Par tirgus dalībnieku apvienošanos

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Finansiālās grūtības

29 EK norāda, ka informāciju par uzņēmuma stāvokli var gūt no

tādiem uzņēmuma finanšu rādītājiem kā rentabilitāte, likviditāte

un finanšu stabilitāte10.

30 NMS peļņa pēdējos gados ir bijusi svārstīga un piedzīvojusi

salīdzinoši lielus kritumus un pieaugumus (skatīt tabulu Nr.

1).

Tabula Nr. 1

NMS peļņa

2019.-2022. gadā

2019

2020

2021

2022

NMS

peļņa

164 168

-1 475 565

2 701 895

264 465

Avots: NMS gada pārskati, KP apkopojums

31 Analizējot peļņas/zaudējuma aprēķinu par šiem gadiem,

redzamas neraksturīgi lielas pārējās saimnieciskās darbības

izmaksas 2020. gadā, kad uzņēmums cieta zaudējumus, un pārējos

saimnieciskās darbības ieņēmumus 2021. gadā, kad tas guva būtisku

peļņu (skatīt Tabulu Nr. 2).

Tabula Nr. 2

NMS pārējās

saimnieciskās darbības izmaksas un ieņēmumi 2019.-2022. gadā

2019

2020

2021

2022

NMS pārējās saimnieciskās darbības izmaksas

7847

1 681 093

4727

2944

NMS pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi

6849

14 856

1 451 816

22 2048

Avots: NMS gada pārskati, KP apkopojums

32 02.08.2023 no Iesniedzēja saņemtas atbildes saistībā ar šīm

neraksturīgajām pozīcijām un secināms, ka:

1) 2020. gada oktobrī NMS pārvērtēja savu nekustamo īpašumu

(*). Starpība starp jauno un iepriekšējo nekustamā īpašuma

vērtību tika iekļauta kārtējā gada izmaksās. Tādējādi var

secināt, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma pārvērtēšana nebūtu

notikusi, uzņēmums šajā gadā darbotos ar peļņu;

2) 2021. gada pelņas un zaudējumu postenī "Pārējie

saimnieciskās darbības ieņēmumi" iekļauti ieņēmumi no

(*).

33 Ziņojumā, analizējot rentabilitātes rādītājus, Iesniedzējs

ņēmis vērā uzņēmuma operatīvo peļņu, norādot, ka operatīvā peļņa

neņem vērā vienreizējās izmaksas un ienākumus, skatoties tikai uz

pamatdarbības ienākumiem un izmaksām, sniedzot labāku priekšstatu

par uzņēmuma ieņēmumiem no pamatdarbības. NMS gadījumā operatīvā

peļņa neņem vērā 2020. gadā veikto nekustamā īpašuma pārvērtēšanu

un 2021. gadā veikto (*).

34 Pilnīgākam finanšu stāvokļa novērtējumam KP veica

rentabilitātes rādītāju aprēķinus, ņemot vērā gan gada pārskatā

norādīto, gan ziņojumā norādīto operatīvo peļņu (skatīt tabulas

Nr. 3 un Nr. 4).

