Vairogs5. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Vispārīgie apsvērumi
98 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP aizliedz
apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais
stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā
konkrētajā tirgū. Tādējādi apvienošanās ietekmes uz konkurenci
izvērtējumā novērtējams dominējošā stāvokļa rašanās vai
nostiprināšanās risks vai arī būtisks konkurences samazinājums
jebkurā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā.
99 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ir atkarīgas
no daudziem dažādiem faktoriem, kas saistīti ar tirgus apstākļiem
un iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās
izvērtējums balstās uz ekonomikas teorijās izdarītajiem
secinājumiem, to vispārējs apkopojums ir atrodams EK
Pamatnostādnēs par Horizontālo apvienošanos izvērtēšanu,
atbilstoši kurām var vadīties, vērtējot apvienošanās sekas uz
konkurenci (turpmāk - Horizontālās pamatnostādnes).23
Lai novērtētu paredzamo apvienošanās ietekmi uz attiecīgajiem
tirgiem, analizējama apvienošanās iespējamā pret konkurenci
vērstā ietekme un attiecīgie kompensācijas faktori, piemēram,
šķēršļi ienākšanai tirgū un iespējamie efektivitātes ieguvumi, ko
piedāvā puses.24 Lietā konstatējama horizontāla
apvienošanās.
100 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās
var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai
nostiprinot dominējošo stāvokli: (i) likvidējot svarīgus
konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas
attiecīgi būtu palielinājuši tirgus spēju, neizmantojot
koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme); (ii) izmainot
konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi,
kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās
cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei.25
101 Atbilstoši Horizontālo pamatnostādņu 2. punktam ir jāņem
vērā ikviens būtisks šķērslis, ko koncentrācija varētu radīt
efektīvai konkurencei. Dominējošā stāvokļa rašanās vai
nostiprināšanās ir galvenais šāda konkurences traucējuma veids.
KP skaidro, ka tas, ka apvienošanās rezultātā rodas vai
nostiprinās viena uzņēmuma dominējošais stāvoklis, ir
visbiežākais cēlonis konstatējumam, ka koncentrācija varētu
izraisīt ievērojamu efektīvas konkurences traucējumu. Turklāt
dominējošā stāvokļa jēdzienu piemēro arī oligopoliskā vidē
kolektīvā dominējošā stāvokļa gadījumos. Tāpēc ir paredzams, ka
vairums gadījumu, kad koncentrāciju atzīs par nesaderīgu ar
kopējo tirgu, arī turpmāk balstīsies uz dominējošā stāvokļa
konstatāciju. Tāpēc šis jēdziens ir ļoti svarīgs kritērijs
konkurencei nodarītā kaitējuma noteikšanai, kas piemērojams,
nosakot, vai koncentrācija var ievērojami kavēt efektīvu
konkurenci, un nosakot iejaukšanās varbūtību. 26
102 Vistiešākā jebkuras horizontālās apvienošanās ietekme ir
konkurences zaudēšana to uzņēmumu starpā, kas apvienojas. Kā
norādīts Horizontālajās pamatnostādnēs (27. punkts), jo lielāka
tirgus dalībnieka tirgus daļa, jo lielāka iespēja, ka tam ir
spēja izmantot savu varu tirgū. Un jo lielāks tirgus daļas
papildinājums, jo lielāka iespēja, ka apvienošanās būtiski
palielinās tirgus varu, tai skaitā ietekmēs preču
cenu.27
5.1. Miltu tirgi.
103 Ziņojumā norādīts, ka lielāko daļu kopējā Latvijā
realizētā kviešu miltu apjoma veido industriālajiem klientiem
realizētie milti, savukārt patērētājiem mazumtirdzniecībā
nodotais kviešu miltu apjoms ir ievērojami mazāks. Galvenie
industriālie klienti kviešu miltu tirgū ir maizes ražotāji.
Savukārt gala patērētāju visvairāk pieprasītie milti ir kviešu
milti, kas veido aptuveni 95 % no visiem mazumtirdzniecībā
pārdotajiem miltiem Latvijā pēc apjoma tonnās un aptuveni 90 %
pēc apgrozījuma euro.28
5.1.1. Kviešu
miltu tirgus Latvijas teritorijā galapatērētājiem
104 Lietas izpētes gaitā ir iegūta informācija par tirgus
dalībnieku kviešu miltu gala patērētājiem realizācijas apjomu
Latvijas teritorijā no 2019. līdz 2021. gadam. Minētā informācija
apkopota tabulā Nr. 1.
Tabula Nr. 1
Kviešu miltu
tirgus gala patērētājiem Latvijā
Komersanti
2019. gads
2020. gads
2021. gads
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa,
%(*)
DDZ
(*)
[50-60]
(*)
[50-60]
(*)
[50-60]
RDZ
(*)
[20-30]
(*)
[20-30]
(*)
[20-30]
PPZ kopā:
(*)
[10-20]
(*)
[10-20]
(*)
[10-20]
SIA "AMG
TRADE"
-
-
(*)
[<1]
(*)
[
<1]
Kauno
Grūdai29
(*)
[1-5]
(*)
[1-5]
(*)
[10-20]
Fasma30
(*)
[<1]
(*)
[<1]
(*)
[
<1]
z/s
"Kaņepītes"
(*)
[ <1]
(*)
[
<1]
Daži mazie piegādātāji un
citi31
(*)
[<1]
(*)
[<1]
(*)
[
<1]
kopā:
(*)
100
(*)
100
(*)
100
PPZ
Kopā: RDZ+DDZ
[80-90]
[80-90]
[70-80]
Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā
informācija.
105 Tabulā Nr. 1 iekļautā informācija liecina, ka DDZ tirgus
daļa laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam bija ap (*) [50-60]
% (2020. gadā tā tuvojās (*) [50-60] %), RDZ tirgus daļa minētajā
laika bija ap (*) [20-30] %. Vēl minētā informācija norāda, ka
RDZ un DDZ ir tuvākie konkurenti šajā tirgū un to kopējā tirgus
daļa laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam svārstījās ap (*)
[80-90]%. Vislielākais pieaugums apskatītajā laika periodā bija
Lietuvas uzņēmumam Kauno Grūdai - no (*) [1-5] % līdz gandrīz (*)
[10-20] %. Minētais pieaugums galvenokārt ir noticis, jo
samazinājušās mazumtirdzniecības PPZ tirgus daļas no (*) [10-20]
% līdz (*) [10-20] %. Pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļas ir
nenozīmīgas.
