1Laboratorisko izmeklējumu
2pakalpojumu tirgus
37.1. Preces tirgus noteikšana
478 Ziņojumā ir norādīts, ka laboratorisko izmeklējumu
5pakalpojumi nav aizvietojami ar citiem veselības aprūpes
6pakalpojumiem, līdz ar to ir pamats tos nodalīt atsevišķā preces
7tirgū17, ko arī apstiprina KP iepriekšējā
8prakse.18
979 Gan Ziņojumā, gan citu valstu praksē19 tiek
10vērtēta iespējamība tirgu segmentēt sīkāk. Piemēram, to varētu
11iedalīt pēc laboratorisko izmeklējumu veida (piemēram, rutīnas
12izmeklējums vai specializētais izmeklējums) vai konkrētas
13analīzes, pēc pakalpojuma sniedzēja (neatkarīgās un slimnīcās
14esošās laboratorijas), kā arī pēc maksātāja tipa (valsts
15apmaksātie izmeklējumi, pacientu apmaksātie izmeklējumi).
16Ziņojumā sniegtais vērtējums
1780 Ziņojumā norādīts, ka laboratorisko izmeklējumu
18pakalpojumus teorētiski iespējams iedalīt sīkāk pēc katra
19konkrētā izmeklējuma vai izmeklējumu veida, taču nav pamata kā
20atsevišķu konkrētās preces tirgu izdalīt ne konkrētus
21izmeklējumus, ne izmeklējumu veidus. Tāpat arī norādīts, ka nav
22pamata tirgu segmentēt atkarībā no pakalpojumu apmaksas
23veida.20
2481 Attiecībā uz tirgus segmentēšanu neatkarīgajās un slimnīcās
25esošajās laboratorijās Ziņojumā tiek norādīts, ka tirgū pastāv
26konkurence gan starp neatkarīgajām laboratorijām, gan valsts un
27pašvaldībām piederošo ārstniecības iestāžu
28laboratorijām.21
29KP un citu valstu prakse
3082 KP norādījusi, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
31spektrs ir plašs, dažādi laboratorisko izmeklējumu pakalpojumi
32būtiski atšķiras un var būt neaizstājami gan no pieprasījuma, gan
33no piedāvājuma puses. Līdz ar to laboratorisko izmeklējumu
34pakalpojumu tirgus varētu tikt definēts šaurāk, konkrētās preces
35tirgu nosakot katru laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
36veidu.22
3783 Citu valstu praksē apvienošanos izvērtēšanā vērojama
38atšķirīga pieeja preces tirgus definēšanā. Piemēram, Francijas
39konkurences iestāde segmentēja laboratoriskos izmeklējumus
40rutīnas un specializētajos laboratoriskajos
41izmeklējumos23, tai pašā laikā nesaskatot
42nepieciešamību iedalīt laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
43tirgu atkarībā no pakalpojumu sniedzēja privātajās
44(neatkarīgajās) un slimnīcās esošajās laboratorijās. Atstājot
45preces tirgus definīciju atvērtu, Rumānijas konkurences iestāde
46savā praksē ir secinājusi, ka tirgu var segmentēt arī pēc
47maksātāja tipa, izdalot atsevišķos tirgos izmeklējumus, ko
48apmaksā sociālās veselības apdrošināšanas sistēma un
49izmeklējumus, par kuriem maksā pacients.24
50KP vērtējums
5184 Lai arī no pieprasījuma puses segmentēšanai varētu būt
52pamats, piemēram, rutīnas izmeklējumus nevarētu aizvietot ar
53specializētajiem izmeklējumiem un otrādi, tāpat kā maz ticams, ka
54patērētājs uzskatītu valsts apmaksātu laboratorisko izmeklējumu
55aizstājamu ar maksas izmeklējumu, no piedāvājuma puses visas
56laboratorijas nodrošina plašu laboratorisko izmeklējumu
57pakalpojumu klāstu, ietverot gan rutīnas, gan specializētos
58izmeklējumus. Pat ja kāda laboratorija konkrēto izmeklējumu
59neveic tehnoloģisko ierobežojumu dēļ, tā, lai nodrošinātu
60pakalpojumu pacientam, var sadarboties un faktiski arī sadarbojas
61ar citām laboratorijām, tā nodrošinot pilnu pakalpojumu
62klāstu.
6385 Tāpat arī visas laboratorijas var sniegt maksas vai valsts
64apmaksātos izmeklējumus, izmantojot vienas un tās pašas iekārtas
65tiem pašiem pacientiem vienādā apmērā. Minēto iemeslu dēļ nedz
66segmentācija pēc valsts un pacientu apmaksātajiem izmeklējumiem,
67nedz atsevišķiem izmeklējumiem vai to veidiem, vērtējot tirgus
68koncentrāciju, nav nepieciešama un tiks analizēta informācija par
69visiem laboratoriskajiem izmeklējumiem kopā.
7086 Attiecībā uz tirgus segmentēšanu pēc pakalpojumu sniedzēja,
71izdalot atsevišķos tirgos privātās un valstij un pašvaldībām
72piederošās laboratorijas, secināms, ka tirgū pastāv konkurence
73starp privātajām laboratorijām un valsts un pašvaldībām piederošo
74ārstniecības iestāžu laboratorijām. Tomēr, KP ieskatā, šīs
75laboratorijas nevar uzskatīt par vienlīdzīgiem konkurentiem.
76Lietā KP ir secinājusi, ka pastāv vairāki faktori, kas ietekmē
77valsts un pašvaldību piederošo ārstniecības iestāžu laboratoriju
78spēju konkurēt ar privātajām laboratorijām.
7987 No vienas puses valsts un pašvaldību laboratoriju darbību
80ietekmē publisko iepirkumu esošā īstenošanas kārtība no
81ārstniecības iestāžu puses. No otras puses valsts un pašvaldību
82laboratorijas var tikt dotētas no valsts puses laboratorisko
83izmeklējumu veikšanai nepieciešamo iekārtu iegādei, kur
84privātajām laboratorijām minētie izdevumi jāsedz pašām.
8588 KP secina, ka valsts un pašvaldību laboratorijas nav
86tendētas uz laboratorisko analīžu pieņemšanas punktu atvēršanu
87reģionos, kā arī laboratoriju atvēršanu ārpus savām
88struktūrvienībām, kur privātās laboratorijas var atvērt savus
89pieņemšanas punktus "blakus" pacientam.
9089 Tirgus dalībnieku atbildes uz informācijas pieprasījumiem
91daļēji apstiprināja, ka visas laboratorijas darbojas vienā tirgū.
