4. pants

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus, nomāto līniju pakalpojumu tirgus.

7Savukārt konkrētos preču tirgus, kuros darbojas ALDEMS, varētu

8definēt kā interneta piekļuves pakalpojumu tirgus.

94.1. Televīzijas un skaņas

10izplatīšanas pakalpojuma tirgus

11Radio un televīzijas likuma

122.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

13pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

14tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

15programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

16raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

17veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

18standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

19(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

20Saskaņā ar Konkurences padomes

21rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

22tehnoloģijas:

231) pārraide ar kabeļtīkla

24palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

252) pārraide ar individuālo

26mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

27palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

283) pārraide ar virszemes digitālās

29ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

30televīzijas pakalpojumi);

314) pārraide ar satelīta signālu

32uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

33(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

34Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

35varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

36pakalpojumu tirgū Jelgavas pilsētā. Tā tirgus daļa (kopā ar

37DVB-T) 2006.gadā gan pēc abonentu skaita (*), gan pēc apgrozījuma

38(*) bija lielāka par 40%.

39Kabeļtelevīzija (..) ir

40elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

41vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

42divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

43līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

44(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

45Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

46nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

47ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

48sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

49sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

50dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

51(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

52nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

53iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

54Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

55pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

56pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

57Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

58(kabeļu modemu tehnoloģija). Apa­ratūra interaktīvas datu

59pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

60parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

61šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

62un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

63operatori.

64No pieprasījuma puses

65kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

66(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

67sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

68kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

69padomes lēmumos1 nostiprināto praksi, par konkrēto

70ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

71teritorija.

72Faktiski konkurence

73kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

74tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

75jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

76izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

77operatoriem.

78Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

79informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

80sniegšanas tirgu Jelgavas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

81sakaru tīklus. ALDEMS nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

82pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas

83pakalpojumus Jelgavas pilsētā.

84Ziņojuma iesniedzējs atsevišķi

85norāda, ka "ALDEMS elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams

86interneta un datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu

87elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā

88kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai".

89Saskaņā ar Ziņojuma iesniedzēja

90papildus sniegto informāciju (27.08.2007. vēstule Nr.772)

91"kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai ALDEMS elektronisko

92sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko īpatnību dēļ. Tīkls ir

93būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas ierobežo tā caurlaides spēju

94līdz 100 MHz, taču TV signālu pārraides ir nepieciešams frekvenču

95diapazons līdz 855 MHz. Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas

96pakalpojumus, elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no

97jauna, pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas".

98Līdz ar to var secināt, ka

99apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

100pakalpojumu sniegšanas tirgus Jelgavas pilsētā.

1014.2. Balss telefonijas pakalpojuma

102tirgus

103Balss telefonijas pakalpojums ir

104publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

105signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

106tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

107galaiekārtām reālā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

108sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

109sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

110elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

111elektronisko sakaru tīklā.

112Līdz šim, vērtējot balss

113telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

114sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

115aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

116Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

117pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

118Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

119Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

120definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

121Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

122visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

123BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

124kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

125mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

126vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā un

127Salaspilī, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu.

128Starptautisko balss telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina

129abonentiem savā elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot

130starpsavienojuma līgumus ar elektronisko sakaru operatoriem SIA

131"LATTELENET", SIA "Latvijas Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga

132piekļuve starptautiskajiem elektronisko sakaru tīkliem.

133BALTKOM nesniedz balss telefonijas

134pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

135saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

136numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

137telefonu tīklu numuriem.

138Ziņojumā ir norādīts, ka ALDEMS

139nav reģistrējis Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

140sniedzējs un balss telefoniju pakalpojumus nesniedz.

141Līdz ar to var secināt, ka

142apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

143pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1444.3. Nomāto līniju pakalpojuma

145tirgus

146Nomātās līnijas ir sakaru tirgus

147pamat­elementi, ko izmanto tīkla operatori un pakalpojumu

148sniedzēji kā pamata pārvaldes infrastruktūru, uz kuras bāzes tiek

149veidoti to pakalpojumi, bet komerclietotāji - kā līdzekli, lai

150savienotu to atrašanās vietas visā pasaulē, pārvadot iekšējo

151balss un datu pārraides plūsmu. Interneta pakalpojuma sniedzēji

152izmanto nomāto līniju pakalpojumus, lai savienotos ar pasaules

153internetu gan platjoslas, gan šaurjoslas

154piekļuvei3.

155Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

156informāciju BALTKOM un ALDEMS nesniedz un neplāno sniegt nomāto

157līniju pakalpojumus.

158Līdz ar to var secināt, ka

159apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts nomāto līniju pakalpojuma

160tirgus.

1614.4. Interneta piekļuves

162pakalpojuma sniegšanas tirgus

163Publiskie interneta piekļuves

164pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

165"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

166saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

167kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

168un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

169u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

170pārraides tīklā.

171Saskaņā ar Elektronisko sakaru

172likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

173nodrošināti:

174- fiksētos elektronisko sakaru

175tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot

176internetu);

177- mobilo zemes elektronisko sakaru

178tīklos;

179- tīklos, kurus izmanto radio un

180televīzijas signāla izplatīšanai;

181- kabeļtelevīzijas un kabeļradio

182tīklos;

183- elektrības kabeļu sistēmās,

184ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

185Interneta piekļuves sniedzējs ir

186firma vai organizācija, kas klientiem nodrošina piekļuvi tīklam

187Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti iegādājas

188pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi ar

189internetu, un pārdod tālāklietotājiem atsevišķas frekvenču

190joslas.

191Internets ir pasaules lielākais

192intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos,

193nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības

194iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas,

195interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir

196jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja

197klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi

198viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

199Interneta vietējās piekļuves

200pakalpojumus galalietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

201tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

202ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

203pakalpojuma sniedzējiem.

204Interneta piekļuves pakalpojumu

205sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

206vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, ALDEMS, kā arī

207BALTKOM saistītais uzņēmums SIA "LATTELENET" darbojas

208mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi tiek

209sniegti galalietotājiem.

210Interneta starptautiskās piekļuves

211pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

212u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

213pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

214lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

215un ALDEMS tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

216pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

217pakalpojumus, kuri to nodrošina.

218BALTKOM sniedz vietējās interneta

219piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

220izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. Citās Latvijas

221pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves pakalpojumus

222nesniedz.

223ALDEMS interneta piekļuves

224pakalpojumus sniedz tikai Jelgavas pilsētas teritorijā,

225izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu.

2264.5. Publisko datu un elektronisko

227ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

228Publisko datu un elektronisko

229ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

230sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

231maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

232publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

233televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

234elektronisko sakaru tīklos".

235Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

236pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

237elektronisko sakaru tīklus. Citās Latvijas pilsētās un rajonos

238BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

239Ziņojumā ir norādīts, ka ALDEMS

240elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams datu pārraides

241pakalpojumu sniegšanai.

242Ņemot vērā iepriekšminēto,

243Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

244ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

245publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

246tirgus.