Par tirgus dalībnieku apvienošanos

1AS "Dobeles

2dzirnavnieks"

33 AS "Dobeles dzirnavnieks" (turpmāk - DDZ) ir

4Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto

5reģistrācijas Nr. 40003020653, juridiskā adrese Spodrības iela 4,

6Dobele, Dobeles nov., LV-3701.

74 Dobeles dzirnavnieks darbība ir saistīta ar miltu, miltu

8maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un citu graudaugu

9pārtikas produktu ražošanu un tirdzniecību, dažādu iepirkto

10produktu fasēšanu un tirdzniecību, dzīvnieku barības ražošanu un

11tirdzniecību, graudu iepirkšanu un tirdzniecību, graudu

12pirmapstrādes un uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, transporta

13pakalpojumu sniegšanu.

145 94,036 % DDZ akciju pieder AS "Tartu Mill"

15(turpmāk - Tartu Mill), kas ir Igaunijā reģistrēta sabiedrība ar

16vienoto reģistrācijas Nr. 10666674, juridiskā adrese Väike-Kaar

1733, Tartu 50406. Uzņēmums nodarbojas ar maizes un miltu

18izstrādājumu ražošanu, graudu malšanas produktu ražošanu.

196 87% Tartu Mill akciju pieder AS "Tiigi Keskus",

20kas ir Igaunijā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas

21Nr. 10666591, juridiskā adrese Väike-Kaar 33, Tartu 50406.

22Uzņēmums nodarbojas ar sava vai cita nekustamā īpašuma nomu un

23pārvaldīšanu.

247 DDZ pieder 100 % SIA "Dobeles Eko" kapitāldaļu,

25kas ir Latvijā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.

2640103533061, juridiskā adrese Spodrības iela 4, dobele, Dobeles

27Nov., LV-3701. SIA "Dobeles Eko" pamatdarbība saistīta

28ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu Latvijā.

1AB "Baltic mill"

28 AB "Baltic mill" (turpmāk - Baltic mill) ir

3Lietuvā reģistrēta sabiedrība ar reģistrācijas Nr. 302639722,

4juridiskā adrese Stoties 65, Vievis, Lietuva. Baltic mill

5pašreizējais un plānotais darbības veids ir holdinga kompānijas

6darbība.

79 (*) Baltic mill pamatkapitāla pieder (*).

810 Ziņojumā norādīts, ka Baltic mill tieši vai netieši caur

9citiem grupas uzņēmumiem ir izšķiroša ietekme turpmāk

10uzskaitītajos uzņēmumos:

1111 Baltic mill pieder 96,08 % AS "Rīgas

12dzirnavnieks" (turpmāk - RDZ) akciju, kas ir Latvijā

13reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003026603,

14juridiskā adrese Lizuma iela 5, Rīga, LV-1006. RDZ darbība ir

15saistīta ar produktu no graudaugiem - miltu un pārslu u.c.

16produktu ražošanu un tirdzniecību klientiem un saistītajām

17sabiedrībām, griķu, rīsu, pākšaugu un musli iepakošanu un

18tirdzniecību, kā arī putru ražošanu un tirdzniecību, saistīto

19sabiedrību ražoto sauso maisījumu un makaronu tirdzniecību,

20graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu.

2112 Baltic mill pieder (*) Lietuvā reģistrētās UAB

22"Malsena Plius" (turpmāk - Malsena) kapitāldaļu.

23Sabiedrības vienotais reģistrācijas Nr. 301673928, juridiskā

24adrese Stoties str. 65, LT-21366, Vievis, Lietuva. Sabiedrības

25galvenie darbības veidi ir graudu malšanas produktu ražošana,

26makaronu, nūdeļu, kuskusa un līdzīgu miltu izstrādājumu

27ražošana.

2813 Baltic mill pieder (*) Lietuvā reģistrētās UAB "Amber

29Pasta" (turpmāk - Amber Pasta) kapitāldaļu, vienotais

30reģistrācijas Nr. 134790132, juridiskā adrese Pagynės k., Kauņas

31apgabals, Lietuva. Sabiedrības galvenie darbības veidi ietver

32makaronu, nūdeļu, kuskusa un līdzīgu miltu izstrādājumu

33ražošanu.

3414 Baltic mill pieder (*) Igaunijā reģistrētās AS "Balti

35Veski" (turpmāk - Balti Veski) akciju, vienotais

36reģistrācijas Nr. 0282360, juridiskā adrese Mõisa road 7, Jüri,

37Rae pašvaldība, Harju apgabals, Igaunija. Sabiedrība nodarbojas

38ar makaronu, nūdeļu, kuskusa un līdzīgu miltu izstrādājumu

39ražošanu.

4015 Baltic mill pieder (*) Lietuvā reģistrētās UAB "Malūno

41virtuvė" kapitāldaļu, vienotais reģistrācijas Nr. 302320347,

42juridiskā adrese Stoties g. 65, Vievio m., Elektrėnų sav.,

43Lietuva. Sabiedrība darbojas ēdināšanas pakalpojumu tirgū.

4416 Lietuvā reģistrētajā UAB "Elektrėnai 171"

45(Malsena meitas sabiedrība), vienotais reģistrācijas Nr.

46304952114, juridiskā adrese Stoties g. 65, Vievis, LT-21366

47Elektrėnai, Lietuva. Sabiedrība nodarbojas ar Zemes

48iznomāšanu.

49II APVIENOŠANĀS

50VEIDS

5117 31.03.2021. DDZ un Baltic mill akciju turētāji noslēdza

52Daļu pirkuma līgumu (angļu val. AB "Baltic mill"

53share purchase agreement) par Baltic mill akciju pirkšanu un

54nodošanu (turpmāk - Pirkuma līgums). Pirkuma līguma rezultātā DDZ

55iegūst 100 % Baltic mill akciju un līdz ar to arī vienpersonisku

56izšķirošu ietekmi pār Baltic mill un tās meitas sabiedrībām.

5718 Atbilstoši KL 15. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem

58tirgus dalībnieku apvienošanās ir tāds stāvoklis, kad viens

59tirgus dalībnieks iegūst tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār

60citu tirgus dalībnieku. Ņemot vērā minēto, paziņotā apvienošanās

61ir uzskatāma par apvienošanos KL 15. panta pirmās daļas 3. punkta

62izpratnē, kad viens tirgus dalībnieks iegūst tiešu vai netiešu

63izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku.

64III

65ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ

6619 KP 15.10.2021. saņemts DDZ ziņojums par tirgus dalībnieku

67apvienošanos, DDZ iegūstot izšķirošu ietekmi pār Baltic mill.

68Ziņojums neatbilda Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.

69800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto

70ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk -

71Noteikumi Nr. 800) prasībām, par ko KP 22.10.2021. informēja DDZ,

72norādot uz nepilnībām Ziņojumā. KP papildu informāciju saņēma

7315.11.2021. un 16.11.2021., tādējādi atbilstoši Noteikumu Nr. 800

744. punktam Ziņojuma saņemšanas diena KP ir 16.11.2021. un uzsākta

75apvienošanās lietas Nr. KL\2.2-4\21\24 "Par AS

76"Dobeles dzirnavnieks" izšķirošas ietekmes iegūšanu pār

77AB "Baltic mill"" (turpmāk - Lieta)

78izpēte.

79IV KONKRĒTIE TIRGI

80UN APVIENOŠANĀS REZULTĀTĀ IETEKMĒTIE TIRGI

8120 Saskaņā ar KL 1. panta 4. punktu "konkrētais tirgus

82- konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

83konkrēto ģeogrāfisko tirgu". KL 1. panta 5. punkts

84nosaka, ka "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces

85tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar

86šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

87pieprasījum un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

88un lietošanas īpašības". Savukārt KL 1. panta 3. punkts

89nosaka, ka "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

90ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

91preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus

92dalībniekiem".

9321 Atbilstoši Noteikumu Nr. 800 2. punktam apvienošanās

94rezultātā ietekmētais tirgus ir (1) konkrētais tirgus, kurā

95darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki, un (2) ar

96konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem

97tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas

98cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks.

9922 Ziņojumā ir norādīts, ka apvienošanā iesaistīto sabiedrību

100darbība pārklājas vai potenciāli varētu pārklāties šādu produktu

101grupu ražošanā un tirdzniecībā: milti, sausie maisījumi,

102graudaugu pārslas, makaroni, pākšaugi, griķi, rīsi, grūbas,

103putraimi, manna, graudaugu vairumtirdzniecība, ātri pagatavojamās

104putras trauciņos, putras, tradicionālais musli, grauzdētais

105musli, dzīvnieku barības tirgus.

1Preces tirgus noteikšana

223 Lietas izpētē tika secināts, ka tādos tirgos kā makaronu no

3cieto kviešu miltiem, pākšaugu, griķu, rīsu, grūbu, putraimu,

4mannas, musli tirgos vai nu apvienošanās ietekme ir nenozīmīga,

5vai arī šie tirgi ir salīdzinoši mazāk nozīmīgi, tāpēc Lietas

6izpētē netiks veikta šo tirgu detalizēta analīze. Savukārt

7attiecībā uz graudu iepirkuma tirgu Lietas izpētē iegūtā

8informācija liecina, ka šajā tirgū pastāv konkurence un konkrētās

9apvienošanās ietekme nebūs nozīmīga.

103.1. Miltu tirgus

1124 Ziņojumā ir norādīts, ka miltus iegūst, sasmalcinot labības

12graudus, sēklas, augļus, pupas vai saknes. Miltus atkarībā no to

13ieguves veida, sastāva, kvalitātes īpašībām iedala atkarībā no

14graudiem, no kuriem tie iegūti (kviešu un rudzu).1

15Tradicionāli milti tiek ražoti no kviešiem un rudziem, tomēr

16miltus var ražot arī no miežiem, griķiem, rīsiem, speltas,

17kukurūzas, auzām, zirņiem un daudzām citām dažādām izejvielām.

18Dažādu graudu miltu īpašības un līdz ar to arī pielietojums

19atšķiras, piemēram, kviešu un rudzu miltu pielietojums ir

20atšķirīgs, jo no katra no šo miltu veidiem tiek cepta atšķirīga

21maize (baltmaize, rupjmaize u.c. veida maize).2

22Atšķiras arī miltu tipi, ko nosaka atkarībā no lipekļa un pelnu

23satura miltos,3 un to pielietojuma.4

2425 Ziņojumā norādīts, ka rudzu miltu pieprasījums ir būtiski

25mazāks salīdzinājumā ar kviešu miltiem. Atšķiras arī rudzu un

26kviešu miltu malšanas tehnoloģija un tehniskais aprīkojums. Rudzu

27miltu pārdošanas apjoms mazumtirdzniecībā veido aptuveni 2 % no

28visiem mazumtirdzniecībā pārdotajiem miltiem gan pēc apjoma

29tonnās, gan apgrozījuma euro.5

3026 Ziņojumā norādīts, ka DDZ ražo un realizē pamatā kviešu un

31rudzu miltus, kā arī nelielos apjomos auzu miltus, kas to zemā

32pieprasījuma un ražošanas apjomu dēļ uzskatāms par nišas

33produktu. Rudzu miltus DDZ iepērk no mātes sabiedrības Tartu

34Mill.

3527 RDZ un Malsena papildus kviešu un rudzu miltiem, kā arī

36nišas produktam auzu miltiem ražo un realizē arī tādu miltu

37veidus kā griķu un speltas miltus. Arī šie miltu veidi tāpat kā

38auzu milti ir uzskatāmi par nišas produktu, jo ir ierobežota

39pieprasījuma produkti.

4028 Ņemot vērā minēto, Lietas izpētē kviešu milti un rudzu

41milti to izmantošanas atšķirību dēļ katrs tiek vērtēti kā

42atsevišķi konkrēto preču tirgi. Savukārt visu citu veidu miltu

43tirgi to nelielā pieprasījuma dēļ abos realizācijas kanālos (gala

44patērētājiem un industriālajiem klientiem) Lietas izpētē netiks

45analizēti.

4629 Miltu ražotāji kviešu un rudzu miltus iedala vairākās

47šķirās jeb tipos. Katram miltu tipam ir raksturīgs atšķirīgs

48minerālvielu daudzums. DDZ sniegtā informācija par uzņēmumu

49realizēto preču sortimentu liecina, ka uzņēmums atsevišķiem

50industriālajiem klientiem ražo miltus pēc to īpašas receptes.

51Ziņojumā ir norādīts, ka KP līdzšinējā praksē kviešu un rudzu

52miltu tirgus nav definējusi šaurāk pēc to tipiem, secinot, ka

53tirgu nav nepieciešams segmentēt pa atsevišķiem miltu

54tipiem.6 Izvērtējot Ziņojumā un pašlaik Lietas izpētē

55iegūto informāciju, var secināt, ka tālāka segmentēšana pa miltu

56tipiem nav nepieciešama un ir atbalstāma Ziņojumā iekļautā

57konkrētās preces definīcija saistībā ar miltiem, iedalot tos

58atkarībā no paredzētā miltu realizācijas kanāla (patēriņa

59veida):

601) milti, kas tiek realizēti industriālajiem klientiem un

61vairumtirgotājiem (turpmāk- industriālie klienti):

62- industriālie klienti izmanto miltus kā izejvielu savu

63produktu ražošanai. Šeit ietilpst ne tikai dažāda lieluma maizes

64ceptuves, konditorejas, pelmeņu ražotāji, bet arī HoReCa

65segments7. Šajā segmentā milti tiek realizēti beztaras

66veidā (neiepakoti) vai iepakoti, sākot no 2 kg iepakojumiem līdz

67pat 50 kg maisiem un lielmaisiem (big bag);

68- vairumtirgotāji veic miltu tālāku realizāciju, tālākie

69realizācijas kanāli nav zināmi (fasēti sākot no 1 kg iepakojuma

70līdz pat 50 kg maisiem).

712) milti, kas tiek realizēti mazumtirgotājiem - veikalu ķēdēm,

72kā arī neatkarīgajiem veikaliem (neietilpst veikalu ķēdēs), kuri

73tos tālāk realizē gala patērētājiem.

7430 Arī citu valstu praksē, piemēram, Vācijas Konkurences

75uzraudzības iestāde Bundeskartellamt, definējot konkrētās preces

76tirgu, ir iedalījusi to atkarībā no paredzētā realizācijas kanāla

77- industriālajiem klientiem (ražotājiem) un mazumtirgotājiem

78(mājsaimniecībām), norādot, ka atšķiras gan produkta īpašības,

79gan tā iepakojuma tilpums.8

8031 Pamatojoties uz KL 1. panta 4. punktu un ņemot vērā

81iepriekšējo KP praksi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu

82pieeju, Lietā definēti šādi konkrētie preču tirgi miltu preču

83grupā:

841) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem;

852) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem;

863) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem;

874) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem.

883.2. Sauso miltu maisījumu

89tirgus

9032 Ziņojumā norādīts, ka apvienošanā iesaistītās sabiedrības

91ražo dažādus sausos maisījumus, kas paredzēti ātrai un vieglai

92dažādu konditorejas un kulinārijas izstrādājumu pagatavošanai,

93piemēram, pankūku, kēksu, mafinu, cepumu, dažādu kūku, picu,

94rauga mīklas, desertu u.c. gatavošanai. Sausie maisījumi nodalāmi

95no citiem apvienošanās dalībnieku ražotajiem un/vai fasētajiem

96produktiem, jo tie ir gatavi tūlītējai ēdiena pagatavošanai,

97pievienojot ūdeni un/vai taukvielas un termiski apstrādājot.

98Maisījumiem vai pagatavotam produktam var pievienot dažādas

99piedevas pēc individuālām vēlmēm. Lietas izpētē vērtēti

100maisījumi, kas ražoti no graudaugu produktiem.

10133 Ziņojumā minēts, ka ražošanas procesā ražotājs var viegli

102pārslēgties no viena sausā maisījuma ražošanas uz cita maisījuma

103ražošanu. Tāpat iespējams izstrādāt jaunas sauso maisījumu

104receptes un piedāvāt jaunu sauso maisījumu veidus. Šajā produktu

105grupā tiek apvienoti visi sausie maisījumi, jo to izdalīšana

106katrā atsevišķā produktā nav lietderīga - katra produkta

107atsevišķais apjoms nav nozīmīgs, savukārt gan ražošanas, gan

108pagatavošanas process ir līdzīgs. No veikalu plauktos esošā

109piedāvājuma secināms, ka katrs ražotājs veido savas unikālas

110sauso maisījumu receptes.

11134 Ziņojumā norādīts, ka sauso maisījumu sortiments

112apvienošanās dalībniekiem ir plašs un pamatā atšķirīgs, jo pat

113vienāda veida produktiem receptes ir atšķirīgas. DDZ sausos

114maisījumus ražo un realizē ar savu preču zīmi, kā arī klientu

115privātajām preču zīmēm (turpmāk - PPZ), arī RDZ sortimentā ir

116dažādi sausie maisījumi.

11735 Industriālajiem klientiem apvienošanās dalībnieki pamatā

118piedāvā tāda paša veida (receptes) sausos maisījumus kā gala

119patērētājiem, ko pēc klientu pieprasījuma iespējams fasēt

120lielākos iepakojumos. Lietas izpētē tika secināts, ka sauso

121maisījumu tirgus industriālajiem klientiem ir mazāk nozīmīgs

122tirgus, tāpēc šis tirgus Lietas izpētē nav analizēts.

12336 Līdz ar to kā konkrētās preces tirgus definējams sauso

124maisījumu tirgus gala patērētājiem.

1253.3. Auzu pārslu tirgus

12637 Apvienošanās dalībnieki ražo un realizē dažādu graudu

127pārslas, t.i., auzu, griķu, rīsu, u.c. graudu pārslas, kā arī

128dažādu pārslu maisījumus.

12938 Ziņojumā ir norādīts, ka pazīstamākās un pieprasītākās no

130graudaugu pārslām ir auzu pārslas. Auzu pārslas iegūst, tvaicētu

131auzu graudu saplacinot starp diviem masīviem veltņiem. Patērētāju

132ērtībai tiek ražotas arī ātri vārāmās auzu pārslas, kuras iegūst,

133tvaicētu auzu graudu vispirms sašķeļot divās vai trīs daļās un

134tad saspiežot, tādējādi iegūstot mazākas un plānākas pārslas.