92Daļa tirgus dalībnieku (piemēram, Valsts sabiedrība ar ierobežotu
93atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"
94(turpmāk - BKUS) un SIA "GENERA" (turpmāk - GENERA))
95norāda, ka konkurence pastāv starp visām laboratorijām, turpretī
96EGL par savu konkurentu uzskata vienīgi CL, ņemot vērā tās
97konkurences spiedienu.25 Kopumā secināms, ka tirgus
98dalībniekiem par šo jautājumu vienota viedokļa nav, jo daļa
99tirgus dalībnieku atbildēja, ka savā starpā konkurē tikai
100privātās laboratorijas (CL, EGL un NMS), daļa atbildēja, ka gan
101valstij un pašvaldībai piederošās laboratorijas, gan privātās
102laboratorijas konkurē savā starpā. Vienlaikus Sabiedrība ar
103ierobežotu atbildību "VESELĪBAS CENTRS 4" (turpmāk -
104VC4) norāda, ka konkurence starp privātajām un valstij vai
105pašvaldībai piederošajām laboratorijām pastāv tikai valsts
106apmaksāto pakalpojumu segmentā.26
10790 Papildus KP Lietā secina, ka valsts un pašvaldību
108ārstniecības iestādēs esošās laboratorijas funkcionāli ir
109nepieciešamas ārstniecības procesa nodrošināšanai un vairums
110gadījumos tā nebūtu uzskatāma par pamatdarbību ar mērķi konkurēt
111ar privātajām laboratorijām. Šādu secinājumu pastiprina fakts, ka
112valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes nodod laboratorisko
113izmeklējumu pakalpojumu veikšanu privātajām laboratorijām kā
114ārpakalpojumu. Ir saskatāma tendence, ka ārstniecības iestādes,
115lai optimizētu budžeta līdzekļu tēriņus, laboratoriskos
116pakalpojumus pilnībā vai daļā nodod privātajiem pakalpojuma
117sniedzējiem, tomēr Lietas gaitā KP secina, ka universitāšu
118slimnīcas un citas lielākās reģionālās slimnīcas, visticamāk,
119laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus turpinās veikt savas
120struktūras ietvaros un ārpakalpojumu sniedzējiem varētu nodot
121tikai kādus specifiskus izmeklējumus.
12291 Minētais liek secināt, ka valsts un pašvaldību slimnīcu
123laboratorijas, visticamāk, izdara lielāku konkurences spiedienu
124lokālajos tirgos, kurās tās darbojas, bet mazāks konkurences
125spiediens tām ir visā Latvijas teritorijā kopumā.
12692 Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētais preces tirgus varētu
127tikt noteikts laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus
128kopumā, nesegmentējot to sīkāk, tomēr Lietā tirgus definīcija
129tiek atstāta atvērta, pieļaujot iespēju, ka tirgu varētu iedalīt
130un vērtēt šaurākos segmentos, piemēram, rutīnas un
131specializētajos laboratorisko izmeklējumu pakalpojumos vai pēc
132maksātāja tipa (valsts apmaksātie un maksas izmeklējumi), vai pēc
133pakalpojuma posma, atsevišķi nodalot laboratorijas un analīžu
134pieņemšanas punktus, jo arī šaurākas segmentācijas gadījumā
135nemainās KP veiktie secinājumi attiecībā uz apvienošanās ietekmi
136uz konkurenci.
1377.2. Ģeogrāfiskā tirgus
138noteikšana
13993 Ziņojumā minēts, ka CL un NMS nodrošina laboratorisko
140izmeklējumu pakalpojumus visā vai gandrīz visā Latvijas
141teritorijā atbilstoši NVD dalījumam nodaļās, līdz ar to kā
142ietekmēto ģeogrāfisko tirgu ir pamatoti noteikt visu Latvijas
143teritoriju, taču varētu būt pamatoti apvienošanās ietekmi uz
144laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgu vērtēt arī katrā
145pilsētā , ņemot vērā, ka pacienti nav gatavi mērot lielus
146attālumus analīžu nodošanai.27
14794 KP praksē ģeogrāfiskais tirgus ir noteikts gan kā
148nacionāls28, gan kā reģionāls29, ņemot
149vērā, ka konkrētajā lietā apvienošanās dalībnieki veica darbību
150Rīgas reģionā.
15195 Citu valstu praksē galvenokārt tirgus ģeogrāfiskā
152teritorija tiek vērtēta kā lokāla vai reģionāla, tirgus
153definīciju atstājot atvērtu30. Piemēram, Francijas
154konkurences iestāde ir definējusi atšķirīgus ģeogrāfiskos tirgus
155rutīnas un specializētajiem laboratorisko izmeklējumu
156pakalpojumiem, nosakot rutīnas laboratorisko izmeklējumu tirgu
157par lokālu, turpretī specializēto laboratorisko izmeklējumu tirgu
158par nacionālu.
15996 No tirgus dalībniekiem saņemtās atbildes liecina, ka no
160pacientu viedokļa tirgus vērtējams kā lokāls. Piemēram, BKUS
161norāda, ka pamata pakalpojumu līmenī pakalpojumu saņemšanas
162tirgus noteikti būtu uzskatāms par lokālu, taču specifisku
163izmeklējumu gadījumos, kurus veic reti un kuriem nepieciešams
164specifisks paņemšanas aprīkojums, paņemšanas tehnika vai
165tehnoloģija, šāds pakalpojums noteikti būs nacionāls. Taču
166nacionāla mēroga izmeklējumu īpatsvars noteikti nepārsniegs 5 %
167no kopējo izmeklējumu klāsta.31
16897 SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" norāda, ka
169laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu saņemšanas tirgus vērtējams
170kā lokāls.32 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
171"Dziedniecība" (turpmāk - SIA "Dziedniecība")
172(kurā ietilpst MFD laboratorija, turpmāk - MFD) norāda, ka cenas
173paaugstināšana 5-10 % izmeklējumiem vienā vietā, visticamāk,
174nemotivēs pacientus doties uz attālāku, bet lētāku pakalpojuma
175saņemšanas vietu, līdz ar to tirgus vērtējams kā
176lokāls.33 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
177"Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca"
178(turpmāk - PSKUS) sniedz viedokli, ka pacienti šobrīd labprāt
179izmanto iespēju veikt laboratoriskos izmeklējumus tuvāk savai
180dzīves vietai (lokāli) un, iespējams, daļu no nepieciešamajiem
181izmeklējumiem transportēt izmeklēšanai reģionālā vai nacionālā
182mērogā.34 SIA "Rīgas Austrumu klīniskā
183universitātes slimnīca" (turpmāk - RAKUS) norāda, ka no
184pacienta viedokļa laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
185saņemšanas tirgus būtu vērtējams kā lokāls, jo pilsētās ir
186pieejami analīžu nodošanas punkti un pacientam visbiežāk nav
187obligāti jādodas, piemēram, uz Rīgu, lai nodotu analīzes, tomēr,
188ja laboratorijas klients ir ārstniecības iestāde, tad tirgus var
189tikt vērtēts arī kā nacionāls.35 VC4 savā atbildē arī
190norāda, ka pamata laboratorijas pakalpojumus (ārstu visbiežāk
191nozīmētos rutīnas izmeklējumus) spēj nodrošināt praktiski ikkatra
192laboratorija, tāpēc šajā segmentā pakalpojumu saņemšanas tirgus
193vērtējams kā lokāls (pilsētas).36
19498 Tāpat Ziņojumā skaidrots, ka pacienti pie laboratorisko
195izmeklējumu pakalpojumu sniedzējiem parasti vēršas pēc ģimenes
196ārsta vizītes, kurš ir nozīmējis konkrētus pacientam
197nepieciešamus izmeklējumus. Savukārt attiecībā uz
198ārsta-speciālista vizītēm ne vienmēr darbojas tas pats princips,
199ka pacients dodas pie sev tuvākā ārsta. Pie ārsta speciālista
200pacients var mērot arī lielus attālumus, jo konkrētajā
201ģeogrāfiskajā teritorijā ārsts speciālists var nebūt pieejams
202vispār, pie tā ir jāgaida ļoti ilgā rindā vai konkrētais
203speciālists var nebūt piemērots konkrētajam pacientam un
204saslimšanas specifikai, ņemot vērā attiecīgā ārsta specialitāti.