106 Faktiski DDZ un RDZ mazumtirgotāju PPZ gadījumā konkurē
paši ar saviem produktiem, bet, iespējams, PPZ produkti ir ar
zemāku cenu un paredzēti citam patērēju lokam (piemēram,
patērētājiem ar zemākiem ienākumiem).
107 (*).
108 Lietā iegūtā informācija liecina, ka mazumtirgotāju
rīkotajos konkursos piedalās ārvalstu uzņēmumi (*).
109 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā
informācija par 2021. gadu.
110 Ievērojot minēto, miltu tirgū gala patērētājiem DDZ tirgus
daļa bija ap (*) [50 - 60] %, bet RDZ tirgus daļa bija ap (*)
[20-30] %, pēc apvienošanās tā būs ap (*) [70 - 80]%, kas norāda
uz dominējošā stāvokļa izveidošanos attiecīgajā konkrētajā
tirgū.
111 Lai noskaidrotu kopējo koncentrācijas līmeni tirgū, bieži
izmanto Herfindahl-Hirschman indeksu (turpmāk - HHI). Kaut
arī HHI absolūtais līmenis var sniegt vien sākotnējas norādes par
konkurences spiedienu tirgū pēc apvienošanās, izmaiņas HHI ir
noderīgs apvienošanās izraisīto koncentrācijas izmaiņu
rādītājs.32
112 Saskaņā ar Horizontālo pamatnostādņu 20. punktu
apvienošanās horizontālā līmenī nav uzskatāma par problemātisku,
ja HHI pēc apvienošanās ir zemāks par 1000. Arī gadījumā, ja HHI
pēc apvienošanās ir no 1000 līdz 2000 un HHI izmaiņas (turpmāk -
deltas koeficients) ir zemākas par 250, vai apvienošanās
gadījumā, kad HHI pēc apvienošanās ir augstāks par 2000 un deltas
koeficients zemāks par 150, konkurence traucēta netiek. HHI
līmeni kombinācijā ar attiecīgo deltas koeficientu var izmantot
kā sākotnējo norādi par konkurences izmaiņām, ņemot vērā konkrētā
tirgus īpašos apstākļus.
113 Apvienošanās rezultātā miltu tirgū gala patērētājiem
radīsies augsta tirgus koncentrācija:
1) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir ap
3654;
2) pēc apvienošanās HHI līmenis būs ap 6305.
114 Pēc apvienošanās procesa pabeigšanas miltu tirgū gala
patērētājiem HHI līmenis būs daudz augstāks nekā līmenis, kas
parasti neliecina par konkurences problēmām atbilstoši
Horizontālo pamatnostādņu noteikumiem.
115 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ļoti lielas tirgus daļas -
50 % vai vairāk - pašas par sevi var liecināt par dominējošā
stāvokļa esību, it īpaši situācijā, kad konkurentiem ir
ievērojami mazākas tirgus daļas.33 Secināms, ka pēc
apvienošanās DDZ atradīsies dominējošā stāvoklī, tā tirgus daļai
sasniedzot ap (*) [70-80] % (pēc apjoma).
116 Ziņojumā norādīts, ka līdz ar jauno mazumtirdzniecības
ķēžu "Lidl" un "Mere" ienākšanu Latvijā
sagaidāms, ka tirgū ienāks ražotāji arī no Polijas un Vācijas.
Lietas izpētē secināts, ka veikalu tīkls "Mere" ir
neliels, bet veikalu tīkls "Lidl" darbojas Latvijas
teritorijā salīdzinoši nelielu laiku, tāpēc KP rīcībā esošā
informācija neļauj izvērtēt šī mazumtirdzniecības tīkla ietekmi
konkrētajā tirgū.
117 Lietas izpētē iegūtā informācija no mazumtirgotājiem
liecina, ka, analizējot konkurences apstākļus un apvienošanās
ietekmi apvienošanās rezultātā ietekmētajās preču grupās, jāņem
vērā tādi faktori, kā pircēju pieprasījums pēc vietējās izcelsmes
precēm, preču aizvietojamības iespējas, līdzīgu preču
piegādātāju/ražotāju esība tirgū, preces cena un sortimenta
daudzveidība. Vairāki mazumtirgotāji ir norādījuši, ka
apvienošanās rezultātā zīmola precēm būtiski tiks ietekmēta
miltu/miltu maisījumu kategorija un pārslu kategorija, jo šajās
kategorijās ir tikai divi nozīmīgi piegādātāji - DDZ un RDZ, kuri
pārstāv zīmolus "Dobele" un "Herkuless".
118 (*).
119 Mazumtirgotāji ir norādījuši, ka pastāv risks, ka
apvienotajam tirgus dalībniekam varētu veidoties lielāka tirgus
vara, jo, apvienošanās dalībnieki aizņem būtisku tirgus daļas
miltu un pārslu grupās. Vēl ir ticis norādīts, ka
mazumtirgotājiem nav zināmi jauni piegādātāji minētajā preču
grupās, kas varētu būtisku ietekmēt DDZ un RDZ. Turklāt, lai gan
RDZ un DDZ miltu kategorijā ir vairāki konkurenti, daļu no tiem
nevar uzskatīt par tiešajiem konkurentiem, jo tiem konkurentiem
ir specifiski produkti, kā, piemēram, rīsu, mandeļu milti vai
milti bez glutēna.
