Par tirgus dalībnieku apvienošanos

1SIA "MAXIMA

2Latvija"

39 MAXIMA ir Latvijas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar

4ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003520643,

5tās juridiskā adrese - "Abras", Krustkalni, Ķekavas

6pagasts, Ķekavas novads. Ziņojumā norādīts, ka MAXIMA galvenie

7darbības veidi ietver mazumtirdzniecību nespecializētajos

8veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai

9tabaku. MAXIMA ir viens no lielākajiem pārtikas un ātrās aprites

10preču mazumtirgotājiem Latvijā. MAXIMA, Ziņojuma iesniegšanas

11brīdī, Latvijā savu darbību īstenoja 1593 veikalos,

12izmantojot preču zīmi "MAXIMA EXPRESS", "MAXIMA

13X", "MAXIMA XX" un "MAXIMA XXX".

1410 Ziņojumā norādīts, ka MAXIMA ir daļa no Lietuvas uzņēmuma

15UAB "Vilniaus Prekyba" koncerna, kuru netieši kontrolē

16fiziska persona A.B. Papildus UAB "Vilniaus

17Prekyba" koncernam, A.B. izšķirošu ietekmi šādās

18sabiedrību grupās - UAB "NDX Energia", UAB "M.M.M.

19projektai", KLARUS FINANCE un Corebeta Limited, kuru

20saistītie uzņēmumi daļēji darbojas arī Latvijā un savu darbību

21veic ar ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību nesaistītās

22jomās. MAXIMA realizē izšķirošu ietekmi šādos uzņēmumos - SIA

23"Skandi Krasts", SIA "Mahrix", SIA

24"NIOLO" (darbojas nekustamo īpašumu tirgū).

1SIA "ESSA"

211 ESSA ir Latvijas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar

3ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103032146,

4tās juridiskā adrese - Mednieku iela 15-20, Sigulda. ESSA

5galvenie darbības veidi ietver mazumtirdzniecību

6nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas

7preces, dzērienus vai tabaku, kā arī sabiedriskās ēdināšanas

8pakalpojumu sniegšanu. ESSA ikdienas patēriņa preču tirgū

9darbojas ar zīmolu "top!".

10III Apvienošanās veids

1112 MAXIMA un K47 13.07.2018. noslēgtais telpu nomas

12priekšlīgums un 12.09.2018. noslēgtais līgums paredz, ka MAXIMA

13nomās līgumā noteiktās telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35 (turpmāk

14- Tirdzniecības telpas) ar mērķi tajās ierīkot ikdienas patēriņa

15preču mazumtirdzniecības veikalu.

1613 KL 15. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka "tirgus

17dalībnieku apvienošanās ir "tāds stāvoklis, kad [..]

18viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus cita

19tirgus dalībnieka [..] aktīvus vai tiesības tos izmantot. Aktīvu

20vai to izmantošanas tiesību iegūšanu uzskata par apvienošanos, ja

21aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšana palielina minēto

22aktīvu un tiesību ieguvēja tirgus daļu jebkurā konkrētajā

23tirgū."

2414 Ņemot vērā minēto, paziņotā apvienošanās ir uzskatāma par

25apvienošanos KL 15. panta pirmās daļas 3. punkta izpratnē, vienam

26tirgus dalībniekam iegūstot tiesības izmantot cita tirgus

27dalībnieka aktīvu daļu.

28IV Konkrētie un apvienošanās

29rezultātā ietekmētie tirgi

3015 Saskaņā ar KL 1. panta 4. punktu "konkrētais tirgus

31- konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto

32ģeogrāfisko tirgu". KL 1. panta 5. punkts nosaka, ka

33"konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā

34ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto

35preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un

36piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

37īpašības". Savukārt KL 1. panta 3. punkts nosaka, ka

38"konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā

39teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir

40pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem".

4116 Atbilstoši Noteikumu Nr. 800 2. punktam apvienošanās

42rezultātā ietekmētais tirgus ir (1) konkrētais tirgus, kurā

43darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki un (2) ar

44konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem

45tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas

46cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks.

4717 Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju, konkrētais tirgus,

48kurš var tikt ietekmēts apvienošanās rezultātā, norādīts ikdienas

49patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus, kas ietver ikdienas

50patēriņa preču veikalus, kas atrodas 7 km rādiusā ap

51Tirdzniecības telpām, pieļaujot, ka konkrētā tirgus ģeogrāfiskais

52tvērums varētu būt atšķirīgs.

5318 Ņemot vērā apvienošanās dalībnieku darbību, KP savā

54praksē4 kā vienu no ietekmētajiem tirgiem ir

55identificējusi ikdienas patēriņa preču iepirkumu tirgu. Abi

56apvienošanās dalībnieki darbojas ikdienas patēriņa preču

57iepirkuma tirgū un KP savā praksē ikdienas patēriņa preču

58iepirkuma tirgus ģeogrāfiskās robežas noteikusi kā Latvijas

59teritoriju,5 taču paziņotās apvienošanas ietekme

60galvenokārt veidosies Lietā identificētajā ģeogrāfiskajā

61teritorijā, attiecīgi konkrētās apvienošanās gadījumā ietekme uz

62ikdienas patēriņa preču iepirkuma tirgu ir neliela, jo

63apvienošanās attiecas uz vienu ESSA veikalu. Līdz ar to Lietas

64ietvaros ikdienas patēriņa preču iepirkuma tirgus izvērtējums

65netiek veikts.

1Ikdienas patēriņa preču

2mazumtirdzniecības tirgus

33.1. Konkrētās preces tirgus

419 Ņemot vērā, ka gan ESSA, kura pašlaik Tirdzniecības telpās

5darbojas ar zīmolu "top!", gan MAXIMA nodarbojas ar

6ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību, Lietas ietvaros kā

7ietekmētais tirgus konkrētās apvienošanās gadījumā padziļināti

8vērtēts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus.

920 Eiropas Komisija (turpmāk - EK) savā praksē ir norādījusi,

10ka dažādu segmentu veikalu aizvietojamība katrā gadījumā ir

11jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā veikalu raksturojošos, piekļuves

12iespēju u.c. elementus, un konkrētās lietas specifiskos

13apstākļus.6

1421 Konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka MAXIMA veikals, kuru

15plānots atvērt Tirdzniecības telpās, vērtējams kā neliela formāta

16veikals. Tāpat jāņem vērā, ka Tirdzniecības telpas atrodas Rīgas

17centrā, nav ērti apmeklējamas ar automašīnu un tuvumā nav brīvi

18pieejama bezmaksas autostāvvieta.

1922 KP ieskatā, ņemot vērā plānotā MAXIMA veikala formātu,

20pieejamību un atrašanās vietu, galvenie veikala apmeklētāji ir

21Rīgas centra iedzīvotāji, tūristi un tuvākajā apkārtnē

22strādājošie, kuri veic salīdzinoši nelielus pirkumus, kurus ir

23viegli pārvietot. To apstiprina arī KP patērētāju aptauja, jo

24saskaņā ar aptaujas rezultātiem, patērētāji Tirdzniecības telpās

25esošā "top!" veikala izvēli pamato galvenokārt ar tā

26atrašanos tuvu dzīves vai darba vietai un 83% patērētāju veiktā

27pirkuma summa nepārsniedz 10 EUR. Saskaņā ar MAXIMA

28iesniegtās7 (*).

2923 MAXIMA savā 12.10.2018. vēstulē norādīja, ka ikdienas

30patēriņa preču veikaliem, kas atrodas Rīgas centrā, pastiprinātu

31konkurenci veido arī kiosku tipa veikali un specializētie

32veikali, kuri tirgo pārtikas preces. MAXIMA ieskatā patērētāji

33Rīgas centra veikalos iegādājas lielākoties gatavu un viegli

34pagatavojamu pārtiku ēdienreizēm darbā, bezalkoholiskos un

35alkoholiskos dzērienus, cigaretes u.c. Līdz ar to MAXIMA ieskatā

36Rīgas centra ikdienas patēriņa mazumtirdzniecības veikaliem

37konkurenci rada arī specializētie veikali un SIA "Narvesen

38Baltija" (turpmāk - Narvesen) veikali un kioski, ņemot vērā

39šo tirdzniecības vietu atrašanās vietu pieejamību un patērētājiem

40piedāvāto produkciju (t.sk. patērēšanai gatavi un viegli

41pagatavojami pārtikas produkti, dzērieni, cigaretes u.c.).

4224 KP praksē ir secinājusi8, ka svarīgs faktors,

43kas tiek ņemts vērā, izvēloties veikalu, kurā iepirkties, ir

44veikala sortiments. Narvesen veikali un kioski aizvietojamību

45Tirdzniecības telpās izvietotam veikalam spētu nodrošināt tikai

46atsevišķās preču kategorijās, galvenokārt tūlītējam patēriņam

47paredzētu pārtikas produktu un dzērienu kategorijās, savukārt

48tuvumā esošie specializētie veikali patērētājiem piedāvā

49lielākoties tikai alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un

50cigaretes. Saskaņā ar ESSA sniegto informāciju par realizētajām

51preču kategorijām "top!" veikalā, kas atrodas

52Tirdzniecības telpās, ESSA apgrozījumu veido un tā piedāvā arī

53dažādu citu kategoriju produkciju ne tikai tūlītējam patēriņam

54paredzētos pārtikas produktus un dzērienus, bet arī, piemēram,

55piena produktus, gaļas izstrādājumus, svaigos augļus, dārzeņus

56u.c.9 Arī saskaņā ar KP patērētāju aptaujas

57rezultātiem tikai 1% patērētāju ir norādījuši Narvesen kā

58aizvietotāju esošajam "top!" veikalam, kas ir

59nenozīmīgs rādītājs, līdz ar to Narvesen kioski un veikali nav

60iekļaujami konkrētās preces tirgū Lietas ietvaros.

