Vairogs7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
SZB iepirkumu tirgus
7.1. Pircēju vara
75 Galvenais risks, izvērtējot SZB iepirkumu tirgu, ir tas, ka
Apvienošanās var būtiski palielināt apvienotā uzņēmuma pircēja
varu, pērkot SZB. Tas var radīt sekas, kas kavē efektīvu
konkurenci, radot negatīvu ietekmi patērētāju labklājībai.
76 Horizontālās pamatnostādnes nosaka, ka apvienošanās var
tikt aizliegta, ja tā atņem klientiem labumu no efektīvas
konkurences, būtiski palielinot uzņēmumu tirgus varu.
Horizontālās pamatnostādnes arī atzīst, ka tirgus vara var būt
gan pārdevējiem, gan pircējiem.69
77 Horizontālās pamatnostādnes paredz, ka apvienošanās, kas
rada vai pastiprina pircēja varu augšupējos tirgos, var būtiski
kavēt konkurenci, jo īpaši radot vai stiprinot dominējošu
stāvokli; šādos gadījumos konkurence var ciest, samazinoties
iepirkumu apjomiem un līdz ar to arī gala produktu izlaidei, vai
arī, ja pircēja vara tiek izmantota piegādātāju izspiešanai, lai
liegtu piekļuvi konkurentiem lejupējos tirgos.70
78 Pircēja varas pieaugumam var būt arī pozitīva ietekme - ja
tas samazina izejvielu izmaksas, neierobežojot konkurenci
lejupējos tirgos vai kopējo izlaidi, tad izmaksu ietaupījums,
visticamāk, daļēji tiks nodots patērētājiem zemāku cenu
veidā.71
79 Lai noteiktu, vai apvienošanās radīs vai pastiprinās
pircēju varu ir jāanalizē augšupējo tirgu konkurences apstākļu un
jāveic līdzsvarots izvērtējums starp iespējamo negatīvo un
pozitīvo ietekmi.72
80 EK savā praksē vairākkārt ir analizējusi apvienošanās
gadījumus, kuros pircēju vara varēja novest pie patērētāju
labklājības samazināšanās, turklāt, EK konsekventi uzsver, ka
apvienošanās izvērtējumā izšķiroši ir nevis tiešie piegādātāju
zaudējumi, bet gan iespējamās negatīvās sekas patērētājiem -
izvēles samazināšanās, kvalitātes pasliktināšanās vai inovāciju
kavēšana.73
81 Pircēju vara var izpausties kā monopsonija, kas balstās uz
pircēja spēju pazemināt cenas, samazinot iepirkuma apjomus. Šādā
situācijā viens vai daži pircēji ieņem dominējošu stāvokli
iepirkumu tirgū, un piegādātājiem nav pietiekami daudz
alternatīvu noieta kanālu. Rezultātā tiek samazināti ražošanas
apjomi, investīcijas un inovāciju attīstība.74
82 Tāpat tā var izpausties arī kā tirgošanās vara
(bargaining power), kas izpaužas kā spēja panākt labākus
nosacījumus individuālās pārrunās ar piegādātājiem. Tirgošanās
vara var veicināt konkurenci un radīt labumu patērētājiem, ja tā
nodrošina zemākas izmaksas. Tomēr tā var radīt arī riskus -
piemēram, ūdensgultas efektu75 vai konkurentu
rentabilitātes samazināšanos, kas ilgtermiņā var vājināt
konkurenci.76
83 Ir būtiski uzsvērt, ka pircēja varas izmantošana, kas
nodrošina izdevīgāka pirkuma darījuma iegūšanu, pati par sevi nav
uzskatāma par kaitīgu. Jo īpaši tad, ja piegādātāju puse pati ir
ļoti koncentrēta un spēcīga, pircēji saskaras ar efektīvu
konkurenci savos noieta (lejupējos) tirgos un tāpēc ir spiesti
nodot tālāk saviem klientiem jebkādus ietaupījumus, ko tie gūst.
Šādā veidā pircēja vara var novērst monopola vai oligopola peļņas
gūšanu piegādes pusē. Tomēr, ja pats spēcīgais pircējs savā
noieta tirgū ieņem dominējošu vai citādi spēcīgu pozīciju un
konkurence vairs nav pietiekama, vairs nevar sagaidīt, ka šie
ietaupījumi tiks nodoti tālāk patērētājiem.
7.2. Piegādātāju pretspēks
84 Pircēja varas radītais risks var būt ierobežots, ja
piegādātājiem ir pietiekams pretspēks. Piegādātāju pretspēks
nozīmē spēju pretoties spēcīga pircēja mēģinājumiem pazemināt
iepirkuma cenas vai noteikt nelabvēlīgus nosacījumus. Tas ir
līdzīgs jēdziens kā pircēju pretspēks77 piegādātāju
tirgus spēka gadījumā, tikai šoreiz analīze tiek veikta pretējā
virzienā.
85 Piegādātāju pretspēku var nodrošināt šādi faktori:
1) alternatīvi noieta tirgi - ja piegādātājiem ir iespēja
pārdot produkciju citiem pircējiem, tostarp eksportēt, viņu
atkarība no konkrētā pircēja mazinās;
2) produkta specifika un kvalitāte - ja piegādātāja produkts
ir unikāls, augstvērtīgs vai grūti aizvietojams, pircējam ir
ierobežota iespēja diktēt nosacījumus;
3) ražošanas kapacitāte un integrācija - lieli un spēcīgi
piegādātāji, kas paši kontrolē būtisku tirgus daļu, spēj
pretoties mēģinājumiem pazemināt cenas;
4) pārslēgšanās izmaksas pircējiem - ja pircējiem ir grūti vai
dārgi pāriet uz citiem piegādātājiem, esošajiem piegādātājiem
palielinās pretspēks.78
7.3. Pircēju varas izvērtējums
86 Pircēju vara pati par sevi ne vienmēr nozīmē kaitējumu
konkurencei. Tā kļūst problemātiska tikai noteiktos apstākļos,
kas norāda vai pircēju vara var tikt īstenota:
1) piedāvājuma elastība nav perfekta. Ja piegādātāji nevar bez
izmaksām pārorientēt ražošanu vai pārdot citiem klientiem,
pircēja iepirkuma apjomu samazinājums var pazemināt cenas un
radīt tirgus izkropļojumus;
2) pircējs pārstāv būtisku daļu no kopējā pieprasījuma. Tikai
tad pircējam ir pietiekams svars, lai būtiski ietekmētu tirgus
cenu. Liela tirgus daļa gan pati par sevi vēl nenozīmē būtisku
pircēju varu, bet tā ir nepieciešams priekšnosacījums;
3) pastāv ieejas šķēršļi pircēju tirgū. Ja jauni pircēji nevar
viegli ienākt, monopsonijas peļņa netiek neitralizēta, un pircējs
ilgtermiņā var noturēt savu varu.
