4. pants

Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

noteikšana

4.1. Kviešu miltu tirgus robežas

58 Ziņojumā ietekmētie kviešu miltu tirgi industriālajiem

klientiem un galapatērētājiem ir definēti Baltijas un Polijas

robežās, kā pamatojumu minētajam apgalvojumam norādot, ka šajā

ģeogrāfiskajā teritorijā nepastāv administratīvas barjeras kviešu

miltu transportēšanai un realizācijai. Uz to norāda arī kviešu un

rudzu miltu eksports un imports šajā teritorijā starp šīm

valstīm, kas pierāda, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus kviešu

un rudzu miltu ražošanā un realizācijā definējams plašāk par

Latvijas teritoriju un nosakāms vismaz kā Baltijas teritorija un

Polija.

59 Kā pamatojumu Ziņojumā norādītajai ģeogrāfiskā tirgus

definīcijai DDZ ir minējusi arī šādus faktorus:

1) ienākšana gala patērētājiem paredzēto produktu tirgos

Latvijā lielā mērā ir atkarīga no klientu (mazumtirgotāju) tirgus

varas. Mazumtirgotājs var vienpersoniski izlemt, kādu sortimentu

izvietot veikalu plauktos, kā arī tiek piemēroti strikti

noteikumi produktu izmaiņām un bargi līgumsodi par pārkāpumiem

vai kavētām piegādēm. Līdz ar to ienākt tirgū ir vieglāk

ekonomiski spēcīgiem komersantiem, kas spēj piedāvāt izdevīgas

cenas, lielus piegādes apjomus;

2) ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanās sagaidāma arī ar Lidl

tirdzniecības ķēdes veikalu atvēršanas Latvijā, kad Latvijas

tirdzniecības plauktos arvien vairāk nonāk milti, kas ražoti

Polijā un Vācijā;

3) patērētāja izvēlē, visticamāk, mazu lomu spēlē izcelsmes

valsts vai zīmols, bet svarīgākais būs cena un miltu īpašības,

proti, vai tie ir kviešu, rudzu vai citi milti. Izņemot cenu,

noteicošs faktors var būt produkta pasniegšanas veids;

4) miltu un citu produktu ražotāji izmanto dažādus zīmolus vai

privātos preču zīmolus pēc uzņēmumu pasūtījuma dažādās valstīs.

Piemērs ir DDZ, kas savu produkciju tirgo Latvijā ar zīmolu

"Dobele", bet Igaunijā - ar zīmolu "Tartu

Mill".

60 Izvērtējot minētos DDZ argumentus, KP secina, ka tie

nesniedz pamatojumu DDZ Ziņojumā iekļautajai tirgus definīcijai

attiecībā uz kviešu miltu tirgu galapatērētājiem, t.i.,

pietiekami līdzvērtīgi konkurences apstākļi miltu tirgus

dalībniekiem ir visās trijās Baltijas valstīs (Baltijā) un

Polijā. Argumenti saistībā ar mazumtirgotāju tirgus varu,

prezumpcija par patērētāju izvēli, kas nav pamatota ar

pierādījumiem, bet tikai minējumiem saistībā ar tirdzniecības

tīkla Lidl ienākšanu Latvijas tirgū, KP skatījumā, balstoties uz

tālāk veikto analīzi, nevar tikt uzskatīti par apstākļiem, kas

liktu paplašināt tirgus robežas plašāk kā Latvijas

teritorija.

61 EK ir norādījusi, ka tirdzniecības plūsmas pašas par sevi

nav pietiekams indikators, lai noteiktu ģeogrāfiskā tirgus

robežas, un ir nepieciešams izprast šo plūsmu principus

(piemēram, var būt situācija, ka importētājs nemaz neizdara

konkurences spiedienu uz vietējiem tirgus dalībniekiem, bet savu

cenu politiku veido, vadoties pēc vietējo tirgus dalībnieku

cenām).9 Tāpat importa esība konkrētā valstī,

nenozīmē, ka šī importa izcelsmes valsts automātiski jāiekļauj

ģeogrāfiskā tirgus definīcijā.10 Tādēļ ir jānošķir

divas situācijas - viena, kurā citas teritorijas piegādātāju

spēja paplašināt piedāvājumu Latvijas tirgū nozīmē, ka

konkurences nosacījumi abās teritorijās ir patiesi viendabīgi un

veido vienotu ģeogrāfisko tirgu, un otra - kad Latvijā var būt

ievērojams imports, bet konkurences apstākļi tomēr ir atšķirīgi.

