Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.2233/07/10/15 Par SIA "Baltkom TV SIA" un SIA "Promaks" apvienošanos

1BALTKOM dalībnieki ir SIA

2"ALĪNA" ar 99,92% no pamatkapitāla un VAS "Latvijas Valsts radio

3un televīzijas centrs" ar 0,08% no pamatkapitāla.

4BALTKOM darbības veidi pēc

5Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas un saskaņā ar

6sabiedrības statūtiem ir telesakari (64.2), radio un televīzijas

7darbība (92.2), ar kino un video saistītās darbības (92.1),

8inženiersistēmu montāža (45.3), ierakstu reprodukcija (22.3),

9individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un

10iekārtu remonts (52.7), pārējo mašīnu un iekārtu iznomāšana

11(71.3), datu apstrāde(72.3), ar datu bāzi saistītās darbības

12(72.4), tirgus un sabiedriskās domas izpēte (74.13), konsultēšana

13komercdarbībā un vadībzinībā (74.14), pārējo pakalpojumu

14sniegšana (93.0), citi Latvijas likumdošanā atļautie darbības

15veidi pēc NACE klasifikatora.

16Saskaņā ar 2005.gada 15.novembrī

17izsniegto Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk

18tekstā - Regulators) licenci BALTKOM ir tiesīgs sniegt šādus

19elektronisko sakaru pakalpojumus: fiksētās vietējās balss

20telefonijas pakalpojumi, datu un elektronisko ziņojumu pārraides

21pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, interneta piekļuves

22pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi,

23mobilo balss telefonijas pakalpojumi.

24SIA "ALĪNA" ir tieša izšķiroša

25ietekme SIA "AKVAPARKS", SIA "LATTELENET". BALTKOM ir tieša

26izšķiroša ietekme a/s "TV LATVIJA", SIA "TV 24", SIA "Aldems".

27Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš

28uzskaitītās komercsabiedrības uzskatāmas par vienu tirgus

29dalībnieku.

30PROMAKS vienīgais dalībnieks ir

31a/s "Balticom". PROMAKS darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās

32darbības klasifikācijas ir telesakari (64.2).

33Saskaņā ar 2005.gada 13.oktobrī

34izsniegto Regulatora licenci PROMAKS ir tiesīgs sniegt šādus

35elektronisko sakaru pakalpojumus: nomāto līniju pakalpojumi,

36interneta piekļuves un datu un elektronisko ziņojumu pārraides

37pakalpojumi Rīgā un Rīgas rajonā. Ziņojumā norādīts, ka PROMAKS

38nesniedz, kā arī neplāno sniegt nomāto līniju pakalpojumus.

39A/s "Balticom" ir tieša izšķiroša

40ietekme SIA "MFL Serviss", SIA "BALTINET DATA", SIA "SV-Nets",

41SIA "ERUM", SIA "THE SYSTEMS", SIA "ZEMGALES TĪKLI", SIA

42"UNINET", SIA "TEKALATS". Konkurences likuma 1.panta 9.punkta

43izpratnē visas iepriekš uzskaitītās komercsabiedrības uzskatāmas

44par vienu tirgus dalībnieku.

1Apvienošanās paredzēta, BALTKOM

2iegādājoties 100% PROMAKS kapitāla daļu no a/s "Balticom",

3saskaņā ar 17.08.2007. starp BALTKOM un a/s "Balticom" noslēgto

4priekšlīgumu.

5Pēc 100% PROMAKS kapitāla daļu

6iegādes sabiedrības īpašuma un lietojuma tiesības saglabās

7PROMAKS. Savukārt kontroles struktūra tiek noteikta atbilstoši

8Komerclikuma tiesību sadalījumam starp PROMAKS valdi un

9BALTKOM.

10Konkurences likuma 15.panta pirmās

11daļas 3.punktā ir noteikts, ka tirgus dalībnieku apvienošanās ir

12"tāds stāvoklis, kad (..) viens vai vairāki tirgus dalībnieki

13iegūst (..) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus

14dalībnieku (..)".

