Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.1881/07/10/12 Par SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Aldems" apvienošanos

1BALTKOM dalībnieki ir SIA

2"ALĪNA" ar 99,92% no pamatkapitāla un VAS "Latvijas Valsts radio

3un televīzijas centrs" ar 0,08% no pamatkapitāla.

4BALTKOM darbības veidi pēc

5Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas un saskaņā ar

6sabiedrības statūtiem ir telesakari (64.2), radio un televīzijas

7darbība (92.2), ar kino un video saistītās darbības (92.1),

8inženiersistēmu montāža (45.3), ierakstu reprodukcija (22.3),

9individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un

10iekārtu remonts (52.7), pārējo mašīnu un iekārtu iznomāšana

11(71.3), datu apstrāde(72.3), ar datu bāzi saistītās darbības

12(72.4), tirgus un sabiedriskās domas izpēte (74.13), konsultēšana

13komercdarbībā un vadībzinībā (74.14), pārējo pakalpojumu

14sniegšana (93.0), citi Latvijas likumdošanā atļautie darbības

15veidi pēc NACE klasifikatora.

16Saskaņā ar 2005.gada 15.novembrī

17izsniegto Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk

18tekstā - Regulators) licenci BALTKOM ir tiesīgs sniegt šādus

19elektronisko sakaru pakalpojumus: fiksētās vietējās balss

20telefonijas pakalpojumi, datu un elektronisko ziņojumu pārraides

21pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, interneta piekļuves

22pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi,

23mobilo balss telefonijas pakalpojumi.

24SIA "ALĪNA" ir tieša izšķiroša

25ietekme SIA "AKVAPARKS", SIA "LATTELENET". BALTKOM ir tieša

26izšķiroša ietekme A/S "TV LATVIJA" un SIA "TV 24". Konkurences

27likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš uzskaitītas

28komercsabiedrības uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku.

29ALDEMS vienīgais dalībnieks ir A/S

30"Balticom". ALDEMS darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās

31darbības klasifikācijas ir telesakari (64.2), ar datu bāzi

32sais­tītās darbības (72.4).

33Saskaņā ar 2005.gada 10.aprīlī

34izsniegto Regulatora licenci ALDEMS ir tiesīgs sniegt šādus

35elektronisko sakaru pakalpojumus: interneta piekļuves pakalpojumi

36Jelgavā un Jelgavas rajonā.

37A/S "Balticom" ir tieša izšķiroša

38ietekme SIA "BALTINET DATA", SIA "MFL Serviss", SIA "PROMAKS",

39SIA "SV-Nets", SIA "ERUM", SIA "THE SYSTEMS", SIA "ZEMGALES

40TĪKLI". Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas

41iepriekš uzskaitītas komercsabiedrības uzskatāmas par vienu

42tirgus dalībnieku.

1Apvienošanās paredzēta, BALTKOM

2iegādājoties 100% ALDEMS kapitāla daļu no A/S "Balticom", saskaņā

3ar 27.07.2007. starp BALTKOM un A/S "Balticom" noslēgto

4priekšlīgumu.

5Pēc 100% ALDEMS kapitāla daļu

6iegādes sabiedrības īpašuma un lietojuma tiesības saglabās

7ALDEMS. Savukārt kontroles struktūra tiek noteikta atbilstoši

8Komerclikuma tiesību sadalījumam starp ALDEMS valdi un

9BALTKOM.

10Konkurences likuma 15.panta pirmās

11daļas 3.punktā ir noteikts, ka tirgus dalībnieku apvienošanās ir

12"(..) tāds stāvoklis, kad (..) viens vai vairāki tirgus

13dalībnieki iegūst (..) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār

14citu tirgus dalībnieku (..)".

15Līdz ar to iepriekš minētais

16darījums uzskatāms par tirgus dalībnieku apvienošanos Konkurences

17likuma 15.panta pir­mās daļas 3.punkta izpratnē.

1Konkurences likuma 15.panta

2otrajā daļā noteikts, ka "Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši

3apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem,

4pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu

5saskaņā ar šā likuma 16. pantu, ja pastāv viens no šādiem

6nosacījumiem:

71) apvienošanās dalībnieku

8kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks

9kā 25 miljoni latu;

102) apvienošanā iesaistīto tirgus

11dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40

12procentus."

13Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

14informāciju apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums, kas

15aprēķināts, ņemot vērā Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu

16Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par

17tirgus dalībnieku apvienošanos" IV sadaļu "Apgrozījuma

18aprēķināšana", 2006.gadā nav bijis lielāks par 25 miljoniem latu.

19Līdz ar to neizpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas

201.punktā paredzētais kritērijs.

21Vienlaikus Ziņojuma iesniedzējs

22norāda, ka BALTKOM varētu atrasties dominējošā stāvoklī

23kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Jelgavas pilsētā, un tā tirgus

24daļa pārsniedz 40% (*). Ņemot vērā iespējamību, ka dominance

25vienā konkrētajā tirgū var veicināt tirgus varu citā konkrētajā

26tirgū, kā arī pamatojoties uz Konkurences likuma 15.panta otrās

27daļas 2.punktu, BALTKOM iesniedza Ziņojumu Konkurences

28padomei.

29Līdz ar to minētās apvienošanās

30sakarā izpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 2.punktā

31paredzētais kritērijs un plānotās apvienošanās dalībniekiem bija

32jāiesniedz ziņojums Konkurences padomei.

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus, nomāto līniju pakalpojumu tirgus.

7Savukārt konkrētos preču tirgus, kuros darbojas ALDEMS, varētu

8definēt kā interneta piekļuves pakalpojumu tirgus.

94.1. Televīzijas un skaņas

10izplatīšanas pakalpojuma tirgus

11Radio un televīzijas likuma

122.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

13pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

14tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

15programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

16raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

17veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

18standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

19(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

20Saskaņā ar Konkurences padomes

21rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

22tehnoloģijas:

231) pārraide ar kabeļtīkla

24palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

252) pārraide ar individuālo

26mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

27palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

283) pārraide ar virszemes digitālās

29ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

30televīzijas pakalpojumi);

314) pārraide ar satelīta signālu

32uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

33(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

34Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

35varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

36pakalpojumu tirgū Jelgavas pilsētā. Tā tirgus daļa (kopā ar

37DVB-T) 2006.gadā gan pēc abonentu skaita (*), gan pēc apgrozījuma

38(*) bija lielāka par 40%.

39Kabeļtelevīzija (..) ir

40elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

41vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

42divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

43līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

44(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

45Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

46nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

47ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

48sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

49sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

50dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

51(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

52nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

53iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

54Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

55pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

56pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

57Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

58(kabeļu modemu tehnoloģija). Apa­ratūra interaktīvas datu

59pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

60parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

61šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

62un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

63operatori.

64No pieprasījuma puses

65kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

66(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

67sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

68kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

69padomes lēmumos1 nostiprināto praksi, par konkrēto

70ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

71teritorija.

72Faktiski konkurence

73kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

74tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

75jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

76izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

77operatoriem.

78Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

79informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

80sniegšanas tirgu Jelgavas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

81sakaru tīklus. ALDEMS nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

82pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas

83pakalpojumus Jelgavas pilsētā.

84Ziņojuma iesniedzējs atsevišķi

85norāda, ka "ALDEMS elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams

86interneta un datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu

87elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā

88kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai".

89Saskaņā ar Ziņojuma iesniedzēja

90papildus sniegto informāciju (27.08.2007. vēstule Nr.772)

91"kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai ALDEMS elektronisko

92sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko īpatnību dēļ. Tīkls ir

93būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas ierobežo tā caurlaides spēju

94līdz 100 MHz, taču TV signālu pārraides ir nepieciešams frekvenču

95diapazons līdz 855 MHz. Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas

96pakalpojumus, elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no

97jauna, pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas".

98Līdz ar to var secināt, ka

99apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

100pakalpojumu sniegšanas tirgus Jelgavas pilsētā.

1014.2. Balss telefonijas pakalpojuma

102tirgus

103Balss telefonijas pakalpojums ir

104publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

105signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

106tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

107galaiekārtām reālā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

108sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

109sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

110elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

111elektronisko sakaru tīklā.

112Līdz šim, vērtējot balss

113telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

114sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

115aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

116Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

117pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

118Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

119Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

120definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

121Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

122visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

123BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

124kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

125mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

126vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā un

127Salaspilī, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu.