135Parasto auzu pārslu pagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks nekā

136ātri vārāmo auzu pārslu pagatavošanai. Gan parastās, gan ātri

137vārāmās pārslas klasificējas kā pilngraudu. Tāpat tirgū pieejamas

138arī citu graudaugu pārslas, piemēram, rīsu, kviešu, miežu, rudzu,

139griķu pārslas. Katram pārslu veidam atšķiras īpašības un

140uzturvērtība. Tiek ražoti arī dažādi pārslu maisījumi, vienā

141iepakojumā apvienojot līdz pat septiņiem dažādu pārslu

142veidiem.

14339 No apvienošanās dalībniekiem un to saistītajām sabiedrībām

144graudaugu pārslas ražo DDZ un RDZ. Tāpat auzu pārslas realizē

145Balti Veski, Malsena un Tartu Mill.

14640 DDZ visu veidu pārslas tirgo gan ar Dobeles preču zīmēm,

147gan arī klientu privātajām preču zīmēm. Igaunijas tirgum pārslas

148tiek ražotas ar Tartu Mill preču zīmi.

14941 Ziņojumā norādīts, ka, tā kā dažādu graudaugu pārslas no

150pieprasījuma viedokļa savā starpā var tikt aizvietotas un

151ražošanas tehnoloģijas būtiski neatšķiras, tās nav nepieciešams

152nodalīt citu no citas atsevišķi un tās visas būtu iekļaujamas

153vienā tirgū. Arī pilngraudu un pilngraudu ātri vārāmās auzu

154pārslas ir apvienojamas vienā preču grupā, jo tās ir savstarpēji

155aizvietojamas.

15642 Lietas izpētē iegūtā informācija no Latvijas lielākajiem

157mazumtirgotājiem liecina, ka kviešu, miežu, rudzu, griķu pārslas

158veikalos tiek realizētas nelielā apjomā, tāpēc šos tirgus var

159uzskatīt par maznozīmīgiem un detalizēta izpēte par šo pārslu

160tirgiem Lietas izskatīšanas laikā nav veikta, pievēršoties auzu

161pārslu tirgum, definējot to un iekļaujot šajā tirgū auzu pārslas

162un pārslu maisījumus, kuru sastāvā pamatā ir auzu pārslas.

16343 Ziņojumā norādīts, ka bioloģiskās un konvencionālās

164graudaugu pārslas ir apvienojamas vienā preču grupā, jo tās ir

165aizvietojamas. Pašreiz vēl ir vērojamas cenu atšķirības starp

166konvencionāli un bioloģiski audzētiem graudiem, un secīgi arī no

167tiem ražotām pārslām. Taču, palielinoties bioloģiski audzēto

168graudu apjomam, samazināsies to cena. Tā rezultātā samazināsies

169arī starpība starp konvencionālajām un bioloģiskajām pārslām, un

170produkti kļūs aizvietojamāki. Līdz ar to bioloģiskā produkcija

171cenas ziņā patērētājiem kļūs pieejamāka.

17244 KP piekrīt Ziņojumā norādītajam un secina, ka konkrētajā

173auzu pārslu tirgū ir iekļaujamas gan bioloģiskās, gan

174konvencionālās auzu pārslas un to maisījumi.

17545 Līdzīgi kā miltiem un sausajiem maisījumiem arī auzu pārslu

176realizācija nodalāma divos realizācijas kanālos: graudaugu pārslu

177tirgus gala patērētājiem un graudaugu pārslu tirgus

178industriālajiem klientiem. Lietas izpētē tika secināts, ka auzu

179pārslu tirgus industriālajiem klientiem ir mazāk nozīmīgs tirgus,

180tāpēc šis tirgus Lietas izpētē nav analizēts.

18146 Ņemot vērā minēto, kā konkrētais preču tirgus ir nosakāms

182auzu pārslu tirgus gala patērētājiem.

1833.4. Ātri pagatavojamo putru

184trauciņos un putru tirgus

18547 RDZ ražo Latvijas patērētājiem dažādu garšu ātri

186pagatavojamās biezputras trauciņos un vienas porcijas papīra

187iepakojumos ar zīmolu Herkuless. Savukārt Ziņojumā

188norādīts, ka DDZ 2020. gada nogalē uzsāka ražot četru veidu ātri

189pagatavojamās putras trauciņos: pilngraudu auzu putra ar ķiršiem,

190pilngraudu auzu putra ar avenēm, bioloģiska auzu putra ar upenēm

191un bioloģiska auzu putra ar zemenēm. Putras tiek ražotas,

192sajaucot pilngraudu ātri vārāmās pārslas ar kaltētiem ogu

193gabaliņiem, pievienojot cukuru un sāli. Putras tiek fasētas un

194tirgotas 50 g plastmasas trauciņos.

19548 Šī produkta fasējums (50 g vai cits līdzīgs daudzums)

196paredzēts vienai ēdienreizei, un, lai putra būtu gatava

197lietošanai, tā jāaplej ar karstu ūdeni.

19849 Tādējādi DDZ un RDZ darbība pārklājas ātri pagatavojamo

199putru ražošanā un realizācijā.

20050 KP norāda, ka putras trauciņos vai mazajos iepakojumos ir

201lietderīgi izdalīt no graudaugu pārslu grupas, jo ražojot tām

202tiek pievienotas papildu izejvielas, fasējums ir mazs un

203paredzēts vienai ēdienreizei, savukārt iepakojums paredzēts arī

204kā trauks putras pagatavošanai (turpmāk - putras mazajos

205iepakojumos, arī putras). Šis produkts kļūst arvien pieprasītāks

206patērētājiem, tā ir veselīga alternatīva kā ieturēt ātru

207maltīti.

20851 Ņemot vērā minēto, Lietas izpētes laikā secināts, ka putras

209mazajos iepakojumos gala patērētājiem ir izdalāmas un definējamas

210kā atsevišķs konkrētais tirgus - putru tirgus.

2113.5. Makaronu no mīkstajiem kviešu

212miltiem tirgus

21352 DDZ ir norādījusi, ka makaronu no cietajiem kviešu miltiem

214un mīkstajiem kviešu miltiem ražošanas process tiek veikts uz

215vienas un tās pašas tehnoloģiskās līnijas. Atšķiras tikai

216nelielas ražošanas procesa tehnoloģiskās nianses un galvenā

217izejviela - cieto vai mīksto kviešu milti. Ir salīdzinoši viegli

218pārslēgties no viena makaronu veida ražošanas uz otru. Mīksto

219kviešu makaroni ietilpst zemākas cenas kategorijā, jo galveno

220izejvielu mīkstos kviešus audzē Latvijas teritorijā. Cietos

221kviešus nepieciešams importēt un to cena ir no 40-100 % augstāka

222nekā mīkstajiem kviešiem.

22353 DDZ ir norādījusi, ka patēriņa ziņā Latvijā iecienītāki ir

224cieto kviešu makaroni. Pēc Nielsen datiem 2019. gadā (*) %

225no kopējā pārdošanas apjoma Latvijā sastādīja tieši cieto kviešu

226makaroni.

22754 Cieto kviešu makaronus patērē pircēji, kuriem cena nav

228būtiskākais faktors, izvēloties produktu. Savukārt mīksto kviešu

229makaronus cena ir divas līdz trīs reizes zemāka kā cieto miltu

230makaroniem, tādēļ tos iegādājas mazāk nodrošināts un cenas

231jūtīgāks patērētājs.

23255 Lietā iegūtā informācija liecina, ka pastāv būtiskas

233atšķirības abu makaronu veidu piegādes struktūrā, t.i., cieto

234kviešu miltu makaronu piegādi veic daudzi uzņēmumi, bet mīksto

235kviešu makaronu piegādē - gan ražotāju preču zīmju, gan PPZ preču

236piegādē - dominē apvienošanās dalībnieki DDZ un Amber Pasta.

23756 Izvērtējot DDZ sniegto informāciju un Lietas izpētē iegūto

238informāciju, KP secina, ka cieto un mīksto kviešu makaronu

239piegādē un patēriņā pastāv būtiskas atšķirības, tāpēc ir pamats

240izvērtēt atsevišķi mīksto kviešu makaronu tirgu.

24157 Vēl Lietas izpētē analizēts graudu iepirkuma tirgus, bet

242nav analizēti miltu maisījumu industriālajiem klientiem, mannas,

243kliju, pākšaugu, griķu, grūbu, putraimu, musli un graudaugu

244vairumtirdzniecības tirgi, jo šie tirgi ir salīdzinoši

245maznozīmīgāki par citiem Lietā apskatītajiem tirgiem, vai

246apvienošanās dalībnieku darbība tajos nepārklājas.

1Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

2noteikšana

34.1. Kviešu miltu tirgus robežas

458 Ziņojumā ietekmētie kviešu miltu tirgi industriālajiem

5klientiem un galapatērētājiem ir definēti Baltijas un Polijas

6robežās, kā pamatojumu minētajam apgalvojumam norādot, ka šajā

7ģeogrāfiskajā teritorijā nepastāv administratīvas barjeras kviešu

8miltu transportēšanai un realizācijai. Uz to norāda arī kviešu un

9rudzu miltu eksports un imports šajā teritorijā starp šīm

10valstīm, kas pierāda, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus kviešu

11un rudzu miltu ražošanā un realizācijā definējams plašāk par

12Latvijas teritoriju un nosakāms vismaz kā Baltijas teritorija un

13Polija.

1459 Kā pamatojumu Ziņojumā norādītajai ģeogrāfiskā tirgus

15definīcijai DDZ ir minējusi arī šādus faktorus:

161) ienākšana gala patērētājiem paredzēto produktu tirgos

17Latvijā lielā mērā ir atkarīga no klientu (mazumtirgotāju) tirgus

18varas. Mazumtirgotājs var vienpersoniski izlemt, kādu sortimentu

19izvietot veikalu plauktos, kā arī tiek piemēroti strikti

20noteikumi produktu izmaiņām un bargi līgumsodi par pārkāpumiem

21vai kavētām piegādēm. Līdz ar to ienākt tirgū ir vieglāk

22ekonomiski spēcīgiem komersantiem, kas spēj piedāvāt izdevīgas

23cenas, lielus piegādes apjomus;

242) ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanās sagaidāma arī ar Lidl

25tirdzniecības ķēdes veikalu atvēršanas Latvijā, kad Latvijas

26tirdzniecības plauktos arvien vairāk nonāk milti, kas ražoti

27Polijā un Vācijā;

283) patērētāja izvēlē, visticamāk, mazu lomu spēlē izcelsmes

29valsts vai zīmols, bet svarīgākais būs cena un miltu īpašības,

30proti, vai tie ir kviešu, rudzu vai citi milti. Izņemot cenu,

31noteicošs faktors var būt produkta pasniegšanas veids;

324) miltu un citu produktu ražotāji izmanto dažādus zīmolus vai

33privātos preču zīmolus pēc uzņēmumu pasūtījuma dažādās valstīs.

34Piemērs ir DDZ, kas savu produkciju tirgo Latvijā ar zīmolu

35"Dobele", bet Igaunijā - ar zīmolu "Tartu

36Mill".

3760 Izvērtējot minētos DDZ argumentus, KP secina, ka tie

38nesniedz pamatojumu DDZ Ziņojumā iekļautajai tirgus definīcijai

39attiecībā uz kviešu miltu tirgu galapatērētājiem, t.i.,

40pietiekami līdzvērtīgi konkurences apstākļi miltu tirgus

41dalībniekiem ir visās trijās Baltijas valstīs (Baltijā) un

42Polijā. Argumenti saistībā ar mazumtirgotāju tirgus varu,

43prezumpcija par patērētāju izvēli, kas nav pamatota ar

44pierādījumiem, bet tikai minējumiem saistībā ar tirdzniecības

45tīkla Lidl ienākšanu Latvijas tirgū, KP skatījumā, balstoties uz

46tālāk veikto analīzi, nevar tikt uzskatīti par apstākļiem, kas

47liktu paplašināt tirgus robežas plašāk kā Latvijas

48teritorija.

4961 EK ir norādījusi, ka tirdzniecības plūsmas pašas par sevi

50nav pietiekams indikators, lai noteiktu ģeogrāfiskā tirgus

51robežas, un ir nepieciešams izprast šo plūsmu principus

52(piemēram, var būt situācija, ka importētājs nemaz neizdara

53konkurences spiedienu uz vietējiem tirgus dalībniekiem, bet savu

54cenu politiku veido, vadoties pēc vietējo tirgus dalībnieku

55cenām).9 Tāpat importa esība konkrētā valstī,

56nenozīmē, ka šī importa izcelsmes valsts automātiski jāiekļauj

57ģeogrāfiskā tirgus definīcijā.10 Tādēļ ir jānošķir

58divas situācijas - viena, kurā citas teritorijas piegādātāju

59spēja paplašināt piedāvājumu Latvijas tirgū nozīmē, ka

60konkurences nosacījumi abās teritorijās ir patiesi viendabīgi un

61veido vienotu ģeogrāfisko tirgu, un otra - kad Latvijā var būt

62ievērojams imports, bet konkurences apstākļi tomēr ir atšķirīgi.

63Jebkurā gadījumā svarīgs ir nevis absolūtais importa līmenis, bet

64gan importētāju spēja ierobežot cenas konkrētajos preču tirgos

65Latvijā. Līdz ar to Ziņojumā ir izdarīts tikai vispārīgs

66apgalvojums par importu, nepierādot, ka ģeogrāfiskais tirgus

67dažādos minētajos preču tirgos veido plašāku teritoriju kā

68Latvija.

6962 Turklāt, nosakot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas, ir

70jāņem vērā esošās atšķirības starp pieprasījuma aizstājamību

71(vietējo patērētāju pārorientēšanās uz piegādātājiem, kas atrodas

72ārpus konkrētas teritorijas) un piedāvājuma aizstājamību (ārpus

73konkrētās teritorijas esošs tirgus dalībnieks nolemj importēt

74iekšējā tirgū). Ja patērētājs iekšējā tirgus cenu pieauguma

75rezultātā ir spējīgs ekonomiski izdevīgi un bez liela riska

76pārorientēties uz preču iegādi no piegādātāja, kas atrodas ārpus

77konkrētās teritorijas, ir pamats paplašināt konkrētā ģeogrāfiskā

78tirgus robežas. Savukārt ģeogrāfiskā tirgus paplašināšana,

79balstoties uz piedāvājuma aizstājamību, var radīt situāciju, kad

80tirgus tiek nepamatoti paplašināts, iekļaujot arī tirgus

81dalībniekus, kas savā starpā nekonkurē, un patērētājus, kas

82saskaras ar pilnīgi dažādiem konkurences faktoriem. Šajā gadījumā

83šaurāka konkrētā tirgus noteikšana (un vērtējot ārpus ģeogrāfiskā

84tirgus esošo importētāju izdarīto konkurences spiedienu) palīdz

85labāk izvērtēt patieso konkurences situāciju

86tirgū.11

8763 Arī EK, vērtējot dažādus preču tirgus, ņemot vērā dažādus

88faktorus (transporta izmaksas kā barjeras ienākšanai tirgus,

89iepirkumu ģeogrāfiskais tvērumu, patērētāju paradumus u.c.),

90galvenokārt piedāvājuma aizstājamību neuzskata par pietiekamu

91pamatu, lai paplašinātu ģeogrāfiskā tirgus robežas (tomēr

92importētāju izdarītais spiediens tiek ņemts vērā, nosakot

93konkurences situāciju konkrētajā tirgū).12

9464 Lietā aptaujātie tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka miltu

95un pārslu grupas produkti ir jūtīgi pret cenu svārstībām, tāpēc

96minēto preču piegādātāji no Polijas, Ukrainas, Ziemeļu valstīm ir

97mazāk konkurētspējīgi, jo tiem jārēķinās ar loģistikas izmaksām.

98Vēl ir norādīts, ka transporta izmaksas līdz Latvijai, Lietuvai

99un Igaunijai vairākās preču kategorijās (milti un pārslas) padara

100Polijas ražotāju iepirkuma cenas nekonkurētspējīgas.

10165 KP norāda, ka, izvērtējot minēto kopā ar Ziņojuma 5. punktā

102sniegto informāciju, ir secināms, ka tirgus dalībnieku viedokli

103apliecina Lietā iegūtā statistiskā informācija.

10466 Vēl tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka Lietuvā, Latvijā,

105Igaunijā ražotai miltu produkcijai ir arī izcelsmes priekšrocības

106savā valstī, (*).13

10767 DDZ ir norādījusi, ka miltu pašizmaksā 80 % aizņem

108izejviela (graudi), bet 20 % rada ražošanas un administratīvās

109izmaksas.14

11068 Lietas izpētē iegūtā informācija gan attiecībā uz kviešu

111miltiem galapatērētājiem (skat. 5.1.1. punktu) gan

112industriālajiem patērētājiem (skat. 5.1.2 punktu) norāda, ka

113Latvijas patērētājiem lielāko daļu kviešu miltu piegādā DDZ un

114RDZ, bet pārējie piegādātāju apjomi ir salīdzinoši nenozīmīgi,

115tāpēc šie piegādātāji nerada konkurences spiedienu apvienošanās

116dalībniekiem. Turklāt SIA "Rimi Latvia" (turpmāk -

117Rimi), SIA "Iepirkuma grupa" un SIA "MAXIMA

118Latvija" (turpmāk - MAXIMA) PPZ kviešu miltus arī ražo RDZ

119un DDZ.

12069 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka, ārvalstu

121uzņēmumi tiek uzaicināti un ir piedalījušies konkursos gan par

122PPZ piegādi, gan industriālo produktu piegādi, kas notiek gan

123Latvijas, gan Baltijas līmenī. Konkursu rezultātā Latvijas

124teritorijā PPZ miltus piegādā lielākoties apvienošanās

125dalībnieki. Tikai nelielā apjomā PPZ kviešu miltus uz Latviju

126piegādā ārvalstu uzņēmumi. Apvienošanās dalībnieki piegādā arī

127pamatā visus kviešu un rudzu miltus industriālajiem

128klientiem.

