7. pants

Konkrētās preces tirgus

noteikšana

59 MAXIMA Viedoklī norāda, ka "KP nepamatoti un bez

pamatīgākas analīzes no konkrētās preces tirgus izslēdz kioskus,

specializētos veikalus un tirgus". MAXIMA skatījumā no

konkrētā preču tirgus nav pieļaujams izslēgt abus Rīgas centrā

esošos tirgus - Centrāltirgu un Vidzemes tirgu, jo tajos tiek

"piedāvāts plašs preču sortiments, visdrīzāk stipri

plašāks kā lielākajā daļā Centrā esošo ikdienas patēriņa preču

veikalu". Vienlaikus MAXIMA Viedoklī norāda, ka plašāka

sortimenta piedāvāšanai Rīgas centrā ir mazāka nozīme kā veikalos

ārpus Rīgas centra, kur sortimenta plašums lielā mērā nosaka

patērētāja izvēli doties uz konkrētu veikalu, un Rīgas centrā

lielākā daļa ikdienas patēriņa preču veikalu ir mazāki pēc

platības un sortimenta, kas attiecīgi samazina plašā sortimenta

piedāvātāju priekšrocību.

60 KP norāda, konkrētās preces tirgus noteikts, ņemot vērā KP

iepriekšējo praksi30 un KP patērētāju aptaujas

rezultātus. Ievērojot 59. rindkopā minēto, MAXIMA Viedoklis par

sortimenta kā faktora nozīmi konkrētā tirgus definēšanā ir

neviennozīmīgs, vienlaikus norādot gan uz daudz mazāka preču

sortimenta tirgotāju (kioski, specializētie veikali) iekļaušanu

konkrētās preces tirgū, gan tirgu iekļaušanu konkrētās preces

tirgū to plašā sortimenta dēļ. Arī iepriekš KP praksē minētie

tirdzniecības vietu veidi nav iekļauti konkrētās preces tirgū, un

MAXIMA sniegtais viedoklis nesniedz pietiekamu pamatojumu šādai

konkrētā tirgus definīcijas paplašināšanai.

61 KP piekrīt, ka sortimenta daudzveidībai par labu kādai

tirdzniecības vietai patērētāja izvēlē ir nozīme, tomēr piedāvātā

sortimenta plašums kā vienīgais arguments nav pietiekams, lai

Centrāltirgus un Vidzemes tirgus Lietas ietvaros tiktu iekļauts

konkrētās preces tirgū. KP norāda, ka tirgus kā tirdzniecības

vieta būtiski atšķiras no ikdienas patēriņa preču veikaliem

(piemēram, tirdzniecība norit arī ārpus telpām, tirgotāju

daudzums, dažādība u.c.). Uz to, ka nav pamata mainīt KP

iepriekšējo praksi, norāda arī KP patērētāju aptaujas rezultāti,

saskaņā ar kuriem tikai 3,2% no respondentiem kā iespējamo

aizvietotāju Tirdzniecības telpās esošajam veikalam ir minējuši

tirgu. Līdz ar to secināms, ka tirgus nav aizvietotājs

konkrētajās Tirdzniecības telpās esošajam veikalam un Lietas

ietvaros konkrētās preces tirgus nav paplašināms, iekļaujot tajā

tirgu.

62 MAXIMA Viedoklī norāda, ka konkrētās preces tirgū

iekļaujami arī specializētie veikali, jo MAXIMA ieskatā Rīgas

centrā lielākajai daļai ikdienas patēriņa preču veikalu ir

samazināts piedāvāto preču sortiments, kā arī tas, ka Rīgas

centra veikalus galvenokārt apmeklē kājāmgājēji, kas spēj

pārvietot mazākus pirkumus, un kuru pirkuma summa vairumā

gadījumu (saskaņā ar KP patērētāju aptauju - 83%) nepārsniedz 10

EUR, norāda uz to, ka ir būtiski lielāka iespēja, ka patērētājs

izvēlēsies sev nepieciešamās preces iegādāties dažādos

specializētajos veikalos.

63 KP norāda, ka MAXIMA nav sniegusi pamatojumu izdarītajiem

secinājumiem. Konkrētajā tirgū ietilpstošie veikali spēj

nodrošināt pietiekami plašu preču sortimentu un atsevišķi no tiem

iedalāmi kā plaša sortimenta veikali31 (piemēram,

MAXIMA veikals Ģertrūdes ielā 33/35 - vidēji (*) preču sortimenta

vienības mēnesī, RIMI veikali Kr. Barona ielā 46 un Dzirnavu ielā

67 - vidēji (*) un (*) preču sortimenta vienības un kā jau 25.

rindkopā minēts, Tirdzniecības telpās esošais "top!"

spēj nodrošināt vidēji (*) preču sortimenta vienības mēnesī).