205Līdz ar to pacienti līdz ārstam var būt spiesti mērot arī lielus
206attālumus, pat vairākus simtus kilometrus, jo lielākā daļa ārstu
207speciālistu koncentrējas Rīgā esošajās veselības aprūpes
208iestādēs. Attiecīgi, ja pacients ārsta speciālista vizītes laikā
209ir saņēmis nosūtījumu veikt laboratoriskos izmeklējumus un to
210veikšanai nav nepieciešami īpaši nosacījumi, pacienti izmanto
211iespēju nodot analīžu veikšanai nepieciešamo materiālu ārstam
212tuvākajā laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu filiālē vai pie
213ārsta, kas iepriekš minēto apstākļu rezultātā var būt būtiski
214tālāk no dzīvesvietas.37
21599 KP, veicot lietas izpēti, konstatē, ka konkurence tirgū
216norisinās arī nacionālā mērogā, par ko liecina vairāki
217apstākļi.
218- Laboratorisko izmeklējumu cenas tiek noteiktas valsts
219līmenī, kas liecina, ka tirgus cenu noteikšanas nolūkos tiek
220uzskatīts par vienotu, integrētu tirgu. Tāpat gadījumos, kad
221laboratorijas izmeklējumus apmaksā valsts, ir noteikts mehānisms,
222kā valsts nosaka cenu, ko tā kompensē laboratorijām.
223- Laboratorijām nepastāv ierobežojumi veikt analīzes, saņemot
224paraugus no jebkuras Latvijas vietas. Vairākām laboratorijām ir
225kurjeru tīkli visā Latvijā, ko izmanto gan pašas laboratorijas,
226gan konkurentu laboratorijas, veidojot sadarbību.
227- Laboratorijas pakalpojums pēc būtības ietver vismaz divus
228būtiskus posmus, pirmkārt, pacientam tās nododot tam tuvākajā
229analīžu pieņemšanas punktā, ko vairākas laboratorijas (piemēram,
230CL, EGL, NMS) nodrošina visā Latvijā un tās nav ierobežotas
231pieņemšanas punktu paplašināšanā un jaunu pieņemšanas punktu
232atvēršanā un nerentablo punktu aizvēršanā. CL skaidro, ka,
233atkarībā no nepieciešamajiem ieguldījumiem telpu labiekārtošanā,
234paraugu pieņemšanas punkta atvēršanai varētu būt nepieciešami
235finanšu ieguldījumi 2000-6000 EUR. Otrkārt, analīzes tiek no
236pieņemšanas punkta nogādātas konkrētā uzņēmuma tuvākajā
237laboratorijā, kas nodrošina konkrēto analīžu pārbaudi.
238- Laboratoriskajiem pakalpojumiem visā Latvijā pastāv
239standartizēta pieeja un darbība, veicot vienādus testus,
240procedūras un ievērojot vienādus kvalitātes standartus. Tāpat arī
241esošo laboratoriju kvalitātes standarti visā valstī ir
242vienādi.
243100 Tomēr, pamatojoties uz Lietas izpētē iegūto informāciju,
244KP konstatē, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgum
245raksturīgi arī vairāki lokāli aspekti, līdz ar to pat gadījumā,
246ja tirgus ir nacionāls un cenu konkurence galvenokārt notiek
247valsts līmenī, lai šāda konkurence funkcionētu, ir nepieciešams,
248lai tirgus dalībnieki konkurētu arī lokālā līmenī. Piemēram, ja
249diviem uzņēmumiem ir ievērojama tirgus daļa valsts līmenī, bet to
250tīkli neatrodas vienādos reģionos (piemēram, viens atrodas valsts
251austrumos, bet otrs - rietumos), tad uzņēmumi būs attālāki
252konkurenti attiecībā viens pret otru.
253101 Tāpat jāņem vērā, ka pieprasījums pēc laboratoriskajiem
254izmeklējumiem galvenokārt veidojas lokāli, pacientam izvēloties
255savai atrašanās vietai (piemēram, dzīvesvietai, darba vietai vai
256ārstniecības iestādei) tuvāko analīžu pieņemšanas punktu. Gan
257attiecībā uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, gan
258ārstu-speciālistu apmeklējumiem, pacienti iespēju robežās parasti
259dodas uz viņiem tuvāko iespējamo lokāciju. Transporta izmaksu un
260laika dēļ medicīnas iestādes un laboratorijas ārpus dzīvesvietas
261pilsētas nav aizstājamas ar tām, kas darbojas dzīvesvietas
262pilsētas robežās.38
263102 Turklāt jāņem vērā, ka liela daļa izmeklējumu, ko
264nodrošina laboratorijas, ir valsts apmaksāti, līdz ar to jebkura
265pārvietošanās rada papildu izdevumus pacientam. Ņemot vērā, ka
266dārgu un retu laboratorisko izmeklējumu veikšana ir neliela daļa
267no laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus, piemēram, BKUS
268atbildē uz informācijas pieprasījumu aplēsa, ka mazāk nekā 5 % no
269izmeklējumu klāsta ir dārgi un reti izmeklējumi, kā arī pēc NVD
270iesniegtajiem datiem par valsts apmaksātajiem laboratoriskajiem
271izmeklējumiem tikai (*) % no visiem 2022. gadā veiktajiem
272izmeklējumiem bija dārgāki par 10 EUR, līdz ar to lokālā tirgus
273tvērums varētu tikt noteikts katrā konkrētajā pilsētā.