12970 Ziņojumā arī norādīts, ka DDZ produktiem, kurus DDZ realizē

130Lietuvā un Igaunijā, tiek izmantotas citas preču zīmes kā

131Latvijā. DDZ ir iesniegusi Nielsen pētījumu, kas liecina,

132ka katrā no Baltijas valstīm tiek realizēti atšķirīgu preču zīmju

133produkti. Arī portālā Barbora15 atrodamā informācija

134liecina, ka MAXIMA veikalos Lietuvā pārsvarā miltu kategorijā

135tiek realizēta AB "Kauno grūdai" (turpmāk - Kauno

136Grūdai) un citu Lietuvas uzņēmumu produkcija. Arī Barbora

137Igaunijas portālā16 tiek piedāvāti kviešu milti ar

138Igaunijas preču zīmēm, kas ražoti arī Latvijas un Lietuvas

139teritorijā. Tikšanās laikā 11.01.2022. DDZ pārstāvji norādīja, ka

140DDZ ilgā laika periodā nav izdevies sev vēlamajā apjomā ieiet

141Lietuvas tirgū un efektīvi konkurēt ar vietējiem uzņēmumiem,

142tādējādi viens no apvienošanās mērķiem atbilstoši DDZ sniegtajai

143informācijai ir pilnvērtīga ieiešana Lietuvas tirgū.

14471 Minētais ļauj secināt, ka kviešu miltu piedāvājuma pusē

145Latvijā gan industriālajiem patērētājiem, gan gala patērētājiem

146pamatā piedāvājumu nodrošina apvienošanās dalībnieki un Ziņojumā

147norādītais konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nav definējams tik

148plaši.

14972 Kopumā tirgus definīcija primāri balstās uz pieprasījuma

150aizstājamību, jo konkrētā tirgus definīcija pamatā ir atkarīga no

151pircēju vēlmes un spējas aizstāt preču iegādi vienā teritorijā ar

152to iegādi otrā teritorijā. Turklāt pārslēgšana jāveic īstermiņā

153un par salīdzinoši nelielām izmaksām.

15473 Tāpat ir jāņem vērā arī tādi apstākļi kā patērētāju

155paradumi dot priekšroku vietējiem zīmoliem, kas ir svarīgs

156faktors, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu.17

15774 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka pircējiem

158(mazumtirgotājiem un ražotājiem) ir vēlme paplašināt kviešu miltu

159piegādātāju loku, tomēr ārvalstu uzņēmumi pamatā neuzvar

160mazumtirgotāju un industriālo klientu rīkotajos iepirkumu

161konkursos vai arī tas notiek ļoti reti. Turklāt vairums

162mazumtirgotāju ir norādījuši, ka patērētāji ir lojāli vietējo

163zīmolu kviešu miltiem. RDZ un DDZ pieder jau ilgus gadus

164izmantotas kviešu miltu preču zīmes, kuru kviešu miltu produktus

165patērētāji ir iecienījuši.

16675 Eiropas Komisija (turpmāk - EK) savā praksē, aplūkojot

167miltu tirgu, tirgus definīciju ir atstājusi atvērtu, lai gan

168lietas dalībnieki piedāvā tirgu definēt kā nacionālu vai

169šaurāk.18 Vienlaikus, vērtējot maizes izstrādājumu

170tirgu, EK ģeogrāfisko tirgu definēt kā nacionālo

171tirgu.19

17276 Arī citu valstu pieredze ģeogrāfiskā tirgus definēšanā

173miltu nozarē norāda uz to, ka tas būtu definējams nacionālā

174mērogā, piemēram, Vācijas Konkurences uzraudzības iestāde

175Bundeskartellamt Kampffmeyer/Plange lietā konstatēja, ka

176dzirnavu reģionālais piegādes ierobežo konkurētspēju attālos

177reģionos, tādēļ ģeogrāfisko tirgu definēja kā Ziemeļvāciju.

178Vienlaikus vēlāk "GoodMills/Erwerb der Mehlmarken

179"Diamant" und "Goldpuder" von PMG"

180lietā Vācijas konkurences uzraudzības iestāde norādīja, ka tirgus

181ir definējams vismaz nacionālā līmenī un iespējams pat šaurāk,

182atstājot ģeogrāfiskā tirgus definīciju atvērtu.20 Arī

183Portugāles konkurences iestāde miltu tirgu ir definējusi kā

184nacionālu.21

18577 Tādējādi Ziņojumā ietvertais apgalvojums, ka Latvijā,

186Lietuvā un Polijā konkurences apstākļi ir līdzvērtīgi, nav

187pamatots, jo Lietas izpētē iegūtā informācija to neapstiprina.

188Tāpēc Lietā kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tiek definēta

189Latvijas teritorija.

19078 KP norāda, ka šis konkrētā tirgus definējums ir veikts,

191balstoties uz konkrētajā Lietas izpētē iegūto informāciju, veicot

192atbilstošo konkurences apstākļu novērtējumu.

19379 Vienlaikus KP norāda, ka plašāks ģeogrāfiskais tirgus

194automātiski nenozīmē, ka konkrētā apvienošanās neizraisīs

195konkurences problēmas (un vice versa), jo apvienošanās var

196būtiski samazināt konkurenci salīdzinoši zemāku tirgus daļu

197gadījumā, ja apvienošanās dalībnieki ir viens otra tuvākie

198konkurenti. Tāpat arī apvienošanās dalībnieku lielu tirgus daļu

199gadījumā ne vienmēr rodas konkurences problēmas ja apvienojas

200tirgus dalībnieki, kuriem pēdējo gadu laikā nav notikusi klientu

201pārklāšanās vai minētā pārklāšanās ir nebūtiska.

2024.2. Rudzu miltu ģeogrāfiskais

203tirgus

20480 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka salīdzinoši

205liels rudzu miltu daudzums tiek ievests no DDZ saistītā uzņēmuma

206Tartu Mill. Taču Lietas izpētē ir nepieciešams izvērtēt

207konkurences apstākļus, kādos rudzu miltus iegādājas Latvijas

208industriālie klienti, definējot konkrēto tirgu kā Latvijas

209teritoriju.

2104.3. Miltu maisījumu ģeogrāfiskais

211tirgus

21281 Ziņojumā ir norādīts, ka DDZ gan gala patērētājiem, gan

213industriālajiem klientiem paredzētos sausos maisījumus realizē

214visās 3 Baltijas valstīs. Lietuvā un Latvijā DDZ ražo un tirgo ar

215savu privāto preču zīmi "Dobele", savukārt Igaunijas

216tirgum DDZ ražo sausos maisījumus ar "Tartu Mill" preču

217zīmi. Savukārt RDZ sausos maisījumus gan gala patērētājiem, gan

218industriālajiem klientiem pamatā piedāvā tikai Latvijā.

21982 DDZ ir norādījusi, ka šajā tirgū patērētājiem ir pieejams

220pat plašāks zīmolu klāsts22 - Rimi PPZ, zīmoli

221"Kitchen Mood" (izcelsme - Lietuva), "City

222Taste" (izcelsme - Lietuva), "Schar" (izcelsme -

223Austrija), "Leimer" (izcelsme - Vācija),

224"Fermipan" (izcelsme - Zviedrija), "Orgran"

225(izcelsme -- Austrālija), "Adams Brot" (izcelsme -

226Vācija).

22783 Izvērtējot minētos Ziņojuma iesniedzēja argumentus, KP

228norāda, ka informācija par valstīm, kurās apvienošanās dalībnieki

229realizē savus ražotos sauso miltu maisījumus, un konkurentu preču

230zīmju raksturojums nevar kalpot kā fakti un pierādījumi konkrētā

231ģeogrāfiskā tirgus definēšanai.

23284 Vēl kā pamatojumu izvēlētajai ģeogrāfiskā tirgus

233definīcijai DDZ ir norādījusi šādus apstākļus:

2341) sauso miltu maisījumu ražošana būtiski neatšķiras no miltu

235ražošanas. Atšķiras tikai iepakojuma izmēri, jo sausos maisījumus

236iepako, sākot no 400 g, bet miltu iepakojuma izmērs pamatā ir 1

237kg vai 2 kg. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pastāv īpaši

238apstākļi, kas ietekmē sauso maisījumu tirgu savādāk nekā miltus

239tirgu;

2402) sausie miltu maisījumi parasti ir dārgāki nekā milti,

241vērtējot cenu par kilogramu. Sausie maisījumi ir dārgāki par

242miltiem vismaz par 30 % un daudzos gadījumos var sasniegt vairāk

243nekā 100 %, ja, piemēram, salīdzina kviešu miltu un kviešu miltu

244saturošu sauso maisījumu cenas. Šāda pati tendence ir Polijā.

245Cenas pieaugums veidojas tādēļ, ka sausais maisījums tiek pārdots

246kā prece noteiktu izstrādājumu pagatavošanai, tiem ir pievienotas

247dažādas pārtikas vielas, kā vājpiena un olu pulveris. Tas nozīmē,

248ka preces iespējams piegādāt no attālākām valstīm, jo transporta

249izdevumiem ir mazāka ietekme uz sauso maisījumu pārdošanas cenu.

250Sauso maisījumu ģeogrāfiskais tirgus nosakāms vismaz Baltijas

251līmenī, bet potenciāli arī Polija, Vācija, Austrija un

252Zviedrija.

25385 Izvērtējot minētos argumentus, KP norāda, ka Lietā nav

254pierādījuma nozīmes argumentam, ka miltu sausos maisījumus

255iespējams piegādāt no attālākām valstīm, jo transporta izdevumiem

256ir mazāka ietekme uz miltu sauso maisījumu pārdošanas cenu, jo

257šis arguments nav pamatots ar konkrētiem faktiem.

25886 Ziņojuma iesniedzējs ir secinājis, ka šobrīd konstatējams,

259ka konkurences apstākļi ir līdzvērtīgi Baltijas teritorijā. Līdz

260ar to pašreizējos apstākļos kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

261sausajiem maisījumiem nosakāms Baltijas mērogā. Taču sagaidāms,

262ka ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi drīzumā būs

263vērtējami kā līdzvērtīgi, paplašināsies, jo jau šobrīd Latvijas

264tirgū ir nopērkami sausie maisījumi, kas ražoti Polijā (piemēram,

265"dr. Oetker", PPZ "Rimi"). Sagaidāms arī, ka

266apvienošanās dalībnieki pēc apvienošanās varētu kļūt

267konkurētspējīgāki sauso maisījumu realizācijā plašākā

268teritorijā.

26987 Lietas izpētē iegūtā informācija gan attiecībā uz sauso

270miltu maisījumu galapatērētājiem (sk. 5.3. punktu) norāda,

271Latvijas lielāko daļu patērētājiem paredzēto miltu maisījumu

272Latvijas mazumtirgotājiem piegādā DDZ un RDZ, pārējie piegādātāju

273apjomi ir nenozīmīgi, tāpēc šie piegādātāji nerada konkurences

274spiedienu uz apvienošanās dalībniekiem.

27588 Ievērojot minēto, sauso miltu maisījumu ģeogrāfiskā tirgus

276robežas tiek noteiktas kā Latvijas teritorija.

2774.4. Auzu pārslu ģeogrāfiskais

278tirgus

27989 DDZ graudaugu pārslas ražo un tirgo gan ar savām preču

280zīmēm ("Dobele", "Daina"), gan PPZ. Igaunijas

281tirgū pārslas tiek tirgotas ar preču zīmi "Tartu Mill".

282Pārslas tiek eksportētas arī uz tādām Eiropas valstīm kā Beļģija,

283Dānija, Polija un Vācija.

28490 Ziņojumā norādīts, ka ģeogrāfiskais tirgus, kur ir līdzīgi

285konkurences apstākļi graudaugu pārslu ražošanā un piegādē, būtu

286nosakāms Baltija, Polija, Vācija, Somija un Zviedrija. Šajā

287ģeogrāfiskajā teritorijā nepastāv administratīvās barjeras

288graudaugu pārslu transportēšanai un tirdzniecībai, uz šīm

289ģeogrāfiskajām teritorijām notiek aktīvs un pastāvīgs šo produktu

290eksports un imports. Turklāt Skandināvijas reģions

291kultūrvēsturiski zināms kā pārslu ēšanas tradīcijām bagāts. Līdz

292ar to šī ģeogrāfiskā teritorija (Baltija, Polija, Vācija, Somija,

293Zviedrija) pārslu ražošanā un realizācijā līdzīgu konkurences

294apstākļu ziņā ir nodalāma no citām teritorijām.

29591 Ievērojot minētos apsvērumus, Ziņojumā definēti šādi

296konkrētie tirgi: (1) pārslu tirgus gala patērētājiem Baltijā,

297Polijā, Vācijā, Somijā un Zviedrijā; (2) pārslu tirgus

298industriālajiem klientiem Baltijā, Polijā, Vācijā, Somijā un

299Zviedrijā.

30092 Izvērtējot minētos argumentus, KP norāda, ka Ziņojumā nav

301sniegti pierādījumi par tajā definētā auzu pārslu tirgus

302ģeogrāfiskajām robežām, t.i., par būtisku pārslu importu no

303ārvalstīm.

30493 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka DDZ un RDZ

305piegādāto auzu pārslu, kas tiek ražotas Latvijas teritorijā,

306īpatsvars gandrīz visiem Latvijas mazumtirgotājiem ir būtisks

307(ieskaitot PPZ produktu piegādi). Tāpēc auzu pārslu tirgus

308ģeogrāfiskā tirgus robežas tiek noteiktas kā Latvijas

309teritorija.

3104.5. Putru mazajos iepakojumos un

311makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus ģeogrāfiskās

312robežas

31394 Ziņojumā norādīts, ka RDZ putras mazajos iepakojumos

314(turpmāk - putras) ar zīmolu "Herkuless" un

315"Active & Fit" putras realizē tikai Baltijas

316valstīs. Savukārt DDZ putras mazajos iepakojumos pagaidām realizē

317tikai Latvijā, tomēr nav saskatāmi šķēršļi DDZ šos produktus

318realizēt arī Igaunijā un Lietuvā, konkurējot līdzvērtīgi ar

319citiem tirgus dalībniekiem. Tāpat arī šobrīd plauktos esošo

320produktu ražotāju (apvienošanās dalībnieku konkurentu) izcelsmes

321valsts Lietuva norāda, ka tie spēj līdzvērtīgi konkurēt šo preču

322tirgū Latvijā. Ievērojot minēto, Ziņojumā secināts, ka

323ģeogrāfiskā teritorija nosakāma Baltija.

32495 No Lietā iegūtās informācijas par putru iepirkumu Latvijas

325teritorijā, jāsecina, ka minēto preču importa apjoms, ko veic ar

326apvienošanās dalībniekiem nesaistīti tirgus dalībnieki, ir

327salīdzinoši neliels. Tādējādi putru mazajos iepakojumos tirgus ir

328nosakāms Latvijas robežās.

32996 Lietas izpētē tika izvērtēti konkurences apstākļi arī

330makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus Latvijas

331teritorijā.

33297 Ņemot vērā minēto, Lietā kā ietekmētie tirgi saskaņā ar KL

3331. panta 4. punktu tiek definēti šādi tirgi:

3341) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas

335teritorijā;

3362) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas

337teritorijā;

3383) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas

339teritorijā;

3404) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijas

341teritorijā;

3425) sauso miltu maisījumu tirgus gala patērētājiem Latvijas

343teritorijā;

3446) auzu pārslu tirgus gala patērētājiem Latvijas

345teritorijā;

3467) putru tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā;

3478) makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus Latvijas

348teritorijā.

349V APVIENOŠANĀS

350IETEKMES IZVĒRTĒJUMS

1Vispārīgie apsvērumi

298 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP aizliedz

3apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais

4stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā

5konkrētajā tirgū. Tādējādi apvienošanās ietekmes uz konkurenci

6izvērtējumā novērtējams dominējošā stāvokļa rašanās vai

7nostiprināšanās risks vai arī būtisks konkurences samazinājums

8jebkurā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā.

999 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ir atkarīgas

10no daudziem dažādiem faktoriem, kas saistīti ar tirgus apstākļiem

11un iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās

12izvērtējums balstās uz ekonomikas teorijās izdarītajiem

13secinājumiem, to vispārējs apkopojums ir atrodams EK

14Pamatnostādnēs par Horizontālo apvienošanos izvērtēšanu,

15atbilstoši kurām var vadīties, vērtējot apvienošanās sekas uz

16konkurenci (turpmāk - Horizontālās pamatnostādnes).23

17Lai novērtētu paredzamo apvienošanās ietekmi uz attiecīgajiem

18tirgiem, analizējama apvienošanās iespējamā pret konkurenci

19vērstā ietekme un attiecīgie kompensācijas faktori, piemēram,

20šķēršļi ienākšanai tirgū un iespējamie efektivitātes ieguvumi, ko

21piedāvā puses.24 Lietā konstatējama horizontāla

22apvienošanās.

23100 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās

24var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai

25nostiprinot dominējošo stāvokli: (i) likvidējot svarīgus

26konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas

27attiecīgi būtu palielinājuši tirgus spēju, neizmantojot

28koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme); (ii) izmainot

29konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi,

30kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās

31cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei.25

32101 Atbilstoši Horizontālo pamatnostādņu 2. punktam ir jāņem

33vērā ikviens būtisks šķērslis, ko koncentrācija varētu radīt

34efektīvai konkurencei. Dominējošā stāvokļa rašanās vai

35nostiprināšanās ir galvenais šāda konkurences traucējuma veids.

36KP skaidro, ka tas, ka apvienošanās rezultātā rodas vai

37nostiprinās viena uzņēmuma dominējošais stāvoklis, ir

38visbiežākais cēlonis konstatējumam, ka koncentrācija varētu

39izraisīt ievērojamu efektīvas konkurences traucējumu. Turklāt

40dominējošā stāvokļa jēdzienu piemēro arī oligopoliskā vidē

41kolektīvā dominējošā stāvokļa gadījumos. Tāpēc ir paredzams, ka

42vairums gadījumu, kad koncentrāciju atzīs par nesaderīgu ar

43kopējo tirgu, arī turpmāk balstīsies uz dominējošā stāvokļa

44konstatāciju. Tāpēc šis jēdziens ir ļoti svarīgs kritērijs

45konkurencei nodarītā kaitējuma noteikšanai, kas piemērojams,

46nosakot, vai koncentrācija var ievērojami kavēt efektīvu

47konkurenci, un nosakot iejaukšanās varbūtību. 26

48102 Vistiešākā jebkuras horizontālās apvienošanās ietekme ir

49konkurences zaudēšana to uzņēmumu starpā, kas apvienojas. Kā

50norādīts Horizontālajās pamatnostādnēs (27. punkts), jo lielāka

51tirgus dalībnieka tirgus daļa, jo lielāka iespēja, ka tam ir

52spēja izmantot savu varu tirgū. Un jo lielāks tirgus daļas

53papildinājums, jo lielāka iespēja, ka apvienošanās būtiski

54palielinās tirgus varu, tai skaitā ietekmēs preču

55cenu.27

565.1. Miltu tirgi.

57103 Ziņojumā norādīts, ka lielāko daļu kopējā Latvijā

58realizētā kviešu miltu apjoma veido industriālajiem klientiem

59realizētie milti, savukārt patērētājiem mazumtirdzniecībā

60nodotais kviešu miltu apjoms ir ievērojami mazāks. Galvenie

61industriālie klienti kviešu miltu tirgū ir maizes ražotāji.