Tabula Nr. 3

NMS

rentabilitāte pēc gada pārskata 2019.-2022. gadā

2019

2020

2021

2022

Bruto rentabilitāte

9.31 %

11.58 %

20.57 %

10.06 %

Peļņas rentabilitāte NMS

3.52 %

-31.46 %

33.64 %

4.67 %

Pašu kapitāla rentabilitāte NMS

7.67 %

-215.86 %

79.81 %

7.25 %

Aktīvu rentabilitāte NMS

5.40 %

-74.47 %

57.36 %

5.30 %

Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini

Tabula Nr. 4

NMS

rentabilitāte pēc operatīvās peļņas 2019.-2022. gadā

2019

2020

2021

2022

Bruto rentabilitāte

9.31 %

11.58 %

20.57 %

10.06 %

Peļņas rentabilitāte

NMS

3.52 %

4.38 %

15.56 %

4.67 %

Pašu kapitāla

rentabilitāte NMS

7.67 %

30.07 %

36.92 %

7.25 %

Aktīvu rentabilitāte

NMS

5.40 %

10.37 %

26.54 %

5.30 %

Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini

35 Rentabilitātes rādītājiem nav noteikta indikatora, tomēr jo

augstāks šis rādītājs, jo augstāka uzņēmuma spēja ģenerēt peļņu

un attiecīgi nodrošināt uzņēmuma stabilu darbību. No veiktās

analīzes var redzēt, ka, vērtējot gada pārskatā norādīto peļņu,

laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam NMS ir nodrošinājusi

stabilus rentabilitātes rādītājus, izņemot 2020. gadu, kad tā

strādāja ar zaudējumiem, kas gan ir saistīti ar nekustamā īpašuma

pārvērtēšanu. Savukārt, vērtējot pēc operatīvās peļņas, uzņēmums

uzrāda vēl stabilākus rezultātus. Var secināt, ka uzņēmums darbojas

rentabli, nodrošinot peļņu gan no ieguldītā pašu kapitāla, gan

aktīviem.

36 Likviditātes rādītāji (skatīt Tabulu Nr. 5) pēdējos četros

gados NMS ir pieauguši, 2022. gadā sasniedzot attiecīgi 2.88 un

2.75, kas norāda, ka NMS ar saviem aktīviem ir spējīgs nosegt

īstermiņa kredītus vairāk nekā divas reizes. Šādi rādītāji drīzāk norāda uz

līdzekļu neracionālu izmantošanu un iespēju paplašināt

saimniecisko aktivitāti, nevis uz finansiālām

grūtībām.

Tabula Nr. 5

NMS likviditāte

2019.-2022. gadā

2019

2020

2021

2022

Kopējā likviditāte NMS

0.58

0.67

2.72

2.88

Absolūtā likviditāte NMS

0.41

0.50

2.49

2.75

Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini

37 Attiecībā uz finanšu stabilitāti var secināt, ka uzņēmuma

finansiālās atkarības koeficients, saistību īpatsvars bilancē,

atbilst vispārpieņemtajam normālam līmenim zem 0.4, kas norāda,

ka uzņēmums nav atkarīgs

no aizņemtajiem līdzekļiem, līdz ar to arī lieliem

procentu maksājumiem. Tāpat arī uzņēmuma autonomijas koeficients

jeb saistību kopsumma pret pašu kapitālu atbilst

vispārpieņemtajai normai zem 0.7, kas norāda, ka uzņēmums ir

finansiāli

stabils.

Tabula Nr. 6

NMS finanšu

stabilitāte 2019.-2022. gadā

2019

2020

2021

2022

Saistību īpatsvars bilancē NMS

0.30

0.66

0.28

0.27

Īstermiņu saistību īpatsvars bilancē

NMS

0.26

0.55

0.28

0.27

Saistības pret pašu kapitālu NMS

0.42

1.90

0.39

0.37

Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini

38 Ziņojumā veikta NMS bankrota iespējamības analīze,

pielietojot vairākus bankrota iespējamības modeļus un aprēķinus

veicot par laika posmu no 2016. līdz 2019. gadam, pamatojot šo

izvēli ar faktu, ka, Covid-19 testēšanas rezultātā, 2020. un

2021. gadā, ievērojami uzlabojās tirgus dalībnieku finanšu

situācija, un tādējādi, Iesniedzēja ieskatā, šie abi gadi nav

indikatīvi izmantojami pašreizējas situācijas objektīvam

novērtējumam.

