4. pants

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,

7kurā darbojas PROMAKS, varētu definēt kā interneta piekļuves un

8datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus.

94.1. Televīzijas un skaņas

10izplatīšanas pakalpojuma tirgus

11Radio un televīzijas likuma

122.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

13pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

14tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

15programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

16raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

17veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

18standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

19(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

20Saskaņā ar Konkurences padomes

21rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

22tehnoloģijas:

231) pārraide ar kabeļtīkla

24palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

252) pārraide ar individuālo

26mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

27palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

283) pārraide ar virszemes digitālās

29ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

30televīzijas pakalpojumi);

314) pārraide ar satelīta signālu

32uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

33(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

34Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

35varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

36pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc

37apgrozījuma bija lielāka par 40% (*).

38Kabeļtelevīzija (..) ir

39elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

40vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

41divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

42līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

43(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

44Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

45nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

46ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

47sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

48sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

49dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

50(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

51nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

52iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

53Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

54pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

55pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

56Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

57(kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu

58pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

59parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

60šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

61un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

62operatori.

63No pieprasījuma puses

64kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

65(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

66sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

67kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

68padomes lēmumos1 nostiprināto praksi, par konkrēto

69ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

70teritorija.

71Faktiski konkurence

72kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

73tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

74jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

75izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

76operatoriem.

77Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

78informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

79sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

80sakaru tīklus. PROMAKS nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

81pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas

82pakalpojumus Rīgas pilsētā.

83Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

84"PROMAKS elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta un

85datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu elektronisko

86sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā kabeļtelevīzijas

87pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai

88PROMAKS elektronisko sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko

89īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas

90ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100 MHz, taču TV signālu

91pārraidei ir nepieciešams frekvenču diapazons līdz 855 MHz.

92Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas pakalpojumus,

93elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no jauna,

94pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

95Līdz ar to var secināt, ka

96apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

97pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

984.2. Balss telefonijas pakalpojuma

99tirgus

100Balss telefonijas pakalpojums ir

101publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

102signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

103tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

104galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

105sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

106sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

107elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

108elektronisko sakaru tīklā.

109Līdz šim vērtējot balss

110telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

111sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

112aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

113Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

114pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

115Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

116Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

117definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

118Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

119visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

120BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

121kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

122mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

123vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,

124izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss

125telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

126elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

127elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

128Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

129elektronisko sakaru tīkliem.

130BALTKOM nesniedz balss telefonijas

131pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

132saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

133numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

134telefonu tīklu numuriem.

135Ziņojumā ir norādīts, ka PROMAKS

136nav reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

137sniedzējs un balss telefoniju pakalpojumus nesniedz.

138Līdz ar to var secināt, ka

139apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

140pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1414.3. Interneta piekļuves

142pakalpojuma sniegšanas tirgus

143Publiskie interneta piekļuves

144pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

145"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

146saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

147kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

148un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

149u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

150pārraides tīklā.

151Saskaņā ar Elektronisko sakaru

152likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

153nodrošināti:

154- satelītu tīklos un fiksētos

155elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

156ieskaitot internetu);

157- mobilo zemes elektronisko sakaru

158tīklos;

159- tīklos, kurus izmanto radio un

160televīzijas signāla izplatīšanai;

161- kabeļtelevīzijas un kabeļradio

162tīklos;

163- elektrības kabeļu sistēmās,

164ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

165Interneta piekļuves sniedzējs ir

166komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

167piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

168iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

169ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

170joslas.

171Internets ir pasaules lielākais

172intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos,

173nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības

174iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas,

175interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir

176jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja

177klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi

178viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

179Interneta vietējās piekļuves

180pakalpojumus galalietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

181tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

182ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

183pakalpojuma sniedzējiem.

184Interneta piekļuves pakalpojumu

185sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

186vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, PROMAKS, kā arī

187BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "LATTELENET" un SIA "Aldems"

188darbojas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi

189tiek sniegti galalietotājiem.

190Interneta starptautiskās piekļuves

191pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

192u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

193pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

194lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

195un PROMAKS tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

196pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

197pakalpojumus, kuri to nodrošina.

198BALTKOM sniedz vietējās interneta

199piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

200izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais

201uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

202Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās

203Latvijas pilsētās un rajonos BALT­KOM interneta piekļuves

204pakalpojumus nesniedz.

205PROMAKS interneta piekļuves

206pakalpojumus sniedz tikai Rīgas pilsētas teritorijā, izmantojot

207savu elektronisko sakaru tīklu.

2084.4. Publisko datu un elektronisko

209ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

210Publisko datu un elektronisko

211ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

212sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

213maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

214publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

215televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

216elektronisko sakaru tīklos".

217Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

218pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

219elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

220"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot

221savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un

222rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

223PROMAKS publisko datu un

224elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Rīgas

225pilsētas teritorijā, izmantojot savu elektronisko sakaru

226tīklu.

227Ņemot vērā iepriekš minēto,

228Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

229ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

230publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

231tirgus.