62Savukārt gala patērētāju visvairāk pieprasītie milti ir kviešu

63milti, kas veido aptuveni 95 % no visiem mazumtirdzniecībā

64pārdotajiem miltiem Latvijā pēc apjoma tonnās un aptuveni 90 %

65pēc apgrozījuma euro.28

665.1.1. Kviešu

67miltu tirgus Latvijas teritorijā galapatērētājiem

68104 Lietas izpētes gaitā ir iegūta informācija par tirgus

69dalībnieku kviešu miltu gala patērētājiem realizācijas apjomu

70Latvijas teritorijā no 2019. līdz 2021. gadam. Minētā informācija

71apkopota tabulā Nr. 1.

72Tabula Nr. 1

73Kviešu miltu

74tirgus gala patērētājiem Latvijā

75Komersanti

762019. gads

772020. gads

782021. gads

79Apjoms, t

80Tirgus daļa, %

81(*)

82Apjoms, t

83Tirgus daļa, %

84(*)

85Apjoms, t

86Tirgus daļa,

87%(*)

88DDZ

89(*)

90[50-60]

91(*)

92[50-60]

93(*)

94[50-60]

95RDZ

96(*)

97[20-30]

98(*)

99[20-30]

100(*)

101[20-30]

102PPZ kopā:

103(*)

104[10-20]

105(*)

106[10-20]

107(*)

108[10-20]

109SIA "AMG

110TRADE"

111-

112-

113(*)

114[<1]

115(*)

116[

117<1]

118Kauno

119Grūdai29

120(*)

121[1-5]

122(*)

123[1-5]

124(*)

125[10-20]

126Fasma30

127(*)

128[<1]

129(*)

130[<1]

131(*)

132[

133<1]

134z/s

135"Kaņepītes"

136(*)

137[ <1]

138(*)

139[

140<1]

141Daži mazie piegādātāji un

142citi31

143(*)

144[<1]

145(*)

146[<1]

147(*)

148[

149<1]

150kopā:

151(*)

152100

153(*)

154100

155(*)

156100

157PPZ

158Kopā: RDZ+DDZ

159[80-90]

160[80-90]

161[70-80]

162Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā

163informācija.

164105 Tabulā Nr. 1 iekļautā informācija liecina, ka DDZ tirgus

165daļa laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam bija ap (*) [50-60]

166% (2020. gadā tā tuvojās (*) [50-60] %), RDZ tirgus daļa minētajā

167laika bija ap (*) [20-30] %. Vēl minētā informācija norāda, ka

168RDZ un DDZ ir tuvākie konkurenti šajā tirgū un to kopējā tirgus

169daļa laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam svārstījās ap (*)

170[80-90]%. Vislielākais pieaugums apskatītajā laika periodā bija

171Lietuvas uzņēmumam Kauno Grūdai - no (*) [1-5] % līdz gandrīz (*)

172[10-20] %. Minētais pieaugums galvenokārt ir noticis, jo

173samazinājušās mazumtirdzniecības PPZ tirgus daļas no (*) [10-20]

174% līdz (*) [10-20] %. Pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļas ir

175nenozīmīgas.

176106 Faktiski DDZ un RDZ mazumtirgotāju PPZ gadījumā konkurē

177paši ar saviem produktiem, bet, iespējams, PPZ produkti ir ar

178zemāku cenu un paredzēti citam patērēju lokam (piemēram,

179patērētājiem ar zemākiem ienākumiem).

180107 (*).

181108 Lietā iegūtā informācija liecina, ka mazumtirgotāju

182rīkotajos konkursos piedalās ārvalstu uzņēmumi (*).

183109 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā

184informācija par 2021. gadu.

185110 Ievērojot minēto, miltu tirgū gala patērētājiem DDZ tirgus

186daļa bija ap (*) [50 - 60] %, bet RDZ tirgus daļa bija ap (*)

187[20-30] %, pēc apvienošanās tā būs ap (*) [70 - 80]%, kas norāda

188uz dominējošā stāvokļa izveidošanos attiecīgajā konkrētajā

189tirgū.

190111 Lai noskaidrotu kopējo koncentrācijas līmeni tirgū, bieži

191izmanto Herfindahl-Hirschman indeksu (turpmāk - HHI). Kaut

192arī HHI absolūtais līmenis var sniegt vien sākotnējas norādes par

193konkurences spiedienu tirgū pēc apvienošanās, izmaiņas HHI ir

194noderīgs apvienošanās izraisīto koncentrācijas izmaiņu

195rādītājs.32

196112 Saskaņā ar Horizontālo pamatnostādņu 20. punktu

197apvienošanās horizontālā līmenī nav uzskatāma par problemātisku,

198ja HHI pēc apvienošanās ir zemāks par 1000. Arī gadījumā, ja HHI

199pēc apvienošanās ir no 1000 līdz 2000 un HHI izmaiņas (turpmāk -

200deltas koeficients) ir zemākas par 250, vai apvienošanās

201gadījumā, kad HHI pēc apvienošanās ir augstāks par 2000 un deltas

202koeficients zemāks par 150, konkurence traucēta netiek. HHI

203līmeni kombinācijā ar attiecīgo deltas koeficientu var izmantot

204kā sākotnējo norādi par konkurences izmaiņām, ņemot vērā konkrētā

205tirgus īpašos apstākļus.

206113 Apvienošanās rezultātā miltu tirgū gala patērētājiem

207radīsies augsta tirgus koncentrācija:

2081) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir ap

2093654;

2102) pēc apvienošanās HHI līmenis būs ap 6305.

211114 Pēc apvienošanās procesa pabeigšanas miltu tirgū gala

212patērētājiem HHI līmenis būs daudz augstāks nekā līmenis, kas

213parasti neliecina par konkurences problēmām atbilstoši

214Horizontālo pamatnostādņu noteikumiem.

215115 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ļoti lielas tirgus daļas -

21650 % vai vairāk - pašas par sevi var liecināt par dominējošā

217stāvokļa esību, it īpaši situācijā, kad konkurentiem ir

218ievērojami mazākas tirgus daļas.33 Secināms, ka pēc

219apvienošanās DDZ atradīsies dominējošā stāvoklī, tā tirgus daļai

220sasniedzot ap (*) [70-80] % (pēc apjoma).

221116 Ziņojumā norādīts, ka līdz ar jauno mazumtirdzniecības

222ķēžu "Lidl" un "Mere" ienākšanu Latvijā

223sagaidāms, ka tirgū ienāks ražotāji arī no Polijas un Vācijas.

224Lietas izpētē secināts, ka veikalu tīkls "Mere" ir

225neliels, bet veikalu tīkls "Lidl" darbojas Latvijas

226teritorijā salīdzinoši nelielu laiku, tāpēc KP rīcībā esošā

227informācija neļauj izvērtēt šī mazumtirdzniecības tīkla ietekmi

228konkrētajā tirgū.

229117 Lietas izpētē iegūtā informācija no mazumtirgotājiem

230liecina, ka, analizējot konkurences apstākļus un apvienošanās

231ietekmi apvienošanās rezultātā ietekmētajās preču grupās, jāņem

232vērā tādi faktori, kā pircēju pieprasījums pēc vietējās izcelsmes

233precēm, preču aizvietojamības iespējas, līdzīgu preču

234piegādātāju/ražotāju esība tirgū, preces cena un sortimenta

235daudzveidība. Vairāki mazumtirgotāji ir norādījuši, ka

236apvienošanās rezultātā zīmola precēm būtiski tiks ietekmēta

237miltu/miltu maisījumu kategorija un pārslu kategorija, jo šajās

238kategorijās ir tikai divi nozīmīgi piegādātāji - DDZ un RDZ, kuri

239pārstāv zīmolus "Dobele" un "Herkuless".

240118 (*).

241119 Mazumtirgotāji ir norādījuši, ka pastāv risks, ka

242apvienotajam tirgus dalībniekam varētu veidoties lielāka tirgus

243vara, jo, apvienošanās dalībnieki aizņem būtisku tirgus daļas

244miltu un pārslu grupās. Vēl ir ticis norādīts, ka

245mazumtirgotājiem nav zināmi jauni piegādātāji minētajā preču

246grupās, kas varētu būtisku ietekmēt DDZ un RDZ. Turklāt, lai gan

247RDZ un DDZ miltu kategorijā ir vairāki konkurenti, daļu no tiem

248nevar uzskatīt par tiešajiem konkurentiem, jo tiem konkurentiem

249ir specifiski produkti, kā, piemēram, rīsu, mandeļu milti vai

250milti bez glutēna.

251120 Vērtējot apvienošanās dalībnieku tirgus daļas, viens no

252mērķiem ir novērtēt apvienošanās dalībnieku savstarpējo

253konkurenci un tuvāko aizvietotāju. Uz apvienošanās dalībnieku

254savstarpējo konkurenci un tuvākajiem aizvietotājiem var norādīt

255tirgus daļu izmaiņas un to virzieni. Ja vienai no apvienošanās

256pusēm piederošās tirgus daļu izmaiņas mēdz atbilst vienlīdzīgām

257un pretējām pārmaiņām otras apvienošanās puses tirgus daļās, tas

258liecina, ka apvienošanās puses ir tuvi konkurenti. Pieņemot, ka

259nepastāv citi pierādījumi, kas liecinātu par pretējo,

260apvienošanās dalībnieki tirgus daļas pārņem viens no

261otra.34 Visvienkāršāk tirgus daļu atbilstību iepriekš

262izteiktajam nosacījumiem var noteikt, izmantojot datu negatīvu

263korelāciju, kas norāda tirgus daļu izmaiņām pretējos virzienos.

264Jo tuvāk korelācijas koeficients ir galējai robežai 1, jo vairāk

265salīdzināmo tirgus dalībnieku tirgus daļas svārstās pretējos

266virzienos pa vienādiem apjomiem.

267121 Analizējot iknedēļas tirgus daļu datus laika periodā no

2682020. gada decembra līdz 2021. gada novembrim, kas rēķinātas gan

269no Rimi, gan MAXIMA veikalu datiem, ir secināms, ka kviešu miltu

270tirgū gala patērētājiem DDZ un RDZ ir visciešākie konkurenti

271salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem. Uz to norāda tirgus

272daļu svārstības par līdzīgiem apjomiem pretējos virzienos un

273attiecīgi arī korelācijas koeficienti ((*) un (*)), kas

274atbilstoši teorijai norāda uz to, ka apvienošanās dalībnieki

275viens otram atņem tirgus daļu. (*)

276122 Secinājumus par apvienošanās dalībnieku savstarpēji ciešo

277konkurenci kviešu miltu tirgū gala patērētājiem apstiprina arī KP

278veiktās patērētāju aptaujas rezultāti, kas norāda, ka, izvēloties

279kviešu miltus, patērētāji pārsvarā izvēlas starp DDZ (97 % no

280respondentiem) un RDZ (76 % no respondentiem) produkciju.

281123 Tirgus dalībnieku savstarpējo konkurences intensitāti var

282noteikt, analizējot, cik būtiski pieprasījums novirzīsies uz

283vienu vai otru ražotāju35 jeb kur un cik lielā apjomā

284pārvirzīsies DDZ un RDZ gala patērētāju pieprasījums, realizējot

285apvienošanās darījumu (turpmāk - novirzīšanās koeficienti). Šāda

286analīze ļauj precīzi analizēt konkurentu mijiedarbību tirgū, jo

287tiek balstīta uz gala patērētāju izvēli. Ja patērētāju skatījumā

288divi produktu ražotāji ir tuvi aizstājēji, tad starp šiem

289ražotājiem novirzīšanās koeficients būs augsts, bet, ja konkrētie

290ražotāji ir tāli aizstājēji, tad novirzīšanās koeficients būs

291zems.36

292124 Novirzīšanās koeficientus var iegūt vairākos veidos, tomēr

293visvienkāršākais un pieejamākais veids ir, izmantojot patērētāju

294aptauju. Konkrētajā gadījumā KP, veicot patērētāju kviešu miltu,

295miltu maisījumu, auzu pārslu un putru tirgū Latvijas teritorijā

296galapatērētājiem, aptaujas anketā iekļāva vairākus jautājumus,

297kas ļauj aprēķināt iepriekšminētos novirzīšanās koeficientus.

298Tabula Nr. 2

299Novirzīšanās

300koeficienti kviešu miltu tirgū galapatērētājiem

301RDZ

302patērētāju izvēle pāriet uz:

303Novirzīšanās

304koeficients37

305Novirzīšanās koeficients,

306ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet

307tirgu38

308DDZ

309patērētāju izvēle pāriet uz

310Novirzīšanās koeficients

311Novirzīšanās koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet

312tirgu

313DDZ

31472 %

31560.48 %

316RDZ

31753 %

31845.05 %

319Valdo

32016 %

32113.44 %

322Valdo

32323 %

32419.55 %

325MAXIMA

3262 %

3271.68 %

328MAXIMA

3297 %

3305.95 %

331Rimi

3323 %

3332.52 %

334Rimi

3353 %

3362.55 %

337Avots: aptaujā iegūtā informācija

338125 Analizējot no patērētāju aptaujas datiem iegūtos

339novirzīšanās koeficientus kviešu miltu tirgū Latvijas teritorijā

340galapatērētājiem, ir secināms, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji

341visciešākie konkurenti salīdzinājumā ar citiem tirgus

342dalībniekiem. Lai gan savstarpēji radītais konkurences ciešums

343nav vienāds abos virzienos (72 % RDZ patērētāju pārietu uz DDZ

344produkciju, savukārt tikai 53 % DDZ patērētāju pārietu uz RDZ

345produkciju), novirzīšanās koeficienti abos virzienos ir uzskatāmi

346par augstiem. No novirzīšanās koeficientiem iegūto informāciju

347pamato arī jau iepriekšminētā skeneru datu analīze, kurā tika

348secināts, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji ciešākie konkurenti un

349tuvākie aizvietotāji. No iepriekšminētā izriet, ka apvienošanās

350rezultātā kviešu miltu tirgū gala patērētājiem samazināsies

351konkurence un pazudīs būtisks konkurences spiediens uz tirgus

352līderi, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieki konkrētajā tirgū

353ir lielākie tirgus dalībnieki un savstarpēji visciešākie

354konkurenti.

355126 Ievērojot minēto, Lietas izpētē tiek secināts, ka kviešu

356miltu tirgū gala patērētājiem ir tikai divi nozīmīgi piegādātāji

357- DDZ un RDZ, kuri pārstāv zīmolus "Dobele" un

358"Herkuless", kā arī DDZ un RDZ piegādā gandrīz visu

359mazumtirgotāju PPZ produktu apjomu. Tādējādi apvienošanās

360rezultātā tiks būtiski samazināta konkurence kviešu miltu tirgū

361gala patērētājiem.

3625.1.2. Kviešu milti industriālajiem

363klientiem

364127 Ziņojumā ir iekļauta informācija par apvienošanās

365dalībnieku realizācijas apjomu Latvijas teritorijā no 2019. līdz

3662021. gadam. Minētā informācija ir apkopota tabulā Nr. 2. Lietas

367izpētes laikā tika iegūta informācija no SIA "Sanitex",

368SIA "AMG Agro", Kauno Grūdai, kā arī nelielajiem miltu

369piegādātājiem. Lai novērtētu konkurences apstākļus konkrētajā

370tirgū, KP pieprasīja informāciju no daudziem miltu pircējiem, kas

371izmanto miltus savā ražošanas procesā (turpmāk - industriālie

372klienti), t.i., tika iegūta informācija par šo uzņēmumu

373rīkotajiem konkursiem, cenu aptaujām, kritērijiem, kas nosaka

374miltu piegādātāju izvēli, prognozēm par tirgus attīstību turpmāko

375divu gadu laikā, ārvalstu piegādātāju ietekmi miltu piegādē, kā

376arī tika iegūts uzņēmumu viedoklis par konkrētās apvienošanās

377ietekmi uz šo uzņēmumu komercdarbību.

378128 Lietas izpētes laikā no DDZ tika iegūta informācija par

379tai zināmajiem uzņēmumiem, kuri izmanto miltu piegādes no

380ārvalstu uzņēmumiem. KP iegūtā un DDZ sniegtā informācija

381liecina, ka ir neliels industriālo uzņēmumu skaits, kas ražošanai

382iepērk miltus no ārvalstīm, turklāt ārvalstu miltu piegādes,

383salīdzinot ar apvienošanās dalībnieku piegādēm, ir pavisam

384nenozīmīgas. Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka ir

385tikai atsevišķi gadījumi, kad nelielā apjomā industriālie klienti

386ir iegādājušies miltus no Kauno Grūdai, nelielā Latvijas ražotāja

387SIA "AMG Agro" vai citiem pavisam nelieliem

388piegādātājiem.

389Tabula Nr.3

390Tirgus

391dalībnieku tirgus daļas kviešu miltu industriālajiem klientiem

392tirgū Latvijā

393Komersanti

3942019. gads

3952020. gads

3962021. gads

397Apjoms, t

398Tirgus daļa, %

399(*)

400Apjoms, t

401Tirgus daļa, %

402(*)

403Apjoms, t

404Tirgus daļa, % (*)

405DDZ

406(*)

407[70-80]

408(*)

409[70-80]

410(*)

411[70-80]

412TM

413(*)

414[1-5]

415(*)

416[5-10]

417(*)

418[5-10]

419RDZ

420(*)

421[10-20]

422(*)

423[10-20]

424(*)

425[10-20]

426Malsena

427(*)

428[<1]

429(*)

430[<1]

431(*)

432[1-5]

433Kauno Grūdai

434(*)

435[1-5]

436(*)

437[1-5]

438(*)

439[1-5]

440SIA "AMG Agro"

441(*)

442[<1]

443(*)

444[1-5]

445(*)

446[<1]

447SIA "SWEET HOUSE"

448-

449-

450-

451-

452(*)

453[<1]

454Lambda UAB

455-

456-

457(*)

458[<1]

459(*)

460[<1]

461SIA "Sanitex"

462(*)

463[<1]

464(*)

465[<1]

466(*)

467[<1]

468kopā:

469(*)

470100

471(*)

472100

473(*)

474100

475kopā apvienošanās dalībnieki

476[90-100]

477[90-100]

478[90-100]

479Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā

480informācija.

