5. pants

1Skujkoku zāģbaļķu iepirkuma

2tirgus

35.1. Konkrētās preces tirgus

439 Iesniedzēja ieskatā konkrētās preces tirgus ir definējams,

5kā neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas tirgus.27

640 Iesniedzējs atsaucas uz KP iepriekšējo lēmumu, kurā KP ir

7izdalījusi kokmateriālu iepirkuma tirgu kā atsevišķu

8tirgu.28

941 Saskaņā EK paziņojumu par jēdziena "konkrētais

10tirgus" definīciju Savienības konkurences tiesībās (turpmāk

11- Konkrētā tirgus vadlīnijas)29 tirgus definīcija tiek

12balstīta uz lietas faktiem. Ja ir pieejami iepriekšēji KP lēmumi

13par noteiktu tirgu, KP var sākt analīzi ar šiem iepriekšējiem

14lēmumiem un pārbaudīt, vai konkrētajā lietā var izmantot konkrētā

15tirgus definīciju, kas izmantota šajos iepriekšējos lēmumos.

16Tomēr KP turpmākajās lietās nav obligāti jāizmanto konkrētā

17tirgus definīcija, kas izmantota iepriekšējos lēmumos, un tā

18vienmēr pievērsīs uzmanību iespējamām izmaiņām, ko nosaka tādas

19vispārīgākas tendences kā digitalizācija, pārmaiņas vērtībķēdēs

20vai klientu veiktajā sagādē vai tirdzniecības sakaru

21globalizācijas pakāpes izmaiņas. Ņemot vērā minēto KP 09.10.2009.

22lēmumā Nr. 3430 izdarītie secinājumi par konkrēto

23preces definīciju nav obligāti saistoši un attiecināmi uz visām

24turpmākajām KP izpētēm, tostarp, arī definējot konkrētās preces

25tirgu Lietā.

2642 Ziņojumā minētais "neapstrādātu kokmateriālu

27iepirkšanas tirgus" apvieno četrus būtiski atšķirīgus

28segmentus - zāģbaļķus, papīrmalku, celulozes koksni un malku.

29Katram segmentam ir specifiskas tehniskās prasības:

301) zāģbaļķi ir paredzēti zāģmateriālu ražošanai

31(garenzāģēšanai), kas prasa standartizētu zāģbaļķu diametru

32(minimāli diametru 10-14 cm) un augstas koksnes kvalitātes

33prasības (nav pieļaujama trupe, zilējums, jāatbilst precīzām

34diametra un taisnuma prasībām, minimāla

35zarainība);31

362) papīrmalkai pieļaujami dažādi defekti līdz noteiktiem

37apmēriem;32

383) celulozes koksnes tirgus ir visatļaujošākais attiecībā uz

39fiziskiem parametriem, pieļaujot jebkuru diametru virs pieciem

40centimetriem un īsākus gabalus. Tomēr šeit ir specifiskas

41prasības attiecībā uz koku sugām un ķīmisko sastāvu, jo materiāls

42paredzēts ķīmiskai pārstrādei celulozes un šķiedru produktu

43iegūšanai;33

444) malkas tirgus pieņem visplašāko materiālu klāstu ar

45dažādiem diametriem un īsiem gabaliem. Šajā tirgū kritisks

46faktors ir mitruma saturs, jo tas tieši ietekmē kurināmā

47kvalitāti.34

4843 Zāģbaļķiem, papīrmalkai, celulozes koksnei un malkai ir

49atšķirīgi izmantošanas veidi:

501) zāģbaļķi tiek izmantoti zāģmateriālu vai dzelzceļa gulšņu

51ražošanai;35

522) malka galvenokārt paredzēta siltumenerģijas ražošanai un

53biomasas kurināmā iegūšanai.36

5444 Papīrmalkas, tehnoloģiskās koksnes un malkas kvalitātes

55prasības ir zemākas nekā zāģbaļķiem, un tādējādi zāģētavas nevar

56ražot kvalitatīvus zāģmateriālus no malkas, neatkarīgi no cenas

57atšķirībām.37

5845 Kvalitātes hierarhiju atspoguļo arī cenu diferenciācija:

59visdārgākie ir zāģbaļķi, kam seko papīrmalka, celulozes koksne un

60visbeidzot malka. Ne vien cenu līmenis, bet arī tirgus dinamika

61zāģbaļķiem, papīrmalkai, celulozes koksnei un malkai ir ļoti

62atšķirīgi.38

6346 Neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas tirgū zāģbaļķiem ir

64augstākā cena.39 Tādējādi ekonomiskā aizvietojamība ir

65ierobežota arī ar vērtības ķēdes loģiku. Augstākas vērtības

66materiālu izmantošana zemākas pievienotās vērtības nolūkos nav

67ekonomiski racionāla, ko apstiprina arī cenas starpība, kas

68būtiski pārsniedz līmeni, kuru parasti uzskata par nelielu un

69ekonomiski nozīmīgu (aptuveni 5-10%).40 Šāda cenu

70atšķirība norāda, ka patērētājiem un ražotājiem nav stimula

71aizvietot vienu materiālu ar otru, līdz ar to šie produkti nav

72ekonomiski aizvietojami. Savukārt zemākas kvalitātes materiālu

73izmantošana augstākas vērtības produktiem nav tehniski

74iespējama.

