Vairogs11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Bankrotējoša uzņēmuma
aizsardzība
229 EK ir norādījusi, ka citādi problemātiska apvienošanās
tomēr ir saderīga ar kopējo tirgu, ja viena no apvienošanās pusēm
ir bankrotējošs uzņēmums vai uzņēmumu grupas daļa. Galvenā
prasība ir, lai nebūtu pamata apgalvot, ka konkurences struktūras
pasliktināšanos, kas seko pēc apvienošanās, ir izraisījusi
apvienošanās. Tā notiks, ja tirgus konkurences struktūra
pasliktinātos vismaz tikpat lielā mērā arī bez
apvienošanās66, jeb citiem vārdiem, konkurences
situācija tirgū pasliktinātos arī gadījumā, ja apvienošanās tiktu
aizliegta.
230 Lai piemērotu Bankrotējoša uzņēmuma aizsardzību (turpmāk -
BUA), EK par īpaši būtiskiem uzskata trīs kritērijus:
1) šķietami bankrotējošo uzņēmumu tuvākajā
nākotnē67 varētu izstumt no tirgus tā finansiālo
grūtību dēļ, ja to nepārņem cits uzņēmums;
2) nav alternatīvas iegādes, kas būtu mazāk vērsta pret
konkurenci nekā paziņotā apvienošanās;
3) ja apvienošanās nenotiktu, bankrotējošā uzņēmuma aktīvi
nenovēršami pamestu tirgu68.
231 Turklāt EK norāda, ka apvienošanās dalībniekiem ir laikus
jāsniedz būtiska informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka
konkurences struktūras pasliktināšanos, kas seko pēc
apvienošanās, nav izraisījusi apvienošanās69.
11.1. RDZ iziešana no tirgus
gadījumā, ja to nepārņems cits uzņēmums
232 Pirmais no kritērijiem pieprasa, lai apvienošanās
dalībnieki demonstrē, ka bankrotējošā uzņēmuma bizness vairs nav
dzīvotspējīgs tādā veidā, kā pašlaik tas tiek
organizēts70, un nav pieejamas tādas alternatīvas, kā
restrukturizācija, aizņemšanās vai tiesiskās aizsardzības
process, līdz tiks normalizēts uzņēmuma finansiālais
stāvoklis71, kā arī ne uzņēmuma kapitāldaļu turētāji,
ne arī kādi citi investori nav gatavi veikt ieguldījumus, lai
uzņēmums turpinātu darbību tirgū. EK norāda, ka informāciju par
uzņēmuma stāvokli var gūt no tādiem uzņēmuma finanšu rādītājiem
kā rentabilitāte, likviditāte un finanšu
stabilitāte72.
233 Ņemot vērā Ziņojumā sniegto, kā arī papildus iegūto
informāciju, KP secina, ka RDZ finanšu rādītāji norāda uz
negatīvām attīstības tendencēm. Lai arī RDZ likviditātes un
finanšu stabilitātes koeficienti atbilst vispārpieņemtajām normām
un/vai vidējām pārtikas produktu ražošanas nozarē, vienlaikus
rentabilitāte ir negatīva, t.i., zemāka par normu, jo RDZ pēdējos
trīs gadus, no 2019. līdz 2021. gadam, strādā ar būtiskiem
zaudējumiem.
234 Papildus apvienošanās dalībnieku sniegtā informācija
norāda, ka, turpinot RDZ darbību 2021. un 2022 gadā, tika
prognozēti zaudējumi vairāk kā (*) euro (EBITDA (*)
euro), tomēr šobrīd pēc budžeta prognožu revīzijas,
zaudējumi varētu sastādīt jau (*) euro (EBITDA (*)).
Papildus šobrīd ir izveidojies RDZ parāds (*) euro apmērā,
kas arī sastāda pašreizējo RDZ darba kapitālu. Par RDZ
finansiālajām grūtībām liecina arī nespēja piesaistīt atbilstošus
finanšu resursus no finanšu iestādēm (*).
235 Attiecība uz tiesiskās aizsardzības uzsākšanu apvienošanās
dalībnieki norāda (*).
