Par tirgus dalībnieku apvienošanos

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pircēju/klientu konkurss par

izejvielu un PPZ produktu piegādi

184 Izvērtējot uzņēmuma sniegto informāciju, var secināt, ka

SIA "Orkla Latvija", SIA "Fazer Latvija",

MAXIMA, Rimi, u.c. Latvijas industriālo miltu konkursos no

apvienošanās dalībnieku konkurentiem faktiski ir piedalījušies

Gdansky Mlynie, Kauno Grūdai, Podlaskie Zakłady Zbożowe S.A un

citi ārvalstu uzņēmumi.

185 Dati par iepirkumiem44 apraksta gadījumus, kad

kāds no tirgus dalībniekiem uzvarēja iepirkumā jeb ieguva jaunu

līgumu, kā arī gadījumus, kad kāds no tirgus dalībniekiem zaudēja

potenciālo līgumu. Šādas kvantitatīvās analīzes mērķis ir

novērtēt apvienošanās dalībnieku produktu savstarpējo

aizvietojamību, mērot apvienošanās dalībnieku produktu tikšanās

biežumu klientu iepirkuma procesā. EK norāda, ka iepirkumu

analīze ir noderīgs veids, kā noteikt savstarpējo konkurences

spiedienu starp tirgus dalībniekiem.45

186 Tirgos, kur pakalpojuma sniedzēju vai preces piegādātāju

nosaka, izmantojot iepirkumus, vēsturiskās tirgus daļas bieži

vien var neliecināt par tirgus varu konkrētiem tirgus

dalībniekiem. Šādos tirgos konkurence dažkārt izpaužas kā

piedāvājumi par tirgu, nevis tieša, savstarpēja konkurence tirgū,

un tādējādi faktiskajām tirgus daļām nav lielas ietekmes uz

konkurences pakāpi. Piemēram, ja līgumi ir lieli un reti, viena

līguma uzvarēšana vai zaudēšana var pilnībā mainīt tirgus daļu

profilu. Uzņēmumi, kuru tirgus daļas nav lielas, bet kuri piedāvā

līgumus, var ietekmēt konkurences pakāpi, ja vien to piedāvājumi

ir ticami. Tomēr svarīgs ir ne tikai ticamo piedāvājumu skaits.

Dažos iepirkumu tirgos ir iespējama intensīva konkurence arī ar

ļoti mazu pretendentu skaitu.46

187 Iepirkumu analīzes ietvaros tika apskatīti divi analīzes

veidi - piedalīšanās analīze (participation analysis) un

tuvākā konkurenta analīze (runner-up analysis).

Piedalīšanās analīzes un tuvākā konkurenta analīzes mērķis ir

noteikt apvienošanās dalībnieku savstarpējās konkurences ciešumu,

novērtējot, cik bieži tie satiekas, piedaloties klientu

iepirkumos, un cik bieži tie ieņem pirmo un otro vietu

iepirkumā.47 EK IBM/Telelogic lēmumā ir

norādījusi, ka faktiski daudzos gadījumos otrās vietas ieguvējs

ir tas, kas nosaka iepirkuma cenu. Lai uzvarētu, tirgus

dalībniekam pamatā ir jānosaka cena, kas ir tikai nedaudz

pievilcīgāka klientam nekā nākamā labākā alternatīva. Tirgus

dalībniekam, kurš uzvar, nav motivācijas noteikt absolūti zemāko

cenu, ko pieļauj tā robežizmaksu līmenis, ja uzvarai pietiktu arī

ar augstāku cenu.48 Apvienošanās rezultātā, pazūdot

tuvākā konkurenta spiedienam, pastāv cenu pieauguma risks

konkrētajā tirgū, ņemot vērā, ka uzvarētāja piedāvātajai cenai

būtu jābūt nedaudz pievilcīgākai kā otrā tuvākā konkurenta

piedāvājumam.49

188 Piedalīšanās analīzē (participation analysis)

iegūtie dati norāda (skat. turpmāk pievienoto Tabulu Nr. 12), ka

DDZ un RDZ dalība iepirkumos kopumā pārklājas salīdzinoši biežāk

nekā ar citiem tirgus dalībniekiem. No analizētajiem 327

iepirkumiem (par laika periodu no 2017. līdz 2021.

gadam50) DDZ un RDZ reizē ir piedalījušies (*) jeb (*)

[40-50] % iepirkumu. Salīdzinājumam, DDZ un Kauno Grūdai reizē ir

piedalījušies vien (*) [5-10] %, RDZ un Kauno Grūdai - (*) [5-10]

%, DDZ un Fasma - (*) [1-5] %, RDZ un Fasma - (*) [5-10] % no

visiem iepirkumiem. No iegūtajiem datiem ir secināms, ka starp

apvienošanās dalībniekiem savstarpēji pastāv izteiktāki ciešāka

konkurence nekā ar citiem tirgus dalībniekiem.