128Starptautisko balss telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina

129abonentiem savā elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot

130starpsavienojuma līgumus ar elektronisko sakaru operatoriem SIA

131"LATTELENET", SIA "Latvijas Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga

132piekļuve starptautiskajiem elektronisko sakaru tīkliem.

133BALTKOM nesniedz balss telefonijas

134pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

135saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

136numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

137telefonu tīklu numuriem.

138Ziņojumā ir norādīts, ka ALDEMS

139nav reģistrējis Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

140sniedzējs un balss telefoniju pakalpojumus nesniedz.

141Līdz ar to var secināt, ka

142apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

143pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1444.3. Nomāto līniju pakalpojuma

145tirgus

146Nomātās līnijas ir sakaru tirgus

147pamat­elementi, ko izmanto tīkla operatori un pakalpojumu

148sniedzēji kā pamata pārvaldes infrastruktūru, uz kuras bāzes tiek

149veidoti to pakalpojumi, bet komerclietotāji - kā līdzekli, lai

150savienotu to atrašanās vietas visā pasaulē, pārvadot iekšējo

151balss un datu pārraides plūsmu. Interneta pakalpojuma sniedzēji

152izmanto nomāto līniju pakalpojumus, lai savienotos ar pasaules

153internetu gan platjoslas, gan šaurjoslas

154piekļuvei3.

155Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

156informāciju BALTKOM un ALDEMS nesniedz un neplāno sniegt nomāto

157līniju pakalpojumus.

158Līdz ar to var secināt, ka

159apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts nomāto līniju pakalpojuma

160tirgus.

1614.4. Interneta piekļuves

162pakalpojuma sniegšanas tirgus

163Publiskie interneta piekļuves

164pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

165"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

166saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

167kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

168un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

169u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

170pārraides tīklā.

171Saskaņā ar Elektronisko sakaru

172likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

173nodrošināti:

174- fiksētos elektronisko sakaru

175tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot

176internetu);

177- mobilo zemes elektronisko sakaru

178tīklos;

179- tīklos, kurus izmanto radio un

180televīzijas signāla izplatīšanai;

181- kabeļtelevīzijas un kabeļradio

182tīklos;

183- elektrības kabeļu sistēmās,

184ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

185Interneta piekļuves sniedzējs ir

186firma vai organizācija, kas klientiem nodrošina piekļuvi tīklam

187Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti iegādājas

188pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi ar

189internetu, un pārdod tālāklietotājiem atsevišķas frekvenču

190joslas.

191Internets ir pasaules lielākais

192intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos,

193nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības

194iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas,

195interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir

196jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja

197klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi

198viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

199Interneta vietējās piekļuves

200pakalpojumus galalietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

201tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

202ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

203pakalpojuma sniedzējiem.

204Interneta piekļuves pakalpojumu

205sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

206vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, ALDEMS, kā arī

207BALTKOM saistītais uzņēmums SIA "LATTELENET" darbojas

208mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi tiek

209sniegti galalietotājiem.

210Interneta starptautiskās piekļuves

211pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

212u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

213pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

214lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

215un ALDEMS tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

216pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

217pakalpojumus, kuri to nodrošina.

218BALTKOM sniedz vietējās interneta

219piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

220izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. Citās Latvijas

221pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves pakalpojumus

222nesniedz.

223ALDEMS interneta piekļuves

224pakalpojumus sniedz tikai Jelgavas pilsētas teritorijā,

225izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu.

2264.5. Publisko datu un elektronisko

227ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

228Publisko datu un elektronisko

229ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

230sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

231maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

232publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

233televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

234elektronisko sakaru tīklos".

235Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

236pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

237elektronisko sakaru tīklus. Citās Latvijas pilsētās un rajonos

238BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

239Ziņojumā ir norādīts, ka ALDEMS

240elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams datu pārraides

241pakalpojumu sniegšanai.

242Ņemot vērā iepriekšminēto,

243Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

244ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

245publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

246tirgus.

1Saskaņā ar Konkurences likuma

21.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,

3kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

45.1. Konkrētās preces tirgus

5Konkurences likuma 1.panta

65.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

7tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

8noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

9pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

10un lietošanas īpašības.

