Par tirgus dalībnieku apvienošanos

1Nextwood Two GmbH

23 Nextwood ir Austrijā reģistrēta holdinga kompānija,

3reģistrācijas Nr. FN 640077s Austrijas komercreģistrā,

4juridiskā adrese: Favoritenstraße 7/2, 1040 Vīne,

5Austrija.1

64 Nextwood ar HS Timber Industrieinvest GmbH un HS Timber

7Industrieholding GmbH starpniecību netieši pieder Austrijā

8bāzētam uzņēmumam HS Timber Group GmbH (turpmāk - HS

9Timber).2

105 HS Timber ir viens no pasaules vadošajiem kokapstrādes

11nozares uzņēmumiem, kas pieder privātajam investīciju fondam

12Evergreen Privatstiftung3 un darbojas koksnes

13apstrādes, zāģmateriālu tirdzniecības un bioenerģijas ražošanas

14jomās.4

156 Uzņēmumam ir ražotnes Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Somijā un

16Argentīnā, un tas nodarbina vairāk nekā 2700 darbiniekus,

17apkalpojot klientus 80 valstīs.5

187 HS Timber Latvijā pastarpināti pieder kokapstrādes uzņēmums

19SIA "Vika Wood", reģistrācijas Nr. 40003241801,

20juridiskā adrese - "Punti", Laucienes pag., Talsu nov.,

21LV-3285, (turpmāk - Vika Wood) kuras 100% kapitāla daļu pieder

22Nextwood One GmbH, reģistrācijas Nr. 640076p, adrese:

23Favoritenstrasse 7/2, 1040 Vīne, Austrija.6

1KUREKSS

28 KUREKSS, reģistrācijas Nr. 40003250931, juridiskā

3adrese - Ventspils nov., Tārgales pag., "Graudupi", LV

43621, ir zāģmateriālu ražotājs un eksportētājs, kura darbība

5ietver zāģmateriālu ražošanu, kokmateriālu (tostarp konstrukciju

6materiālu, latu, terases un apdares dēļu) profilēšanu, ēvelēšanu,

7impregnēšanu, kā arī mežu un cirsmu iepirkšanu.7

89 KUREKSS pieder 100% daļas SIA "Kurzemes granulas",

9reģistrācijas Nr. 41203019783, juridiskā adrese Kustes

10dambis 22, Ventspils, LV-3601, kuras pamatdarbība ir koksnes

11granulu ražošana un tirdzniecība.8

12II APVIENOŠANĀS VEIDS

1310 Nextwood 24.01.2025. ir noslēgusi Daļu pirkuma un pārejas

14līgumu (turpmāk - Līgums), saskaņā ar kuru Nextwood pērk no tā

15brīža KUREKSS īpašniekiem visas tiem piederošās 400 KUREKSS

16kapitāldaļas.9

1711 Atbilstoši KL 15. panta pirmās daļas

183. punktamtirgus dalībnieku apvienošanās ir tāds stāvoklis,

19kad viens tirgus dalībnieks iegūst tiešu vai netiešu izšķirošu

20ietekmi pār citu tirgus dalībnieku. Ņemot vērā minēto,

21Apvienošanās ir uzskatāma par apvienošanos KL 15. panta

22pirmās daļas 3. punkta izpratnē, kad viens tirgus dalībnieks

23iegūst tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus

24dalībnieku.

25III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

26IESTĀDĒ

2712 KP 20.02.2025. saņemts Nextwood saīsinātais ziņojums par

28tirgus dalībnieku apvienošanos, Nextwood iegūstot izšķirošu

29ietekmi pār KUREKSS. Saīsinātais ziņojums neatbilda Ministru

30kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr. 800 "Kārtība, kādā

31iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus

32dalībnieku apvienošanos" (turpmāk - Noteikumi Nr. 800)

33prasībām, par ko KP 27.02.2025. informēja Nextwood, norādot uz

34nepilnībām. KP precizēto Saīsināto ziņojumu saņēma 10.03.2025.,

35tādējādi atbilstoši Noteikumu Nr. 800 4. punktam

36Saīsinātā ziņojuma saņemšanas diena KP ir 10.03.2025., un

3710.03.2025. uzsākta apvienošanās lietas Nr. KL\2.2-4.1\25\6

38"Par Nextwood Two GmbH un Sabiedrības ar ierobežotu

39atbildību "KUREKSS" apvienošanos" (turpmāk -

40Lieta) izpēte.

4113 KP 09.04.2025., pamatojoties uz KL 16. panta pirmo

42daļu, nolēma uzsākt Apvienošanās papildu izpēti.

4314 Pamatojoties uz papildu izpētē iegūto informāciju KP

44konstatēja, ka Saīsinātajā ziņojumā norādītais konkrētās preces

45tirgus "neapstrādātu kokmateriālu iepirkšana" ir pārāk

46plašs un nepamatoti sapludina atšķirīgus sortimentus un pircēju

47grupas, kuri neatbilst Apvienošanās dalībnieku darbībai.

4815 Tāpat arī konkrētās preces - neapstrādātu kokmateriālu

49iepirkšana - ģeogrāfiskais tirgus KP ieskatā pirmšķietami bija

50vērtējams šaurāk nekā Saīsinātajā ziņojumā norādītais

51Ziemeļeiropas tirgus.

5216 Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu vispusīgu un pamatotu

53Apvienošanās ietekmes uz konkurenci izvērtējumu, pamatojoties uz

54KL 15. panta 2.3 daļu, kas paredz, ka KP ir

55tiesīga pieprasīt pilna apvienošanās ziņojuma iesniegšanu

56gadījumos, kad, izvērtējot saīsināto ziņojumu, tiek konstatēta

57nepieciešamība pēc papildu izpētes, KP nolēma pieprasīt Lietā

58pilno apvienošanās ziņojumu.

5917 KP 16.06.2025. saņemts Iesniedzēja pilnais ziņojums

60(turpmāk - Ziņojums) par Apvienošanos. KP 19.06.2024. no

61Iesniedzēja saņemta papildu informācija, precizējot Ziņojumā

62iekļauto informāciju.

6318 Izvērtējot Ziņojumā sniegto un tam pievienoto papildu

64informāciju, KP secināja, ka Ziņojums atbilst Noteikumi

65Nr. 800 noteiktajām prasībām. Līdz ar to, saskaņā ar

66Noteikumu Nr. 800 4. punktu, par Ziņojuma saņemšanas

67dienu KL 16. panta pirmās daļas izpratnē uzskatāms

6819.06.2025.

6919 Lai iegūtu un apkopotu Lietas izpētei nepieciešamo

70informāciju KP 21.07.2025., pamatojoties uz KL 16. panta

71pirmo daļu, nolēma uzsākt papildu izpēti.

72IV KONKRĒTIE UN APVIENOŠANĀS

73REZULTĀTĀ IETEKMĒTIE TIRGI

7420 Saskaņā ar KL 1. panta 4. punktu "konkrētais

75tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

76konkrēto ģeogrāfisko tirgu". KL 1. panta 5. punkts

77nosaka, ka "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces

78tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar

79šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

80pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

81un lietošanas īpašības". Savukārt KL 1. panta

823. punkts nosaka, ka "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus -

83ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

84preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus

85dalībniekiem".

8621 Atbilstoši Noteikumu Nr. 800 2. punktam

87apvienošanās rezultātā ietekmētais tirgus ir: (1) konkrētais

88tirgus, kurā darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki;

89(2) ar konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā

90iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā

91darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks.

1Zāģmateriālu ražošana un

2pārdošana

33.1. Konkrētās preces tirgus

422 Iesniedzēja ieskatā visu veidu zāģmateriāli (piemēram,

5latas, apdares dēļi, terases dēļi) veido vienotu konkrētās preces

6tirgu. To ražošanas process ir līdzīgs, un ražotāji var viegli

7pielāgoties attiecīga produkta veida ražošanai.10

823 KP Lietā izvērtēja, vai par atsevišķiem konkrētās preces

9tirgiem vajadzētu uzskatīt:

101) kokmateriālu ražošanu, kas paredzēti vispārējam

11būvniecības, rūpniecības vai citiem pielietojumiem bez

12specifiskām īpašām prasībām;

132) profilētu un ēvelētu materiālu, latu, terases dēļu un

14garumā saaudzētu materiālu ražošanu.

1524 Pamatojoties uz KP11 un Eiropas Komisijas

16(turpmāk - EK) praksi,12 kā arī Lietas izpētē iegūto

17informāciju, KP secina, ka zāģmateriālu ēvelēšana/turpmāka

18apstrāde uzskatāma par daļu no vienota vispārēja pielietojuma

19zāģmateriālu ražošanas konkrētās preces tirgus.

203.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

21tirgus

2225 Ziņojumā norādīts ka zāģmateriālu ražošanas un pārdošanas

23konkrētais ģeogrāfiskā tirgus ir pasaule.13

2426 Iesniedzēja ieskatā uz to, ka šī tirgus ģeogrāfiskās

25robežas ir plašas, norāda faktiskās teritorijas, kurās

26Apvienošanās dalībnieki pārdod savas preces. Absolūti lielākā

27daļa produkcijas tiek eksportētas ārpus Latvijas robežām (skatīt

281. un 2. att.).

291. attēls. KUREKSS

30pārdošanas rādītāju sadalījums pa valstīm

312022. gadā14

32Avots: Ziņojums

332. attēls. Vika Wood

34pārdošanas rādītāju sadalījums pa valstīm

352023. gadā15

36Avots: Ziņojums

3727 Vika Wood mājaslapā minēts: "lielākā daļa egles

38zāģmateriālu tiek piegādāti līmēto konstrukciju ražotnēm Eiropas

39valstīs un Japānā. Priedes zāģmateriāli tiek piegādāti Japānas

40līmēto konstrukciju ražotnēm, tradicionālajiem Eiropas un

41Ziemeļāfrikas tirgiem kā arī izmantoti mēbeļu un dažādu

42galdniecības izstrādājumu ražošanai."16 Arī citi

43nozares uzņēmumi, kā, piemēram, AS "STORA ENSO LATVIJA"

44lielāko daļu savas produkcijas eksportē.17

4528 EK savā praksē zāģmateriālu ražošanas un pārdošanas tirgu

46konstanti definējusi vismaz Eiropas ekonomiskās zonas (turpmāk -

47EEZ) ietvaros18. Šādi secinājumi izdarīti EK lēmumos

48Repola/Kymmene lietā Nr. IV/M.646, Metsäliitto/VAPO/JV lietā

49Nr. COMP/M.2234 un FINNFOREST / MOELVEN INDUSTRIER lietā

50Nr. COMP/M.2473, kur teikts "Lietas

51dalībnieki apgalvo, ka attiecīgo zāģmateriālu ģeogrāfisko tirgu

52vislabāk var raksturot kā pasaules mēroga tirgu, jo tirdzniecības

53plūsmas kļūst arvien globālākas, bet tas ir vismaz EEZ mēroga

54tirgus". EK lēmumā lietā Nr. IV/M.646 -

55Repola/Kymmene uzskatīja, ka zāģmateriālu ražošanas un pārdošanas

56tirgu būtu jāuzskata vismaz par EEZ mēroga tirgu, jo to fizisko

57īpašību dēļ tos var efektīvi transportēt ievērojamos attālumos.