236 Lai detalizētāk novērtētu RDZ finansiālo stāvokli un
maksātspēju, KP papildus izmantoja finanšu analīzes metodes
uzņēmuma maksātnespējas prognozēšanai. Bankrota iespējamības
noteikšanas modeli pagājušā gadsimta 60. tajos gados izstrādāja
ekonomists E. Altmans. Tajā tiek izmantoti finanšu koeficienti
dažādās kombinācijās, un viena no statistikas metodēm - saliktā
diskriminanta analīzes metode (multiple discriminant analysis
- MDA). Vēlākajos gados E. Altmans uzlaboja sākotnējo
modeli73, piemērojot to dažādām nozarēm un uzņēmumu
izmēriem. Tāpat sākotnējo E. Altmana bankrota iespējamības modeli
ir analizējuši un pilnveidojuši ekonomisti gan pasaulē, gan arī
Latvijā.
237 Lai veiktu RDZ bankrota iespējamību, tika veikta analīze,
izmantojot trīs bankrota iespējamības noteikšanas modeļus:
1) E. Altmana modeli lielajiem, biržā nekotētajiem ražošanas
uzņēmumiem;
2) G. Springeita modeli74;
3) Latvijas, R. Šorina un I. Voronovas izstrādāto
modeli75.
238 (*).
239 E. Altmana modelis uzrāda Z koeficientu nedaudz zem 2, kas
norāda uz to, ka uzņēmumam pastāv bankrota iespējamība, savukārt
G. Springeita modelis pēdējiem četriem gadiem uzrāda Z
koeficienta vērtību robežās 0.46-0.66, kas atbilstoši šim modelim
norāda uz ļoti augstu bankrota iespējamību (Z<0.935). Savukārt
R. Šorina un I. Voronovas izstrādātais bankrota iespējamības
modelis, kas veidots, lai piemērotos Latvijas finanšu uzskaites
īpatnībām, uzrāda Z vērtību robežās no -0.1 līdz -0.55, kas
norāda uz augstu bankrota iespējamību (Z<0).
240 Divi no bankrota iespējamības modeļiem uzrāda augstu vai
ļoti augstu bankrota iespējamību. Var secināt, ka RDZ ir
finansiālas grūtības un pastāv augsta bankrota iespējamība un
iziešana no tirgus, ja to nepārņems cits uzņēmums. Tādējādi
izpildās pirmais Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktais
kritērijs.
11.2. Alternatīvas iegādes, kas būtu
mazāk vērsta pret konkurenci, neesamība
241 Otrais kritērijs prasa, lai apvienošanās dalībnieki
demonstrē, ka tiešām nav alternatīvas iegādes, kas būtu mazāk
vērsta pret konkurenci. Tas nozīme, ka jāsniedz pārliecinoši
pierādījumi par centieniem atrast alternatīvu pircēju, pirms
pieņemts lēmums par problemātisko apvienošanos76.
242 Ziņojumā ir norādīti tirgus dalībnieki, ar kurām laika
posmā no 2016. gada līdz 2020. gadam ir bijušas sarunas par
apvienošanos. Papildus tam apvienošanās dalībnieki ir iesnieguši
e-pasta saraksti. Kopumā, neskaitot DDZ, sarunas ir bijušas ar
(*) tirgus dalībniekiem. Sarunas ir bijušas (*). Jānorāda, ka
sarunas bijušas par visu Baltic Mill grupas pārdošanu, nevis
tikai RDZ, tomēr, ņemot vērā zemo RDZ biznesa vērtību, nav
ticams, ka sarunas par atsevišķu RDZ pārdošanu būtu
rezultatīvākas.
243 Lai arī sarunu pārtraukšanas iemesli ir bijuši dažādi,
tomēr apvienošanās dalībnieki norāda uz vairākām kopējām pazīmēm,
kāpēc iegūstošās puses uzskata šo biznesu par riskantu un
neperspektīvu: (1) graudaugu produktu patēriņa samazināšanās; (2)
Polijas ražotāju pieaugošā ietekme Baltijas tirgū; (3) galveno
pircēju (pārsvarā supermārketu ķēdes) kaulēšanās (tirgošanās,
pircēja) spēks, kā arī pieaugošā privāto preču zīmju nozīme.
Tāpat apvienošanās dalībnieki norāda, ka iespējamie alternatīvie
pircēji šajā laikā jau ir veikuši ieguldījumus citos, līdzīgos
tirgus dalībniekos, tāpēc nebija ieinteresēti Baltic Mill iegādē.
Piemēram, (*).