11Galvenais faktors, kas jāņem vērā,

12nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju viedoklis

13par preču aizstājamību. Elektronisko sakaru pakalpojumi -

14interneta piekļuves pakalpojumi, publisko datu un elektronisko

15ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi,

16fiksētās telefonijas pakalpojumi, televīzijas un skaņas

17izplatīšanas pakalpojumi, mobilās telefonijas pakalpojumi u.c. -

18pēc to raksturojošām īpašībām un pielietojuma iespējām nav

19savstarpēji aizvietojami no pieprasījuma (apmierina dažādas

20patērētāja vajadzības) un piedāvājuma puses. Līdz ar to iepriekš

21uzskaitītie elektronisko sakaru pakalpojumi veido atsevišķus

22konkrētās preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta

23izpratnē.

24Saskaņā ar Internet Access

25Services (interneta piekļuves pakalpojumi) definējumu

26ārvalstu interneta resursus nav iespējams atdalīt no vietējiem

27interneta resursiem. Ņemot vērā minēto, kā arī Konkurences

28padomes lēmumos nostiprināto praksi4, Konkurences

29padome uzskata, ka šajā lietā konkrētās preces tirgus ir

30interneta piekļuves pakalpojumu tirgus.

31Ņemot vērā to, ka BALTKOM un

32ALDEMS elektronisko sakaru tīklus iespējams izmantot ne tikai

33interneta piekļuves pakalpojuma nodrošināšanai, bet arī publisko

34datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

35nodrošināšanai, otrais iespējami ietekmētais konkrētās preces

36tirgus ir publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides

37pakalpojumu tirgus (turpmāk tekstā - datu pārraides pakalpojuma

38tirgus).

39Strikti nošķirt datu pārraides

40pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem ir grūti. Datu

41pārraides gadījumā tiek slēgts līgums ar klientu (parasti tie ir

42lielie vai vidēji uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu

43pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network.

44"Virtuālais privātais tīkls (turpmāk tekstā - VPT) ir publiska

45datoru tīkla mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas,

46izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu tīklu

47Internet. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un citus drošības

48pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta tikai

49autorizētiem lietotājiem un neviens cits datus nevarētu pārķert."

50Par papildu samaksu klients var saņemt piekļuves iespējas

51interneta pakalpojumam. Interneta piekļuves pakalpojumu parasti

52izmanto nelielie klienti un privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka

53klienti nevar saņemt arī datu pārraides pakalpojumus (uzstādot

54paši attiecīgu iekārtu starp datu pārraides punktiem). Pēc

55iepriekš minētā un VPT definīcijas tehniski nav iespējams

56norobežot šos abus pakalpojumus5.

57Līdz ar to Konkurences padome šīs

58lietas ietvaros izskatīs interneta piekļuves un datu pārraides

59pakalpojuma tirgu, nenodalot tos.

605.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

61tirgus

62Konkurences likuma 1.panta

633.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

64ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

65preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

66un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

67Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

68teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt

69konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar

70iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus

71papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās

72preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem

73nosacījumiem.

74Ziņojuma iesniedzējs kā konkrēto

75ģeogrāfisko tirgu ir norādījis Latvijas Republiku.

76Apvienošanās dalībnieki savā

7727.08.2007. vēstulē Nr.772 norāda, ka Jelgavas pilsētas

78teritorijā konkurences apstākļi būtiski neatšķiras no citām

79vietām Latvijā. Jelgavā darbojas viens dominējošais operators SIA

80"Lattelecom" un liels daudzums komersantu ar tirgus daļām, kas

81nepārsniedz 5% katram tirgus dalībniekam. Pēc Latvijas Interneta

82asociācijas rīcībā esošās informācijas (28.08.2007. vēstule

83Nr.01-08/2007) nepastāv būtiskas barjeras ienākšanai interneta

84piekļuves un datu pārraides pakalpojumu tirgū Jelgavas pilsētā,

85kā arī nepastāv atšķirīgi konkurences apstākļi nekā citur

86Latvijā.