274103 Ņemot vērā iepriekš minēto, laboratorisko izmeklējumu
275pakalpojumu tirgus definīcija tiek atstāta atvērta un Lietā tiek
276veikts novērtējums gan Latvijas teritorijā, gan lokālajos tirgos,
277kuros notiek koncentrācija, t. i., Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī,
278Dobelē, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Siguldā, Tukumā,
279Ventspilī.
2807.3. Vispārējais laboratorisko
281pakalpojumu tirgus raksturojums
282104 Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus ir daļa no
283kopējās Latvijas veselības aprūpes sistēmas, kur gala klients ir
284pacients. Lielu daļu laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
285pacientiem apmaksā valsts, taču daļu no izmeklējumiem apmaksā arī
286pacients vai apdrošināšanas kompānija. Pēc tirgus dalībnieku
287iesniegtajiem datiem var secināt, ka kopumā Latvijā apgrozījums
288valsts apmaksāto laboratorisko izmeklējumu segmentā ir virs 60 %
289(2022. gadā 63 %) no kopējā tirgus, bet maksas laboratorisko
290izmeklējumu apgrozījums ir zem 40 %. Vērtējot katru tirgus
291dalībnieku atsevišķi, secināms, ka valsts apmaksāto un pacientu
292(vai apdrošinātāju) apmaksāto izmeklējumu proporcijas atšķiras.
293Piemēram, slimnīcās esošās laboratorijas galvenokārt veido
294apgrozījumu no valsts apmaksātajiem laboratoriskajiem
295izmeklējumiem, taču privāto laboratoriju gadījumā lielu daļu no
296apgrozījuma veido pacientu apmaksātie laboratorisko izmeklējumu
297pakalpojumi. Pēc tirgus dalībnieku iesniegtajiem 2022. gada
298datiem CL (*) % no apgrozījuma veidoja NVD apmaksātie
299izmeklējumi, EGL NVD apmaksātie laboratoriskie izmeklējumi
300veidoja (*) % no apgrozījuma, bet NMS - (*) %.
301105 Attiecībā uz laboratorijas klientu, kas vienmēr ir
302pacients, jāpiemin, ka ne vienmēr pašam pacientam ir iespēja
303veikt izvēli attiecībā uz laboratoriju, kurā viņš veic
304izmeklējumus. Pēc tirgus dalībnieku, ārstu un ārstniecības
305iestāžu sniegtās informācijas KP secina, ka pastāv vairāki veidi,
306kā pacientam var tikt pieņemts materiāls laboratorisko
307izmeklējumu veikšanai:
3081) pacients izvēlas laboratoriju, kurā nodot analizējamos
309paraugus un dodas uz izvēlētās laboratorijas analīžu pieņemšanas
310punktu, kur tiek nodots paraugs. Šāds paraugu nodošanas veids var
311rasties pēc ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījuma uz
312analīzēm vai bez nosūtījuma, vai pacientam pašam izvēloties
313doties uz laboratoriju un veikt pēc paša ieskata nepieciešamos
314laboratoriskos izmeklējumus;
3152) pacients dodas pie ģimenes ārsta, un ārsta prakses vietā
316tiek pieņemts no pacienta analizējamais paraugs. Šajā gadījumā
317parasti tiek slēgts līgums starp ģimenes ārstu ar kādu no
318laboratorijām (vai vairākām vienlaicīgi) par analizējamā
319materiāla pieņemšanu konkrētās dienās, kad kurjers aizved
320paraugus, kā arī par nepieciešamo materiālu piegādi no
321laboratorijas analīžu noņemšanai (piemēram, adatas, salvetes,
322konteineri, vakutaineri, urīna trauki, fēču trauki). No ārstu
323praksēm iegūtā informācija rāda, ka ārsti izvēlas laboratoriju
324pēc tās pieejamības, izmeklējumu kvalitātes, komunikācijas,
325izmeklējumu cenas (maksas izmeklējumiem) un paraugu aizvešanas
326biežuma;
3273) pacients atrodas stacionārā un ārstēšanās laikā viņam tiek
328noņemts paraugs laboratorisko izmeklējumu veikšanai. Šajā
329gadījumā pakalpojumu veiks slimnīcā esošā laboratorija (ja tāda
330pastāv) vai/un laboratorija, ar kuru ir noslēgts līgums par
331laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veikšanu. Minētajā gadījumā
332tirgū pastāv arī iepirkumi par laboratorisko izmeklējumu
333pakalpojumiem.
334106 Minētie faktori var būt nozīmīgi konkurences novērtējumā,
335tādēļ KP apvienošanās izvērtēšanā ņem vērā, ka nozīmīgu lomu
336laboratorisko izmeklējumu pieprasījuma veidošanā nosaka ne tikai
337pacients, bet arī ārsts vai ārstniecības iestāde.
338107 Viena no laboratorisko pakalpojumu tirgus specifikām ir
339tāda, ka lielākais pakalpojumu pircējs ir Latvijas valsts, lai
340nodrošinātu valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību patērētājiem.
341Pēc KP pieejamajiem datiem vairāk nekā 60 % pakalpojumu tiek
342pirkti tieši no valsts puses. Pakalpojumu iegāde tiek organizēta
343caur kvotu sistēmu, kur privātās laboratorijas slēdz līgumu ar
344NVD valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai.
345108 Pakalpojumu tirgus daļa, kas ir saistīta ar valsts
346apmaksāto pakalpojumu veikšanu, ir tieši atkarīga no valsts
347veselības aprūpes politikas un tai atvēlētajiem valsts budžeta
348līdzekļiem. Privātās laboratorijas, kuras darbojas ar minēto
349pakalpojumu sniegšanu, bieži saskaras ar kvotu pārstrādi, t. i.,
350sniedz pakalpojumus uz sava rēķina, gaidot uz iespējamu atmaksu
351par veiktajām laboratorisko izmeklējumu pārstrādēm no valsts
352puses.
353109 KP secina, ka valsts apmaksāto pakalpojumu tirgus daļā un
354esošajā struktūrā ir ierobežota mazo un vidējo laboratoriju
355darbība un to spēja konkurēt ar tirgū esošajām lielākajām
356laboratorijām, kā arī ar valsts un pašvaldību laboratorijām, jo
357mazās un vidējās laboratorijas nevar absorbēt iespējamos
358zaudējumus, ko var radīt kvotu pārstrāde vai valsts politikas
359izmaiņas.
360110 Papildus Lietā pieejamā un iegūtā informācija liecina, ka
361laboratorisko pakalpojumu tirgus ir apjoma tirgus, kur lielāki
362testēšanas apjomi ļauj laboratorijām samazināt izmaksas uz vienu
363izmeklējumu, veicot laboratorisko izmeklējumu automatizāciju,
364samazinot darbaspēka un laboratorisko analīžu veikšanai
365nepieciešamo reaģentu izmaksas. Tāpat arī visām laboratorijām,
366neatkarīgi no to lieluma, ir jāuztur normatīvajos aktos un
367standartos ietvertās prasības, attiecībā uz, piemēram, telpām,
368iekārtām, kvalitāti, un jāveic atbilstoša sertifikācija.
