7. pants
1SZB iepirkumu tirgus
27.1. Pircēju vara
375 Galvenais risks, izvērtējot SZB iepirkumu tirgu, ir tas, ka
4Apvienošanās var būtiski palielināt apvienotā uzņēmuma pircēja
5varu, pērkot SZB. Tas var radīt sekas, kas kavē efektīvu
6konkurenci, radot negatīvu ietekmi patērētāju labklājībai.
776 Horizontālās pamatnostādnes nosaka, ka apvienošanās var
8tikt aizliegta, ja tā atņem klientiem labumu no efektīvas
9konkurences, būtiski palielinot uzņēmumu tirgus varu.
10Horizontālās pamatnostādnes arī atzīst, ka tirgus vara var būt
11gan pārdevējiem, gan pircējiem.69
1277 Horizontālās pamatnostādnes paredz, ka apvienošanās, kas
13rada vai pastiprina pircēja varu augšupējos tirgos, var būtiski
14kavēt konkurenci, jo īpaši radot vai stiprinot dominējošu
15stāvokli; šādos gadījumos konkurence var ciest, samazinoties
16iepirkumu apjomiem un līdz ar to arī gala produktu izlaidei, vai
17arī, ja pircēja vara tiek izmantota piegādātāju izspiešanai, lai
18liegtu piekļuvi konkurentiem lejupējos tirgos.70
1978 Pircēja varas pieaugumam var būt arī pozitīva ietekme - ja
20tas samazina izejvielu izmaksas, neierobežojot konkurenci
21lejupējos tirgos vai kopējo izlaidi, tad izmaksu ietaupījums,
22visticamāk, daļēji tiks nodots patērētājiem zemāku cenu
23veidā.71
2479 Lai noteiktu, vai apvienošanās radīs vai pastiprinās
25pircēju varu ir jāanalizē augšupējo tirgu konkurences apstākļu un
26jāveic līdzsvarots izvērtējums starp iespējamo negatīvo un
27pozitīvo ietekmi.72
2880 EK savā praksē vairākkārt ir analizējusi apvienošanās
29gadījumus, kuros pircēju vara varēja novest pie patērētāju
30labklājības samazināšanās, turklāt, EK konsekventi uzsver, ka
31apvienošanās izvērtējumā izšķiroši ir nevis tiešie piegādātāju
32zaudējumi, bet gan iespējamās negatīvās sekas patērētājiem -
33izvēles samazināšanās, kvalitātes pasliktināšanās vai inovāciju
34kavēšana.73
3581 Pircēju vara var izpausties kā monopsonija, kas balstās uz
36pircēja spēju pazemināt cenas, samazinot iepirkuma apjomus. Šādā
37situācijā viens vai daži pircēji ieņem dominējošu stāvokli
38iepirkumu tirgū, un piegādātājiem nav pietiekami daudz
39alternatīvu noieta kanālu. Rezultātā tiek samazināti ražošanas
40apjomi, investīcijas un inovāciju attīstība.74
4182 Tāpat tā var izpausties arī kā tirgošanās vara
42(bargaining power), kas izpaužas kā spēja panākt labākus
43nosacījumus individuālās pārrunās ar piegādātājiem. Tirgošanās
44vara var veicināt konkurenci un radīt labumu patērētājiem, ja tā
45nodrošina zemākas izmaksas. Tomēr tā var radīt arī riskus -
46piemēram, ūdensgultas efektu75 vai konkurentu
47rentabilitātes samazināšanos, kas ilgtermiņā var vājināt
48konkurenci.76
4983 Ir būtiski uzsvērt, ka pircēja varas izmantošana, kas
50nodrošina izdevīgāka pirkuma darījuma iegūšanu, pati par sevi nav
51uzskatāma par kaitīgu. Jo īpaši tad, ja piegādātāju puse pati ir
52ļoti koncentrēta un spēcīga, pircēji saskaras ar efektīvu
53konkurenci savos noieta (lejupējos) tirgos un tāpēc ir spiesti
54nodot tālāk saviem klientiem jebkādus ietaupījumus, ko tie gūst.
55Šādā veidā pircēja vara var novērst monopola vai oligopola peļņas
56gūšanu piegādes pusē. Tomēr, ja pats spēcīgais pircējs savā
57noieta tirgū ieņem dominējošu vai citādi spēcīgu pozīciju un
58konkurence vairs nav pietiekama, vairs nevar sagaidīt, ka šie
59ietaupījumi tiks nodoti tālāk patērētājiem.
607.2. Piegādātāju pretspēks
6184 Pircēja varas radītais risks var būt ierobežots, ja
62piegādātājiem ir pietiekams pretspēks. Piegādātāju pretspēks
63nozīmē spēju pretoties spēcīga pircēja mēģinājumiem pazemināt
64iepirkuma cenas vai noteikt nelabvēlīgus nosacījumus. Tas ir
65līdzīgs jēdziens kā pircēju pretspēks77 piegādātāju
66tirgus spēka gadījumā, tikai šoreiz analīze tiek veikta pretējā
67virzienā.
6885 Piegādātāju pretspēku var nodrošināt šādi faktori:
691) alternatīvi noieta tirgi - ja piegādātājiem ir iespēja
70pārdot produkciju citiem pircējiem, tostarp eksportēt, viņu
71atkarība no konkrētā pircēja mazinās;
722) produkta specifika un kvalitāte - ja piegādātāja produkts
73ir unikāls, augstvērtīgs vai grūti aizvietojams, pircējam ir
74ierobežota iespēja diktēt nosacījumus;
753) ražošanas kapacitāte un integrācija - lieli un spēcīgi
76piegādātāji, kas paši kontrolē būtisku tirgus daļu, spēj
77pretoties mēģinājumiem pazemināt cenas;
784) pārslēgšanās izmaksas pircējiem - ja pircējiem ir grūti vai
79dārgi pāriet uz citiem piegādātājiem, esošajiem piegādātājiem
80palielinās pretspēks.78
817.3. Pircēju varas izvērtējums
8286 Pircēju vara pati par sevi ne vienmēr nozīmē kaitējumu
83konkurencei. Tā kļūst problemātiska tikai noteiktos apstākļos,
84kas norāda vai pircēju vara var tikt īstenota:
851) piedāvājuma elastība nav perfekta. Ja piegādātāji nevar bez
86izmaksām pārorientēt ražošanu vai pārdot citiem klientiem,
87pircēja iepirkuma apjomu samazinājums var pazemināt cenas un
88radīt tirgus izkropļojumus;
892) pircējs pārstāv būtisku daļu no kopējā pieprasījuma. Tikai
90tad pircējam ir pietiekams svars, lai būtiski ietekmētu tirgus
91cenu. Liela tirgus daļa gan pati par sevi vēl nenozīmē būtisku
92pircēju varu, bet tā ir nepieciešams priekšnosacījums;
933) pastāv ieejas šķēršļi pircēju tirgū. Ja jauni pircēji nevar
94viegli ienākt, monopsonijas peļņa netiek neitralizēta, un pircējs
95ilgtermiņā var noturēt savu varu.