87Taču, ņemot vērā to, ka ALDEMS

88sniedz interneta piekļuves pakalpojumu tikai Jelgavas pilsētas

89robežās, Konkurences padome uzskata, ka šīs lietas ietvaros

90konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Jelgavas pilsētas

91teritorija.

925.3. Konkrētais tirgus

93Saskaņā ar Konkurences likuma

941.panta 4.punktu konkrētais tirgus nosakāms kā interneta

95piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgus Jelgavas pilsētas

96teritorijā.

1Konkurences apstākļi konkrētajā

2tirgū un apvienošanās darījuma ietekme uz tiem

3Elektronisko sakaru līmeņa

4attīstība un tirgus situācija nosaka interneta pieslēgumu

5tehniskās iespējas un tarifu dažādību, piedāvājot klientiem

6lielāku pakalpojumu izvēli. Pateicoties elektronisko sakaru

7attīstībai, lietotājiem ir pieejami visdažādākie tehnoloģiskie

8risinājumi interneta pieslēgumu jomā.

9Latvijā ir izplatīti visi Eiropā

10pieejamie tehnoloģiju un interneta pieslēgumu veidi: sākot no

11iezvanpieejas līdz optiskajiem pieslēgumiem. Uz 2007.gada

1221.martu elektronisko sakaru nozarē bija reģistrēti 469

13elektronisko sakaru komersanti, 402 no tiem sniedz publiskā

14interneta piekļuves pakalpojumus. Saskaņā ar Ziņojumam pievienotā

15pētījuma datiem Latvijā strauji pieaug to cilvēku skaits, kas

16internetu lieto mājās. Rezultāti rāda, ka gandrīz visiem

17interneta lietotājiem Latvijā šobrīd ir mājas datori (90%). No

18tiem 92% ir arī mājas interneta pieslēgums. Jaunākie pētījuma

19rezultāti parāda tendenci, ka arvien samazinās interneta

20lietotāju īpatsvara starpība starp Rīgu un pārējām Latvijas

21pilsētām. Par to, ka interneta patērēšana Latvijas pilsētās un

22Rīgā izlīdzinās, liecina arī interneta pieslēgumu pieejamība

23mājās. Iepriekš minētie dati liecina, ka ar katru gadu interneta

24piekļuves pakalpojumus sāk lietot arvien vairāk Latvijas

25iedzīvotāju, tādējādi var secināt, ka paaugstinās pieprasījums

26pēc minētā pakalpojuma.

27Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

28informāciju par lielākiem interneta piekļuves un datu pārraides

29pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir uzskatāmas šādas

30komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", A/S "Balticom", SIA "Baltkom

31TV SIA", SIA "MiTs", SIA "Izzi" u.c. Iepriekš minēto

32komercsabiedrību tirgus daļas ir atspoguļotas sekojošās

33tabulās:

34Tabula Nr.1

35Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

36pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita

37(Latvijas Republika)

38Operators

392004.gads

402005.gads

412006.gads

42Abonentu

43skaits

44Tirgus

45daļa

46Abonentu

47skaits

48Tirgus

49daļa

50Abonentu

51skaits

52Tirgus

53daļa

54Lattelecom

55(*)

56(*)

57(*)

58(*)

59(*)

60(*)

61<40%

62<30%

63<30%

64Balticom

65A/S

66(*)

67(*)

68(*)

69(*)

70(*)

71(*)

72<5%

73<5%

74<5%

75Baltkom

76(*)

77(*)

78(*)

79(*)

80(*)

81(*)

82<5%

83<5%

84<5%

85Aldems

86(*)

87(*)

88(*)

89(*)

90(*)

91(*)

92<5%

93<5%

94<5%

95MiTs

96(*)

97(*)

98(*)

99(*)

100(*)

101<5%

102<5%

103<5%

104Izzi

105(*)

106(*)

107(*)

108(*)

109(*)

110(*)

111<5%

112<5%

113<5%

114ProNets

115(*)

116(*)

117(*)

118(*)

119(*)

120(*)

121<5%

122<5%

123<5%

124Citi

125operatori Rīgā kopā

126(*)

127(*)

128(*)

129(*)

130(*)

131(*)

132<20%

133<20%

134<20%

135Citi

136operatori reģionos kopā

137(*)

138(*)

139(*)

140(*)

141(*)

142(*)