39 EK savā praksē ir vērtējusi, vai pieeja BUA vērtēšanai nav

jāmīkstina ekonomiskās krīzes periodos, par kuru var uzskatīt arī

Covid-19 pandēmijas periodu, tomēr atzīst, ka esošais regulējums

jau savā būtībā ietver novērtējumu strauji mainīgos tirgus

apstākļos11. Konkrētajā gadījumā papildus jāņem vērā,

ka Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas ietekmēja atsevišķas

tautsaimniecības nozares, turklāt laboratorijas izmeklējumu

pakalpojumu pieprasījums šajā periodā pieauga atšķirībā no

tūrisma, ēdināšanas un citām pakalpojumu nozarēm.

40 Tādējādi KP konstatē, ka nav pamatoti vērtēt NMS bankrota

iespējamību par laika periodu no 2016. līdz 2019. gadam, jo nav

pamata Iesniedzēja apgalvojumam, ka 2020. un 2021. gads nav

indikatīvi izmantojams un bankrota iespējamības analīzē ir

jāizmanto tikai pēdējo gadu dati.

41 Veicot bankrota iespējamības analīzi, izmantojot Altmaņa

modeli un divas tā variācijas, KP izveidoja NMS bankrota

iespējamības modeļus, izmantojot gan NMS gada pārskata datus, gan

Ziņojumā norādītos operatīvās peļņas datus.

42 Bankrota iespējamības modelis uzrāda, ka pārsvarā bankrota

iespējamības līmenis ir zems, izņemot 2020. gadu, kad uzņēmums

strādāja ar zaudējumiem, viens modelis uzrāda ļoti augstu

bankrota iespējamību, tomēr jāņem vērā, ka šie zaudējumi saistīti

ar uzņēmuma nekustamā īpašuma pārvērtēšanu, ne tā tiešo

uzņēmējdarbību. Tāpat bankrota iespējamība palielinājusies 2022.

gadā, kur katrs no trim modeļiem uzrāda dažādu bankrota

iespējamību, turklāt zemu bankrota iespējamību uzrāda modelis,

kas veidots piemērojoties Latvijas finanšu pārskatu kārtībai.

1. attēls. Bankrota iespējamības

modelis izmantojot gada pārskatu datus

Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini

43 Modeļi, kas veidoti, izmantojot operatīvās peļņas datus,

uzrāda vēl mazāku bankrota iespējamību. Latvijā izstrādātais

modelis visos gados uzrāda zemu bankrota iespējamību. Tāpat arī

Altmana modelis uzrāda ļoti zemu bankrota iespējamību. Augstu

bankrota iespējamību uzrāda vienīgi G. Springeita modelis 2022.

gadā, kas gan ir tuvu robežai, kad bankrota iespējamība

pastāv.

2. attēls. Bankrota iespējamības

modelis izmantojot operatīvās peļņas datus

Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini

44 Pirmais no kritērijiem pieprasa, lai iesniedzējs demonstrē,

ka bankrotējošā uzņēmuma bizness vairs nav dzīvotspējīgs tādā

veidā, kā pašlaik tas tiek organizēts12, un nav

pieejamas tādas alternatīvas kā restrukturizācija, aizņemšanās

vai tiesiskās aizsardzības process, līdz tiks normalizēts

uzņēmuma finansiālais stāvoklis13, kā arī ne uzņēmuma

kapitāldaļu turētāji, ne arī kādi citi investori nav gatavi veikt

ieguldījumus, lai uzņēmums turpinātu darbību tirgū.

45 NMS savā 27.09.2023. vēstulē informē, ka nav saņēmis un

turpina nesaņemt samaksu no valsts par sniegtajiem

laboratoriskajiem pakalpojumiem apjomā, kas pārsniedz piešķirto

kvotu. Nesaņemtā samaksa norādīta vēstulē pievienotajai vēstulei

Finanšu ministrijai, Veselības ministrijai un NVD un ir norādīta

Tabulā Nr. 7

Tabula Nr. 7

Nesaņemtā

samaksa par sniegtajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem

2019.-2023. gadā

2019. gadā

119 933 EUR

2022. gadā

125 207 EUR

2023. gadā

176 000 EUR

Avots: NMS vēstule

46 KP norāda, ka, vērtējot BUA, tiek ņemta vērā NMS 2019. gada

un 2022. gada pārskatu informācija, kuru peļņas/zaudējumu

aprēķinā iepriekš norādītajām summām vajadzētu būt iekļautām.

