3. pants

1Preces tirgus noteikšana

223 Lietas izpētē tika secināts, ka tādos tirgos kā makaronu no

3cieto kviešu miltiem, pākšaugu, griķu, rīsu, grūbu, putraimu,

4mannas, musli tirgos vai nu apvienošanās ietekme ir nenozīmīga,

5vai arī šie tirgi ir salīdzinoši mazāk nozīmīgi, tāpēc Lietas

6izpētē netiks veikta šo tirgu detalizēta analīze. Savukārt

7attiecībā uz graudu iepirkuma tirgu Lietas izpētē iegūtā

8informācija liecina, ka šajā tirgū pastāv konkurence un konkrētās

9apvienošanās ietekme nebūs nozīmīga.

103.1. Miltu tirgus

1124 Ziņojumā ir norādīts, ka miltus iegūst, sasmalcinot labības

12graudus, sēklas, augļus, pupas vai saknes. Miltus atkarībā no to

13ieguves veida, sastāva, kvalitātes īpašībām iedala atkarībā no

14graudiem, no kuriem tie iegūti (kviešu un rudzu).1

15Tradicionāli milti tiek ražoti no kviešiem un rudziem, tomēr

16miltus var ražot arī no miežiem, griķiem, rīsiem, speltas,

17kukurūzas, auzām, zirņiem un daudzām citām dažādām izejvielām.

18Dažādu graudu miltu īpašības un līdz ar to arī pielietojums

19atšķiras, piemēram, kviešu un rudzu miltu pielietojums ir

20atšķirīgs, jo no katra no šo miltu veidiem tiek cepta atšķirīga

21maize (baltmaize, rupjmaize u.c. veida maize).2

22Atšķiras arī miltu tipi, ko nosaka atkarībā no lipekļa un pelnu

23satura miltos,3 un to pielietojuma.4

2425 Ziņojumā norādīts, ka rudzu miltu pieprasījums ir būtiski

25mazāks salīdzinājumā ar kviešu miltiem. Atšķiras arī rudzu un

26kviešu miltu malšanas tehnoloģija un tehniskais aprīkojums. Rudzu

27miltu pārdošanas apjoms mazumtirdzniecībā veido aptuveni 2 % no

28visiem mazumtirdzniecībā pārdotajiem miltiem gan pēc apjoma

29tonnās, gan apgrozījuma euro.5

3026 Ziņojumā norādīts, ka DDZ ražo un realizē pamatā kviešu un

31rudzu miltus, kā arī nelielos apjomos auzu miltus, kas to zemā

32pieprasījuma un ražošanas apjomu dēļ uzskatāms par nišas

33produktu. Rudzu miltus DDZ iepērk no mātes sabiedrības Tartu

34Mill.

3527 RDZ un Malsena papildus kviešu un rudzu miltiem, kā arī

36nišas produktam auzu miltiem ražo un realizē arī tādu miltu

37veidus kā griķu un speltas miltus. Arī šie miltu veidi tāpat kā

38auzu milti ir uzskatāmi par nišas produktu, jo ir ierobežota

39pieprasījuma produkti.

4028 Ņemot vērā minēto, Lietas izpētē kviešu milti un rudzu

41milti to izmantošanas atšķirību dēļ katrs tiek vērtēti kā

42atsevišķi konkrēto preču tirgi. Savukārt visu citu veidu miltu

43tirgi to nelielā pieprasījuma dēļ abos realizācijas kanālos (gala

44patērētājiem un industriālajiem klientiem) Lietas izpētē netiks

45analizēti.

4629 Miltu ražotāji kviešu un rudzu miltus iedala vairākās

47šķirās jeb tipos. Katram miltu tipam ir raksturīgs atšķirīgs

48minerālvielu daudzums. DDZ sniegtā informācija par uzņēmumu

49realizēto preču sortimentu liecina, ka uzņēmums atsevišķiem

50industriālajiem klientiem ražo miltus pēc to īpašas receptes.

51Ziņojumā ir norādīts, ka KP līdzšinējā praksē kviešu un rudzu

52miltu tirgus nav definējusi šaurāk pēc to tipiem, secinot, ka

53tirgu nav nepieciešams segmentēt pa atsevišķiem miltu

54tipiem.6 Izvērtējot Ziņojumā un pašlaik Lietas izpētē

55iegūto informāciju, var secināt, ka tālāka segmentēšana pa miltu

56tipiem nav nepieciešama un ir atbalstāma Ziņojumā iekļautā

57konkrētās preces definīcija saistībā ar miltiem, iedalot tos

58atkarībā no paredzētā miltu realizācijas kanāla (patēriņa

59veida):

601) milti, kas tiek realizēti industriālajiem klientiem un

61vairumtirgotājiem (turpmāk- industriālie klienti):