58Šo secinājumu apstiprina arī tirgus izpētes rezultāti Lietā.

5929 Zāģmateriālu ražošanas un pārdošanas tirgus konkrētais

60ģeogrāfiskais tirgus ir vismaz EEZ mēroga tirgus, kurā pēc KP

61aprēķiniem apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļas būs

62(*) [1-5]%, kā arī Ziņojumā sniegta informācija, ka

63apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa zāģmateriālu ražošanas un

64pārdošanas tirgū pasaulē būs (*) [<1] %, līdz ar to

65Apvienošanās nerada bažas par ar Apvienošanos saistītu potenciālu

66kaitējumu konkurencei zāģmateriālu ražošanas un pārdošanas

67tirgū.

6830 Ņemot vērā minēto, precīzu zāģmateriālu ražošanas un

69pārdošanas tirgus konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīciju Lietā

70var atstāt atvērtu, kā arī turpmāk šajā lēmumā šis ietekmētais

71tirgus netiks detalizētāk apskatīts.

1Koksnes granulu ražošana un

2vairumtirdzniecība

34.1. Konkrētās preces tirgus

431 Iesniedzēja ieskatā koksnes granulu ražošanas un

5vairumtirdzniecības tirgus skatāms kā atsevišķs konkrētās preces

6tirgus.19 EK ir definējusi koksnes granulu ražošanas

7un vairumtirdzniecības tirgu kā atsevišķu tirgu, vienlaikus

8pieļaujot, ka tirgus var būt arī plašāks (ietvert arī citu

9kurināmo).20 KP piekrīt šādam konkrētās preces

10definējumam.

114.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

12tirgus

1332 Iesniedzēja ieskatā koksnes granulu ražošanas un

14vairumtirdzniecības konkrētais ģeogrāfiskais tirgus būtu jādefinē

15kā Ziemeļeiropa (Baltijas valstis, Zviedrija, Somija, Norvēģija,

16Dānija).21

1733 Apvienošanās dalībnieki pārdod koksnes granulas,

18galvenokārt, industriāliem klientiem lielos apjomos un

19transportēšanas izmaksas šim produktam ir salīdzinoši zemas. Līdz

20ar to teritorija, kurā koksnes granulas var tikt pārdotas, ir

21plaša un aptver visu Ziemeļeiropas teritoriju.22

2234 SIA "Kurzemes granulas" lielāko daļu (aptuveni

232/3) no saražotajām koksnes granulām eksportē ārpus Latvijas.

24Industriālās klases koksnes granulas lielākoties tiek piegādātas

25neiesaiņotas ar kuģiem uz Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm

26(Dāniju, Beļģiju, Zviedriju, Apvienoto Karalisti, Nīderlandi,

27Vāciju un citām). Tās parasti tiek izmantotas siltuma un

28elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās un katlu

29mājās.23

3035 EK savā praksē secina, ka attiecībā uz industriāliem

31klientiem ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks kā vienas valsts

32teritorija un lielākā daļa klientu iepērk koksnes granulas valsts

33vai plašākā mērogā, bet neliela daļa - vietējā mērogā 100-300

34kilometru rādiusā. Tomēr lielākā daļa klientu, jo īpaši lielie

35rūpniecības klienti, apstiprināja, ka, reaģējot uz nelielu, bet

36pastāvīgu cenu paaugstinājumu, viņi sāks iepirkt koksnes granulas

37ārpus Zviedrijas, jo īpaši no Baltijas reģiona, Skandināvijas un

38mazākā mērā no Krievijas.24

3936 Iesniedzējs norāda, ka Nextwood un KUREKSS koksnes granulu

40pārdošanas apjoms 2024. gadā bija (*) un (*)

41tonnas, kas attiecīgi veido (*) [<1]% un (*)

42[<1]% no Ziemeļeiropas tirgus, bet apgrozījums attiecīgi -

43(*) un (*) euro, kas attiecīgi veido

44(*) [<1]% un (*) [<1]% no Ziemeļeiropas

45tirgus.25

4637 Saskaņā ar CSP datiem Latvijā 2023. un 2024. gadā

47saražots attiecīgi 2.126 un 2.326 miljoni tonnu koksnes

48granulu.26 Tādējādi, arī definējot ģeogrāfisko tirgu

49kā Latvijas teritoriju, Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus

50daļa būtu aptuveni (*) [2-3]%.

5138 Līdz ar to KP nesaskata ar Apvienošanos saistītu potenciālu

52kaitējumu konkurencei koksnes granulu ražošanas un

53vairumtirdzniecības tirgū, tādēļ precīza koksnes granulu

54ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus konkrētā ģeogrāfiskā

55tirgus definīcija var tikt atstāta atvērta, kā arī turpmāk šajā

56lēmumā šis ietekmētais tirgus netiks detalizētāk apskatīts.

1Skujkoku zāģbaļķu iepirkuma

2tirgus

35.1. Konkrētās preces tirgus

439 Iesniedzēja ieskatā konkrētās preces tirgus ir definējams,

5kā neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas tirgus.27

640 Iesniedzējs atsaucas uz KP iepriekšējo lēmumu, kurā KP ir

7izdalījusi kokmateriālu iepirkuma tirgu kā atsevišķu

8tirgu.28

941 Saskaņā EK paziņojumu par jēdziena "konkrētais

10tirgus" definīciju Savienības konkurences tiesībās (turpmāk

11- Konkrētā tirgus vadlīnijas)29 tirgus definīcija tiek

12balstīta uz lietas faktiem. Ja ir pieejami iepriekšēji KP lēmumi

13par noteiktu tirgu, KP var sākt analīzi ar šiem iepriekšējiem

14lēmumiem un pārbaudīt, vai konkrētajā lietā var izmantot konkrētā

15tirgus definīciju, kas izmantota šajos iepriekšējos lēmumos.

16Tomēr KP turpmākajās lietās nav obligāti jāizmanto konkrētā

17tirgus definīcija, kas izmantota iepriekšējos lēmumos, un tā

18vienmēr pievērsīs uzmanību iespējamām izmaiņām, ko nosaka tādas

19vispārīgākas tendences kā digitalizācija, pārmaiņas vērtībķēdēs

20vai klientu veiktajā sagādē vai tirdzniecības sakaru

21globalizācijas pakāpes izmaiņas. Ņemot vērā minēto KP 09.10.2009.

22lēmumā Nr. 3430 izdarītie secinājumi par konkrēto

23preces definīciju nav obligāti saistoši un attiecināmi uz visām

24turpmākajām KP izpētēm, tostarp, arī definējot konkrētās preces

25tirgu Lietā.

2642 Ziņojumā minētais "neapstrādātu kokmateriālu

27iepirkšanas tirgus" apvieno četrus būtiski atšķirīgus

28segmentus - zāģbaļķus, papīrmalku, celulozes koksni un malku.

29Katram segmentam ir specifiskas tehniskās prasības:

301) zāģbaļķi ir paredzēti zāģmateriālu ražošanai

31(garenzāģēšanai), kas prasa standartizētu zāģbaļķu diametru

32(minimāli diametru 10-14 cm) un augstas koksnes kvalitātes

33prasības (nav pieļaujama trupe, zilējums, jāatbilst precīzām

34diametra un taisnuma prasībām, minimāla

35zarainība);31

362) papīrmalkai pieļaujami dažādi defekti līdz noteiktiem

37apmēriem;32

383) celulozes koksnes tirgus ir visatļaujošākais attiecībā uz

39fiziskiem parametriem, pieļaujot jebkuru diametru virs pieciem

40centimetriem un īsākus gabalus. Tomēr šeit ir specifiskas

41prasības attiecībā uz koku sugām un ķīmisko sastāvu, jo materiāls

42paredzēts ķīmiskai pārstrādei celulozes un šķiedru produktu

43iegūšanai;33

444) malkas tirgus pieņem visplašāko materiālu klāstu ar

45dažādiem diametriem un īsiem gabaliem. Šajā tirgū kritisks

46faktors ir mitruma saturs, jo tas tieši ietekmē kurināmā

47kvalitāti.34

4843 Zāģbaļķiem, papīrmalkai, celulozes koksnei un malkai ir

49atšķirīgi izmantošanas veidi:

501) zāģbaļķi tiek izmantoti zāģmateriālu vai dzelzceļa gulšņu

51ražošanai;35

522) malka galvenokārt paredzēta siltumenerģijas ražošanai un

53biomasas kurināmā iegūšanai.36

5444 Papīrmalkas, tehnoloģiskās koksnes un malkas kvalitātes

55prasības ir zemākas nekā zāģbaļķiem, un tādējādi zāģētavas nevar

56ražot kvalitatīvus zāģmateriālus no malkas, neatkarīgi no cenas

57atšķirībām.37

5845 Kvalitātes hierarhiju atspoguļo arī cenu diferenciācija:

59visdārgākie ir zāģbaļķi, kam seko papīrmalka, celulozes koksne un

60visbeidzot malka. Ne vien cenu līmenis, bet arī tirgus dinamika

61zāģbaļķiem, papīrmalkai, celulozes koksnei un malkai ir ļoti

62atšķirīgi.38

6346 Neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas tirgū zāģbaļķiem ir

64augstākā cena.39 Tādējādi ekonomiskā aizvietojamība ir

65ierobežota arī ar vērtības ķēdes loģiku. Augstākas vērtības

66materiālu izmantošana zemākas pievienotās vērtības nolūkos nav

67ekonomiski racionāla, ko apstiprina arī cenas starpība, kas

68būtiski pārsniedz līmeni, kuru parasti uzskata par nelielu un

69ekonomiski nozīmīgu (aptuveni 5-10%).40 Šāda cenu

70atšķirība norāda, ka patērētājiem un ražotājiem nav stimula

71aizvietot vienu materiālu ar otru, līdz ar to šie produkti nav

72ekonomiski aizvietojami. Savukārt zemākas kvalitātes materiālu

73izmantošana augstākas vērtības produktiem nav tehniski

74iespējama.

7547 Funkcionālā, tehniskā un ekonomiskā aizvietojamība starp

76segmentiem ir ierobežota. Katrā segmentā ir specifiskas tehniskās

77prasības, kas nevar tikt izpildītas ar citu segmentu

78izejmateriāliem, kā arī katram segmentam ir atšķirīgi

79pircēji.