481129 Tabulā Nr. 3 iekļautā informācija liecina, ka apvienošanās

482dalībnieku tirgus daļa Latvijas teritorijā šajā tirgū laika

483periodā no 2019. līdz 2021. gadam ir bijusi ap (*) [90 - 100] %.

484Pārējie uzņēmumi, t.sk. Kauno Grūdai, šajā tirgū ir nenozīmīgi

485tirgus dalībnieki. Tabulā Nr. 3 iekļautos datus apliecina

486informācija, kura Lietas izpētes laikā iegūta no daudziem

487industriālajiem klientiem.

488130 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā

489informācija par 2021. gadu.

490131 Saskaņā ar Horiznotālo pamatnostādņu 27. punktu,

491"Jo lielāka tirgus daļa, jo lielāka iespēja, ka uzņēmumam

492ir tirgus spēja. Un jo lielāks tirgus daļas papildinājums, jo

493lielāka iespēja, ka apvienošanās būtiski palielinās tirgus spēju

494konkrētajā tirgū."

495132 Apvienošanās rezultātā kviešu miltu tirgū industriālajiem

496klientiem radīsies augsta tirgus koncentrācija:

4971) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir

498aptuveni ap 5 728;

4992) pēc apvienošanās HHI līmenis būs aptuveni ap 9 606.

500133 Pēc apvienošanās procesa pabeigšanas miltu tirgū gala

501patērētājiem HHI līmenis būs daudz augstāks nekā līmenis, kas

502parasti neliecina par konkurences problēmām atbilstoši

503Horizontālo pamatnostādņu noteikumiem.

504134 Kā jau minēts iepriekš, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru

505ļoti lielas tirgus daļas - 50 % vai vairāk - pašas par sevi var

506liecināt par dominējošā stāvokļa esību, it īpaši situācijā, kad

507konkurentiem ir ievērojami mazākas tirgus daļas.39

508Secināms, ka pēc apvienošanās DDZ atradīsies dominējošā stāvoklī,

509tā tirgus daļai sasniedzot ap (*) [90-100] % (pēc apjoma).

510135 Tabulā Nr. 3 iekļautā informācija liecina, ka uzņēmumi,

511kuri apvienojas, ir tuvākie konkurenti. Turklāt, jo augstāka ir

512aizstājamības pakāpe starp apvienošanā iesaistīto uzņēmumu

513ražojumiem, jo lielāka varbūtība, ka tie būtiski paaugstinās

514cenas. Lielāka iespēja, ka apvienošanā iesaistīto uzņēmumu

515stimuls paaugstināt cenas būs ierobežots, pastāv tad, ja

516konkurējošie uzņēmumi ražo tuvus aizstājējus precēm, ko ražo

517apvienošanā iesaistītie uzņēmumi.40 Lietas izpētē

518iegūtā informācija liecina, ka DDZ un RDZ ražo daudzus

519industriālo miltu veidus, pakārtojot tos industriālo uzņēmumu

520vajadzībām. Apvienošanās dalībnieki ir galvenie konkurenti

521industriālo patērētāju konkursos, tie ražo savstarpēji tuvu

522aizvietojamus kviešu miltu veidus.

523136 Lietas izpētēs laikā tika vērtēts, vai pircējiem ir

524iespējas mainīt piegādātāju. Lietā iegūtā informācija liecina, ka

525industriālo uzņēmumu miltu piegādātāji pamatā, ar ļoti retiem

526izņēmumiem, ir RDZ un DDZ. Vairāki aptaujātie tirgus dalībnieki

527ir norādījuši, ka divu gadu laikā nav sagaidāma jaunu uzņēmumu

528ienākšana miltu tirgos, minot arī, ka tuvāko divu gadu laikā

529nebūs neviena jauna miltu izstrādājumu ražotne, jo tas prasa ļoti

530lielas investīcijas, kuras grūti atpelnīt. Vēl uzņēmumi ir

531norādījuši, ka nav zināms, ka kāds uzņēmums spētu konkurēt ar DDZ

532un RDZ, lai nodrošinātu nepieciešamo miltu kvalitāti un apjomu.

533Savukārt atsevišķi industriālie klienti ir norādījuši, ka

534prognozē jaunu piegādātāju ienākšana šajā konkrētajā tirgū.

535137 Ziņojumā ir minēta informācija, ka Polijas komersanti spēj

536līdzvērtīgi konkurēt iepirkumos par kviešu miltiem gan ar

537Latvijas, gan arī ar Baltijas valstu ražotājiem. Lietā iegūtā

538informācija liecina, ka ārvalstu uzņēmumi, kas nav saistīti ar

539Apvienošanās dalībniekiem, praktiski nav uzvarējuši lielāko

540industriālo patērētāju konkursos, arī aptaujāto vidējo un mazo

541industriālo klientu kviešu miltu piegādātāju sarakstā praktiski

542nevar atrast ārvalstu piegādātājus un citus Latvijas ražotājus.

543Tabulā Nr. 1 un Nr. 3 iekļautā informācija liecina, ka importa

544apjoms ir nenozīmīgs, tādējādi ārvalstu piegādātāji iepriekšējos

545trīs gados gandrīz nav izdarījuši konkurences spiedienu uz RDZ un

546DDZ. Lietas izpētē iegūtā informācija no DDZ liecina, ka Polijas

547miltu ražotāji veic piegādes Lietuvas industriālajiem

548klientiem.41

549138 Tādējādi Lietas izpētē nav iegūts apstiprinājums, ka

550varētu izpildīties DDZ prezumpcija, ka apvienošanās dalībnieku

551klientiem (ražošanas uzņēmumiem un mazumtirgotājiem) nav nekādu

552ierobežojumu vai šķēršļu, lai iegādātos nepieciešamos kviešu

553miltus ārpus Latvijas teritorijas (Lietuvā, Igaunijā un Polijā)

554par cenām un termiņos, kas ir konkurētspējīgi un salīdzinoši

555līdzvērtīgi apvienošanās dalībniekiem.

556139 Līdz ar to apvienošanās rezultātā tiks būtiski samazināta

557konkurence kviešu miltu tirgū industriālajiem klientiem.

5585.2. Rudzu milti

559140 Rudzu milti galvenokārt tiek patērēti maizes ražošanā.

560Rudzu milti mazumtirdzniecībā galapatērētājiem tiek realizēti

561salīdzinoši nelielā apmērā.

5625.2.1. Rudzu miltu

563tirgus Latvijas teritorijā galapatērētājiem

564141 Lietā iegūtā informācija liecina, ka rudzu miltus

565mazumtirdzniecībā Latvijā piegādā galvenokārt apvienošanās

566dalībnieki un Lietuvas uzņēmums Kauno Grūdai. Ir daži nelieli

567uzņēmumi, kuri realizē pilngraudu rudzu miltus.

568Tabula Nr. 4

569Rudzu miltu

570tirgus Latvijas teritorijā galapatērētājiem

571Komersanti

5722019. gads

5732020. gads

5742021. gads

575Apjoms, t

576Tirgus daļa, %

577(*)

578Apjoms, t

579Tirgus daļa, %

580(*)

581Apjoms, t

582Tirgus daļa, %

583(*)

584DDZ

585(*)

586[40-50]

587(*)

588[40-50]

589(*)

590[40-50]

591RDZ

592(*)

593[10-20]

594(*)

595[10-20]

596(*)

597[20-30]

598PPZ kopā

599(*)

600[10-20]

601(*)

602[20-30]

603(*)

604[20-30]

605Kauno Grūdai

606(*)

607[10-20]

608(*)

609[10-20]

610(*)

611[10-20]

612(*)

613100

614(*)

615100

616(*)

617100

618RDZ+DDZ

619[60-70]

620[60-70]

621[60-70]

622Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā

623informācija.

624142 Tabulā Nr. 4 iekļautā informācija liecina, ka DDZ tirgus

625daļa laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam bija ap (*) [40-50]

626% (2020. gadā tā bija (*) [40-50] %), RDZ tirgus daļa minētajā

627laika bija pieaugusi no (*) [10-20] % līdz (*) [20-30] %. Tabulā

628Nr. 4 iekļautā informācija liecina, ka RDZ un DDZ ir tuvākie

629konkurenti šajā tirgū un to kopējā tirgus daļa laika periodā no

6302019. līdz 2021. gadam svārstījās ap (*) [60-70]%.

631143 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā

632informācija par 2021. gadu.

633144 Apvienošanās rezultātā rudzu miltu tirgū gala patērētājiem

634radīsies augsta tirgus koncentrācija:

6351) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir ap 3

636279;

6372) pēc apvienošanās HHI līmenis būs ap 5 030.

638145 Atšķirībā no kviešu miltu tirgus gala patērētājiem datiem,

639kur DDZ un RDZ tirgus daļu līknes izteikti virzījās pretējos

640virzienos par līdzīgiem apjomiem, rudzu miltu tirgus gala

641patērētājiem gadījumā apvienošanās dalībnieku produkciju konkurē

642arī ar RIMI PPZ produktiem.

643146 Apskatot datu korelāciju rudzu miltu tirgus daļām, ir

644secināms, ka starp RDZ un RIMI produkciju (*) pastāv ciešāka

645konkurence nekā starp apvienošanās dalībniekiem (*), (*).

646147 Ievērojot minēto, Lietas izpētē secināts, ka rudzu miltu

647tirgū gala patērētājiem ir tikai divi nozīmīgi piegādātāji - DDZ

648un RDZ (kopā ar saistīto uzņēmumu Malsena). Tādējādi apvienošanās

649rezultātā tiks būtiski samazināta konkurence rudzu miltu tirgū

650gala patērētājiem.

6515.2.2. Rudzu milti

652tirgus industriālajiem patērētājiem

653148 Ziņojumā iekļautā informācija par rudzu miltu industriālo

654tirgu Latvijā ir iekļauta tabulā Nr. 5.

655Tabula Nr. 5

656Rudzu miltus

657industriālajiem klientiem tirgus Latvijā

658Komersanti

6592019. gads

6602020. gads

6612021. gads

662Apjoms, t

663Tirgus daļa, %

664(*)

665Apjoms, t

666Tirgus daļa, %

667(*)

668Apjoms, t

669Tirgus daļa, %

670(*)

671DDZ

672(*)

673[10-20]

674(*)

675[20-30]

676(*)

677[30-40]

678TM

679(*)

680[40-50]

681(*)

682[40-50]

683(*)

684[40-50]

685RDZ

686(*)

687[40-50]

688(*)

689[30-40]

690(*)

691[30-40]

692Kopā

693(*)

694[90-100]

695(*)

696[90-100]

697(*)

698[90-100]

699Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā

700informācija.

701149 Tirgus konkurences apstākļu novērtēšanā ir jāņem vērā, ka

702salīdzinoši būtisks rudzu miltu apjoms tiek importēts no

703Igaunijas (galvenokārt no Tartu Mill) un šis daudzums laika

704periodā no 2018. gada līdz 2020. gadam ir būtiski palielinājies.

705Importētā apjoma palielināšanos ir ietekmējis fakts, ka AS

706"Jelgavas Dzirnavnieks" ir pārtraukusi rudzu miltu

707ražošanu.

708150 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka Latvijas

709industriālajiem klientiem rudzu miltus praktiski nepiegādā

710uzņēmumi, kas nav saistīti ar apvienošanās dalībniekiem. Ziņojumā

711ir norādīti arī daži nelieli Latvijas rudzu miltu ražotāji - SIA

712"Graudu spēks", z/s "Kotiņi" u.c., taču

713Lietas izpētes laikā tika konstatēts, ka šo uzņēmumu realizētais

714rudzu miltu apjoms ir niecīgs, turklāt daļa no tiem realizē

715pilngraudu rudzu miltus mazumtirdzniecības veikaliem.

716151 Tādējādi pēc apvienošanās dalībnieku tirgus daļa būs tuvu

717(*) [90-100] % un šajā tirgū tiks būtiski samazināta

718konkurence.

7195.3. Miltu maisījumu tirgus gala

720patērētājiem

721152 Lietas izpētes laikā galvenokārt tika analizēts miltu

722maisījumu tirgus gala patērētājiem, mazāk pievēršoties miltu

723maisījumu tirgum industriālajiem patērētājiem. Lietas izpētē

724iegūtā informācija apkopota tabulā Nr. 6.

725Tabula Nr. 6

726Miltu maisījumu

727tirgus gala patērētājiem

728Komersanti

7292019. gads

7302020. gads

7312021. gads

732Apjoms, t

733Tirgus daļa, %

734(*)

735Apjoms, t

736Tirgus daļa,

737%(*)

738Apjoms, t

739Tirgus daļa,

740%(*)

741DDZ

742(*)

743[70-80]

744(*)

745[70-80]

746(*)

747[70-80]

748Tartu Mill

749(*)

750[<0]

751(*)

752[<0]

753(*)

754[<0]

755RDZ

756(*)

757[5-10]

758(*)

759[10-20]

760(*)

761[5-10]

762PPZ kopā

763(*)

764[10-20]

765(*)

766[5-10]

767(*)

768[5-10]

769Mazie piegādātāji un

770citi42:

771(*)

772[5-10]

773(*)

774[5-10]

775(*)

776[5-10]

777kopā

778(*)

779100

780(*)

781100

782(*)

783100

784Kopā apvien. dalībn.

785[80-90]

786[80-90]

787[80-90]

788Avots: Ziņojumā ietvertā un tirgus dalībnieku sniegtā

789informācija.

790153 Tabulā Nr. 6 iekļautā informācija liecina, ka apvienotā

791tirgus dalībnieka (RDZ, DDZ un Malsena) tirgus daļa ir ap (*) [80

792- 90] %.

793154 Lietas izpētes laikā KP analizēja sauso miltu maisījumus,

794sadalot tos atkarībā no izmantošanas mērķa: pankūkām; kūkām,

795kēksiem, cepumiem, mafiniem, vafelēm, picām, izmantojot iegūto

796informāciju no Latvijas lielākajiem mazumtirgotājiem par šo

797produktu realizācijas apjomu 2020. gadā. Iegūtā informācija

798liecina, ka DDZ un RDZ (kopā ar Malsena), ņemot vērā gan piegādi

799ar apvienošanās dalībnieku zīmoliem, gan to piegādātos PPZ

800produktus, tirgus daļa mazumtirgotāju realizācijas apjomā visos

801minētajos miltu maisījumu veidos ir ļoti liela.

802155 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā

803informācija par 2021. gadu.

804156 Apvienošanās rezultātā rudzu miltu tirgū gala patērētājiem

805radīsies augsta tirgus koncentrācija:

8061) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir ap 5

807702;

8082) pēc apvienošanās HHI līmenis būs ap 6 886.

809157 Analizējot sauso miltu maisījumu tirgus daļu datus, ir

810secināms, ka sauso miltu maisījumu tirgū gala patērētājiem DDZ un

811RDZ ir visciešākie konkurenti salīdzinājumā ar citiem tirgus

812dalībniekiem, uz ko norāda apvienošanās dalībnieku tirgus daļu

813asimetriskā kustība (Korelācijas koeficients - (*)).

814Apvienošanās dalībnieku savstarpēji ciešo konkurenci sauso miltu

815maisījumu tirgū gala patērētājiem apstiprina arī KP veiktās

816patērētāju aptaujas rezultāti, kas norāda, ka, izvēloties sausos

817miltu maisījumus, patērētāji pārsvarā izvēlas starp DDZ (95 %

818respondentu) un RDZ (58 % respondentu) produkcijām.

819Tabula Nr. 7

820Novirzīšanās

821koeficienti miltu maisījumu tirgū galapatērētājiem

822RDZ patērētāju

823izvēle pāriet uz:

824Novirzīšanās

825koeficients

826Novirzīšanās

827koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu

828DDZ patērētāju

829izvēle pāriet uz

830Novirzīšanās

831koeficients

832Novirzīšanās

833koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu

834DDZ

83567 %

83644.22 %

837RDZ

83840 %

83931.20 %

840Valdo

8414 %

8422.64 %

843Valdo

84424 %

84518.72 %

846Maxima

8470 %

8480.00 %

849Maxima

8505 %

8513.90 %

852Rimi

8537 %

8544.62 %

855Rimi

85614 %

85710.92 %

858Dr. Oetker

85911 %

8607.26 %

861Dr. Oetker

8621 %

8630.78 %

864Kauno Grūdai

8650 %

8660.00 %

867Kauno Grūdai

8683 %

8692.34 %

870Avots: aptaujā iegūtā informācija.

871158 Analizējot no patērētāju aptaujas datiem iegūtos

872novirzīšanās koeficientus miltu maisījumu tirgū Latvijas

873teritorijā galapatērētājiem, ir secināms, ka RDZ un DDZ ir

874savstarpēji visciešākie konkurenti salīdzinājumā ar citiem tirgus

875dalībniekiem. Arī šajā gadījumā savstarpēji radītais konkurences

876ciešums nav vienāds abos virzienos (67 % RDZ patērētāju pārietu

877uz DDZ produkciju, savukārt tikai 40 % DDZ patērētāju pārietu uz

878RDZ produkciju), tomēr novirzīšanās koeficienti abos virzienos ir

879uzskatāmi par augstiem. Izteiktos secinājumus pamato arī skeneru

880datu analīze, kurā tika secināts, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji

881ciešākie konkurenti un tuvākie aizvietotāji. No iepriekšminētā

882izriet, ka apvienošanās rezultātā kviešu miltu tirgū gala

883patērētājiem samazināsies konkurence un pazudīs būtisks

884konkurences spiediens uz tirgus līderi, ņemot vērā, ka

885apvienošanās dalībnieki konkrētajā tirgū ir lielākie tirgus

886dalībnieki un savstarpēji visciešākie konkurenti.

887159 Ievērojot minēto, Lietas izpētē tiek secināts, ka sauso

888maisījumu tirgū gala patērētājiem ir tikai divi nozīmīgi

889piegādātāji - DDZ un RDZ. Tādējādi apvienošanās rezultātā šajā

890konkrētajā tirgū tiks būtiski samazināta konkurence.