64 Savukārt attiecībā uz pirkuma summas un patērētājam

nepieciešamo preču sortimenta sasaisti, KP norāda, ka pirkuma

summa bez papildu informācijas par patērētāju veiktajiem

pirkumiem nav tieši saistāma ar patērētāja vēlmi nepieciešamo

preču sortimentu iegādāties vairākos specializētajos veikalos.

Veiktā pirkumu summa (zem 10 EUR) var norādīt, ka patērētāji,

iespējams, veic paralēlus pirkumus un iepērkas dažādos veikalos

arī citviet (t.sk. veikalos ārpus Rīgas centra, dzīvesvietu

tuvumā u.c.), nevis uz faktu, ka ikdienas patēriņa preču veikali

būtu aizstājami ar specializētajiem veikaliem. EK

praksē32 ir secināts, ka specializētie veikali nav

aizvietotāji ikdienas patēriņa preču veikaliem.

65 Arī MAXIMA iesniegtajā ekonomista atzinumā (turpmāk -

MAXIMA atzinums) nav skaidri minēts un argumentēts, vai Lietas

ietvaros konkrētās preces tirgu ir nepieciešams definēt plašāk

nekā tikai ikdienas patēriņa preču veikali. Šajā MAXIMA atzinumā

ir sniegts pieņēmums, ka specializētie veikali iespējams varētu

būt iekļaujami konkrētās preces tirgū un specializēto veikalu

iekļaušana konkrētās preces tirgū ir jāapsver. KP norāda, ka

saskaņā ar KP patērētāju aptaujas rezultātiem, patērētāji

pirkumu, kādu ir veikuši Tirdzniecības telpās esošajā

"top!", veiktu ikdienas patēriņa veikalos (galvenokārt

RIMI un MAXIMA), un tikai viens no aptaujātajiem patērētājiem ir

norādījis specializēto veikalu kā tirdzniecības vietu, kur veiktu

attiecīgo pirkumu. Tādējādi, ja arī specializētie veikali (t.sk.

bioloģiskās/ekoloģiskās pārtikas veikali, alkohola u.c.)

patērētājiem piedāvā atsevišķas produkcijas kategorijas, ko

piedāvā arī ikdienas patēriņa preču veikali, tie nespēj aizvietot

ikdienas patēriņa preču veikalus no patērētāju viedokļa un

specializētie veikali nav iekļaujami konkrētās preces tirgū.

66 MAXIMA atzinumā norādīts, ka konkrētā tirgus noteikšanā ir

izmantojams tā dēvētais hipotētiskā monopolista tests (jeb

SSNIP33). MAXIMA Viedoklī nav sniegts pamatojums tā

izmantošanai, ņemot vērā Lietas faktiskos apstākļus.

67 Nosakot konkrētās preces tirgu ar SSNIP testa palīdzību, tā

ietvaros tiek veikts konkrētas preces vai pakalpojuma cenas

elastīguma izvērtējums, lai, ņemot vērā patērētāju viedokli,

noskaidrotu, vai uzņēmums gūtu labumu, īstenojot nelielu, bet

pastāvīgu cenu pieaugumu konkrētajai precei vai pakalpojumam, un

izdarītu secinājumu par konkrētā preces tirgus tvērumu. Tādējādi

SSNIP tests nav efektīvi piemērojams plaša preču sortimenta

tirdzniecības vietu aizstājamības novērtēšanai, jo ikdienas

patēriņa preču mazumtirdzniecībā patērētājiem tiek piedāvāts

liels daudzums preču34 un plašs sortiments. Tāpat

patērētāju izvēli ietekmē arī ar cenu nesaistīti apsvērumi,

piemēram, kā jau minēts Lēmuma 50. un 51. rindkopā, patērētāju

izvēli ietekmē arī tādi faktori kā produktu kvalitāte un veikala

tēls.

68 MAXIMA Viedoklī norādīts, ka KP patērētāju aptaujā

nekorekti formulēts jautājums Nr. 5. KP norāda, ka jautājums

uzdots, lai noskaidrotu, kāda būs patērētāja izvēle, gadījumā, ja

"top!" zīmola veikals izietu no konkrētā tirgus. KP

ņēma vērā, ka iepirkšanās paradumi ir saistīti ar iepirkšanās

pieredzi konkrētā vietā, kur darbību veic "top!" zīmola

veikals, un patērētāja veiktu salīdzinājumu ar citām tuvākajām

tirdzniecības vietām, kuras patērētājs līdz šim apmeklējis.

Tādējādi patērētāji savu atbildi uz jautājumu balstīja uz

iepirkšanās pieredzi kopumā, ko ietekmē dažādi (gan ar cenu

saistīti, gan nesaistīti) faktori.

69 Ievērojot iepriekš minēto, KP norāda, ka konkrētās preces

tirgū iekļaujami ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

veikali, no konkrētās preces definīcijas izslēdzot tirgus,

kioskus, specializētos veikalus.