3. pants

Ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgus

3.1. Konkrētās preces tirgus

19 Ņemot vērā, ka gan ESSA, kura pašlaik Tirdzniecības telpās

darbojas ar zīmolu "top!", gan MAXIMA nodarbojas ar

ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību, Lietas ietvaros kā

ietekmētais tirgus konkrētās apvienošanās gadījumā padziļināti

vērtēts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus.

20 Eiropas Komisija (turpmāk - EK) savā praksē ir norādījusi,

ka dažādu segmentu veikalu aizvietojamība katrā gadījumā ir

jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā veikalu raksturojošos, piekļuves

iespēju u.c. elementus, un konkrētās lietas specifiskos

apstākļus.6

21 Konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka MAXIMA veikals, kuru

plānots atvērt Tirdzniecības telpās, vērtējams kā neliela formāta

veikals. Tāpat jāņem vērā, ka Tirdzniecības telpas atrodas Rīgas

centrā, nav ērti apmeklējamas ar automašīnu un tuvumā nav brīvi

pieejama bezmaksas autostāvvieta.

22 KP ieskatā, ņemot vērā plānotā MAXIMA veikala formātu,

pieejamību un atrašanās vietu, galvenie veikala apmeklētāji ir

Rīgas centra iedzīvotāji, tūristi un tuvākajā apkārtnē

strādājošie, kuri veic salīdzinoši nelielus pirkumus, kurus ir

viegli pārvietot. To apstiprina arī KP patērētāju aptauja, jo

saskaņā ar aptaujas rezultātiem, patērētāji Tirdzniecības telpās

esošā "top!" veikala izvēli pamato galvenokārt ar tā

atrašanos tuvu dzīves vai darba vietai un 83% patērētāju veiktā

pirkuma summa nepārsniedz 10 EUR. Saskaņā ar MAXIMA

iesniegtās7 (*).

23 MAXIMA savā 12.10.2018. vēstulē norādīja, ka ikdienas

patēriņa preču veikaliem, kas atrodas Rīgas centrā, pastiprinātu

konkurenci veido arī kiosku tipa veikali un specializētie

veikali, kuri tirgo pārtikas preces. MAXIMA ieskatā patērētāji

Rīgas centra veikalos iegādājas lielākoties gatavu un viegli

pagatavojamu pārtiku ēdienreizēm darbā, bezalkoholiskos un

alkoholiskos dzērienus, cigaretes u.c. Līdz ar to MAXIMA ieskatā

Rīgas centra ikdienas patēriņa mazumtirdzniecības veikaliem

konkurenci rada arī specializētie veikali un SIA "Narvesen

Baltija" (turpmāk - Narvesen) veikali un kioski, ņemot vērā

šo tirdzniecības vietu atrašanās vietu pieejamību un patērētājiem

piedāvāto produkciju (t.sk. patērēšanai gatavi un viegli

pagatavojami pārtikas produkti, dzērieni, cigaretes u.c.).

24 KP praksē ir secinājusi8, ka svarīgs faktors,

kas tiek ņemts vērā, izvēloties veikalu, kurā iepirkties, ir

veikala sortiments. Narvesen veikali un kioski aizvietojamību

Tirdzniecības telpās izvietotam veikalam spētu nodrošināt tikai

atsevišķās preču kategorijās, galvenokārt tūlītējam patēriņam

paredzētu pārtikas produktu un dzērienu kategorijās, savukārt

tuvumā esošie specializētie veikali patērētājiem piedāvā

lielākoties tikai alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un

cigaretes. Saskaņā ar ESSA sniegto informāciju par realizētajām

preču kategorijām "top!" veikalā, kas atrodas

Tirdzniecības telpās, ESSA apgrozījumu veido un tā piedāvā arī

dažādu citu kategoriju produkciju ne tikai tūlītējam patēriņam

paredzētos pārtikas produktus un dzērienus, bet arī, piemēram,

piena produktus, gaļas izstrādājumus, svaigos augļus, dārzeņus

u.c.9 Arī saskaņā ar KP patērētāju aptaujas

rezultātiem tikai 1% patērētāju ir norādījuši Narvesen kā

aizvietotāju esošajam "top!" veikalam, kas ir

nenozīmīgs rādītājs, līdz ar to Narvesen kioski un veikali nav

iekļaujami konkrētās preces tirgū Lietas ietvaros.