7547 Funkcionālā, tehniskā un ekonomiskā aizvietojamība starp

76segmentiem ir ierobežota. Katrā segmentā ir specifiskas tehniskās

77prasības, kas nevar tikt izpildītas ar citu segmentu

78izejmateriāliem, kā arī katram segmentam ir atšķirīgi

79pircēji.

8048 Papīrmalku galvenokārt iepērk celulozes rūpnīcas, bet malku

81- siltumenerģijas ražotāji, kas izmanto biomasu (šķeldu, malku

82u.c.) kā kurināmo. Šo pircēju darbības veids un iepirkuma mērķis

83atšķiras, tāpēc arī viņu pieprasījuma elastība var būt

84atšķirīga.

8549 Apvienošanās dalībnieki un ar tiem konkurējošās Latvijas

86kokzāģētavas kā izejvielu zāģmateriāliem izmanto vienīgi skujkoku

87(egles un priedes) zāģbaļķus (turpmāk - SZB), ko apstiprina gan

88Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk -

89LVM) izsoļu dati, gan arī informācija Apvienošanās dalībnieku un

90to saistīto personu mājas lapās.41, 42

9150 Tādejādi būtiski atšķirīgās kvalitātes prasības, klientu

92vajadzības, un ekonomiskā loģika padara segmentus savstarpēji

93neaizvietojamus.

9451 Pamatojoties uz iepriekš minēto, KP secina, ka Ziņojumā

95ietvertā konkrētās preces tirgus definīcija - "neapstrādātu

96kokmateriālu iepirkšanas tirgus" - uzskatāma par pārlieku

97plašu, jo tajā nepamatoti tiek sapludināti savstarpēji atšķirīgi

98produkti un pircēju grupas, kas nav saistīti ar Apvienošanās

99dalībnieku darbību. KP ieskatā konkrētās preces tirgus definējams

100šaurāk -SZB iepirkumu tirgus.

1015.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

102tirgus

10352 Iesniedzēja ieskatā neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas

104konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Ziemeļeiropa.43

10553 Iesniedzējs arī norāda, ka 2023. gadā 39,05 % no

106visiem kokmateriāliem KUREKSS iegādājās ārpus Latvijas

107teritorijas - Lietuvā, Norvēģijā, Zviedrijā un

108Somijā44 -, un arī Vika Wood 2023. gadā 29 %

109no kokmateriāliem iepirka ārpus Latvijas.45

11054 Tomēr pirmšķietami ir pamats uzskatīt, ka šādu iepirkumu

111radīja LVM Dinamiskajā cenu piedāvājumā noteiktās ļoti augstās

112SZB cenas minētajā periodā, kā arī tas, ka SZB pieprasījums

113Latvijas tirgū ievērojami pārsniedza piedāvājumu.46,

11447

11555 Konkrētā tirgus vadlīnijās skaidrots, ka "dažos

116tirgos piegādātāju konkurētspēja var būt atkarīga no attāluma

117starp katru piegādātāju un klientu. Piemēram, būtiska atsevišķu

118produktu izmaksu daļa var būt transporta izmaksas, kuru dēļ

119piegādātāji, kas atrodas attālāk no klienta, var būt ievērojami

120neizdevīgākā konkurences situācijā nekā piegādātāji, kas atrodas

121tuvāk klientam.".48 Atbilstoši ekonomiskās

122distances principam attālums un transporta izmaksas būtiski

123ietekmē konkurences apstākļus konkrētajā tirgū. Jo lielāka

124distance starp pircēju un pārdevēju, jo augstākas izmaksas rodas

125produkta piegādē, kas samazina attālu tirgus dalībnieku

126konkurētspēju.

12756 Šādos gadījumos tirgus ģeogrāfiskās robežas nav plašas -

128konkurences apstākļi mainās atkarībā no attāluma, un konkrēto

129ģeogrāfisko tirgu var nākties definēt "pamatojoties uz

130aptvēruma teritorijām", t.i., lokāliem apgabaliem ap

131pircējiem vai piegādātājiem. "Aptvēruma teritorijas var

132tikt noteiktas, par atskaites punktu ņemot klientus vai attiecīgi

133piegādātājus, ņemot vērā lietas specifiku un to, vai piegādātāji

134piedāvā savus produktus ar atšķirīgiem nosacījumiem atkarībā no

135atrašanās vietas vai teritorijas, kurā atrodas

136klients."49

13757 Citiem vārdiem, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus aptver

138teritoriju, kurā konkurences apstākļi ir vienmērīgi, un kura ir

139nodalāma no citām teritorijām tieši augsto transporta izmaksu un

140ar attālumu saistītu barjeru dēļ.