Šie nosacījumi ir galvenie, lai izvērtētu, vai apvienošanās
rezultātā pircēju vara kļūs par ilgtermiņa risku
patērētājiem.79
87 Pircēju varas īstenošana apvienošanās izvērtējumā ir
skatāma kā atsevišķa kaitējuma teorija. Pircēju vara var radīt
negatīvas sekas konkurencei šādos gadījumos:
1) ja apvienotais uzņēmums izmanto savu varu, lai samazinātu
iepirkuma cenas tādā līmenī, kas neatspoguļo efektivitātes
uzlabojumus, bet noved pie piegādātāju ienākumu samazināšanās un
kavē to spēju veikt investīcijas un inovācijas. Šādos gadījumos
ilgtermiņā var sarukt piedāvājums un pasliktināties
kvalitāte;80
2) kaitējums var rasties situācijā, kad apvienotais uzņēmums
veic pārmērīgu iepirkšanu (overbuying), mākslīgi
bloķējot konkurentu piekļuvi resursiem un tādējādi vājinot
konkurences apstākļus;81
3) risks var rasties arī pārmaksāšanas (overbidding)
gadījumos, kad spēcīgs pircējs īslaicīgi maksā augstākas cenas ar
mērķi izstumt konkurentus, bet pēc tam pazemina cenas
piegādātājiem. Tas ilgtermiņā samazina konkurenci un rada
patērētājiem zaudējumus;82
4) kaitējums var izpausties "ūdensgultas efekta"
gadījumā, kad spēcīga pircēja panāktās atlaides liek
piegādātājiem paaugstināt cenas citiem pircējiem, tādējādi
mazinot konkurenci lejupējā tirgū un ilgtermiņā palielinot gala
cenas patērētājiem;83
88 Izvērtēšanā būtiskas ir tikai tādas apvienošanās radītas
jaunas vai pastiprinātas iespējas (ne tādas, kas pastāv jau pirms
apvienošanās), kas faktiski var ietekmēt konkurenci. Tas nozīmē,
ka šādam riskam jāizpildās noteiktiem nosacījumiem. Līdzīgi kā
Pamatnostādnēs par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā
ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, kur
tiek analizētas attiecības starp augšupējiem un lejupējiem
tirgiem, arī pircēja varas gadījumā pieeja ir līdzīga. Negatīvas
ietekmes konstatēšanai nepieciešams, lai apvienotajam uzņēmumam
būtu:
1) spēja īstenot šo ietekmi (piemēram, pazemināt iepirkuma
cenas vai uzstādīt piegādātājiem nelabvēlīgus nosacījumus);
2) stimuls izmantot iegūto tirgus spēku šādā veidā;
3) būtiska ietekme uz konkurenci, kas pārsniedz īstermiņa vai
tikai teorētiskas sekas.84
7.4. Piegādātāju struktūra
89 KP, veicot SZB iepirkumu tirgus dalībnieku sniegto datu
analīzi, veica aprēķinus un secināja, ka Latvijā SZB iepirkumu
avoti iedalās trīs galvenajās kategorijās - LVM, privātie
piegādātāji un imports. Kopējās proporcijas norāda, ka LVM
nodrošina ap 40-45% no pieprasījuma, privātie piegādātāji -
aptuveni 35-40%, bet imports - 15-20%.
90 Latvijas tirgū skujkoku apaļo kokmateriālu imports visu
aplūkoto periodu pārsniedz eksportu un joprojām saglabājas kā
būtisks iepirkuma avots (skatīt 4. attēlu). Importa apjomi
būtiski pieauga līdz 2021.-2022. gadam, sasniedzot vairāk nekā
1,4 miljonus m³, taču 2023. gadā sekoja straujš apjoma
kritums. 2024. gadā skujkoku apaļo kokmateriālu importa
apjoms ir daļēji atjaunojies, tomēr tas vēl nesasniedz
iepriekšējo gadu līmeņus. Arī vērtības izteiksmē (euro)
imports pārsniedz eksportu visus gadus, lai gan starpība
2023.-2024. gadā ir ievērojami sarukusi (par 17-20 %).
Importa izcelsmes struktūrā arvien lielāku lomu ieņem reģionālie
avoti - Lietuva un Igaunija, kamēr citu valstu nozīme ir
mazinājusies, salīdzinot ar 2021.-2022. gada periodu.
91 Skujkoku apaļo kokmateriālu importa apjoma kritums pēc
2022. gada ir samazinājis ārējo alternatīvu daudzveidību,
taču pats imports kopumā saglabā nozīmīgu lomu tirgū. Atbilstoši
2024. gada rezultātiem KP konstatē zināmu ārējā pretspēka
atjaunošanos, tomēr šis pretspēks ir vairāk koncentrēts uz
tuvākajiem reģionālajiem avotiem (Lietuva, Igaunija). Tas nozīmē,
ka ārējais pretspēks, lai gan joprojām būtisks, ir mazāk
diversificēts, kas potenciāli rada labvēlīgākus apstākļus
lielajiem vietējiem pircējiem izmantot savu tirgus varu, īpaši
privāto piegādātāju segmentā.