15Līdz ar to iepriekš minētais

16darījums uzskatāms par tirgus dalībnieku apvienošanos Konkurences

17likuma 15.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē.

1Konkurences likuma 15. panta

2otrajā daļā noteikts, ka "Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši

3apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem,

4pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu

5saskaņā ar šā likuma 16. pantu, ja pastāv viens no šādiem

6nosacījumiem:

71) apvienošanās dalībnieku

8kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks

9kā 25 miljoni latu;

102) apvienošanā iesaistīto tirgus

11dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40

12procentus."

13Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

14informāciju apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums, kas

15aprēķināts, ņemot vērā Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu

16Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par

17tirgus dalībnieku apvienošanos" IV sadaļu "Apgrozījuma

18aprēķināšana", 2006.gadā nav bijis lielāks par 25 miljoniem latu.

19Līdz ar to neizpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas

201.punktā paredzētais kritērijs.

21Vienlaicīgi Ziņojuma iesniedzējs

22norāda, ka BALTKOM varētu atrasties dominējošā stāvoklī

23kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā, un tā tirgus

24daļa pārsniedz 40% (*). Ņemot vērā iespējamību, ka dominance

25vienā konkrētajā tirgū var veicināt tirgus varu citā konkrētajā

26tirgū, kā arī pamatojoties uz Konkurences likuma 15.panta otrās

27daļas 2.punktu, BALTKOM iesniedza Ziņojumu Konkurences

28padomei.

29Konkurences padome uzskata, ka

30minētās apvienošanās sakarā izpildās Konkurences likuma 15.panta

31otrās daļas 2.punktā paredzētais kritērijs, un plānotās

32apvienošanās dalībniekiem bija jāiesniedz ziņojums Konkurences

33padomei.

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,

7kurā darbojas PROMAKS, varētu definēt kā interneta piekļuves un

8datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus.

94.1. Televīzijas un skaņas

10izplatīšanas pakalpojuma tirgus

11Radio un televīzijas likuma

122.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

13pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

14tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

15programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

16raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

17veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

18standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

19(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

20Saskaņā ar Konkurences padomes

21rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

22tehnoloģijas:

231) pārraide ar kabeļtīkla

24palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

252) pārraide ar individuālo

26mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

27palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

283) pārraide ar virszemes digitālās

29ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

30televīzijas pakalpojumi);

314) pārraide ar satelīta signālu

32uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

33(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

34Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

35varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

36pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc

37apgrozījuma bija lielāka par 40% (*).

38Kabeļtelevīzija (..) ir

39elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

40vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

41divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

42līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

43(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

44Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

45nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

46ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

47sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

48sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

49dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

50(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

51nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

52iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

53Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

54pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

55pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

56Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

57(kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu

58pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

59parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

60šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

61un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

62operatori.

63No pieprasījuma puses

64kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

65(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

66sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

67kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

68padomes lēmumos1 nostiprināto praksi, par konkrēto

69ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

70teritorija.

71Faktiski konkurence

72kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

73tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

74jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

75izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

76operatoriem.

77Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

78informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

79sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

80sakaru tīklus. PROMAKS nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

81pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt kabeļtelevīzijas

82pakalpojumus Rīgas pilsētā.

83Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

84"PROMAKS elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta un

85datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu elektronisko

86sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā kabeļtelevīzijas

87pakalpojumu sniegšanai". Kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai

88PROMAKS elektronisko sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko

89īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas

90ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100 MHz, taču TV signālu

91pārraidei ir nepieciešams frekvenču diapazons līdz 855 MHz.

92Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas pakalpojumus,

93elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no jauna,

94pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

95Līdz ar to var secināt, ka

96apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

97pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

984.2. Balss telefonijas pakalpojuma

99tirgus

100Balss telefonijas pakalpojums ir

101publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

102signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

103tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

104galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

105sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

106sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

107elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

108elektronisko sakaru tīklā.