62- industriālie klienti izmanto miltus kā izejvielu savu

63produktu ražošanai. Šeit ietilpst ne tikai dažāda lieluma maizes

64ceptuves, konditorejas, pelmeņu ražotāji, bet arī HoReCa

65segments7. Šajā segmentā milti tiek realizēti beztaras

66veidā (neiepakoti) vai iepakoti, sākot no 2 kg iepakojumiem līdz

67pat 50 kg maisiem un lielmaisiem (big bag);

68- vairumtirgotāji veic miltu tālāku realizāciju, tālākie

69realizācijas kanāli nav zināmi (fasēti sākot no 1 kg iepakojuma

70līdz pat 50 kg maisiem).

712) milti, kas tiek realizēti mazumtirgotājiem - veikalu ķēdēm,

72kā arī neatkarīgajiem veikaliem (neietilpst veikalu ķēdēs), kuri

73tos tālāk realizē gala patērētājiem.

7430 Arī citu valstu praksē, piemēram, Vācijas Konkurences

75uzraudzības iestāde Bundeskartellamt, definējot konkrētās preces

76tirgu, ir iedalījusi to atkarībā no paredzētā realizācijas kanāla

77- industriālajiem klientiem (ražotājiem) un mazumtirgotājiem

78(mājsaimniecībām), norādot, ka atšķiras gan produkta īpašības,

79gan tā iepakojuma tilpums.8

8031 Pamatojoties uz KL 1. panta 4. punktu un ņemot vērā

81iepriekšējo KP praksi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu

82pieeju, Lietā definēti šādi konkrētie preču tirgi miltu preču

83grupā:

841) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem;

852) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem;

863) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem;

874) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem.

883.2. Sauso miltu maisījumu

89tirgus

9032 Ziņojumā norādīts, ka apvienošanā iesaistītās sabiedrības

91ražo dažādus sausos maisījumus, kas paredzēti ātrai un vieglai

92dažādu konditorejas un kulinārijas izstrādājumu pagatavošanai,

93piemēram, pankūku, kēksu, mafinu, cepumu, dažādu kūku, picu,

94rauga mīklas, desertu u.c. gatavošanai. Sausie maisījumi nodalāmi

95no citiem apvienošanās dalībnieku ražotajiem un/vai fasētajiem

96produktiem, jo tie ir gatavi tūlītējai ēdiena pagatavošanai,

97pievienojot ūdeni un/vai taukvielas un termiski apstrādājot.

98Maisījumiem vai pagatavotam produktam var pievienot dažādas

99piedevas pēc individuālām vēlmēm. Lietas izpētē vērtēti

100maisījumi, kas ražoti no graudaugu produktiem.

10133 Ziņojumā minēts, ka ražošanas procesā ražotājs var viegli

102pārslēgties no viena sausā maisījuma ražošanas uz cita maisījuma

103ražošanu. Tāpat iespējams izstrādāt jaunas sauso maisījumu

104receptes un piedāvāt jaunu sauso maisījumu veidus. Šajā produktu

105grupā tiek apvienoti visi sausie maisījumi, jo to izdalīšana

106katrā atsevišķā produktā nav lietderīga - katra produkta

107atsevišķais apjoms nav nozīmīgs, savukārt gan ražošanas, gan

108pagatavošanas process ir līdzīgs. No veikalu plauktos esošā

109piedāvājuma secināms, ka katrs ražotājs veido savas unikālas

110sauso maisījumu receptes.

11134 Ziņojumā norādīts, ka sauso maisījumu sortiments

112apvienošanās dalībniekiem ir plašs un pamatā atšķirīgs, jo pat

113vienāda veida produktiem receptes ir atšķirīgas. DDZ sausos

114maisījumus ražo un realizē ar savu preču zīmi, kā arī klientu

115privātajām preču zīmēm (turpmāk - PPZ), arī RDZ sortimentā ir

116dažādi sausie maisījumi.

11735 Industriālajiem klientiem apvienošanās dalībnieki pamatā

118piedāvā tāda paša veida (receptes) sausos maisījumus kā gala

119patērētājiem, ko pēc klientu pieprasījuma iespējams fasēt

120lielākos iepakojumos. Lietas izpētē tika secināts, ka sauso

121maisījumu tirgus industriālajiem klientiem ir mazāk nozīmīgs

122tirgus, tāpēc šis tirgus Lietas izpētē nav analizēts.

12336 Līdz ar to kā konkrētās preces tirgus definējams sauso

124maisījumu tirgus gala patērētājiem.

1253.3. Auzu pārslu tirgus

12637 Apvienošanās dalībnieki ražo un realizē dažādu graudu

127pārslas, t.i., auzu, griķu, rīsu, u.c. graudu pārslas, kā arī

128dažādu pārslu maisījumus.