Jebkurā gadījumā svarīgs ir nevis absolūtais importa līmenis, bet

gan importētāju spēja ierobežot cenas konkrētajos preču tirgos

Latvijā. Līdz ar to Ziņojumā ir izdarīts tikai vispārīgs

apgalvojums par importu, nepierādot, ka ģeogrāfiskais tirgus

dažādos minētajos preču tirgos veido plašāku teritoriju kā

Latvija.

62 Turklāt, nosakot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas, ir

jāņem vērā esošās atšķirības starp pieprasījuma aizstājamību

(vietējo patērētāju pārorientēšanās uz piegādātājiem, kas atrodas

ārpus konkrētas teritorijas) un piedāvājuma aizstājamību (ārpus

konkrētās teritorijas esošs tirgus dalībnieks nolemj importēt

iekšējā tirgū). Ja patērētājs iekšējā tirgus cenu pieauguma

rezultātā ir spējīgs ekonomiski izdevīgi un bez liela riska

pārorientēties uz preču iegādi no piegādātāja, kas atrodas ārpus

konkrētās teritorijas, ir pamats paplašināt konkrētā ģeogrāfiskā

tirgus robežas. Savukārt ģeogrāfiskā tirgus paplašināšana,

balstoties uz piedāvājuma aizstājamību, var radīt situāciju, kad

tirgus tiek nepamatoti paplašināts, iekļaujot arī tirgus

dalībniekus, kas savā starpā nekonkurē, un patērētājus, kas

saskaras ar pilnīgi dažādiem konkurences faktoriem. Šajā gadījumā

šaurāka konkrētā tirgus noteikšana (un vērtējot ārpus ģeogrāfiskā

tirgus esošo importētāju izdarīto konkurences spiedienu) palīdz

labāk izvērtēt patieso konkurences situāciju

tirgū.11

63 Arī EK, vērtējot dažādus preču tirgus, ņemot vērā dažādus

faktorus (transporta izmaksas kā barjeras ienākšanai tirgus,

iepirkumu ģeogrāfiskais tvērumu, patērētāju paradumus u.c.),

galvenokārt piedāvājuma aizstājamību neuzskata par pietiekamu

pamatu, lai paplašinātu ģeogrāfiskā tirgus robežas (tomēr

importētāju izdarītais spiediens tiek ņemts vērā, nosakot

konkurences situāciju konkrētajā tirgū).12

64 Lietā aptaujātie tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka miltu

un pārslu grupas produkti ir jūtīgi pret cenu svārstībām, tāpēc

minēto preču piegādātāji no Polijas, Ukrainas, Ziemeļu valstīm ir

mazāk konkurētspējīgi, jo tiem jārēķinās ar loģistikas izmaksām.

Vēl ir norādīts, ka transporta izmaksas līdz Latvijai, Lietuvai

un Igaunijai vairākās preču kategorijās (milti un pārslas) padara

Polijas ražotāju iepirkuma cenas nekonkurētspējīgas.

65 KP norāda, ka, izvērtējot minēto kopā ar Ziņojuma 5. punktā

sniegto informāciju, ir secināms, ka tirgus dalībnieku viedokli

apliecina Lietā iegūtā statistiskā informācija.

66 Vēl tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka Lietuvā, Latvijā,

Igaunijā ražotai miltu produkcijai ir arī izcelsmes priekšrocības

savā valstī, (*).13

67 DDZ ir norādījusi, ka miltu pašizmaksā 80 % aizņem

izejviela (graudi), bet 20 % rada ražošanas un administratīvās

izmaksas.14

68 Lietas izpētē iegūtā informācija gan attiecībā uz kviešu

miltiem galapatērētājiem (skat. 5.1.1. punktu) gan

industriālajiem patērētājiem (skat. 5.1.2 punktu) norāda, ka

Latvijas patērētājiem lielāko daļu kviešu miltu piegādā DDZ un

RDZ, bet pārējie piegādātāju apjomi ir salīdzinoši nenozīmīgi,

tāpēc šie piegādātāji nerada konkurences spiedienu apvienošanās

dalībniekiem. Turklāt SIA "Rimi Latvia" (turpmāk -

Rimi), SIA "Iepirkuma grupa" un SIA "MAXIMA

Latvija" (turpmāk - MAXIMA) PPZ kviešu miltus arī ražo RDZ

un DDZ.