6125 Lai arī MAXIMA veikals, ko plānots atvērt Tirdzniecības

62telpās, vērtējams kā neliela formāta veikals, tomēr tas

63patērētājiem spēj piedāvāt ievērojami daudzveidīgāku

64sortimentu10 un citus papildu pakalpojumus, salīdzinot

65ar tirgu, kioskiem un specializētajiem veikaliem, līdz ar to

66konkrētās apvienošanās ietvaros, konkrētās preces tirgū šie

67tirdzniecības vietu formāti nav iekļaujami. Arī līdzšinējā KP

68praksē, veicot ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

69izvērtējumu, tirgi, kioski un specializētās tirdzniecības vietas

70nav iekļautas konkrētās preces tirgū.

7126 Ievērojot iepriekš minēto, KP secina, ka Lietas ietvaros

72konkrētās preces tirgū iekļaujami ikdienas patēriņa preču

73mazumtirdzniecības veikali, no konkrētās preces definīcijas

74izslēdzot tirgus, kioskus, specializētos veikalus.

753.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

76tirgus

7727 Ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

78ģeogrāfiskās robežas ir lokālas, jo patērētāji veic ierobežotu

79attālumu, lai iepirktos. To apliecina arī iepriekš KP praksē

80secinātais.11 Turklāt minētais attālums var atšķirties

81atkarībā no tā, kāda veida pirkumu patērētājs ir plānojis veikt,

82t.i., vai ir paredzēta iknedēļas pamata iepirkšanās, kad tiek

83iegādāta lielākā daļa nepieciešamo ikdienas patēriņa preču, vai

84papildinoša iepirkšanās, kad tiek iegādātas tikai atsevišķas

85preces. Situācijā, kur nav novērojamas cenu atšķirības,

86balstoties uz patērētāja atrašanās vietu, ģeogrāfisko tirgu var

87noteikt kā teritorijas, kur piegādātāji veic pārdošanu jeb

88veikala aptveršanas zonas. Aptveršanas zona ir teritorija ap

89konkrētu veikalu, no kuras veidojas veikala nozīmīgākā

90saimnieciskās darbības daļa un kurā tas izdara konkurences

91spiedienu uz citiem veikaliem.12

9228 Konkrēta veikala aptveršanas zonas lielums ir atkarīgs no

93vairākiem faktoriem (veikala formāts (platība un sortiments),

94atrašanās vieta un piekļuves iespējas, zīmola atpazīstamība,

95lojalitātes karšu esamība, apkalpošanas kvalitātes līmenis

96u.tml.).

9729 Nosakot ģeogrāfisko tirgu šajā Lietā, KP ņem vērā, ka

98Tirdzniecības telpas atrodas Rīgas centrā, kur bez dzīvojamām

99mājām atrodas gan biroju telpas, gan tūrisma objekti, līdz ar to

100Rīgas centra veikalus apmeklē arī patērētāji (biroju darbinieki

101un tūristi), kas nedzīvo apmeklēto veikalu tuvumā.

10230 MAXIMA Ziņojumā norādījusi, ka konkrētajā tirgū ietilptu

103veikali, kas atrodas 7 km rādiusā ap Tirdzniecības telpām. MAXIMA

104Ziņojumā precizējusi, ka, ņemot vērā KP līdzšinējo praksi,

105konkrēto ģeogrāfisko tirgu Lietas ietvaros noteica atbilstoši

106teritorijai (izmantojot klientu lojalitātes karšu datus), kas

107aptver 80% no gūtā apgrozījuma MAXIMA veikaliem, kas ģeogrāfiski

108atrodas vistuvāk Tirdzniecības telpām (MAXIMA veikali Brīvības

109ielā 78 un Ģertrūdes ielā 33/35). Ņemot vērā Lietas specifiskos

110apstākļus (skat. 29. rindkopu), lojalitātes karšu dati nav

111izmantojami ģeogrāfiskā tirgus noteikšanai, jo saskaņā ar KP

112patērētāju aptaujas rezultātiem tikai aptuveni 30% no

113Tirdzniecības telpās esošā veikala apmeklētājiem dzīvo

114Tirdzniecības telpu tuvumā. Tas nozīmē, ka, analizējot

115lojalitātes karšu datus, kas piesaistīti patērētāju dzīvesvietām,

116tiek iegūts pārāk plašs konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kas

117neatbilstu faktiskajiem konkurences apstākļiem konkrētās

118tirdzniecības vietas tuvumā. Papildus MAXIMA kā tiešās ietekmes

119zonu, kas galvenokārt veidotu potenciālā veikala Tirdzniecības

120telpās apgrozījumu, norādījusi ievērojami šaurāku teritoriju nekā

121Ziņojumā norādītais 7 km rādiuss ap Tirdzniecības

122telpām.13

12331 Ņemot vērā Lietas faktiskos apstākļus, Tirdzniecības telpu

124raksturojošās īpašības, tostarp, ka veikalu, kas atrodas

125Tirdzniecības telpās apmeklē galvenokārt kājāmgājēji, 7 km

126rādiusa rādītājs aptver faktiskajiem pieprasījuma apstākļiem

127neatbilstošu un pārāk plašu teritoriju (t.sk. arī Imantu,

128Mežaparku, Pļavniekus u.c. Rīgas mikrorajonus) un nav

129piemērojams, lai objektīvi noteiktu konkrēto ģeogrāfisko tirgu

130Lietas ietvaros.

13132 Saskaņā ar KP patērētāju aptaujas, kas tika organizēta, lai

132objektīvi noteiktu konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ietvaros

133patērētāju sniegto informāciju par alternatīvām iepirkšanās

134vietas izvēlēm "top!" veikala Rīgā, Tērbatas ielā 33/35

135vietā, secināms, ka aptuveni 75% patērētāju apmeklētu 3 RIMI un 1

136MAXIMA tirdzniecības vietu, kas norādītas 1. attēlā.

1371. attēls. Patērētāju izvēlētās

138alternatīvas "top!" veikalam Rīgā, Tērbatas ielā

13933/35

140Avots: KP patērētāju aptaujas rezultāti

14133 Ņemot vērā KP patērētāju aptaujā norādītās atbildes par

142alternatīvu veikalu izvēli, KP veica dažāda laika intervāla

143gājiena14 izohronu15 konstruēšanu ap

144"top!" veikalu, lai noteiktu aptuveno attālumu (laikā),

145ko patērētājs ir gatavs mērot, lai apmeklētu citas tuvākajā

146apkārtnē esošās tirdzniecības vietas (skatīt 2. attēlu).

1472. attēls. 3, 4, 5, 6 un 7

148minūšu gājiena izohrons ap "top!" veikalu Rīgā,

149Tērbatas ielā 33/35

150Avots: Izstrādāts, izmantojot "Isochrone and

151isodistance map api web service"16

15234 Izvērtējot dažāda gājiena (no 3 - 7 minūtēm) izohronus,

153secināms, ka aptuveni 75%17 patērētāju apmeklētu

154tirdzniecības vietas, kas atrodas aptuveni 4 minūšu attālumā no

155veikala "top!". Tāpat rezultāti ir noturīgi arī pret

156samērā nozīmīgām izmaiņām attālumos. Piemēram, koriģējot 4 minūšu

157gājiena izohronu ap Tirdzniecības telpām par 25% (attiecīgi, 3 un

1585 minūšu gājiena izohrona attālumā ap Tirdzniecības telpām),

159konkurentu skaita izmaiņas nav novērojamas, kā rezultātā arī

160izdarītie secinājumi lietas ietvaros nemainītos un aptuveni

1614 minūšu gājiena

162izohronu var definēt kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

1633. attēls. Konkurentu atrašanās

164vietas un 4 minūšu gājiena izohrons ap "top!" veikalu

165Rīgā, Tērbatas ielā 33/35

166Avots: Publiski pieejamā un KP analizētā informācija

16735 Pirms apvienošanās konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū

168ietilpst:

169- 3 SIA "RIMI LATVIA" (turpmāk - RIMI)

170veikali:

171• Kr. Barona iela 46, Rīga;

172• Dzirnavu iela 67, Rīga;

173• Brīvības iela 49, Rīga;

174- "top!" zīmola veikals Tērbatas ielā 33/35,

175Rīga (pirms apvienošanās atrodas Tirdzniecības telpās);

176- MAXIMA veikals Ģertrūdes iela 33/35, Rīga.

17736 Ievērojot iepriekš minēto, Lietas ietvaros kā konkrētais

178tirgus ir noteikts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

179tirgus aptuveni 4 minūšu izohrona gājiena attālumā ap

180Tirdzniecības telpām Rīgā, Tērbatas ielā 33/35 (turpmāk -

181konkrētais tirgus).

