5. pants

Skujkoku zāģbaļķu iepirkuma

tirgus

5.1. Konkrētās preces tirgus

39 Iesniedzēja ieskatā konkrētās preces tirgus ir definējams,

kā neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas tirgus.27

40 Iesniedzējs atsaucas uz KP iepriekšējo lēmumu, kurā KP ir

izdalījusi kokmateriālu iepirkuma tirgu kā atsevišķu

tirgu.28

41 Saskaņā EK paziņojumu par jēdziena "konkrētais

tirgus" definīciju Savienības konkurences tiesībās (turpmāk

- Konkrētā tirgus vadlīnijas)29 tirgus definīcija tiek

balstīta uz lietas faktiem. Ja ir pieejami iepriekšēji KP lēmumi

par noteiktu tirgu, KP var sākt analīzi ar šiem iepriekšējiem

lēmumiem un pārbaudīt, vai konkrētajā lietā var izmantot konkrētā

tirgus definīciju, kas izmantota šajos iepriekšējos lēmumos.

Tomēr KP turpmākajās lietās nav obligāti jāizmanto konkrētā

tirgus definīcija, kas izmantota iepriekšējos lēmumos, un tā

vienmēr pievērsīs uzmanību iespējamām izmaiņām, ko nosaka tādas

vispārīgākas tendences kā digitalizācija, pārmaiņas vērtībķēdēs

vai klientu veiktajā sagādē vai tirdzniecības sakaru

globalizācijas pakāpes izmaiņas. Ņemot vērā minēto KP 09.10.2009.

lēmumā Nr. 3430 izdarītie secinājumi par konkrēto

preces definīciju nav obligāti saistoši un attiecināmi uz visām

turpmākajām KP izpētēm, tostarp, arī definējot konkrētās preces

tirgu Lietā.

42 Ziņojumā minētais "neapstrādātu kokmateriālu

iepirkšanas tirgus" apvieno četrus būtiski atšķirīgus

segmentus - zāģbaļķus, papīrmalku, celulozes koksni un malku.

Katram segmentam ir specifiskas tehniskās prasības:

1) zāģbaļķi ir paredzēti zāģmateriālu ražošanai

(garenzāģēšanai), kas prasa standartizētu zāģbaļķu diametru

(minimāli diametru 10-14 cm) un augstas koksnes kvalitātes

prasības (nav pieļaujama trupe, zilējums, jāatbilst precīzām

diametra un taisnuma prasībām, minimāla

zarainība);31

2) papīrmalkai pieļaujami dažādi defekti līdz noteiktiem

apmēriem;32

3) celulozes koksnes tirgus ir visatļaujošākais attiecībā uz

fiziskiem parametriem, pieļaujot jebkuru diametru virs pieciem

centimetriem un īsākus gabalus. Tomēr šeit ir specifiskas

prasības attiecībā uz koku sugām un ķīmisko sastāvu, jo materiāls

paredzēts ķīmiskai pārstrādei celulozes un šķiedru produktu

iegūšanai;33

4) malkas tirgus pieņem visplašāko materiālu klāstu ar

dažādiem diametriem un īsiem gabaliem. Šajā tirgū kritisks

faktors ir mitruma saturs, jo tas tieši ietekmē kurināmā

kvalitāti.34

43 Zāģbaļķiem, papīrmalkai, celulozes koksnei un malkai ir

atšķirīgi izmantošanas veidi:

1) zāģbaļķi tiek izmantoti zāģmateriālu vai dzelzceļa gulšņu

ražošanai;35

2) malka galvenokārt paredzēta siltumenerģijas ražošanai un

biomasas kurināmā iegūšanai.36

44 Papīrmalkas, tehnoloģiskās koksnes un malkas kvalitātes

prasības ir zemākas nekā zāģbaļķiem, un tādējādi zāģētavas nevar

ražot kvalitatīvus zāģmateriālus no malkas, neatkarīgi no cenas

atšķirībām.37

45 Kvalitātes hierarhiju atspoguļo arī cenu diferenciācija:

visdārgākie ir zāģbaļķi, kam seko papīrmalka, celulozes koksne un

visbeidzot malka. Ne vien cenu līmenis, bet arī tirgus dinamika

zāģbaļķiem, papīrmalkai, celulozes koksnei un malkai ir ļoti

atšķirīgi.38

46 Neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas tirgū zāģbaļķiem ir

augstākā cena.39 Tādējādi ekonomiskā aizvietojamība ir

ierobežota arī ar vērtības ķēdes loģiku. Augstākas vērtības

materiālu izmantošana zemākas pievienotās vērtības nolūkos nav

ekonomiski racionāla, ko apstiprina arī cenas starpība, kas

būtiski pārsniedz līmeni, kuru parasti uzskata par nelielu un

ekonomiski nozīmīgu (aptuveni 5-10%).40 Šāda cenu

atšķirība norāda, ka patērētājiem un ražotājiem nav stimula

aizvietot vienu materiālu ar otru, līdz ar to šie produkti nav

ekonomiski aizvietojami. Savukārt zemākas kvalitātes materiālu

izmantošana augstākas vērtības produktiem nav tehniski

iespējama.