14158 SZB iepirkumu tirgū ekonomiskās distances princips ir īpaši

142būtisks: zāģbaļķi ir smaga, apjomīga izejviela ar salīdzinoši

143zemu vērtību uz masas/tilpuma vienību, tāpēc to transportēšana

144lielos attālumos ir dārga. To apstiprina arī aptaujātie SZB

145iepirkumu tirgus dalībnieki, norādot, ka zāģētavas savu izejvielu

146cenšas iegādāties relatīvi netālu - robežās no 60 km līdz

147150 km. Turklāt SZB iepirkumu tirgus dalībnieku atbildēs

148norādīts, ka mazie kokmateriālu pircēji konkurē salīdzinoši

149šaurākā ģeogrāfiskā rādiusā, savukārt pat lielākie tirgus

150dalībnieki SZB reti iepērk no lotēm, kuras atrodas tālāk nekā

151150 km no to ražotnes.50 51

15259 KP, balstoties uz LVM 2022. - 2024. gada izsoļu

153datiem, noteica SZB piegāžu kumulatīvo sadalījumu un aprēķināja,

154ka 80 % no kopējā SZB apjoma tiek piegādāti attālumā līdz

155D80 = 87 km. Šo attālumu KP izmanto kā praktisku ģeogrāfiskā

156tirgus robežu, jo tas aptver teritoriju, kurā faktiski

157koncentrējas lielākā daļa darījumu, tādējādi atspoguļojot reālās

158konkurences apstākļus. Šāda aptvēruma teritorijas (catchment

159area) pieeja atbilst EK praksei, kur parasti izmanto aptveres

160zonas, kas ietver ~80 % pārdošanas vai klientu (ar iespēju

161pielāgot līdz 70 %/90 % atkarībā no tirgus

162īpatnībām).52

1633. attēls Attāluma

164sadalījums pēc SZB piegādātā apjoma (D80 = 87 km)

165Avots: LVM dati, KP analīze

16660 Baļķu loģistika pārsvarā notiek ar specializēto

167autotransportu (kokvedējiem), kur katra krava ir ierobežota

168apjomā. Transporta izmaksas uz katru SZB kubikmetru strauji aug

169atbilstoši nobrauktajam attālumam, savukārt dzelzceļa transports

170zāģbaļķu pārvadāšanai Latvijā tiek izmantots reti un tikai lielos

171apjomos53, jo tas prasa papildu

172iekraušanas/izkraušanas operācijas un atbilstošu infrastruktūru,

173bet jūras transports - praktiski tikai importam.

17461 Atbilstoši KP praksei loģistikas un transporta izmaksas

175būtiski ietekmē koksnes tirgus ģeogrāfiskās robežas. KP lietā

176Stora Enso Oyj / Sylvester Grupa secināja, ka "konkrētais

177ģeogrāfiskais tirgus ir koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas

178teritorijā", taču tika norādīts, ka konkurences apstākļi

179dažādos Latvijas reģionos nav vienlīdzīgi un transportēšanas

180izmaksas ir būtisks faktors, izvēloties iepirkuma vietu. Lēmumā

181uzsvērts, ka optimālais piegādes attālums ir līdz 100 km, lai gan

182atsevišķos gadījumos iespējamas piegādes līdz 200-300

183km.54 No EK konkurences tiesību viedokļa šāda pieeja

184atbilst Konkrētā tirgus vadlīnijām, kurās uzsvērts, ka augstas

185transporta izmaksas vai piegādes drošības apsvērumi var ierobežot

186importu un tādējādi sašaurināt ģeogrāfiskā tirgus

187robežas.55

18862 Svarīgs apstāklis ir faktiskie SZB starptautiskās

189tirdzniecības apjomi. Atbilstoši Zemkopības ministrijas

190statistikai SZB eksports 2023. un 2024. gadā veidoja

191attiecīgi 594.7 un 544.9 tūkst. m3.56

192Savukārt, saskaņā ar Eiropas kokzāģētavu nozares gada pārskatu

193SZB mežizstrāde Latvijā 2023. un 2024. gadā veidoja

194attiecīgi 5500 un 5700 tūkst. m3.57 Tas

195nozīmē, ka lielākā daļa vietējās koksnes tiek pārstrādāta uz

196vietas, bet eksports veido tikai ~10% no SZB mežistrādes

197kopapjoma.

19863 Ņemot vērā iepriekš minēto, SZB iepirkumu tirgus

199ģeogrāfiskais tirgus Lietā tiek vērtēts reģionālā (Kurzeme un

200Zemgale) un nacionālā (Latvija) tvērumā.

201V Apvienošanās ietekmes

202izvērtējums