4. attēls Skujkoku apaļo
kokmateriālu imports Latvijā85
Avots: Ziņojums
92 Privāto piegādātāju segmentā apvienotajam uzņēmumam ir
nozīmīga loma, jo šajā tirgus daļā dominē daudzi nelieli un
vidēja izmēra piegādātāji ar ierobežotu apjomu. Liela daļa
privāto mežu īpašnieku pārdod cirsmas starpniekiem (mežizstrādes
un tirdzniecības uzņēmumiem, mežistrādes kooperatīviem), kas
tālāk tos piegādā zāģētavām vai citiem kokapstrādes uzņēmumiem,
kā arī eksportē.86 Tas nozīmē, ka tirgus struktūrā
piegādātāji ir vēl vairāk sadrumstaloti un atkarīgi no dažiem
lielajiem pircējiem. Daļa piegādātāju, kas iepriekš piegādāja gan
KUREKSS, gan Vika Wood, pēc Apvienošanās kļūs ievērojami
atkarīgāki - tiem divi nozīmīgi klienti kļūs par vienu. Piemēram,
privātajā segmentā ir piegādātāji, kuri pirms darījuma dalīja
apjomus starp KUREKSS un Vika Wood (piem., (*)). Pēc
Apvienošanās viņu atkarība būtiski pieaug (no +10-25
procentpunkti atkarībā no gada). Savukārt piegādātāji, kas jau
iepriekš strādāja tikai ar vienu no pusēm (piem., (*)),
atkarību nepalielina. Šāda atkarības palielināšanās, apvienojumā
ar mazo piegādātāju sadrumstalotību, starpnieku lomu un
ierobežotajām alternatīvām, nozīmē, ka apvienotajam uzņēmumam būs
spēja izmantot pircēja varu privāto piegādātāju tirgū.
93 Piegādātāju tirgū nozīmīgu lomu spēlē LVM kā vienīgais
liela mēroga dalībnieks, papildus pastāv arī importa radīts
pretspēks, savukārt pārējie - mazie un vidējie privātie
piegādātāji - ir sadrumstaloti un līdz ar to vājākā sarunu
pozīcijā (skatīt 5. attēlu).
5. attēls Piegādātāju
sadalījums87
Avots: KP aprēķini
94 Laika gaitā ir vērojamas skaidras tendences:
1) SZB importa īpatsvars samazinās, iezīmējot arvien mazāku
ārējo avotu nozīmi Latvijas tirgū;
2) LVM saglabā stabilu un lielāko daļu no tirgus, nodrošinot
tirgus līdzsvara saglabāšanos;
3) privāto piegādātāju loma pakāpeniski pieaug, nostiprinot to
kā svarīgu alternatīvu LVM piegādēm.
Atbilstoši šiem rezultātiem, SZB iepirkuma struktūras
proporcijas un to izmaiņu tendences ir pietiekami skaidri
identificējamas un izmantojamas turpmākajā analīzē.
7.5. Piedāvājuma elastība
95 Netiešie rādītāji - importa īpatsvara samazināšanās, LVM kā
nozīmīga pārdevēja loma un privāto piegādātāju sadrumstalotība -
liecina, ka piegādātāju iespējas īstermiņā palielināt piedāvājumu
vai pārslēgt noietu ir ierobežotas. LVM kā dominējošais pārdevējs
nosaka cenu līmeni caur izsolēm un nodrošina lielāko daļu no
tirgū pieejamajiem apjomiem. Šī struktūra nozīmē, ka
piegādātājiem (īpaši privātajiem) ir grūtāk atrast alternatīvus
noieta kanālus, jo LVM jau nosaka "tirgus cenu" un
absorbē lielāko daļu pieprasījuma. Turklāt privātie piegādātāji,
ņemot vērā savu nelielo un sadrumstaloto raksturu, nevar viegli
kompensēt apjomu svārstības vai pārslēgt piegādes starp
pircējiem.
7.6. SZB iepirkumu tirgus daļas un
tirgus koncentrācija
96 SZB iepirkumu tirgus daļas sniedz priekšstatu par to, kāds
ir pircēju spēks attiecībā pret piegādātājiem. Jo lielāka ir
pircēja tirgus daļa, jo nozīmīgāks tas ir kā noieta kanāls
piegādātājiem un jo lielāka var būt pircēja ietekme uz darījumu
noteikumiem.
97 Lietā aprēķinos izmantoti SZB iepirkumu tirgus dalībnieku
iesniegtie dati par iepirkumu apjomiem, kā arī LVM dati. LVM kā
lielākais piegādātājs sniedz informāciju ne tikai par darījumiem
ar lielākajiem pircējiem, bet arī par visiem tirgus dalībniekiem,
kas iepirkuši kokmateriālus, izmantojot LVM izsoles un ilgtermiņa
mežizstrādes līgumus.
98 Papildus aprēķinos iekļauts arī eksports, jo tas veido
alternatīvu noieta kanālu piegādātājiem, savukārt pircēju imports
no tirgus daļām tiek izslēgts, jo mērķis ir identificēt
piegādātājam pieejamos konkurējošos pieprasījuma
avotus.88 Atbilstoši šī lēmuma 66. punktā
norādītajiem eksporta apjomiem KP secina, ka Latvijas uzņēmumi
eksportē apmēram 10 % no skujkoku apaļo kokmateriālu apjoma,
tādēļ tirgus daļu sadalījumā pievienota 10 % eksporta daļa,
kas samazina vietējo pircēju relatīvo nozīmi un atspoguļo
faktisko pieprasījuma struktūru.
99 Analizējot SZB iepirkumu tirgu Latvijas mērogā, KP
konstatē, ka SZB iepirkumu tirgū kā pircēji darbojas 47 tirgus
dalībnieki starp kuriem pārsvarā ir zāģētavas, bet iespējami arī
SZB pārpircēji no LVM, kā arī atsevišķi izdalīts eksporta apjoms.