47 Funkcionālā, tehniskā un ekonomiskā aizvietojamība starp

segmentiem ir ierobežota. Katrā segmentā ir specifiskas tehniskās

prasības, kas nevar tikt izpildītas ar citu segmentu

izejmateriāliem, kā arī katram segmentam ir atšķirīgi

pircēji.

48 Papīrmalku galvenokārt iepērk celulozes rūpnīcas, bet malku

- siltumenerģijas ražotāji, kas izmanto biomasu (šķeldu, malku

u.c.) kā kurināmo. Šo pircēju darbības veids un iepirkuma mērķis

atšķiras, tāpēc arī viņu pieprasījuma elastība var būt

atšķirīga.

49 Apvienošanās dalībnieki un ar tiem konkurējošās Latvijas

kokzāģētavas kā izejvielu zāģmateriāliem izmanto vienīgi skujkoku

(egles un priedes) zāģbaļķus (turpmāk - SZB), ko apstiprina gan

Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk -

LVM) izsoļu dati, gan arī informācija Apvienošanās dalībnieku un

to saistīto personu mājas lapās.41, 42

50 Tādejādi būtiski atšķirīgās kvalitātes prasības, klientu

vajadzības, un ekonomiskā loģika padara segmentus savstarpēji

neaizvietojamus.

51 Pamatojoties uz iepriekš minēto, KP secina, ka Ziņojumā

ietvertā konkrētās preces tirgus definīcija - "neapstrādātu

kokmateriālu iepirkšanas tirgus" - uzskatāma par pārlieku

plašu, jo tajā nepamatoti tiek sapludināti savstarpēji atšķirīgi

produkti un pircēju grupas, kas nav saistīti ar Apvienošanās

dalībnieku darbību. KP ieskatā konkrētās preces tirgus definējams

šaurāk -SZB iepirkumu tirgus.

5.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus

52 Iesniedzēja ieskatā neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Ziemeļeiropa.43

53 Iesniedzējs arī norāda, ka 2023. gadā 39,05 % no

visiem kokmateriāliem KUREKSS iegādājās ārpus Latvijas

teritorijas - Lietuvā, Norvēģijā, Zviedrijā un

Somijā44 -, un arī Vika Wood 2023. gadā 29 %

no kokmateriāliem iepirka ārpus Latvijas.45

54 Tomēr pirmšķietami ir pamats uzskatīt, ka šādu iepirkumu

radīja LVM Dinamiskajā cenu piedāvājumā noteiktās ļoti augstās

SZB cenas minētajā periodā, kā arī tas, ka SZB pieprasījums

Latvijas tirgū ievērojami pārsniedza piedāvājumu.46,

47

55 Konkrētā tirgus vadlīnijās skaidrots, ka "dažos

tirgos piegādātāju konkurētspēja var būt atkarīga no attāluma

starp katru piegādātāju un klientu. Piemēram, būtiska atsevišķu

produktu izmaksu daļa var būt transporta izmaksas, kuru dēļ

piegādātāji, kas atrodas attālāk no klienta, var būt ievērojami

neizdevīgākā konkurences situācijā nekā piegādātāji, kas atrodas

tuvāk klientam.".48 Atbilstoši ekonomiskās

distances principam attālums un transporta izmaksas būtiski

ietekmē konkurences apstākļus konkrētajā tirgū. Jo lielāka

distance starp pircēju un pārdevēju, jo augstākas izmaksas rodas

produkta piegādē, kas samazina attālu tirgus dalībnieku

konkurētspēju.

56 Šādos gadījumos tirgus ģeogrāfiskās robežas nav plašas -

konkurences apstākļi mainās atkarībā no attāluma, un konkrēto

ģeogrāfisko tirgu var nākties definēt "pamatojoties uz

aptvēruma teritorijām", t.i., lokāliem apgabaliem ap

pircējiem vai piegādātājiem. "Aptvēruma teritorijas var

tikt noteiktas, par atskaites punktu ņemot klientus vai attiecīgi

piegādātājus, ņemot vērā lietas specifiku un to, vai piegādātāji

piedāvā savus produktus ar atšķirīgiem nosacījumiem atkarībā no

atrašanās vietas vai teritorijas, kurā atrodas

klients."49

57 Citiem vārdiem, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus aptver

teritoriju, kurā konkurences apstākļi ir vienmērīgi, un kura ir

nodalāma no citām teritorijām tieši augsto transporta izmaksu un

ar attālumu saistītu barjeru dēļ.