8048 Papīrmalku galvenokārt iepērk celulozes rūpnīcas, bet malku

81- siltumenerģijas ražotāji, kas izmanto biomasu (šķeldu, malku

82u.c.) kā kurināmo. Šo pircēju darbības veids un iepirkuma mērķis

83atšķiras, tāpēc arī viņu pieprasījuma elastība var būt

84atšķirīga.

8549 Apvienošanās dalībnieki un ar tiem konkurējošās Latvijas

86kokzāģētavas kā izejvielu zāģmateriāliem izmanto vienīgi skujkoku

87(egles un priedes) zāģbaļķus (turpmāk - SZB), ko apstiprina gan

88Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk -

89LVM) izsoļu dati, gan arī informācija Apvienošanās dalībnieku un

90to saistīto personu mājas lapās.41, 42

9150 Tādejādi būtiski atšķirīgās kvalitātes prasības, klientu

92vajadzības, un ekonomiskā loģika padara segmentus savstarpēji

93neaizvietojamus.

9451 Pamatojoties uz iepriekš minēto, KP secina, ka Ziņojumā

95ietvertā konkrētās preces tirgus definīcija - "neapstrādātu

96kokmateriālu iepirkšanas tirgus" - uzskatāma par pārlieku

97plašu, jo tajā nepamatoti tiek sapludināti savstarpēji atšķirīgi

98produkti un pircēju grupas, kas nav saistīti ar Apvienošanās

99dalībnieku darbību. KP ieskatā konkrētās preces tirgus definējams

100šaurāk -SZB iepirkumu tirgus.

1015.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

102tirgus

10352 Iesniedzēja ieskatā neapstrādātu kokmateriālu iepirkšanas

104konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Ziemeļeiropa.43

10553 Iesniedzējs arī norāda, ka 2023. gadā 39,05 % no

106visiem kokmateriāliem KUREKSS iegādājās ārpus Latvijas

107teritorijas - Lietuvā, Norvēģijā, Zviedrijā un

108Somijā44 -, un arī Vika Wood 2023. gadā 29 %

109no kokmateriāliem iepirka ārpus Latvijas.45

11054 Tomēr pirmšķietami ir pamats uzskatīt, ka šādu iepirkumu

111radīja LVM Dinamiskajā cenu piedāvājumā noteiktās ļoti augstās

112SZB cenas minētajā periodā, kā arī tas, ka SZB pieprasījums

113Latvijas tirgū ievērojami pārsniedza piedāvājumu.46,

11447

11555 Konkrētā tirgus vadlīnijās skaidrots, ka "dažos

116tirgos piegādātāju konkurētspēja var būt atkarīga no attāluma

117starp katru piegādātāju un klientu. Piemēram, būtiska atsevišķu

118produktu izmaksu daļa var būt transporta izmaksas, kuru dēļ

119piegādātāji, kas atrodas attālāk no klienta, var būt ievērojami

120neizdevīgākā konkurences situācijā nekā piegādātāji, kas atrodas

121tuvāk klientam.".48 Atbilstoši ekonomiskās

122distances principam attālums un transporta izmaksas būtiski

123ietekmē konkurences apstākļus konkrētajā tirgū. Jo lielāka

124distance starp pircēju un pārdevēju, jo augstākas izmaksas rodas

125produkta piegādē, kas samazina attālu tirgus dalībnieku

126konkurētspēju.

12756 Šādos gadījumos tirgus ģeogrāfiskās robežas nav plašas -

128konkurences apstākļi mainās atkarībā no attāluma, un konkrēto

129ģeogrāfisko tirgu var nākties definēt "pamatojoties uz

130aptvēruma teritorijām", t.i., lokāliem apgabaliem ap

131pircējiem vai piegādātājiem. "Aptvēruma teritorijas var

132tikt noteiktas, par atskaites punktu ņemot klientus vai attiecīgi

133piegādātājus, ņemot vērā lietas specifiku un to, vai piegādātāji

134piedāvā savus produktus ar atšķirīgiem nosacījumiem atkarībā no

135atrašanās vietas vai teritorijas, kurā atrodas

136klients."49

13757 Citiem vārdiem, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus aptver

138teritoriju, kurā konkurences apstākļi ir vienmērīgi, un kura ir

139nodalāma no citām teritorijām tieši augsto transporta izmaksu un

140ar attālumu saistītu barjeru dēļ.

14158 SZB iepirkumu tirgū ekonomiskās distances princips ir īpaši

142būtisks: zāģbaļķi ir smaga, apjomīga izejviela ar salīdzinoši

143zemu vērtību uz masas/tilpuma vienību, tāpēc to transportēšana

144lielos attālumos ir dārga. To apstiprina arī aptaujātie SZB

145iepirkumu tirgus dalībnieki, norādot, ka zāģētavas savu izejvielu

146cenšas iegādāties relatīvi netālu - robežās no 60 km līdz

147150 km. Turklāt SZB iepirkumu tirgus dalībnieku atbildēs

148norādīts, ka mazie kokmateriālu pircēji konkurē salīdzinoši

149šaurākā ģeogrāfiskā rādiusā, savukārt pat lielākie tirgus

150dalībnieki SZB reti iepērk no lotēm, kuras atrodas tālāk nekā

151150 km no to ražotnes.50 51

15259 KP, balstoties uz LVM 2022. - 2024. gada izsoļu

153datiem, noteica SZB piegāžu kumulatīvo sadalījumu un aprēķināja,

154ka 80 % no kopējā SZB apjoma tiek piegādāti attālumā līdz

155D80 = 87 km. Šo attālumu KP izmanto kā praktisku ģeogrāfiskā

156tirgus robežu, jo tas aptver teritoriju, kurā faktiski

157koncentrējas lielākā daļa darījumu, tādējādi atspoguļojot reālās

158konkurences apstākļus. Šāda aptvēruma teritorijas (catchment

159area) pieeja atbilst EK praksei, kur parasti izmanto aptveres

160zonas, kas ietver ~80 % pārdošanas vai klientu (ar iespēju

161pielāgot līdz 70 %/90 % atkarībā no tirgus

162īpatnībām).52

1633. attēls Attāluma

164sadalījums pēc SZB piegādātā apjoma (D80 = 87 km)

165Avots: LVM dati, KP analīze

16660 Baļķu loģistika pārsvarā notiek ar specializēto

167autotransportu (kokvedējiem), kur katra krava ir ierobežota

168apjomā. Transporta izmaksas uz katru SZB kubikmetru strauji aug

169atbilstoši nobrauktajam attālumam, savukārt dzelzceļa transports

170zāģbaļķu pārvadāšanai Latvijā tiek izmantots reti un tikai lielos

171apjomos53, jo tas prasa papildu

172iekraušanas/izkraušanas operācijas un atbilstošu infrastruktūru,

173bet jūras transports - praktiski tikai importam.

17461 Atbilstoši KP praksei loģistikas un transporta izmaksas

175būtiski ietekmē koksnes tirgus ģeogrāfiskās robežas. KP lietā

176Stora Enso Oyj / Sylvester Grupa secināja, ka "konkrētais

177ģeogrāfiskais tirgus ir koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas

178teritorijā", taču tika norādīts, ka konkurences apstākļi

179dažādos Latvijas reģionos nav vienlīdzīgi un transportēšanas

180izmaksas ir būtisks faktors, izvēloties iepirkuma vietu. Lēmumā

181uzsvērts, ka optimālais piegādes attālums ir līdz 100 km, lai gan

182atsevišķos gadījumos iespējamas piegādes līdz 200-300

183km.54 No EK konkurences tiesību viedokļa šāda pieeja

184atbilst Konkrētā tirgus vadlīnijām, kurās uzsvērts, ka augstas

185transporta izmaksas vai piegādes drošības apsvērumi var ierobežot

186importu un tādējādi sašaurināt ģeogrāfiskā tirgus

187robežas.55

18862 Svarīgs apstāklis ir faktiskie SZB starptautiskās

189tirdzniecības apjomi. Atbilstoši Zemkopības ministrijas

190statistikai SZB eksports 2023. un 2024. gadā veidoja

191attiecīgi 594.7 un 544.9 tūkst. m3.56

192Savukārt, saskaņā ar Eiropas kokzāģētavu nozares gada pārskatu

193SZB mežizstrāde Latvijā 2023. un 2024. gadā veidoja

194attiecīgi 5500 un 5700 tūkst. m3.57 Tas

195nozīmē, ka lielākā daļa vietējās koksnes tiek pārstrādāta uz

196vietas, bet eksports veido tikai ~10% no SZB mežistrādes

197kopapjoma.

19863 Ņemot vērā iepriekš minēto, SZB iepirkumu tirgus

199ģeogrāfiskais tirgus Lietā tiek vērtēts reģionālā (Kurzeme un

200Zemgale) un nacionālā (Latvija) tvērumā.

201V Apvienošanās ietekmes

202izvērtējums

1Vispārīgie apsvērumi

264 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP ar lēmumu

3aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās

4dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence

5jebkurā konkrētajā tirgū. Tādējādi apvienošanās ietekmes uz

6konkurenci izvērtējumā novērtējams dominējošā stāvokļa rašanās

7vai nostiprināšanās risks vai arī būtisks konkurences

8samazinājums jebkurā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā.

965 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ietekmē daudzi

10un dažādi faktori, kas saistīti ar tirgus apstākļiem un

11iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās izvērtējumu

12pamato ekonomikas teorijās izdarīti secinājumi, to vispārējs

13apkopojums ir atrodams EK Pamatnostādnēs par horizontālo

14apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu

15koncentrāciju kontroli (turpmāk - Horizontālās

16pamatnostādnes)58, atbilstoši kurām var vērtēt

17apvienošanās sekas uz konkurenci. Lai novērtētu paredzamo

18apvienošanās ietekmi uz attiecīgajiem tirgiem, analizējama

19apvienošanās iespējamā pret konkurenci vērstā ietekme un

20attiecīgie kompensācijas faktori, piemēram, šķēršļi ienākšanai

21tirgū un iespējamie efektivitātes ieguvumi, ko piedāvā

22puses.59

2366 Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) praksē

24nostiprinātais pierādīšanas standarts prasa varbūtību

25izvērtējumu, vērtējot konkrētajam darījumam piedēvējamo

26ekonomisko iznākumu, kura iespējamība ir

27vislielākā.60

2867 Atbilstoši EST judikatūrā nostiprinātajām atziņām tāda

29prognozes analīze, kas vajadzīga koncentrācijas kontroles jomā,

30ir jāveic ar lielu rūpību, jo šāda analīze neattiecas uz pagātnes

31notikumu vērtējumu, par kuriem bieži ir pieejami vairāki

32pierādījumu elementi, tādējādi sniedzot iespēju izprast

33cēloņsakarības vai šī brīža notikumus, bet drīzāk, lai paredzētu

34notikumus, kas vairāk vai mazāk ticami varētu izcelties nākotnē,

35ja netiek pieņemts lēmums, ar ko aizliedz vai precizē plānotas

36koncentrācijas nosacījumus. Tādējādi prognozes analīzi veido

37izvērtējums tam, kā koncentrācija var mainīt faktorus, kas nosaka

38konkurences stāvokli attiecīgajā tirgū, lai pārbaudītu, vai tā

39efektīvai konkurencei radīs nozīmīgus traucējumus. Kā jau

40norādīts, šādai analīzei ir jāparedz dažādas cēloņsakarības, lai

41apstiprinātu tās, kuru iespējamība ir vislielākā.61 Ja

42apvienošanās ir jāaizliedz, jo tā radīs vai nostiprinās

43dominējošu stāvokli paredzamā laikposmā, KP ir pienākums sniegt

44pārliecinošus pierādījumus par to.62

4568 Vienlaikus KP nav pienākuma bez saprātīgām šaubām pierādīt,

46ka koncentrācija rada konkurences samazinājumu63, vai

47sniegt tādu kaitējuma teoriju, kas nav apšaubāma. Ja šāds būtu

48piemērojamais standarts apvienošanās darījumu izskatīšanā, tad KP

49praktiski nespētu aizliegt (vai atļaut64) nevienu

50apvienošanās darījumu.