369111 Minētais pastiprina KP viedokli, ka vidējās un mazās
370laboratorijas esošajā tirgus struktūrā, visticamāk, nespēj
371izdarīt konkurences spiedienu ar zemāku cenu, kā arī tām ir
372ierobežota iespēja modernizēt savas laboratorijas, lai tās spētu
373konkurēt ar pakalpojuma sniegšanas ātrumu vai kvalitāti. Izņēmums
374varētu būt mazās un vidējās laboratorijas, kuras ir
375specializējušās uz konkrēta, specifiska pakalpojuma veikšanu un
376minēto pakalpojumu sniedz patērētājiem vai citiem tirgus
377dalībniekiem.
378112 Papildus KP iegūtā informācija liecina, ka laboratorijas
379savā starpā veic sadarbību paraugu loģistikas darbībās, kā arī
380laboratorisko izmeklējumu veikšanā.
381113 Sadarbība loģistikā nodrošina tirgus dalībniekiem iespēju
382transportēt paraugus no analīžu pieņemšanas punktiem, slimnīcām
383un ģimenes ārstiem uz laboratoriju arī gadījumos, ja pašiem nav
384sava loģistikas tīkla. Minēto sadarbības veidu izmanto arī
385laboratorijas Latvijā.
386114 Tāpat KP secina, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu
387sniedzēji Latvijā mēdz pacientiem nodrošināt arī tādus
388laboratoriskos izmeklējumus, kurus konkrētā laboratorija pati
389neveic. Tirgū pastāv sadarbība starp laboratorijām, kuras savā
390starpā slēdz sadarbības līgumus par analīžu veikšanu, kuru
391veikšanai laboratorijai nav atbilstošu iekārtu, kā to Ziņojumā
392norāda39 apvienošanās dalībnieki, ar tirgū esošajiem
393konkurentiem tiek slēgti līgumi par to testu/analīžu veikšanu,
394kurus attiecīgā laboratorija pati neveic. Laboratoriskos
395izmeklējumus kā ārpakalpojumus no konkurentiem saņem gan CL, gan
396NMS.
397115 No EGL sniegtā viedokļa40 KP secina, ka iemesls
398sadarbībai starp laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus
399dalībniekiem ir tāds, ka pastāv ļoti daudz analīžu veidu un tās
400tiek veiktas uz dažādām tehnoloģiskajām iekārtām, tādēļ vienam
401tirgus dalībniekam nav izdevīgi iegādāties visas iekārtas un
402veikt nelielu analīžu daudzumu, līdz ar to analīzes tiek sūtītas
403uz konkurentu laboratorijām.
404116 Lietā esošā informācija arī norāda uz to, ka laboratorisko
405izmeklējumu pakalpojumu tirgus dalībnieki sadarbojas arī ar
406ārvalstu laboratorijām retu un specifisku analīžu veikšanai,
407kuras Latvijā neveic41. Klientiem nododot paraugu
408Latvijā, paraugu transportēšanu un rezultātu saņemšanu nodrošina
409Latvijas laboratorija42.
410117 Vienlaikus Ziņojumā43 norādīts, ka katram no
411laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāto testu
412klāstā var būt arī tādi testi, kurus visi citi pakalpojumu
413sniedzēji nenodrošina. Tie parasti nav tik pieprasīti, vai tie ir
414īpaši izveidoti pakalpojumi. Piemēram, CL ir izveidojusi vairākus
415analīžu kompleksus, tomēr tajos netiek piedāvāti kādi unikāli
416testi, bet gan unikāls ir tieši šo testu komplekss.
417118 Lai izdarītu secinājumus par apvienošanās ietekmi uz
418sadarbību starp laboratorisko pakalpojumu tirgus dalībniekiem, KP
419izvērtēja Lietā esošo informāciju par CL, NMS un EGL lielākajiem
420piegādātājiem un klientiem. Lietā esošā informācija norāda, ka CL
421un NMS viena otrai sniedz pakalpojumus nebūtiskos apjomos, kā arī
422CL un NMS abas iepērk pakalpojumus no EGL, tajā pašā laikā EGL no
423apvienošanās dalībniekiem faktiski pakalpojumus neiegādājas.
424119 No lietā esošās informācijas KP var secināt, ka vienai
425laboratorijai nav ekonomiski racionāli piedāvāt visas iespējamās
426analīzes un ir racionāli iegādāties pakalpojumus no citiem tirgus
427dalībniekiem.
4287.4. Horizontālās apvienošanās
429izvērtēšanas vispārīgie apsvērumi
430120 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP aizliedz
431apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais
432stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā
433konkrētajā tirgū.
434121 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ir atkarīgas
435no daudziem dažādiem faktoriem, kas saistīti ar tirgus apstākļiem
436un iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās
437izvērtējums balstās uz ekonomikas teorijās izdarītajiem
438secinājumiem, kuru vispārējs apkopojums ir atrodams
439Pamatnostādnēs par horizontālu apvienošanos, kuras var ņemt vērā,
440izvērtējot apvienošanās sekas uz konkurenci.44 Lai
441novērtētu paredzamo apvienošanās ietekmi uz attiecīgajiem
442tirgiem, analizējama apvienošanās iespējamā pret konkurenci
443vērstā ietekme un attiecīgie kompensācijas faktori, piemēram,
444šķēršļi ienākšanai tirgū un iespējamie efektivitātes ieguvumi, ko
445piedāvā puses.45
446122 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās
447var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai
448nostiprinot dominējošo stāvokli: (i) likvidējot svarīgus
449konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas
450attiecīgi būtu palielinājuši tirgus spēju, neizmantojot
451koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme); (ii) izmainot
452konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi,
453kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās
454cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei.46
455123 Atbilstoši Pamatnostādņu par horizontālu apvienošanos 2.
456punktam ir jāņem vērā ikviens būtisks šķērslis, ko koncentrācija
457varētu radīt efektīvai konkurencei. Dominējošā stāvokļa rašanās
458vai nostiprināšanās ir galvenais šāda konkurences traucējuma
459veids. KP skaidro, ka tas, ka apvienošanās rezultātā rodas vai
460nostiprinās viena uzņēmuma dominējošais stāvoklis, ir
461visbiežākais cēlonis konstatējumam, ka koncentrācija varētu
462izraisīt ievērojamu efektīvas konkurences traucējumu. Turklāt
463dominējošā stāvokļa jēdzienu piemēro arī oligopolā vidē kolektīvā
464dominējošā stāvokļa gadījumos. Tāpēc ir paredzams, ka vairums
465gadījumu, kad koncentrāciju atzīs par nesaderīgu ar kopējo tirgu,
466arī turpmāk balstīsies uz dominējošā stāvokļa konstatāciju.