8915.4. Auzu pārslu tirgus gala

892patērētājiem

893160 Šajā tirgū bez apvienošanās dalībniekiem darbojas vēl arī

894citi piegādātāji - SIA "Eugesta un Partneri", Fasma,

895Sigito Krivicko įmonė (turpmāk - Fasma), SIA "Eļļas

896Grupa", SIA "Sanitex", u.c., kā arī lielākajiem

897mazumtirgotājiem ir savi PPZ produkti. Minētā informācija ir

898apkopota tabulā Nr. 8.

899Tabula Nr. 8

900Auzu pārslu

901tirgus gala patērētājiem

902Komersanti

9032019. gads

9042020. gads

9052021. gads

906Apjoms, t

907Tirgus daļa, %

908(*)

909Apjoms, t

910Tirgus daļa, %

911(*)

912Apjoms, t

913Tirgus daļa,

914%(*)

915DDZ

916(*)

917[30-40]

918(*)

919[30-40]

920(*)

921[40-50]

922RDZ

923(*)

924[30-40]

925(*)

926[40-50]

927(*)

928[40-50]

929PPZ kopā

930(*)

931[10-20]

932(*)

933[10-20]

934(*)

935[5-10]

936Malsena

937(*)

938[<0]

939(*)

940[<0]

941(*)

942[<0]

943Balti Veski

944(*)

945[<0]

946(*)

947[<0]

948(*)

949[<0]

950SIA

951"Valdemārs"

952(*)

953[5-10]

954(*)

955[5-10]

956(*)

957[10-20]

958Fasma (arī PPZ)

959(*)

960[5-10]

961(*)

962[5-10]

963(*)

964[10-20]

965Mazie piegādātāji

966(*)

967[1-5]

968(*)

969[1-5]

970(*)

971[1-5]

972kopā:

973(*)

974100

975(*)

976100

977(*)

978100

979Kopā apvienošanās

980dalībnieki

981[60-70]

982[60-70]

983[60-70]

984Avots: Ziņojumā ietvertā un tirgus

985dalībnieku sniegtā informācija

986161 Izvērtējot tabulā Nr. 8 iekļauto informāciju, secināms, ka

987auzu pārslu tirgū laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam kopumā

988būtiski ražotāji ir RDZ un DDZ, kuru zīmolu "Herkuless"

989un "Dobele" tirgus daļa ir ap (*) [60-70] %.

990Apvienošanās rezultātā notiks RDZ un DDZ darbības pārklāšanās,

991kas būtiski paaugstinās koncentrācijas līmeni šajā tirgū.

992Vienīgie apvienošanās dalībnieku konkurenti būs PPZ produkti,

993kurus ražo apvienošanās dalībnieki un Lietuvas uzņēmums Fasma, kā

994arī SIA "Voldemārs".

995162 (*).

996163 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā

997informācija par 2021. gadu.

998164 Apvienošanās rezultātā rudzu miltu tirgū gala patērētājiem

999radīsies augsta tirgus koncentrācija:

10001) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir ap 2

1001476;

10022) pēc apvienošanās HHI līmenis būs ap 4 584.

1003165 Analizējot tirgus dalībnieku tirgus daļu datus auzu pārslu

1004tirgū, ir secināms, ka auzu pārslu tirgū gala patērētājiem pastāv

1005plaša savstarpējā konkurence starp tirgus dalībniekiem. No MAXIMA

1006iegūtie dati norāda, ka visciešāk savstarpēji konkurē RDZ un

1007MAXIMA PPZ (Korelācijas koeficients - (*)), tomēr savstarpēji

1008konkurē arī DDZ un MAXIMA PPZ (Korelācijas koeficients - (*)) un

1009abi apvienošanās dalībnieki savstarpēji (Korelācijas koeficients

1010- (*)). No RIMI iegūtie dati norāda, ka visciešāk konkurē RDZ un

1011RIMI PPZ (Korelācijas koeficients - (*)) un apvienošanās

1012dalībnieku produkcija savstarpēji (Korelācijas koeficients -

1013(*)).

1014Tabula Nr. 9

1015Novirzīšanās

1016koeficienti auzu pārslu tirgū galapatērētājiem

1017RDZ patērētāju

1018izvēle pāriet uz:

1019Novirzīšanās

1020koeficients

1021Novirzīšanās

1022koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu

1023DDZ patērētāju

1024izvēle pāriet uz

1025Novirzīšanās

1026koeficients

1027Novirzīšanās

1028koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu

1029DDZ

103040 %

103133.60 %

1032RDZ

103360 %

103449.20 %

1035Valdo

103622 %

103718.48 %

1038Valdo

103919 %

104015.58 %

1041Maxima

104210 %

10438.40 %

1044Maxima

10455 %

10464.10 %

1047Rimi

10488 %

10496.72 %

1050Rimi

10515 %

10524.10 %

1053Activus

10541 %

10550.84 %

1056Activus

10570 %

10580.00 %

1059Avots: aptaujā iegūtā informācija

1060166 Analizējot no patērētāju aptaujas datiem iegūtos

1061novirzīšanās koeficientus auzu pārslu tirgū Latvijas teritorijā

1062galapatērētājiem, ir secināms, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji

1063visciešākie konkurenti salīdzinājumā ar citiem tirgus

1064dalībniekiem. Savstarpēji radītais konkurences ciešums nav

1065vienāds abos virzienos (40 % RDZ patērētāju pārietu uz DDZ

1066produkciju, savukārt 60 % DDZ patērētāju pārietu uz RDZ

1067produkciju), tomēr novirzīšanās koeficienti abos virzienos ir

1068uzskatāmi par augstiem. No novirzīšanās koeficientiem iegūto

1069informāciju pamato jau iepriekšminētā skeneru datu analīze, kurā

1070tika secināts, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji cieši konkurenti. No

1071iepriekšminētā izriet, ka apvienošanās rezultātā kviešu miltu

1072tirgū gala patērētājiem samazināsies konkurence un pazudīs

1073būtisks konkurences spiediens uz tirgus līderi, ņemot vērā, ka

1074apvienošanās dalībnieki konkrētajā tirgū ir lielākie tirgus

1075dalībnieki un savstarpēji visciešākie konkurenti.

1076167 Pēc apvienošanās apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa

1077būs ap (*) [60-70] %. Tādējādi auzu pārslu tirgū tiks būtiski

1078samazināta konkurence.

10795.5. Putru tirgus

1080168 Lietā iegūtā informācija par putru tirgu gala patērētājiem

1081apkopota tabulā Nr. 10.

1082Tabula Nr. 10

1083Putru tirgus

1084Uzņēmumi

10852019. gads

10862020. gads

10872021. gads

1088Apjoms, t

1089Tirgus daļa, %

1090(*)

1091Apjoms, t

1092Tirgus daļa, %

1093(*)

1094Apjoms, t

1095Tirgus daļa, %

1096(*)

1097DDZ

1098-

1099-

1100(*)

1101[<1]

1102(*)

1103[1-5]

1104RDZ

1105(*)

1106[60-70]

1107(*)

1108[70-80]

1109(*)

1110[70-80]

1111PPZ

1112(*)

1113[1-5]

1114(*)

1115[1-5]

1116(*)

1117[1-5]

1118Lantmannen (AXA)

1119(*)

1120[10-20]

1121(*)

1122[10-20]

1123(*)

1124[5-10]

1125SIA

1126"Felici"

1127(*)

1128[5-10]

1129(*)

1130[5-10]

1131(*)

1132[5-10]

1133Mazie piegādātāji un

1134citi43

1135(*)

1136[1-5]

1137(*)

1138[1-5]

1139(*)

1140[1-5]

1141kopā:

1142(*)

1143100

1144(*)

1145100

1146(*)

1147100

1148RDZ+DDZ

1149[60-70]

1150[60-70]

1151[80-90]

1152Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā

1153informācija

1154169 Tabulā Nr. 10 iekļautā informācija liecina, ka DDZ putras

1155uzsāka realizēt 2020. gadā. 2021. gadā apvienotā tirgus

1156dalībnieka tirgus daļa ir ap (*) [80-90] %.

1157170 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā

1158informācija par 2021. gadu.

1159171 Apvienošanās rezultātā rudzu miltu tirgū gala patērētājiem

1160radīsies augsta tirgus koncentrācija:

11611) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir ap 6

1162211;

11632) pēc apvienošanās HHI līmenis būs ap 6 679.

1164172 Analizējot tirgus dalībnieku tirgus daļas ātri

1165pagatavojamo putru tirgū, ir secināms, ka konkrētajā tirgū

1166apvienošanās dalībnieki nav savstarpēji ciešākie konkurenti

1167(*).

1168Tabula Nr. 11

1169Novirzīšanās

1170koeficienti putru tirgū galapatērētājiem

1171RDZ patērētāju

1172izvēle pāriet uz:

1173Novirzīšanās

1174koeficients

1175Novirzīšanās

1176koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu

1177DDZ patērētāju

1178izvēle pāriet uz

1179Novirzīšanās

1180koeficients

1181Novirzīšanās

1182koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu

1183DDZ

118444 %

118533.44 %

1186RDZ

118735 %

118821.70 %

1189Dr. Oetker

119013 %

11919.88 %

1192Dr. Oetker

11938 %

11944.96 %

1195Maxima

11965 %

11973.80 %

1198Maxima

11998 %

12004.96 %

1201Rimi

12024 %

12033.04 %

1204Rimi

120515 %

12069.30 %

1207Graci

12087 %

12095.32 %

1210Graci

12114 %

12122.48 %

1213Activus

12142 %

12151.52 %

1216Activus

12174 %

12182.48 %

1219Auga

12202 %

12211.52 %

1222Auga

12230 %

12240.00 %

1225Nesvita

12261 %

12270.76 %

1228Nesvita

12298 %

12304.96 %

1231Avots: Aptaujā iegūtā informācija

1232173 Analizējot no patērētāju aptaujas datiem iegūtos

1233novirzīšanās koeficientus putru tirgū Latvijas teritorijā

1234galapatērētājiem, ir secināms, ka novirzīšanās koeficienti starp

1235RDZ un DDZ nav tik augsti kā kviešu miltu, miltu maisījumu vai

1236auzu pārslu tirgos galapatērētājiem, tomēr tie savstarpēji ir

1237augstāki nekā ar citiem tirgus dalībniekiem, līdz ar to RDZ un

1238DDZ konkrētajā tirgū ir savstarpēji ciešākie tirgus dalībnieki.

1239No iepriekšminētā izriet, ka apvienošanās rezultātā kviešu miltu

1240tirgū gala patērētājiem samazināsies konkurence un pazudīs

1241būtisks konkurences spiediens uz tirgus līderi, ņemot vērā, ka

1242apvienošanās dalībnieki konkrētajā tirgū ir savstarpēji

1243visciešākie konkurenti un tuvākie aizvietotāji.

1244174 Pēc apvienošanās apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa

1245būs ap (*) [80-90] %. Tādējādi putru tirgū tiks būtiski

1246samazināta konkurence.

12475.6. Makaronu no mīkstajiem kviešu

1248miltiem tirgus

1249175 Konkurences apstākļi šajā tirgū ir atšķirīgi no citiem

1250Lietā definētajiem tirgiem, jo šajā tirgū Rimi un MAXIMA PPZ

1251produktu tirgus daļas ir līdzīgas DDZ un RDZ produktu tirgus

1252daļām. Taču problemātika rodas tāpēc, ka šo mazumtirgotāju PPZ

1253produktu lielāko daļu ražo apvienošanās dalībnieki. Tādējādi

1254apvienotajam tirgus dalībniekam šajā tirgū būs liela ietekme, jo

1255nav efektīvu konkurentu.

12565.7. Secinājumi

1257176 Izvērtējot šajā nodaļā secināto, tirgi, kuros apvienošanās

1258rezultātā konkrētajā tirgū samazināsies konkurence un pazudīs

1259būtisks konkurences spiediens uz apvienoto tirgus dalībnieku

1260(turpmāk - būtiski ietekmētie tirgi), ir:

12611) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas

1262teritorijā;

12632) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas

1264teritorijā;

12653) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas

1266teritorijā;

12674) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijas

1268teritorijā;

12695) sauso miltu maisījumu tirgus gala patērētājiem Latvijas

1270teritorijā;

12716) auzu pārslu tirgus gala patērētājiem Latvijas

1272teritorijā;

12737) putru tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā;

12748) makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus.

1Patērētāju aptaujas rezultāti

2177 Lai noskaidrotu patērētāju viedokli, iepirkšanās un

3izvēles paradumus miltu, miltu maisījumu, pārslu, ātri

4pagatavojamo putru produktiem Latvijā pēdējā gada laikā, KP veica

5patērētāju aptauju.

6178 Patērētāju aptaujā tika noskaidrots, ka pēdējā gada laikā,

7iegādājoties miltu, pārslu, putru un miltu maisījumu konkrētu

8ražotāju produkciju, respondenti visbiežāk ir iegādājušies:

9kviešu miltus - DDZ (73 %), miltu maisījumus - DDZ (78 %), auzu

10pārslas, kas satur auzas - DDZ (47 %), ātri pagatavojamās putras

11- RDZ (60 %).

12179 Par svarīgākajiem faktoriem, iegādājoties produktus

13konkrētajās preču kategorijās, respondenti ir atbildējuši

14līdzīgi, norādot, ka miltu un miltu maisījumu preču kategorijās

15svarīgākā ir kvalitāte, cena, zināms ražotājs, ka produkta

16izcelsmes valsts ir Latvija un produkts ir ekoloģiski ražots.

17Auzu pārslu un ātri pagatavojamo auzu pārslu preču kategorijā

18situācija ir līdzīga - patērētājiem svarīga kvalitāte, cena,

19apstāklis, ka produkta izcelsmes valsts ir Latvija, zināms

20ražotājs un produkts ir ekoloģiski ražots. Respondentu ieskatā,

21produkta novērtējums un iepakojuma dizains drīzāk nav būtiski vai

22ir nebūtiski, izvēloties produktu, savukārt kā būtiskākais,

23izvēloties produktu, ir kvalitāte un cena.

24180 Pieņemot, ka kāda miltu, pārslu, putru vai miltu maisījumu

25konkrētā produkta cena palielinātos par 5 %, taču citu ražotāju

26produkcijas cenas būtu palikušas nemainīgas, respondenti pārsvarā

27turpinātu pirkt konkrētā ražotāja produkciju vai arī pirktu kāda

28cita ražotāja produkciju. Ja konkrēto produktu cena palielinātos

29par 10 % un citu ražotāju produkcijas cenas paliktu nemainīgas,

30gandrīz puse respondentu pirktu kāda cita ražotāja produkciju.

31Abos gadījumos tikai maza daļa respondentu pārtrauktu pirkt

32konkrēto produktu.

33181 Pieņemot, ka kāds no miltu, pārslu, putru vai miltu

34maisījumu produktiem vairs nebūtu pieejams, pārliecinoši lielākā

35daļa respondentu pirktu konkrēto produktu no kāda cita ražotāja.

36Tikai salīdzinoši maza respondentu daļa pirktu alternatīvu

37aizstājēju citā preču kategorijā vai arī nepirktu produktu

38vispār.

39182 Iegādājoties miltu, pārslu, putru un dažādu maisījumu

40konkrētu ražotāju produktus, respondenti parasti izvēlas starp

41vairāku ražotāju produkciju, piemēram, pērkot auzu pārslas, kas

42satur auzas, starp vairāku ražotāju produkciju izvēlas 61 %

43respondentu, kviešu miltus - 59 %, miltu maisījumus - 55 % un

44ātri pagatavojamās putras - 55 %.

45183 Respondenti ir norādījuši, ka, iegādājoties konkrētos

46produktus, izvēloties kviešu miltus, tie izvēlas starp DDZ (97 %)

47un RDZ produkciju (76 %), par miltu maisījumiem - starp DDZ (95

48%) un RDZ produkcijām (58 %), par auzu pārslām, kas satur auzas -

49starp DDZ (77 %), RDZ (74 %) un Valdo (50 %) produkcijām, par

50ātri pagatavojamām putrām - starp RDZ (79 %) un DDZ produkcijām

51(48 %).

1Pircēju/klientu konkurss par

2izejvielu un PPZ produktu piegādi

3184 Izvērtējot uzņēmuma sniegto informāciju, var secināt, ka

4SIA "Orkla Latvija", SIA "Fazer Latvija",

5MAXIMA, Rimi, u.c. Latvijas industriālo miltu konkursos no

6apvienošanās dalībnieku konkurentiem faktiski ir piedalījušies

7Gdansky Mlynie, Kauno Grūdai, Podlaskie Zakłady Zbożowe S.A un

8citi ārvalstu uzņēmumi.

9185 Dati par iepirkumiem44 apraksta gadījumus, kad

10kāds no tirgus dalībniekiem uzvarēja iepirkumā jeb ieguva jaunu

11līgumu, kā arī gadījumus, kad kāds no tirgus dalībniekiem zaudēja

12potenciālo līgumu. Šādas kvantitatīvās analīzes mērķis ir

13novērtēt apvienošanās dalībnieku produktu savstarpējo

14aizvietojamību, mērot apvienošanās dalībnieku produktu tikšanās

15biežumu klientu iepirkuma procesā. EK norāda, ka iepirkumu

16analīze ir noderīgs veids, kā noteikt savstarpējo konkurences

17spiedienu starp tirgus dalībniekiem.45

18186 Tirgos, kur pakalpojuma sniedzēju vai preces piegādātāju

19nosaka, izmantojot iepirkumus, vēsturiskās tirgus daļas bieži

20vien var neliecināt par tirgus varu konkrētiem tirgus

21dalībniekiem. Šādos tirgos konkurence dažkārt izpaužas kā

22piedāvājumi par tirgu, nevis tieša, savstarpēja konkurence tirgū,

23un tādējādi faktiskajām tirgus daļām nav lielas ietekmes uz

24konkurences pakāpi. Piemēram, ja līgumi ir lieli un reti, viena

25līguma uzvarēšana vai zaudēšana var pilnībā mainīt tirgus daļu

26profilu. Uzņēmumi, kuru tirgus daļas nav lielas, bet kuri piedāvā

27līgumus, var ietekmēt konkurences pakāpi, ja vien to piedāvājumi

28ir ticami. Tomēr svarīgs ir ne tikai ticamo piedāvājumu skaits.

29Dažos iepirkumu tirgos ir iespējama intensīva konkurence arī ar

30ļoti mazu pretendentu skaitu.46

31187 Iepirkumu analīzes ietvaros tika apskatīti divi analīzes

32veidi - piedalīšanās analīze (participation analysis) un

33tuvākā konkurenta analīze (runner-up analysis).