143<50%

144<50%

145<50%

146Kopā

147(*)

148100%

149(*)

150100%

151(*)

152100%

153Tabula Nr.2 Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko

154ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma, Ls

155(Latvijas Republika)

156Operators

1572004.gads

1582005.gads

1592006.gads

160Apgrozījums, Ls

161Tirgus

162daļa

163Apgrozījums, Ls

164Tirgus

165daļa

166Apgrozījums, Ls

167Tirgus

168daļa

169Lattelecom

170(*)

171(*)

172(*)

173(*)

174(*)

175(*)

176<80%

177<60%

178<60%

179Balticom

180A/S

181(*)

182(*)

183(*)

184(*)

185(*)

186(*)

187<5%

188<5%

189<5%

190Baltkom

191(*)

192(*)

193(*)

194(*)

195(*)

196(*)

197<5%

198<5%

199<5%

200Aldems

201(*)

202(*)

203(*)

204(*)

205(*)

206(*)

207<5%

208<5%

209<5%

210MiTs

211(*)

212(*)

213(*)

214(*)

215(*)

216(*)

217<5%

218<5%

219<5%

220Izzi

221(*)

222(*)

223(*)

224(*)

225(*)

226(*)

227<5%

228<5%

229<5%

230ProNets

231(*)

232(*)

233(*)

234(*)

235(*)

236(*)

237<5%

238<5%

239<5%

240Citi

241operatori Rīgā kopā

242(*)

243(*)

244(*)

245(*)

246(*)

247(*)

248<5%

249<10%

250<10%

251Citi

252operatori reģionos kopā

253(*)

254(*)

255(*)

256(*)

257(*)

258(*)

259<20%

260<30%

261<30%

262Kopā

263(*)

264100%

265(*)

266100%

267(*)

268100%

269Tabulā Nr.1 un Tabulā Nr.2

270atspoguļotie dati liecina par to, ka BALTKOM tirgus daļa

271interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgū Latvijā

272pēc apvienošanās nepārsniegs 5%.

273Taču, ņemot vērā to, ka šīs lietas

274ietvaros tiek vērtēts interneta piekļuves un datu pārraides

275pakalpojumu tirgus Jelgavas pilsētas teritorijā, Konkurences

276padome pieprasīja no apvienošanās dalībniekiem un no Latvijas

277Interneta asociācijas papildu informāciju par situāciju

278konkrētajā tirgū.

279Latvijas Interneta asociācija

280norādījusi, ka "Jelgavas pilsētā pastāv liela konkurence

281interneta pakalpojumu un datu pārraides tirgū, kas ir pozitīvs

282rādītājs, kā rezultātā iedzīvotājiem ir iespēja saņemt sev

283nepieciešamo pakalpojumu par zemāku cenu, nezaudējot kvalitāti"

284(28.08.2007. vēstule Nr.01-08/2007).

285Pēc Ziņojuma iesniedzēja papildus

286sniegtās informācijas Jelgavas pilsētā interneta piekļuves un

287datu pārraides pakalpojumu tirgū strādā SIA "Lattelecom", SIA

288"Aldems", SIA "Multitone Balt", SIA "Forts A", SIA "ASDFG", SIA

289"ILVA Ltd.", SIA "Junik". Iepriekš minēto komercsabiedrību tirgus

290daļas ir atspoguļotas sekojošās tabulās:

291Tabula Nr.3

292Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

293pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc privāto abonentu skaita

294(Jelgavas pilsēta)

295Operators

2962004.gads

2972005.gads

2982006.gads

299Abonentu

300skaits

301Tirgus

302daļa

303Abonentu

304skaits

305Tirgus

306daļa

307Abonentu

308skaits

309Tirgus

310daļa

311Lattelecom

312(*)

313(*)

314(*)

315(*)

316(*)

317(*)

318<70%

319<70%

320<70%

321Aldems

322(*)

323(*)

324(*)

325(*)

326(*)

327(*)

328<20%

329<20%

330<20%

331Multitone

332Balt

333(*)

334(*)

335(*)

336(*)

337(*)

338(*)

339<10%

340<10%

341<10%

342Forts A

343(*)

344(*)

345(*)

346(*)

347(*)

348(*)

349<5%

350<5%

351<10%

352ASDFG

353(*)

354(*)

355(*)

356(*)

357(*)

358(*)

359<5%

360<5%

361<10%

362ILVA

363Ltd.