467Attiecīgi dominējošā stāvokļa jēdziens ir ļoti svarīgs kritērijs
468konkurencei nodarītā kaitējuma noteikšanai, kas piemērojams,
469nosakot, vai koncentrācija var ievērojami kavēt efektīvu
470konkurenci, un nosakot iejaukšanās varbūtību.47
471124 Vistiešākā jebkuras horizontālās apvienošanās ietekme ir
472konkurences zaudēšana to uzņēmumu starpā, kas apvienojas. Kā
473norādīts Pamatnostādnēs par horizontālu apvienošanos, jo lielāka
474tirgus dalībnieka tirgus daļa, jo lielāka iespēja, ka tam ir
475spēja izmantot savu varu tirgū. Jo lielāks tirgus daļas
476palielinājums, jo lielāka iespēja, ka apvienošanās būtiski
477palielinās apvienotā tirgus dalībnieka tirgus varu, tai skaitā
478ietekmēs preču cenu.48
479125 Pamatnostādnēs par horizontālu apvienošanos norādīts, ka
480pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās var
481būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši radot vai
482nostiprinot dominējošo stāvokli:
4831) izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu
484varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību,
485koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai
486konkurencei. Apvienošanās var arī atvieglot koordinēšanu, padarīt
487to stabilāku vai efektīvāku uzņēmumiem, kas pirms apvienošanās
488veikuši koordinēšanu (koordinēta ietekme);
4892) likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai
490vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus
491spēju, neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinēta
492ietekme).49
493126 KP, atbilstoši Pamatnostādnēm par horizontālu
494apvienošanos, Lietā veica koordinētas un nekoordinētas ietekmes
495izvērtējumu laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgos. KP
496izvērtējums veikts, lai pārbaudītu iespējamos riskus par
497potenciālām konkurences problēmām laboratorisko izmeklējumu
498pakalpojumu tirgū gan Latvijā, gan atsevišķās pilsētās, kurās
499notiek apvienošanās.
5007.5. Nekoordinēta ietekme
501Konkurences novērtējums Latvijā
502127 KP secinājusi, ka konkrētajā tirgū darbojas gan privātās,
503gan valstij un pašvaldībām piederošās laboratorijas.
504128 Saskaņā ar Ziņojumā norādīto divu lielāko laboratorisko
505pakalpojumu sniedzēju, EGL un CL, kopējā tirgus daļa Latvijā ir
506aptuveni 70-80 % un pēdējo gadu laikā tirgus struktūrā nav
507novērojamas būtiskas izmaiņas - tirgū nav ienākuši jauni nozīmīgi
508tirgus dalībnieki, kā arī tirgu nav pametis neviens nozīmīgs
509tirgus dalībnieks.50
510129 Ziņojumā ir sniegta informācija par tirgus daļām Latvijā
511pēc apgrozījuma, ņemot vērā datus par NVD apmaksātajiem
512laboratoriskajiem izmeklējumiem, izņemot Covid-19 analīzes.
513Tabula Nr. 11
514Dati par NVD apmaksātajiem
515laboratoriskajiem izmeklējumiem 2020.-2022.
516gadā51
5172020. gads
5182021. gads
5192022. gads
520Ārstniecības iestādes nosaukums
521NVD
522apmaksa (EUR)
523Tirgus
524daļa, %
525NVD
526apmaksa (EUR)
527Tirgus
528daļa
529NVD
530apmaksa (EUR)
531Tirgus
532daļa
533EGL
53411 844 004
53536,00
53615 494 330
53736,96
53816 802 921
53935,10
540CL
54110 667 447
54232,42
54313 785 390
54432,88
54518 023 611
54637,65
547NMS
5482 758 818
5498,38
5503 489 046
5518,32
5523 038 254
5536,35
554PSKUS
5551 077 556
5563,27
5571 226 803
5582,93
5591 480 329
5603,09
561RAKUS
5621 486 656
5634,52
5641 531 102
5653,65
5661 749 459
5673,65
568Citas pašvaldības vai valsts
569iestādes
5703 368 705
57110,24
5724 255 251
57310,15
5744 601 398
5759,61
576Citi privāti
5771 701 363
5785,17
5792 141 372
5805,11
5812 180 992
5824,55
583KOPĀ
58432 904 550
585100
58641 923 294
587100
58847 876 965
589100
590Avots: Ziņojumā iekļautā
591informācija.
592130 Ziņojumā tirgus daļu aprēķinam izmantoti publiski pieejami
593dati no NVD pārskata par veikto darba apjomu laboratoriskiem
594pakalpojumiem. Tabulā Nr. 11 vērojams, ka valsts apmaksātajos
595pakalpojumos CL 2022. gadā bijusi lielākā tirgus daļa
596laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgū (~38 %) un ir
597pieaugusi, salīdzinot to ar 2020. un 2021. gadu, kad lielākā
598tirgus daļa bija EGL. EGL tirgus daļa nav būtiski samazinājusies
599laikā no 2020. līdz 2022. gadam un ir bijusi ~35 %-37 %. Vērtējot
600NMS tirgus daļu, var secināt, ka kopš 2020. gada tā ir
601samazinājusies par aptuveni 2 % un 2022. gadā bijusi nedaudz virs
6026 %.
603131 Izvērtējot Ziņojumā iesniegto informāciju, KP secina, ka
604CL un EGL ir lielākie tirgus dalībnieki Latvijas teritorijā un
605NMS tirgus daļa ir salīdzinoši neliela, tomēr pēc apvienošanās CL
606tirgus daļa varētu pieaugt līdz aptuveni 6 %, pārņemot NMS
607klientus Latvijas pilsētās. Tomēr ņemams vērā, ka daļa NMS
608klientu var pāriet arī pie citiem tirgus dalībniekiem. EGL,
609sniedzot viedokli par apvienošanās ietekmi uz tirgu norāda, ka
610NMS nav nozīmīgs konkurents un neietekmēja cenu veidošanos tirgū,
611tomēr CL un tās grupas uzņēmumu tirgus vara varētu pieaugt,
612teorētiski samazinot iespēju patērētājiem izvēlēties
613laboratorisko pakalpojumu sniedzēju.52
614132 Tabulā Nr. 12 apkopota kopējā laboratoriju tirgus daļa,
615papildus NVD apmaksātajiem pakalpojumiem iekļaujot tajā arī
616laboratoriju maksas pakalpojumus, kas Ziņojumā aprēķināti aplēšu
617veidā, izmantojot apvienošanās dalībnieku pieredzi tirgū,
618publiski pieejamus datus un pieņēmumus.