25 Lai arī MAXIMA veikals, ko plānots atvērt Tirdzniecības

telpās, vērtējams kā neliela formāta veikals, tomēr tas

patērētājiem spēj piedāvāt ievērojami daudzveidīgāku

sortimentu10 un citus papildu pakalpojumus, salīdzinot

ar tirgu, kioskiem un specializētajiem veikaliem, līdz ar to

konkrētās apvienošanās ietvaros, konkrētās preces tirgū šie

tirdzniecības vietu formāti nav iekļaujami. Arī līdzšinējā KP

praksē, veicot ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

izvērtējumu, tirgi, kioski un specializētās tirdzniecības vietas

nav iekļautas konkrētās preces tirgū.

26 Ievērojot iepriekš minēto, KP secina, ka Lietas ietvaros

konkrētās preces tirgū iekļaujami ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības veikali, no konkrētās preces definīcijas

izslēdzot tirgus, kioskus, specializētos veikalus.

3.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

27 Ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

ģeogrāfiskās robežas ir lokālas, jo patērētāji veic ierobežotu

attālumu, lai iepirktos. To apliecina arī iepriekš KP praksē

secinātais.11 Turklāt minētais attālums var atšķirties

atkarībā no tā, kāda veida pirkumu patērētājs ir plānojis veikt,

t.i., vai ir paredzēta iknedēļas pamata iepirkšanās, kad tiek

iegādāta lielākā daļa nepieciešamo ikdienas patēriņa preču, vai

papildinoša iepirkšanās, kad tiek iegādātas tikai atsevišķas

preces. Situācijā, kur nav novērojamas cenu atšķirības,

balstoties uz patērētāja atrašanās vietu, ģeogrāfisko tirgu var

noteikt kā teritorijas, kur piegādātāji veic pārdošanu jeb

veikala aptveršanas zonas. Aptveršanas zona ir teritorija ap

konkrētu veikalu, no kuras veidojas veikala nozīmīgākā

saimnieciskās darbības daļa un kurā tas izdara konkurences

spiedienu uz citiem veikaliem.12

28 Konkrēta veikala aptveršanas zonas lielums ir atkarīgs no

vairākiem faktoriem (veikala formāts (platība un sortiments),

atrašanās vieta un piekļuves iespējas, zīmola atpazīstamība,

lojalitātes karšu esamība, apkalpošanas kvalitātes līmenis

u.tml.).

29 Nosakot ģeogrāfisko tirgu šajā Lietā, KP ņem vērā, ka

Tirdzniecības telpas atrodas Rīgas centrā, kur bez dzīvojamām

mājām atrodas gan biroju telpas, gan tūrisma objekti, līdz ar to

Rīgas centra veikalus apmeklē arī patērētāji (biroju darbinieki

un tūristi), kas nedzīvo apmeklēto veikalu tuvumā.

30 MAXIMA Ziņojumā norādījusi, ka konkrētajā tirgū ietilptu

veikali, kas atrodas 7 km rādiusā ap Tirdzniecības telpām. MAXIMA

Ziņojumā precizējusi, ka, ņemot vērā KP līdzšinējo praksi,

konkrēto ģeogrāfisko tirgu Lietas ietvaros noteica atbilstoši

teritorijai (izmantojot klientu lojalitātes karšu datus), kas

aptver 80% no gūtā apgrozījuma MAXIMA veikaliem, kas ģeogrāfiski

atrodas vistuvāk Tirdzniecības telpām (MAXIMA veikali Brīvības

ielā 78 un Ģertrūdes ielā 33/35). Ņemot vērā Lietas specifiskos

apstākļus (skat. 29. rindkopu), lojalitātes karšu dati nav

izmantojami ģeogrāfiskā tirgus noteikšanai, jo saskaņā ar KP

patērētāju aptaujas rezultātiem tikai aptuveni 30% no

Tirdzniecības telpās esošā veikala apmeklētājiem dzīvo

Tirdzniecības telpu tuvumā. Tas nozīmē, ka, analizējot

lojalitātes karšu datus, kas piesaistīti patērētāju dzīvesvietām,

tiek iegūts pārāk plašs konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kas