244 Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka ir veikti
pietiekoši centieni, lai atrastu alternatīvu pircēju, pirms
pieņemts lēmums par DDZ un Baltic Mill apvienošanos. Līdz ar to
var secināt, ka izpildās otrais Horizontālajās pamatnostādnēs
noteiktais kritērijs.
11.3. Aktīvu iziešana no tirgus
apvienošanās neīstenošanas gadījumā
245 Trešais kritērijs pieprasa pierādīt, ka nav reālas
izredzes, ka jebkāda cita puse vēlēsies pārņemt un darboties ar
bankrotējošo uzņēmumu vai tā aktīviem. Tas nozīmē, ka ir
jāpierāda, ka uzņēmuma un tā aktīvu finansiālais stāvoklis ir
tāds, ka neviens no investoriem neizteiks vēlmi pārņemt šos
aktīvus (izņemot pārņemšanu likvidācijai). Ja investors būtu
izteicis vēlmi pārņemt šos aktīvus kaut vai par nominālvērtību,
tad trešais kritērijs neizpildās.77
246 Šo pārbaužu mērķis ir pārliecināties, ka apvienošanās ar
bankrotējošu uzņēmumu ir atļauta nevis tāpēc, ka konkurents ir
tas uzņēmums, kas visvairāk vēlas pirkt uzņēmumu, kas nonācis
grūtības, bet ir vienīgais variants, lai šī uzņēmuma aktīvi
turpinātu darboties tirgū. Var teikt ka, uzņēmums ir tādos
apstākļos, ka vienkāršs investors tajā neieguldīs, bet tomēr vēl
pastāvēs kādi apstākļi, lai tas būtu pievilcīgs konkurentiem,
ņemot vērā to darbību vienā tirgū.
247 Apvienošanās dalībnieki kā pierādījumu ir iesnieguši
aprēķinus par uzņēmuma biznesa vērtību un likvidācijas vērtību.
Tajā norādīts, ka RDZ biznesa vērtība uz 31.12.2021. ir (*)
euro, turpretim likvidācijas vērtība sasniedz (*)
euro. Tāpat neatkarīgu ekspertu (biznesa konsultāciju
uzņēmuma Porta Finance) 2019. gadā veiktajā Baltic Mill grupas
uzņēmumu novērtējumā konstatēts, ka (*).
248 Papildus iesniegts arī SIA "Arco Real Estate"
veiktais RDZ nekustamā īpašuma novērtējums, kurā secināts, ka RDZ
vērtība, atkarībā no pārdošanai dotā laika, ir robežās no (*)
līdz (*) euro, kas pārsniedz biznesa vērtību. Tāpat Baltic
Mill investors (*) norāda, ka (*).
249 Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka nav reālas
izredzes, ka būtu kāds cits potenciāls pircējs, kurš vēlēsies
pārņemt un darboties ar RDZ, kā arī uzņēmuma un tā aktīvu
finansiālais stāvoklis ir tāds, ka neviens no investoriem
neizteiks vēlmi pārņemt šos aktīvus (izņemot pārņemšanu
likvidācijai). Līdz ar to izpildās trešais Horizontālajās
pamatnostādnēs noteiktais kritērijs.
11.4. Konkurences struktūras
novērtējums
250 Horizontālo pamatnostādņu 9. punkts nosaka, ka
"[…]Vairumā gadījumu konkurences apstākļi, kas pastāv
apvienošanās laikā, veido attiecīgo salīdzinājumu apvienošanās
seku novērtēšanai. Tomēr dažos apstākļos Komisija var ņemt vērā
turpmākās tirgus izmaiņas, ko var viegli paredzēt
[…]."
251 BUA gadījumā būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei var
nenodarīt pati koncentrācija, bet gan iespējamā bankrotējošā
uzņēmuma aiziešana no tirgus gadījumā, ja nenotiek plānotā
apvienošanās. Tas nozīmē, ka, novērtējot BUA piemērošanu, ir
jāņem vērā ne tikai Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktie trīs
kritēriji, bet arī, atbilstoši Horizontālo pamatnostādņu 9.
punktam, var ņemt vērā turpmākās tirgus izmaiņas, ko var viegli
paredzēt, lai modelētu hipotētisko scenāriju, vai un kā mainītos
konkurences struktūra, salīdzinot iespējamos variantus - RDZ
tirgus pamešana vai apvienošanās īstenošana ar DDZ.