34Piedalīšanās analīzes un tuvākā konkurenta analīzes mērķis ir

35noteikt apvienošanās dalībnieku savstarpējās konkurences ciešumu,

36novērtējot, cik bieži tie satiekas, piedaloties klientu

37iepirkumos, un cik bieži tie ieņem pirmo un otro vietu

38iepirkumā.47 EK IBM/Telelogic lēmumā ir

39norādījusi, ka faktiski daudzos gadījumos otrās vietas ieguvējs

40ir tas, kas nosaka iepirkuma cenu. Lai uzvarētu, tirgus

41dalībniekam pamatā ir jānosaka cena, kas ir tikai nedaudz

42pievilcīgāka klientam nekā nākamā labākā alternatīva. Tirgus

43dalībniekam, kurš uzvar, nav motivācijas noteikt absolūti zemāko

44cenu, ko pieļauj tā robežizmaksu līmenis, ja uzvarai pietiktu arī

45ar augstāku cenu.48 Apvienošanās rezultātā, pazūdot

46tuvākā konkurenta spiedienam, pastāv cenu pieauguma risks

47konkrētajā tirgū, ņemot vērā, ka uzvarētāja piedāvātajai cenai

48būtu jābūt nedaudz pievilcīgākai kā otrā tuvākā konkurenta

49piedāvājumam.49

50188 Piedalīšanās analīzē (participation analysis)

51iegūtie dati norāda (skat. turpmāk pievienoto Tabulu Nr. 12), ka

52DDZ un RDZ dalība iepirkumos kopumā pārklājas salīdzinoši biežāk

53nekā ar citiem tirgus dalībniekiem. No analizētajiem 327

54iepirkumiem (par laika periodu no 2017. līdz 2021.

55gadam50) DDZ un RDZ reizē ir piedalījušies (*) jeb (*)

56[40-50] % iepirkumu. Salīdzinājumam, DDZ un Kauno Grūdai reizē ir

57piedalījušies vien (*) [5-10] %, RDZ un Kauno Grūdai - (*) [5-10]

58%, DDZ un Fasma - (*) [1-5] %, RDZ un Fasma - (*) [5-10] % no

59visiem iepirkumiem. No iegūtajiem datiem ir secināms, ka starp

60apvienošanās dalībniekiem savstarpēji pastāv izteiktāki ciešāka

61konkurence nekā ar citiem tirgus dalībniekiem.

62189 Analizējot piedalīšanās analīzes datus attiecīgi

63konkrētajiem preču tirgiem, DDZ un RDZ dalība miltu produktu

64iepirkumos pārklājās (*) [60-70] % gadījumu, miltu maisījumu

65produktu iepirkumos - (*) [70-80] %, pārslu produktu iepirkumos -

66(*) [80-90] %, putru produktu iepirkumos - (*) [60-70] %,

67makaronu produktu iepirkumos (*) [30-40] %, savukārt griķu un

68rīsu produktu iepirkumos nepārklājas.

69190 Tuvākā konkurenta analīzē (runner-up analysis) tika

70salīdzināti gadījumi, kad abi apvienošanās dalībnieki ir

71piedalījušies vienā iepirkumā, ar gadījumiem, kad apvienošanās

72dalībnieki ir ieņēmuši pirmo un otro vietu. Apvienošanās

73dalībnieku dalība pārklājās (*) iepirkumos, no kuriem (*) jeb (*)

74[70-80] % gadījumos apvienošanās dalībnieki ir ieņēmuši pirmo un

75otro vietu.

76191 Analizējot tuvākā konkurenta analīzes datus attiecīgi

77konkrētajiem preču tirgiem, apvienošanās dalībnieki miltu

78produktu iepirkumos pirmo un otro vietu ieņēma (*) [80-90] %

79gadījumu, miltu maisījumu produktu iepirkumos - (*) [90-100] %,

80pārslu produktu iepirkumos - (*) [80-90] %, putru produktu

81iepirkumos - (*) [60-70] %, makaronu produktu iepirkumos

82(*) [30-40] %. Savukārt griķu un rīsu produktu iepirkumos

83DDZ un RDZ dalība nepārklājās, līdz ar to arī neveidojās

84savstarpēja konkurence.

85Tabula Nr. 12

86Iepirkuma

87analīze

88Preču kategorija

89Iepirkumu skaits

90Reizē piedalījās

91abi apvienošanās dalībnieki

92Īpatsvars, %

93(*)

94Apvienošanās dalībnieki ieņēma pirmo un otro vietu

95Īpatsvars, %

96(*)

97Apvienošanās dalībnieki bija vienīgie iepirkuma dalībnieki,

98%

99Miltu

100105

101(*)

102[60-70]

103(*)

104[80-90]

105[30-40]

106Miltu maisījumi

1079

108(*)

109[70-80]

110(*)

111[90-100]

112[40-50]

113Pārslas

11440

115(*)

116[80-90]

117(*)

118[60-70]

119[30-40]

120Putras

12110

122(*)

123[60-70]

124(*)

125[90-100]

126[0-5]

127Griķi

12822

1290

1300

1310

1320

1330

134Rīsi

13547

1360

1370

1380

1390

1400

141Makaroni*

14277

143(*)

144[30-40]

145(*)

146[70-80]

147[0-5]

148*-tika vērtēti visi produkti šajā kategorijā.

149Avots: tirgus dalībnieku sniegtā informācija

150192 Izvērtējot iepirkumu tirgus analīzē iegūtos datus, ir

151secināms, ka DDZ un RDZ ir savstarpēji cieši konkurenti vairākos

152preču tirgos - miltu, miltu maisījumu, pārslu, makaronu un putru

153preču tirgos.

154193 Lai gan makaronu preču tirgū apvienošanās dalībnieki ir

155savstarpēji cieši konkurenti, konkrētajā tirgū pastāv citi tirgus

156dalībnieki, kuri salīdzinoši regulāri piedalās iepirkumos. To

157pamato arī iepirkumu īpatsvars, kurā vienīgie dalībnieki bija

158apvienošanās dalībnieki - (*) [0-5] %.

159194 Līdzīga situācija veidojas arī putru preču tirgū, kur

160starp apvienošanās dalībniekiem pastāv cieša savstarpējā

161konkurence un visos konkrētā tirgus iepirkumos piedalījās vēl

162vismaz viens tirgus dalībnieks, tomēr ir jāņem vērā (*) līdz ar

163to, pat ja konkrētajos iepirkumos pastāv alternatīvas iespējas,

164spēcīgākas tirgus pozīcijas ir tieši apvienošanās

165dalībniekiem.

166195 Savukārt rīsu un griķu preču tirgus iepirkumos

167apvienošanās dalībnieku darbība nepārklājās, līdz ar to ir

168secināms, ka tie nav savstarpēji cieši konkurenti.

169196 Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka apvienošanās

170rezultātā miltu, miltu maisījumu, pārslu un putru preču tirgos

171industriālajiem klientiem var tikt būtiski samazināta konkurence,

172jo apvienošanās likvidētu svarīgu savstarpējās konkurences

173spiedienu, kā rezultātā jaunais tirgus dalībnieks varētu

174paaugstināt cenas pēc apvienošanās.

1Ieiešana Lietā definētajos tirgos

2un šķēršļi darbības paplašināšanai tajos

3197 Apvienošanās, visticamāk, neradīs vai nepalielinās tirgus

4varu vai atvieglos tās īstenošanu, ja ienākšana tirgū ir tik

5vienkārša, ka tirgus dalībnieki pēc apvienošanās kolektīvi vai

6vienpusēji nevarētu izdevīgi uzturēt cenu pieaugumu virs

7iepriekšējās apvienošanās līmeņa. Šāda ienākšana, visticamāk,

8atturēs no pret konkurenci vērstas apvienošanās tās sākumposmā

9vai atturēs vai neitralizēs ietekmi uz konkurenci. Ienākšana ir

10vienkārša, ja ienākšana ir savlaicīga, iespējama un pietiekama

11apjoma, rakstura un apjoma ziņā, lai atturētu vai neitralizētu

12ietekmi uz konkurenci.51

13198 Horizontālo pamatnostādņu 68. punkts paredz: "Lai

14iekļūšanu varētu uzskatīt par pietiekamu konkurences ierobežojumu

15pusēm, kas apvienojas, jāpierāda, ka novērst vai pārvarēt jebkādu

16iespējamo apvienošanās ietekmi uz konkurenci ir iespējams, un to

17var izdarīt laikus un pietiekami."52

18199 Izvērtēšanas pirmajā posmā novērtē, vai ienākšana var

19panākt ievērojamu ietekmi uz tirgu.53 Atbilstoši

20Horizontālajām pamatnostādnēm, ienākšana tirgū parasti var tikt

21atzīta par pietiekami savlaicīgu, ja tā notiek divu gadu

22laikā.54 Vienlaikus, ja būtiskai ietekmei uz tirgu

23būtu vajadzīgs ilgāks periods, ienākšana neatturēs vai

24neitralizēs ietekmi uz konkurenci. Savukārt otrajā posmā tiek

25novērtēts, vai konkrētā ienākšana būs rentabla un var tikt

26uzskatīta kā iespējamā reakcija uz apvienošanos, kas rada bažas

27par konkurenci. Ir jābūt ilgtermiņa dalībai tirgū, kas ir

28pietiekama, lai neitralizētu ietekmi uz konkurenci un izraisītu

29cenu kritumu līdz līmenim, kāds bija pirms apvienošanās, vai

30zemākam. Tādējādi šādas apņemšanās (ienākšanas tirgū) ienesīgums

31un nozīme ir jānosaka, pamatojoties uz iepriekšējām tirgus cenām

32ilgtermiņā. 55

33200 Ienākšana var nebūt pietiekama, pat ja tā ir savlaicīga un

34iespējama, ja būtisku aktīvu pieejamības ierobežojumi pastāvošās

35kontroles dēļ neļauj ienākt ar peļņu, lai sasniegtu nepieciešamo

36pārdošanas līmeni. Turklāt ienācēju produktu raksturs un apjoms

37var pilnībā neatbilst lokalizētajām pārdošanas iespējām, ko rada

38tiešas konkurences likvidēšana starp diferencētu produktu

39pārdevējiem.

40201 Lietas izpētes laikā tika iegūta informācija, ka

41patērētājiem mazumtirdzniecībā ir svarīga preču izcelsme,

42vienlaikus norādot, ka svarīgs ir preču cenas

43faktors.56 Savukārt Industriālo klientu gadījumā

44(*)57, ražotāju kvalitātes prasības un ražotāju

45ilglaicīgā un tradicionālā sadarbību ar RDZ un DDZ.

46202 KP, veicot šo analīzi, paļaujas uz Lietā iegūtajiem

47pierādījumiem, kas nosaka, vai ienākšana atbilst savlaicīguma,

48iespējamības un pietiekamības nosacījumiem. Vairāki aptaujātie

49uzņēmumi norādīja, ka šāda ienākšana nav sagaidāma, bet daži

50aptaujātie uzņēmumi norādīja uz šādu iespējamību.

51203 KP norāda, ka ienākšana tirgū, visticamāk, būs

52sarežģītāka, jo tirgū esošie apvienošanās dalībnieki spēj

53nosargāt savas tirgus daļas, piedāvājot attiecīgus līgumu

54noteikumus. Turklāt neveiksmīgas iekļūšanas augstais risks un

55izmaksas var samazināt jaunu konkurentu iekļūšanas varbūtību. Jo

56augstāks ir ar iekļūšanu saistīto zaudēto izmaksu līmenis, jo

57augstākas būs neveiksmīgas iekļūšanas izmaksas.58

58Būtiskas izmaksas un līdz ar to arī risks ir saistīts ar jaunas

59ražotnes izveidošanu. Citos ģeogrāfiskos tirgos darbojošos

60piegādātāju (potenciāli konkurējošo ražotāju) ienākšana vai

61paplašināšana Latvijas tirgū, pārdodot savas preces Latvijas

62pircējiem (mazumtirgotājiem, industriāliem pircējiem), ir

63atkarīga lielā mērā gan no tā, cik to cena būs konkurētspējīga

64papildu izmaksu dēļ, kas saistītas ar ienākšanai tirgū (piem.,

65loģistikas), gan pašu Latvijas pircēju noteiktām kvalitātes

66prasībām, ko šiem ārvalstu ražotājiem būtu jāspēj izpildīt, gan

67arī spējas piegādāt pieprasītos apjomus.

68204 KP norāda, ka pagātnes piemēri par iekļūšanu tirgū

69attiecīgajā nozarē un izstāšanos no tā var sniegt noderīgu

70informāciju par iekļūšanas šķēršļu lielumu. Lietā iegūtā

71informācija liecina, ka iepriekšējo 15-20 gadu laikā vairāki

72dzirnavnieki, kas ražošanu veica Latvijā Lietā definētos

73konkrētās preces tirgos, ir pametuši un nav konstatēta jauna

74veiksmīga uzņēmuma ienākšana, attīstot ražošanu Latvijā.

75Apvienošanās ietekmē, iespējams, tirgū parādīsies kāds jauns

76piegādātājs, bet ne jauns produktu ražotājs, kas darbojas

77Latvijas teritorijā. Tādējādi divi gadu laikā nav sagaidāma

78efektīva konkurenta ienākšana.

79205 Tā kā konkurence ir dinamisks process, novērtējot

80konkurences spiediena ietekmi uz apvienošanās dalībniekiem, nevar

81paļauties tikai uz esošo tirgus situāciju. Būtiski ir arī tādi

82faktori kā ietekme, ko radītu esošo konkurentu darbības

83paplašināšana vai potenciāli jaunu konkurentu ienākšana tirgū.

84Tirgus dalībnieku var atturēt no cenu celšanas, ja ir iespējama

85darbības paplašināšanās vai ienākšana tirgū un tā notiek

86piemērotā laikā un pietiekamā apjomā.

87206 Darbības paplašināšanas vai ienākšanas tirgū šķēršļi var

88būt dažādi. Tie var arī būt izmaksu un citu šķēršļu veidā. Arī

89paša dominējošā uzņēmuma rīcība var radīt šķēršļus ienākšanai

90tirgū, proti, ja šis uzņēmums ir izdarījis lielus ieguldījumus un

91ienācējam vai konkurentam jānodrošina identisks

92līmenis59.

93207 Šī lēmuma 5. punktā iekļautā informācija liecina, ka

94apskatītajā laika periodā būtiski ietekmētajos tirgos

95apvienošanās dalībnieku tirgus daļas ir lielas un stabilas. KP

96norāda, ka stabilas un lielas apvienotā tirgus dalībnieka tirgus

97daļas var liecināt, ka attiecīgajā tirgū ir piekļuves un darbības

98paplašināšanas šķēršļi.

99208 Lietā iegūtā informācija no mazumtirgotājiem liecina, ka

100būtiski ietekmētajos tirgos gala patērētājiem, jaunu tirgus

101dalībnieku, kas spēj radīt efektīvu konkurenci minētajās preču

102grupās, ienākšanas iespējamība vērtējama kā maza. Turklāt katram

103no mazumtirgotājam ir sava kārtība, kā jauns produkts tiek

104ieļauts konkrētā mazumtirgotāja sortimentā. Jauna produkta

105ieviešana sortimentā no piedāvājuma apstiprināšanas brīža var

106aizņemt no dažiem mēnešiem līdz pat gadam. Būtiskākie faktori

107jauna produkta ieviešanā ir: kvalitāte, cena, zīmols un preces

108dizains, ražotāja plāni mārketingam un produkta popularizēšanai

109un virzībai tirgū. Tādējādi minētais faktors var kļūt par būtisku

110barjeru jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai Latvijas lielāko

111mazumtirgotāju tīklos. Turklāt jāņem vērā, ka DDZ aktīvi strādā

112pie savu produktu sortimenta paplašināšanas mazumtirdzniecības

113tīklos.

114209 Lietas izpētes laikā tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka

115šķēršļus industriālajā miltu tirgū zināmā mērā rada maizes un

116konditorejas izstrādājumu ražotāju kvalitātes prasības miltiem un

117vietējām izejvielām pielāgotais tehnoloģiskais process, tomēr tās

118nevar tikt uzskatītas par būtiskām barjerām.

119210 KP secina, ka barjera tirgū radīsies, apvienošanās

120rezultātā būtiski ietekmētajiem tirgiem kļūstot būtiski

121koncentrētākiem, jo radīsies/pastiprināsies DDZ dominējošais

122stāvoklis šajos tirgos. Turklāt kopējais DDZ realizēto produktu

123portfelis, kurš tiks palielināts un pastiprināts ar RDZ

124produktiem, radīs būtiskas ienākšanas barjeras būtiski

125ietekmētajos tirgos.

1Pircēju iepirkuma vara

2211 Ne tikai konkurenti īsteno konkurences spiedienu uz

3piegādātāju, bet to var radīt arī pircēji. Pat uzņēmumi ar ļoti

4lielām tirgus daļām nevar pēc apvienošanās būtiski ietekmēt

5efektīvu konkurenci, jo īpaši darbojoties lielā mērā neatkarīgi

6no saviem pircējiem, ja pircējiem ir kompensējoša pirktspēja

7(countervailing buyer power). Kompensējoša pirktspēja šajā

8kontekstā būtu jāsaprot kā pircēja, šajā Lietā kā mazumtirgotāja

9un industriālā klienta, spēja komerciālās sarunās panākt

10vienošanos ar pārdevēju, kuras pamatā ir pircēja lielums,

11komerciālais nozīmīgums un spēja pārorientēties uz alternatīviem

12piegādātājiem.60

13212 Ņemot vērā EK praksi, pircēju vara ir ņemama vērā tikai

14gadījumos, kad apvienošanās notiek vidēji un augsti koncentrētos

15tirgos, vai saistībā ar citiem apstākļiem, kas ierobežo apvienoto

16uzņēmumu.61 EK lēmumos par pircēja varu vērtē četrus

17faktorus:

181) vai pastāv būtiskas, pastāvīgas alternatīvas vai klients

19var izteikt ticamus draudus;

202) vai pircējiem ir iniciatīva darboties;

213) vai pircēja vara izlīdzinās ar līdzīgu vai lielāku

22apvienotā uzņēmuma varu;

234) kāda ir mazāko klientu loma.