SZB iepirkumu tirgus koncentrācija ir zema, tirgū ir 7 zāģētavas
ar tirgus daļu ap 10 %, kamēr pārējās ir būtiski mazākas
(Tabula Nr. 1). Tāpat KP secina, ka pēc Apvienošanās,
apvienotais dalībnieks iegūs (*) [10-20]% SZB iepirkumu tirgus
Latvijas teritorijā tirgus daļu un būs lielākais pircējs SZB
iepirkumu tirgū Latvijā, tomēr šīs tirgus daļas nepārsniegs
Horizontālajās pamatnostādnēs noteikto slieksni 25 % apmērā,
kas radītu bažas par efektīvu konkurenci.89
Tabula Nr. 1
Tirgus daļas SZB
iepirkuma tirgū 2024. gadā, Latvijā
Pircējs konkrētajā tirgū
Iepirkuma tirgus daļa
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "Gaujas Koks"
(*) [10-20]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "PATA Saldus"
(*) [10-20]%
AS "STORA ENSO
LATVIJA"
(*) [10-20]%
"Rettenmeier Baltic
Timber" SIA
(*) [5-10]%
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS"
(*)
[5-10]%
SIA
"Vika Wood"
(*)
[5-10]%
"BSW LATVIA"
SIA
(*) [5-10]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "AKZ"
(*) [1-5]%
SIA "KRAUZERS"
(*) [1-5]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "Jēkabpils kokapstrāde"
(*) [1-5]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "AĻŅI AS"
(*) [1-5]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "TIMBEREX GROUP"
(*) [1-5]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "Latvāņi"
(*) [1-5]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "HANSA Timber Trade"
(*) [1-5]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "VUDLANDE"
(*) [1-5]%
SIA "SMILTENE
IMPEX"
(*) [1-5]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "Piebalgas"
(*) [1-5]%
Pārējie
4.6 %
Eksports
10 %
Kopā
100.0 %
Avots: Tirgus dalībnieku dati, KP
aprēķini
100 Līdzīgi, arī tirgus koncentrācijas līmenis, izmantojot
HHI, nav tāds, kas varētu radīt bažas par ietekmi uz konkurenci.
Pirms apvienošanās HHI bija 754 un pēc būs 911, savukārt indeksa
izmaiņa (delta) būs 146.
101 Analizējot SZB iepirkumu tirgu šaurākā ģeogrāfiskajā
nozīmē - reģionāli (Kurzeme, Zemgale), KP secina, ka apvienotā
tirgus dalībnieka SZB iepirkumu tirgus vara palielinās, jo
šaurākā tvērumā kopējā tirgus daļa pēc apvienošanās būs
(*) [30 -40]% (Tabula Nr. 2). Tāpat KP secina,
ka SZB iepirkumu tirgū ir 20 dalībnieki, tomēr tikai četriem no
tiem, tai skaitā Apvienošanās dalībniekiem, tirgus daļas tuvojas
vai pārsniedz 20 %.
Tabula Nr. 2
Tirgus daļas SZB
iepirkumu tirgū 2024. gadā, Kurzemes un Zemgales reģionā
Pircējs konkrētajā tirgū
Iepirkuma tirgus daļa
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "PATA Saldus
(*) [20-30]%
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS"
(*)
[10-20]%
SIA
"Vika Wood"
(*)
[10-20]%
"BSW LATVIA"
SIA
(*) [10-20]%
SIA "KRAUZERS"
(*) [5-10]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "TIMBEREX GROUP"
(*) [1-5]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "HANSA Timber Trade"
(*) [1-5]%
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "Piebalgas"
(*) [1-5]%
Pārējie
3.7%
Eksports
9.1%
Kopā
100.0%
Avots: Tirgus dalībnieku dati, KP
aprēķini
102 Pirms Apvienošanās HHI reģionālā tirgū ir 1490 un pēc
Apvienošanās tas prognozējas būt 2102, savukārt indeksa izmaiņa
(delta) būs 613. Tirgus koncentrācijas analīze uzrāda HHI
rādītājus, kas pārsniedz Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktos
sliekšņus, kas nerada bažas par konkurences
samazināšanos.90
103 KP secina, ka reģionālajā tvērumā apvienotā tirgus
dalībnieka tirgus daļas SZB iepirkumu tirgū būs tādas, kas varētu
radīt bažas par konkurenci, tomēr vienlaikus nesasniedz 50 %
slieksni, kas atbilstoši Horizontālajām pamatnostādnēm tiek
uzskatīts par iespējamu pierādījumu tam, ka pastāv dominējošais
tirgus stāvoklis.
7.7. Ieejas šķēršļi SZB iepirkumu tirgū
104 Ienākšana SZB iepirkumu tirgū Latvijā nav pakļauta
būtiskiem normatīviem šķēršļiem. Lai iepirktu SZB, nav vajadzīga
īpaša licence, minimālie iepirkuma apjomi vai citi formāli
ierobežojumi. Pircēji (gan lieli vertikāli integrēti uzņēmumi,
gan mazāki tirgotāji un neatkarīgas zāģētavas) var piedalīties
LVM izsolēs un noslēgt līgumus ar privātajiem mežu īpašniekiem,
izpildot vispārīgās prasības (reģistrācija, drošības nauda,
norēķinu disciplīna).91
105 Praktiskie priekšnoteikumi ir pārvarami ar tirgū
pieejamiem risinājumiem. Dalībai LVM pārdošanas procesā nav
vajadzīga speciāla licence; pietiek ar reģistrāciju sadarbības
partneru portālā un atbilstību LVM pircēju kritērijiem (juridiska
reģistrācija, reputācija u.c.)92. Norēķinu drošība
tiek nodrošināta ar tirgū ierastiem finanšu instrumentiem (piem.,
bankas garantija vai drošības nauda). Loģistiku var nodrošināt
ārpakalpojuma kārtībā. Uzmērīšana un šķirošana tiek veikta
saskaņā ar LVM93 un Ministru kabineta noteikumiem,
izmantojot akreditētas organizācijas, tādējādi šīs prasības
parasti nerada nepārvaramas barjeras jauniem pircējiem.