182V Ietekmes uz konkurenci izvērtējums

183konkrētajā tirgū

1Tirgus koncentrācija

237 Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, vērtējot pēc

3apgrozījuma, 2017. gadā RIMI un MAXIMA mazumtirdzniecības veikalu

4tīkli ir vieni no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā.18

5MAXIMA un RIMI ir lielākie ikdienas patēriņa preču

6mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki un kopumā veido ap 60 - 80%

7no ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

8Latvijā.19 KP savos pētījumos ir secinājusi, ka

9Latvijā esošās kooperācijas/iepirkumu grupas, lai arī pakāpeniski

10attīstās, tomēr pēc sava lieluma nav uzskatāmas par MAXIMA un

11RIMI līdzvērtīgiem konkurentiem.20 Šāds novērtējums

12balstīts uz tīklu konkurētspējas salīdzinošu vērtējumu, kas

13ietver gan mazumtirdzniecības tīkla lieluma, apgrozījuma,

14izvietojuma u.c. priekšrocības mazumtirdzniecības tirgus līmenī,

15gan priekšrocības iepirkuma tirgus līmenī. Minētie apstākļi šajā

16segmentā kopumā norāda uz ekonomiskām barjerām, kas ietekmē

17konkurences attīstību arī lokālos ģeogrāfiskos tirgos.

1838 Lai izvērtētu konkurences situāciju konkrētajā tirgū, tika

19noteikts tirgus daļu sadalījums un informācija par konkurences

20attīstību konkrētajā tirgū, izmantojot Herfindala-Hiršmana

21indeksu (turpmāk - HHI).

2239 HHI ir plaši pielietojams rādītājs tirgus analīzē, kas

23norāda tirgus koncentrācijas līmeni un var palīdzēt novērtēt

24konkurences situāciju tirgū. Atbilstoši Eiropas Savienības

25pamatnostādnēm21 (turpmāk - Pamatnostādnes) HHI zem

261000 norāda uz zemu tirgus koncentrāciju, 1000 < HHI < 2000

27norāda uz vidēju tirgus koncentrāciju, bet HHI virs 2000 norāda

28uz augstu tirgus koncentrāciju. Tirgos, kuros ir vidēja

29koncentrācija, apvienošanās uzskatāma par tādu, kas var negatīvi

30ietekmēt konkurenci, ja apvienošanās rezultātā HHI pieaugums

31pārsniedz 250 punktus, savukārt tirgos, kuros ir augsta

32koncentrācija - 150.

33Tabula Nr. 1

34Koncentrācijas

35līmeņa izmaiņas konkrētajā tirgū

36Gads

372016

382017

392018 (1. pusgads)

40HHI pirms darījuma

416342

426512

436763

44HHI pēc darījuma

456940

46HHI pieaugums

47177

48Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā informācija un KP

49aprēķini

5040 HHI pirms apvienošanās pēc tirgus dalībnieku apgrozījuma

51vairāk nekā trīs reizes pārsniedz rādītāju 2000, kas norāda uz

52īpaši augstu koncentrāciju tirgū. Ņemot vērā 2018. gada 1.

53pusgada konkrētajā tirgū ietilpstošo tirgus dalībnieku tirgus

54daļu rādītājus, pēc apvienošanās HHI būs augstāks par 2000, bet

55HHI pieaugums jeb deltas koeficients ir 177, kas rada pamatotas

56bažas par apvienošanās ietekmi uz konkurenci tirgū.

5741 Konkrētajā tirgū esošo tirgus dalībnieku tirgus daļas, kas

58aprēķinātas, izmantojot apgrozījuma datus no 01.01.2015. līdz

5930.06.2018., ir iekļautas Tabulā Nr. 2.

60Tabula Nr. 2

61Konkrētajā tirgū

62ietilpstošo veikalu tirgus daļas pēc apgrozījuma (%) (pirms

63darījuma)

642015

652016

662017

672018

68(1. pusgads)

69RIMI

70(*)

71[70-80]

72(*)

73[70-80]

74(*)

75[70-80]

76(*)

77[80-90]

78MAXIMA

79(*)

80[0-10]

81(*)

82[0-10]

83(*)

84[0-10]

85(*)

86[0-10]

87"top!"

88(*)

89[10-20]

90(*)

91[10-20]

92(*)

93[10-20]

94(*)

95[0-10]

96Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā informācija un KP

97aprēķini

9842 Saskaņā ar tirgus dalībnieku sniegto informāciju, Lietā

99identificētajā konkrētajā tirgū MAXIMA tirgus daļa 2017. gadā

100bija aptuveni (*) [0-10]%. RIMI tirgus daļa 2017. gadā bija

101aptuveni (*) [70-80]%, savukārt "top!" tirgus daļa

1022017. gadā bija aptuveni (*) [10-20]% no kopējā konkrētā tirgus

103apjoma. Saskaņā ar Tabulā Nr. 2 apkopotajiem datiem 2018. gada 1.

104pusgadā RIMI tirgus daļa ir palielinājusies, tirgus daļas

105pieaugums varētu būt skaidrojams ar 2017. gada

106nogalē22 atvērto RIMI EXPRESS formāta veikalu. MAXIMA

107un "top!" tirgus daļas konkrētajā tirgū ir

108līdzvērtīgas.

10943 Vērtējot konkrētajā tirgū ietilpstošo tirgus dalībnieku

110tirgus daļas laika periodā no 01.01.2015. līdz 30.06.2018.,

111secināms, ka Lietas ietvaros identificētais konkrētais tirgus ir

112augsti koncentrēts un vairākus gadus tirgū darbojas tie paši

113tirgus dalībnieki, un nav novērojamas nozīmīgas tirgus daļu

114izmaiņas. Vēsturiski konkrētajā tirgū īslaicīgi (2017. gadā) ir

115bijis vēl viens tirgus dalībnieks (zīmola LaTS veikals, kurš

116atradās Rīgā, Brīvības ielā 68), tomēr tas savu darbību

117konkrētajā tirgū ir beidzis.

11844 Kā secināms no Tabulā Nr. 2 apkopotās informācijas,

119konkrētajā tirgū RIMI ir vadošais mazumtirdzniecības zīmols, tā

120tirgus daļa ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par abu pārējo

121tirgus dalībnieku kopējo tirgus daļu. Saskaņā ar KP patērētāju

122aptaujas rezultātiem aptuveni 70% no "top!"

123apmeklētājiem "top!" slēgšanas gadījumā savus pirkumus

124veiktu RIMI, savukārt MAXIMA konkrētajā tirgū spētu piesaistīt

125aptuveni 6% no esošajiem "top!" pircējiem. Ņemot vērā

126patērētāju izvēli, pēc apvienošanās, pārņemot arī daļu no

127"top!" klientiem, RIMI tirgus daļas pieaugums būtu

128būtiski lielāks nekā MAXIMA. Līdz ar to apvienošanās rezultātā

129nostiprināsies arī RIMI tirgus pozīcija konkrētajā tirgū. Ņemot

130vērā RIMI un MAXIMA tirgus pozīcijas un būtiskās priekšrocības

131mazumtirdzniecības tirgū kopumā, tas visticamāk radīs barjeras

132citu konkurentu ienākšanai definētajā konkrētajā tirgū.

13345 Līdz ar to secināms, ka, ņemot vērā konkrētajā tirgū esošo

134tirgus dalībnieku skaitu, tirgus dalībnieku MAXIMA un

135"top!" darbība un savstarpējā konkurence konkrētajā

136tirgū ir nozīmīga efektīvas konkurences saglabāšanai.

137"top!" darbības izbeigšana apvienošanās rezultātā

138konkrētajā tirgū radīs būtisku konkurences samazinājumu.

13946 Tirgus daļas pēc apvienošanās darījuma īstenošanas, ja,

140neraugoties uz 44. rindkopā norādīto patērētāju izvēli, MAXIMA

141Tirdzniecības vietā spētu piesaistīt tādu pašu apjomu patērētāju

142kā "top!" zīmola veikals, norādītas Tabulā Nr. 3.

143Tabula Nr. 3

144Konkrētajā tirgū

145ietilpstošo veikalu tirgus daļas pēc apgrozījuma (%) (pēc

146darījuma)

147Tirdzniecības tīkls

148Tirgus

149daļa (%) pēc apgrozījuma

150RIMI

151(*)

152[80-90]

153MAXIMA

154(*)

155[10-20]

156"top!"

1570

158Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā informācija un KP

159aprēķini

16047 Apvienošanās darījuma rezultātā, MAXIMA tirgus daļa (pēc

161apgrozījuma) būtu (*) [10-20]%, kas ir par (*) [0-10]

162procentpunktiem lielāka, salīdzinot ar MAXIMA tirgus daļu pirms

163apvienošanās. Savukārt "top!" zīmola veikals konkrētajā

164tirgū pārstātu pastāvēt, kā rezultātā konkrētajā tirgū darbību

165turpinātu divi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

166dalībnieki. Pat, ja MAXIMA pārņemtu "top!" zīmola

167veikala tirgus daļu, tas neradītu efektīvu konkurenci konkrētajā

168tirgū, pretstatā konkurences samazinājumam.

16948 Apvienošanās darījuma īstenošanas rezultātā konkrētajā

170tirgū samazināsies ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju

171konkurējošu veikalu skaits un, ievērojot KP patērētāju aptaujas

172datus, palielinātos vai vismaz saglabātos RIMI būtiskā tirgus

173daļa. Papildu augstajai tirgus koncentrācijai, jānorāda, ka

174pastāv vairāki būtiski šķēršļi (skat. 5. un 6. apakšnodaļu), kas

175ietekmē patērētāju pārorientēšanās iespējas un jaunu tirgus

176dalībnieku iekļūšanu Lietas ietvaros identificētajā konkrētajā

177tirgū, tādējādi ierobežojot citu ikdienas patēriņa preču

178mazumtirdzniecības tirgus dalībnieku (piemēram, zīmolu

179"top!", ELVI, LaTS u.c.) spēju efektīvi konkurēt ar

180vadošajiem tirdzniecības tīkliem - MAXIMA un RIMI.

