3. pants

Preces tirgus noteikšana

23 Lietas izpētē tika secināts, ka tādos tirgos kā makaronu no

cieto kviešu miltiem, pākšaugu, griķu, rīsu, grūbu, putraimu,

mannas, musli tirgos vai nu apvienošanās ietekme ir nenozīmīga,

vai arī šie tirgi ir salīdzinoši mazāk nozīmīgi, tāpēc Lietas

izpētē netiks veikta šo tirgu detalizēta analīze. Savukārt

attiecībā uz graudu iepirkuma tirgu Lietas izpētē iegūtā

informācija liecina, ka šajā tirgū pastāv konkurence un konkrētās

apvienošanās ietekme nebūs nozīmīga.

3.1. Miltu tirgus

24 Ziņojumā ir norādīts, ka miltus iegūst, sasmalcinot labības

graudus, sēklas, augļus, pupas vai saknes. Miltus atkarībā no to

ieguves veida, sastāva, kvalitātes īpašībām iedala atkarībā no

graudiem, no kuriem tie iegūti (kviešu un rudzu).1

Tradicionāli milti tiek ražoti no kviešiem un rudziem, tomēr

miltus var ražot arī no miežiem, griķiem, rīsiem, speltas,

kukurūzas, auzām, zirņiem un daudzām citām dažādām izejvielām.

Dažādu graudu miltu īpašības un līdz ar to arī pielietojums

atšķiras, piemēram, kviešu un rudzu miltu pielietojums ir

atšķirīgs, jo no katra no šo miltu veidiem tiek cepta atšķirīga

maize (baltmaize, rupjmaize u.c. veida maize).2

Atšķiras arī miltu tipi, ko nosaka atkarībā no lipekļa un pelnu

satura miltos,3 un to pielietojuma.4

25 Ziņojumā norādīts, ka rudzu miltu pieprasījums ir būtiski

mazāks salīdzinājumā ar kviešu miltiem. Atšķiras arī rudzu un

kviešu miltu malšanas tehnoloģija un tehniskais aprīkojums. Rudzu

miltu pārdošanas apjoms mazumtirdzniecībā veido aptuveni 2 % no

visiem mazumtirdzniecībā pārdotajiem miltiem gan pēc apjoma

tonnās, gan apgrozījuma euro.5

26 Ziņojumā norādīts, ka DDZ ražo un realizē pamatā kviešu un

rudzu miltus, kā arī nelielos apjomos auzu miltus, kas to zemā

pieprasījuma un ražošanas apjomu dēļ uzskatāms par nišas

produktu. Rudzu miltus DDZ iepērk no mātes sabiedrības Tartu

Mill.

27 RDZ un Malsena papildus kviešu un rudzu miltiem, kā arī

nišas produktam auzu miltiem ražo un realizē arī tādu miltu

veidus kā griķu un speltas miltus. Arī šie miltu veidi tāpat kā

auzu milti ir uzskatāmi par nišas produktu, jo ir ierobežota

pieprasījuma produkti.

28 Ņemot vērā minēto, Lietas izpētē kviešu milti un rudzu

milti to izmantošanas atšķirību dēļ katrs tiek vērtēti kā

atsevišķi konkrēto preču tirgi. Savukārt visu citu veidu miltu

tirgi to nelielā pieprasījuma dēļ abos realizācijas kanālos (gala

patērētājiem un industriālajiem klientiem) Lietas izpētē netiks

analizēti.

29 Miltu ražotāji kviešu un rudzu miltus iedala vairākās

šķirās jeb tipos. Katram miltu tipam ir raksturīgs atšķirīgs

minerālvielu daudzums. DDZ sniegtā informācija par uzņēmumu

realizēto preču sortimentu liecina, ka uzņēmums atsevišķiem

industriālajiem klientiem ražo miltus pēc to īpašas receptes.

Ziņojumā ir norādīts, ka KP līdzšinējā praksē kviešu un rudzu

miltu tirgus nav definējusi šaurāk pēc to tipiem, secinot, ka

tirgu nav nepieciešams segmentēt pa atsevišķiem miltu

tipiem.6 Izvērtējot Ziņojumā un pašlaik Lietas izpētē

iegūto informāciju, var secināt, ka tālāka segmentēšana pa miltu

tipiem nav nepieciešama un ir atbalstāma Ziņojumā iekļautā

konkrētās preces definīcija saistībā ar miltiem, iedalot tos

atkarībā no paredzētā miltu realizācijas kanāla (patēriņa

veida):

1) milti, kas tiek realizēti industriālajiem klientiem un

vairumtirgotājiem (turpmāk- industriālie klienti):

