaitijos pienas",

576kā arī Latvijas pārstrādātājam AS "Tukuma piens" ir

577līdzīgs preču portfelis kā apvienošanās dalībniekiem, kas spēj to

578aizvietot.

579234 Izvērtējot tirgus dalībnieku sniegtos viedokļus, KP

580norāda, ka jau pirms apvienošanās iesaistīto tirgus dalībnieku

581preču portfelis bija ievērojams. Atbilstoši esošajā preču

582portfeļa struktūrā apvienošanās rezultātā notiks izmaiņas,

583vienlaikus tas nepastiprinās preču portfeli ar neaizvietojamām

584precēm.

585235 Vienlaikus preču portfeļa pastiprināšana ar spēcīgiem

586zīmoliem vai atsevišķiem zīmola produktiem var radīt produktu

587sasaistes jeb komplektēšanas risku portfeļa ietvaros. Izmantojot

588sasaistīšanu, pastāv iespēja nodot tirgus varu no viena produkta

589uz otru, ierobežot preču sortimentu un līdz ar to arī konkurenci,

590ietekmējot patērētāju iespējas iegādāties konkurējošas preces,

591līdz ar to šāda prakse nav pieļaujama.

592236 Aptaujājot klientus un konkurentus saistībā ar preču

593sasaistīšanu un komplektēšanu, Lietā netika iegūta informācija,

594ka attiecībā uz apvienošanā iesaistītajām precēm pastāvētu preču

595komplektēšanas vai preču uzspiešanas problēmas. KP konstatē, ka,

596pastāvot dažādiem preču izplatīšanas kanāliem mazumtirdzniecībā

597un mazumtirgotāju kompensējošai pirktspējai, spēcīgiem esošiem

598vai potenciāliem konkurentiem visos preču segmentos, šādas

599prakses izpausme ar negatīvu ietekmi uz patērētājiem ilgtermiņā

600ir maz iespējama.

601237 KP vērtējumā konkurentiem nav būtisku barjeru iekļūšanai

602attiecīgajos preču tirgos, līdz ar to lietā nepastāv bažas par

603portfeļa efekta nostiprināšanos un apvienotā tirgus dalībnieka

604tirgus varas pieaugumu. Apvienotā tirgus dalībnieka preces ir

605iespējams aizvietot ar citu ražotāju un piegādātāju precēm. Ņemot

606vērā minēto, pastāv pietiekami plašs konkurējošo produktu

607sortiments.

608238 Jānorāda, ka Latvijā darbojas spēcīgi modernās

609mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki, piemēram, SIA "RIMI

610LATVIA", SIA "MAXIMA Latvija", SIA "Iepirkumu

611grupa", SIA "ELVI Latvija" u.c. KP vērtējumā

612lielākiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem Latvijā ir

613pietiekoša tirgus vara, iespēja diversificēt savus pirkumus un

614spēcīga ekonomiska motivācija nodrošināt patērētājus ar plašāku

615preču izvēli, lai atspēkotu jebkurus apvienotā tirgus dalībnieka

616mēģinājumus izslēgt savus konkurentus.

617Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Konkurences likuma

6188.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un

619otrās daļas 1.punktu un 16.panta ceturto daļu, Konkurences

620padome

621nolēma:

622atļaut apvienošanos, Meridian Capital CIS Fund iegūstot

623izšķirošu ietekmi pār SIA "Rīgas piensaimnieks".

624Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

625padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

626mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

627(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

6281 25.06.2015. LDC vēstule Nr.1.1.8/2015/209

6292 Ziņojumā un tā papildinājumos sniegtā

630informācija

6313 08.06.2015. Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu

632asociācijas vēstule Nr.46

6334 AS "Rankas piens", SIA

634"Elpa", AS "Cesvaines piens", SIA

635"Degoles pienotava", PLPKS "Dundaga", z/s

636"Veckūkuri"

6375 AS "Preiļu siers", AS "Krāslavas

638piens"

6396 (*)

6407 (*)

6418 17.06.2015. SIA "Latvijas tirgotāju

642kooperācija "Aibe"" vēstule nr.02.2015/86

6439 26.06.2015. SIA "Iepirkumu grupa"

644vēstule nr.05/06-15

64510 03.07.2015. KP saņemtā SIA "Baltstor"

646atbildes vēstule

64711 03.07.2015. SIA "Latvijas Tirgotāju

648savienība" vēstule Nr.07/2015

64912

650https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/ZM/TP%20petijumi/pet_partikas_konkuretsp.pdf.

65113 Skatīt Tabula Nr.3

65214 Herfindāla-Hiršmana indeks (HHI) - raksturo

653"tirgus varas" sadalījumu starp visu dotā tirgus

654subjektiem.

65515

656http://www.kp.gov.lv/lv/eiropas-savieniba/ek-pazinojumi

65716 aseptiskais saldais krējums - ilgstošai

658lietošanai aseptiskā iepakojumā

65917 AS "Krāslavas piens" 13.08.2015.

660vēstule

66118 AS "Siera Nams" 11.08.2015. vēstule

662nr.15

66319 AS "Jaunpils pienotava" 06.08.2015.

664vēstule nr.15/65

66520 (*)

66621 SIA "Elpa", AS "Jaunpils

667pienotava", AS "Rankas piens"

66822 AS "Cesvaines piens", AS "Siera

669Nams", AS "Tukuma piens"

67023 Lai salīdzinātu relatīvo pievienojamā uzņēmuma

671(RPS) finansiālo ietekmi uz vairākiem RPK preču veidiem, RPS

672produkcijas attiecīgo kategoriju ģenerētais apgrozījums tika

673attiecināts pret RPK kopējo apgrozījumu secīgo laka periodu

674griezumā, nodrošinot salīdzinājuma proporcionalitāti izvēlētai

675apgrozījuma bāzei un vienotu pieeju preču sortimenta viedu

676pieauguma vērtējumam.

67724 Standartnovirze atspoguļo izlīdzināto vidējo

678kvadrātisko atsevišķo rādītāju (skaitļu) dispersiju (izklīdumu),

679attiecinot to pret aritmētiski vidējo kopsaucēju un norāda uz

680kopējo procentuālo novirzi no pilnīgi vienveidīgi harmoniskas

681preču portfeļa struktūras, kad visiem produktu veidiem ir vienāds

682īpatsvars vienotā (pēc apvienošanas izveidojamā) uzņēmuma

683sortimentā.

684Konkurences padomes priekšsēdētāja

685S.Ābrama