neatbilstu faktiskajiem konkurences apstākļiem konkrētās

tirdzniecības vietas tuvumā. Papildus MAXIMA kā tiešās ietekmes

zonu, kas galvenokārt veidotu potenciālā veikala Tirdzniecības

telpās apgrozījumu, norādījusi ievērojami šaurāku teritoriju nekā

Ziņojumā norādītais 7 km rādiuss ap Tirdzniecības

telpām.13

31 Ņemot vērā Lietas faktiskos apstākļus, Tirdzniecības telpu

raksturojošās īpašības, tostarp, ka veikalu, kas atrodas

Tirdzniecības telpās apmeklē galvenokārt kājāmgājēji, 7 km

rādiusa rādītājs aptver faktiskajiem pieprasījuma apstākļiem

neatbilstošu un pārāk plašu teritoriju (t.sk. arī Imantu,

Mežaparku, Pļavniekus u.c. Rīgas mikrorajonus) un nav

piemērojams, lai objektīvi noteiktu konkrēto ģeogrāfisko tirgu

Lietas ietvaros.

32 Saskaņā ar KP patērētāju aptaujas, kas tika organizēta, lai

objektīvi noteiktu konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ietvaros

patērētāju sniegto informāciju par alternatīvām iepirkšanās

vietas izvēlēm "top!" veikala Rīgā, Tērbatas ielā 33/35

vietā, secināms, ka aptuveni 75% patērētāju apmeklētu 3 RIMI un 1

MAXIMA tirdzniecības vietu, kas norādītas 1. attēlā.

1. attēls. Patērētāju izvēlētās

alternatīvas "top!" veikalam Rīgā, Tērbatas ielā

33/35

Avots: KP patērētāju aptaujas rezultāti

33 Ņemot vērā KP patērētāju aptaujā norādītās atbildes par

alternatīvu veikalu izvēli, KP veica dažāda laika intervāla

gājiena14 izohronu15 konstruēšanu ap

"top!" veikalu, lai noteiktu aptuveno attālumu (laikā),

ko patērētājs ir gatavs mērot, lai apmeklētu citas tuvākajā

apkārtnē esošās tirdzniecības vietas (skatīt 2. attēlu).

2. attēls. 3, 4, 5, 6 un 7

minūšu gājiena izohrons ap "top!" veikalu Rīgā,

Tērbatas ielā 33/35

Avots: Izstrādāts, izmantojot "Isochrone and

isodistance map api web service"16

34 Izvērtējot dažāda gājiena (no 3 - 7 minūtēm) izohronus,

secināms, ka aptuveni 75%17 patērētāju apmeklētu

tirdzniecības vietas, kas atrodas aptuveni 4 minūšu attālumā no

veikala "top!". Tāpat rezultāti ir noturīgi arī pret

samērā nozīmīgām izmaiņām attālumos. Piemēram, koriģējot 4 minūšu

gājiena izohronu ap Tirdzniecības telpām par 25% (attiecīgi, 3 un

5 minūšu gājiena izohrona attālumā ap Tirdzniecības telpām),

konkurentu skaita izmaiņas nav novērojamas, kā rezultātā arī

izdarītie secinājumi lietas ietvaros nemainītos un aptuveni

4 minūšu gājiena

izohronu var definēt kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

3. attēls. Konkurentu atrašanās

vietas un 4 minūšu gājiena izohrons ap "top!" veikalu

Rīgā, Tērbatas ielā 33/35

Avots: Publiski pieejamā un KP analizētā informācija

35 Pirms apvienošanās konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū

ietilpst:

- 3 SIA "RIMI LATVIA" (turpmāk - RIMI)

veikali:

• Kr. Barona iela 46, Rīga;

• Dzirnavu iela 67, Rīga;

• Brīvības iela 49, Rīga;

- "top!" zīmola veikals Tērbatas ielā 33/35,

Rīga (pirms apvienošanās atrodas Tirdzniecības telpās);

- MAXIMA veikals Ģertrūdes iela 33/35, Rīga.

36 Ievērojot iepriekš minēto, Lietas ietvaros kā konkrētais

tirgus ir noteikts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

tirgus aptuveni 4 minūšu izohrona gājiena attālumā ap

Tirdzniecības telpām Rīgā, Tērbatas ielā 33/35 (turpmāk -

konkrētais tirgus).

V Ietekmes uz konkurenci izvērtējums

konkrētajā tirgū