96Šie nosacījumi ir galvenie, lai izvērtētu, vai apvienošanās
97rezultātā pircēju vara kļūs par ilgtermiņa risku
98patērētājiem.79
9987 Pircēju varas īstenošana apvienošanās izvērtējumā ir
100skatāma kā atsevišķa kaitējuma teorija. Pircēju vara var radīt
101negatīvas sekas konkurencei šādos gadījumos:
1021) ja apvienotais uzņēmums izmanto savu varu, lai samazinātu
103iepirkuma cenas tādā līmenī, kas neatspoguļo efektivitātes
104uzlabojumus, bet noved pie piegādātāju ienākumu samazināšanās un
105kavē to spēju veikt investīcijas un inovācijas. Šādos gadījumos
106ilgtermiņā var sarukt piedāvājums un pasliktināties
107kvalitāte;80
1082) kaitējums var rasties situācijā, kad apvienotais uzņēmums
109veic pārmērīgu iepirkšanu (overbuying), mākslīgi
110bloķējot konkurentu piekļuvi resursiem un tādējādi vājinot
111konkurences apstākļus;81
1123) risks var rasties arī pārmaksāšanas (overbidding)
113gadījumos, kad spēcīgs pircējs īslaicīgi maksā augstākas cenas ar
114mērķi izstumt konkurentus, bet pēc tam pazemina cenas
115piegādātājiem. Tas ilgtermiņā samazina konkurenci un rada
116patērētājiem zaudējumus;82
1174) kaitējums var izpausties "ūdensgultas efekta"
118gadījumā, kad spēcīga pircēja panāktās atlaides liek
119piegādātājiem paaugstināt cenas citiem pircējiem, tādējādi
120mazinot konkurenci lejupējā tirgū un ilgtermiņā palielinot gala
121cenas patērētājiem;83
12288 Izvērtēšanā būtiskas ir tikai tādas apvienošanās radītas
123jaunas vai pastiprinātas iespējas (ne tādas, kas pastāv jau pirms
124apvienošanās), kas faktiski var ietekmēt konkurenci. Tas nozīmē,
125ka šādam riskam jāizpildās noteiktiem nosacījumiem. Līdzīgi kā
126Pamatnostādnēs par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā
127ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, kur
128tiek analizētas attiecības starp augšupējiem un lejupējiem
129tirgiem, arī pircēja varas gadījumā pieeja ir līdzīga. Negatīvas
130ietekmes konstatēšanai nepieciešams, lai apvienotajam uzņēmumam
131būtu:
1321) spēja īstenot šo ietekmi (piemēram, pazemināt iepirkuma
133cenas vai uzstādīt piegādātājiem nelabvēlīgus nosacījumus);
1342) stimuls izmantot iegūto tirgus spēku šādā veidā;
1353) būtiska ietekme uz konkurenci, kas pārsniedz īstermiņa vai
136tikai teorētiskas sekas.84
1377.4. Piegādātāju struktūra
13889 KP, veicot SZB iepirkumu tirgus dalībnieku sniegto datu
139analīzi, veica aprēķinus un secināja, ka Latvijā SZB iepirkumu
140avoti iedalās trīs galvenajās kategorijās - LVM, privātie
141piegādātāji un imports. Kopējās proporcijas norāda, ka LVM
142nodrošina ap 40-45% no pieprasījuma, privātie piegādātāji -
143aptuveni 35-40%, bet imports - 15-20%.
14490 Latvijas tirgū skujkoku apaļo kokmateriālu imports visu
145aplūkoto periodu pārsniedz eksportu un joprojām saglabājas kā
146būtisks iepirkuma avots (skatīt 4. attēlu). Importa apjomi
147būtiski pieauga līdz 2021.-2022. gadam, sasniedzot vairāk nekā
1481,4 miljonus m³, taču 2023. gadā sekoja straujš apjoma
149kritums. 2024. gadā skujkoku apaļo kokmateriālu importa
150apjoms ir daļēji atjaunojies, tomēr tas vēl nesasniedz
151iepriekšējo gadu līmeņus. Arī vērtības izteiksmē (euro)
152imports pārsniedz eksportu visus gadus, lai gan starpība
1532023.-2024. gadā ir ievērojami sarukusi (par 17-20 %).
154Importa izcelsmes struktūrā arvien lielāku lomu ieņem reģionālie
155avoti - Lietuva un Igaunija, kamēr citu valstu nozīme ir
156mazinājusies, salīdzinot ar 2021.-2022. gada periodu.
15791 Skujkoku apaļo kokmateriālu importa apjoma kritums pēc
1582022. gada ir samazinājis ārējo alternatīvu daudzveidību,
159taču pats imports kopumā saglabā nozīmīgu lomu tirgū. Atbilstoši
1602024. gada rezultātiem KP konstatē zināmu ārējā pretspēka
161atjaunošanos, tomēr šis pretspēks ir vairāk koncentrēts uz
162tuvākajiem reģionālajiem avotiem (Lietuva, Igaunija). Tas nozīmē,
163ka ārējais pretspēks, lai gan joprojām būtisks, ir mazāk
164diversificēts, kas potenciāli rada labvēlīgākus apstākļus
165lielajiem vietējiem pircējiem izmantot savu tirgus varu, īpaši
166privāto piegādātāju segmentā.