120 Vērtējot apvienošanās dalībnieku tirgus daļas, viens no
mērķiem ir novērtēt apvienošanās dalībnieku savstarpējo
konkurenci un tuvāko aizvietotāju. Uz apvienošanās dalībnieku
savstarpējo konkurenci un tuvākajiem aizvietotājiem var norādīt
tirgus daļu izmaiņas un to virzieni. Ja vienai no apvienošanās
pusēm piederošās tirgus daļu izmaiņas mēdz atbilst vienlīdzīgām
un pretējām pārmaiņām otras apvienošanās puses tirgus daļās, tas
liecina, ka apvienošanās puses ir tuvi konkurenti. Pieņemot, ka
nepastāv citi pierādījumi, kas liecinātu par pretējo,
apvienošanās dalībnieki tirgus daļas pārņem viens no
otra.34 Visvienkāršāk tirgus daļu atbilstību iepriekš
izteiktajam nosacījumiem var noteikt, izmantojot datu negatīvu
korelāciju, kas norāda tirgus daļu izmaiņām pretējos virzienos.
Jo tuvāk korelācijas koeficients ir galējai robežai 1, jo vairāk
salīdzināmo tirgus dalībnieku tirgus daļas svārstās pretējos
virzienos pa vienādiem apjomiem.
121 Analizējot iknedēļas tirgus daļu datus laika periodā no
2020. gada decembra līdz 2021. gada novembrim, kas rēķinātas gan
no Rimi, gan MAXIMA veikalu datiem, ir secināms, ka kviešu miltu
tirgū gala patērētājiem DDZ un RDZ ir visciešākie konkurenti
salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem. Uz to norāda tirgus
daļu svārstības par līdzīgiem apjomiem pretējos virzienos un
attiecīgi arī korelācijas koeficienti ((*) un (*)), kas
atbilstoši teorijai norāda uz to, ka apvienošanās dalībnieki
viens otram atņem tirgus daļu. (*)
122 Secinājumus par apvienošanās dalībnieku savstarpēji ciešo
konkurenci kviešu miltu tirgū gala patērētājiem apstiprina arī KP
veiktās patērētāju aptaujas rezultāti, kas norāda, ka, izvēloties
kviešu miltus, patērētāji pārsvarā izvēlas starp DDZ (97 % no
respondentiem) un RDZ (76 % no respondentiem) produkciju.
123 Tirgus dalībnieku savstarpējo konkurences intensitāti var
noteikt, analizējot, cik būtiski pieprasījums novirzīsies uz
vienu vai otru ražotāju35 jeb kur un cik lielā apjomā
pārvirzīsies DDZ un RDZ gala patērētāju pieprasījums, realizējot
apvienošanās darījumu (turpmāk - novirzīšanās koeficienti). Šāda
analīze ļauj precīzi analizēt konkurentu mijiedarbību tirgū, jo
tiek balstīta uz gala patērētāju izvēli. Ja patērētāju skatījumā
divi produktu ražotāji ir tuvi aizstājēji, tad starp šiem
ražotājiem novirzīšanās koeficients būs augsts, bet, ja konkrētie
ražotāji ir tāli aizstājēji, tad novirzīšanās koeficients būs
zems.36
124 Novirzīšanās koeficientus var iegūt vairākos veidos, tomēr
visvienkāršākais un pieejamākais veids ir, izmantojot patērētāju
aptauju. Konkrētajā gadījumā KP, veicot patērētāju kviešu miltu,
miltu maisījumu, auzu pārslu un putru tirgū Latvijas teritorijā
galapatērētājiem, aptaujas anketā iekļāva vairākus jautājumus,
kas ļauj aprēķināt iepriekšminētos novirzīšanās koeficientus.
Tabula Nr. 2
Novirzīšanās
koeficienti kviešu miltu tirgū galapatērētājiem
RDZ
patērētāju izvēle pāriet uz:
Novirzīšanās
koeficients37
Novirzīšanās koeficients,
ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet
tirgu38
DDZ
patērētāju izvēle pāriet uz
Novirzīšanās koeficients
Novirzīšanās koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet
tirgu
DDZ
72 %
60.48 %
RDZ
53 %
45.05 %
Valdo
16 %
13.44 %
Valdo
23 %
19.55 %
MAXIMA
2 %
1.68 %
MAXIMA
7 %
5.95 %
Rimi
3 %
2.52 %
Rimi
3 %
2.55 %
Avots: aptaujā iegūtā informācija
125 Analizējot no patērētāju aptaujas datiem iegūtos
novirzīšanās koeficientus kviešu miltu tirgū Latvijas teritorijā
galapatērētājiem, ir secināms, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji
visciešākie konkurenti salīdzinājumā ar citiem tirgus
dalībniekiem. Lai gan savstarpēji radītais konkurences ciešums
nav vienāds abos virzienos (72 % RDZ patērētāju pārietu uz DDZ
produkciju, savukārt tikai 53 % DDZ patērētāju pārietu uz RDZ
produkciju), novirzīšanās koeficienti abos virzienos ir uzskatāmi
par augstiem. No novirzīšanās koeficientiem iegūto informāciju
pamato arī jau iepriekšminētā skeneru datu analīze, kurā tika
secināts, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji ciešākie konkurenti un
tuvākie aizvietotāji. No iepriekšminētā izriet, ka apvienošanās
rezultātā kviešu miltu tirgū gala patērētājiem samazināsies
konkurence un pazudīs būtisks konkurences spiediens uz tirgus
līderi, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieki konkrētajā tirgū
ir lielākie tirgus dalībnieki un savstarpēji visciešākie
konkurenti.
126 Ievērojot minēto, Lietas izpētē tiek secināts, ka kviešu
miltu tirgū gala patērētājiem ir tikai divi nozīmīgi piegādātāji
- DDZ un RDZ, kuri pārstāv zīmolus "Dobele" un
"Herkuless", kā arī DDZ un RDZ piegādā gandrīz visu
mazumtirgotāju PPZ produktu apjomu. Tādējādi apvienošanās
rezultātā tiks būtiski samazināta konkurence kviešu miltu tirgū
gala patērētājiem.