69 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka, ārvalstu

uzņēmumi tiek uzaicināti un ir piedalījušies konkursos gan par

PPZ piegādi, gan industriālo produktu piegādi, kas notiek gan

Latvijas, gan Baltijas līmenī. Konkursu rezultātā Latvijas

teritorijā PPZ miltus piegādā lielākoties apvienošanās

dalībnieki. Tikai nelielā apjomā PPZ kviešu miltus uz Latviju

piegādā ārvalstu uzņēmumi. Apvienošanās dalībnieki piegādā arī

pamatā visus kviešu un rudzu miltus industriālajiem

klientiem.

70 Ziņojumā arī norādīts, ka DDZ produktiem, kurus DDZ realizē

Lietuvā un Igaunijā, tiek izmantotas citas preču zīmes kā

Latvijā. DDZ ir iesniegusi Nielsen pētījumu, kas liecina,

ka katrā no Baltijas valstīm tiek realizēti atšķirīgu preču zīmju

produkti. Arī portālā Barbora15 atrodamā informācija

liecina, ka MAXIMA veikalos Lietuvā pārsvarā miltu kategorijā

tiek realizēta AB "Kauno grūdai" (turpmāk - Kauno

Grūdai) un citu Lietuvas uzņēmumu produkcija. Arī Barbora

Igaunijas portālā16 tiek piedāvāti kviešu milti ar

Igaunijas preču zīmēm, kas ražoti arī Latvijas un Lietuvas

teritorijā. Tikšanās laikā 11.01.2022. DDZ pārstāvji norādīja, ka

DDZ ilgā laika periodā nav izdevies sev vēlamajā apjomā ieiet

Lietuvas tirgū un efektīvi konkurēt ar vietējiem uzņēmumiem,

tādējādi viens no apvienošanās mērķiem atbilstoši DDZ sniegtajai

informācijai ir pilnvērtīga ieiešana Lietuvas tirgū.

71 Minētais ļauj secināt, ka kviešu miltu piedāvājuma pusē

Latvijā gan industriālajiem patērētājiem, gan gala patērētājiem

pamatā piedāvājumu nodrošina apvienošanās dalībnieki un Ziņojumā

norādītais konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nav definējams tik

plaši.

72 Kopumā tirgus definīcija primāri balstās uz pieprasījuma

aizstājamību, jo konkrētā tirgus definīcija pamatā ir atkarīga no

pircēju vēlmes un spējas aizstāt preču iegādi vienā teritorijā ar

to iegādi otrā teritorijā. Turklāt pārslēgšana jāveic īstermiņā

un par salīdzinoši nelielām izmaksām.

73 Tāpat ir jāņem vērā arī tādi apstākļi kā patērētāju

paradumi dot priekšroku vietējiem zīmoliem, kas ir svarīgs

faktors, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu.17

74 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka pircējiem

(mazumtirgotājiem un ražotājiem) ir vēlme paplašināt kviešu miltu

piegādātāju loku, tomēr ārvalstu uzņēmumi pamatā neuzvar

mazumtirgotāju un industriālo klientu rīkotajos iepirkumu

konkursos vai arī tas notiek ļoti reti. Turklāt vairums

mazumtirgotāju ir norādījuši, ka patērētāji ir lojāli vietējo

zīmolu kviešu miltiem. RDZ un DDZ pieder jau ilgus gadus

izmantotas kviešu miltu preču zīmes, kuru kviešu miltu produktus

patērētāji ir iecienījuši.