1674. attēls Skujkoku apaļo
168kokmateriālu imports Latvijā85
169Avots: Ziņojums
17092 Privāto piegādātāju segmentā apvienotajam uzņēmumam ir
171nozīmīga loma, jo šajā tirgus daļā dominē daudzi nelieli un
172vidēja izmēra piegādātāji ar ierobežotu apjomu. Liela daļa
173privāto mežu īpašnieku pārdod cirsmas starpniekiem (mežizstrādes
174un tirdzniecības uzņēmumiem, mežistrādes kooperatīviem), kas
175tālāk tos piegādā zāģētavām vai citiem kokapstrādes uzņēmumiem,
176kā arī eksportē.86 Tas nozīmē, ka tirgus struktūrā
177piegādātāji ir vēl vairāk sadrumstaloti un atkarīgi no dažiem
178lielajiem pircējiem. Daļa piegādātāju, kas iepriekš piegādāja gan
179KUREKSS, gan Vika Wood, pēc Apvienošanās kļūs ievērojami
180atkarīgāki - tiem divi nozīmīgi klienti kļūs par vienu. Piemēram,
181privātajā segmentā ir piegādātāji, kuri pirms darījuma dalīja
182apjomus starp KUREKSS un Vika Wood (piem., (*)). Pēc
183Apvienošanās viņu atkarība būtiski pieaug (no +10-25
184procentpunkti atkarībā no gada). Savukārt piegādātāji, kas jau
185iepriekš strādāja tikai ar vienu no pusēm (piem., (*)),
186atkarību nepalielina. Šāda atkarības palielināšanās, apvienojumā
187ar mazo piegādātāju sadrumstalotību, starpnieku lomu un
188ierobežotajām alternatīvām, nozīmē, ka apvienotajam uzņēmumam būs
189spēja izmantot pircēja varu privāto piegādātāju tirgū.
19093 Piegādātāju tirgū nozīmīgu lomu spēlē LVM kā vienīgais
191liela mēroga dalībnieks, papildus pastāv arī importa radīts
192pretspēks, savukārt pārējie - mazie un vidējie privātie
193piegādātāji - ir sadrumstaloti un līdz ar to vājākā sarunu
194pozīcijā (skatīt 5. attēlu).
1955. attēls Piegādātāju
196sadalījums87
197Avots: KP aprēķini
19894 Laika gaitā ir vērojamas skaidras tendences:
1991) SZB importa īpatsvars samazinās, iezīmējot arvien mazāku
200ārējo avotu nozīmi Latvijas tirgū;
2012) LVM saglabā stabilu un lielāko daļu no tirgus, nodrošinot
202tirgus līdzsvara saglabāšanos;
2033) privāto piegādātāju loma pakāpeniski pieaug, nostiprinot to
204kā svarīgu alternatīvu LVM piegādēm.
205Atbilstoši šiem rezultātiem, SZB iepirkuma struktūras
206proporcijas un to izmaiņu tendences ir pietiekami skaidri
207identificējamas un izmantojamas turpmākajā analīzē.
2087.5. Piedāvājuma elastība
20995 Netiešie rādītāji - importa īpatsvara samazināšanās, LVM kā
210nozīmīga pārdevēja loma un privāto piegādātāju sadrumstalotība -
211liecina, ka piegādātāju iespējas īstermiņā palielināt piedāvājumu
212vai pārslēgt noietu ir ierobežotas. LVM kā dominējošais pārdevējs
213nosaka cenu līmeni caur izsolēm un nodrošina lielāko daļu no
214tirgū pieejamajiem apjomiem. Šī struktūra nozīmē, ka
215piegādātājiem (īpaši privātajiem) ir grūtāk atrast alternatīvus
216noieta kanālus, jo LVM jau nosaka "tirgus cenu" un
217absorbē lielāko daļu pieprasījuma. Turklāt privātie piegādātāji,
218ņemot vērā savu nelielo un sadrumstaloto raksturu, nevar viegli
219kompensēt apjomu svārstības vai pārslēgt piegādes starp
220pircējiem.
2217.6. SZB iepirkumu tirgus daļas un
222tirgus koncentrācija
22396 SZB iepirkumu tirgus daļas sniedz priekšstatu par to, kāds
224ir pircēju spēks attiecībā pret piegādātājiem. Jo lielāka ir
225pircēja tirgus daļa, jo nozīmīgāks tas ir kā noieta kanāls
226piegādātājiem un jo lielāka var būt pircēja ietekme uz darījumu
227noteikumiem.
22897 Lietā aprēķinos izmantoti SZB iepirkumu tirgus dalībnieku
229iesniegtie dati par iepirkumu apjomiem, kā arī LVM dati. LVM kā
230lielākais piegādātājs sniedz informāciju ne tikai par darījumiem
231ar lielākajiem pircējiem, bet arī par visiem tirgus dalībniekiem,
232kas iepirkuši kokmateriālus, izmantojot LVM izsoles un ilgtermiņa
233mežizstrādes līgumus.
23498 Papildus aprēķinos iekļauts arī eksports, jo tas veido
235alternatīvu noieta kanālu piegādātājiem, savukārt pircēju imports
236no tirgus daļām tiek izslēgts, jo mērķis ir identificēt
237piegādātājam pieejamos konkurējošos pieprasījuma
238avotus.88 Atbilstoši šī lēmuma 66. punktā
239norādītajiem eksporta apjomiem KP secina, ka Latvijas uzņēmumi
240eksportē apmēram 10 % no skujkoku apaļo kokmateriālu apjoma,
241tādēļ tirgus daļu sadalījumā pievienota 10 % eksporta daļa,
242kas samazina vietējo pircēju relatīvo nozīmi un atspoguļo
243faktisko pieprasījuma struktūru.
24499 Analizējot SZB iepirkumu tirgu Latvijas mērogā, KP
245konstatē, ka SZB iepirkumu tirgū kā pircēji darbojas 47 tirgus
246dalībnieki starp kuriem pārsvarā ir zāģētavas, bet iespējami arī
247SZB pārpircēji no LVM, kā arī atsevišķi izdalīts eksporta apjoms.