5.1.2. Kviešu milti industriālajiem
klientiem
127 Ziņojumā ir iekļauta informācija par apvienošanās
dalībnieku realizācijas apjomu Latvijas teritorijā no 2019. līdz
2021. gadam. Minētā informācija ir apkopota tabulā Nr. 2. Lietas
izpētes laikā tika iegūta informācija no SIA "Sanitex",
SIA "AMG Agro", Kauno Grūdai, kā arī nelielajiem miltu
piegādātājiem. Lai novērtētu konkurences apstākļus konkrētajā
tirgū, KP pieprasīja informāciju no daudziem miltu pircējiem, kas
izmanto miltus savā ražošanas procesā (turpmāk - industriālie
klienti), t.i., tika iegūta informācija par šo uzņēmumu
rīkotajiem konkursiem, cenu aptaujām, kritērijiem, kas nosaka
miltu piegādātāju izvēli, prognozēm par tirgus attīstību turpmāko
divu gadu laikā, ārvalstu piegādātāju ietekmi miltu piegādē, kā
arī tika iegūts uzņēmumu viedoklis par konkrētās apvienošanās
ietekmi uz šo uzņēmumu komercdarbību.
128 Lietas izpētes laikā no DDZ tika iegūta informācija par
tai zināmajiem uzņēmumiem, kuri izmanto miltu piegādes no
ārvalstu uzņēmumiem. KP iegūtā un DDZ sniegtā informācija
liecina, ka ir neliels industriālo uzņēmumu skaits, kas ražošanai
iepērk miltus no ārvalstīm, turklāt ārvalstu miltu piegādes,
salīdzinot ar apvienošanās dalībnieku piegādēm, ir pavisam
nenozīmīgas. Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka ir
tikai atsevišķi gadījumi, kad nelielā apjomā industriālie klienti
ir iegādājušies miltus no Kauno Grūdai, nelielā Latvijas ražotāja
SIA "AMG Agro" vai citiem pavisam nelieliem
piegādātājiem.
Tabula Nr.3
Tirgus
dalībnieku tirgus daļas kviešu miltu industriālajiem klientiem
tirgū Latvijā
Komersanti
2019. gads
2020. gads
2021. gads
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa, % (*)
DDZ
(*)
[70-80]
(*)
[70-80]
(*)
[70-80]
TM
(*)
[1-5]
(*)
[5-10]
(*)
[5-10]
RDZ
(*)
[10-20]
(*)
[10-20]
(*)
[10-20]
Malsena
(*)
[<1]
(*)
[<1]
(*)
[1-5]
Kauno Grūdai
(*)
[1-5]
(*)
[1-5]
(*)
[1-5]
SIA "AMG Agro"
(*)
[<1]
(*)
[1-5]
(*)
[<1]
SIA "SWEET HOUSE"
-
-
-
-
(*)
[<1]
Lambda UAB
-
-
(*)
[<1]
(*)
[<1]
SIA "Sanitex"
(*)
[<1]
(*)
[<1]
(*)
[<1]
kopā:
(*)
100
(*)
100
(*)
100
kopā apvienošanās dalībnieki
[90-100]
[90-100]
[90-100]
Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā
informācija.
129 Tabulā Nr. 3 iekļautā informācija liecina, ka apvienošanās
dalībnieku tirgus daļa Latvijas teritorijā šajā tirgū laika
periodā no 2019. līdz 2021. gadam ir bijusi ap (*) [90 - 100] %.
Pārējie uzņēmumi, t.sk. Kauno Grūdai, šajā tirgū ir nenozīmīgi
tirgus dalībnieki. Tabulā Nr. 3 iekļautos datus apliecina
informācija, kura Lietas izpētes laikā iegūta no daudziem
industriālajiem klientiem.
130 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā
informācija par 2021. gadu.
131 Saskaņā ar Horiznotālo pamatnostādņu 27. punktu,
"Jo lielāka tirgus daļa, jo lielāka iespēja, ka uzņēmumam
ir tirgus spēja. Un jo lielāks tirgus daļas papildinājums, jo
lielāka iespēja, ka apvienošanās būtiski palielinās tirgus spēju
konkrētajā tirgū."
132 Apvienošanās rezultātā kviešu miltu tirgū industriālajiem
klientiem radīsies augsta tirgus koncentrācija:
1) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir
aptuveni ap 5 728;
2) pēc apvienošanās HHI līmenis būs aptuveni ap 9 606.
133 Pēc apvienošanās procesa pabeigšanas miltu tirgū gala
patērētājiem HHI līmenis būs daudz augstāks nekā līmenis, kas
parasti neliecina par konkurences problēmām atbilstoši
Horizontālo pamatnostādņu noteikumiem.
134 Kā jau minēts iepriekš, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru
ļoti lielas tirgus daļas - 50 % vai vairāk - pašas par sevi var
liecināt par dominējošā stāvokļa esību, it īpaši situācijā, kad
konkurentiem ir ievērojami mazākas tirgus daļas.39
Secināms, ka pēc apvienošanās DDZ atradīsies dominējošā stāvoklī,
tā tirgus daļai sasniedzot ap (*) [90-100] % (pēc apjoma).
135 Tabulā Nr. 3 iekļautā informācija liecina, ka uzņēmumi,
kuri apvienojas, ir tuvākie konkurenti. Turklāt, jo augstāka ir
aizstājamības pakāpe starp apvienošanā iesaistīto uzņēmumu
ražojumiem, jo lielāka varbūtība, ka tie būtiski paaugstinās
cenas. Lielāka iespēja, ka apvienošanā iesaistīto uzņēmumu
stimuls paaugstināt cenas būs ierobežots, pastāv tad, ja
konkurējošie uzņēmumi ražo tuvus aizstājējus precēm, ko ražo
apvienošanā iesaistītie uzņēmumi.40 Lietas izpētē
iegūtā informācija liecina, ka DDZ un RDZ ražo daudzus
industriālo miltu veidus, pakārtojot tos industriālo uzņēmumu
vajadzībām. Apvienošanās dalībnieki ir galvenie konkurenti
industriālo patērētāju konkursos, tie ražo savstarpēji tuvu
aizvietojamus kviešu miltu veidus.