Piedāvājuma bāze ir plaša un sadrumstalota - tirgū darbojas daudz
privāto mežu īpašnieku un starpnieku/uzpircēju, kas atvieglo gan
jaunu pircēju ienākšanu, gan esošo paplašināšanos. Attiecības ar
piegādātājiem veidojas komerciāli (cenas, serviss, norēķinu
termiņi), un pieejami vairāki paralēli pārdošanas kanāli, kas
mazina atkarību no ekskluzīviem līgumiem.94
106 Stabilu avotu nodrošina LVM regulārais piedāvājums
(izsoles un ilgtermiņa līgumi), kas jaunam vai paplašinātam
pircējam ļauj salīdzinoši ātri nodrošināt apgādi.
107 Kopumā šķēršļi ienākšanai pircēju pusē vērtējami kā
mēreni; ja cenu un nosacījumu signāli ir labvēlīgi, ienākšana vai
paplašināšanās ir savlaicīga, ticama un pietiekama, lai
disciplinētu pircēju tirgus varu.
7.8. Piegādātāju pretspēks
108 Pircēja varas radīto risku būtiski ierobežo piegādātāju
pretspēks - spēja pretoties zemākām iepirkuma cenām vai
nelabvēlīgiem nosacījumiem. Novērtējumā KP izmantoja piegādātāja
atkarības rādītāju: pārdotā apjoma īpatsvars apvienotajam
pircējam (KUREKSS un Vika Wood) pret piegādātāja kopējo gada
pārdoto apjomu ar sliekšņiem: <30 % - zema atkarība;
30-50 % - vidēja; ≥50 % - augsta.
109 LVM ir vienīgais liela mēroga piegādātājs ar plašu un
stabilu piedāvājumu (izsoles un ilgtermiņa līgumi) un
diversificētu klientu portfeli. Reģionālajā tirgū LVM atkarība no
apvienotā pircēja ir ap 30-35 % (vidēja), savukārt valsts
mērogā - būtiski zemāka, kas atspoguļo plašo noieta bāzi un
piešķir LVM augstu pārrunu spēku.
110 Par LVM augsto pārrunu spēku liecina arī SZB pircēju
atbildes uz KP informācijas pieprasījumiem, piemēram,
"LVM līguma elastība vērtējama kā zema, jo Sabiedrība
nevar ietekmēt saskaņā ar līgumu piegādāto zāģbaļķu cenu, un
līguma izbeigšana daļā vai pilnībā ir iespējama, bet ekonomiski
neizdevīga, jo šādā gadījumā nepieciešams izmaksāt kompensāciju
LVM par līguma izbeigšanu."95, vai
"Vēršam KP uzmanību, ka būtiskais no LVM veikto
zāģbaļķu iepirkumu apjoma īpatsvars kokmateriālu pircējus nostāda
situācijā, kad pircējs ir spiests pakļauties LVM diktētajiem
noteikumiem."96
111 Nozīmīgi tirgotāji apvieno iepirkumus no daudziem
privātajiem īpašniekiem un realizē tos dažādos kanālos, tai
skaitā eksportā. KP pārbaudīja četru privāto piegādātāju
(Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ACA Timber", SIA
"Sodra Forest Latvia", SIA "LASKANA-MEŽS",
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Stiga RM") atkarību
no apvienotā pircēja, un tā ir zem 30 % (zema), kas liecina
par pietiekamu diversifikāciju un būtisku pretspēku salīdzinājumā
ar mazākiem, šaurāk specializētiem piegādātājiem.
112 KP secina, ka kopumā - ņemot vērā LVM sistēmisko lomu,
lielāko tirgotāju diversifikāciju un eksporta iespējas -
piegādātāju pretspēks tirgū ir klātesošs un nozīmīgs, kas
ierobežo apvienotā pircēja spēju ilgstoši noteikt nelabvēlīgus
iepirkuma nosacījumus.
7.9. Apvienotā dalībnieka spēja un
stimuls izmantot pircēja varu
113 LVM kā liela mēroga piegādātājs ar publiskām izsolēm un
tipveida/formulas cenām būtiski sašaurina telpu selektīvai vai
zem tirgus cenu piemērošanai, jo jebkura cenu kustība
atspoguļojas plašākā tirgū, nevis tikai vienam pircējam.
114 Papildus vietējiem pircējiem piegādātājiem ir iespējama
reāla alternatīva. Piegādātāji var novirzīt SZB apjomus citiem
pircējiem vai eksportam, kas var disciplinēt jebkuru mēģinājumu
noturīgi nospiest cenas.
115 Lai pircēja varas stratēģijas būtu racionālas, izmaksas
jāatgūst lejupējā tirgū. Tā kā SZB ražošanā un pārdošanā
konkurence notiek vismaz EEZ (kā minēts šī lēmuma
29. rindkopā), iespējas kompensēt izdevumus (piem., no
"overbuying/overbidding") ir ierobežotas.
116 Konkurentu izstumšana ar stratēģiju
-"overbuying/overbidding" - ir dārga (papildu
pirkumi, kapitāls, noliktavas, riski) un nestabila. LVM izsoļu
mehānisms un citu pircēju/eksporta klātbūtne ļauj piegādātājiem
ātri pārslēgt noietu, tādējādi liedzot ilgstoši noslēgt
konkurentus no izejvielas.
117 Atbilstoši tā dēvētajam "ūdensgultas efektam"
(waterbed effect) teorētiski iespējams, ka spēcīgam pircējam
panākot zemākas iepirkuma cenas, piegādātāji kompensē zaudēto
peļņu, paaugstinot cenas citiem pircējiem. Tomēr Latvijas
apstākļos šī efekta ietekmi būtiski mazina LVM caurspīdīgās
izsoles, citu pircēju konkurence un eksporta iespējas. Ja
"ūdensgultas efekts" arī parādās, tas, visticamāk, ir
lokāls un īslaicīgs, nevis sistemātisks.