Tāpat Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā par

priekšlikumiem laboratorijas pakalpojumu finansiālās pieejamības

uzlabošanai (turpmāk - VM informatīvais ziņojums) norādīts

priekšlikums segt laboratorisko izmeklējumu deficītu par 2022. un

2023. gadu, 2023. gadā no valsts budžeta programmas 02.00.00

"Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".14

47 20.10.2023. KP saņēma apvienošanās dalībnieku Vēstuli, kurā

citu starpā apskatīts arī BUA. Vēstules 237. punktā Iesniedzējs

norāda, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgū tāpat kā

veselības aprūpes nozarē kopumā par uzņēmuma dzīvotspēju

neliecina vienīgi finanšu rādītāji, bet arī norises darba tirgū

un nozarē. KP no VM informatīvā ziņojuma 4. tabulā norādītās

informācija secina, ka laboratorijas pakalpojumu valsts apmaksāto

līgumu summa pēdējos gados pieaug, kas liecina, ka tirgus

attīstās un ir perspektīvs. Tabulā norādītie dati liecina, ka

valsts apmaksātās laboratoriskās izmaksas pieaugušas no 30 milj.

EUR 2018. gadā līdz 53 milj. EUR 2022. gadā. Turklāt arī 2023.

gada pirmajā pusgadā izmaksas ir 27 milj. EUR, kas liecina, ka

2023. gadā tās sasniegs un iespējams pārsniegs 2022. gada

rādījumus. Tādējādi valsts apmaksāto pakalpojumu izmaksu

pieaugumu nevar izskaidrot tikai ar Covid-19 faktoru (skatīt 3.

attēlu).

3. attēls. Laboratorijas

pakalpojumu valsts apmaksāto pakalpojumu summa

Avots: VM informatīvais ziņojums, KP apkopojums

48 Vēstules 7.1.3. sadaļā Iesniedzējs sniedz viedokli, kāpēc

uzņēmums vairs nav dzīvotspējīgs tādā veidā, kā pašlaik tas tiek

organizēts un nav pieejamas tādas alternatīvas kā

restrukturizācija, aizņemšanās vai tiesiskās aizsardzības

process.

49 Vēstulē norādīts, ka, optimizējot darbību, tika pārdota

(*), kas uzlaboja uzņēmuma stāvokli, tomēr ilgtermiņa finanšu

situācijas uzlabošanai nepieciešama modernizācija un

automatizācija, kam trūkst finanšu līdzekļu. Uzņēmums periodā no

2019. līdz 2022. gadam darbojies ar peļņu. No ziņojuma var

secināt, ka periodā no 2019. līdz 2022. gadam NMS darbojies ar

peļņu, kā norādīts Tabulā Nr. 8.

Tabula Nr. 8

NMS peļņa

2019.-2022. gadā

2019

2020

2021

2022

164

168

-1 475

56515 (205 528)

2 701

895

264

465

Avots: Ziņojums, KP aprēķini

50 Tādējādi pēdējo četru gadu laikā NMS guvis peļņu 3.33 milj.

EUR, savukārt iekārtās atbilstoši ziņojumā iesniegtai

informācijai ieguldīts (*) milj. EUR. (*)

51 No iepriekš minētā var secināt, ka BUA pirmais kritērijs

neizpildītos. Gan finanšu koeficienti, gan bankrota

prognozēšanas modeļi, gan uzņēmuma uzvedība neuzrāda tādu NMS

finansiālo stāvokli, kas ticami pamatotu, ka tas tuvākajā laikā

pamestu tirgu sliktā finansiālā stāvokļa dēļ.