189 Analizējot piedalīšanās analīzes datus attiecīgi

konkrētajiem preču tirgiem, DDZ un RDZ dalība miltu produktu

iepirkumos pārklājās (*) [60-70] % gadījumu, miltu maisījumu

produktu iepirkumos - (*) [70-80] %, pārslu produktu iepirkumos -

(*) [80-90] %, putru produktu iepirkumos - (*) [60-70] %,

makaronu produktu iepirkumos (*) [30-40] %, savukārt griķu un

rīsu produktu iepirkumos nepārklājas.

190 Tuvākā konkurenta analīzē (runner-up analysis) tika

salīdzināti gadījumi, kad abi apvienošanās dalībnieki ir

piedalījušies vienā iepirkumā, ar gadījumiem, kad apvienošanās

dalībnieki ir ieņēmuši pirmo un otro vietu. Apvienošanās

dalībnieku dalība pārklājās (*) iepirkumos, no kuriem (*) jeb (*)

[70-80] % gadījumos apvienošanās dalībnieki ir ieņēmuši pirmo un

otro vietu.

191 Analizējot tuvākā konkurenta analīzes datus attiecīgi

konkrētajiem preču tirgiem, apvienošanās dalībnieki miltu

produktu iepirkumos pirmo un otro vietu ieņēma (*) [80-90] %

gadījumu, miltu maisījumu produktu iepirkumos - (*) [90-100] %,

pārslu produktu iepirkumos - (*) [80-90] %, putru produktu

iepirkumos - (*) [60-70] %, makaronu produktu iepirkumos

(*) [30-40] %. Savukārt griķu un rīsu produktu iepirkumos

DDZ un RDZ dalība nepārklājās, līdz ar to arī neveidojās

savstarpēja konkurence.

Tabula Nr. 12

Iepirkuma

analīze

Preču kategorija

Iepirkumu skaits

Reizē piedalījās

abi apvienošanās dalībnieki

Īpatsvars, %

(*)

Apvienošanās dalībnieki ieņēma pirmo un otro vietu

Īpatsvars, %

(*)

Apvienošanās dalībnieki bija vienīgie iepirkuma dalībnieki,

%

Miltu

105

(*)

[60-70]

(*)

[80-90]

[30-40]

Miltu maisījumi

9

(*)

[70-80]

(*)

[90-100]

[40-50]

Pārslas

40

(*)

[80-90]

(*)

[60-70]

[30-40]

Putras

10

(*)

[60-70]

(*)

[90-100]

[0-5]

Griķi

22

0

0

0

0

0

Rīsi

47

0

0

0

0

0

Makaroni*

77

(*)

[30-40]

(*)

[70-80]

[0-5]

*-tika vērtēti visi produkti šajā kategorijā.

Avots: tirgus dalībnieku sniegtā informācija

192 Izvērtējot iepirkumu tirgus analīzē iegūtos datus, ir

secināms, ka DDZ un RDZ ir savstarpēji cieši konkurenti vairākos

preču tirgos - miltu, miltu maisījumu, pārslu, makaronu un putru

preču tirgos.

193 Lai gan makaronu preču tirgū apvienošanās dalībnieki ir

savstarpēji cieši konkurenti, konkrētajā tirgū pastāv citi tirgus

dalībnieki, kuri salīdzinoši regulāri piedalās iepirkumos. To

pamato arī iepirkumu īpatsvars, kurā vienīgie dalībnieki bija

apvienošanās dalībnieki - (*) [0-5] %.

194 Līdzīga situācija veidojas arī putru preču tirgū, kur

starp apvienošanās dalībniekiem pastāv cieša savstarpējā

konkurence un visos konkrētā tirgus iepirkumos piedalījās vēl

vismaz viens tirgus dalībnieks, tomēr ir jāņem vērā (*) līdz ar

to, pat ja konkrētajos iepirkumos pastāv alternatīvas iespējas,

spēcīgākas tirgus pozīcijas ir tieši apvienošanās

dalībniekiem.

195 Savukārt rīsu un griķu preču tirgus iepirkumos

apvienošanās dalībnieku darbība nepārklājās, līdz ar to ir

secināms, ka tie nav savstarpēji cieši konkurenti.

196 Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka apvienošanās

rezultātā miltu, miltu maisījumu, pārslu un putru preču tirgos

industriālajiem klientiem var tikt būtiski samazināta konkurence,

jo apvienošanās likvidētu svarīgu savstarpējās konkurences

spiedienu, kā rezultātā jaunais tirgus dalībnieks varētu

paaugstināt cenas pēc apvienošanās.