118 Pamatojoties uz tirgus struktūru, LVM pretspēku un
alternatīvo noieta kanālu esību, kā arī uz stimulu izvērtējumu
dažādās kaitējumu teorijās (cenu nospiešana,
"overbuying/overbidding", "ūdensgultas"
efekts), KP secina:
1) reģionāli, apvienotā uzņēmuma daļa (*) [30-40]% palielina
ietekmi privātajā segmentā, taču nesasniedz dominējoša pircēja
stāvokli. LVM publisko izsoļu un cenu mehānismi, citu pircēju
konkurence un eksports kā atsevišķs alternatīvs
"pircējs" būtiski ierobežo apvienotā tirgus dalībnieka
spēju veikt noturīgu cenu nospiešanu;
2) stratēģijas, kas prasa izmaksas augšupējā tirgū (piem.,
"overbuying/overbidding"), būtu jāatpelna lejupējā
(pārdošanas) tirgū, kas Latvijas zāģmateriāliem pārsvarā ir
globāli konkurējošs eksports. Līdz ar to KP secina ka racionāls
stimuls ilgstoši izmantot pircēja varu ir vājš.
119 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina ka SIEC97
kritērijs pircēju varas ietvarā neizpildās - Apvienošanās
visticamāk būtiski nekavēs konkurenci, jo trūkst gan pietiekamas
spējas, gan stimula ilgstoši un plašā mērogā pasliktināt
piegādātājiem piemērotos SZB iepirkumu nosacījumus.
120 Lietas izpētē nav iegūti pierādījumi, ka Apvienošanās
radīs nekoordinētu vai koordinētu ietekmi, kuras rezultātā
izveidotos apvienotā tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis,
kas Lietā apskatītajos ietekmētajos tirgos varētu izraisīt
efektīvas konkurences traucējumus. Tādējādi nav konstatējama
Apvienošanās būtiska negatīva ietekme uz konkurenci Lietā
apskatītajos zāģmateriālu ražošanas un pārdošanas, koksnes
granulu ražošanas un vairumtirdzniecības un SZB iepirkumu (gan
Latvijā, gan Kurzemē/Zemgalē) tirgos.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Konkurences likuma
8. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta pirmās
daļas 3. punktu un 16. panta otro un ceturto daļu,
Konkurences padome
nolēma
atļaut apvienošanos, Nextwood Two GmbH iegūstot vienpersonisku
izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību
"KUREKSS".
Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu
Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā
apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās
dienas.
(*) - Ierobežotas pieejamības informācija
1 Saīsinātais ziņojums,
17. rindkopa, 5. lp.
2 Saīsinātais ziņojums,
25. rindkopa, 6. lp.
3 Informācija par Evergreen Privatstiftung
pieejama https://evergreen-privatstiftung.at/en/
4 Saīsinātais ziņojums, 4. un
6. rindkopa, 2. lp.
5 Saīsinātais ziņojums,
4. rindkopa, 2. lp., kā arī
informācija par HS Timber Group pieejama
https://hs.at/en/about-hs-timber-group.html
6 Saīsinātais ziņojums,
28. rindkopa, 7. lp.
7 Saīsinātais ziņojums, 11., 12.
un 20. rindkopa, 3. un 5. lp.
8 Saīsinātais ziņojums,
12. rindkopa, 3. lp.
9 Saīsinātais ziņojums,
2. rindkopa, 2. lp.
10 Ziņojums, 123. rindkopa,
44. lp.
11 KP 14.02.2007. lēmums Nr. 9
"Par SIA Vika Timber un SIA Vika Wood 17.10.2006.
ziņojumu par apvienošanos", pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/153593-par-tirgus-dalibnieku-apvienosanosbrlieta-nr-2710060617-par-sia-vika-timber-un-sia-vika-wood-17-10-2006-zinojumu-parbr
12 EK 28.07.2008. lēmums lietā
Nr. COMP/M.5150 - UPM RUS / BRIST / JV, 18. punkts,
pieejams:
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5150_20080728_20310_en.pdf
13 Ziņojums, 132. rindkopa,
47. lp.
14 Ziņojums, 128. rindkopa,
45. lp.
15 Ziņojums, 129. rindkopa,
45.-46. lp.
16 https://vikawood.lv/lv/produkti/
17
https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/par-verienigam-investicijam-uznemuma-konkuretspejas-un-pievienotas-vertibas-paaugstinasana-stora-enso-latvija-sanems-uin-atlaidi-4076-milj-eiro-apmera
18 EK 30.10.1995. lēmums lietā
Nr. IV/M.646 Repola/Kymmene, pieejams:
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m646_en.pdf,
EK 08.02.2001. lēmums lietā Nr. COMP/M.2234
Metsäliitto/VAPO/JV, pieejams:
https://competition-cases.ec.europa.eu/cases/M.2234, EK
18.07.2001. lēmums lietā Nr. COMP/M.2473
FINNFOREST / MOELVEN INDUSTRIER, pieejams:
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2473_en.pdf
19 Ziņojums, 138. rindkopa,
52. lp.
20 EK 15.05.2014 lēmums Nr. COMP/M.7185
lietā Nr. AGROENERGI / NEOVA PELLETS / JV, 22
punkts, pieejams:
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7185_20140515_20310_3725723_EN.pdf
21 Ziņojums, 143. rindkopa,
53. lp.
22 Ziņojums, 139. rindkopa,
52. lp.
23 Ziņojums, 141. rindkopa,
52. lp.
24 EK 15.05.2014 lēmums lietā
Nr. COMP/M.7185 AGROENERGI / NEOVA PELLETS / JV,
39. punkts, pieejams:
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7185_20140515_20310_3725723_EN.pdf
25 Ziņojums, 145. rindkopa,
53. lp.
26 Oficiālais statistikas portāls.
Pieejams:
http://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__ME__MEK/MEK010/table/tableViewLayout1/
27 Ziņojums, 77. rindkopa,
24. lp.
28 Ziņojums, 56. rindkopa,
20. lp.