12938 Ziņojumā ir norādīts, ka pazīstamākās un pieprasītākās no

130graudaugu pārslām ir auzu pārslas. Auzu pārslas iegūst, tvaicētu

131auzu graudu saplacinot starp diviem masīviem veltņiem. Patērētāju

132ērtībai tiek ražotas arī ātri vārāmās auzu pārslas, kuras iegūst,

133tvaicētu auzu graudu vispirms sašķeļot divās vai trīs daļās un

134tad saspiežot, tādējādi iegūstot mazākas un plānākas pārslas.

135Parasto auzu pārslu pagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks nekā

136ātri vārāmo auzu pārslu pagatavošanai. Gan parastās, gan ātri

137vārāmās pārslas klasificējas kā pilngraudu. Tāpat tirgū pieejamas

138arī citu graudaugu pārslas, piemēram, rīsu, kviešu, miežu, rudzu,

139griķu pārslas. Katram pārslu veidam atšķiras īpašības un

140uzturvērtība. Tiek ražoti arī dažādi pārslu maisījumi, vienā

141iepakojumā apvienojot līdz pat septiņiem dažādu pārslu

142veidiem.

14339 No apvienošanās dalībniekiem un to saistītajām sabiedrībām

144graudaugu pārslas ražo DDZ un RDZ. Tāpat auzu pārslas realizē

145Balti Veski, Malsena un Tartu Mill.

14640 DDZ visu veidu pārslas tirgo gan ar Dobeles preču zīmēm,

147gan arī klientu privātajām preču zīmēm. Igaunijas tirgum pārslas

148tiek ražotas ar Tartu Mill preču zīmi.

14941 Ziņojumā norādīts, ka, tā kā dažādu graudaugu pārslas no

150pieprasījuma viedokļa savā starpā var tikt aizvietotas un

151ražošanas tehnoloģijas būtiski neatšķiras, tās nav nepieciešams

152nodalīt citu no citas atsevišķi un tās visas būtu iekļaujamas

153vienā tirgū. Arī pilngraudu un pilngraudu ātri vārāmās auzu

154pārslas ir apvienojamas vienā preču grupā, jo tās ir savstarpēji

155aizvietojamas.

15642 Lietas izpētē iegūtā informācija no Latvijas lielākajiem

157mazumtirgotājiem liecina, ka kviešu, miežu, rudzu, griķu pārslas

158veikalos tiek realizētas nelielā apjomā, tāpēc šos tirgus var

159uzskatīt par maznozīmīgiem un detalizēta izpēte par šo pārslu

160tirgiem Lietas izskatīšanas laikā nav veikta, pievēršoties auzu

161pārslu tirgum, definējot to un iekļaujot šajā tirgū auzu pārslas

162un pārslu maisījumus, kuru sastāvā pamatā ir auzu pārslas.

16343 Ziņojumā norādīts, ka bioloģiskās un konvencionālās

164graudaugu pārslas ir apvienojamas vienā preču grupā, jo tās ir

165aizvietojamas. Pašreiz vēl ir vērojamas cenu atšķirības starp

166konvencionāli un bioloģiski audzētiem graudiem, un secīgi arī no

167tiem ražotām pārslām. Taču, palielinoties bioloģiski audzēto

168graudu apjomam, samazināsies to cena. Tā rezultātā samazināsies

169arī starpība starp konvencionālajām un bioloģiskajām pārslām, un

170produkti kļūs aizvietojamāki. Līdz ar to bioloģiskā produkcija

171cenas ziņā patērētājiem kļūs pieejamāka.

17244 KP piekrīt Ziņojumā norādītajam un secina, ka konkrētajā

173auzu pārslu tirgū ir iekļaujamas gan bioloģiskās, gan

174konvencionālās auzu pārslas un to maisījumi.

17545 Līdzīgi kā miltiem un sausajiem maisījumiem arī auzu pārslu

176realizācija nodalāma divos realizācijas kanālos: graudaugu pārslu

177tirgus gala patērētājiem un graudaugu pārslu tirgus

178industriālajiem klientiem. Lietas izpētē tika secināts, ka auzu

179pārslu tirgus industriālajiem klientiem ir mazāk nozīmīgs tirgus,

180tāpēc šis tirgus Lietas izpētē nav analizēts.

18146 Ņemot vērā minēto, kā konkrētais preču tirgus ir nosakāms

182auzu pārslu tirgus gala patērētājiem.