136 Lietas izpētēs laikā tika vērtēts, vai pircējiem ir
iespējas mainīt piegādātāju. Lietā iegūtā informācija liecina, ka
industriālo uzņēmumu miltu piegādātāji pamatā, ar ļoti retiem
izņēmumiem, ir RDZ un DDZ. Vairāki aptaujātie tirgus dalībnieki
ir norādījuši, ka divu gadu laikā nav sagaidāma jaunu uzņēmumu
ienākšana miltu tirgos, minot arī, ka tuvāko divu gadu laikā
nebūs neviena jauna miltu izstrādājumu ražotne, jo tas prasa ļoti
lielas investīcijas, kuras grūti atpelnīt. Vēl uzņēmumi ir
norādījuši, ka nav zināms, ka kāds uzņēmums spētu konkurēt ar DDZ
un RDZ, lai nodrošinātu nepieciešamo miltu kvalitāti un apjomu.
Savukārt atsevišķi industriālie klienti ir norādījuši, ka
prognozē jaunu piegādātāju ienākšana šajā konkrētajā tirgū.
137 Ziņojumā ir minēta informācija, ka Polijas komersanti spēj
līdzvērtīgi konkurēt iepirkumos par kviešu miltiem gan ar
Latvijas, gan arī ar Baltijas valstu ražotājiem. Lietā iegūtā
informācija liecina, ka ārvalstu uzņēmumi, kas nav saistīti ar
Apvienošanās dalībniekiem, praktiski nav uzvarējuši lielāko
industriālo patērētāju konkursos, arī aptaujāto vidējo un mazo
industriālo klientu kviešu miltu piegādātāju sarakstā praktiski
nevar atrast ārvalstu piegādātājus un citus Latvijas ražotājus.
Tabulā Nr. 1 un Nr. 3 iekļautā informācija liecina, ka importa
apjoms ir nenozīmīgs, tādējādi ārvalstu piegādātāji iepriekšējos
trīs gados gandrīz nav izdarījuši konkurences spiedienu uz RDZ un
DDZ. Lietas izpētē iegūtā informācija no DDZ liecina, ka Polijas
miltu ražotāji veic piegādes Lietuvas industriālajiem
klientiem.41
138 Tādējādi Lietas izpētē nav iegūts apstiprinājums, ka
varētu izpildīties DDZ prezumpcija, ka apvienošanās dalībnieku
klientiem (ražošanas uzņēmumiem un mazumtirgotājiem) nav nekādu
ierobežojumu vai šķēršļu, lai iegādātos nepieciešamos kviešu
miltus ārpus Latvijas teritorijas (Lietuvā, Igaunijā un Polijā)
par cenām un termiņos, kas ir konkurētspējīgi un salīdzinoši
līdzvērtīgi apvienošanās dalībniekiem.
139 Līdz ar to apvienošanās rezultātā tiks būtiski samazināta
konkurence kviešu miltu tirgū industriālajiem klientiem.
5.2. Rudzu milti
140 Rudzu milti galvenokārt tiek patērēti maizes ražošanā.
Rudzu milti mazumtirdzniecībā galapatērētājiem tiek realizēti
salīdzinoši nelielā apmērā.
5.2.1. Rudzu miltu
tirgus Latvijas teritorijā galapatērētājiem
141 Lietā iegūtā informācija liecina, ka rudzu miltus
mazumtirdzniecībā Latvijā piegādā galvenokārt apvienošanās
dalībnieki un Lietuvas uzņēmums Kauno Grūdai. Ir daži nelieli
uzņēmumi, kuri realizē pilngraudu rudzu miltus.
Tabula Nr. 4
Rudzu miltu
tirgus Latvijas teritorijā galapatērētājiem
Komersanti
2019. gads
2020. gads
2021. gads
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
DDZ
(*)
[40-50]
(*)
[40-50]
(*)
[40-50]
RDZ
(*)
[10-20]
(*)
[10-20]
(*)
[20-30]
PPZ kopā
(*)
[10-20]
(*)
[20-30]
(*)
[20-30]
Kauno Grūdai
(*)
[10-20]
(*)
[10-20]
(*)
[10-20]
(*)
100
(*)
100
(*)
100
RDZ+DDZ
[60-70]
[60-70]
[60-70]
Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā
informācija.
142 Tabulā Nr. 4 iekļautā informācija liecina, ka DDZ tirgus
daļa laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam bija ap (*) [40-50]
% (2020. gadā tā bija (*) [40-50] %), RDZ tirgus daļa minētajā
laika bija pieaugusi no (*) [10-20] % līdz (*) [20-30] %. Tabulā
Nr. 4 iekļautā informācija liecina, ka RDZ un DDZ ir tuvākie
konkurenti šajā tirgū un to kopējā tirgus daļa laika periodā no
2019. līdz 2021. gadam svārstījās ap (*) [60-70]%.
143 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā
informācija par 2021. gadu.
144 Apvienošanās rezultātā rudzu miltu tirgū gala patērētājiem
radīsies augsta tirgus koncentrācija:
1) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir ap 3
279;
2) pēc apvienošanās HHI līmenis būs ap 5 030.
145 Atšķirībā no kviešu miltu tirgus gala patērētājiem datiem,
kur DDZ un RDZ tirgus daļu līknes izteikti virzījās pretējos
virzienos par līdzīgiem apjomiem, rudzu miltu tirgus gala
patērētājiem gadījumā apvienošanās dalībnieku produkciju konkurē
arī ar RIMI PPZ produktiem.
146 Apskatot datu korelāciju rudzu miltu tirgus daļām, ir
secināms, ka starp RDZ un RIMI produkciju (*) pastāv ciešāka
konkurence nekā starp apvienošanās dalībniekiem (*), (*).
147 Ievērojot minēto, Lietas izpētē secināts, ka rudzu miltu
tirgū gala patērētājiem ir tikai divi nozīmīgi piegādātāji - DDZ
un RDZ (kopā ar saistīto uzņēmumu Malsena). Tādējādi apvienošanās
rezultātā tiks būtiski samazināta konkurence rudzu miltu tirgū
gala patērētājiem.
5.2.2. Rudzu milti
tirgus industriālajiem patērētājiem
148 Ziņojumā iekļautā informācija par rudzu miltu industriālo
tirgu Latvijā ir iekļauta tabulā Nr. 5.