29 Komisijas paziņojums par jēdziena
"konkrētais tirgus" definīciju
Savienības konkurences tiesībās,
14. punkts, pieejams
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202401645
30 KP 09.10.2009. lēmums lietā
Nr. 87/09/06/02 "Par Konkurences likuma
13. panta pirmās daļas 1., 4. un
5. punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu
valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži"
darbībās". Pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/199857-par-lietas-izpetes-izbeigsanubrlieta-nr87090602-par-konkurences-likuma-13panta-pirmas-dalas-1-4-un-5punkta-noteikto-aizlieguma-parkapumu-valsts-akciju-sabiedribas-latvijas-valsts-mezi-darbibas
31 Apaļo kokmateriālu kvalitātes
apraksts, Akciju sabiedrība "Latvijas valsts
meži". Pieejams:
https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-kvalitates-apraksts-skuju-koku-i-un-ii_skiras-zagbalki-mieti-ozola-osa-zagbalki-stabi-kaminmalka.pdf
32 Apaļo kokmateriālu kvalitātes
prasības. Papīrmalkas, tehnoloģiskās
koksnes un malkas kvalitātes prasības, Akciju
sabiedrība "Latvijas valsts meži". Pieejams:
https://www.lvm.lv/images/lvm/koksnes_produkti/2025-2027/2024_10_vsn_izsludinasana/2_10_piel_akkp_tk_km_m_2025_1.pdf
33 Turpat.
34 Turpat.
35 PĀRSKATS par Meža attīstības
fonda atbalstīto pētījumu, Latvijas valsts
mežzinātnes institūts "Silava", 9. lp.
Pieejams:
https://www.silava.lv/images/Petijumi/2023-MAF-Vadlinijas-koksnes-produktu-uzskaitei/2023-MAF-Vadliniju-izstrade-par-koksnes-produktu-uzskaiti-ES-regul%C4%93juma-ZIZIMM-sektora-un-emisiju-aprekinam-Parskats.pdf
36 Turpat.
37 Apaļo kokmateriālu kvalitātes
apraksts, Akciju sabiedrība "Latvijas valsts
meži". Pieejams:
https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-kvalitates-apraksts-skuju-koku-i-un-ii_skiras-zagbalki-mieti-ozola-osa-zagbalki-stabi-kaminmalka.pdf
38 Timber Price Indices, Forest Research.
Pieejams:
https://cdn.forestresearch.gov.uk/2025/05/TPI112024.pdf
39 Turpat.
40 Timber Price Indices, Forest Research.
Pieejams:
https://cdn.forestresearch.gov.uk/2025/05/TPI112024.pdf
41 Vika Wood mājas lapa. Pieejams:
https://vikawood.lv/lv/zagbalku-iepirksana/
42 KUREKSS mājas lapa. Pieejams:
https://www.kurekss.lv/zagbalku-iepirksana/
43 Ziņojums, 60. rindkopa,
20. lp.
44 Ziņojums, 64. rindkopa,
21. lp.
45 Ziņojums, 65. rindkopa,
21. lp.
46 Ziņojuma 2. pielikums: 2025.06.16.
Nextwood Two - Kurekss - ziņojums - p2 - 2024.01.18. MeKa
cenu monitorings.pdf
47 Nordic Forest Statistics 2023, Pieejams:
https://www.researchgate.net/publication/372350053_Nordic_Forest_Statistics_2023_-_resources_industry_trade_prices_environment_and_climate#pf28
48 Konkrētā tirgus vadlīnijas,
72. punkts
49 Tupat, 73. punkts. Pieejams:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202401645
50 Skat., piemēram, Rettenmeier Baltic
Timber SIA 19.08.2025. vēstuli, SIA "DAMAKSNIS"
18.08.2025. vēstuli Nr. 2025/010.
51 LVM īstermiņa izsoļu dati
52 Konkrētā tirgus vadlīnijas,
74. punkts
53 Oficiālais statistikas portāls:
https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/kravu-parvadajumi/251-kravu-parvadajumi?themeCode=TRK
54 KP 14.02.2003. lēmums lietā
Nr. 665k/02/06/18, Stora Enso Oyj / Sylvester
Grupa, 5.1. punkts - Koksnes resursu iegūšanas
tirgus, pieejams
https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/IbuW42suZV.pdf
55 Konkrētā tirgus vadlīnijas,
109. punkts.
56 Zemkopības ministrijas datu bāze.
Pieejams:
https://www.zm.gov.lv/lv/media/13626/download?attachment
57 Annual Report of the European Sawmill Industry
2023-2024. Pieejams:
https://eos-oes.eu/wp-content/uploads/2024/06/eos-annual-report-2023-2024.pdf
58 EK Pamatnostādnes par horizontālo
apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes
Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli.
Pieejamas:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52004XC0205(02)
59 Horizontālās pamatnostādnes,
12. punkts.
60 Vispārējās tiesas 11.12.2013.
spriedums lietā Nr. T-79/12, Cisco Systems Inc.,
Messangent SpA, 47. punkts. Pieejams:
https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=145461&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3666917
61 Vispārējās tiesas 15.02.2005.
spriedums lietā Nr. C-12/03, Tetra Laval, 42.,
43. punkts; Vispārējās tiesas 09.03.2015.
spriedums lietā Nr. T-175/12, Deutsche Börse,
62. punkts un tajā minētā
judikatūra.
62 Vispārējās tiesas 09.03.2015.
spriedums lietā Nr. T-175/12, Deutsche Börse,
63. punkts un tajā minētā judikatūra.
Pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=164036&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3670828
63 Vispārējās tiesas 11.12.2013.
spriedums lietā Nr. T-79/12, Cisco Systems Inc.,
Messangent SpA, 47. punkts. Pieejams:
https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=145461&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3675766
64 Ne KL, ne kāds cits normatīvais akts
neparedz atšķirīgu pierādīšanas standartu
lēmumiem, ar kuriem atļauta apvienošanās un
lēmumiem, ar kuriem aizliegta apvienošanās. Šajā
sakarā skatīt arī EST 10.07.2008. spriedumu
lietā Nr. C-413/06 P, Bertelsmann AG v Impala,
46. un turpmākos punktus.