1Patērētāju pārorientēšanās

2iespējas un motivācija

349 Lai gan patērētājiem nav pilnībā izslēgtas iespējas

4pārorientēties, Lietas ietvaros ir jāņem vērā vairāki būtiski,

5ierobežojoši faktori. Patērētājs pārtikas iegādi uzskata par

6laikietilpīgu aktivitāti, izvēloties iepirkties sev tuvākajā

7veikalā, kas liecina par pieraduma dominēšanu pār citiem

8ekonomiskajiem apsvērumiem.23 Saskaņā ar MAXIMA

9publiski pausto viedokli, patērētāji arvien biežāk izvēlas

10iepirkties mazāka formāta veikalos, kur, ietaupot laiku,

11iespējams iegādāties tieši tajā brīdī nepieciešamās

12preces.24 Līdz ar to veikalu novietojumam un

13pārklājumam ir būtiska nozīme. Ņemot vērā MAXIMA un RIMI spēju

14stiprināt savu pozīciju Rīgas centra robežās, atverot jaunus

15dažāda formāta veikalus25, tieši šie abi pārstāvētie

16zīmoli pretstatā citiem konkurējošiem tirdzniecības tīkliem

17(pārsvarā mazumtirgotāju kooperācijām) intensīvi īsteno jaunu

18tirdzniecības vietu atvēršanu Rīgā.

1950 Austrālijas konkurences iestādes veiktajā pētījumā tika

20konstatēts, ka ar cenu nesaistīti konkurences elementi (piemēram,

21pārtikas kvalitāte un veikala tēls) ir pat svarīgāki patērētājam

22nekā piedāvāto produktu cenas. Papildu tam šie ar cenu

23nesaistītie konkurences elementi ir iedarbīgāki uz patērētāju.

24Liela daļa šī pētījuma respondentu norādīja, ka nekad nesalīdzina

25cenas starp konkurentiem, pirms izlemj, kurā veikalā

26iepirkties.26 Iepriekš minētais ir izskaidrojams ar

27to, ka patērētājam ir sarežģīti salīdzināt cenas vairākiem

28simtiem dažādu produktu dažādos tirdzniecības tīklu veikalos, lai

29iegūtu pilnīgu un pamatotu priekšstatu par konkrētā tirgus

30dalībnieka veikalos piedāvāto preču cenu līmeni kopumā.

3151 Tādējādi, lai efektīvi konkurētu, tirdzniecības tīkliem

32liela uzmanība jāpievērš veikala tēlam, regulāram svaigu produktu

33piedāvājumam, apkalpošanas kvalitātei un ātrumam, dažādu zīmolu

34produkcijai u.tml. konkurences elementiem. Apvienošanās rezultātā

35līdz ar trešā pārstāvētā tirgus dalībnieka darbības izbeigšanu

36Tirdzniecības telpās patērētājiem tiks ierobežota piekļuve

37alternatīvu piegādātāju produkcijai, piemēram ESSA ražotajai

38kulinārijai un konditorejai konkrētajā tirgū, kas veido nozīmīgu

39"top!" veikala apgrozījuma īpatsvaru (*).

40"top!" pieejamās produkcijas nozīmību patērētājiem

41apstiprina KP patērētāju aptaujas rezultāti, kur liela daļa

42patērētāju ir norādījuši, ka šo veikalu izvēlējušies atšķirīgā

43sortimenta dēļ.

4452 KP secina, ka apvienošanās darījuma rezultātā patērētāju

45pārorientēšanos iespējas tiks būtiski samazinātas, jo konkrētajā

46tirgū savu darbību turpinās tikai divi tirgus dalībnieki.

1Šķēršļi ienākšanai tirgū un

2darbības paplašināšanai

353 KP izvērtēja, vai citu tirgus dalībnieku, kas darbojas

4ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalu tirgū,

5darbības uzsākšana vai paplašināšana Lietas ietvaros

6identificētajā konkrētajā tirgū būtu ātra, ticama un līdzvērtīga,

7lai izdarītu efektīvu konkurences spiedienu.

854 SIA "LATIO" (turpmāk - LATIO) 2018. gadā veiktajā

9tirgus izpētē norāda, ka ir novērojama tendence, ka, kļūstot

10aizvien populārākiem ērtas iepirkšanās veikaliem27,

11pieaug interese par telpām galvaspilsētas aktīvākajās

12tirdzniecības ielās. Saskaņā ar LATIO tirgus izpēti, KP secina,

13ka Tirdzniecības telpas atrodas Rīgas pieprasītāko

14mazumtirdzniecības telpu zonā, kur ir novērojama intensīva

15patērētāju plūsma.28 Līdz ar to apvienošanās darījuma

16īstenošanas rezultātā citiem tirgus dalībniekiem tiks liegta

17iespēja savā darbībā izmantot stratēģiski nozīmīgu aktīvu Rīgas

18centrā, un tādējādi tiks apgrūtināta potenciālo konkurentu

19iekļūšana konkrētajā tirgū.

2055 Rīgas centrā pēdējo gadu laikā paplašināšanos ir veikuši

21galvenokārt MAXIMA un RIMI tirdzniecības tīkli. Nespēja citiem

22tirdzniecības tīkliem atvērt jaunus veikalus stratēģiski

23nozīmīgās vietās Lietas ietvaros identificētajā konkrētajā tirgū

24liecina par barjerām, kas ierobežo to iespējas konkurēt ar

25esošajiem tirgus dalībniekiem - MAXIMA un RIMI. Paplašināšanos

26iespējams veikt vai nu pašiem tirgus dalībniekiem, izbūvējot

27jaunus veikalus, vai arī atrodot atbilstošas telpas, kur

28iespējams ierīkot veikalus, un noslēdzot ar šo telpu īpašnieku

29vienošanos par šo telpu izmantošanu.

3056 Attiecībā uz jauna veikala izbūvi identificējamas būtiskas

31barjeras - atbilstošas vietas trūkums (Rīgas centrā nav brīvu

32apbūves teritoriju), laika patēriņš un finanšu resursi, kas

33nepieciešami, lai veiktu tirgus pētījumu, iegūtu nepieciešamās

34atļaujas un dokumentāciju, veiktu būvniecību un piesaistītu

35pietiekami lielu klientu plūsmu, lai spētu nostiprināties

36tirgū.

3757 Saskaņā ar MAXIMA sniegto informāciju29 laika

38periodā no 2014. līdz 2018. gadam veikali Rīgā, Ģertrūdes ielā

3933/35 un Brīvības ielā 78, kas atrodas konkrētajā ģeogrāfiskajā

40tirgū vai Tirdzniecības telpu tuvākajā apkārtnē, savas darbības

41rezultātā (*). Jauna MAXIMA veikala atvēršana Tirdzniecības

42telpās, ņemot vērā MAXIMA līdzšinējos darbības rādītājus un

43konkurences apstākļus konkrētajā tirgū, norāda arī uz MAXIMA

44ekonomisku motivāciju likvidēt konkurenci ar savu tuvāko

45konkurentu "top!", iegūstot tā nomātās telpas.

4658 Apvienošanās rezultātā konkrētajā tirgū saglabātos divi

47tirgus dalībnieki, kuriem ir būtiskas konkurences priekšrocības,

48salīdzinot ar citiem, mazākiem ikdienas patēriņa preču

49mazumtirgotājiem. Tādējādi, palielinot MAXIMA veikalu skaitu un

50koncentrācijas līmeni konkrētajā tirgū, tostarp, nostiprinoties

51RIMI būtiskai tirgus varai konkrētajā tirgū, ilgtermiņā var tikt

52būtiski samazināta konkurence Lietas ietvaros identificētajā

53konkrētajā tirgū, kurā jau pašlaik ir apgrūtinoši iekļūt jauniem

54tirgus dalībniekiem.

55VI Lietas dalībnieku viedokļa

56izvērtējums

1Konkrētās preces tirgus

2noteikšana

359 MAXIMA Viedoklī norāda, ka "KP nepamatoti un bez

4pamatīgākas analīzes no konkrētās preces tirgus izslēdz kioskus,

5specializētos veikalus un tirgus". MAXIMA skatījumā no

6konkrētā preču tirgus nav pieļaujams izslēgt abus Rīgas centrā

7esošos tirgus - Centrāltirgu un Vidzemes tirgu, jo tajos tiek

8"piedāvāts plašs preču sortiments, visdrīzāk stipri

9plašāks kā lielākajā daļā Centrā esošo ikdienas patēriņa preču

10veikalu". Vienlaikus MAXIMA Viedoklī norāda, ka plašāka

11sortimenta piedāvāšanai Rīgas centrā ir mazāka nozīme kā veikalos

12ārpus Rīgas centra, kur sortimenta plašums lielā mērā nosaka

13patērētāja izvēli doties uz konkrētu veikalu, un Rīgas centrā

14lielākā daļa ikdienas patēriņa preču veikalu ir mazāki pēc

15platības un sortimenta, kas attiecīgi samazina plašā sortimenta

16piedāvātāju priekšrocību.