248SZB iepirkumu tirgus koncentrācija ir zema, tirgū ir 7 zāģētavas
249ar tirgus daļu ap 10 %, kamēr pārējās ir būtiski mazākas
250(Tabula Nr. 1). Tāpat KP secina, ka pēc Apvienošanās,
251apvienotais dalībnieks iegūs (*) [10-20]% SZB iepirkumu tirgus
252Latvijas teritorijā tirgus daļu un būs lielākais pircējs SZB
253iepirkumu tirgū Latvijā, tomēr šīs tirgus daļas nepārsniegs
254Horizontālajās pamatnostādnēs noteikto slieksni 25 % apmērā,
255kas radītu bažas par efektīvu konkurenci.89
256Tabula Nr. 1
257Tirgus daļas SZB
258iepirkuma tirgū 2024. gadā, Latvijā
259Pircējs konkrētajā tirgū
260Iepirkuma tirgus daļa
261Sabiedrība ar ierobežotu
262atbildību "Gaujas Koks"
263(*) [10-20]%
264Sabiedrība ar ierobežotu
265atbildību "PATA Saldus"
266(*) [10-20]%
267AS "STORA ENSO
268LATVIJA"
269(*) [10-20]%
270"Rettenmeier Baltic
271Timber" SIA
272(*) [5-10]%
273Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS"
274(*)
275[5-10]%
276SIA
277"Vika Wood"
278(*)
279[5-10]%
280"BSW LATVIA"
281SIA
282(*) [5-10]%
283Sabiedrība ar ierobežotu
284atbildību "AKZ"
285(*) [1-5]%
286SIA "KRAUZERS"
287(*) [1-5]%
288Sabiedrība ar ierobežotu
289atbildību "Jēkabpils kokapstrāde"
290(*) [1-5]%
291Sabiedrība ar ierobežotu
292atbildību "AĻŅI AS"
293(*) [1-5]%
294Sabiedrība ar ierobežotu
295atbildību "TIMBEREX GROUP"
296(*) [1-5]%
297Sabiedrība ar ierobežotu
298atbildību "Latvāņi"
299(*) [1-5]%
300Sabiedrība ar ierobežotu
301atbildību "HANSA Timber Trade"
302(*) [1-5]%
303Sabiedrība ar ierobežotu
304atbildību "VUDLANDE"
305(*) [1-5]%
306SIA "SMILTENE
307IMPEX"
308(*) [1-5]%
309Sabiedrība ar ierobežotu
310atbildību "Piebalgas"
311(*) [1-5]%
312Pārējie
3134.6 %
314Eksports
31510 %
316Kopā
317100.0 %
318Avots: Tirgus dalībnieku dati, KP
319aprēķini
320100 Līdzīgi, arī tirgus koncentrācijas līmenis, izmantojot
321HHI, nav tāds, kas varētu radīt bažas par ietekmi uz konkurenci.
322Pirms apvienošanās HHI bija 754 un pēc būs 911, savukārt indeksa
323izmaiņa (delta) būs 146.
324101 Analizējot SZB iepirkumu tirgu šaurākā ģeogrāfiskajā
325nozīmē - reģionāli (Kurzeme, Zemgale), KP secina, ka apvienotā
326tirgus dalībnieka SZB iepirkumu tirgus vara palielinās, jo
327šaurākā tvērumā kopējā tirgus daļa pēc apvienošanās būs
328(*) [30 -40]% (Tabula Nr. 2). Tāpat KP secina,
329ka SZB iepirkumu tirgū ir 20 dalībnieki, tomēr tikai četriem no
330tiem, tai skaitā Apvienošanās dalībniekiem, tirgus daļas tuvojas
331vai pārsniedz 20 %.
332Tabula Nr. 2
333Tirgus daļas SZB
334iepirkumu tirgū 2024. gadā, Kurzemes un Zemgales reģionā
335Pircējs konkrētajā tirgū
336Iepirkuma tirgus daļa
337Sabiedrība ar ierobežotu
338atbildību "PATA Saldus
339(*) [20-30]%
340Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUREKSS"
341(*)
342[10-20]%
343SIA
344"Vika Wood"
345(*)
346[10-20]%
347"BSW LATVIA"
348SIA
349(*) [10-20]%
350SIA "KRAUZERS"
351(*) [5-10]%
352Sabiedrība ar ierobežotu
353atbildību "TIMBEREX GROUP"
354(*) [1-5]%
355Sabiedrība ar ierobežotu
356atbildību "HANSA Timber Trade"
357(*) [1-5]%
358Sabiedrība ar ierobežotu
359atbildību "Piebalgas"
360(*) [1-5]%
361Pārējie
3623.7%
363Eksports
3649.1%
365Kopā
366100.0%
367Avots: Tirgus dalībnieku dati, KP
368aprēķini
369102 Pirms Apvienošanās HHI reģionālā tirgū ir 1490 un pēc
370Apvienošanās tas prognozējas būt 2102, savukārt indeksa izmaiņa
371(delta) būs 613. Tirgus koncentrācijas analīze uzrāda HHI
372rādītājus, kas pārsniedz Horizontālajās pamatnostādnēs noteiktos
373sliekšņus, kas nerada bažas par konkurences
374samazināšanos.90
375103 KP secina, ka reģionālajā tvērumā apvienotā tirgus
376dalībnieka tirgus daļas SZB iepirkumu tirgū būs tādas, kas varētu
377radīt bažas par konkurenci, tomēr vienlaikus nesasniedz 50 %
378slieksni, kas atbilstoši Horizontālajām pamatnostādnēm tiek
379uzskatīts par iespējamu pierādījumu tam, ka pastāv dominējošais
380tirgus stāvoklis.
3817.7. Ieejas šķēršļi SZB iepirkumu tirgū
382104 Ienākšana SZB iepirkumu tirgū Latvijā nav pakļauta
383būtiskiem normatīviem šķēršļiem. Lai iepirktu SZB, nav vajadzīga
384īpaša licence, minimālie iepirkuma apjomi vai citi formāli
385ierobežojumi. Pircēji (gan lieli vertikāli integrēti uzņēmumi,
386gan mazāki tirgotāji un neatkarīgas zāģētavas) var piedalīties
387LVM izsolēs un noslēgt līgumus ar privātajiem mežu īpašniekiem,
388izpildot vispārīgās prasības (reģistrācija, drošības nauda,
389norēķinu disciplīna).91
390105 Praktiskie priekšnoteikumi ir pārvarami ar tirgū
391pieejamiem risinājumiem. Dalībai LVM pārdošanas procesā nav
392vajadzīga speciāla licence; pietiek ar reģistrāciju sadarbības
393partneru portālā un atbilstību LVM pircēju kritērijiem (juridiska
394reģistrācija, reputācija u.c.)92. Norēķinu drošība
395tiek nodrošināta ar tirgū ierastiem finanšu instrumentiem (piem.,
396bankas garantija vai drošības nauda). Loģistiku var nodrošināt
397ārpakalpojuma kārtībā. Uzmērīšana un šķirošana tiek veikta
398saskaņā ar LVM93 un Ministru kabineta noteikumiem,
399izmantojot akreditētas organizācijas, tādējādi šīs prasības
400parasti nerada nepārvaramas barjeras jauniem pircējiem.