109Līdz šim vērtējot balss

110telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

111sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

112aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

113Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

114pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

115Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

116Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

117definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

118Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

119visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

120BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

121kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

122mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

123vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,

124izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss

125telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

126elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

127elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

128Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

129elektronisko sakaru tīkliem.

130BALTKOM nesniedz balss telefonijas

131pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

132saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

133numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

134telefonu tīklu numuriem.

135Ziņojumā ir norādīts, ka PROMAKS

136nav reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

137sniedzējs un balss telefoniju pakalpojumus nesniedz.

138Līdz ar to var secināt, ka

139apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

140pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1414.3. Interneta piekļuves

142pakalpojuma sniegšanas tirgus

143Publiskie interneta piekļuves

144pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

145"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

146saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

147kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

148un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

149u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

150pārraides tīklā.

151Saskaņā ar Elektronisko sakaru

152likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

153nodrošināti:

154- satelītu tīklos un fiksētos

155elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

156ieskaitot internetu);

157- mobilo zemes elektronisko sakaru

158tīklos;

159- tīklos, kurus izmanto radio un

160televīzijas signāla izplatīšanai;

161- kabeļtelevīzijas un kabeļradio

162tīklos;

163- elektrības kabeļu sistēmās,

164ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

165Interneta piekļuves sniedzējs ir

166komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

167piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

168iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

169ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

170joslas.

171Internets ir pasaules lielākais

172intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos,

173nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības

174iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas,

175interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir

176jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja

177klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi

178viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

179Interneta vietējās piekļuves

180pakalpojumus galalietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

181tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

182ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

183pakalpojuma sniedzējiem.

184Interneta piekļuves pakalpojumu

185sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

186vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, PROMAKS, kā arī

187BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "LATTELENET" un SIA "Aldems"

188darbojas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi

189tiek sniegti galalietotājiem.

190Interneta starptautiskās piekļuves

191pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

192u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

193pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

194lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

195un PROMAKS tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

196pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

197pakalpojumus, kuri to nodrošina.

198BALTKOM sniedz vietējās interneta

199piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

200izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais

201uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

202Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās

203Latvijas pilsētās un rajonos BALT­KOM interneta piekļuves

204pakalpojumus nesniedz.

205PROMAKS interneta piekļuves

206pakalpojumus sniedz tikai Rīgas pilsētas teritorijā, izmantojot

207savu elektronisko sakaru tīklu.

2084.4. Publisko datu un elektronisko

209ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

210Publisko datu un elektronisko

211ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

212sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

213maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

214publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

215televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

216elektronisko sakaru tīklos".

217Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

218pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

219elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

220"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot

221savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un

222rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

223PROMAKS publisko datu un

224elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Rīgas

225pilsētas teritorijā, izmantojot savu elektronisko sakaru

226tīklu.

227Ņemot vērā iepriekš minēto,

228Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

229ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

230publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

231tirgus.

1Saskaņā ar Konkurences likuma

21.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,

3kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

45.1. Konkrētās preces tirgus

5Konkurences likuma 1.panta

65.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

7tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

8noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

9pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

10un lietošanas īpašības.

11Galvenais faktors, kas jāņem vērā,

12nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju viedoklis

13par preču aizstājamību. Elektronisko sakaru pakalpojumi -

14interneta piekļuves pakalpojumi, publisko datu un elektronisko

15ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi,

16fiksētās telefonijas pakalpojumi, televīzijas un skaņas

17izplatīšanas pakalpojumi, mobilās telefonijas pakalpojumi u.c. -

18pēc to raksturojošām īpašībām un pielietojuma iespējām nav

19savstarpēji aizvietojami no pieprasījuma (apmierina dažādas

20patērētāja vajadzības) un piedāvājuma puses. Līdz ar to iepriekš

21uzskaitītie elektronisko sakaru pakalpojumi veido atsevišķus

22konkrētās preces tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkta

23izpratnē.