1760 KP norāda, konkrētās preces tirgus noteikts, ņemot vērā KP

18iepriekšējo praksi30 un KP patērētāju aptaujas

19rezultātus. Ievērojot 59. rindkopā minēto, MAXIMA Viedoklis par

20sortimenta kā faktora nozīmi konkrētā tirgus definēšanā ir

21neviennozīmīgs, vienlaikus norādot gan uz daudz mazāka preču

22sortimenta tirgotāju (kioski, specializētie veikali) iekļaušanu

23konkrētās preces tirgū, gan tirgu iekļaušanu konkrētās preces

24tirgū to plašā sortimenta dēļ. Arī iepriekš KP praksē minētie

25tirdzniecības vietu veidi nav iekļauti konkrētās preces tirgū, un

26MAXIMA sniegtais viedoklis nesniedz pietiekamu pamatojumu šādai

27konkrētā tirgus definīcijas paplašināšanai.

2861 KP piekrīt, ka sortimenta daudzveidībai par labu kādai

29tirdzniecības vietai patērētāja izvēlē ir nozīme, tomēr piedāvātā

30sortimenta plašums kā vienīgais arguments nav pietiekams, lai

31Centrāltirgus un Vidzemes tirgus Lietas ietvaros tiktu iekļauts

32konkrētās preces tirgū. KP norāda, ka tirgus kā tirdzniecības

33vieta būtiski atšķiras no ikdienas patēriņa preču veikaliem

34(piemēram, tirdzniecība norit arī ārpus telpām, tirgotāju

35daudzums, dažādība u.c.). Uz to, ka nav pamata mainīt KP

36iepriekšējo praksi, norāda arī KP patērētāju aptaujas rezultāti,

37saskaņā ar kuriem tikai 3,2% no respondentiem kā iespējamo

38aizvietotāju Tirdzniecības telpās esošajam veikalam ir minējuši

39tirgu. Līdz ar to secināms, ka tirgus nav aizvietotājs

40konkrētajās Tirdzniecības telpās esošajam veikalam un Lietas

41ietvaros konkrētās preces tirgus nav paplašināms, iekļaujot tajā

42tirgu.

4362 MAXIMA Viedoklī norāda, ka konkrētās preces tirgū

44iekļaujami arī specializētie veikali, jo MAXIMA ieskatā Rīgas

45centrā lielākajai daļai ikdienas patēriņa preču veikalu ir

46samazināts piedāvāto preču sortiments, kā arī tas, ka Rīgas

47centra veikalus galvenokārt apmeklē kājāmgājēji, kas spēj

48pārvietot mazākus pirkumus, un kuru pirkuma summa vairumā

49gadījumu (saskaņā ar KP patērētāju aptauju - 83%) nepārsniedz 10

50EUR, norāda uz to, ka ir būtiski lielāka iespēja, ka patērētājs

51izvēlēsies sev nepieciešamās preces iegādāties dažādos

52specializētajos veikalos.

5363 KP norāda, ka MAXIMA nav sniegusi pamatojumu izdarītajiem

54secinājumiem. Konkrētajā tirgū ietilpstošie veikali spēj

55nodrošināt pietiekami plašu preču sortimentu un atsevišķi no tiem

56iedalāmi kā plaša sortimenta veikali31 (piemēram,

57MAXIMA veikals Ģertrūdes ielā 33/35 - vidēji (*) preču sortimenta

58vienības mēnesī, RIMI veikali Kr. Barona ielā 46 un Dzirnavu ielā

5967 - vidēji (*) un (*) preču sortimenta vienības un kā jau 25.

60rindkopā minēts, Tirdzniecības telpās esošais "top!"

61spēj nodrošināt vidēji (*) preču sortimenta vienības mēnesī).

6264 Savukārt attiecībā uz pirkuma summas un patērētājam

63nepieciešamo preču sortimenta sasaisti, KP norāda, ka pirkuma

64summa bez papildu informācijas par patērētāju veiktajiem

65pirkumiem nav tieši saistāma ar patērētāja vēlmi nepieciešamo

66preču sortimentu iegādāties vairākos specializētajos veikalos.

67Veiktā pirkumu summa (zem 10 EUR) var norādīt, ka patērētāji,

68iespējams, veic paralēlus pirkumus un iepērkas dažādos veikalos

69arī citviet (t.sk. veikalos ārpus Rīgas centra, dzīvesvietu

70tuvumā u.c.), nevis uz faktu, ka ikdienas patēriņa preču veikali

71būtu aizstājami ar specializētajiem veikaliem. EK

72praksē32 ir secināts, ka specializētie veikali nav

73aizvietotāji ikdienas patēriņa preču veikaliem.

7465 Arī MAXIMA iesniegtajā ekonomista atzinumā (turpmāk -

75MAXIMA atzinums) nav skaidri minēts un argumentēts, vai Lietas

76ietvaros konkrētās preces tirgu ir nepieciešams definēt plašāk

77nekā tikai ikdienas patēriņa preču veikali. Šajā MAXIMA atzinumā

78ir sniegts pieņēmums, ka specializētie veikali iespējams varētu

79būt iekļaujami konkrētās preces tirgū un specializēto veikalu

80iekļaušana konkrētās preces tirgū ir jāapsver. KP norāda, ka

81saskaņā ar KP patērētāju aptaujas rezultātiem, patērētāji

82pirkumu, kādu ir veikuši Tirdzniecības telpās esošajā

83"top!", veiktu ikdienas patēriņa veikalos (galvenokārt

84RIMI un MAXIMA), un tikai viens no aptaujātajiem patērētājiem ir

85norādījis specializēto veikalu kā tirdzniecības vietu, kur veiktu

86attiecīgo pirkumu. Tādējādi, ja arī specializētie veikali (t.sk.

87bioloģiskās/ekoloģiskās pārtikas veikali, alkohola u.c.)

88patērētājiem piedāvā atsevišķas produkcijas kategorijas, ko

89piedāvā arī ikdienas patēriņa preču veikali, tie nespēj aizvietot

90ikdienas patēriņa preču veikalus no patērētāju viedokļa un

91specializētie veikali nav iekļaujami konkrētās preces tirgū.

9266 MAXIMA atzinumā norādīts, ka konkrētā tirgus noteikšanā ir

93izmantojams tā dēvētais hipotētiskā monopolista tests (jeb

94SSNIP33). MAXIMA Viedoklī nav sniegts pamatojums tā

95izmantošanai, ņemot vērā Lietas faktiskos apstākļus.

9667 Nosakot konkrētās preces tirgu ar SSNIP testa palīdzību, tā

97ietvaros tiek veikts konkrētas preces vai pakalpojuma cenas

98elastīguma izvērtējums, lai, ņemot vērā patērētāju viedokli,

99noskaidrotu, vai uzņēmums gūtu labumu, īstenojot nelielu, bet

100pastāvīgu cenu pieaugumu konkrētajai precei vai pakalpojumam, un

101izdarītu secinājumu par konkrētā preces tirgus tvērumu. Tādējādi

102SSNIP tests nav efektīvi piemērojams plaša preču sortimenta

103tirdzniecības vietu aizstājamības novērtēšanai, jo ikdienas

104patēriņa preču mazumtirdzniecībā patērētājiem tiek piedāvāts

105liels daudzums preču34 un plašs sortiments. Tāpat

106patērētāju izvēli ietekmē arī ar cenu nesaistīti apsvērumi,

107piemēram, kā jau minēts Lēmuma 50. un 51. rindkopā, patērētāju

108izvēli ietekmē arī tādi faktori kā produktu kvalitāte un veikala

109tēls.

11068 MAXIMA Viedoklī norādīts, ka KP patērētāju aptaujā

111nekorekti formulēts jautājums Nr. 5. KP norāda, ka jautājums

112uzdots, lai noskaidrotu, kāda būs patērētāja izvēle, gadījumā, ja

113"top!" zīmola veikals izietu no konkrētā tirgus. KP

114ņēma vērā, ka iepirkšanās paradumi ir saistīti ar iepirkšanās

115pieredzi konkrētā vietā, kur darbību veic "top!" zīmola

116veikals, un patērētāja veiktu salīdzinājumu ar citām tuvākajām

117tirdzniecības vietām, kuras patērētājs līdz šim apmeklējis.

118Tādējādi patērētāji savu atbildi uz jautājumu balstīja uz

119iepirkšanās pieredzi kopumā, ko ietekmē dažādi (gan ar cenu

120saistīti, gan nesaistīti) faktori.

12169 Ievērojot iepriekš minēto, KP norāda, ka konkrētās preces

122tirgū iekļaujami ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

123veikali, no konkrētās preces definīcijas izslēdzot tirgus,

124kioskus, specializētos veikalus.

1Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

2noteikšana

370 MAXIMA norāda, ka KP pieeja, nosakot konkrēto ģeogrāfisko

4tirgu, balstoties tikai uz KP patērētāju aptaujas rezultātiem un

5definējot konkrēto ģeogrāfisko tirgu 4 minūšu gājiena izohronā ap

6Tirdzniecības telpām, nav pareiza. MAXIMA norāda, ka citās ES

7dalībvalstīs ģeogrāfiskais tirgus līdzīgā situācijā ikdienas

8patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū nav definēts šaurāk kā 10

9minūšu kājām gājiena rādiusā (Rumānijā) vai 1 jūdzes (1,6 km)

10rādiusā ap konkrēto veikalu (Apvienotā Karaliste).