- industriālie klienti izmanto miltus kā izejvielu savu

produktu ražošanai. Šeit ietilpst ne tikai dažāda lieluma maizes

ceptuves, konditorejas, pelmeņu ražotāji, bet arī HoReCa

segments7. Šajā segmentā milti tiek realizēti beztaras

veidā (neiepakoti) vai iepakoti, sākot no 2 kg iepakojumiem līdz

pat 50 kg maisiem un lielmaisiem (big bag);

- vairumtirgotāji veic miltu tālāku realizāciju, tālākie

realizācijas kanāli nav zināmi (fasēti sākot no 1 kg iepakojuma

līdz pat 50 kg maisiem).

2) milti, kas tiek realizēti mazumtirgotājiem - veikalu ķēdēm,

kā arī neatkarīgajiem veikaliem (neietilpst veikalu ķēdēs), kuri

tos tālāk realizē gala patērētājiem.

30 Arī citu valstu praksē, piemēram, Vācijas Konkurences

uzraudzības iestāde Bundeskartellamt, definējot konkrētās preces

tirgu, ir iedalījusi to atkarībā no paredzētā realizācijas kanāla

- industriālajiem klientiem (ražotājiem) un mazumtirgotājiem

(mājsaimniecībām), norādot, ka atšķiras gan produkta īpašības,

gan tā iepakojuma tilpums.8

31 Pamatojoties uz KL 1. panta 4. punktu un ņemot vērā

iepriekšējo KP praksi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu

pieeju, Lietā definēti šādi konkrētie preču tirgi miltu preču

grupā:

1) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem;

2) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem;

3) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem;

4) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem.

3.2. Sauso miltu maisījumu

tirgus

32 Ziņojumā norādīts, ka apvienošanā iesaistītās sabiedrības

ražo dažādus sausos maisījumus, kas paredzēti ātrai un vieglai

dažādu konditorejas un kulinārijas izstrādājumu pagatavošanai,

piemēram, pankūku, kēksu, mafinu, cepumu, dažādu kūku, picu,

rauga mīklas, desertu u.c. gatavošanai. Sausie maisījumi nodalāmi

no citiem apvienošanās dalībnieku ražotajiem un/vai fasētajiem

produktiem, jo tie ir gatavi tūlītējai ēdiena pagatavošanai,

pievienojot ūdeni un/vai taukvielas un termiski apstrādājot.

Maisījumiem vai pagatavotam produktam var pievienot dažādas

piedevas pēc individuālām vēlmēm. Lietas izpētē vērtēti

maisījumi, kas ražoti no graudaugu produktiem.

33 Ziņojumā minēts, ka ražošanas procesā ražotājs var viegli

pārslēgties no viena sausā maisījuma ražošanas uz cita maisījuma

ražošanu. Tāpat iespējams izstrādāt jaunas sauso maisījumu

receptes un piedāvāt jaunu sauso maisījumu veidus. Šajā produktu

grupā tiek apvienoti visi sausie maisījumi, jo to izdalīšana

katrā atsevišķā produktā nav lietderīga - katra produkta

atsevišķais apjoms nav nozīmīgs, savukārt gan ražošanas, gan

pagatavošanas process ir līdzīgs. No veikalu plauktos esošā

piedāvājuma secināms, ka katrs ražotājs veido savas unikālas

sauso maisījumu receptes.

34 Ziņojumā norādīts, ka sauso maisījumu sortiments

apvienošanās dalībniekiem ir plašs un pamatā atšķirīgs, jo pat

vienāda veida produktiem receptes ir atšķirīgas. DDZ sausos

maisījumus ražo un realizē ar savu preču zīmi, kā arī klientu

privātajām preču zīmēm (turpmāk - PPZ), arī RDZ sortimentā ir

dažādi sausie maisījumi.

35 Industriālajiem klientiem apvienošanās dalībnieki pamatā

piedāvā tāda paša veida (receptes) sausos maisījumus kā gala

patērētājiem, ko pēc klientu pieprasījuma iespējams fasēt

lielākos iepakojumos. Lietas izpētē tika secināts, ka sauso

maisījumu tirgus industriālajiem klientiem ir mazāk nozīmīgs

tirgus, tāpēc šis tirgus Lietas izpētē nav analizēts.

36 Līdz ar to kā konkrētās preces tirgus definējams sauso

maisījumu tirgus gala patērētājiem.

3.3. Auzu pārslu tirgus

37 Apvienošanās dalībnieki ražo un realizē dažādu graudu

pārslas, t.i., auzu, griķu, rīsu, u.c. graudu pārslas, kā arī

dažādu pārslu maisījumus.