Tabula Nr. 5
Rudzu miltus
industriālajiem klientiem tirgus Latvijā
Komersanti
2019. gads
2020. gads
2021. gads
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
DDZ
(*)
[10-20]
(*)
[20-30]
(*)
[30-40]
TM
(*)
[40-50]
(*)
[40-50]
(*)
[40-50]
RDZ
(*)
[40-50]
(*)
[30-40]
(*)
[30-40]
Kopā
(*)
[90-100]
(*)
[90-100]
(*)
[90-100]
Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā
informācija.
149 Tirgus konkurences apstākļu novērtēšanā ir jāņem vērā, ka
salīdzinoši būtisks rudzu miltu apjoms tiek importēts no
Igaunijas (galvenokārt no Tartu Mill) un šis daudzums laika
periodā no 2018. gada līdz 2020. gadam ir būtiski palielinājies.
Importētā apjoma palielināšanos ir ietekmējis fakts, ka AS
"Jelgavas Dzirnavnieks" ir pārtraukusi rudzu miltu
ražošanu.
150 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka Latvijas
industriālajiem klientiem rudzu miltus praktiski nepiegādā
uzņēmumi, kas nav saistīti ar apvienošanās dalībniekiem. Ziņojumā
ir norādīti arī daži nelieli Latvijas rudzu miltu ražotāji - SIA
"Graudu spēks", z/s "Kotiņi" u.c., taču
Lietas izpētes laikā tika konstatēts, ka šo uzņēmumu realizētais
rudzu miltu apjoms ir niecīgs, turklāt daļa no tiem realizē
pilngraudu rudzu miltus mazumtirdzniecības veikaliem.
151 Tādējādi pēc apvienošanās dalībnieku tirgus daļa būs tuvu
(*) [90-100] % un šajā tirgū tiks būtiski samazināta
konkurence.
5.3. Miltu maisījumu tirgus gala
patērētājiem
152 Lietas izpētes laikā galvenokārt tika analizēts miltu
maisījumu tirgus gala patērētājiem, mazāk pievēršoties miltu
maisījumu tirgum industriālajiem patērētājiem. Lietas izpētē
iegūtā informācija apkopota tabulā Nr. 6.
Tabula Nr. 6
Miltu maisījumu
tirgus gala patērētājiem
Komersanti
2019. gads
2020. gads
2021. gads
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa,
%(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa,
%(*)
DDZ
(*)
[70-80]
(*)
[70-80]
(*)
[70-80]
Tartu Mill
(*)
[<0]
(*)
[<0]
(*)
[<0]
RDZ
(*)
[5-10]
(*)
[10-20]
(*)
[5-10]
PPZ kopā
(*)
[10-20]
(*)
[5-10]
(*)
[5-10]
Mazie piegādātāji un
citi42:
(*)
[5-10]
(*)
[5-10]
(*)
[5-10]
kopā
(*)
100
(*)
100
(*)
100
Kopā apvien. dalībn.
[80-90]
[80-90]
[80-90]
Avots: Ziņojumā ietvertā un tirgus dalībnieku sniegtā
informācija.
153 Tabulā Nr. 6 iekļautā informācija liecina, ka apvienotā
tirgus dalībnieka (RDZ, DDZ un Malsena) tirgus daļa ir ap (*) [80
- 90] %.
154 Lietas izpētes laikā KP analizēja sauso miltu maisījumus,
sadalot tos atkarībā no izmantošanas mērķa: pankūkām; kūkām,
kēksiem, cepumiem, mafiniem, vafelēm, picām, izmantojot iegūto
informāciju no Latvijas lielākajiem mazumtirgotājiem par šo
produktu realizācijas apjomu 2020. gadā. Iegūtā informācija
liecina, ka DDZ un RDZ (kopā ar Malsena), ņemot vērā gan piegādi
ar apvienošanās dalībnieku zīmoliem, gan to piegādātos PPZ
produktus, tirgus daļa mazumtirgotāju realizācijas apjomā visos
minētajos miltu maisījumu veidos ir ļoti liela.
155 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā
informācija par 2021. gadu.
156 Apvienošanās rezultātā rudzu miltu tirgū gala patērētājiem
radīsies augsta tirgus koncentrācija:
1) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir ap 5
702;
2) pēc apvienošanās HHI līmenis būs ap 6 886.
157 Analizējot sauso miltu maisījumu tirgus daļu datus, ir
secināms, ka sauso miltu maisījumu tirgū gala patērētājiem DDZ un
RDZ ir visciešākie konkurenti salīdzinājumā ar citiem tirgus
dalībniekiem, uz ko norāda apvienošanās dalībnieku tirgus daļu
asimetriskā kustība (Korelācijas koeficients - (*)).
Apvienošanās dalībnieku savstarpēji ciešo konkurenci sauso miltu
maisījumu tirgū gala patērētājiem apstiprina arī KP veiktās
patērētāju aptaujas rezultāti, kas norāda, ka, izvēloties sausos
miltu maisījumus, patērētāji pārsvarā izvēlas starp DDZ (95 %
respondentu) un RDZ (58 % respondentu) produkcijām.
Tabula Nr. 7
Novirzīšanās
koeficienti miltu maisījumu tirgū galapatērētājiem
RDZ patērētāju
izvēle pāriet uz:
Novirzīšanās
koeficients
Novirzīšanās
koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu
DDZ patērētāju
izvēle pāriet uz
Novirzīšanās
koeficients
Novirzīšanās
koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu
DDZ
67 %
44.22 %
RDZ
40 %
31.20 %
Valdo
4 %
2.64 %
Valdo
24 %
18.72 %
Maxima
0 %
0.00 %
Maxima
5 %
3.90 %
Rimi
7 %
4.62 %
Rimi
14 %
10.92 %
Dr. Oetker
11 %
7.26 %
Dr. Oetker
1 %
0.78 %
Kauno Grūdai
0 %
0.00 %
Kauno Grūdai
3 %
2.34 %
Avots: aptaujā iegūtā informācija.