1171 MAXIMA Viedokļa 20. punktā apgalvo, ka "ka nav

12nekāda pamata uzskatīt, ka Latvijā, un īpaši pašā Rīgas centrā,

13patērētāju paradumi attiecībā uz ikdienas preču iegādei ar kājām

14pārvaramajiem attālumiem varētu būt īpaši atšķirīgi no citu

15valstu pieredzes", savukārt Viedokļa 8. punktā norāda,

16ka "nelielos veikalos Rīgas centrā patērētāju iepirkšanās

17paradumi ir būtiski atšķirīgi nekā lielākos ikdienas patēriņa

18preču veikalos un tirdzniecības centros ārpus pilsētas

19centra". KP norāda, ka minētie MAXIMA apgalvojumi ir

20pretrunīgi.

2172 Kā minēts Lēmuma 27. rindkopā, KP savā praksē secinājusi,

22ka ģeogrāfisko tirgu var noteikt kā teritorijas, kur piegādātāji

23veic pārdošanu jeb veikala aptveršanas zonas, kas ir teritorija

24ap konkrētu veikalu, no kuras veidojas veikala nozīmīgākā

25saimnieciskās darbības daļa. Lietas ietvaros MAXIMA kā tiešās

26ietekmes zonu, kas galvenokārt veidotu potenciālā veikala

27Tirdzniecības telpās apgrozījumu, norādījusi konkrētu, ierobežotu

28teritoriju Rīgas centrā (skat. Lēmuma 30. rindkopu). Šī MAXIMA

29norādītā teritorija un KP definētais konkrētais ģeogrāfiskais

30tirgus, kas noteikts, pamatojoties uz KP patērētāju aptaujas

31rezultātiem, teritorijas ziņā ir līdzīga KP noteiktajam

32konkrētajam ģeogrāfiskajam tirgum.

3373 KP konkrēto ģeogrāfisko tirgu Lietas ietvaros noteica,

34pamatojoties uz KP patērētāju aptaujas rezultātiem, kur

35patērētāji skaidri norādījuši, ka pirkumu, kuru viņi veikuši

36Tirdzniecības telpās esošajā "top!", būtu gatavi veikt

37ikdienas patēriņa preču veikalos, kas atrodas aptuveni 4 minūšu

38gājiena attālumā. Ņemot vērā, ka KP ir ieguvusi tieši konkrētās

39Tirdzniecības vietā esošā veikala pircēju izvēli, nav pamatoti

40konkrētajā gadījumā ģeogrāfisko tirgu paplašināt, ņemot vērā citu

41valstu praksi.

4274 MAXIMA Viedoklī norāda, ka KP nesaprotamu iemeslu dēļ

43konkurentu skaita izmaiņas ir vērtētas tikai 3, 4 un 5 minūšu

44gājienā, un MAXIMA ieskatā pie relatīvi nenozīmīgām izmaiņām

45attālumā, kas būtu 7 minūšu gājiena izohrons ap Tirdzniecības

46telpām, konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū ietilptu arī citi ikdienas

47patēriņa preču mazumtirdzniecības zīmoli, kas pilnīgi maina

48konkurences analīzi un anulē KP secinājumus Lietā. KP norāda, ka

49izmaiņas (piemēram, no 3 uz 5 minūtēm) laika patēriņā, ejot ar

50kājām, jau ir uzskatāmas par būtiskām (skat. 34. rindkopu).

5175 KP uzskata, ka konkrēto ģeogrāfisko tirgus robežu

52paplašināšanai līdz 7 minūšu gājiena izohronam ap Tirdzniecības

53telpām nav gūts pietiekams pamatojums. Apstāklis, ka atsevišķas

54iespējamās alternatīvās tirdzniecības vietas, kas atrodas ārpus 4

55minūšu gājiena izohrona robežām, ir sasniedzamas daļai

56patērētāju, jo tie dzīvo tuvāk definētā konkrētā tirgus robežām,

57nav pamats konkrētā ģeogrāfiskā tirgus plašākai definēšanai.

58Minētais norāda tikai uz ģeogrāfisko teritoriju pārklāšanos daļai

59patērētāju.

6076 Vēlreiz uzsverams, ka pēc KP patērētāju aptaujas, kas

61orientēta uz patērētāju līdzšinējās iepirkšanās pieredzes un

62alternatīvo izvēļu izzināšanu, rezultātiem, patērētāji minējuši

63citas tirdzniecības vietas kā nenozīmīgu alternatīvu

64Tirdzniecības telpās esošajam veikalam (zīmola LaTS veikalu Rīgā,

65Skolas ielā 10 norādījuši 1,3% patērētāju; savukārt Mego veikalus

66Rīgā, Marijas ielā 20 un Bruņinieku ielā 29/31 norādījuši

67attiecīgi 0,1% un 0,2% patērētāju). Līdz ar to konkrētās Lietas

68ietvaros ir pamatoti konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt

69atbilstoši KP patērētāju aptaujas rezultātiem un konkrēto

70ģeogrāfisko tirgu noteikt aptuveni 4 minūšu gājiena izohrona

71rādiusā ap Tirdzniecības telpām, jo 4 minūšu gājiena izohrona

72rādiusā ap Tirdzniecības telpām atrodas būtiska daļa (vairāk nekā

7375%) patērētāju norādītās alternatīvas tirdzniecības vietas.

1Ietekmes uz konkurenci

2izvērtējums

377 MAXIMA Viedoklī norāda, ka KP Lietas ietvaros sniegtais

4apvienošanās ietekmes uz konkurenci izvērtējums nav pamatots ar

5kādu no KP un EK praksē sniegtajām "kaitējuma

6teorijām", kurām iestājoties var konstatēt negatīvas sekas

7uz konkurenci. MAXIMA apgalvo, ka ir nepamatoti uzskatīt, ka

8apvienošanās radītu nekoordinētu vai koordinētu ietekmi, un KP

9nav sniegusi ticamu pamatojumu, ka apvienošanās rezultātā tiks

10būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū.

1178 MAXIMA atzinumā kā iespējamā kaitējuma teorija

12nekoordinētas ietekmes rezultātā norādīta cenu paaugstināšana vai

13kvalitātes pazemināšana. Plašāk atzinumā analizēts fakts, ka

14mazumtirdzniecībā patērētāji ir jūtīgi pret cenu izmaiņām, cenas

15tiek noteiktas centralizēti, un cenu pacelšana ir maz ticama,

16savukārt iespējamā kvalitātes samazināšanās iespējamība

17apvienošanās rezultātā nav plašāk analizēta.

1879 MAXIMA plāno iegūt nomas tiesības uz Tirdzniecības telpām,

19kurās iepriekš darbību ir veicis tās tiešais konkurents. KP

20norāda, ka konkrētās apvienošanās rezultātā būtiski samazināsies

21konkurence, negatīvi izmainoties tirgus struktūrai, kur divi

22Latvijā lielākie ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāji

23palielinās tirgus daļas, savukārt abu minēto zīmolu vienīgajam

24konkurentam konkrētajā tirgū savu darbību konkrētajā tirgū

25nāksies beigt. SIA "Iepirkumu grupa" Lietas ietvaros ir

26sniegusi viedokli35, ka zīmola "top!"

27Tirdzniecības telpās esošais veikals ir patērētāju iecienīts

28daudzu gadu garumā, jo spēj piedāvāt konkurētspējīgas cenas un

29sortimentu, kas nav pieejams citos veikalos, jo tiek nodrošināta

30uz vietas gatavoti konditorejas un kulinārijas izstrādājumi, kā

31arī plašs vietējo ražotāju sortiments. Vismaz daļēji MAXIMA

32pārņems Tirdzniecības telpās esošā zīmola "top!"

33veikala klientus un arī apgrozījumu, ko tie iepērkoties veidoja

34konkrētam mazumtirgotājam, kurš ir būtisks RIMI un MAXIMA

35konkurents konkrētajā tirgū. Ņemot vērā minēto, KP secina, ka

36šajā situācijā kaitējums patērētājiem izpaudīsies kā kvalitātes

37zudums, piedāvājuma sašaurināšanās un izvēles iespējas

38samazinājums.

3980 MAXIMA Viedoklī norāda, ka saskaņā ar Pamatnostādnēm (18.

40punkts) un Eiropas Padomes Regulu Nr. 139/2004 par kontroli pār

41uzņēmumu koncentrāciju (preambulas 32. punktu) apvienošanās, kurā

42iesaistīto tirgus dalībnieku kopīgā tirgus daļa nepārsniedz 25%,

43ir uzskatāmas par tādām, kuras attiecīgo uzņēmumu ierobežotās

44tirgus daļas dēļ nevar kaitēt efektīvai konkurencei. Minētais

45norāda uz prezumpciju, ka gadījumos, kad apvienošanās rezultātā

46apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa ir neliela, proti, zem

4725%, šādas apvienošanās nerada nedz nekoordinētu, nedz koordinētu

48ietekmi uz konkurenci un ka tādas ir atļaujamas.

4981 KP norāda, ka apvienošanās izvērtēšanai noteicoši ir Lietas

50faktiskie apstākļi un Lietas ietvaros ir svarīgi norādīt, ka

51konkrētajā tirgū samazināsies pārstāvēto tirgus dalībnieku skaits

52no trīs uz divi un tikai tirgus daļas apmērs neliecina, vai

53konkrētā apvienošanās ir atļaujama un nekaitēs efektīvai

54konkurencei. Apvienošanās var būt kā veids kā likvidēt

55konkurentu, kam ir līdzvērtīgs kvalitātes līmenis, un kas citiem

56tirgus dalībniekiem rada konkurences spiedienu. Tādējādi, šāda

57apvienošanās var būt vērsta uz piedāvājuma (zīmolu) dažādības

58samazināšanu, radot sekas patērētāju labklājībai samazinātas

59izvēles veidā vai pasliktinot noteiktas patērētāju vēlmju

60realizēšanas iespējas (īpašu sortimenta vienību atšķirības).