364(*)

365(*)

366(*)

367(*)

368(*)

369(*)

370<5%

371<5%

372<5%

373Junik

374(*)

375(*)

376(*)

377(*)

378(*)

379(*)

380<5%

381<5%

382<5%

383Kopā

384(*)

385100%

386(*)

387100%

388(*)

389100%

390Tabula Nr.4

391Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

392pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma no privātiem

393klientiem, Ls (Jelgavas pilsēta)

394Operators

3952004.gads

3962005.gads

3972006.gads

398Apgrozījums, Ls

399Tirgus

400daļa

401Apgrozījums, Ls

402Tirgus

403daļa

404Apgrozījums, Ls

405Tirgus

406daļa

407Lattelecom

408(*)

409(*)

410(*)

411(*)

412(*)

413(*)

414<95%

415<90%

416<90%

417Aldems

418(*)

419(*)

420(*)

421(*)

422(*)

423(*)

424<5%

425<5%

426<5%

427Multitone

428Balt

429(*)

430(*)

431(*)

432(*)

433(*)

434(*)

435<5%

436<5%

437<5%

438Forts A

439(*)

440(*)

441(*)

442(*)

443(*)

444(*)

445<5%

446<5%

447<5%

448ASDFG

449(*)

450(*)

451(*)

452(*)

453(*)

454(*)

455<5%

456<5%

457<5%

458ILVA

459Ltd.

460(*)

461(*)

462(*)

463(*)

464(*)

465(*)

466<5%

467<5%

468<5%

469Junik

470(*)

471(*)

472(*)

473(*)

474(*)

475(*)

476<5%

477<5%

478<5%

479Kopā

480(*)

481100%

482(*)

483100%

484(*)

485100%

486Konkurences padome konstatēja, ka

487Jelgavas pilsētas robežās situācija interneta piekļuves un datu

488pārraides tirgū būtiski neatšķiras no situācijas Latvijas

489Republikā kopumā. Par dominējošo interneta piekļuves un datu

490pārraides pakalpojumu tirgus dalībnieku Jelgavā atzīstams SIA

491"Lattelecom", kura tirgus daļa 2006.gada pēc apgrozījuma bija

492mazāka par 90%. Savukārt ALDEMS tirgus daļa 2006.gadā pēc

493apgrozījuma bija mazāka par 5%. Ņemot vērā pārējo interneta

494piekļuves un datu pārraides pakalpojuma sniedzēju tirgus daļas

495attiecīgajā tirgū, secināms, ka ir grūti konkurēt ar tādu

496elektronisko sakaru pakalpojumu komersantu kā SIA

497"Lattelecom".

498Pēc Latvijas Interneta asociācijas

499sniegtās informācijas papildus iepriekš nosauktajiem komersantiem

500Jelgavas pilsētā darbojas SIA "BAS Grupa", SIA "DT

501Komunikācijas", SIA "IT Komunikācijas", SIA "LATNET Serviss", VAS

502"Latvenergo telekomunikācijas", SIA "SL.Net", SIA "Telecentrs",

503A/S "Telekom Baltija", A/S "Valsts informācijas tīkla aģentūra".

504Tāpat Jelgavas teritorijā darbojas arī SIA "Datorcentrs" un SIA

505"Telia Latvija", kuras orientējas uz pakalpojumu sniegšanu

506juridiskām personām.

507Apvienošanās dalībnieki norāda

508(27.08.2007. vēstule Nr.772), ka "interneta tirgus attīstība

509Jelgavas pilsētas teritorijā būs līdzīga kā visā Latvijā kopumā.

510Kopējais interneta abonentu skaits līdz 2009.gada beigām Jelgavā

511pieaugs līdz 13,5 tūkstošiem. Proporcionāli abonentu skaits starp

512pakalpojumu sniedzējiem nemainīsies".