252 EK savā praksē norāda, ka "jebkurā gadījumā, lai
piemērotu jēdzienu "glābšanas apvienošanās" (rescue
merge), ir nepieciešams, lai konkurences situācijas
pasliktināšanās apvienošanās gadījumā, būtu mazāka nekā tad, ja
apvienošanās nenotiktu."78 Tātad EK salīdzina
nevis stāvokli pirms apvienošanās ar stāvokli pēc apvienošanās,
bet gan tādu situāciju, kad apvienošanās vispār nenotiktu, ar
situāciju, kad apvienošanās notiktu.
253 Atbilstoši iepriekš minētajam KP veica Ziņojumā ietvertās,
kā arī papildus iegūtās informācijas analīzi, novērtējot gan
Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktos trīs kritērijus, kuriem
jāizpildās, lai varētu piemērot BUA, gan salīdzinot hipotētiskos
scenārijus: 1) apvienošanās nenotiek un 2) apvienošanās
notiek.
254 Vairākos gadījumos, pieņemot lēmumu, EK ir ņēmusi vērā
viena no apvienošanās dalībnieka nākotnes konkurences spēka
iespējamo pasliktināšanos, pat nevērtējot BUA. Piemēram, gan
Degussa/Dow gadījumā79, gan
KLM/Martinair gadījumā80 EK ņēma vērā, ka
gadījumā, ja apvienošanās nenotiek, mērķa kompāniju (Dow,
Martinair) konkurences spiediens tāpat samazināsies un
konkurences struktūra būs tāda pati, kā gadījumā, ja apvienošanās
notiktu.
255 Apvienošanās dalībnieki ir norādījuši, ka Baltic mill
investors (*), līdz ar to nevēlas uzņemties ilglaicīgus projektus
un gadījumā, ja apvienošanās ar DDZ nenotiks, (*) dos priekšroku
RDZ aktīva likvidācijai, t.i., pārdošanai, kā nekustamā īpašuma
aktīvus. Šādu iznākumu apliecina arī neatkarīgo konsultantu
sniegtais atzinums par RDZ biznesa vērtību. Līdz ar to var
secināt, ka jebkurā gadījumā konkurences struktūra būs līdzīga -
tirgū nebūs konkurences spiediena no RDZ puses neatkarīgi no tā
vai apvienošanās tiek aizliegta vai atļauta.
256 Arī KP iegūtā informācija liecina, ka RDZ bez attiecīgām
investīcijām konkurences spiediens turpmāk samazināsies un
konkurences struktūra, ja apvienošanās nenotiks, būs tāda pati kā
tad, ja apvienošanās notiktu, it īpaši, ņemot vērā, ka
apvienošanās dalībnieki ir tuvākie konkurenti vairākos tirgos.
Attiecīgi var secināt, ka pat apvienošanās aizliegšanas gadījumā
RDZ pamestu tirgu un tā tirgus daļu lielākoties pārņemtu DDZ kā
tuvākais aizvietotājs.
257 No lietā iegūtas informācijas un KP veiktās izpētes var
secināt, ka izpildās Horizontālajās pamatnostādnēs izvirzītie
kritēriji, lai RDZ varētu piemērot BUA.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta
pirmās daļas 5. punktu, 15. panta pirmās daļas 3. punktu un 16.
panta otro un ceturto daļu, Konkurences padome
nolēma:
atļaut apvienošanos, AS "Dobeles
dzirnavnieks" iegūstot vienpersonisku izšķirošo ietekmi pār
AB "Baltic mill".
Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences
padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena
mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(*) - Ierobežotas pieejamības informācija
1 KP 11.04.2007. lēmums
Nr. 31 lietā Nr. P/05/06/15 "Par Konkurences likuma 11.
panta pirmās daļas 1. punkta iespējamo pārkāpumu a/s
"Dobeles dzirnavnieks", a/s "Rīgas
dzirnavnieks", a/s "Jelgavas dzirnavnieks" un
RSEZ a/s "Rēzeknes dzirnavnieks" darbībās", 3.
lpp.
2 KP 29.07.2013. lēmums
Nr. 38 "Par UAB "Malinvest" izšķirošās ietekmes
iegūšanu pār AS "Rīgas Dzirnavnieks", 4. nodaļa.
3
https://rigas-dzirnavnieks.lv/enciklopedija/par-miltiem/.