6182 MAXIMA Viedoklī norāda, ka nav pamatojuma, ka RIMI tirgus

62vara konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā palielinātos vai pat

63saglabātos pašreizējā līmenī. MAXIMA norāda, ka šāds KP arguments

64būtu patiess vienīgi tad, ja MAXIMA veikals Tirdzniecības telpās

65būs mazāk pievilcīgs patērētājiem un neefektīvāks kā pašreizējais

66veikals "top!", radot patērētājos motivāciju iepirkties

67vairāk tieši RIMI veikalos. MAXIMA skaidro, ka šāds pieņēmums ir

68pretrunā KP iepriekš paustajam36 un MAXIMA ir efektīvs

69ikdienas patēriņa preču mazumtirgotājs.

7083 KP norāda, ka MAXIMA savu efektivitāti pamato ar MAXIMA

71Grostonas lēmumā minētajiem apsvērumiem, kas ierobežo citu

72mazumtirdzniecības tīklu spēju konkurēt ar MAXIMA un RIMI un

73norāda uz šo abu mazumtirdzniecības tīklu atsevišķām konkurences

74priekšrocībām. Savukārt KP secinājums par RIMI tirgus varas

75palielināšanos vai nostiprināšanos ir balstīts uz Lietas ietvaros

76konstatēto situāciju konkrētajā tirgū un KP patērētāju aptaujas

77rezultātiem, nevis uz MAXIMA kā mazumtirdzniecības tīkla spēju

78efektīvi konkurēt citos konkrētajos tirgos. Ņemot vērā, ka

79konkrētajā tirgū ir pārstāvēti tikai trīs ikdienas patēriņa preču

80mazumtirdzniecības zīmoli, Tirdzniecības telpās esošais

81"top!" zīmola veikals ir nozīmīgs tirgus dalībnieks

82efektīvas konkurences struktūras saglabāšanai konkrētajā tirgū.

83Apvienošanās rezultātā tiks izbeigta "top!" zīmola

84veikala saimnieciskā darbība konkrētajā tirgū, un MAXIMA un RIMI

85piesaistīs "top!" veikala apmeklētājus, palielinot šo

86tirgus dalībnieku tirgus daļas. Līdz ar to nostiprināsies šo

87mazumtirdzniecības zīmolu pozīcija un konkrētajā tirgū faktiski

88pastāvēs duopols, vēl vairāk palielinot ekonomiskās barjeras citu

89konkurentu ienākšanai konkrētajā tirgū. Konkrētajā tirgū savu

90saimniecisko darbību turpinot tikai diviem tirgus dalībniekiem,

91tiks būtiski samazināts konkurences līmenis konkrētajā tirgū.

9284 Saskaņā ar MAXIMA Viedoklī minēto, MAXIMA ieskatā Rīgas

93centrā nepastāv būtiskas barjeras ienākt vai paplašināt savu

94darbību kādai no pārējām ikdienas patēriņa preču

95mazumtirdzniecības ķēdēm bez MAXIMA un RIMI, kā arī citiem

96mazākiem ikdienas patēriņa preču veikaliem.

9785 KP Lietas ietvaros ir saņēmusi vairāku tirgus dalībnieku

98viedokļus37 par apvienošanās iespējamo negatīvo

99ietekmi uz konkurenci. Viedokļos minēts, ka apvienošanās

100rezultātā tiktu radītas negatīvas sekas konkurencei, tiks

101samazinātas izvēles iespējas pircējiem un tirgus tiks

102"sadalīts" starp tirgotājiem RIMI un MAXIMA.

103Tāpat viedokļos pausts, ka tiek būtiski apdraudēta mazo un vidējo

104uzņēmumu pastāvēšana, radot priekšnoteikumus spēcīga un

105ievērojama zīmola attīstībai, kas potenciāli nākotnē var novest

106pie lielo uzņēmumu oligopola. Šāds tirgus dalībnieku viedoklis

107norāda uz to, ka ienākšana un rentabla darbība konkrētajā tirgū

108tad, ja tajā darbosies vien divi tirgus dalībnieki - MAXIMA un

109RIMI, var būt ievērojami apgrūtināta. Kā minēts 83. rindkopā, KP

110savā praksē konstatējusi, ka citu mazumtirdzniecības tīklu spēja

111konkurēt ar MAXIMA un RIMI ir ierobežota. Šāda situācija vērojama

112arī citos konkrētajos tirgos, kur savu darbību paplašina RIMI un

113MAXIMA, piedāvājot tai skaitā tirdzniecību jaunos veikalu

114formātos, bet citu tirgus dalībnieku ienākšana šajos tirgos ir

115apgrūtināta.

11686 MAXIMA Viedoklī norāda, ka Tirdzniecības telpu tuvumā ir

117pieejamas telpas mazumtirdzniecības veikalu iekārtošanai, par ko

118liecina Viedoklim pievienotais telpu nomas sludinājumu saraksts

119no interneta vietnes ss.com.

12087 KP norāda, ka tikai fakts, ka ir pieejamas jebkādas

121komerctelpas, nenorāda uz to, ka tās tehnoloģiski ir pielāgojamas

122ikdienas patēriņa preču veikala vajadzībām. MAXIMA jau iepriekš

123KP ir norādījusi38, ka vienas no galvenajām barjerām

124ienākšanai ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū ir

125ierobežota nekustamā īpašuma pieejamība, ņemot vērā, ka

126veiksmīgai mazumtirdzniecības veikala darbībai svarīgs ir veikala

127izvietojums, laba infrastruktūra, potenciālo pircēju plūsma un

128satiksme. Viedoklī ir iekļauts pieejamo telpu nomas uzskaitījums,

129taču MAXIMA nav sniegusi pieejamo telpu izvērtējumu atbilstoši

130MAXIMA iepriekš norādītajiem kritērijiem un to piemērotību tieši

131ikdienas patēriņa preču veikala atvēršanai. Papildus KP norāda,

132ka MAXIMA ir izvēlējusies savu darbību paplašināt Tirdzniecības

133telpās, kur līdz Lēmuma pieņemšanai savu darbību īsteno MAXIMA

134konkurents un ir ieguvis noturīgu un pastāvīgu patērētāju

135plūsmu.

13688 MAXIMA Viedoklī minēts, ka KP, akcentējot to, ka

137patērētājiem tiks ierobežota piekļuve ESSA ražotajai kulinārijai

138un konditorejai konkrētajā tirgū, ir paudusi norādi, ka KP

139ieskatā būtu svarīgi, ka Tirdzniecības telpās turpina atrasties

140ESSA piederošs "top!" veikals.

14189 KP norāda, ka sortimenta dažādība, ko piedāvā konkrētais

142"top!" veikals ir vērtēts kā viens no aspektiem, kas ir

143būtisks patērētājiem, izvēloties iepirkties ikdienas patēriņa

144preču mazumtirdzniecības veikalā. KP izdarītie secinājumi izriet

145no konkrētās Lietas faktiskajiem apstākļiem, un konkrētajā tirgū

146ir svarīgi, lai patērētāju izvēles iespējas netiktu samazinātas

147un netiktu samazināts konkrētajā tirgū pārstāvēto tirgus

148dalībnieku skaits, neatkarīgi no tā, kurš ir šis attiecīgais

149zīmols, kurš savu darbību konkrētajā tirgū izbeigtu.

15090 Saskaņā ar MAXIMA Viedoklī minēto gadījumā, ja MAXIMA

151neiegūtu iespēju nomāt Tirdzniecības telpas, nav pamata uzskatīt,

152ka ESSA turpinās tās lietot arī pēc pašreizējā nomas līguma

153termiņa beigām.

15491 KP norāda, ka, vērtējot apvienošanās aizliegumu atbilstību

155KL 16. panta trešajai daļai, noteicoši ir tie faktiskie apstākļi,

156kas ir notikuši līdz ziņojuma par apvienošanos iesniegšanai

157Konkurences padomē un kas notiek lietas izmeklēšanas laikā.

158Konkrēto tirgu perspektīvu prognoze balstās uz pārbaudāmiem

159faktiem pagātnē un uz šiem faktiem izdarītu indukcijas slēdzienu

160par kopsakarībām nākotnē.39 Līdz ar to MAXIMA sniegtā

161informācija nav attiecināma un nesniedz objektīvu pamatojumu par

162to, vai ESSA neturpinās vai nevēlētos turpināt saimniecisko

163darbību Tirdzniecības telpās.40

16492 Ievērojot Lēmumā veikto izvērtējumu, KP secina, ka

165konkrētajā tirgū samazināsies pārstāvēto tirgus dalībnieku skaits

166no trīs uz divi un nostiprināsies lielāko ikdienas patēriņa preču

167mazumtirdzniecības tirgus dalībnieku pozīcijas, būtiski samazinot

168konkurenci konkrētajā tirgū. Atbilstoši KL 16. panta trešajai

169daļai apvienošanās, kuras rezultātā būtiski samazināsies

170konkurence konkrētajā tirgū, ir aizliedzama.

171Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz

172Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta

173pirmās daļas 3. punktu un otro daļu, 16. panta otro un trešo

174daļu, Konkurences padome

175nolēma:

176aizliegt apvienošanos, kur SIA "MAXIMA Latvija"

177iegūtu izmantošanas (nomas) tiesības uz tirdzniecības telpām

178Rīgā, Tērbatas ielā 33/35.

179Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences

180padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

181mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

182(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

1831 "Skaidrojums par apvienošanos ikdienas

184patēriņa preču mazumtirdzniecības lielveikalu tirgū, iegūstot

185tiesības izmantot aktīvus (nomāt telpas)". Pieejams:

186https://goo.gl/ae83XA

1872 KP organizētā patērētāju aptauja veikta laika

188periodā no 21.10.2018. līdz 29.10.2018. veikala

189"top!" (Tērbatas iela 33/35, Rīga) telpās. Aptaujas

190ietvaros tika aptaujāti 536 respondenti un aptaujas dati iegūti

191tiešo interviju veidā (turpmāk - KP patērētāju aptauja).

1923 MAXIMA mājaslapa. Pieejams:

193https://www.maxima.lv/par-uznemumu/par-mums

1944 KP 29.06.2007. lēmums lietā Nr. 81 "Par

195SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "MAHRIX"

196ziņojumu par apvienošanos", 4. lpp.

1975 KP 02.07.2015. lēmumu Nr. 30 "Par SIA

198"VITA mārkets" un SIA "LINDE PĀRTIKA"

199apvienošanos", 20. rindkopa

2006 EK 23.10.2000. lēmums lietā Nr. COMP/M.2161

201AHOLD/SUPERDIPLO, 9. rindkopa

2027 MAXIMA 26.10.2018. vēstule

2038 Skat., piem., MAXIMA Grostonas lēmums, 18.

204rindkopa

2059 ESSA 17.08.2018. vēstule

20610 Saskaņā ar KP iegūto informāciju, ESSA

207ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikals, kas

208darbojas ar zīmolu "top!" un pašreiz veic savu

209darbību Tirdzniecības telpās un kura tirdzniecības platība ir

210pietuvināta plānotajam MAXIMA veikalam, mēnesī nodrošina vidēji

211(*) preču sortimenta vienības.

21211 KP 30.11.2017. lēmums lietā Nr. 26 "Par

213SIA "MAXIMA Latvija" nomas tiesību iegūšanu Rīgā,

214Grostonas ielā 1" (turpmāk - MAXIMA Grostonas lēmums), 26.

215rindkopa.

216Pieejams:

217https://www.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/vvL7heLuyF.pdf

21812 MAXIMA Grostonas lēmums, 27. rindkopa

21913 MAXIMA 17.08.2018. vēstules 3. punktā

220pievienotā karte

22114 Ņemot vērā KP patērētāju aptaujas rezultātus,

222patērētāji veiktu nelielu attālumu, lai veiktu plānotos

223pirkumus. Līdz ar to gājiena izohrons ir vispiemērotākais

224konkrētās Lietas ietvaros.

22515 Izohrona sākumpunkta koordinātas: 56.9550988,

22624.1239283. Iestatījumi: starta punkta aproksimācija - 50

227metri, poligona ieliekums - 4, pārvietošanās veids: ar kājām,

228ātrums: 5,4 km/h (aplikācijas noklusējuma ātrums), normāls

229iešanas temps).

23016 "ISO4APP API", aplikācijas

231izstrādātājs - K-SOL S.r.l. (adrese - Via Giovanni Fortin 42,

23235128, Padova, Itālija,

233http://www.ksol.it/iso4app.asp?lang=eng

23417 KP savā praksē 75% ir noteikusi kā piemērotu

235klientu bāzi, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, veicot

236klientu lojalitāšu karšu analīzi, skat., piem., MAXIMA

237Grostonas lēmumu. Tā kā konkrētajā gadījumā klientu lojalitātes

238karšu dati nav pielietojami, tiek izmantoti KP patērētāju

239aptaujas dati.

24018 SIA "LURSOFT IT" statistika

241"Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2017. gadā".

242Pieejams:

243https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&id=8

24419 Ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

245lielveikalu vidē tirgus uzraudzība. Iepirkumu grupu darbības

246izpēte (10. lpp.) Pieejams:

247http://www.kp.gov.lv/documents/19e30be791306928549b7da80af4e678f97aa942

24820 Ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

249lielveikalu vidē tirgus uzraudzība. Iepirkumu grupu darbības

250izpēte (10. lpp.) Pieejams:

251http://www.kp.gov.lv/documents/19e30be791306928549b7da80af4e678f97aa942

25221 Pamatnostādnēs par horizontālo apvienošanos

253novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu

254koncentrāciju kontroli (2004/K 31/03)

25522 Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju RIMI

256veikals Rīgā, Brīvības 49/53 atvērts 09.11.2017.

25723 Skat., piemēram, Javier Berasategi

258"SUPERMARKET POWER: SERVING CONSUMERS OR HARMING

259COMPETITION" (2014), 96. lpp. Pieejams:

260http://www.supermarketpower.eu/documents/38179/39950/Supermarket+Power.pdf/9c0ed73f-37db-4d23-bd2d-1f583bf501e9

26124 Pieejams:

262http://www.delfi.lv/bizness/versijas/zane-kaktina-mazumtirdzniecibas-dzinuli-steidzigais-pilsetnieks-un-jaunie-tirdzniecibas-milzi.d?id=50540297

26325 Saskaņā ar RIMI mājaslapā ievietotajiem

264sludinājumiem par vakancēm RIMI plāno atvērt veikalus Rīgā, Kr.

265Barona 20 un Ģertrūdes 66 (pieejams:

266https://www.rimi.lv/vakances/visas-vakances?pt=13), savukārt

26725.10.2018 Rīgā. Kr. Barona 30 atvērts MAXIMA EXPRESS veikals

268(pieejams:

269https://www.maxima.lv/preses-relizes/cita-informacija/rit-durvis-vers-maxima-express-veikals-kr-barona-iela-).

270MAXIMA 12.10.2018. vēstulē sniegta informācija, ka MAXIMA ir

271noslēgusi līgumus par jaunu veikalu atvēršanu Rīgas centrā

272(*).

27326 "Report of the ACCC inquiry into the

274competitiveness of retail prices for standard groceries"

275(July, 2008) (76. un 87. lpp.) Pieejams:

276https://www.accc.gov.au/system/files/Grocery%20inquiry%20report%20-%20July%202008.pdf

27727 Ar terminu "ērtas iepirkšanās

278veikali" saprotams mazā formāta veikalu (convenience

279store) koncepts, kas kļūst aizvien populārāks arī Latvijā,

2804. lpp. Pieejams:

281http://latio.lv/lv/pakalpojumi/tirgus-analize/komercipasumu-tirgus/159/latio-mazumtirdzniecibas-platibu-tirgus-parskats-2018-2-ceturksnis.pdf

28228 Saskaņā ar LATIO veikto tirgus izpēti,

283Tērbatas iela (no Elizabetes ielas līdz Ģertrūdes ielai) ir

284viena no pieprasītākajām mazumtirdzniecības telpu lokācijām

285Rīgas centrā, 7. lpp. Pieejams:

286http://latio.lv/lv/pakalpojumi/tirgus-analize/komercipasumu-tirgus/159/latio-mazumtirdzniecibas-platibu-tirgus-parskats-2018-2-ceturksnis.pdf

28729 MAXIMA 26.10.2018. vēstule

28830 Piemēram, KP 06.01.2014. lēmums Nr. 1

289"Par SIA "FIRMA MADARA 89" un SIA "BAF

290LTD" apvienošanos", 9. rindkopa, KP 10.02.2014.

291lēmums Nr. 5 "Par SIA "Mego" un SIA

292"Palink" apvienošanos", 6. rindkopa, KP

29302.07.2015. lēmums Nr. 30 "Par SIA "VITA

294mārkets" un SIA "LINDE PĀRTIKA"

295apvienošanos", 21. rindkopa

29631 KP iepriekš praksē definēts, ka ikdienas

297patēriņa preču veikali, kuru platība ir vismaz 600

298m2 vai kuri spēj nodrošināt vismaz 6000 preču

299sortimenta vienības, ir iedalāmi kā plaša sortimenta veikali.

300Skat., piem., MAXIMA Grostonas lēmumu

30132 EK 03.02.1999. lēmums M.1221 - Rewe/Meinl, 14.

302rindkopa

30333 Angl.: SSNIP - small but significant

304non-transitory increase in price

30534 Skat., piem., Gore D., Lewis S., Lofaro A.,

306Dethmers F. The economic assessment of mergers under European

307Competition Law. Cambridge University Press, 2013, 2.2. sadaļa;

308Niels G., Jenkins H., Kavanagh J. Economics for Competition

309Lawyers. Oxford University Press, 2016, 2.1.5. sadaļa.

31035 SIA "Iepirkumu grupa" 14.08.2018.

311vēstule Nr. 01/08-18

31236 MAXIMA Grostonas lēmums, 48. - 50.

313rindkopa

31437 SIA "ELVI LATVIJA" 31.08.2018.

315vēstule Nr. 1.1-04/26; SIA "KL Retail" 28.08.2018.

316vēstule

31738 MAXIMA 30.09.2016. vēstule Nr. 321

31839 AT Senāta 22.01.2013. spriedums lietā Nr.

319SKA-37/2013, 8. punkts un AT Senāta 10.02.2012. spriedums lietā

320Nr. SKA-43/2012, 18. un 19. punkts

32140 ESSA 17.08.2018. savā vēstulē norādījusi, ka

322MAXIMA spēja piedāvāt lielāku nomas maksu

323Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i.

324J. Račko