619Tabula Nr. 12
620Dati par laboratoriskajiem
621izmeklējumiem 2020. -2022. gadā (aplēšu
622veidā)53
6232020. gads
6242021. gads
6252022. gads
626Ārstniecības iestādes
627Apgrozījums (EUR)
628Tirgus daļa, % (*)
629Apgrozījums (EUR)
630Tirgus daļa, % (*)
631Apgrozījums (EUR)
632Tirgus daļa, % (*)
633EGL
63430 528 754
635[40-50]
63638 350 109
637[40-50]
63842 338 520
639[40-50]
640CL
641(*)
642[30-40]
643(*)
644[30-40]
645(*)
646[30-40]
647NMS
648(*)
649[5-10]
650(*)
651[5-10]
652(*)
653[5-10]
654PSKUS
6551 077 556
656[0-5]
6571 226 803
658[0-5]
6591 480 329
660[0-5]
661RAKUS
6621 486 656
663[0-5]
6641 531 102
665[0-5]
6661 749 459
667[0-5]
668Citas pašvaldības vai valsts
669iestādes
6703 368 705
671[5-10]
6724 255 251
673[5-10]
6744 601 398
675[5-10]
676Citi privāti
6771 701 364
678[0-5]
6792 141 373
680[0-5]
6812 180 992
682[0-5]
683KOPĀ
68461 212 490
685100
68680 136 071
687100
68887 023 871
689100
690Avots: Ziņojumā iekļautā
691informācija.
692133 Pēc Tabulā Nr. 12 norādītās informācijas secināms, ka,
693tirgus daļu aprēķinā iekļaujot aptuvenu maksas pakalpojumu daļu,
6942022. gadā EGL tirgus daļa ir lielākā tirgū un sasniedz ~ (*)
695[40-50] % tirgus, kamēr CL tirgus daļa ir ~ (*) [30-40] % un NMS
696tirgus daļa ir (*) [5-10] %. Ja vērtē šos rādītājus dinamikā, tad
697EGL tirgus daļa svārstās ~ (*) [0-5] % robežās, CL tirgus daļa ir
698pieaugusi par ~ (*) [0-5] %, bet NMS tirgus daļa ir
699samazinājusies par ~ (*) [0-5] % kopš 2020. gada.
700134 KP Lietas izpētes laikā ieguvusi informāciju no tirgus
701dalībniekiem par to darbības apjomiem laboratorisko izmeklējumu
702pakalpojumu tirgū un noteikusi tirgus dalībnieku tirgus daļas
7032020.-2022. gadā, kas atspoguļotas Tabulā Nr. 13.
704Tabula Nr. 13
705Dati par tirgus dalībnieku
706tirgus daļām 2020. -2022. gadā, ieskaitot Covid-19
707testēšanu
708Ārstniecības iestādes
7092020.
710gads, % (*)
7112021.
712gads, % (*)
7132022.
714gads, % (*)
715EGL
716[30-40]
717[30-40]
718[30-40]
719CL
720[30-40]
721[30-40]
722[30-40]
723NMS
724[0-5]
725[0-5]
726[0-5]
727PSKUS
728[0-5]
729[0-5]
730[5-10]
731RAKUS
732[10-20]
733[5-10]
734[5-10]
735Citas pašvaldības vai valsts
736iestādes
737[0-5]
738[0-5]
739[0-5]
740Citi privāti
741[0-5]
742[5-10]
743[5-10]
744KOPĀ
745100
746100
747100
748Avots: Tirgus dalībnieku sniegtā
749informācija un publiski pieejamā informācija
750135 Pēc KP veiktās analīzes secināms, ka NMS tirgus daļas
7512020.-2022. gadā bijušas līdz 5 % apmērā, bet CL un EGL tirgus
752daļas minētajā periodā bija ļoti līdzīgas un kopā sastādīja 70-80
753% no tirgus. Tā kā NMS tirgus daļas ir nebūtiskas, tad pēc
754apvienošanās būtiski nepieaugs CL tirgus daļa Latvijā.
755136 Ņemot vērā CL sniegto tirgus daļu aplēsi un KP tirgus daļu
756aprēķinu, secināms, ka NMS tirgus daļas Latvijā katru gadu
757samazinās. KP ieskatā, tas daļēji būtu skaidrojams ar NMS filiāļu
758pārdošanu CL 2022. gadā. Papildus, apvienošanās dalībnieki
759norāda, ka NMS konkurētspēja mazinās, nespējot attīstīt modernas
760tehnoloģijas un būt pietiekami efektīvs, kā to pieprasa esošā
761situācija augošā tirgū. Pieprasījums pēc laboratorisko
762izmeklējumu pakalpojumiem katru gadu pieaug, ņemot vērā arī
763Latvijā pastāvošo kopējo sabiedrības novecošanās tendenci. Tirgus
764dalībnieki intensīvi konkurē, tādēļ efektivitātei ir būtiska
765nozīme, piedāvājot pievilcīgākus piedāvājumus gan pacientiem, gan
766ārstniecības iestādēm, gan ārstiem.
767137 Ziņojumā sniegts viedoklis, ka NMS nav būtisks CL un EGL
768konkurents. To apstiprina arī EGL54. Lai gan NMS
769piedāvā zemākas cenas būtiskam skaitam laboratorisko izmeklējumu
770maksas segmentā, tas nav ietekmējis CL un EGL pakalpojumu cenas,
771tāpat arī NMS nav spējis iegūt lielāku tirgus daļu, neskatoties
772uz zemākām cenām.55
773138 Ziņojumā norādīts, ka atšķirības starp dažādiem
774laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniedzējiem veido tieši
775konkurētspēja citos aspektos, kas nav cena, bet, piemēram,
776kvalitāte. Šis ir papildu apsvērums tam, ka klientiem cena nav
777noteicošais faktors, izvēloties maksas
778pakalpojumus.56
779139 KP secina, ka NMS nevar veikt pietiekamu konkurences
780spiedienu uz citiem tirgus dalībniekiem, tajā skaitā CL, jo,
781neskatoties uz to, ka NMS atsevišķiem izmeklējumiem piedāvā
782zemāku cenu, tas nav veicinājis NMS tirgus daļu pieaugumu, kā arī
783pirmšķietami nav ietekmējis lielākos tirgus dalībniekus piedāvāt
784cenu, kuru par pakalpojumiem prasa NMS, līdz ar to KP var
785secināt, ka Latvijas mērogā apvienošanās rezultātā būtiski
786nemainīsies tirgus struktūra un apvienošanās rezultātā nav
787sagaidāma negatīva ietekme uz konkurenci, jo NMS un EGL tirgū
788darbojas neatkarīgi un mazās un vidējās laboratorijas
789pirmšķietami nespēj ietekmēt to darbības stratēģiju.
790140 EK ir apliecinājusi, ka atbilstoši Apvienošanās regulai
791apvienošanās var tikt aizliegta tikai, ja tai ir "tiešs un
792tūlītējs" efekts, kad būtiskas ietekmes uz konkurenci
793rezultātā nozīmīgi tiek kavēta konkurence.