4
https://dzirnavnieks.lv/news/miltu-dizainu-maina/.
5 Nielsen pētījums par
miltu kategoriju mazumtirdzniecībā Latvijā 2016.-2019. gadam
(informācija no Ziņojuma).
6 Turpat.
7 HoReCa - viesnīcas,
restorāni, kafejnīcas (hotels, restaurants, cafes).
8 Vācijas konkurences
uzraudzības iestādes Bundeskartellamt 18.06.2015. lēmums lietā
B2-26/15 GoodMills/Erwerb der Mehlmarken "Diamant"
und "Goldpuder" von PMG, 24.-72. punkts par konkrētās
preces tirgu un 34.-35. punkts par konkrētās preces tirgus
iedalīšanu industriālajiem klientiem un mājsaimniecībām.
Pieejams vācu valodā
https://www.bundeskartellamt.de/SharedDocs/
Entscheidung/DE/Entscheidungen/Fusionskontrolle/2015/B2-26-15.pdf;jsessionid=00A63E57D27DB2F73EADB9D466875868.2_cid387?__blob=publicationFile&v=3
9 Lēmums lietā
COMP/M.5153 - Arsenal/DSP (49., 111. punkts). EK vērtēja
benzoskābes starptautiskas plūsmas un ražotāju, kas atrodas
ārpus Eiropas ekonomiskās zonas, ietekmi uz konkurenci Eiropā.
Vienlaikus EK izdarītie secinājumi attiecināmi uz konkrēto
lietu, jo vērtē vispārīgu tirgus dalībnieku rīcību, ņemot vērā
ekonomikas principus. Pieejams
http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5153_20090109_20600_en.pdf.
10 OECD Defining
geographic markets across national borders (27.punkts),
pieejams
https://one.oecd.org/document/DAF/COMP/WP3(2016)5/en/pdf.
11 Amelia Fletcher and
Bruce Lyons, Geographic Market Definitio in European Commission
Merger Control. Pieejams
https://ec.europa.eu/competition/publications/reports/study_gmd.pdf.
12 EK 04.10.2013. lēmums
lietā COMP/M.6924, REFRESCO GROUP/ PRIDE FOODS,
49.punkts, Pieejams
http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m6924_20131004_20212_3458561_EN.pdf,
EK 03.10.2014. lēmums lietā COMP/M.7220, CHIQUITA BRANDS
INTERNATIONAL/FYFFES, 119.-135.rindkopa, Pieejams
http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7220_20141003_20212_4073454_EN.pdf,
EK 14.07.2014. lēmums lietā COMP/M.7155,
SSAB/RAUTARUUKKI, 109.-124.rindkopa, Pieejams
http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7155_20140714_20212_4023439_EN.pdf.
13 SIA "MAXIMA
Latvija" 27.12.2021. vēstule Nr. V-R051-888.
14 DDZ prezentācija,
11.01.2022.
15
https://barbora.lt/regionai.
16
https://barbora.ee/maakond.
17 Komisijas Paziņojums
par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Kopienas
konkurences tiesībās, 46. punkts, pieejams
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:31997Y1209(01)&from=EN
Skat. arī.: Lindsay, A., & Berridge, A. (2012). The EU
merger regulation: Substantive issues. London: Sweet &
Maxwell, p.186.
18 EK 15.05.2013. lēmums
lietā Nr. COMP/M.6891, AGROFERT/LIEKEN, 15. un 17.
punkts, pieejams:
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m6891_20130515_20310_3206866_EN.pdf.
19 EK 18.09.2008. lēmums
lietā Nr. COMP/M.5286, Lion Capital Foodvest, 16.
punkts, pieejams:
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5286_20080918_20310_en.pdf.
20 Vācijas konkurences
uzraudzības iestādes Bundeskartellamt 18.06.2015. lēmums lietā
B2-26/15 GoodMills/Erwerb der Mehlmarken "Diamant"
und "Goldpuder" von PMG. Pieejams vācu valodā:
https://www.bundeskartellamt.de/SharedDocs/Entscheidung/DE/Entscheidungen/Fusionskontrolle/2015/B2-26-15.pdf;jsessionid=00A63E57D27DB2F73EADB9D466875868.2_cid387?__blob=publicationFile&v=3
21 Portugāles
konkurences iestādes 26.10.2017 lēmums lietā Ccent. 37/2017
A Ribatejana, S.A./MCFI, SGPS, Lda/Germen - Moagem de
Cereais, S.A., Pieejams portugāļu valodā Caselex datu
bāzē.