401Piedāvājuma bāze ir plaša un sadrumstalota - tirgū darbojas daudz
402privāto mežu īpašnieku un starpnieku/uzpircēju, kas atvieglo gan
403jaunu pircēju ienākšanu, gan esošo paplašināšanos. Attiecības ar
404piegādātājiem veidojas komerciāli (cenas, serviss, norēķinu
405termiņi), un pieejami vairāki paralēli pārdošanas kanāli, kas
406mazina atkarību no ekskluzīviem līgumiem.94
407106 Stabilu avotu nodrošina LVM regulārais piedāvājums
408(izsoles un ilgtermiņa līgumi), kas jaunam vai paplašinātam
409pircējam ļauj salīdzinoši ātri nodrošināt apgādi.
410107 Kopumā šķēršļi ienākšanai pircēju pusē vērtējami kā
411mēreni; ja cenu un nosacījumu signāli ir labvēlīgi, ienākšana vai
412paplašināšanās ir savlaicīga, ticama un pietiekama, lai
413disciplinētu pircēju tirgus varu.
4147.8. Piegādātāju pretspēks
415108 Pircēja varas radīto risku būtiski ierobežo piegādātāju
416pretspēks - spēja pretoties zemākām iepirkuma cenām vai
417nelabvēlīgiem nosacījumiem. Novērtējumā KP izmantoja piegādātāja
418atkarības rādītāju: pārdotā apjoma īpatsvars apvienotajam
419pircējam (KUREKSS un Vika Wood) pret piegādātāja kopējo gada
420pārdoto apjomu ar sliekšņiem: <30 % - zema atkarība;
42130-50 % - vidēja; ≥50 % - augsta.
422109 LVM ir vienīgais liela mēroga piegādātājs ar plašu un
423stabilu piedāvājumu (izsoles un ilgtermiņa līgumi) un
424diversificētu klientu portfeli. Reģionālajā tirgū LVM atkarība no
425apvienotā pircēja ir ap 30-35 % (vidēja), savukārt valsts
426mērogā - būtiski zemāka, kas atspoguļo plašo noieta bāzi un
427piešķir LVM augstu pārrunu spēku.
428110 Par LVM augsto pārrunu spēku liecina arī SZB pircēju
429atbildes uz KP informācijas pieprasījumiem, piemēram,
430"LVM līguma elastība vērtējama kā zema, jo Sabiedrība
431nevar ietekmēt saskaņā ar līgumu piegādāto zāģbaļķu cenu, un
432līguma izbeigšana daļā vai pilnībā ir iespējama, bet ekonomiski
433neizdevīga, jo šādā gadījumā nepieciešams izmaksāt kompensāciju
434LVM par līguma izbeigšanu."95, vai
435"Vēršam KP uzmanību, ka būtiskais no LVM veikto
436zāģbaļķu iepirkumu apjoma īpatsvars kokmateriālu pircējus nostāda
437situācijā, kad pircējs ir spiests pakļauties LVM diktētajiem
438noteikumiem."96
439111 Nozīmīgi tirgotāji apvieno iepirkumus no daudziem
440privātajiem īpašniekiem un realizē tos dažādos kanālos, tai
441skaitā eksportā. KP pārbaudīja četru privāto piegādātāju
442(Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ACA Timber", SIA
443"Sodra Forest Latvia", SIA "LASKANA-MEŽS",
444Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Stiga RM") atkarību
445no apvienotā pircēja, un tā ir zem 30 % (zema), kas liecina
446par pietiekamu diversifikāciju un būtisku pretspēku salīdzinājumā
447ar mazākiem, šaurāk specializētiem piegādātājiem.
448112 KP secina, ka kopumā - ņemot vērā LVM sistēmisko lomu,
449lielāko tirgotāju diversifikāciju un eksporta iespējas -
450piegādātāju pretspēks tirgū ir klātesošs un nozīmīgs, kas
451ierobežo apvienotā pircēja spēju ilgstoši noteikt nelabvēlīgus
452iepirkuma nosacījumus.
4537.9. Apvienotā dalībnieka spēja un
454stimuls izmantot pircēja varu
455113 LVM kā liela mēroga piegādātājs ar publiskām izsolēm un
456tipveida/formulas cenām būtiski sašaurina telpu selektīvai vai
457zem tirgus cenu piemērošanai, jo jebkura cenu kustība
458atspoguļojas plašākā tirgū, nevis tikai vienam pircējam.
459114 Papildus vietējiem pircējiem piegādātājiem ir iespējama
460reāla alternatīva. Piegādātāji var novirzīt SZB apjomus citiem
461pircējiem vai eksportam, kas var disciplinēt jebkuru mēģinājumu
462noturīgi nospiest cenas.
463115 Lai pircēja varas stratēģijas būtu racionālas, izmaksas
464jāatgūst lejupējā tirgū. Tā kā SZB ražošanā un pārdošanā
465konkurence notiek vismaz EEZ (kā minēts šī lēmuma
46629. rindkopā), iespējas kompensēt izdevumus (piem., no
467"overbuying/overbidding") ir ierobežotas.
468116 Konkurentu izstumšana ar stratēģiju
469-"overbuying/overbidding" - ir dārga (papildu
470pirkumi, kapitāls, noliktavas, riski) un nestabila. LVM izsoļu
471mehānisms un citu pircēju/eksporta klātbūtne ļauj piegādātājiem
472ātri pārslēgt noietu, tādējādi liedzot ilgstoši noslēgt
473konkurentus no izejvielas.
474117 Atbilstoši tā dēvētajam "ūdensgultas efektam"
475(waterbed effect) teorētiski iespējams, ka spēcīgam pircējam
476panākot zemākas iepirkuma cenas, piegādātāji kompensē zaudēto
477peļņu, paaugstinot cenas citiem pircējiem. Tomēr Latvijas
478apstākļos šī efekta ietekmi būtiski mazina LVM caurspīdīgās
479izsoles, citu pircēju konkurence un eksporta iespējas. Ja
480"ūdensgultas efekts" arī parādās, tas, visticamāk, ir
481lokāls un īslaicīgs, nevis sistemātisks.