5169 Tāpat KL 16. panta trešā daļa skaidri norāda uz

52nepieciešamību noteikt, vai apvienošanās var būtiski samazināt

53konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū. Tas nozīmē, ka KP nav

54precīzi jānosaka iespējamais kaitējuma veids patērētājam - ir

55jākonstatē iespējamais konkurences samazinājums tirgū. Proti, KP

56ir jāspēj formulēt, kāda ir apvienošanās problemātika un

57iespējamais kaitējums, taču šiem apgalvojumiem nav jābūt

58kategoriskiem un pilnībā neapstrīdamiem, neapšaubāmiem, jo tas,

59vai apvienošanās būtiski nostiprinās dominējošo stāvokli vai arī

60būtiski samazinās konkurenci, faktiski ir prognoze. Prognozes

61veidošanā apsveramie faktori ir ekonomiska rakstura un veidoti

62ilgstošas prakses ceļā.65

6370 Ņemot vērā minēto, KP apvienošanās izvērtēšanas gadījumos

64lēmums jāpieņem, izsverot varbūtību līdzsvaru, un tas tiek

65balstīts uz KP prognozēm par visticamāko tirgus attīstību

66apvienošanās darījuma rezultātā.

6771 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās

68var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai

69nostiprinot dominējošo stāvokli:

701) likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai

71vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus

72daļu, neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme);

732) izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu

74varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību,

75koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai

76konkurencei. Apvienošanās var arī atvieglot koordinēšanu, padarīt

77to stabilāku vai efektīvāku uzņēmumiem, kas pirms apvienošanās

78veikuši koordinēšanu (koordinētā ietekme).66

7972 Papildus minētajām, klasiskajām ietekmes formām

80Horizontālajās pamatnostādnēs norādīts, ka apvienošanās var radīt

81kaitējumu, ja tā būtiski palielina pircēja tirgus

82varu.67 Tas var notikt, ja apvienotajam uzņēmumam ir

83spēja un stimuls pazemināt iepirkuma cenas tādā veidā, kas

84samazina piegādātāju ienākumus un tirgū pieejamo piedāvājumu,

85līdz ar to ilgtermiņā var pasliktināt konkurences apstākļus un

86patērētāju labklājību.

8773 Sākotnēju informāciju par konkurences situāciju konkrētajā

88tirgū sniedz tirgus dalībnieku tirgus daļas, kā arī kopējais

89koncentrāciju līmenis tirgū. Tirgus koncentrācijas mērīšanai,

90parasti piemēro Herfindāla-Hiršmana indeksu (turpmāk - HHI). HHI

91aprēķina, summējot atsevišķu visu tirgū esošo uzņēmumu tirgus

92daļas, kāpinātas kvadrātā.

9374 Turpmāk sniegta padziļināta SZB iepirkuma tirgus

94analīze68, izmantojot apvienošanās novērtēšanas

95ekonomisko teoriju un iepriekš norādītos raksturlielumus.

1SZB iepirkumu tirgus

27.1. Pircēju vara

375 Galvenais risks, izvērtējot SZB iepirkumu tirgu, ir tas, ka

4Apvienošanās var būtiski palielināt apvienotā uzņēmuma pircēja

5varu, pērkot SZB. Tas var radīt sekas, kas kavē efektīvu

6konkurenci, radot negatīvu ietekmi patērētāju labklājībai.

776 Horizontālās pamatnostādnes nosaka, ka apvienošanās var

8tikt aizliegta, ja tā atņem klientiem labumu no efektīvas

9konkurences, būtiski palielinot uzņēmumu tirgus varu.

10Horizontālās pamatnostādnes arī atzīst, ka tirgus vara var būt

11gan pārdevējiem, gan pircējiem.69

1277 Horizontālās pamatnostādnes paredz, ka apvienošanās, kas

13rada vai pastiprina pircēja varu augšupējos tirgos, var būtiski

14kavēt konkurenci, jo īpaši radot vai stiprinot dominējošu

15stāvokli; šādos gadījumos konkurence var ciest, samazinoties

16iepirkumu apjomiem un līdz ar to arī gala produktu izlaidei, vai

17arī, ja pircēja vara tiek izmantota piegādātāju izspiešanai, lai

18liegtu piekļuvi konkurentiem lejupējos tirgos.70

1978 Pircēja varas pieaugumam var būt arī pozitīva ietekme - ja

20tas samazina izejvielu izmaksas, neierobežojot konkurenci

21lejupējos tirgos vai kopējo izlaidi, tad izmaksu ietaupījums,

22visticamāk, daļēji tiks nodots patērētājiem zemāku cenu

23veidā.71

2479 Lai noteiktu, vai apvienošanās radīs vai pastiprinās

25pircēju varu ir jāanalizē augšupējo tirgu konkurences apstākļu un

26jāveic līdzsvarots izvērtējums starp iespējamo negatīvo un

27pozitīvo ietekmi.72

2880 EK savā praksē vairākkārt ir analizējusi apvienošanās

29gadījumus, kuros pircēju vara varēja novest pie patērētāju

30labklājības samazināšanās, turklāt, EK konsekventi uzsver, ka

31apvienošanās izvērtējumā izšķiroši ir nevis tiešie piegādātāju

32zaudējumi, bet gan iespējamās negatīvās sekas patērētājiem -

33izvēles samazināšanās, kvalitātes pasliktināšanās vai inovāciju

34kavēšana.73

3581 Pircēju vara var izpausties kā monopsonija, kas balstās uz

36pircēja spēju pazemināt cenas, samazinot iepirkuma apjomus. Šādā

37situācijā viens vai daži pircēji ieņem dominējošu stāvokli

38iepirkumu tirgū, un piegādātājiem nav pietiekami daudz

39alternatīvu noieta kanālu. Rezultātā tiek samazināti ražošanas

40apjomi, investīcijas un inovāciju attīstība.74

4182 Tāpat tā var izpausties arī kā tirgošanās vara

42(bargaining power), kas izpaužas kā spēja panākt labākus

43nosacījumus individuālās pārrunās ar piegādātājiem. Tirgošanās

44vara var veicināt konkurenci un radīt labumu patērētājiem, ja tā

45nodrošina zemākas izmaksas. Tomēr tā var radīt arī riskus -

46piemēram, ūdensgultas efektu75 vai konkurentu

47rentabilitātes samazināšanos, kas ilgtermiņā var vājināt

48konkurenci.76

4983 Ir būtiski uzsvērt, ka pircēja varas izmantošana, kas

50nodrošina izdevīgāka pirkuma darījuma iegūšanu, pati par sevi nav

51uzskatāma par kaitīgu. Jo īpaši tad, ja piegādātāju puse pati ir

52ļoti koncentrēta un spēcīga, pircēji saskaras ar efektīvu

53konkurenci savos noieta (lejupējos) tirgos un tāpēc ir spiesti

54nodot tālāk saviem klientiem jebkādus ietaupījumus, ko tie gūst.

55Šādā veidā pircēja vara var novērst monopola vai oligopola peļņas

56gūšanu piegādes pusē. Tomēr, ja pats spēcīgais pircējs savā

57noieta tirgū ieņem dominējošu vai citādi spēcīgu pozīciju un

58konkurence vairs nav pietiekama, vairs nevar sagaidīt, ka šie

59ietaupījumi tiks nodoti tālāk patērētājiem.

607.2. Piegādātāju pretspēks

6184 Pircēja varas radītais risks var būt ierobežots, ja

62piegādātājiem ir pietiekams pretspēks. Piegādātāju pretspēks

63nozīmē spēju pretoties spēcīga pircēja mēģinājumiem pazemināt

64iepirkuma cenas vai noteikt nelabvēlīgus nosacījumus. Tas ir

65līdzīgs jēdziens kā pircēju pretspēks77 piegādātāju

66tirgus spēka gadījumā, tikai šoreiz analīze tiek veikta pretējā

67virzienā.

6885 Piegādātāju pretspēku var nodrošināt šādi faktori:

691) alternatīvi noieta tirgi - ja piegādātājiem ir iespēja

70pārdot produkciju citiem pircējiem, tostarp eksportēt, viņu

71atkarība no konkrētā pircēja mazinās;

722) produkta specifika un kvalitāte - ja piegādātāja produkts

73ir unikāls, augstvērtīgs vai grūti aizvietojams, pircējam ir

74ierobežota iespēja diktēt nosacījumus;

753) ražošanas kapacitāte un integrācija - lieli un spēcīgi

76piegādātāji, kas paši kontrolē būtisku tirgus daļu, spēj

77pretoties mēģinājumiem pazemināt cenas;

784) pārslēgšanās izmaksas pircējiem - ja pircējiem ir grūti vai

79dārgi pāriet uz citiem piegādātājiem, esošajiem piegādātājiem

80palielinās pretspēks.78

817.3. Pircēju varas izvērtējums

8286 Pircēju vara pati par sevi ne vienmēr nozīmē kaitējumu

83konkurencei. Tā kļūst problemātiska tikai noteiktos apstākļos,

84kas norāda vai pircēju vara var tikt īstenota:

851) piedāvājuma elastība nav perfekta. Ja piegādātāji nevar bez

86izmaksām pārorientēt ražošanu vai pārdot citiem klientiem,

87pircēja iepirkuma apjomu samazinājums var pazemināt cenas un

88radīt tirgus izkropļojumus;

892) pircējs pārstāv būtisku daļu no kopējā pieprasījuma. Tikai

90tad pircējam ir pietiekams svars, lai būtiski ietekmētu tirgus

91cenu. Liela tirgus daļa gan pati par sevi vēl nenozīmē būtisku

92pircēju varu, bet tā ir nepieciešams priekšnosacījums;

933) pastāv ieejas šķēršļi pircēju tirgū. Ja jauni pircēji nevar

94viegli ienākt, monopsonijas peļņa netiek neitralizēta, un pircējs

95ilgtermiņā var noturēt savu varu.