75 Eiropas Komisija (turpmāk - EK) savā praksē, aplūkojot

miltu tirgu, tirgus definīciju ir atstājusi atvērtu, lai gan

lietas dalībnieki piedāvā tirgu definēt kā nacionālu vai

šaurāk.18 Vienlaikus, vērtējot maizes izstrādājumu

tirgu, EK ģeogrāfisko tirgu definēt kā nacionālo

tirgu.19

76 Arī citu valstu pieredze ģeogrāfiskā tirgus definēšanā

miltu nozarē norāda uz to, ka tas būtu definējams nacionālā

mērogā, piemēram, Vācijas Konkurences uzraudzības iestāde

Bundeskartellamt Kampffmeyer/Plange lietā konstatēja, ka

dzirnavu reģionālais piegādes ierobežo konkurētspēju attālos

reģionos, tādēļ ģeogrāfisko tirgu definēja kā Ziemeļvāciju.

Vienlaikus vēlāk "GoodMills/Erwerb der Mehlmarken

"Diamant" und "Goldpuder" von PMG"

lietā Vācijas konkurences uzraudzības iestāde norādīja, ka tirgus

ir definējams vismaz nacionālā līmenī un iespējams pat šaurāk,

atstājot ģeogrāfiskā tirgus definīciju atvērtu.20 Arī

Portugāles konkurences iestāde miltu tirgu ir definējusi kā

nacionālu.21

77 Tādējādi Ziņojumā ietvertais apgalvojums, ka Latvijā,

Lietuvā un Polijā konkurences apstākļi ir līdzvērtīgi, nav

pamatots, jo Lietas izpētē iegūtā informācija to neapstiprina.

Tāpēc Lietā kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tiek definēta

Latvijas teritorija.

78 KP norāda, ka šis konkrētā tirgus definējums ir veikts,

balstoties uz konkrētajā Lietas izpētē iegūto informāciju, veicot

atbilstošo konkurences apstākļu novērtējumu.

79 Vienlaikus KP norāda, ka plašāks ģeogrāfiskais tirgus

automātiski nenozīmē, ka konkrētā apvienošanās neizraisīs

konkurences problēmas (un vice versa), jo apvienošanās var

būtiski samazināt konkurenci salīdzinoši zemāku tirgus daļu

gadījumā, ja apvienošanās dalībnieki ir viens otra tuvākie

konkurenti. Tāpat arī apvienošanās dalībnieku lielu tirgus daļu

gadījumā ne vienmēr rodas konkurences problēmas ja apvienojas

tirgus dalībnieki, kuriem pēdējo gadu laikā nav notikusi klientu

pārklāšanās vai minētā pārklāšanās ir nebūtiska.

4.2. Rudzu miltu ģeogrāfiskais

tirgus

80 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka salīdzinoši

liels rudzu miltu daudzums tiek ievests no DDZ saistītā uzņēmuma

Tartu Mill. Taču Lietas izpētē ir nepieciešams izvērtēt

konkurences apstākļus, kādos rudzu miltus iegādājas Latvijas

industriālie klienti, definējot konkrēto tirgu kā Latvijas

teritoriju.

4.3. Miltu maisījumu ģeogrāfiskais

tirgus

81 Ziņojumā ir norādīts, ka DDZ gan gala patērētājiem, gan

industriālajiem klientiem paredzētos sausos maisījumus realizē

visās 3 Baltijas valstīs. Lietuvā un Latvijā DDZ ražo un tirgo ar

savu privāto preču zīmi "Dobele", savukārt Igaunijas

tirgum DDZ ražo sausos maisījumus ar "Tartu Mill" preču

zīmi. Savukārt RDZ sausos maisījumus gan gala patērētājiem, gan

industriālajiem klientiem pamatā piedāvā tikai Latvijā.

82 DDZ ir norādījusi, ka šajā tirgū patērētājiem ir pieejams

pat plašāks zīmolu klāsts22 - Rimi PPZ, zīmoli

"Kitchen Mood" (izcelsme - Lietuva), "City

Taste" (izcelsme - Lietuva), "Schar" (izcelsme -

Austrija), "Leimer" (izcelsme - Vācija),

"Fermipan" (izcelsme - Zviedrija), "Orgran"

(izcelsme -- Austrālija), "Adams Brot" (izcelsme -

Vācija).

83 Izvērtējot minētos Ziņojuma iesniedzēja argumentus, KP

norāda, ka informācija par valstīm, kurās apvienošanās dalībnieki

realizē savus ražotos sauso miltu maisījumus, un konkurentu preču

zīmju raksturojums nevar kalpot kā fakti un pierādījumi konkrētā

ģeogrāfiskā tirgus definēšanai.

84 Vēl kā pamatojumu izvēlētajai ģeogrāfiskā tirgus

definīcijai DDZ ir norādījusi šādus apstākļus:

1) sauso miltu maisījumu ražošana būtiski neatšķiras no miltu

ražošanas. Atšķiras tikai iepakojuma izmēri, jo sausos maisījumus

iepako, sākot no 400 g, bet miltu iepakojuma izmērs pamatā ir 1

kg vai 2 kg. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pastāv īpaši

apstākļi, kas ietekmē sauso maisījumu tirgu savādāk nekā miltus

tirgu;

2) sausie miltu maisījumi parasti ir dārgāki nekā milti,

vērtējot cenu par kilogramu. Sausie maisījumi ir dārgāki par

miltiem vismaz par 30 % un daudzos gadījumos var sasniegt vairāk

nekā 100 %, ja, piemēram, salīdzina kviešu miltu un kviešu miltu

saturošu sauso maisījumu cenas. Šāda pati tendence ir Polijā.

Cenas pieaugums veidojas tādēļ, ka sausais maisījums tiek pārdots

kā prece noteiktu izstrādājumu pagatavošanai, tiem ir pievienotas

dažādas pārtikas vielas, kā vājpiena un olu pulveris. Tas nozīmē,

ka preces iespējams piegādāt no attālākām valstīm, jo transporta

izdevumiem ir mazāka ietekme uz sauso maisījumu pārdošanas cenu.

Sauso maisījumu ģeogrāfiskais tirgus nosakāms vismaz Baltijas

līmenī, bet potenciāli arī Polija, Vācija, Austrija un

Zviedrija.

85 Izvērtējot minētos argumentus, KP norāda, ka Lietā nav

pierādījuma nozīmes argumentam, ka miltu sausos maisījumus

iespējams piegādāt no attālākām valstīm, jo transporta izdevumiem

ir mazāka ietekme uz miltu sauso maisījumu pārdošanas cenu, jo

šis arguments nav pamatots ar konkrētiem faktiem.

86 Ziņojuma iesniedzējs ir secinājis, ka šobrīd konstatējams,

ka konkurences apstākļi ir līdzvērtīgi Baltijas teritorijā. Līdz

ar to pašreizējos apstākļos kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

sausajiem maisījumiem nosakāms Baltijas mērogā. Taču sagaidāms,

ka ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi drīzumā būs

vērtējami kā līdzvērtīgi, paplašināsies, jo jau šobrīd Latvijas

tirgū ir nopērkami sausie maisījumi, kas ražoti Polijā (piemēram,

"dr. Oetker", PPZ "Rimi"). Sagaidāms arī, ka

apvienošanās dalībnieki pēc apvienošanās varētu kļūt

konkurētspējīgāki sauso maisījumu realizācijā plašākā

teritorijā.

87 Lietas izpētē iegūtā informācija gan attiecībā uz sauso

miltu maisījumu galapatērētājiem (sk. 5.3. punktu) norāda,

Latvijas lielāko daļu patērētājiem paredzēto miltu maisījumu

Latvijas mazumtirgotājiem piegādā DDZ un RDZ, pārējie piegādātāju

apjomi ir nenozīmīgi, tāpēc šie piegādātāji nerada konkurences

spiedienu uz apvienošanās dalībniekiem.

88 Ievērojot minēto, sauso miltu maisījumu ģeogrāfiskā tirgus

robežas tiek noteiktas kā Latvijas teritorija.

4.4. Auzu pārslu ģeogrāfiskais

tirgus

89 DDZ graudaugu pārslas ražo un tirgo gan ar savām preču

zīmēm ("Dobele", "Daina"), gan PPZ. Igaunijas

tirgū pārslas tiek tirgotas ar preču zīmi "Tartu Mill".

Pārslas tiek eksportētas arī uz tādām Eiropas valstīm kā Beļģija,

Dānija, Polija un Vācija.

90 Ziņojumā norādīts, ka ģeogrāfiskais tirgus, kur ir līdzīgi

konkurences apstākļi graudaugu pārslu ražošanā un piegādē, būtu

nosakāms Baltija, Polija, Vācija, Somija un Zviedrija. Šajā

ģeogrāfiskajā teritorijā nepastāv administratīvās barjeras

graudaugu pārslu transportēšanai un tirdzniecībai, uz šīm

ģeogrāfiskajām teritorijām notiek aktīvs un pastāvīgs šo produktu

eksports un imports. Turklāt Skandināvijas reģions

kultūrvēsturiski zināms kā pārslu ēšanas tradīcijām bagāts. Līdz

ar to šī ģeogrāfiskā teritorija (Baltija, Polija, Vācija, Somija,

Zviedrija) pārslu ražošanā un realizācijā līdzīgu konkurences

apstākļu ziņā ir nodalāma no citām teritorijām.

91 Ievērojot minētos apsvērumus, Ziņojumā definēti šādi

konkrētie tirgi: (1) pārslu tirgus gala patērētājiem Baltijā,

Polijā, Vācijā, Somijā un Zviedrijā; (2) pārslu tirgus

industriālajiem klientiem Baltijā, Polijā, Vācijā, Somijā un

Zviedrijā.

92 Izvērtējot minētos argumentus, KP norāda, ka Ziņojumā nav

sniegti pierādījumi par tajā definētā auzu pārslu tirgus

ģeogrāfiskajām robežām, t.i., par būtisku pārslu importu no

ārvalstīm.

93 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka DDZ un RDZ

piegādāto auzu pārslu, kas tiek ražotas Latvijas teritorijā,

īpatsvars gandrīz visiem Latvijas mazumtirgotājiem ir būtisks

(ieskaitot PPZ produktu piegādi). Tāpēc auzu pārslu tirgus

ģeogrāfiskā tirgus robežas tiek noteiktas kā Latvijas

teritorija.

4.5. Putru mazajos iepakojumos un

makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus ģeogrāfiskās

robežas

94 Ziņojumā norādīts, ka RDZ putras mazajos iepakojumos

(turpmāk - putras) ar zīmolu "Herkuless" un

"Active & Fit" putras realizē tikai Baltijas

valstīs. Savukārt DDZ putras mazajos iepakojumos pagaidām realizē

tikai Latvijā, tomēr nav saskatāmi šķēršļi DDZ šos produktus

realizēt arī Igaunijā un Lietuvā, konkurējot līdzvērtīgi ar

citiem tirgus dalībniekiem. Tāpat arī šobrīd plauktos esošo

produktu ražotāju (apvienošanās dalībnieku konkurentu) izcelsmes

valsts Lietuva norāda, ka tie spēj līdzvērtīgi konkurēt šo preču

tirgū Latvijā. Ievērojot minēto, Ziņojumā secināts, ka

ģeogrāfiskā teritorija nosakāma Baltija.

95 No Lietā iegūtās informācijas par putru iepirkumu Latvijas

teritorijā, jāsecina, ka minēto preču importa apjoms, ko veic ar

apvienošanās dalībniekiem nesaistīti tirgus dalībnieki, ir

salīdzinoši neliels. Tādējādi putru mazajos iepakojumos tirgus ir

nosakāms Latvijas robežās.

96 Lietas izpētē tika izvērtēti konkurences apstākļi arī

makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus Latvijas

teritorijā.

97 Ņemot vērā minēto, Lietā kā ietekmētie tirgi saskaņā ar KL

1. panta 4. punktu tiek definēti šādi tirgi:

1) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas

teritorijā;

2) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas

teritorijā;

3) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas

teritorijā;

4) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijas

teritorijā;

5) sauso miltu maisījumu tirgus gala patērētājiem Latvijas

teritorijā;

6) auzu pārslu tirgus gala patērētājiem Latvijas

teritorijā;

7) putru tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā;

8) makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus Latvijas

teritorijā.

V APVIENOŠANĀS

IETEKMES IZVĒRTĒJUMS