22 Informācija
atbilstoši produktu sortimentam, kas pieejams
internetveikalos:barbora.lv, rimi.lv, augluserviss.lv, nuko.lv,
sanitex.lv, produktupiegade.lv, 220.lv. Jāpievērš uzmanība, ka
internetveikalos pieejamais sortiments atšķiras no veikalu
sortimenta, pēdējos sortiments ir plašāks.
23 Pamatnostādnes par
horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu
par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004/K 31/03), 12. punkts.
Pieejams
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52004XC0205(02).
24 Turpat.
25 Turpat, 22.
punkts.
26 Turpat, 4.
punkts.
27 Turpat, skat. arī KP
04.03.2019. lēmums Nr. 7 Latvijas propāna gāze, EAN, ILEA,
Rietumu vējš, Pro gāze Agus, 27. punkts. Pieejams:
https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/20190304_LEMUMS_LPG_%20PUBL.pdf
28 Nielsen pētījums par
miltu kategoriju mazumtirdzniecībā Latvijā 2016- 2019. gadam
(informācija no Ziņojuma).
29 Šajā apjomā iekļauta arī AIBE PPZ, kuras
tirgus daļa ir pavisam nenozīmīga.
30 Fasma, Sigito
Krivicko įmonė, Lietuvas Republika.
31 Tirgus daļu aprēķinā
ir ņemts vērā neliels kļūdas procents.
32 Horizontālās
pamatnostādnes, 16. punkts.
33 Vispārējās tiesas
28.04.1999. spriedums lietā T-221/95 Endemol, 134.
punkts un 25.03.1999. spriedums lietā T‑102/96 Gencor,
205. punkts; AT 20.09.2013. spriedums lietā Nr. SKA-754/2013,
Eisenberg Scrap Trading & Recycling 12. punkts.
34 Lindsay, A., &
Berridge, A. (2012). The EU merger regulation: Substantive
issues. London: Sweet & Maxwell, p. 230.
35 Ekonomikas literatūrā
šīs novirzes tiek sauktas par diversion ratios (novirzīšanas
koeficienti). Skatīt, piemēram, Gore D., Lewis S., Lofaro A.,
Dethmers F. The economic assessment of mergers under European
Competition Law. Cambridge University Press, 2013 (p.
155-158).
36 Procentu izteiksmē
vai daļskaitlī no patērētāju skaita.
37 Novirzīšanās
koeficients tiek atspoguļots tikai par tiem ražotājiem, kurus
aptaujas respondenti ir norādījuši kā iespējamus aizvietotājus
konkrēti minot tā nosaukumu.
38 Konkrētais
koeficients tiek rēķināts, pamatojoties uz to, ka daļa
patērētāju izvēlas pamest konkrēto tirgu, daļa kā aizvietotāju
izvēlas produktu citā preču kategorijā un daļa nespēj norādīt
konkrētu ražotāju, ar kuru aizvietotu pašreizējo ražotāju.
39 Vispārējās tiesas
28.04.1999. spriedums lietā T-221/95 Endemol, 134.
punkts un 25.03.1999. spriedums lietā T‑102/96 Gencor,
205. punkts; AT 20.09.2013. spriedums lietā Nr. SKA-754/2013,
Eisenberg Scrap Trading & Recycling 12. punkts.
40 Horizontālās
pamatnostādnes, 28. punkts.
41 DDZ 27.01.2022.
vēstule.
42 Tirgus daļu aprēķinā
ir ņemts vērā neliels kļūdas procents.
43 Tirgus daļu aprēķinā
ir ņemts vērā neliels kļūdas procents.
44 Ar iepirkumu
konkrētajā gadījumā ir saprotama iespējamo pakalpojuma
sniedzēju aptaujāšanas procedūra, kas ietver iepirkumus, cenu
aptaujas vai jebkādus citus viedus kā pasūtītājs rīko konkursu
starp piegādātājiem.
45 Horizontālās
pamatnostādnes, 29. punkts.
46 Gore, D., Lewis, S.,
Lofaro, A., & Dethmers, F. (2013). The Economic Assessment
of Mergers under European Competition Law, Cambridge: Cambridge
University Press, p.232.