38 Ziņojumā ir norādīts, ka pazīstamākās un pieprasītākās no

graudaugu pārslām ir auzu pārslas. Auzu pārslas iegūst, tvaicētu

auzu graudu saplacinot starp diviem masīviem veltņiem. Patērētāju

ērtībai tiek ražotas arī ātri vārāmās auzu pārslas, kuras iegūst,

tvaicētu auzu graudu vispirms sašķeļot divās vai trīs daļās un

tad saspiežot, tādējādi iegūstot mazākas un plānākas pārslas.

Parasto auzu pārslu pagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks nekā

ātri vārāmo auzu pārslu pagatavošanai. Gan parastās, gan ātri

vārāmās pārslas klasificējas kā pilngraudu. Tāpat tirgū pieejamas

arī citu graudaugu pārslas, piemēram, rīsu, kviešu, miežu, rudzu,

griķu pārslas. Katram pārslu veidam atšķiras īpašības un

uzturvērtība. Tiek ražoti arī dažādi pārslu maisījumi, vienā

iepakojumā apvienojot līdz pat septiņiem dažādu pārslu

veidiem.

39 No apvienošanās dalībniekiem un to saistītajām sabiedrībām

graudaugu pārslas ražo DDZ un RDZ. Tāpat auzu pārslas realizē

Balti Veski, Malsena un Tartu Mill.

40 DDZ visu veidu pārslas tirgo gan ar Dobeles preču zīmēm,

gan arī klientu privātajām preču zīmēm. Igaunijas tirgum pārslas

tiek ražotas ar Tartu Mill preču zīmi.

41 Ziņojumā norādīts, ka, tā kā dažādu graudaugu pārslas no

pieprasījuma viedokļa savā starpā var tikt aizvietotas un

ražošanas tehnoloģijas būtiski neatšķiras, tās nav nepieciešams

nodalīt citu no citas atsevišķi un tās visas būtu iekļaujamas

vienā tirgū. Arī pilngraudu un pilngraudu ātri vārāmās auzu

pārslas ir apvienojamas vienā preču grupā, jo tās ir savstarpēji

aizvietojamas.

42 Lietas izpētē iegūtā informācija no Latvijas lielākajiem

mazumtirgotājiem liecina, ka kviešu, miežu, rudzu, griķu pārslas

veikalos tiek realizētas nelielā apjomā, tāpēc šos tirgus var

uzskatīt par maznozīmīgiem un detalizēta izpēte par šo pārslu

tirgiem Lietas izskatīšanas laikā nav veikta, pievēršoties auzu

pārslu tirgum, definējot to un iekļaujot šajā tirgū auzu pārslas

un pārslu maisījumus, kuru sastāvā pamatā ir auzu pārslas.

43 Ziņojumā norādīts, ka bioloģiskās un konvencionālās

graudaugu pārslas ir apvienojamas vienā preču grupā, jo tās ir

aizvietojamas. Pašreiz vēl ir vērojamas cenu atšķirības starp

konvencionāli un bioloģiski audzētiem graudiem, un secīgi arī no

tiem ražotām pārslām. Taču, palielinoties bioloģiski audzēto

graudu apjomam, samazināsies to cena. Tā rezultātā samazināsies

arī starpība starp konvencionālajām un bioloģiskajām pārslām, un

produkti kļūs aizvietojamāki. Līdz ar to bioloģiskā produkcija

cenas ziņā patērētājiem kļūs pieejamāka.

44 KP piekrīt Ziņojumā norādītajam un secina, ka konkrētajā

auzu pārslu tirgū ir iekļaujamas gan bioloģiskās, gan

konvencionālās auzu pārslas un to maisījumi.

45 Līdzīgi kā miltiem un sausajiem maisījumiem arī auzu pārslu

realizācija nodalāma divos realizācijas kanālos: graudaugu pārslu

tirgus gala patērētājiem un graudaugu pārslu tirgus

industriālajiem klientiem. Lietas izpētē tika secināts, ka auzu

pārslu tirgus industriālajiem klientiem ir mazāk nozīmīgs tirgus,

tāpēc šis tirgus Lietas izpētē nav analizēts.

46 Ņemot vērā minēto, kā konkrētais preču tirgus ir nosakāms

auzu pārslu tirgus gala patērētājiem.