513Konkrētajā tirgū pastāv šādas

514ienākšanas barjeras: 1) tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas

515sasniedzis tāda mēroga ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu

516elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu,

517ko patērētājiem ir izdevīgāk abonēt kopā ar interneta piekļuves

518pakalpojumiem (Lattelecom grupas apgrozījums 2006.finanšu gadā

519Latvijā bijis LVL 143 712 0006); 2) izmaksas

520infrastruktūras izbūvei; 3) pieeja vietējai elektronisko sakaru

521infrastruktūrai (SIA "Lattelecom" kabeļu kanalizācijas īpašuma

522tiesības); 4) administratīvās barjeras (alternatīvās elektronisko

523sakaru infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāku valsts

524institūciju saskaņojumi un atļaujas).

525Konkurences padome secina, ka

526apvienošanās rezultātā neradīsies papildu barjeras ienākšanai

527konkrētajā tirgū. Apvienošanās sekmēs efektīvāko konkurenci

528konkrētajos tirgos, jo tādējādi tiks veicināta dominējošā

529uzņēmuma SIA "Lattelecom" konkurenta konkurētspēja.

530Ņemot vērā iepriekš minēto,

531Konkurences padome uzskata, ka BALTKOM un ALDEMS apvienošanās

532darījuma rezultātā situācija interneta piekļuves un datu

533pārraides pakalpojuma tirgū Jelgavas pilsētā būtiski nemainīsies,

534tāpat neradīsies BALTKOM dominējošais stāvoklis, kā arī nenotiks

535konkurences būtiska samazināšanās.

536Konkurences likuma 16.panta trešā

537daļa nosaka, ka Konkurences padome ar lēmumu aizliedz

538apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais

539stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā

540konkrētajā tirgū. Konkurences likuma 16.panta ceturtā daļa

541nosaka, ka, ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa

542šā panta trešajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem

543lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

544Saskaņā ar lietas izpētes gaitā

545secināto Konkurences padome konstatē, ka neizpildās Konkurences

546likuma 16.panta trešajā daļā minētās pazīmes un apvienošanās

547saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta ceturto daļu ir

548atļaujama.

549Ņemot vērā iepriekš minēto un

550pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu,

55115.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 2.punktu, 16.panta

552pirmo un ceturto daļu, Konkurences padome

553nolēma:

554atļaut SIA "Baltkom TV SIA" un SIA

555"Aldems" apvienošanos, kas paredzēta, SIA "Baltkom TV SIA"

556iegūstot izšķirošu ietekmi SIA "Aldems".

557Saskaņā ar Konkurences likuma

5588.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt

559Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

560stāšanās dienas.

561(*) -

562ierobežotas pieejamības informācija

5631 Konkurences padomes

56420.02.2004. lēmums Nr.16 lietā Nr.712/03/05/10 Par SIA "Baltkom

565TV SIA" 04.11.2003. iesniegumu "Par tirgus dalībnieku

566apvienošanos"; Konkurences padomes 23.09.2005. lēmums Nr.47 lietā

567Nr.463/05/10/2 Par SIA "Baltkom TV SIA" 20.05.2005. ziņojumu "Par

568tirgus dalībnieku apvienošanos".

5692 Konkurences padomes

57030.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr.497/05/10/3 Par SIA

571"Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

572apvienošanos"; Konkurences padomes 20.04.2006. lēmums Nr.34 lietā

573"Par SIA "Jūlija O" 13.03.2006. iesniegumu

574Nr.06/03-13/190-159".

5753 Komisijas ieteikums

576par nomāto līniju nodrošināšanu Eiropas Savienībā. Skat.

577Internetā:

578http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/doc/info_centre/recomm_guidelines/leased_lines/expl_memo_lv.pdf

579(uz 27.08.2007.)

5804 Konkurences padomes

58130.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr.497/05/10/3 Par SIA

582"Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

583apvienošanos"; Konkurences padomes 20.04.2006. lēmums Nr.34 lietā

584"Par SIA "Jūlija O" 13.03.2006. iesniegumu

585Nr.06/03-13/190-159".

5865 Konkurences padomes

58730.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr.497/05/10/3 Par SIA

588"Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

589apvienošanos".

5906 SIA "Lattelecom"

591peļņa. Skat. internetā:

592http://www.lattelecom.technology.lv/category.asp?catID=1646&ID=17017

593(uz 24.08.2007.)

594Konkurences padomes priekšsēdētāja

595I.Jaunzeme