794Nestle/Ralston57 gadījumā tirgus daļu pieaugums
795par 1-5 % tika novērtēts par tādu, kas nozīmīgi nenostiprinās
796dominējošo pozīciju. Ņemot vērā to, ka NMS tirgus daļas ir 1-5 %,
797CL tirgus daļu pieaugumu pēc apvienošanās nevar uzskatīt par
798tādu, kas radīs vai nostiprinās dominējošo stāvokli tirgū.
799141 Papildus tam, arī NMS dalība iepirkumos norāda, ka tā
800konkurences nozīme turpina samazināties.
801142 Dati par iepirkumiem58 apraksta gadījumus, kad
802kāds no tirgus dalībniekiem uzvarēja iepirkumu jeb ieguva jaunu
803līgumu, kā arī gadījumus, kad kāds no tirgus dalībniekiem zaudēja
804potenciālo līgumu. Šādas kvantitatīvās analīzes mērķis ir
805novērtēt apvienošanās dalībnieku produktu savstarpējo
806aizvietojamību, mērot apvienošanās dalībnieku produktu tikšanās
807biežumu klientu iepirkuma procesā. EK norāda, ka iepirkumu
808analīze ir noderīgs veids, kā noteikt savstarpējo konkurences
809spiedienu starp tirgus dalībniekiem.59
810143 Iepirkumu analīzē tika apskatīti divi analīzes veidi:
811piedalīšanās analīze (participation analysis) un tuvākā
812konkurenta analīze (runner-up analysis). Piedalīšanās
813analīzes un tuvākā konkurenta analīzes mērķis ir noteikt
814apvienošanās dalībnieku savstarpējās konkurences ciešumu,
815novērtējot, cik bieži tie satiekas, piedaloties klientu
816iepirkumos, un cik bieži tie ieņem pirmo un otro vietu
817iepirkumā.60 EK IBM/Telelogic lēmumā ir
818norādījusi, ka faktiski daudzos gadījumos otrās vietas ieguvējs
819ir tas, kas nosaka iepirkuma cenu. Lai uzvarētu, tirgus
820dalībniekam pamatā ir jānosaka cena, kas ir tikai nedaudz
821pievilcīgāka klientam nekā nākamā labākā alternatīva.
822Uzvarējušajam tirgus dalībniekam nav motivācijas noteikt absolūti
823zemāko cenu, ko pieļauj tā robežizmaksu līmenis, ja uzvarai
824pietiktu arī ar augstāku cenu.61 Apvienošanās
825rezultātā pazūdot tuvākā konkurenta spiedienam, pastāv cenu
826pieauguma risks konkrētajā tirgū, ņemot vērā, ka uzvarētāja
827piedāvātajai cenai būtu jābūt nedaudz pievilcīgākai nekā otrā
828tuvākā konkurenta piedāvājumam.62
829144 Piedalīšanās analīzē iegūtie dati norāda, ka CL un NMS
830dalība iepirkumos kopumā pārklājas salīdzinoši biežāk nekā ar
831citiem tirgus dalībniekiem. No analizētajiem 30 iepirkumiem (par
832periodu no 2020. līdz 2023. gadam63) CL un NMS reizē
833ir piedalījušies (*) jeb (*) % iepirkumos. Salīdzinājumam CL un
834EGL reizē ir piedalījušies vien (*) % NMS un EGL - (*) %, CL un
835Akadēmiskā histoloģijas laboratorija - (*) % no visiem
836iepirkumiem. No iegūtajiem datiem secināms, ka apvienošanās
837dalībnieku dalība iepirkumos pārklājas salīdzinoši biežāk nekā ar
838citiem tirgus dalībniekiem.
839145 Tuvākā konkurenta analīzē tika salīdzināti gadījumi, kad
840abi apvienošanās dalībnieki ir piedalījušies vienā iepirkumā, ar
841gadījumiem, kad apvienošanās dalībnieki ir ieņēmuši pirmo un otro
842vietu. Lai gan apkopotā informācija norāda, ka apvienošanās
843dalībnieku dalība pārklājās (*) iepirkumos, no kuriem visos (*)
844gadījumos apvienošanās dalībnieki ir ieņēmuši pirmo un otro
845vietu, jāņem vērā, ka pārklāšanās notiek iepirkumos par zemāku
846līguma cenu. No kopumā 30 analizētajiem iepirkumiem, seši
847iepirkumi pārsniedza 100 000 EUR līguma cenu, kuros NMS
848nepiedalījās. Tas apstiprina NMS pārstāvju pausto, ka NMS
849piedalās tikai mazāka apjoma iepirkumos, kur NMS pirmšķietami nav
850nepieciešams veikt papildu ieguldījumus, un NMS nevar izdarīt
851būtisku konkurences spiedienu iepirkumos, kuros nepieciešams
852sniegt plašu laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veidu un
853skaitu. Norādāms, ka minētie seši iepirkumi sastāda (*) % no visu
854analizēto iepirkumu līguma cenu kopsummas, kā rezultātā NMS
855iepirkumu uzvarēšanas gadījumā būtiski nepalielinātu savu tirgus
856daļu un līdz ar to arī nepalielinātu konkurences spiedienu uz
857citiem, lielākiem tirgus dalībniekiem.
858146 Arī Apvienošanās dalībnieku sniegtie dati norāda (Tabula
859Nr. 14), ka CL un NMS dalība iepirkumos kopumā pārklājas
860salīdzinoši bieži, lai gan laika periodā no 2020. gada līdz 2022.
861gadam iepirkumu skaits, kuros pārklājas Apvienošanās dalībnieku
862dalība, ir samazinājies. KP vērtējumā tas norāda, ka arī bez
863apvienošanās īstenošanas NMS, samazinot dalību iepirkumos,
864konkurences spiediens, ko tas rada, samazināsies.
865147 Iesniedzējs skaidro, ka šobrīd NMS nepiedalās iepirkumos,
866kurus rīko reģionālās slimnīcas par laboratorisko pakalpojumu
867nodrošināšanu slimnīcai. Lai piedalītos šāda veida iepirkumos, ir
868nepieciešamas lielas investīcijas, jo uzvaras gadījumā jāspēj
869nodrošināt plašs laboratorisko izmeklējumu klāsts un aprīkot
870laboratoriju ar iekārtām izmeklējumu veikšanai.
871Tabula Nr. 14
872CL un NMS
873dalības iepirkumos apkopojums
874Gads
875Iepirkumu skaits, kuros piedalījās tikai CL
876Iepirkumu skaits, kuros piedalījās tikai NMS
877Iepirkumu skaits, kuros piedalījās gan CL, gan NMS
8782020
8795
8804
88111
8822021
8837
8847
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.