3.4. Ātri pagatavojamo putru

trauciņos un putru tirgus

47 RDZ ražo Latvijas patērētājiem dažādu garšu ātri

pagatavojamās biezputras trauciņos un vienas porcijas papīra

iepakojumos ar zīmolu Herkuless. Savukārt Ziņojumā

norādīts, ka DDZ 2020. gada nogalē uzsāka ražot četru veidu ātri

pagatavojamās putras trauciņos: pilngraudu auzu putra ar ķiršiem,

pilngraudu auzu putra ar avenēm, bioloģiska auzu putra ar upenēm

un bioloģiska auzu putra ar zemenēm. Putras tiek ražotas,

sajaucot pilngraudu ātri vārāmās pārslas ar kaltētiem ogu

gabaliņiem, pievienojot cukuru un sāli. Putras tiek fasētas un

tirgotas 50 g plastmasas trauciņos.

48 Šī produkta fasējums (50 g vai cits līdzīgs daudzums)

paredzēts vienai ēdienreizei, un, lai putra būtu gatava

lietošanai, tā jāaplej ar karstu ūdeni.

49 Tādējādi DDZ un RDZ darbība pārklājas ātri pagatavojamo

putru ražošanā un realizācijā.

50 KP norāda, ka putras trauciņos vai mazajos iepakojumos ir

lietderīgi izdalīt no graudaugu pārslu grupas, jo ražojot tām

tiek pievienotas papildu izejvielas, fasējums ir mazs un

paredzēts vienai ēdienreizei, savukārt iepakojums paredzēts arī

kā trauks putras pagatavošanai (turpmāk - putras mazajos

iepakojumos, arī putras). Šis produkts kļūst arvien pieprasītāks

patērētājiem, tā ir veselīga alternatīva kā ieturēt ātru

maltīti.

51 Ņemot vērā minēto, Lietas izpētes laikā secināts, ka putras

mazajos iepakojumos gala patērētājiem ir izdalāmas un definējamas

kā atsevišķs konkrētais tirgus - putru tirgus.

3.5. Makaronu no mīkstajiem kviešu

miltiem tirgus

52 DDZ ir norādījusi, ka makaronu no cietajiem kviešu miltiem

un mīkstajiem kviešu miltiem ražošanas process tiek veikts uz

vienas un tās pašas tehnoloģiskās līnijas. Atšķiras tikai

nelielas ražošanas procesa tehnoloģiskās nianses un galvenā

izejviela - cieto vai mīksto kviešu milti. Ir salīdzinoši viegli

pārslēgties no viena makaronu veida ražošanas uz otru. Mīksto

kviešu makaroni ietilpst zemākas cenas kategorijā, jo galveno

izejvielu mīkstos kviešus audzē Latvijas teritorijā. Cietos

kviešus nepieciešams importēt un to cena ir no 40-100 % augstāka

nekā mīkstajiem kviešiem.

53 DDZ ir norādījusi, ka patēriņa ziņā Latvijā iecienītāki ir

cieto kviešu makaroni. Pēc Nielsen datiem 2019. gadā (*) %

no kopējā pārdošanas apjoma Latvijā sastādīja tieši cieto kviešu

makaroni.

54 Cieto kviešu makaronus patērē pircēji, kuriem cena nav

būtiskākais faktors, izvēloties produktu. Savukārt mīksto kviešu

makaronus cena ir divas līdz trīs reizes zemāka kā cieto miltu

makaroniem, tādēļ tos iegādājas mazāk nodrošināts un cenas

jūtīgāks patērētājs.

55 Lietā iegūtā informācija liecina, ka pastāv būtiskas

atšķirības abu makaronu veidu piegādes struktūrā, t.i., cieto

kviešu miltu makaronu piegādi veic daudzi uzņēmumi, bet mīksto

kviešu makaronu piegādē - gan ražotāju preču zīmju, gan PPZ preču

piegādē - dominē apvienošanās dalībnieki DDZ un Amber Pasta.

56 Izvērtējot DDZ sniegto informāciju un Lietas izpētē iegūto

informāciju, KP secina, ka cieto un mīksto kviešu makaronu

piegādē un patēriņā pastāv būtiskas atšķirības, tāpēc ir pamats

izvērtēt atsevišķi mīksto kviešu makaronu tirgu.

57 Vēl Lietas izpētē analizēts graudu iepirkuma tirgus, bet

nav analizēti miltu maisījumu industriālajiem klientiem, mannas,

kliju, pākšaugu, griķu, grūbu, putraimu, musli un graudaugu

vairumtirdzniecības tirgi, jo šie tirgi ir salīdzinoši

maznozīmīgāki par citiem Lietā apskatītajiem tirgiem, vai

apvienošanās dalībnieku darbība tajos nepārklājas.