158 Analizējot no patērētāju aptaujas datiem iegūtos
novirzīšanās koeficientus miltu maisījumu tirgū Latvijas
teritorijā galapatērētājiem, ir secināms, ka RDZ un DDZ ir
savstarpēji visciešākie konkurenti salīdzinājumā ar citiem tirgus
dalībniekiem. Arī šajā gadījumā savstarpēji radītais konkurences
ciešums nav vienāds abos virzienos (67 % RDZ patērētāju pārietu
uz DDZ produkciju, savukārt tikai 40 % DDZ patērētāju pārietu uz
RDZ produkciju), tomēr novirzīšanās koeficienti abos virzienos ir
uzskatāmi par augstiem. Izteiktos secinājumus pamato arī skeneru
datu analīze, kurā tika secināts, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji
ciešākie konkurenti un tuvākie aizvietotāji. No iepriekšminētā
izriet, ka apvienošanās rezultātā kviešu miltu tirgū gala
patērētājiem samazināsies konkurence un pazudīs būtisks
konkurences spiediens uz tirgus līderi, ņemot vērā, ka
apvienošanās dalībnieki konkrētajā tirgū ir lielākie tirgus
dalībnieki un savstarpēji visciešākie konkurenti.
159 Ievērojot minēto, Lietas izpētē tiek secināts, ka sauso
maisījumu tirgū gala patērētājiem ir tikai divi nozīmīgi
piegādātāji - DDZ un RDZ. Tādējādi apvienošanās rezultātā šajā
konkrētajā tirgū tiks būtiski samazināta konkurence.
5.4. Auzu pārslu tirgus gala
patērētājiem
160 Šajā tirgū bez apvienošanās dalībniekiem darbojas vēl arī
citi piegādātāji - SIA "Eugesta un Partneri", Fasma,
Sigito Krivicko įmonė (turpmāk - Fasma), SIA "Eļļas
Grupa", SIA "Sanitex", u.c., kā arī lielākajiem
mazumtirgotājiem ir savi PPZ produkti. Minētā informācija ir
apkopota tabulā Nr. 8.
Tabula Nr. 8
Auzu pārslu
tirgus gala patērētājiem
Komersanti
2019. gads
2020. gads
2021. gads
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa,
%(*)
DDZ
(*)
[30-40]
(*)
[30-40]
(*)
[40-50]
RDZ
(*)
[30-40]
(*)
[40-50]
(*)
[40-50]
PPZ kopā
(*)
[10-20]
(*)
[10-20]
(*)
[5-10]
Malsena
(*)
[<0]
(*)
[<0]
(*)
[<0]
Balti Veski
(*)
[<0]
(*)
[<0]
(*)
[<0]
SIA
"Valdemārs"
(*)
[5-10]
(*)
[5-10]
(*)
[10-20]
Fasma (arī PPZ)
(*)
[5-10]
(*)
[5-10]
(*)
[10-20]
Mazie piegādātāji
(*)
[1-5]
(*)
[1-5]
(*)
[1-5]
kopā:
(*)
100
(*)
100
(*)
100
Kopā apvienošanās
dalībnieki
[60-70]
[60-70]
[60-70]
Avots: Ziņojumā ietvertā un tirgus
dalībnieku sniegtā informācija
161 Izvērtējot tabulā Nr. 8 iekļauto informāciju, secināms, ka
auzu pārslu tirgū laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam kopumā
būtiski ražotāji ir RDZ un DDZ, kuru zīmolu "Herkuless"
un "Dobele" tirgus daļa ir ap (*) [60-70] %.
Apvienošanās rezultātā notiks RDZ un DDZ darbības pārklāšanās,
kas būtiski paaugstinās koncentrācijas līmeni šajā tirgū.
Vienīgie apvienošanās dalībnieku konkurenti būs PPZ produkti,
kurus ražo apvienošanās dalībnieki un Lietuvas uzņēmums Fasma, kā
arī SIA "Voldemārs".
162 (*).
163 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā
informācija par 2021. gadu.
164 Apvienošanās rezultātā rudzu miltu tirgū gala patērētājiem
radīsies augsta tirgus koncentrācija:
1) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir ap 2
476;
2) pēc apvienošanās HHI līmenis būs ap 4 584.
165 Analizējot tirgus dalībnieku tirgus daļu datus auzu pārslu
tirgū, ir secināms, ka auzu pārslu tirgū gala patērētājiem pastāv
plaša savstarpējā konkurence starp tirgus dalībniekiem. No MAXIMA
iegūtie dati norāda, ka visciešāk savstarpēji konkurē RDZ un
MAXIMA PPZ (Korelācijas koeficients - (*)), tomēr savstarpēji
konkurē arī DDZ un MAXIMA PPZ (Korelācijas koeficients - (*)) un
abi apvienošanās dalībnieki savstarpēji (Korelācijas koeficients
- (*)). No RIMI iegūtie dati norāda, ka visciešāk konkurē RDZ un
RIMI PPZ (Korelācijas koeficients - (*)) un apvienošanās
dalībnieku produkcija savstarpēji (Korelācijas koeficients -
(*)).
Tabula Nr. 9
Novirzīšanās
koeficienti auzu pārslu tirgū galapatērētājiem
RDZ patērētāju
izvēle pāriet uz:
Novirzīšanās
koeficients
Novirzīšanās
koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu
DDZ patērētāju
izvēle pāriet uz
Novirzīšanās
koeficients
Novirzīšanās
koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu
DDZ
40 %
33.60 %
RDZ
60 %
49.20 %
Valdo
22 %
18.48 %
Valdo
19 %
15.58 %
Maxima
10 %
8.40 %
Maxima
5 %
4.10 %
Rimi
8 %
6.72 %
Rimi
5 %
4.10 %
Activus
1 %
0.84 %
Activus
0 %
0.00 %
Avots: aptaujā iegūtā informācija
166 Analizējot no patērētāju aptaujas datiem iegūtos
novirzīšanās koeficientus auzu pārslu tirgū Latvijas teritorijā
galapatērētājiem, ir secināms, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji
visciešākie konkurenti salīdzinājumā ar citiem tirgus
dalībniekiem. Savstarpēji radītais konkurences ciešums nav
vienāds abos virzienos (40 % RDZ patērētāju pārietu uz DDZ
produkciju, savukārt 60 % DDZ patērētāju pārietu uz RDZ
produkciju), tomēr novirzīšanās koeficienti abos virzienos ir
uzskatāmi par augstiem. No novirzīšanās koeficientiem iegūto
informāciju pamato jau iepriekšminētā skeneru datu analīze, kurā
tika secināts, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji cieši konkurenti. No
iepriekšminētā izriet, ka apvienošanās rezultātā kviešu miltu
tirgū gala patērētājiem samazināsies konkurence un pazudīs
būtisks konkurences spiediens uz tirgus līderi, ņemot vērā, ka
apvienošanās dalībnieki konkrētajā tirgū ir lielākie tirgus
dalībnieki un savstarpēji visciešākie konkurenti.