96Šie nosacījumi ir galvenie, lai izvērtētu, vai apvienošanās

97rezultātā pircēju vara kļūs par ilgtermiņa risku

98patērētājiem.79

9987 Pircēju varas īstenošana apvienošanās izvērtējumā ir

100skatāma kā atsevišķa kaitējuma teorija. Pircēju vara var radīt

101negatīvas sekas konkurencei šādos gadījumos:

1021) ja apvienotais uzņēmums izmanto savu varu, lai samazinātu

103iepirkuma cenas tādā līmenī, kas neatspoguļo efektivitātes

104uzlabojumus, bet noved pie piegādātāju ienākumu samazināšanās un

105kavē to spēju veikt investīcijas un inovācijas. Šādos gadījumos

106ilgtermiņā var sarukt piedāvājums un pasliktināties

107kvalitāte;80

1082) kaitējums var rasties situācijā, kad apvienotais uzņēmums

109veic pārmērīgu iepirkšanu (overbuying), mākslīgi

110bloķējot konkurentu piekļuvi resursiem un tādējādi vājinot

111konkurences apstākļus;81

1123) risks var rasties arī pārmaksāšanas (overbidding)

113gadījumos, kad spēcīgs pircējs īslaicīgi maksā augstākas cenas ar

114mērķi izstumt konkurentus, bet pēc tam pazemina cenas

115piegādātājiem. Tas ilgtermiņā samazina konkurenci un rada

116patērētājiem zaudējumus;82

1174) kaitējums var izpausties "ūdensgultas efekta"

118gadījumā, kad spēcīga pircēja panāktās atlaides liek

119piegādātājiem paaugstināt cenas citiem pircējiem, tādējādi

120mazinot konkurenci lejupējā tirgū un ilgtermiņā palielinot gala

121cenas patērētājiem;83

12288 Izvērtēšanā būtiskas ir tikai tādas apvienošanās radītas

123jaunas vai pastiprinātas iespējas (ne tādas, kas pastāv jau pirms

124apvienošanās), kas faktiski var ietekmēt konkurenci. Tas nozīmē,

125ka šādam riskam jāizpildās noteiktiem nosacījumiem. Līdzīgi kā

126Pamatnostādnēs par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā

127ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, kur

128tiek analizētas attiecības starp augšupējiem un lejupējiem

129tirgiem, arī pircēja varas gadījumā pieeja ir līdzīga. Negatīvas

130ietekmes konstatēšanai nepieciešams, lai apvienotajam uzņēmumam

131būtu:

1321) spēja īstenot šo ietekmi (piemēram, pazemināt iepirkuma

133cenas vai uzstādīt piegādātājiem nelabvēlīgus nosacījumus);

1342) stimuls izmantot iegūto tirgus spēku šādā veidā;

1353) būtiska ietekme uz konkurenci, kas pārsniedz īstermiņa vai

136tikai teorētiskas sekas.84

1377.4. Piegādātāju struktūra

13889 KP, veicot SZB iepirkumu tirgus dalībnieku sniegto datu

139analīzi, veica aprēķinus un secināja, ka Latvijā SZB iepirkumu

140avoti iedalās trīs galvenajās kategorijās - LVM, privātie

141piegādātāji un imports. Kopējās proporcijas norāda, ka LVM

142nodrošina ap 40-45% no pieprasījuma, privātie piegādātāji -

143aptuveni 35-40%, bet imports - 15-20%.

14490 Latvijas tirgū skujkoku apaļo kokmateriālu imports visu

145aplūkoto periodu pārsniedz eksportu un joprojām saglabājas kā

146būtisks iepirkuma avots (skatīt 4. attēlu). Importa apjomi

147būtiski pieauga līdz 2021.-2022. gadam, sasniedzot vairāk nekā

1481,4 miljonus m³, taču 2023. gadā sekoja straujš apjoma

149kritums. 2024. gadā skujkoku apaļo kokmateriālu importa

150apjoms ir daļēji atjaunojies, tomēr tas vēl nesasniedz

151iepriekšējo gadu līmeņus. Arī vērtības izteiksmē (euro)

152imports pārsniedz eksportu visus gadus, lai gan starpība

1532023.-2024. gadā ir ievērojami sarukusi (par 17-20 %).

154Importa izcelsmes struktūrā arvien lielāku lomu ieņem reģionālie

155avoti - Lietuva un Igaunija, kamēr citu valstu nozīme ir

156mazinājusies, salīdzinot ar 2021.-2022. gada periodu.

15791 Skujkoku apaļo kokmateriālu importa apjoma kritums pēc

1582022. gada ir samazinājis ārējo alternatīvu daudzveidību,

159taču pats imports kopumā saglabā nozīmīgu lomu tirgū. Atbilstoši

1602024. gada rezultātiem KP konstatē zināmu ārējā pretspēka

161atjaunošanos, tomēr šis pretspēks ir vairāk koncentrēts uz

162tuvākajiem reģionālajiem avotiem (Lietuva, Igaunija). Tas nozīmē,

163ka ārējais pretspēks, lai gan joprojām būtisks, ir mazāk

164diversificēts, kas potenciāli rada labvēlīgākus apstākļus

165lielajiem vietējiem pircējiem izmantot savu tirgus varu, īpaši

166privāto piegādātāju segmentā.

1674. attēls Skujkoku apaļo

168kokmateriālu imports Latvijā85

169Avots: Ziņojums

17092 Privāto piegādātāju segmentā apvienotajam uzņēmumam ir

171nozīmīga loma, jo šajā tirgus daļā dominē daudzi nelieli un

172vidēja izmēra piegādātāji ar ierobežotu apjomu. Liela daļa

173privāto mežu īpašnieku pārdod cirsmas starpniekiem (mežizstrādes

174un tirdzniecības uzņēmumiem, mežistrādes kooperatīviem), kas

175tālāk tos piegādā zāģētavām vai citiem kokapstrādes uzņēmumiem,

176kā arī eksportē.86 Tas nozīmē, ka tirgus struktūrā

177piegādātāji ir vēl vairāk sadrumstaloti un atkarīgi no dažiem

178lielajiem pircējiem. Daļa piegādātāju, kas iepriekš piegādāja gan

179KUREKSS, gan Vika Wood, pēc Apvienošanās kļūs ievērojami

180atkarīgāki - tiem divi nozīmīgi klienti kļūs par vienu. Piemēram,

181privātajā segmentā ir piegādātāji, kuri pirms darījuma dalīja

182apjomus starp KUREKSS un Vika Wood (piem., (*)). Pēc

183Apvienošanās viņu atkarība būtiski pieaug (no +10-25

184procentpunkti atkarībā no gada). Savukārt piegādātāji, kas jau

185iepriekš strādāja tikai ar vienu no pusēm (piem., (*)),

186atkarību nepalielina. Šāda atkarības palielināšanās, apvienojumā

187ar mazo piegādātāju sadrumstalotību, starpnieku lomu un

188ierobežotajām alternatīvām, nozīmē, ka apvienotajam uzņēmumam būs

189spēja izmantot pircēja varu privāto piegādātāju tirgū.

19093 Piegādātāju tirgū nozīmīgu lomu spēlē LVM kā vienīgais

191liela mēroga dalībnieks, papildus pastāv arī importa radīts

192pretspēks, savukārt pārējie - mazie un vidējie privātie

193piegādātāji - ir sadrumstaloti un līdz ar to vājākā sarunu

194pozīcijā (skatīt 5. attēlu).

1955. attēls Piegādātāju

196sadalījums87

197Avots: KP aprēķini

19894 Laika gaitā ir vērojamas skaidras tendences:

1991) SZB importa īpatsvars samazinās, iezīmējot arvien mazāku

200ārējo avotu nozīmi Latvijas tirgū;

2012) LVM saglabā stabilu un lielāko daļu no tirgus, nodrošinot

202tirgus līdzsvara saglabāšanos;

2033) privāto piegādātāju loma pakāpeniski pieaug, nostiprinot to

204kā svarīgu alternatīvu LVM piegādēm.

205Atbilstoši šiem rezultātiem, SZB iepirkuma struktūras

206proporcijas un to izmaiņu tendences ir pietiekami skaidri

207identificējamas un izmantojamas turpmākajā analīzē.

2087.5. Piedāvājuma elastība

20995 Netiešie rādītāji - importa īpatsvara samazināšanās, LVM kā

210nozīmīga pārdevēja loma un privāto piegādātāju sadrumstalotība -

211liecina, ka piegādātāju iespējas īstermiņā palielināt piedāvājumu

212vai pārslēgt noietu ir ierobežotas. LVM kā dominējošais pārdevējs

213nosaka cenu līmeni caur izsolēm un nodrošina lielāko daļu no

214tirgū pieejamajiem apjomiem. Šī struktūra nozīmē, ka

215piegādātājiem (īpaši privātajiem) ir grūtāk atrast alternatīvus

216noieta kanālus, jo LVM jau nosaka "tirgus cenu" un

217absorbē lielāko daļu pieprasījuma. Turklāt privātie piegādātāji,

218ņemot vērā savu nelielo un sadrumstaloto raksturu, nevar viegli

219kompensēt apjomu svārstības vai pārslēgt piegādes starp

220pircējiem.

2217.6. SZB iepirkumu tirgus daļas un

222tirgus koncentrācija

22396 SZB iepirkumu tirgus daļas sniedz priekšstatu par to, kāds

224ir pircēju spēks attiecībā pret piegādātājiem. Jo lielāka ir

225pircēja tirgus daļa, jo nozīmīgāks tas ir kā noieta kanāls

226piegādātājiem un jo lielāka var būt pircēja ietekme uz darījumu

227noteikumiem.

22897 Lietā aprēķinos izmantoti SZB iepirkumu tirgus dalībnieku

229iesniegtie dati par iepirkumu apjomiem, kā arī LVM dati. LVM kā

230lielākais piegādātājs sniedz informāciju ne tikai par darījumiem

231ar lielākajiem pircējiem, bet arī par visiem tirgus dalībniekiem,

232kas iepirkuši kokmateriālus, izmantojot LVM izsoles un ilgtermiņa

233mežizstrādes līgumus.

23498 Papildus aprēķinos iekļauts arī eksports, jo tas veido

235alternatīvu noieta kanālu piegādātājiem, savukārt pircēju imports

236no tirgus daļām tiek izslēgts, jo mērķis ir identificēt

237piegādātājam pieejamos konkurējošos pieprasījuma

238avotus.88 Atbilstoši šī lēmuma 66. punktā

239norādītajiem eksporta apjomiem KP secina, ka Latvijas uzņēmumi

240eksportē apmēram 10 % no skujkoku apaļo kokmateriālu apjoma,

241tādēļ tirgus daļu sadalījumā pievienota 10 % eksporta daļa,

242kas samazina vietējo pircēju relatīvo nozīmi un atspoguļo

243faktisko pieprasījuma struktūru.