65 Senāta 22.01.2013. spriedums lietā
Nr. SKA-37/2013, Plesko, 6. punkts,
10.02.2012. spriedums lietā Nr. SKA-43/2012, Ostas
flote, 12. punkts.
66 Horizontālās pamatnostādnes,
22. punkts
67 Horizontālās pamatnostādnes,
61. - 63. punkts
68 Kā jau iepriekš minēts (skat 31. un
40. rindkopu), zāģmateriālu ražošanas un
pārdošanas tirgus, kā arī koksnes granulu
ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus turpmāk
netiks detalizēti apskatīts.
69 Horizontālās pamatnostādnes,
8. punkts
70 Turpat, 61. punkts
71 Turpat, 62. punkts
72 Horizontālās pamatnostādnes ,
63. punkts
73 EK 02.04.2003. lēmums lietā
Nr. COMP/M.2876 Newcorp/Telepiu, pieejams
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2876_en.pdf
, EK 30.05.2018 lēmums lietā Nr. M.7000 Liberty
Global/Ziggo, pieejams
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7000_4325_3.pdf
74 OECD (2009), "Monopsony and Buyer
Power : Key findings, summary and notes", OECD
Roundtables on Competition Policy Papers, No. 98, OECD
Publishing,
Paris, https://www.oecd.org/en/publications/monopsony-and-buyer-power_36a2b824-en.html
75 Ūdensgultas efekts (waterbed effect) ir
situācija, kad piegādātājs, piešķirot
lielam pircējam zemākas cenas vai labākus
nosacījumus, kompensē ieņēmumu zudumu,
paaugstinot cenas vai pasliktinot nosacījumus citiem -
mazākiem pircējiem. Rezultātā šie
pircēji nonāk neizdevīgākā
stāvoklī, kas var vājināt konkurenci
tirgū.
76 OECD, Monopsony and Buyer Power, 2008, 9. -
12. lp.
77 Horizontālās pamatnostādnes,
64. - 65. punkts.
78 OECD, Monopsony and Buyer Power,
2008, 60. lp.
79 Lindsay A., Berridgr A., The EU Merger
regulation: Substantive issues, Thomson Reuters, UK, 2017,
391. lp.
80 OECD, Monopsony and Buyer Power,
2008, 60. lp.
81 Oxera, Buyer power and its role in
regulated transport sectors, March 2002, p. 6,
pieejams
https://www.oxera.com/wp-content/uploads/2018/03/Buyer-power-and-its-role-in-regulated-transport-sectors.pdf?utm_source=chatgpt.com
82 EK praksē šāda kaitējuma
teorija līdz šim nav vērtēta. Tomēr ASV
Augstākā tiesa lietā Weyerhaeuser Co. v.
Ross-Simmons Hardwood Lumber Co. (549 U.S. 312,
2007)
https://supreme.justia.com/cases/federal/us/549/05-381/index.pdf
atzina predatory buying kā teorētiski iespējamu,
bet noraidīja prasību pierādījumu
trūkuma dēļ, jo nebija pietiekami
demonstrēta zaudējumu atgūšanas iespēja
pēc konkurentu izstumšanas
83 OECD, Monopsony and Buyer Power,
2008, 11. lp.
84 Pamatnostādnes par nehorizontālo
apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes
Regulu par kontroli pār uzņēmumu
koncentrāciju, 32. punkts. Pieejamas:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52008XC1018(03)
85 Ziņojums, 14. attēls,
32. lp.
86 Cirsmu īpašniekiem iespējams
atrast pircēju izsūtot piedāvājumu uz
mežsaimniecības uzņēmumiem https://www.lnma.lv/
, https://www.lvkoks.lv/ , izmantot interneta izsoļu
pakalpojumus, ievietot sludinājumu, piedāvāt
cirsmas mežsaimniecības kooperatīviem, skatīt
https://arhivs.llkc.lv/lv/nozares/mezsaimnieciba/cirsmas-pardosanas-process?utm_source=chatgpt.com
87 Aprēķini balstīti uz LVM un SZB
iepirkumu tirgus dalībnieku iesūtīto
informāciju.
88 EK 04.05.2020. lēmums lietā
Nr. M.9409 - AURUBIS / METALLO GROUP HOLDING, 423. -
424. punkti, pieejams:
https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m9409_3908_3.pdf
89 Horizontālās pamatnostādnes,
18. punkts.
90 Horizontālās vadlīnijas,
20. punkts
91 Vispārīgie īstermiņa
sadarbības noteikumi koksnes produktu iegādei
2025. gadā, pieejams
https://www.lvm.lv/images/lvm/koksnes_produkti/2025/2024_09_ist_vsn_izsludinasana/ist_vsn_2025_2.pdf
92 Uz īstermiņa koksnes produktu
pircējiem attiecināmie kritēriji no
2025. gada, pieejams
https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/koksnes-produkti/pardosana/kriteriji.pdf?utm
93 Apaļo kokmateriālu
uzmērīšanas noteikumi, pieejams
/https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-uzmerisanas-noteikumi.pdf?utm
94 Latvian fores sector in facts & figures,
pieejams
https://www.zm.gov.lv/en/media/11529/download?attachment
95 SIA AKZ 10.04.2025. vēstule
Nr. IR/2025/04/10-01
96 SIA PATA Saldus 25.04.2025. vēstule
Nr. 2025-PSA-IZ-V-002
97 SIEC (significant impediment to effective
competition) tests - ES apvienošanās regulas
materiālais kritērijs: koncentrācija ir
aizliedzama, ja tā būtiski kavē efektīvu
konkurenci iekšējā tirgū vai būtiskā
tā daļā, jo īpaši dominējoša
stāvokļa izveides vai nostiprināšanās
dēļ. EK Regulas Nr. 139/2004 2. panta
3. punkts, pieejams
https://www.kp.gov.lv/lv/media/313/download
Konkurences padomes priekšsēdētāja I.
Šmite