167 Pēc apvienošanās apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa
būs ap (*) [60-70] %. Tādējādi auzu pārslu tirgū tiks būtiski
samazināta konkurence.
5.5. Putru tirgus
168 Lietā iegūtā informācija par putru tirgu gala patērētājiem
apkopota tabulā Nr. 10.
Tabula Nr. 10
Putru tirgus
Uzņēmumi
2019. gads
2020. gads
2021. gads
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
Apjoms, t
Tirgus daļa, %
(*)
DDZ
-
-
(*)
[<1]
(*)
[1-5]
RDZ
(*)
[60-70]
(*)
[70-80]
(*)
[70-80]
PPZ
(*)
[1-5]
(*)
[1-5]
(*)
[1-5]
Lantmannen (AXA)
(*)
[10-20]
(*)
[10-20]
(*)
[5-10]
SIA
"Felici"
(*)
[5-10]
(*)
[5-10]
(*)
[5-10]
Mazie piegādātāji un
citi43
(*)
[1-5]
(*)
[1-5]
(*)
[1-5]
kopā:
(*)
100
(*)
100
(*)
100
RDZ+DDZ
[60-70]
[60-70]
[80-90]
Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā
informācija
169 Tabulā Nr. 10 iekļautā informācija liecina, ka DDZ putras
uzsāka realizēt 2020. gadā. 2021. gadā apvienotā tirgus
dalībnieka tirgus daļa ir ap (*) [80-90] %.
170 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā
informācija par 2021. gadu.
171 Apvienošanās rezultātā rudzu miltu tirgū gala patērētājiem
radīsies augsta tirgus koncentrācija:
1) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir ap 6
211;
2) pēc apvienošanās HHI līmenis būs ap 6 679.
172 Analizējot tirgus dalībnieku tirgus daļas ātri
pagatavojamo putru tirgū, ir secināms, ka konkrētajā tirgū
apvienošanās dalībnieki nav savstarpēji ciešākie konkurenti
(*).
Tabula Nr. 11
Novirzīšanās
koeficienti putru tirgū galapatērētājiem
RDZ patērētāju
izvēle pāriet uz:
Novirzīšanās
koeficients
Novirzīšanās
koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu
DDZ patērētāju
izvēle pāriet uz
Novirzīšanās
koeficients
Novirzīšanās
koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu
DDZ
44 %
33.44 %
RDZ
35 %
21.70 %
Dr. Oetker
13 %
9.88 %
Dr. Oetker
8 %
4.96 %
Maxima
5 %
3.80 %
Maxima
8 %
4.96 %
Rimi
4 %
3.04 %
Rimi
15 %
9.30 %
Graci
7 %
5.32 %
Graci
4 %
2.48 %
Activus
2 %
1.52 %
Activus
4 %
2.48 %
Auga
2 %
1.52 %
Auga
0 %
0.00 %
Nesvita
1 %
0.76 %
Nesvita
8 %
4.96 %
Avots: Aptaujā iegūtā informācija
173 Analizējot no patērētāju aptaujas datiem iegūtos
novirzīšanās koeficientus putru tirgū Latvijas teritorijā
galapatērētājiem, ir secināms, ka novirzīšanās koeficienti starp
RDZ un DDZ nav tik augsti kā kviešu miltu, miltu maisījumu vai
auzu pārslu tirgos galapatērētājiem, tomēr tie savstarpēji ir
augstāki nekā ar citiem tirgus dalībniekiem, līdz ar to RDZ un
DDZ konkrētajā tirgū ir savstarpēji ciešākie tirgus dalībnieki.
No iepriekšminētā izriet, ka apvienošanās rezultātā kviešu miltu
tirgū gala patērētājiem samazināsies konkurence un pazudīs
būtisks konkurences spiediens uz tirgus līderi, ņemot vērā, ka
apvienošanās dalībnieki konkrētajā tirgū ir savstarpēji
visciešākie konkurenti un tuvākie aizvietotāji.
174 Pēc apvienošanās apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa
būs ap (*) [80-90] %. Tādējādi putru tirgū tiks būtiski
samazināta konkurence.
5.6. Makaronu no mīkstajiem kviešu
miltiem tirgus
175 Konkurences apstākļi šajā tirgū ir atšķirīgi no citiem
Lietā definētajiem tirgiem, jo šajā tirgū Rimi un MAXIMA PPZ
produktu tirgus daļas ir līdzīgas DDZ un RDZ produktu tirgus
daļām. Taču problemātika rodas tāpēc, ka šo mazumtirgotāju PPZ
produktu lielāko daļu ražo apvienošanās dalībnieki. Tādējādi
apvienotajam tirgus dalībniekam šajā tirgū būs liela ietekme, jo
nav efektīvu konkurentu.
5.7. Secinājumi
176 Izvērtējot šajā nodaļā secināto, tirgi, kuros apvienošanās
rezultātā konkrētajā tirgū samazināsies konkurence un pazudīs
būtisks konkurences spiediens uz apvienoto tirgus dalībnieku
(turpmāk - būtiski ietekmētie tirgi), ir:
1) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas
teritorijā;
2) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas
teritorijā;
3) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas
teritorijā;
4) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijas
teritorijā;
5) sauso miltu maisījumu tirgus gala patērētājiem Latvijas
teritorijā;
6) auzu pārslu tirgus gala patērētājiem Latvijas
teritorijā;
7) putru tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā;
8) makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus.