4. pants

1Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

2noteikšana

34.1. Kviešu miltu tirgus robežas

458 Ziņojumā ietekmētie kviešu miltu tirgi industriālajiem

5klientiem un galapatērētājiem ir definēti Baltijas un Polijas

6robežās, kā pamatojumu minētajam apgalvojumam norādot, ka šajā

7ģeogrāfiskajā teritorijā nepastāv administratīvas barjeras kviešu

8miltu transportēšanai un realizācijai. Uz to norāda arī kviešu un

9rudzu miltu eksports un imports šajā teritorijā starp šīm

10valstīm, kas pierāda, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus kviešu

11un rudzu miltu ražošanā un realizācijā definējams plašāk par

12Latvijas teritoriju un nosakāms vismaz kā Baltijas teritorija un

13Polija.

1459 Kā pamatojumu Ziņojumā norādītajai ģeogrāfiskā tirgus

15definīcijai DDZ ir minējusi arī šādus faktorus:

161) ienākšana gala patērētājiem paredzēto produktu tirgos

17Latvijā lielā mērā ir atkarīga no klientu (mazumtirgotāju) tirgus

18varas. Mazumtirgotājs var vienpersoniski izlemt, kādu sortimentu

19izvietot veikalu plauktos, kā arī tiek piemēroti strikti

20noteikumi produktu izmaiņām un bargi līgumsodi par pārkāpumiem

21vai kavētām piegādēm. Līdz ar to ienākt tirgū ir vieglāk

22ekonomiski spēcīgiem komersantiem, kas spēj piedāvāt izdevīgas

23cenas, lielus piegādes apjomus;

242) ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanās sagaidāma arī ar Lidl

25tirdzniecības ķēdes veikalu atvēršanas Latvijā, kad Latvijas

26tirdzniecības plauktos arvien vairāk nonāk milti, kas ražoti

27Polijā un Vācijā;

283) patērētāja izvēlē, visticamāk, mazu lomu spēlē izcelsmes

29valsts vai zīmols, bet svarīgākais būs cena un miltu īpašības,

30proti, vai tie ir kviešu, rudzu vai citi milti. Izņemot cenu,

31noteicošs faktors var būt produkta pasniegšanas veids;

324) miltu un citu produktu ražotāji izmanto dažādus zīmolus vai

33privātos preču zīmolus pēc uzņēmumu pasūtījuma dažādās valstīs.

34Piemērs ir DDZ, kas savu produkciju tirgo Latvijā ar zīmolu

35"Dobele", bet Igaunijā - ar zīmolu "Tartu

36Mill".

3760 Izvērtējot minētos DDZ argumentus, KP secina, ka tie

38nesniedz pamatojumu DDZ Ziņojumā iekļautajai tirgus definīcijai

39attiecībā uz kviešu miltu tirgu galapatērētājiem, t.i.,

40pietiekami līdzvērtīgi konkurences apstākļi miltu tirgus

41dalībniekiem ir visās trijās Baltijas valstīs (Baltijā) un

42Polijā. Argumenti saistībā ar mazumtirgotāju tirgus varu,

43prezumpcija par patērētāju izvēli, kas nav pamatota ar

44pierādījumiem, bet tikai minējumiem saistībā ar tirdzniecības

45tīkla Lidl ienākšanu Latvijas tirgū, KP skatījumā, balstoties uz

46tālāk veikto analīzi, nevar tikt uzskatīti par apstākļiem, kas

47liktu paplašināt tirgus robežas plašāk kā Latvijas

48teritorija.

4961 EK ir norādījusi, ka tirdzniecības plūsmas pašas par sevi

50nav pietiekams indikators, lai noteiktu ģeogrāfiskā tirgus

51robežas, un ir nepieciešams izprast šo plūsmu principus

52(piemēram, var būt situācija, ka importētājs nemaz neizdara

53konkurences spiedienu uz vietējiem tirgus dalībniekiem, bet savu

54cenu politiku veido, vadoties pēc vietējo tirgus dalībnieku

55cenām).9 Tāpat importa esība konkrētā valstī,

56nenozīmē, ka šī importa izcelsmes valsts automātiski jāiekļauj

57ģeogrāfiskā tirgus definīcijā.10 Tādēļ ir jānošķir

58divas situācijas - viena, kurā citas teritorijas piegādātāju

59spēja paplašināt piedāvājumu Latvijas tirgū nozīmē, ka

60konkurences nosacījumi abās teritorijās ir patiesi viendabīgi un

61veido vienotu ģeogrāfisko tirgu, un otra - kad Latvijā var būt

62ievērojams imports, bet konkurences apstākļi tomēr ir atšķirīgi.

63Jebkurā gadījumā svarīgs ir nevis absolūtais importa līmenis, bet

64gan importētāju spēja ierobežot cenas konkrētajos preču tirgos

65Latvijā. Līdz ar to Ziņojumā ir izdarīts tikai vispārīgs

66apgalvojums par importu, nepierādot, ka ģeogrāfiskais tirgus

67dažādos minētajos preču tirgos veido plašāku teritoriju kā

68Latvija.

6962 Turklāt, nosakot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas, ir

70jāņem vērā esošās atšķirības starp pieprasījuma aizstājamību

71(vietējo patērētāju pārorientēšanās uz piegādātājiem, kas atrodas

72ārpus konkrētas teritorijas) un piedāvājuma aizstājamību (ārpus

73konkrētās teritorijas esošs tirgus dalībnieks nolemj importēt

74iekšējā tirgū). Ja patērētājs iekšējā tirgus cenu pieauguma

75rezultātā ir spējīgs ekonomiski izdevīgi un bez liela riska

76pārorientēties uz preču iegādi no piegādātāja, kas atrodas ārpus

77konkrētās teritorijas, ir pamats paplašināt konkrētā ģeogrāfiskā

78tirgus robežas. Savukārt ģeogrāfiskā tirgus paplašināšana,

79balstoties uz piedāvājuma aizstājamību, var radīt situāciju, kad

80tirgus tiek nepamatoti paplašināts, iekļaujot arī tirgus

81dalībniekus, kas savā starpā nekonkurē, un patērētājus, kas

82saskaras ar pilnīgi dažādiem konkurences faktoriem. Šajā gadījumā

83šaurāka konkrētā tirgus noteikšana (un vērtējot ārpus ģeogrāfiskā

84tirgus esošo importētāju izdarīto konkurences spiedienu) palīdz

85labāk izvērtēt patieso konkurences situāciju

86tirgū.11

8763 Arī EK, vērtējot dažādus preču tirgus, ņemot vērā dažādus

88faktorus (transporta izmaksas kā barjeras ienākšanai tirgus,

89iepirkumu ģeogrāfiskais tvērumu, patērētāju paradumus u.c.),

90galvenokārt piedāvājuma aizstājamību neuzskata par pietiekamu

91pamatu, lai paplašinātu ģeogrāfiskā tirgus robežas (tomēr

92importētāju izdarītais spiediens tiek ņemts vērā, nosakot

93konkurences situāciju konkrētajā tirgū).12

9464 Lietā aptaujātie tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka miltu

95un pārslu grupas produkti ir jūtīgi pret cenu svārstībām, tāpēc

96minēto preču piegādātāji no Polijas, Ukrainas, Ziemeļu valstīm ir

97mazāk konkurētspējīgi, jo tiem jārēķinās ar loģistikas izmaksām.

98Vēl ir norādīts, ka transporta izmaksas līdz Latvijai, Lietuvai

99un Igaunijai vairākās preču kategorijās (milti un pārslas) padara

100Polijas ražotāju iepirkuma cenas nekonkurētspējīgas.

10165 KP norāda, ka, izvērtējot minēto kopā ar Ziņojuma 5. punktā

102sniegto informāciju, ir secināms, ka tirgus dalībnieku viedokli

103apliecina Lietā iegūtā statistiskā informācija.

10466 Vēl tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka Lietuvā, Latvijā,

105Igaunijā ražotai miltu produkcijai ir arī izcelsmes priekšrocības

106savā valstī, (*).13

10767 DDZ ir norādījusi, ka miltu pašizmaksā 80 % aizņem

108izejviela (graudi), bet 20 % rada ražošanas un administratīvās

109izmaksas.14

11068 Lietas izpētē iegūtā informācija gan attiecībā uz kviešu

111miltiem galapatērētājiem (skat. 5.1.1. punktu) gan

112industriālajiem patērētājiem (skat. 5.1.2 punktu) norāda, ka

113Latvijas patērētājiem lielāko daļu kviešu miltu piegādā DDZ un

114RDZ, bet pārējie piegādātāju apjomi ir salīdzinoši nenozīmīgi,

115tāpēc šie piegādātāji nerada konkurences spiedienu apvienošanās

116dalībniekiem. Turklāt SIA "Rimi Latvia" (turpmāk -

117Rimi), SIA "Iepirkuma grupa" un SIA "MAXIMA

118Latvija" (turpmāk - MAXIMA) PPZ kviešu miltus arī ražo RDZ

119un DDZ.

12069 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka, ārvalstu

121uzņēmumi tiek uzaicināti un ir piedalījušies konkursos gan par

122PPZ piegādi, gan industriālo produktu piegādi, kas notiek gan

123Latvijas, gan Baltijas līmenī. Konkursu rezultātā Latvijas

124teritorijā PPZ miltus piegādā lielākoties apvienošanās

125dalībnieki. Tikai nelielā apjomā PPZ kviešu miltus uz Latviju

126piegādā ārvalstu uzņēmumi. Apvienošanās dalībnieki piegādā arī

127pamatā visus kviešu un rudzu miltus industriālajiem

128klientiem.

12970 Ziņojumā arī norādīts, ka DDZ produktiem, kurus DDZ realizē

130Lietuvā un Igaunijā, tiek izmantotas citas preču zīmes kā

131Latvijā. DDZ ir iesniegusi Nielsen pētījumu, kas liecina,

132ka katrā no Baltijas valstīm tiek realizēti atšķirīgu preču zīmju

133produkti. Arī portālā Barbora15 atrodamā informācija

134liecina, ka MAXIMA veikalos Lietuvā pārsvarā miltu kategorijā

135tiek realizēta AB "Kauno grūdai" (turpmāk - Kauno

136Grūdai) un citu Lietuvas uzņēmumu produkcija. Arī Barbora

137Igaunijas portālā16 tiek piedāvāti kviešu milti ar

138Igaunijas preču zīmēm, kas ražoti arī Latvijas un Lietuvas

139teritorijā. Tikšanās laikā 11.01.2022. DDZ pārstāvji norādīja, ka

140DDZ ilgā laika periodā nav izdevies sev vēlamajā apjomā ieiet

141Lietuvas tirgū un efektīvi konkurēt ar vietējiem uzņēmumiem,

142tādējādi viens no apvienošanās mērķiem atbilstoši DDZ sniegtajai

143informācijai ir pilnvērtīga ieiešana Lietuvas tirgū.

14471 Minētais ļauj secināt, ka kviešu miltu piedāvājuma pusē

145Latvijā gan industriālajiem patērētājiem, gan gala patērētājiem

146pamatā piedāvājumu nodrošina apvienošanās dalībnieki un Ziņojumā

147norādītais konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nav definējams tik

148plaši.

14972 Kopumā tirgus definīcija primāri balstās uz pieprasījuma

150aizstājamību, jo konkrētā tirgus definīcija pamatā ir atkarīga no

151pircēju vēlmes un spējas aizstāt preču iegādi vienā teritorijā ar

152to iegādi otrā teritorijā. Turklāt pārslēgšana jāveic īstermiņā

153un par salīdzinoši nelielām izmaksām.

15473 Tāpat ir jāņem vērā arī tādi apstākļi kā patērētāju

155paradumi dot priekšroku vietējiem zīmoliem, kas ir svarīgs

156faktors, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu.17

15774 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka pircējiem

158(mazumtirgotājiem un ražotājiem) ir vēlme paplašināt kviešu miltu

159piegādātāju loku, tomēr ārvalstu uzņēmumi pamatā neuzvar

160mazumtirgotāju un industriālo klientu rīkotajos iepirkumu

161konkursos vai arī tas notiek ļoti reti. Turklāt vairums

162mazumtirgotāju ir norādījuši, ka patērētāji ir lojāli vietējo

163zīmolu kviešu miltiem. RDZ un DDZ pieder jau ilgus gadus

164izmantotas kviešu miltu preču zīmes, kuru kviešu miltu produktus

165patērētāji ir iecienījuši.

16675 Eiropas Komisija (turpmāk - EK) savā praksē, aplūkojot

167miltu tirgu, tirgus definīciju ir atstājusi atvērtu, lai gan

168lietas dalībnieki piedāvā tirgu definēt kā nacionālu vai

169šaurāk.18 Vienlaikus, vērtējot maizes izstrādājumu

170tirgu, EK ģeogrāfisko tirgu definēt kā nacionālo

171tirgu.19

17276 Arī citu valstu pieredze ģeogrāfiskā tirgus definēšanā

173miltu nozarē norāda uz to, ka tas būtu definējams nacionālā

174mērogā, piemēram, Vācijas Konkurences uzraudzības iestāde

175Bundeskartellamt Kampffmeyer/Plange lietā konstatēja, ka

176dzirnavu reģionālais piegādes ierobežo konkurētspēju attālos

177reģionos, tādēļ ģeogrāfisko tirgu definēja kā Ziemeļvāciju.

178Vienlaikus vēlāk "GoodMills/Erwerb der Mehlmarken

179"Diamant" und "Goldpuder" von PMG"

180lietā Vācijas konkurences uzraudzības iestāde norādīja, ka tirgus

181ir definējams vismaz nacionālā līmenī un iespējams pat šaurāk,

182atstājot ģeogrāfiskā tirgus definīciju atvērtu.20 Arī

183Portugāles konkurences iestāde miltu tirgu ir definējusi kā

184nacionālu.21

18577 Tādējādi Ziņojumā ietvertais apgalvojums, ka Latvijā,

186Lietuvā un Polijā konkurences apstākļi ir līdzvērtīgi, nav

187pamatots, jo Lietas izpētē iegūtā informācija to neapstiprina.

188Tāpēc Lietā kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tiek definēta

189Latvijas teritorija.

19078 KP norāda, ka šis konkrētā tirgus definējums ir veikts,

191balstoties uz konkrētajā Lietas izpētē iegūto informāciju, veicot

192atbilstošo konkurences apstākļu novērtējumu.

19379 Vienlaikus KP norāda, ka plašāks ģeogrāfiskais tirgus

194automātiski nenozīmē, ka konkrētā apvienošanās neizraisīs

195konkurences problēmas (un vice versa), jo apvienošanās var

196būtiski samazināt konkurenci salīdzinoši zemāku tirgus daļu

197gadījumā, ja apvienošanās dalībnieki ir viens otra tuvākie

198konkurenti. Tāpat arī apvienošanās dalībnieku lielu tirgus daļu

199gadījumā ne vienmēr rodas konkurences problēmas ja apvienojas

200tirgus dalībnieki, kuriem pēdējo gadu laikā nav notikusi klientu

201pārklāšanās vai minētā pārklāšanās ir nebūtiska.

2024.2. Rudzu miltu ģeogrāfiskais

203tirgus

20480 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka salīdzinoši

205liels rudzu miltu daudzums tiek ievests no DDZ saistītā uzņēmuma

206Tartu Mill. Taču Lietas izpētē ir nepieciešams izvērtēt

207konkurences apstākļus, kādos rudzu miltus iegādājas Latvijas

208industriālie klienti, definējot konkrēto tirgu kā Latvijas

209teritoriju.

2104.3. Miltu maisījumu ģeogrāfiskais

211tirgus

21281 Ziņojumā ir norādīts, ka DDZ gan gala patērētājiem, gan

213industriālajiem klientiem paredzētos sausos maisījumus realizē

214visās 3 Baltijas valstīs. Lietuvā un Latvijā DDZ ražo un tirgo ar

215savu privāto preču zīmi "Dobele", savukārt Igaunijas

216tirgum DDZ ražo sausos maisījumus ar "Tartu Mill" preču

217zīmi. Savukārt RDZ sausos maisījumus gan gala patērētājiem, gan

218industriālajiem klientiem pamatā piedāvā tikai Latvijā.

21982 DDZ ir norādījusi, ka šajā tirgū patērētājiem ir pieejams

220pat plašāks zīmolu klāsts22 - Rimi PPZ, zīmoli

221"Kitchen Mood" (izcelsme - Lietuva), "City

222Taste" (izcelsme - Lietuva), "Schar" (izcelsme -

223Austrija), "Leimer" (izcelsme - Vācija),

224"Fermipan" (izcelsme - Zviedrija), "Orgran"

225(izcelsme -- Austrālija), "Adams Brot" (izcelsme -

226Vācija).

22783 Izvērtējot minētos Ziņojuma iesniedzēja argumentus, KP

228norāda, ka informācija par valstīm, kurās apvienošanās dalībnieki

229realizē savus ražotos sauso miltu maisījumus, un konkurentu preču

230zīmju raksturojums nevar kalpot kā fakti un pierādījumi konkrētā

231ģeogrāfiskā tirgus definēšanai.

23284 Vēl kā pamatojumu izvēlētajai ģeogrāfiskā tirgus

233definīcijai DDZ ir norādījusi šādus apstākļus:

2341) sauso miltu maisījumu ražošana būtiski neatšķiras no miltu

235ražošanas. Atšķiras tikai iepakojuma izmēri, jo sausos maisījumus

236iepako, sākot no 400 g, bet miltu iepakojuma izmērs pamatā ir 1

237kg vai 2 kg. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pastāv īpaši

238apstākļi, kas ietekmē sauso maisījumu tirgu savādāk nekā miltus

239tirgu;

2402) sausie miltu maisījumi parasti ir dārgāki nekā milti,

241vērtējot cenu par kilogramu. Sausie maisījumi ir dārgāki par

242miltiem vismaz par 30 % un daudzos gadījumos var sasniegt vairāk

243nekā 100 %, ja, piemēram, salīdzina kviešu miltu un kviešu miltu

244saturošu sauso maisījumu cenas. Šāda pati tendence ir Polijā.

245Cenas pieaugums veidojas tādēļ, ka sausais maisījums tiek pārdots

246kā prece noteiktu izstrādājumu pagatavošanai, tiem ir pievienotas

247dažādas pārtikas vielas, kā vājpiena un olu pulveris. Tas nozīmē,

248ka preces iespējams piegādāt no attālākām valstīm, jo transporta

249izdevumiem ir mazāka ietekme uz sauso maisījumu pārdošanas cenu.

250Sauso maisījumu ģeogrāfiskais tirgus nosakāms vismaz Baltijas

251līmenī, bet potenciāli arī Polija, Vācija, Austrija un

252Zviedrija.

25385 Izvērtējot minētos argumentus, KP norāda, ka Lietā nav

254pierādījuma nozīmes argumentam, ka miltu sausos maisījumus

255iespējams piegādāt no attālākām valstīm, jo transporta izdevumiem

256ir mazāka ietekme uz miltu sauso maisījumu pārdošanas cenu, jo

257šis arguments nav pamatots ar konkrētiem faktiem.

25886 Ziņojuma iesniedzējs ir secinājis, ka šobrīd konstatējams,

259ka konkurences apstākļi ir līdzvērtīgi Baltijas teritorijā. Līdz

260ar to pašreizējos apstākļos kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

261sausajiem maisījumiem nosakāms Baltijas mērogā. Taču sagaidāms,

262ka ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi drīzumā būs

263vērtējami kā līdzvērtīgi, paplašināsies, jo jau šobrīd Latvijas

264tirgū ir nopērkami sausie maisījumi, kas ražoti Polijā (piemēram,

265"dr. Oetker", PPZ "Rimi"). Sagaidāms arī, ka

266apvienošanās dalībnieki pēc apvienošanās varētu kļūt

267konkurētspējīgāki sauso maisījumu realizācijā plašākā

268teritorijā.

26987 Lietas izpētē iegūtā informācija gan attiecībā uz sauso

270miltu maisījumu galapatērētājiem (sk. 5.3. punktu) norāda,

271Latvijas lielāko daļu patērētājiem paredzēto miltu maisījumu

272Latvijas mazumtirgotājiem piegādā DDZ un RDZ, pārējie piegādātāju

273apjomi ir nenozīmīgi, tāpēc šie piegādātāji nerada konkurences

274spiedienu uz apvienošanās dalībniekiem.

27588 Ievērojot minēto, sauso miltu maisījumu ģeogrāfiskā tirgus

276robežas tiek noteiktas kā Latvijas teritorija.

2774.4. Auzu pārslu ģeogrāfiskais

278tirgus

27989 DDZ graudaugu pārslas ražo un tirgo gan ar savām preču

280zīmēm ("Dobele", "Daina"), gan PPZ. Igaunijas

281tirgū pārslas tiek tirgotas ar preču zīmi "Tartu Mill".

282Pārslas tiek eksportētas arī uz tādām Eiropas valstīm kā Beļģija,

283Dānija, Polija un Vācija.

28490 Ziņojumā norādīts, ka ģeogrāfiskais tirgus, kur ir līdzīgi

285konkurences apstākļi graudaugu pārslu ražošanā un piegādē, būtu

286nosakāms Baltija, Polija, Vācija, Somija un Zviedrija. Šajā

287ģeogrāfiskajā teritorijā nepastāv administratīvās barjeras

288graudaugu pārslu transportēšanai un tirdzniecībai, uz šīm

289ģeogrāfiskajām teritorijām notiek aktīvs un pastāvīgs šo produktu

290eksports un imports. Turklāt Skandināvijas reģions

291kultūrvēsturiski zināms kā pārslu ēšanas tradīcijām bagāts. Līdz

292ar to šī ģeogrāfiskā teritorija (Baltija, Polija, Vācija, Somija,

293Zviedrija) pārslu ražošanā un realizācijā līdzīgu konkurences

294apstākļu ziņā ir nodalāma no citām teritorijām.

29591 Ievērojot minētos apsvērumus, Ziņojumā definēti šādi

296konkrētie tirgi: (1) pārslu tirgus gala patērētājiem Baltijā,

297Polijā, Vācijā, Somijā un Zviedrijā; (2) pārslu tirgus

298industriālajiem klientiem Baltijā, Polijā, Vācijā, Somijā un

299Zviedrijā.

30092 Izvērtējot minētos argumentus, KP norāda, ka Ziņojumā nav

301sniegti pierādījumi par tajā definētā auzu pārslu tirgus

302ģeogrāfiskajām robežām, t.i., par būtisku pārslu importu no

303ārvalstīm.

30493 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka DDZ un RDZ

305piegādāto auzu pārslu, kas tiek ražotas Latvijas teritorijā,

306īpatsvars gandrīz visiem Latvijas mazumtirgotājiem ir būtisks

307(ieskaitot PPZ produktu piegādi). Tāpēc auzu pārslu tirgus

308ģeogrāfiskā tirgus robežas tiek noteiktas kā Latvijas

309teritorija.

3104.5. Putru mazajos iepakojumos un

311makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus ģeogrāfiskās

312robežas

31394 Ziņojumā norādīts, ka RDZ putras mazajos iepakojumos

314(turpmāk - putras) ar zīmolu "Herkuless" un

315"Active & Fit" putras realizē tikai Baltijas

316valstīs. Savukārt DDZ putras mazajos iepakojumos pagaidām realizē

317tikai Latvijā, tomēr nav saskatāmi šķēršļi DDZ šos produktus

318realizēt arī Igaunijā un Lietuvā, konkurējot līdzvērtīgi ar

319citiem tirgus dalībniekiem. Tāpat arī šobrīd plauktos esošo

320produktu ražotāju (apvienošanās dalībnieku konkurentu) izcelsmes

321valsts Lietuva norāda, ka tie spēj līdzvērtīgi konkurēt šo preču

322tirgū Latvijā. Ievērojot minēto, Ziņojumā secināts, ka

323ģeogrāfiskā teritorija nosakāma Baltija.

32495 No Lietā iegūtās informācijas par putru iepirkumu Latvijas

325teritorijā, jāsecina, ka minēto preču importa apjoms, ko veic ar

326apvienošanās dalībniekiem nesaistīti tirgus dalībnieki, ir

327salīdzinoši neliels. Tādējādi putru mazajos iepakojumos tirgus ir

328nosakāms Latvijas robežās.

32996 Lietas izpētē tika izvērtēti konkurences apstākļi arī

330makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus Latvijas

331teritorijā.

33297 Ņemot vērā minēto, Lietā kā ietekmētie tirgi saskaņā ar KL

3331. panta 4. punktu tiek definēti šādi tirgi:

3341) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas

335teritorijā;

3362) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas

337teritorijā;

3383) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas

339teritorijā;

3404) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijas

341teritorijā;

3425) sauso miltu maisījumu tirgus gala patērētājiem Latvijas

343teritorijā;

3446) auzu pārslu tirgus gala patērētājiem Latvijas

345teritorijā;

3467) putru tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā;

3478) makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus Latvijas

348teritorijā.

349V APVIENOŠANĀS

350IETEKMES IZVĒRTĒJUMS