482118 Pamatojoties uz tirgus struktūru, LVM pretspēku un
483alternatīvo noieta kanālu esību, kā arī uz stimulu izvērtējumu
484dažādās kaitējumu teorijās (cenu nospiešana,
485"overbuying/overbidding", "ūdensgultas"
486efekts), KP secina:
4871) reģionāli, apvienotā uzņēmuma daļa (*) [30-40]% palielina
488ietekmi privātajā segmentā, taču nesasniedz dominējoša pircēja
489stāvokli. LVM publisko izsoļu un cenu mehānismi, citu pircēju
490konkurence un eksports kā atsevišķs alternatīvs
491"pircējs" būtiski ierobežo apvienotā tirgus dalībnieka
492spēju veikt noturīgu cenu nospiešanu;
4932) stratēģijas, kas prasa izmaksas augšupējā tirgū (piem.,
494"overbuying/overbidding"), būtu jāatpelna lejupējā
495(pārdošanas) tirgū, kas Latvijas zāģmateriāliem pārsvarā ir
496globāli konkurējošs eksports. Līdz ar to KP secina ka racionāls
497stimuls ilgstoši izmantot pircēja varu ir vājš.
498119 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina ka SIEC97
499kritērijs pircēju varas ietvarā neizpildās - Apvienošanās
500visticamāk būtiski nekavēs konkurenci, jo trūkst gan pietiekamas
501spējas, gan stimula ilgstoši un plašā mērogā pasliktināt
502piegādātājiem piemērotos SZB iepirkumu nosacījumus.
503120 Lietas izpētē nav iegūti pierādījumi, ka Apvienošanās
504radīs nekoordinētu vai koordinētu ietekmi, kuras rezultātā
505izveidotos apvienotā tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis,
506kas Lietā apskatītajos ietekmētajos tirgos varētu izraisīt
507efektīvas konkurences traucējumus. Tādējādi nav konstatējama
508Apvienošanās būtiska negatīva ietekme uz konkurenci Lietā
509apskatītajos zāģmateriālu ražošanas un pārdošanas, koksnes
510granulu ražošanas un vairumtirdzniecības un SZB iepirkumu (gan
511Latvijā, gan Kurzemē/Zemgalē) tirgos.
512Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Konkurences likuma
5138. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta pirmās
514daļas 3. punktu un 16. panta otro un ceturto daļu,
515Konkurences padome
516nolēma
517atļaut apvienošanos, Nextwood Two GmbH iegūstot vienpersonisku
518izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību
519"KUREKSS".
520Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu
521Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā
522apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās
523dienas.
524(*) - Ierobežotas pieejamības informācija
5251 Saīsinātais ziņojums,
52617. rindkopa, 5. lp.
5272 Saīsinātais ziņojums,
52825. rindkopa, 6. lp.
5293 Informācija par Evergreen Privatstiftung
530pieejama https://evergreen-privatstiftung.at/en/
5314 Saīsinātais ziņojums, 4. un
5326. rindkopa, 2. lp.
5335 Saīsinātais ziņojums,
5344. rindkopa, 2. lp., kā arī
535informācija par HS Timber Group pieejama
536https://hs.at/en/about-hs-timber-group.html
5376 Saīsinātais ziņojums,
53828. rindkopa, 7. lp.
5397 Saīsinātais ziņojums, 11., 12.
540un 20. rindkopa, 3. un 5. lp.
5418 Saīsinātais ziņojums,
54212. rindkopa, 3. lp.
5439 Saīsinātais ziņojums,
5442. rindkopa, 2. lp.
54510 Ziņojums, 123. rindkopa,
54644. lp.
54711 KP 14.02.2007. lēmums Nr. 9
548"Par SIA Vika Timber un SIA Vika Wood 17.10.2006.
549ziņojumu par apvienošanos", pieejams:
550https://likumi.lv/ta/id/153593-par-tirgus-dalibnieku-apvienosanosbrlieta-nr-2710060617-par-sia-vika-timber-un-sia-vika-wood-17-10-2006-zinojumu-parbr
55112 EK 28.07.2008. lēmums lietā
552Nr. COMP/M.5150 - UPM RUS / BRIST / JV, 18. punkts,
553pieejams:
554https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5150_20080728_20310_en.pdf
55513 Ziņojums, 132. rindkopa,
55647. lp.
55714 Ziņojums, 128. rindkopa,
55845. lp.
55915 Ziņojums, 129. rindkopa,
56045.-46. lp.
56116 https://vikawood.lv/lv/produkti/
56217
563https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/par-verienigam-investicijam-uznemuma-konkuretspejas-un-pievienotas-vertibas-paaugstinasana-stora-enso-latvija-sanems-uin-atlaidi-4076-milj-eiro-apmera
56418 EK 30.10.1995. lēmums lietā
565Nr. IV/M.646 Repola/Kymmene, pieejams:
566https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m646_en.pdf,
567EK 08.02.2001. lēmums lietā Nr. COMP/M.2234
568Metsäliitto/VAPO/JV, pieejams:
569https://competition-cases.ec.europa.eu/cases/M.2234, EK
57018.07.2001. lēmums lietā Nr. COMP/M.2473
571FINNFOREST / MOELVEN INDUSTRIER, pieejams:
572https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2473_en.pdf
57319 Ziņojums, 138. rindkopa,
57452. lp.
57520 EK 15.05.2014 lēmums Nr. COMP/M.7185
576lietā Nr. AGROENERGI / NEOVA PELLETS / JV, 22
577punkts, pieejams:
578https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7185_20140515_20310_3725723_EN.pdf
57921 Ziņojums, 143. rindkopa,
58053. lp.
58122 Ziņojums, 139. rindkopa,
58252. lp.
58323 Ziņojums, 141. rindkopa,
58452. lp.
58524 EK 15.05.2014 lēmums lietā
586Nr. COMP/M.7185 AGROENERGI / NEOVA PELLETS / JV,
58739. punkts, pieejams:
588https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7185_20140515_20310_3725723_EN.pdf
58925 Ziņojums, 145. rindkopa,
59053. lp.
59126 Oficiālais statistikas portāls.
592Pieejams:
593http://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__ME__MEK/MEK010/table/tableViewLayout1/
59427 Ziņojums, 77. rindkopa,
59524. lp.
59628 Ziņojums, 56. rindkopa,
59720. lp.