58 SZB iepirkumu tirgū ekonomiskās distances princips ir īpaši

būtisks: zāģbaļķi ir smaga, apjomīga izejviela ar salīdzinoši

zemu vērtību uz masas/tilpuma vienību, tāpēc to transportēšana

lielos attālumos ir dārga. To apstiprina arī aptaujātie SZB

iepirkumu tirgus dalībnieki, norādot, ka zāģētavas savu izejvielu

cenšas iegādāties relatīvi netālu - robežās no 60 km līdz

150 km. Turklāt SZB iepirkumu tirgus dalībnieku atbildēs

norādīts, ka mazie kokmateriālu pircēji konkurē salīdzinoši

šaurākā ģeogrāfiskā rādiusā, savukārt pat lielākie tirgus

dalībnieki SZB reti iepērk no lotēm, kuras atrodas tālāk nekā

150 km no to ražotnes.50 51

59 KP, balstoties uz LVM 2022. - 2024. gada izsoļu

datiem, noteica SZB piegāžu kumulatīvo sadalījumu un aprēķināja,

ka 80 % no kopējā SZB apjoma tiek piegādāti attālumā līdz

D80 = 87 km. Šo attālumu KP izmanto kā praktisku ģeogrāfiskā

tirgus robežu, jo tas aptver teritoriju, kurā faktiski

koncentrējas lielākā daļa darījumu, tādējādi atspoguļojot reālās

konkurences apstākļus. Šāda aptvēruma teritorijas (catchment

area) pieeja atbilst EK praksei, kur parasti izmanto aptveres

zonas, kas ietver ~80 % pārdošanas vai klientu (ar iespēju

pielāgot līdz 70 %/90 % atkarībā no tirgus

īpatnībām).52

3. attēls Attāluma

sadalījums pēc SZB piegādātā apjoma (D80 = 87 km)

Avots: LVM dati, KP analīze

60 Baļķu loģistika pārsvarā notiek ar specializēto

autotransportu (kokvedējiem), kur katra krava ir ierobežota

apjomā. Transporta izmaksas uz katru SZB kubikmetru strauji aug

atbilstoši nobrauktajam attālumam, savukārt dzelzceļa transports

zāģbaļķu pārvadāšanai Latvijā tiek izmantots reti un tikai lielos

apjomos53, jo tas prasa papildu

iekraušanas/izkraušanas operācijas un atbilstošu infrastruktūru,

bet jūras transports - praktiski tikai importam.

61 Atbilstoši KP praksei loģistikas un transporta izmaksas

būtiski ietekmē koksnes tirgus ģeogrāfiskās robežas. KP lietā

Stora Enso Oyj / Sylvester Grupa secināja, ka "konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus ir koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas

teritorijā", taču tika norādīts, ka konkurences apstākļi

dažādos Latvijas reģionos nav vienlīdzīgi un transportēšanas

izmaksas ir būtisks faktors, izvēloties iepirkuma vietu. Lēmumā

uzsvērts, ka optimālais piegādes attālums ir līdz 100 km, lai gan

atsevišķos gadījumos iespējamas piegādes līdz 200-300

km.54 No EK konkurences tiesību viedokļa šāda pieeja

atbilst Konkrētā tirgus vadlīnijām, kurās uzsvērts, ka augstas

transporta izmaksas vai piegādes drošības apsvērumi var ierobežot

importu un tādējādi sašaurināt ģeogrāfiskā tirgus

robežas.55

62 Svarīgs apstāklis ir faktiskie SZB starptautiskās

tirdzniecības apjomi. Atbilstoši Zemkopības ministrijas

statistikai SZB eksports 2023. un 2024. gadā veidoja

attiecīgi 594.7 un 544.9 tūkst. m3.56

Savukārt, saskaņā ar Eiropas kokzāģētavu nozares gada pārskatu

SZB mežizstrāde Latvijā 2023. un 2024. gadā veidoja

attiecīgi 5500 un 5700 tūkst. m3.57 Tas

nozīmē, ka lielākā daļa vietējās koksnes tiek pārstrādāta uz

vietas, bet eksports veido tikai ~10% no SZB mežistrādes

kopapjoma.

63 Ņemot vērā iepriekš minēto, SZB iepirkumu tirgus

ģeogrāfiskais tirgus Lietā tiek vērtēts reģionālā (Kurzeme un

Zemgale) un nacionālā (Latvija) tvērumā.

V Apvienošanās ietekmes

izvērtējums