24499 Analizējot SZB iepirkumu tirgu Latvijas mērogā, KP

245konstatē, ka SZB iepirkumu tirgū kā pircēji darbojas 47 tirgus

246dalībnieki starp kuriem pārsvarā ir zāģētavas, bet iespējami arī

247SZB pārpircēji no LVM, kā arī atsevišķi izdalīts eksporta apjoms.

248SZB iepirkumu tirgus koncentrācija ir zema, tirgū ir 7 zāģētavas

249ar tirgus daļu ap 10 %, kamēr pārējās ir būtiski mazākas

250(Tabula Nr. 1). Tāpat KP secina, ka pēc Apvienošanās,

251apvienotais dalībnieks iegūs (*) [10-20]% SZB iepirkumu tirgus

252Latvijas teritorijā tirgus daļu un būs lielākais pircējs SZB

253iepirkumu tirgū Latvijā, tomēr šīs tirgus daļas nepārsniegs

254Horizontālajās pamatnostādnēs noteikto slieksni 25 % apmērā,

255kas radītu bažas par efektīvu konkurenci.89

256Tabula Nr. 1

257Tirgus daļas SZB

258iepirkuma tirgū 2024. gadā, Latvijā

259Pircējs konkrētajā tirgū

260Iepirkuma tirgus daļa

261Sabiedrība ar ierobežotu

262atbildību "Gaujas Koks"

263(*) [10-20]%

264Sabiedrība ar ierobežotu

265atbildību "PATA Saldus"

266(*) [10-20]%

267AS "STORA ENSO

268LATVIJA"

269(*) [10-20]%

270"Rettenmeier Baltic

271Timber" SIA

272(*) [5-10]%

273Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS"

274(*)

275[5-10]%

276SIA

277"Vika Wood"

278(*)

279[5-10]%

280"BSW LATVIA"

281SIA

282(*) [5-10]%

283Sabiedrība ar ierobežotu

284atbildību "AKZ"

285(*) [1-5]%

286SIA "KRAUZERS"

287(*) [1-5]%

288Sabiedrība ar ierobežotu

289atbildību "Jēkabpils kokapstrāde"

290(*) [1-5]%

291Sabiedrība ar ierobežotu

292atbildību "AĻŅI AS"

293(*) [1-5]%

294Sabiedrība ar ierobežotu

295atbildību "TIMBEREX GROUP"

296(*) [1-5]%

297Sabiedrība ar ierobežotu

298atbildību "Latvāņi"

299(*) [1-5]%

300Sabiedrība ar ierobežotu

301atbildību "HANSA Timber Trade"

302(*) [1-5]%

303Sabiedrība ar ierobežotu

304atbildību "VUDLANDE"

305(*) [1-5]%

306SIA "SMILTENE

307IMPEX"

308(*) [1-5]%

309Sabiedrība ar ierobežotu

310atbildību "Piebalgas"

311(*) [1-5]%

312Pārējie

3134.6 %

314Eksports

31510 %

316Kopā

317100.0 %

318Avots: Tirgus dalībnieku dati, KP

319aprēķini

320100 Līdzīgi, arī tirgus koncentrācijas līmenis, izmantojot

321HHI, nav tāds, kas varētu radīt bažas par ietekmi uz konkurenci.

322Pirms apvienošanās HHI bija 754 un pēc būs 911, savukārt indeksa

323izmaiņa (delta) būs 146.

324101 Analizējot SZB iepirkumu tirgu šaurākā ģeogrāfiskajā

325nozīmē - reģionāli (Kurzeme, Zemgale), KP secina, ka apvienotā

326tirgus dalībnieka SZB iepirkumu tirgus vara palielinās, jo

327šaurākā tvērumā kopējā tirgus daļa pēc apvienošanās būs

328(*) [30 -40]% (Tabula Nr. 2). Tāpat KP secina,

329ka SZB iepirkumu tirgū ir 20 dalībnieki, tomēr tikai četriem no

330tiem, tai skaitā Apvienošanās dalībniekiem, tirgus daļas tuvojas

331vai pārsniedz 20 %.

332Tabula Nr. 2

333Tirgus daļas SZB

334iepirkumu tirgū 2024. gadā, Kurzemes un Zemgales reģionā

335Pircējs konkrētajā tirgū

336Iepirkuma tirgus daļa

337Sabiedrība ar ierobežotu

338atbildību "PATA Saldus

339(*) [20-30]%

340Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS"

341(*)

342[10-20]%

343SIA

344"Vika Wood"

345(*)

346[10-20]%

347"BSW LATVIA"

348SIA

349(*) [10-20]%

350SIA "KRAUZERS"

351(*) [5-10]%

352Sabiedrība ar ierobežotu

353atbildību "TIMBEREX GROUP"

354(*) [1-5]%

355Sabiedrība ar ierobežotu

356atbildību "HANSA Timber Trade"

357(*) [1-5]%

358Sabiedrība ar ierobežotu

359atbildību "Piebalgas"

360(*) [1-5]%

361Pārējie

3623.7%

363Eksports

3649.1%

365Kopā

366100.0%

367Avots: Tirgus dalībnieku dati, KP

368aprēķini

369102 Pirms Apvienošanās HHI reģionālā tirgū ir 1490 un pēc

370Apvienošanās tas prognozējas būt 2102, savukārt indeksa izmaiņa

371(delta) būs 613. Tirgus koncentrācijas analīze uzrāda HHI

372rādītājus, kas pārsniedz Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktos

373sliekšņus, kas nerada bažas par konkurences

374samazināšanos.90

375103 KP secina, ka reģionālajā tvērumā apvienotā tirgus

376dalībnieka tirgus daļas SZB iepirkumu tirgū būs tādas, kas varētu

377radīt bažas par konkurenci, tomēr vienlaikus nesasniedz 50 %

378slieksni, kas atbilstoši Horizontālajām pamatnostādnēm tiek

379uzskatīts par iespējamu pierādījumu tam, ka pastāv dominējošais

380tirgus stāvoklis.

3817.7. Ieejas šķēršļi SZB iepirkumu tirgū

382104 Ienākšana SZB iepirkumu tirgū Latvijā nav pakļauta

383būtiskiem normatīviem šķēršļiem. Lai iepirktu SZB, nav vajadzīga

384īpaša licence, minimālie iepirkuma apjomi vai citi formāli

385ierobežojumi. Pircēji (gan lieli vertikāli integrēti uzņēmumi,

386gan mazāki tirgotāji un neatkarīgas zāģētavas) var piedalīties

387LVM izsolēs un noslēgt līgumus ar privātajiem mežu īpašniekiem,

388izpildot vispārīgās prasības (reģistrācija, drošības nauda,

389norēķinu disciplīna).91

390105 Praktiskie priekšnoteikumi ir pārvarami ar tirgū

391pieejamiem risinājumiem. Dalībai LVM pārdošanas procesā nav

392vajadzīga speciāla licence; pietiek ar reģistrāciju sadarbības

393partneru portālā un atbilstību LVM pircēju kritērijiem (juridiska

394reģistrācija, reputācija u.c.)92. Norēķinu drošība

395tiek nodrošināta ar tirgū ierastiem finanšu instrumentiem (piem.,

396bankas garantija vai drošības nauda). Loģistiku var nodrošināt

397ārpakalpojuma kārtībā. Uzmērīšana un šķirošana tiek veikta

398saskaņā ar LVM93 un Ministru kabineta noteikumiem,

399izmantojot akreditētas organizācijas, tādējādi šīs prasības

400parasti nerada nepārvaramas barjeras jauniem pircējiem.

401Piedāvājuma bāze ir plaša un sadrumstalota - tirgū darbojas daudz

402privāto mežu īpašnieku un starpnieku/uzpircēju, kas atvieglo gan

403jaunu pircēju ienākšanu, gan esošo paplašināšanos. Attiecības ar

404piegādātājiem veidojas komerciāli (cenas, serviss, norēķinu

405termiņi), un pieejami vairāki paralēli pārdošanas kanāli, kas

406mazina atkarību no ekskluzīviem līgumiem.94

407106 Stabilu avotu nodrošina LVM regulārais piedāvājums

408(izsoles un ilgtermiņa līgumi), kas jaunam vai paplašinātam

409pircējam ļauj salīdzinoši ātri nodrošināt apgādi.

410107 Kopumā šķēršļi ienākšanai pircēju pusē vērtējami kā

411mēreni; ja cenu un nosacījumu signāli ir labvēlīgi, ienākšana vai

412paplašināšanās ir savlaicīga, ticama un pietiekama, lai

413disciplinētu pircēju tirgus varu.

4147.8. Piegādātāju pretspēks

415108 Pircēja varas radīto risku būtiski ierobežo piegādātāju

416pretspēks - spēja pretoties zemākām iepirkuma cenām vai

417nelabvēlīgiem nosacījumiem. Novērtējumā KP izmantoja piegādātāja

418atkarības rādītāju: pārdotā apjoma īpatsvars apvienotajam

419pircējam (KUREKSS un Vika Wood) pret piegādātāja kopējo gada

420pārdoto apjomu ar sliekšņiem: <30 % - zema atkarība;

42130-50 % - vidēja; ≥50 % - augsta.

422109 LVM ir vienīgais liela mēroga piegādātājs ar plašu un

423stabilu piedāvājumu (izsoles un ilgtermiņa līgumi) un

424diversificētu klientu portfeli. Reģionālajā tirgū LVM atkarība no

425apvienotā pircēja ir ap 30-35 % (vidēja), savukārt valsts

426mērogā - būtiski zemāka, kas atspoguļo plašo noieta bāzi un

427piešķir LVM augstu pārrunu spēku.

428110 Par LVM augsto pārrunu spēku liecina arī SZB pircēju

429atbildes uz KP informācijas pieprasījumiem, piemēram,

430"LVM līguma elastība vērtējama kā zema, jo Sabiedrība

431nevar ietekmēt saskaņā ar līgumu piegādāto zāģbaļķu cenu, un

432līguma izbeigšana daļā vai pilnībā ir iespējama, bet ekonomiski

433neizdevīga, jo šādā gadījumā nepieciešams izmaksāt kompensāciju

434LVM par līguma izbeigšanu."95, vai

435"Vēršam KP uzmanību, ka būtiskais no LVM veikto

436zāģbaļķu iepirkumu apjoma īpatsvars kokmateriālu pircējus nostāda

437situācijā, kad pircējs ir spiests pakļauties LVM diktētajiem

438noteikumiem."96

439111 Nozīmīgi tirgotāji apvieno iepirkumus no daudziem

440privātajiem īpašniekiem un realizē tos dažādos kanālos, tai

441skaitā eksportā. KP pārbaudīja četru privāto piegādātāju

442(Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ACA Timber", SIA

443"Sodra Forest Latvia", SIA "LASKANA-MEŽS",

444Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Stiga RM") atkarību

445no apvienotā pircēja, un tā ir zem 30 % (zema), kas liecina

446par pietiekamu diversifikāciju un būtisku pretspēku salīdzinājumā

447ar mazākiem, šaurāk specializētiem piegādātājiem.