1833.4. Ātri pagatavojamo putru

184trauciņos un putru tirgus

18547 RDZ ražo Latvijas patērētājiem dažādu garšu ātri

186pagatavojamās biezputras trauciņos un vienas porcijas papīra

187iepakojumos ar zīmolu Herkuless. Savukārt Ziņojumā

188norādīts, ka DDZ 2020. gada nogalē uzsāka ražot četru veidu ātri

189pagatavojamās putras trauciņos: pilngraudu auzu putra ar ķiršiem,

190pilngraudu auzu putra ar avenēm, bioloģiska auzu putra ar upenēm

191un bioloģiska auzu putra ar zemenēm. Putras tiek ražotas,

192sajaucot pilngraudu ātri vārāmās pārslas ar kaltētiem ogu

193gabaliņiem, pievienojot cukuru un sāli. Putras tiek fasētas un

194tirgotas 50 g plastmasas trauciņos.

19548 Šī produkta fasējums (50 g vai cits līdzīgs daudzums)

196paredzēts vienai ēdienreizei, un, lai putra būtu gatava

197lietošanai, tā jāaplej ar karstu ūdeni.

19849 Tādējādi DDZ un RDZ darbība pārklājas ātri pagatavojamo

199putru ražošanā un realizācijā.

20050 KP norāda, ka putras trauciņos vai mazajos iepakojumos ir

201lietderīgi izdalīt no graudaugu pārslu grupas, jo ražojot tām

202tiek pievienotas papildu izejvielas, fasējums ir mazs un

203paredzēts vienai ēdienreizei, savukārt iepakojums paredzēts arī

204kā trauks putras pagatavošanai (turpmāk - putras mazajos

205iepakojumos, arī putras). Šis produkts kļūst arvien pieprasītāks

206patērētājiem, tā ir veselīga alternatīva kā ieturēt ātru

207maltīti.

20851 Ņemot vērā minēto, Lietas izpētes laikā secināts, ka putras

209mazajos iepakojumos gala patērētājiem ir izdalāmas un definējamas

210kā atsevišķs konkrētais tirgus - putru tirgus.

2113.5. Makaronu no mīkstajiem kviešu

212miltiem tirgus

21352 DDZ ir norādījusi, ka makaronu no cietajiem kviešu miltiem

214un mīkstajiem kviešu miltiem ražošanas process tiek veikts uz

215vienas un tās pašas tehnoloģiskās līnijas. Atšķiras tikai

216nelielas ražošanas procesa tehnoloģiskās nianses un galvenā

217izejviela - cieto vai mīksto kviešu milti. Ir salīdzinoši viegli

218pārslēgties no viena makaronu veida ražošanas uz otru. Mīksto

219kviešu makaroni ietilpst zemākas cenas kategorijā, jo galveno

220izejvielu mīkstos kviešus audzē Latvijas teritorijā. Cietos

221kviešus nepieciešams importēt un to cena ir no 40-100 % augstāka

222nekā mīkstajiem kviešiem.

22353 DDZ ir norādījusi, ka patēriņa ziņā Latvijā iecienītāki ir

224cieto kviešu makaroni. Pēc Nielsen datiem 2019. gadā (*) %

225no kopējā pārdošanas apjoma Latvijā sastādīja tieši cieto kviešu

226makaroni.

22754 Cieto kviešu makaronus patērē pircēji, kuriem cena nav

228būtiskākais faktors, izvēloties produktu. Savukārt mīksto kviešu

229makaronus cena ir divas līdz trīs reizes zemāka kā cieto miltu

230makaroniem, tādēļ tos iegādājas mazāk nodrošināts un cenas

231jūtīgāks patērētājs.

23255 Lietā iegūtā informācija liecina, ka pastāv būtiskas

233atšķirības abu makaronu veidu piegādes struktūrā, t.i., cieto

234kviešu miltu makaronu piegādi veic daudzi uzņēmumi, bet mīksto

235kviešu makaronu piegādē - gan ražotāju preču zīmju, gan PPZ preču

236piegādē - dominē apvienošanās dalībnieki DDZ un Amber Pasta.

23756 Izvērtējot DDZ sniegto informāciju un Lietas izpētē iegūto

238informāciju, KP secina, ka cieto un mīksto kviešu makaronu

239piegādē un patēriņā pastāv būtiskas atšķirības, tāpēc ir pamats

240izvērtēt atsevišķi mīksto kviešu makaronu tirgu.

24157 Vēl Lietas izpētē analizēts graudu iepirkuma tirgus, bet

242nav analizēti miltu maisījumu industriālajiem klientiem, mannas,

243kliju, pākšaugu, griķu, grūbu, putraimu, musli un graudaugu

244vairumtirdzniecības tirgi, jo šie tirgi ir salīdzinoši

245maznozīmīgāki par citiem Lietā apskatītajiem tirgiem, vai

246apvienošanās dalībnieku darbība tajos nepārklājas.