59829 Komisijas paziņojums par jēdziena
599"konkrētais tirgus" definīciju
600Savienības konkurences tiesībās,
60114. punkts, pieejams
602https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202401645
60330 KP 09.10.2009. lēmums lietā
604Nr. 87/09/06/02 "Par Konkurences likuma
60513. panta pirmās daļas 1., 4. un
6065. punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu
607valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži"
608darbībās". Pieejams:
609https://likumi.lv/ta/id/199857-par-lietas-izpetes-izbeigsanubrlieta-nr87090602-par-konkurences-likuma-13panta-pirmas-dalas-1-4-un-5punkta-noteikto-aizlieguma-parkapumu-valsts-akciju-sabiedribas-latvijas-valsts-mezi-darbibas
61031 Apaļo kokmateriālu kvalitātes
611apraksts, Akciju sabiedrība "Latvijas valsts
612meži". Pieejams:
613https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-kvalitates-apraksts-skuju-koku-i-un-ii_skiras-zagbalki-mieti-ozola-osa-zagbalki-stabi-kaminmalka.pdf
61432 Apaļo kokmateriālu kvalitātes
615prasības. Papīrmalkas, tehnoloģiskās
616koksnes un malkas kvalitātes prasības, Akciju
617sabiedrība "Latvijas valsts meži". Pieejams:
618https://www.lvm.lv/images/lvm/koksnes_produkti/2025-2027/2024_10_vsn_izsludinasana/2_10_piel_akkp_tk_km_m_2025_1.pdf
61933 Turpat.
62034 Turpat.
62135 PĀRSKATS par Meža attīstības
622fonda atbalstīto pētījumu, Latvijas valsts
623mežzinātnes institūts "Silava", 9. lp.
624Pieejams:
625https://www.silava.lv/images/Petijumi/2023-MAF-Vadlinijas-koksnes-produktu-uzskaitei/2023-MAF-Vadliniju-izstrade-par-koksnes-produktu-uzskaiti-ES-regul%C4%93juma-ZIZIMM-sektora-un-emisiju-aprekinam-Parskats.pdf
62636 Turpat.
62737 Apaļo kokmateriālu kvalitātes
628apraksts, Akciju sabiedrība "Latvijas valsts
629meži". Pieejams:
630https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-kvalitates-apraksts-skuju-koku-i-un-ii_skiras-zagbalki-mieti-ozola-osa-zagbalki-stabi-kaminmalka.pdf
63138 Timber Price Indices, Forest Research.
632Pieejams:
633https://cdn.forestresearch.gov.uk/2025/05/TPI112024.pdf
63439 Turpat.
63540 Timber Price Indices, Forest Research.
636Pieejams:
637https://cdn.forestresearch.gov.uk/2025/05/TPI112024.pdf
63841 Vika Wood mājas lapa. Pieejams:
639https://vikawood.lv/lv/zagbalku-iepirksana/
64042 KUREKSS mājas lapa. Pieejams:
641https://www.kurekss.lv/zagbalku-iepirksana/
64243 Ziņojums, 60. rindkopa,
64320. lp.
64444 Ziņojums, 64. rindkopa,
64521. lp.
64645 Ziņojums, 65. rindkopa,
64721. lp.
64846 Ziņojuma 2. pielikums: 2025.06.16.
649Nextwood Two - Kurekss - ziņojums - p2 - 2024.01.18. MeKa
650cenu monitorings.pdf
65147 Nordic Forest Statistics 2023, Pieejams:
652https://www.researchgate.net/publication/372350053_Nordic_Forest_Statistics_2023_-_resources_industry_trade_prices_environment_and_climate#pf28
65348 Konkrētā tirgus vadlīnijas,
65472. punkts
65549 Tupat, 73. punkts. Pieejams:
656https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=OJ:C_202401645
65750 Skat., piemēram, Rettenmeier Baltic
658Timber SIA 19.08.2025. vēstuli, SIA "DAMAKSNIS"
65918.08.2025. vēstuli Nr. 2025/010.
66051 LVM īstermiņa izsoļu dati
66152 Konkrētā tirgus vadlīnijas,
66274. punkts
66353 Oficiālais statistikas portāls:
664https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/kravu-parvadajumi/251-kravu-parvadajumi?themeCode=TRK
66554 KP 14.02.2003. lēmums lietā
666Nr. 665k/02/06/18, Stora Enso Oyj / Sylvester
667Grupa, 5.1. punkts - Koksnes resursu iegūšanas
668tirgus, pieejams
669https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/IbuW42suZV.pdf
67055 Konkrētā tirgus vadlīnijas,
671109. punkts.
67256 Zemkopības ministrijas datu bāze.
673Pieejams:
674https://www.zm.gov.lv/lv/media/13626/download?attachment
67557 Annual Report of the European Sawmill Industry
6762023-2024. Pieejams:
677https://eos-oes.eu/wp-content/uploads/2024/06/eos-annual-report-2023-2024.pdf
67858 EK Pamatnostādnes par horizontālo
679apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes
680Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli.
681Pieejamas:
682https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52004XC0205(02)
68359 Horizontālās pamatnostādnes,
68412. punkts.
68560 Vispārējās tiesas 11.12.2013.
686spriedums lietā Nr. T-79/12, Cisco Systems Inc.,
687Messangent SpA, 47. punkts. Pieejams:
688https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=145461&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3666917
68961 Vispārējās tiesas 15.02.2005.
690spriedums lietā Nr. C-12/03, Tetra Laval, 42.,
69143. punkts; Vispārējās tiesas 09.03.2015.
692spriedums lietā Nr. T-175/12, Deutsche Börse,
69362. punkts un tajā minētā
694judikatūra.
69562 Vispārējās tiesas 09.03.2015.
696spriedums lietā Nr. T-175/12, Deutsche Börse,
69763. punkts un tajā minētā judikatūra.
698Pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=164036&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3670828
69963 Vispārējās tiesas 11.12.2013.
700spriedums lietā Nr. T-79/12, Cisco Systems Inc.,
701Messangent SpA, 47. punkts. Pieejams:
702https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=145461&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=3675766
70364 Ne KL, ne kāds cits normatīvais akts
704neparedz atšķirīgu pierādīšanas standartu
705lēmumiem, ar kuriem atļauta apvienošanās un
706lēmumiem, ar kuriem aizliegta apvienošanās. Šajā
707sakarā skatīt arī EST 10.07.2008. spriedumu
708lietā Nr. C-413/06 P, Bertelsmann AG v Impala,
70946. un turpmākos punktus.