448112 KP secina, ka kopumā - ņemot vērā LVM sistēmisko lomu,

449lielāko tirgotāju diversifikāciju un eksporta iespējas -

450piegādātāju pretspēks tirgū ir klātesošs un nozīmīgs, kas

451ierobežo apvienotā pircēja spēju ilgstoši noteikt nelabvēlīgus

452iepirkuma nosacījumus.

4537.9. Apvienotā dalībnieka spēja un

454stimuls izmantot pircēja varu

455113 LVM kā liela mēroga piegādātājs ar publiskām izsolēm un

456tipveida/formulas cenām būtiski sašaurina telpu selektīvai vai

457zem tirgus cenu piemērošanai, jo jebkura cenu kustība

458atspoguļojas plašākā tirgū, nevis tikai vienam pircējam.

459114 Papildus vietējiem pircējiem piegādātājiem ir iespējama

460reāla alternatīva. Piegādātāji var novirzīt SZB apjomus citiem

461pircējiem vai eksportam, kas var disciplinēt jebkuru mēģinājumu

462noturīgi nospiest cenas.

463115 Lai pircēja varas stratēģijas būtu racionālas, izmaksas

464jāatgūst lejupējā tirgū. Tā kā SZB ražošanā un pārdošanā

465konkurence notiek vismaz EEZ (kā minēts šī lēmuma

46629. rindkopā), iespējas kompensēt izdevumus (piem., no

467"overbuying/overbidding") ir ierobežotas.

468116 Konkurentu izstumšana ar stratēģiju

469-"overbuying/overbidding" - ir dārga (papildu

470pirkumi, kapitāls, noliktavas, riski) un nestabila. LVM izsoļu

471mehānisms un citu pircēju/eksporta klātbūtne ļauj piegādātājiem

472ātri pārslēgt noietu, tādējādi liedzot ilgstoši noslēgt

473konkurentus no izejvielas.

474117 Atbilstoši tā dēvētajam "ūdensgultas efektam"

475(waterbed effect) teorētiski iespējams, ka spēcīgam pircējam

476panākot zemākas iepirkuma cenas, piegādātāji kompensē zaudēto

477peļņu, paaugstinot cenas citiem pircējiem. Tomēr Latvijas

478apstākļos šī efekta ietekmi būtiski mazina LVM caurspīdīgās

479izsoles, citu pircēju konkurence un eksporta iespējas. Ja

480"ūdensgultas efekts" arī parādās, tas, visticamāk, ir

481lokāls un īslaicīgs, nevis sistemātisks.

482118 Pamatojoties uz tirgus struktūru, LVM pretspēku un

483alternatīvo noieta kanālu esību, kā arī uz stimulu izvērtējumu

484dažādās kaitējumu teorijās (cenu nospiešana,

485"overbuying/overbidding", "ūdensgultas"

486efekts), KP secina:

4871) reģionāli, apvienotā uzņēmuma daļa (*) [30-40]% palielina

488ietekmi privātajā segmentā, taču nesasniedz dominējoša pircēja

489stāvokli. LVM publisko izsoļu un cenu mehānismi, citu pircēju

490konkurence un eksports kā atsevišķs alternatīvs

491"pircējs" būtiski ierobežo apvienotā tirgus dalībnieka

492spēju veikt noturīgu cenu nospiešanu;

4932) stratēģijas, kas prasa izmaksas augšupējā tirgū (piem.,

494"overbuying/overbidding"), būtu jāatpelna lejupējā

495(pārdošanas) tirgū, kas Latvijas zāģmateriāliem pārsvarā ir

496globāli konkurējošs eksports. Līdz ar to KP secina ka racionāls

497stimuls ilgstoši izmantot pircēja varu ir vājš.

498119 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina ka SIEC97

499kritērijs pircēju varas ietvarā neizpildās - Apvienošanās

500visticamāk būtiski nekavēs konkurenci, jo trūkst gan pietiekamas

501spējas, gan stimula ilgstoši un plašā mērogā pasliktināt

502piegādātājiem piemērotos SZB iepirkumu nosacījumus.

503120 Lietas izpētē nav iegūti pierādījumi, ka Apvienošanās

504radīs nekoordinētu vai koordinētu ietekmi, kuras rezultātā

505izveidotos apvienotā tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis,

506kas Lietā apskatītajos ietekmētajos tirgos varētu izraisīt

507efektīvas konkurences traucējumus. Tādējādi nav konstatējama

508Apvienošanās būtiska negatīva ietekme uz konkurenci Lietā

509apskatītajos zāģmateriālu ražošanas un pārdošanas, koksnes

510granulu ražošanas un vairumtirdzniecības un SZB iepirkumu (gan

511Latvijā, gan Kurzemē/Zemgalē) tirgos.

512Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Konkurences likuma

5138. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta pirmās

514daļas 3. punktu un 16. panta otro un ceturto daļu,

515Konkurences padome

516nolēma

517atļaut apvienošanos, Nextwood Two GmbH iegūstot vienpersonisku

518izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību

519"KUREKSS".

520Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu

521Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā

522apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās

523dienas.

524(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

5251 Saīsinātais ziņojums,

52617. rindkopa, 5. lp.

5272 Saīsinātais ziņojums,

52825. rindkopa, 6. lp.

5293 Informācija par Evergreen Privatstiftung

530pieejama https://evergreen-privatstiftung.at/en/

5314 Saīsinātais ziņojums, 4. un

5326. rindkopa, 2. lp.

5335 Saīsinātais ziņojums,

5344. rindkopa, 2. lp., kā arī

535informācija par HS Timber Group pieejama

536https://hs.at/en/about-hs-timber-group.html

5376 Saīsinātais ziņojums,

53828. rindkopa, 7. lp.

5397 Saīsinātais ziņojums, 11., 12.

540un 20. rindkopa, 3. un 5. lp.

5418 Saīsinātais ziņojums,

54212. rindkopa, 3. lp.

5439 Saīsinātais ziņojums,

5442. rindkopa, 2. lp.

54510 Ziņojums, 123. rindkopa,

54644. lp.

54711 KP 14.02.2007. lēmums Nr. 9

548"Par SIA Vika Timber un SIA Vika Wood 17.10.2006.

549ziņojumu par apvienošanos", pieejams:

550https://likumi.lv/ta/id/153593-par-tirgus-dalibnieku-apvienosanosbrlieta-nr-2710060617-par-sia-vika-timber-un-sia-vika-wood-17-10-2006-zinojumu-parbr

55112 EK 28.07.2008. lēmums lietā

552Nr. COMP/M.5150 - UPM RUS / BRIST / JV, 18. punkts,

553pieejams:

554https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5150_20080728_20310_en.pdf

55513 Ziņojums, 132. rindkopa,

55647. lp.

55714 Ziņojums, 128. rindkopa,

55845. lp.

55915 Ziņojums, 129. rindkopa,

56045.-46. lp.

56116 https://vikawood.lv/lv/produkti/

56217

563https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/par-verienigam-investicijam-uznemuma-konkuretspejas-un-pievienotas-vertibas-paaugstinasana-stora-enso-latvija-sanems-uin-atlaidi-4076-milj-eiro-apmera

56418 EK 30.10.1995. lēmums lietā

565Nr. IV/M.646 Repola/Kymmene, pieejams:

566https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m646_en.pdf,

567EK 08.02.2001. lēmums lietā Nr. COMP/M.2234

568Metsäliitto/VAPO/JV, pieejams:

569https://competition-cases.ec.europa.eu/cases/M.2234, EK

57018.07.2001. lēmums lietā Nr. COMP/M.2473

571FINNFOREST / MOELVEN INDUSTRIER, pieejams:

572https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2473_en.pdf

57319 Ziņojums, 138. rindkopa,

57452. lp.

57520 EK 15.05.2014 lēmums Nr. COMP/M.7185

576lietā Nr. AGROENERGI / NEOVA PELLETS / JV, 22

577punkts, pieejams:

578https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7185_20140515_20310_3725723_EN.pdf

57921 Ziņojums, 143. rindkopa,

58053. lp.

58122 Ziņojums, 139. rindkopa,

58252. lp.

58323 Ziņojums, 141. rindkopa,

58452. lp.

58524 EK 15.05.2014 lēmums lietā

586Nr. COMP/M.7185 AGROENERGI / NEOVA PELLETS / JV,

58739. punkts, pieejams:

588https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7185_20140515_20310_3725723_EN.pdf

58925 Ziņojums, 145. rindkopa,

59053. lp.

59126 Oficiālais statistikas portāls.

592Pieejams:

593http://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__ME__MEK/MEK010/table/tableViewLayout1/

59427 Ziņojums, 77. rindkopa,

59524. lp.

59628 Ziņojums, 56. rindkopa,

59720. lp.

59829 Komisijas paziņojums par jēdziena

599"konkrētais tirgus" definīciju

600Savienības konkurences tiesībās,

60114. punkts, pieejams

602https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202401645

60330 KP 09.10.2009. lēmums lietā

604Nr. 87/09/06/02 "Par Konkurences likuma

60513. panta pirmās daļas 1., 4. un

6065. punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu

607valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži"

608darbībās". Pieejams:

609https://likumi.lv/ta/id/199857-par-lietas-izpetes-izbeigsanubrlieta-nr87090602-par-konkurences-likuma-13panta-pirmas-dalas-1-4-un-5punkta-noteikto-aizlieguma-parkapumu-valsts-akciju-sabiedribas-latvijas-valsts-mezi-darbibas

61031 Apaļo kokmateriālu kvalitātes

611apraksts, Akciju sabiedrība "Latvijas valsts

612meži". Pieejams:

613https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-kvalitates-apraksts-skuju-koku-i-un-ii_skiras-zagbalki-mieti-ozola-osa-zagbalki-stabi-kaminmalka.pdf

61432 Apaļo kokmateriālu kvalitātes

615prasības. Papīrmalkas, tehnoloģiskās

616koksnes un malkas kvalitātes prasības, Akciju

617sabiedrība "Latvijas valsts meži". Pieejams:

618https://www.lvm.lv/images/lvm/koksnes_produkti/2025-2027/2024_10_vsn_izsludinasana/2_10_piel_akkp_tk_km_m_2025_1.pdf

61933 Turpat.

62034 Turpat.

62135 PĀRSKATS par Meža attīstības

622fonda atbalstīto pētījumu, Latvijas valsts

623mežzinātnes institūts "Silava", 9. lp.