47 Turpat,
p.234-235.
48 Turpat, p.233, skat.
arī EK 05.03.2008. lēmums lietā Nr. COMP/M.4747 -
IBM/Telelogic, 186. punkts. Pieejams
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m4747_20080305_20682_en.pdf.
49 EK 03.05.2000. lēmums
lietā Nr. COMP/M.1693 - Alcoa/Reynolds, 53. punkts.
Pieejams
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1693_en.pdf.
50 Lai gan kopumā
iepirkumu laika periods ir no 2017. līdz 2021. gadam, pamatā
apkopotie iepirkumu dati ir par laika periodu no 2019. līdz
2021. gadam.
51 US Horizontal Merger
Guidelines (19.08.2010.) 3. punkts. Pieejams:
https://www.justice.gov/atr/horizontal-merger-guidelines-0.
52 Horizontālās
pamatnostādnes, 68. punkts.
53 US Horizontal Merger
Guidelines (19.08.2010.) 3. punkts.
54 Horizontālās
pamatnostādnes, 74. punkts.
55 US Horizontal Merger
Guidelines (19.08.2010.) 3. punkts.
56 Saskaņā ar patērētāju
aptaujas rezultātiem un mazumtirgotāju sniegto informāciju.
57 SIA
"Valdemārs" 01.02.2022. vēstule Nr. 16.
58 Horizontālās
pamatnostādnes, 69. punkts.
59 Vispārējās tiesas
lēmums lietā Nr. 27/76, United Brands pret EK, [1978],
ECR 207, 91. -93. punkts.
60 Horizontālās
pamatnostādnes, 64. rindkopa.
61 Lindsay, A., &
Berridge, A. (2012). The EU merger regulation: Substantive
issues. London: Sweet & Maxwell, p.504.
62 EK 31.01.2001. lēmums
lietā COMP/M.2097, SCA / METSÄ TISSUE, 87. punkts.
Pieejams
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2097_en.pdf.
63 Gadījumā, kad
apvienojas divi lielākie piegādātāji, un apvienotajam tirgus
dalībniekam ir liela tirgus vara, maz ticams, ka pircēji spēs
īstenot būtisku spiedienu uz apvienoto dalībnieku, jo tiem
samazinās izvēles iespēja starp diviem lielākajiem tirgus
dalībniekiem. Skat. EK 09.04.2002. lēmums COMP/M.2690 SOLVAY
/ MONTEDISON-AUSIMONT, 89. punkts, pieejams
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2690_en.pdf.
64 Horizontālās
pamatnostādnes, 90. punkts.
65 EK 10.05.2005. lēmums
Nr. COMP/M.4381, JCI/ Fiamm, 689.-691. punkti, pieejams
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m4381_20070510_20600_en.pdf
66 Horizontālās
pamatnostādnes 89. punkts.
67 EK nav apspriedusi
laika periodu "tuvākajā nākotnē", kas minēts pirmajā
kritērijā, bet ir skaidri saprotams, ka šis laika periods ir
īsāks nekā tas, kuru apskata apvienošanās lietās. Piemēram,
lietā M.4381 JCI/Fiamm EK norādīja, ka tiesiskās
aizsardzības laiks 20 mēneši ir garāks, nekā uzņēmuma
dzīvotspēja, pieejams
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m4381_20070510_20600_en.pdf
, 718. punkts.
68 Horizontālās
pamatnostādnes, 90. punkts.
69 Turpat, 91.
punkts.
70 Gore, D., Lewis, S.,
Lofaro, A., & Dethmers, F. (2013). The Economic Assessment
of Mergers under European Competition Law, Cambridge: Cambridge
University Press, p.311.
71 Lindsay, A., &
Berridge, A. (2012). The EU merger regulation: Substantive
issues. London: Sweet & Maxwell, p.538.
72 OECD Policy
roundtables, The Failing Firm Defence, 2009, p.184, pieejams
https://www.oecd.org/competition/mergers/45810821.pdf .
73 Altman Edward, I.
(1993) Corporate financial distress and bankruptcy., New York:
John Willey & Sons, Inc., p.202-206.
74 Springate Gordon,
L.V. (1978) Predicting The Possibility of failure in a Canadian
Firm: A Discriminant Analysis, Simon Fraser University, p. 70.
-72.
75 Šorins, R., Voronova,