71065 Senāta 22.01.2013. spriedums lietā
711Nr. SKA-37/2013, Plesko, 6. punkts,
71210.02.2012. spriedums lietā Nr. SKA-43/2012, Ostas
713flote, 12. punkts.
71466 Horizontālās pamatnostādnes,
71522. punkts
71667 Horizontālās pamatnostādnes,
71761. - 63. punkts
71868 Kā jau iepriekš minēts (skat 31. un
71940. rindkopu), zāģmateriālu ražošanas un
720pārdošanas tirgus, kā arī koksnes granulu
721ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus turpmāk
722netiks detalizēti apskatīts.
72369 Horizontālās pamatnostādnes,
7248. punkts
72570 Turpat, 61. punkts
72671 Turpat, 62. punkts
72772 Horizontālās pamatnostādnes ,
72863. punkts
72973 EK 02.04.2003. lēmums lietā
730Nr. COMP/M.2876 Newcorp/Telepiu, pieejams
731https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2876_en.pdf
732, EK 30.05.2018 lēmums lietā Nr. M.7000 Liberty
733Global/Ziggo, pieejams
734https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m7000_4325_3.pdf
73574 OECD (2009), "Monopsony and Buyer
736Power : Key findings, summary and notes", OECD
737Roundtables on Competition Policy Papers, No. 98, OECD
738Publishing,
739Paris, https://www.oecd.org/en/publications/monopsony-and-buyer-power_36a2b824-en.html
74075 Ūdensgultas efekts (waterbed effect) ir
741situācija, kad piegādātājs, piešķirot
742lielam pircējam zemākas cenas vai labākus
743nosacījumus, kompensē ieņēmumu zudumu,
744paaugstinot cenas vai pasliktinot nosacījumus citiem -
745mazākiem pircējiem. Rezultātā šie
746pircēji nonāk neizdevīgākā
747stāvoklī, kas var vājināt konkurenci
748tirgū.
74976 OECD, Monopsony and Buyer Power, 2008, 9. -
75012. lp.
75177 Horizontālās pamatnostādnes,
75264. - 65. punkts.
75378 OECD, Monopsony and Buyer Power,
7542008, 60. lp.
75579 Lindsay A., Berridgr A., The EU Merger
756regulation: Substantive issues, Thomson Reuters, UK, 2017,
757391. lp.
75880 OECD, Monopsony and Buyer Power,
7592008, 60. lp.
76081 Oxera, Buyer power and its role in
761regulated transport sectors, March 2002, p. 6,
762pieejams
763https://www.oxera.com/wp-content/uploads/2018/03/Buyer-power-and-its-role-in-regulated-transport-sectors.pdf?utm_source=chatgpt.com
76482 EK praksē šāda kaitējuma
765teorija līdz šim nav vērtēta. Tomēr ASV
766Augstākā tiesa lietā Weyerhaeuser Co. v.
767Ross-Simmons Hardwood Lumber Co. (549 U.S. 312,
7682007)
769https://supreme.justia.com/cases/federal/us/549/05-381/index.pdf
770atzina predatory buying kā teorētiski iespējamu,
771bet noraidīja prasību pierādījumu
772trūkuma dēļ, jo nebija pietiekami
773demonstrēta zaudējumu atgūšanas iespēja
774pēc konkurentu izstumšanas
77583 OECD, Monopsony and Buyer Power,
7762008, 11. lp.
77784 Pamatnostādnes par nehorizontālo
778apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes
779Regulu par kontroli pār uzņēmumu
780koncentrāciju, 32. punkts. Pieejamas:
781https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52008XC1018(03)
78285 Ziņojums, 14. attēls,
78332. lp.
78486 Cirsmu īpašniekiem iespējams
785atrast pircēju izsūtot piedāvājumu uz
786mežsaimniecības uzņēmumiem https://www.lnma.lv/
787, https://www.lvkoks.lv/ , izmantot interneta izsoļu
788pakalpojumus, ievietot sludinājumu, piedāvāt
789cirsmas mežsaimniecības kooperatīviem, skatīt
790https://arhivs.llkc.lv/lv/nozares/mezsaimnieciba/cirsmas-pardosanas-process?utm_source=chatgpt.com
79187 Aprēķini balstīti uz LVM un SZB
792iepirkumu tirgus dalībnieku iesūtīto
793informāciju.
79488 EK 04.05.2020. lēmums lietā
795Nr. M.9409 - AURUBIS / METALLO GROUP HOLDING, 423. -
796424. punkti, pieejams:
797https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m9409_3908_3.pdf
79889 Horizontālās pamatnostādnes,
79918. punkts.
80090 Horizontālās vadlīnijas,
80120. punkts
80291 Vispārīgie īstermiņa
803sadarbības noteikumi koksnes produktu iegādei
8042025. gadā, pieejams
805https://www.lvm.lv/images/lvm/koksnes_produkti/2025/2024_09_ist_vsn_izsludinasana/ist_vsn_2025_2.pdf
80692 Uz īstermiņa koksnes produktu
807pircējiem attiecināmie kritēriji no
8082025. gada, pieejams
809https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/koksnes-produkti/pardosana/kriteriji.pdf?utm
81093 Apaļo kokmateriālu
811uzmērīšanas noteikumi, pieejams
812/https://www.lvm.lv/images/lvm/biznesam/ligumu-pielikumi/pardosana/apalo-kokmaterialu-uzmerisanas-noteikumi.pdf?utm
81394 Latvian fores sector in facts & figures,
814pieejams
815https://www.zm.gov.lv/en/media/11529/download?attachment
81695 SIA AKZ 10.04.2025. vēstule
817Nr. IR/2025/04/10-01
81896 SIA PATA Saldus 25.04.2025. vēstule
819Nr. 2025-PSA-IZ-V-002
82097 SIEC (significant impediment to effective
821competition) tests - ES apvienošanās regulas
822materiālais kritērijs: koncentrācija ir
823aizliedzama, ja tā būtiski kavē efektīvu
824konkurenci iekšējā tirgū vai būtiskā
825tā daļā, jo īpaši dominējoša
826stāvokļa izveides vai nostiprināšanās
827dēļ. EK Regulas Nr. 139/2004 2. panta
8283. punkts, pieejams
829https://www.kp.gov.lv/lv/media/313/download
830Konkurences padomes priekšsēdētāja I.
831Šmite
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.