624Pieejams:

625https://www.silava.lv/images/Petijumi/2023-MAF-Vadlinijas-koksnes-produktu-uzskaitei/2023-MAF-Vadliniju-izstrade-par-koksnes-produktu-uzskaiti-ES-regul%C4%93juma-ZIZIMM-sektora-un-emisiju-aprekinam-Parskats.pdf

62636 Turpat.

62737 Apaļo kokmateriālu kvalitātes

628apraksts, Akciju sabiedrība "Latvijas valsts

629meži". Pieejams:

630https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-kvalitates-apraksts-skuju-koku-i-un-ii_skiras-zagbalki-mieti-ozola-osa-zagbalki-stabi-kaminmalka.pdf

63138 Timber Price Indices, Forest Research.

632Pieejams:

633https://cdn.forestresearch.gov.uk/2025/05/TPI112024.pdf

63439 Turpat.

63540 Timber Price Indices, Forest Research.

636Pieejams:

637https://cdn.forestresearch.gov.uk/2025/05/TPI112024.pdf

63841 Vika Wood mājas lapa. Pieejams:

639https://vikawood.lv/lv/zagbalku-iepirksana/

64042 KUREKSS mājas lapa. Pieejams:

641https://www.kurekss.lv/zagbalku-iepirksana/

64243 Ziņojums, 60. rindkopa,

64320. lp.

64444 Ziņojums, 64. rindkopa,

64521. lp.

64645 Ziņojums, 65. rindkopa,

64721. lp.

64846 Ziņojuma 2. pielikums: 2025.06.16.

649Nextwood Two - Kurekss - ziņojums - p2 - 2024.01.18. MeKa

650cenu monitorings.pdf

65147 Nordic Forest Statistics 2023, Pieejams:

652https://www.researchgate.net/publication/372350053_Nordic_Forest_Statistics_2023_-_resources_industry_trade_prices_environment_and_climate#pf28

65348 Konkrētā tirgus vadlīnijas,

65472. punkts

65549 Tupat, 73. punkts. Pieejams:

656https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202401645

65750 Skat., piemēram, Rettenmeier Baltic

658Timber SIA 19.08.2025. vēstuli, SIA "DAMAKSNIS"

65918.08.2025. vēstuli Nr. 2025/010.

66051 LVM īstermiņa izsoļu dati

66152 Konkrētā tirgus vadlīnijas,

66274. punkts

66353 Oficiālais statistikas portāls:

664https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/kravu-parvadajumi/251-kravu-parvadajumi?themeCode=TRK

66554 KP 14.02.2003. lēmums lietā

666Nr. 665k/02/06/18, Stora Enso Oyj / Sylvester

667Grupa, 5.1. punkts - Koksnes resursu iegūšanas

668tirgus, pieejams

669https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/IbuW42suZV.pdf

67055 Konkrētā tirgus vadlīnijas,

671109. punkts.

67256 Zemkopības ministrijas datu bāze.

673Pieejams:

674https://www.zm.gov.lv/lv/media/13626/download?attachment

67557 Annual Report of the European Sawmill Industry

6762023-2024. Pieejams:

677https://eos-oes.eu/wp-content/uploads/2024/06/eos-annual-report-2023-2024.pdf

67858 EK Pamatnostādnes par horizontālo

679apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes

680Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli.

681Pieejamas:

682https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52004XC0205(02)

68359 Horizontālās pamatnostādnes,

68412. punkts.

68560 Vispārējās tiesas 11.12.2013.

686spriedums lietā Nr. T-79/12, Cisco Systems Inc.,

687Messangent SpA, 47. punkts. Pieejams:

688https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=145461&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3666917

68961 Vispārējās tiesas 15.02.2005.

690spriedums lietā Nr. C-12/03, Tetra Laval, 42.,

69143. punkts; Vispārējās tiesas 09.03.2015.

692spriedums lietā Nr. T-175/12, Deutsche Börse,

69362. punkts un tajā minētā

694judikatūra.

69562 Vispārējās tiesas 09.03.2015.

696spriedums lietā Nr. T-175/12, Deutsche Börse,

69763. punkts un tajā minētā judikatūra.

698Pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=164036&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3670828

69963 Vispārējās tiesas 11.12.2013.

700spriedums lietā Nr. T-79/12, Cisco Systems Inc.,

701Messangent SpA, 47. punkts. Pieejams:

702https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=145461&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3675766

70364 Ne KL, ne kāds cits normatīvais akts

704neparedz atšķirīgu pierādīšanas standartu

705lēmumiem, ar kuriem atļauta apvienošanās un

706lēmumiem, ar kuriem aizliegta apvienošanās. Šajā

707sakarā skatīt arī EST 10.07.2008. spriedumu

708lietā Nr. C-413/06 P, Bertelsmann AG v Impala,

70946. un turpmākos punktus.

71065 Senāta 22.01.2013. spriedums lietā

711Nr. SKA-37/2013, Plesko, 6. punkts,

71210.02.2012. spriedums lietā Nr. SKA-43/2012, Ostas

713flote, 12. punkts.

71466 Horizontālās pamatnostādnes,

71522. punkts

71667 Horizontālās pamatnostādnes,

71761. - 63. punkts

71868 Kā jau iepriekš minēts (skat 31. un

71940. rindkopu), zāģmateriālu ražošanas un

720pārdošanas tirgus, kā arī koksnes granulu

721ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus turpmāk

722netiks detalizēti apskatīts.

72369 Horizontālās pamatnostādnes,

7248. punkts

72570 Turpat, 61. punkts

72671 Turpat, 62. punkts

72772 Horizontālās pamatnostādnes ,

72863. punkts

72973 EK 02.04.2003. lēmums lietā

730Nr. COMP/M.2876 Newcorp/Telepiu, pieejams

731https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2876_en.pdf

732, EK 30.05.2018 lēmums lietā Nr. M.7000 Liberty

733Global/Ziggo, pieejams

734https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7000_4325_3.pdf

73574 OECD (2009), "Monopsony and Buyer

736Power : Key findings, summary and notes", OECD

737Roundtables on Competition Policy Papers, No. 98, OECD

738Publishing,

739Paris, https://www.oecd.org/en/publications/monopsony-and-buyer-power_36a2b824-en.html

74075 Ūdensgultas efekts (waterbed effect) ir

741situācija, kad piegādātājs, piešķirot

742lielam pircējam zemākas cenas vai labākus

743nosacījumus, kompensē ieņēmumu zudumu,

744paaugstinot cenas vai pasliktinot nosacījumus citiem -

745mazākiem pircējiem. Rezultātā šie

746pircēji nonāk neizdevīgākā

747stāvoklī, kas var vājināt konkurenci

748tirgū.

74976 OECD, Monopsony and Buyer Power, 2008, 9. -

75012. lp.

75177 Horizontālās pamatnostādnes,

75264. - 65. punkts.

75378 OECD, Monopsony and Buyer Power,

7542008, 60. lp.

75579 Lindsay A., Berridgr A., The EU Merger

756regulation: Substantive issues, Thomson Reuters, UK, 2017,

757391. lp.

75880 OECD, Monopsony and Buyer Power,

7592008, 60. lp.

76081 Oxera, Buyer power and its role in

761regulated transport sectors, March 2002, p. 6,

762pieejams

763https://www.oxera.com/wp-content/uploads/2018/03/Buyer-power-and-its-role-in-regulated-transport-sectors.pdf?utm_source=chatgpt.com

76482 EK praksē šāda kaitējuma

765teorija līdz šim nav vērtēta. Tomēr ASV

766Augstākā tiesa lietā Weyerhaeuser Co. v.

767Ross-Simmons Hardwood Lumber Co. (549 U.S. 312,

7682007)

769https://supreme.justia.com/cases/federal/us/549/05-381/index.pdf

770atzina predatory buying kā teorētiski iespējamu,

771bet noraidīja prasību pierādījumu

772trūkuma dēļ, jo nebija pietiekami

773demonstrēta zaudējumu atgūšanas iespēja

774pēc konkurentu izstumšanas

77583 OECD, Monopsony and Buyer Power,

7762008, 11. lp.

77784 Pamatnostādnes par nehorizontālo

778apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes

779Regulu par kontroli pār uzņēmumu

780koncentrāciju, 32. punkts. Pieejamas:

781https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52008XC1018(03)

78285 Ziņojums, 14. attēls,

78332. lp.

78486 Cirsmu īpašniekiem iespējams

785atrast pircēju izsūtot piedāvājumu uz

786mežsaimniecības uzņēmumiem https://www.lnma.lv/

787, https://www.lvkoks.lv/ , izmantot interneta izsoļu

788pakalpojumus, ievietot sludinājumu, piedāvāt

789cirsmas mežsaimniecības kooperatīviem, skatīt

790https://arhivs.llkc.lv/lv/nozares/mezsaimnieciba/cirsmas-pardosanas-process?utm_source=chatgpt.com

79187 Aprēķini balstīti uz LVM un SZB

792iepirkumu tirgus dalībnieku iesūtīto

793informāciju.

79488 EK 04.05.2020. lēmums lietā

795Nr. M.9409 - AURUBIS / METALLO GROUP HOLDING, 423. -

796424. punkti, pieejams:

797https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m9409_3908_3.pdf

79889 Horizontālās pamatnostādnes,

79918. punkts.

80090 Horizontālās vadlīnijas,

80120. punkts

80291 Vispārīgie īstermiņa

803sadarbības noteikumi koksnes produktu iegādei

8042025. gadā, pieejams

805https://www.lvm.lv/images/lvm/koksnes_produkti/2025/2024_09_ist_vsn_izsludinasana/ist_vsn_2025_2.pdf

80692 Uz īstermiņa koksnes produktu

807pircējiem attiecināmie kritēriji no

8082025. gada, pieejams

809https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/koksnes-produkti/pardosana/kriteriji.pdf?utm

81093 Apaļo kokmateriālu

811uzmērīšanas noteikumi, pieejams

812/https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-uzmerisanas-noteikumi.pdf?utm

81394 Latvian fores sector in facts & figures,

814pieejams

815https://www.zm.gov.lv/en/media/11529/download?attachment

81695 SIA AKZ 10.04.2025. vēstule

817Nr. IR/2025/04/10-01

81896 SIA PATA Saldus 25.04.2025. vēstule

819Nr. 2025-PSA-IZ-V-002

82097 SIEC (significant impediment to effective

821competition) tests - ES apvienošanās regulas

822materiālais kritērijs: koncentrācija ir

823aizliedzama, ja tā būtiski kavē efektīvu

824konkurenci iekšējā tirgū vai būtiskā

825tā daļā, jo īpaši dominējoša

826stāvokļa izveides vai nostiprināšanās

827dēļ. EK Regulas Nr. 139/2004 2. panta

8283. punkts, pieejams

829https://www.kp.gov.lv/lv/media/313/download

830Konkurences padomes priekšsēdētāja I.

831Šmite