24213 KP norāda, ka pircējam - mazumtirgotājiem un

25industriālajiem klientiem - ir vara, ja ir citas pieejamas un

26īstenojamas alternatīvas, vai arī pircējs var izteikt citus

27ticamus draudus, lai iegūtu virsroku sarunās ar piegādātāju -

28apvienoto tirgus dalībnieku. Ja nav ticamas alternatīvas, tad

29pircējam nav tirgus varas. EK lietā SCA/Meta

30Tissue62 dominējošā stāvoklī esošajiem pārdevējiem

31bija 80-90 % tirgus daļu un EK atzina, ka pircējiem nav adekvātu

32alternatīvu: pārslēgties uz citiem piegādātājiem (citos

33ģeogrāfiskajos tirgos, uz citiem produktiem, ņemot vērā

34pārslēgšanās izmaksas), sponsorēt jaunu tirgus dalībnieku

35ienākšanu tirgū, uzsākt vai palielināt pašu ražošanu,

36mazumtirgotāju gadījumā izņemt no sortimenta vai novietot

37piegādātāju produktus sliktākās vietās veikalā, samazināt

38iepirktos daudzumus, u.c.

39214 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina (skat. 5.

40punktu), ka ietekmētajos tirgos apvienotā tirgus dalībnieka

41tirgus daļa gala patērētājiem paredzētajiem produktiem ir no

4260-80 %. Faktiski RDZ un DDZ konkurenti minētajos tirgos ir

43mazumtirgotāju privāto preču zīmju produkti, kuru konkurētspēju

44ierobežo fakts, ka minētos produktus ražo galvenokārt

45apvienošanās dalībnieki. Pārējo miltu, miltu maisījumu, pārslu

46piegādātāju tirgus daļas ir nelielas, turklāt daļa no tiem

47izplata tikai nišas produktus. Kviešu un rudzu miltu tirgos

48industriālajiem klientiem apvienošanās dalībnieku tirgus daļas

49arī ir vēl lielas.

50215 Ziņojumā norādīts, ka miltu un miltu izstrādājumu

51patēriņš, galvenokārt kviešu un rudzu maizei, ir ievērojami

52samazinājies, norādot uz vietējā tirgus samazināšanos.

53Samazinoties vietējam tirgum, samazinās iespējamība gūt peļņu,

54realizējot produkciju vietējos tirgos, tādējādi arī samazinās

55varbūtība jaunam tirgus dalībniekam ienākt attiecīgajos tirgos.

56Attiecīgi tas varētu būt kā kavējošais faktors jaunu piegādātāju

57ienākšanai miltu tirgos.

58216 Izvērtējot Lietā iegūto informāciju, tiek secināts, ka

59Latvijas lielākie mazumtirgotāji miltu, to maisījumu un auzu

60pārslu kategorijās nespētu tuvāko divu gadu laikā pārslēgties uz

61citiem piegādātājiem (citos ģeogrāfiskajos tirgos, uz citiem

62produktiem), jo šobrīd lielākajai daļai aptaujāto uzņēmumu nav

63zināmi potenciāli šo preču grupu piegādātāji, kas varētu būt

64efektīvi konkurenti RDZ un DDZ. Līdzīga informācija ir iegūta arī

65no industriālajiem klientiem.

66217 Mazumtirgotāji nevar atlikt miltu, to maisījumu un auzu

67pārslu un putru iegādi, jo šie produkti ir nepieciešami

68patērētājiem katru dienu. Arī industriālajiem klientiem

69izejvielas ir nepieciešamas nepārtraukti.

70218 Attiecībā par preču cenām Ziņojumā norādīts, ka, lai

71paaugstinātu sortimentā esošās preces cenu, DDZ obligāti ir

72jānosūta mazumtirgotājam vēstule ar izvērstu pamatojumu un

73iemeslu cenas paaugstināšanai. Bez šāda veida pamatojuma

74mazumtirgotājs DDZ cenas paaugstināšanas lūgumu nemaz nevērtē. Ja

75mazumtirgotājs nepiekrīt paaugstināt cenu un uzstāj uz

76līdzšinējās cenas saglabāšanu, tad attiecīgo preci mazumtirgotājs

77var pat izslēgt no sortimenta, ja DDZ nepiekrīt tās cenas

78saglabāšanai. Izvērtējot minēto informāciju, tiek secināts, ka,

79mazumtirgotājiem, kas darbojas konkurences apstākļos ar citiem

80mazumtirgotājiem, ir svarīgi saglabāt konkurētspējīgu sortimentu,

81kura būtisks elements ir preču cenas. Tāpēc KP skatījumā

82mazumtirgotājiem obligāti ir jāvērtē piegādātāju pamatojums cenu

83paaugstinājumam. Turklāt patērētāju rezultāti parādīja, ka

84apvienošanās rezultātā ietekmēto preču cenas ir viens no trijiem

85svarīgākajiem kritērijiem (otrs svarīgākais pēc preču

86kvalitātes), kurus izvērtē pircējs, izvēloties preces Lietā

87definētajos preču tirgos.

88219 11.01.2022. tikšanās laikā ar DDZ pārstāvjiem KP aicināja

89DDZ iesniegt pierādījumus par mazumtirgotāju pret DDZ īstenoto

90tirgus varu. 01.02.2022. KP saņēma DDZ paskaidrojumus un saraksti

91par laika periodu no 2015. līdz 2021. gadam. DDZ ir norādījusi,

92ka šī sarakste pierāda mazumtirgotāju noraidošu attieksmi pret

93produktu iepirkuma cenu paaugstināšanu un apstākli, ka jaunu

94produktu iekļaušana sortimentā ir ilgstošs process. Turklāt

95mazumtirgotāji, ja vien tie paši nevēlas, jaunus produktus

96sortimentā iekļauj nelabprāt un vilcinās atbildēt uz piegādātāju

97piedāvājumiem.

98220 Izvērtējot minēto informāciju, KP secina, ka, ņemot vērā

99laika posmu un iesniegto pierādījumu apjomu, ir bijuši tikai

100atsevišķi gadījumi, kad DDZ nav varējusi vienoties par miltu

101cenām un to sortimentu mazumtirdzniecības veikalos. (*).

102Izvērtējot minēto gadījumu, KP norāda, ka nevar izdarīt

103secinājumus attiecībā par to, cik ilgā laika periodā

104mazumtirgotājam būtu jāizvērtē piegādātāja priekšlikumi, jāņem

105vērā, ka mazumtirdzniecības veikala sortimenta vienību skaits ir

106mērāms tūkstošos. (*).

107221 Vairāki DDZ iesniegtie sarakstes piemēri ir attiecināmi uz

108tādiem tirgiem kā makaroni no cieto kviešu miltiem, rīsiem,

109griķiem, kuros konkurence netiek būtiski ietekmēta apvienošanās

110rezultātā. Turklāt šajos tirgos RDZ un DDZ ir salīdzinoši daudz

111konkurentu, tāpēc mazumtirgotāji var izvēlēties sev piemērotākos

112produktus no vairāku piegādātāju sortimenta.

113222 Minētais norāda, ka apvienotajam tirgus dalībniekam pēc

114darījuma pabeigšanas tādos tirgos kā milti (kviešu, rudzu, auzu),

115miltu maisījumi, auzu pārslas, makaroni no mīkstajiem kviešu

116miltiem, putras mazajos iepakojumos, kuru sastāvā ir auzu pārslu

117tirgos gala patērētājiem, izveidosies tirgus vara, un pircējiem,

118pat Latvijas lielākajiem mazumtirgotājiem, samazināsies

119piegādātāju izvēle.

120223 Ir sarežģīti izvērtēt, vai pircēja - mazumtirgotāja - vara

121ir līdzīga vai lielāka kā apvienošanās dalībniekiem kopā.

122Jautājums ir, kurai no pusēm ir lielāki zaudējumi, ja saistības

123tiek pārtrauktas. Ziņojumā ir norādīts, jau šobrīd DDZ lielāko

124daļu saražotās produkcijas eksportē, tādējādi varbūt DDZ varētu

125vismaz daļu no mazumtirgotāju neakceptētā preču apjoma

126eksportēt.

127224 Secināms, ka gadījumos, kad apvienošanās rezultātā

128izveidojas lielas apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļas

129būtiski ietekmētajos tirgos, mazumtirgotāju iepirkuma vara,

130iespējams, nevarēs radīt pietiekamu pretspēku, jo darījuma vara

131visdrīzāk piederēs apvienotajam uzņēmumam un pircēju izvēles

132iespējas būs ierobežotas. KP pieļauj, ka prognozējamā situācija

133var izvērsties arī tādējādi, ka darījuma partneri būs līdzīgās

134pozīcijās. EK pie līdzīgiem konkurences apstākļiem apšaubīja

135argumentu par mazumtirgotāju iepirkuma varu, jo pircējam nav citu

136variantu, kā sadarboties ar apvienoto tirgus

137dalībnieku.63

1Apvienošanās ietekme

2ietekmētajos tirgos

3225 RDZ un DDZ apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai

4(nekoordinētā ietekme) konkurencei rudzu un kviešu miltu tirgos

5gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem, kā arī auzu

6pārslu, miltu maisījumu un putru tirgos gala patērētājiem.

7Apvienošanās rezultātā būtiski samazināsies konkurences spiediens

8attiecībā uz DDZ minētajos tirgos, ko iepriekš radīja tā tuvākais

9konkurents RDZ. Pārējie tirgus dalībnieki (ieskaitot mazos tirgus

10dalībniekus, kā arī mazumtirgotāju privāto preču zīmju produktus)

11var izdarīt nelielu ietekmi, un faktiski tie nespēs izdarīt

12nepieciešamo konkurences spiedienu uz apvienoto tirgus

13dalībnieku.

14226 Ievērojot iepriekš minēto, vērtējot apvienotā tirgus

15dalībnieka tirgus daļas Lietā definētajos būtiski ietekmētajos

16mazumtirdzniecības un industriālajos tirgos un tirgus

17koncentrāciju tajos, secināms, ka izpildās priekšnosacījumi, lai

18secinātu, ka RDZ un DDZ apvienošanās būtiski samazinās konkurenci

19būtiski ietekmētajos tirgos un radīs apvienotā tirgus dalībnieka

20dominējošo stāvokli šajos tirgos, tostarp arī ietekmējot efektīvu

21konkurenci tajos. Apvienošanās rezultātā ietekmētajos tirgos var

22tikt nodarīts būtisks kaitējums, kas novedīs pie cenu

23celšanas.

24VI Bankrotējoša

25uzņēmuma aizsardzība

26227 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu "Konkurences

27padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai

28nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski

29samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū."

30Horizontālo pamatnostādņu 89. punkts paredz, ka "Komisija

31var nolemt, ka citādi problemātiska apvienošanās tomēr ir

32saderīga ar kopējo tirgu, ja viena no apvienošanās pusēm ir

33bankrotējošs uzņēmums." Ņemot vērā minēto un Ziņojumā

34norādīto, ka RDZ ir bankrotējoša uzņēmuma pazīmes un būtu

35piemērojama bankrotējoša uzņēmuma aizsardzība (turpmāk - BUA), KP

36saredz pamatu izvērtēt Horizontālajās pamatnostādnēs noteikto

37kritēriju BUA piemērošanai īstenošanos. 64

38228 Gadījumā, ja konkurences struktūra pasliktinātos tirgū arī

39gadījumā, ja apvienošanās tiktu aizliegta, jo mērķsabiedrība bez

40apvienošanās izietu no tirgus, nav pamata secināt, ka

41apvienošanās rezultātā būtiski samazināsies konkurence konkrētajā

42tirgū. 65

1Bankrotējoša uzņēmuma

2aizsardzība

3229 EK ir norādījusi, ka citādi problemātiska apvienošanās

4tomēr ir saderīga ar kopējo tirgu, ja viena no apvienošanās pusēm

5ir bankrotējošs uzņēmums vai uzņēmumu grupas daļa. Galvenā

6prasība ir, lai nebūtu pamata apgalvot, ka konkurences struktūras

7pasliktināšanos, kas seko pēc apvienošanās, ir izraisījusi

8apvienošanās. Tā notiks, ja tirgus konkurences struktūra

9pasliktinātos vismaz tikpat lielā mērā arī bez

10apvienošanās66, jeb citiem vārdiem, konkurences

11situācija tirgū pasliktinātos arī gadījumā, ja apvienošanās tiktu

12aizliegta.

13230 Lai piemērotu Bankrotējoša uzņēmuma aizsardzību (turpmāk -

14BUA), EK par īpaši būtiskiem uzskata trīs kritērijus:

151) šķietami bankrotējošo uzņēmumu tuvākajā

16nākotnē67 varētu izstumt no tirgus tā finansiālo

17grūtību dēļ, ja to nepārņem cits uzņēmums;

182) nav alternatīvas iegādes, kas būtu mazāk vērsta pret

19konkurenci nekā paziņotā apvienošanās;

203) ja apvienošanās nenotiktu, bankrotējošā uzņēmuma aktīvi

21nenovēršami pamestu tirgu68.

22231 Turklāt EK norāda, ka apvienošanās dalībniekiem ir laikus

23jāsniedz būtiska informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka

24konkurences struktūras pasliktināšanos, kas seko pēc

25apvienošanās, nav izraisījusi apvienošanās69.

2611.1. RDZ iziešana no tirgus

27gadījumā, ja to nepārņems cits uzņēmums

28232 Pirmais no kritērijiem pieprasa, lai apvienošanās

29dalībnieki demonstrē, ka bankrotējošā uzņēmuma bizness vairs nav

30dzīvotspējīgs tādā veidā, kā pašlaik tas tiek

31organizēts70, un nav pieejamas tādas alternatīvas, kā

32restrukturizācija, aizņemšanās vai tiesiskās aizsardzības

33process, līdz tiks normalizēts uzņēmuma finansiālais

34stāvoklis71, kā arī ne uzņēmuma kapitāldaļu turētāji,

35ne arī kādi citi investori nav gatavi veikt ieguldījumus, lai

36uzņēmums turpinātu darbību tirgū. EK norāda, ka informāciju par

37uzņēmuma stāvokli var gūt no tādiem uzņēmuma finanšu rādītājiem

38kā rentabilitāte, likviditāte un finanšu

39stabilitāte72.

40233 Ņemot vērā Ziņojumā sniegto, kā arī papildus iegūto

41informāciju, KP secina, ka RDZ finanšu rādītāji norāda uz

42negatīvām attīstības tendencēm. Lai arī RDZ likviditātes un

43finanšu stabilitātes koeficienti atbilst vispārpieņemtajām normām

44un/vai vidējām pārtikas produktu ražošanas nozarē, vienlaikus

45rentabilitāte ir negatīva, t.i., zemāka par normu, jo RDZ pēdējos

46trīs gadus, no 2019. līdz 2021. gadam, strādā ar būtiskiem

47zaudējumiem.

48234 Papildus apvienošanās dalībnieku sniegtā informācija

49norāda, ka, turpinot RDZ darbību 2021. un 2022 gadā, tika

50prognozēti zaudējumi vairāk kā (*) euro (EBITDA (*)

51euro), tomēr šobrīd pēc budžeta prognožu revīzijas,

52zaudējumi varētu sastādīt jau (*) euro (EBITDA (*)).

53Papildus šobrīd ir izveidojies RDZ parāds (*) euro apmērā,

54kas arī sastāda pašreizējo RDZ darba kapitālu. Par RDZ

55finansiālajām grūtībām liecina arī nespēja piesaistīt atbilstošus

56finanšu resursus no finanšu iestādēm (*).

57235 Attiecība uz tiesiskās aizsardzības uzsākšanu apvienošanās

58dalībnieki norāda (*).

59236 Lai detalizētāk novērtētu RDZ finansiālo stāvokli un

60maksātspēju, KP papildus izmantoja finanšu analīzes metodes

61uzņēmuma maksātnespējas prognozēšanai. Bankrota iespējamības

62noteikšanas modeli pagājušā gadsimta 60. tajos gados izstrādāja

63ekonomists E. Altmans. Tajā tiek izmantoti finanšu koeficienti

64dažādās kombinācijās, un viena no statistikas metodēm - saliktā

65diskriminanta analīzes metode (multiple discriminant analysis

66- MDA). Vēlākajos gados E. Altmans uzlaboja sākotnējo

67modeli73, piemērojot to dažādām nozarēm un uzņēmumu

68izmēriem. Tāpat sākotnējo E. Altmana bankrota iespējamības modeli

69ir analizējuši un pilnveidojuši ekonomisti gan pasaulē, gan arī

70Latvijā.

71237 Lai veiktu RDZ bankrota iespējamību, tika veikta analīze,

72izmantojot trīs bankrota iespējamības noteikšanas modeļus:

731) E. Altmana modeli lielajiem, biržā nekotētajiem ražošanas

74uzņēmumiem;

752) G. Springeita modeli74;

763) Latvijas, R. Šorina un I. Voronovas izstrādāto

77modeli75.

78238 (*).

79239 E. Altmana modelis uzrāda Z koeficientu nedaudz zem 2, kas

80norāda uz to, ka uzņēmumam pastāv bankrota iespējamība, savukārt

81G. Springeita modelis pēdējiem četriem gadiem uzrāda Z

82koeficienta vērtību robežās 0.46-0.66, kas atbilstoši šim modelim

83norāda uz ļoti augstu bankrota iespējamību (Z<0.935). Savukārt

84R. Šorina un I. Voronovas izstrādātais bankrota iespējamības

85modelis, kas veidots, lai piemērotos Latvijas finanšu uzskaites

86īpatnībām, uzrāda Z vērtību robežās no -0.1 līdz -0.55, kas

87norāda uz augstu bankrota iespējamību (Z<0).

88240 Divi no bankrota iespējamības modeļiem uzrāda augstu vai

89ļoti augstu bankrota iespējamību. Var secināt, ka RDZ ir

90finansiālas grūtības un pastāv augsta bankrota iespējamība un

91iziešana no tirgus, ja to nepārņems cits uzņēmums. Tādējādi

92izpildās pirmais Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktais

93kritērijs.

9411.2. Alternatīvas iegādes, kas būtu

95mazāk vērsta pret konkurenci, neesamība

96241 Otrais kritērijs prasa, lai apvienošanās dalībnieki

97demonstrē, ka tiešām nav alternatīvas iegādes, kas būtu mazāk

98vērsta pret konkurenci. Tas nozīme, ka jāsniedz pārliecinoši

99pierādījumi par centieniem atrast alternatīvu pircēju, pirms

100pieņemts lēmums par problemātisko apvienošanos76.