24Saskaņā ar Internet Access

25Services (interneta piekļuves pakalpojumi) definējumu ārvalstu

26interneta resursus nav iespējams atdalīt no vietējiem interneta

27resursiem. Ņemot vērā minēto, kā arī Konkurences padomes lēmumos

28nostiprināto praksi3, Konkurences padome uzskata, ka

29šajā lietā konkrētās preces tirgus ir interneta piekļuves

30pakalpojumu tirgus.

31Ņemot vērā to, ka BALTKOM un

32PROMAKS savus elektronisko sakaru tīklus izmanto arī publisko

33datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

34nodrošināšanai, otrs ietekmētais konkrētās preces tirgus ir

35publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

36tirgus (turpmāk tekstā - datu pārraides pakalpojuma tirgus).

37Strikti nošķirt datu pārraides

38pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem ir grūti. Datu

39pārraides gadījumā tiek slēgts līgums ar klientu (parasti tie ir

40lielie vai vidēji uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu

41pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network. "Virtuālais

42privātais tīkls (turpmāk tekstā - VPT) ir publiska datoru tīkla

43mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai

44kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu tīklu Internet. Šīs sistēmas

45izmanto šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve

46tīklam būtu nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem un neviens

47cits datus nevarētu pārķert". Par papildu samaksu klients var

48saņemt piekļuves iespējas interneta pakalpojumam. Interneta

49piekļuves pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un

50privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī

51datu pārraides pakalpojumus (uzstādot paši attiecīgu iekārtu

52starp datu pārraides punktiem). Pēc iepriekš minētā un VPT

53definīcijas tehniski nav iespējams norobežot šos abus

54pakalpojumus4.

55Līdz ar to Konkurences padome šīs

56lietas ietvaros izskatīs interneta piekļuves un datu pārraides

57pakalpojuma tirgu, nenodalot tos.

585.2. Konkrētais ģeogrāfiskais

59tirgus

60Konkurences likuma 1.panta

613.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

62ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

63preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

64un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

65Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

66teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt

67konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar

68iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus

69papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās

70preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem

71nosacījumiem.

72Ziņojuma iesniedzējs kā konkrēto

73ģeogrāfisko tirgu ir norādījis Latvijas Republiku.

74Apvienošanās dalībnieki savā

7523.09.2007. vēstulē Nr.820/3 norāda, ka Rīgas pilsētas teritorijā

76konkurences apstākļi būtiski neatšķiras no citām vietām Latvijā.

77Rīgā darbojas viens dominējošais operators SIA "Lattelecom" un

78liels daudzums komersantu ar tirgus daļām, kas nepārsniedz 5%

79katram tirgus dalībniekam. Tāpat nepastāv būtiskas barjeras

80ienākšanai interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumu

81tirgū Rīgas pilsētā.

82Taču, ņemot vērā to, ka PROMAKS

83sniedz interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumus tikai

84Rīgas pilsētas robežās, Konkurences padome uzskata, ka šīs lietas

85ietvaros konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Rīgas pilsētas

86teritorija.

875.3. Konkrētais tirgus

88Saskaņā ar Konkurences likuma

891.panta 4.punktu konkrētais tirgus nosakāms kā interneta

90piekļuves un datu pārraides pakalpojumu tirgus Rīgas pilsētas

91teritorijā.

1Konkurences apstākļi konkrētajā

2tirgū un apvienošanās darījuma ietekme uz tiem.

3Elektronisko sakaru līmeņa

4attīstība un tirgus situācija nosaka interneta pieslēgumu

5tehniskās iespējas un tarifu dažādību, piedāvājot klientiem

6lielāku pakalpojumu izvēli. Pateicoties elektronisko sakaru

7attīstībai, lietotājiem ir pieejami visdažādākie tehnoloģiskie

8risinājumi interneta pieslēgumu jomā.

9Latvijā ir izplatīti visi Eiropā

10pieejamie tehnoloģiju un interneta pieslēgumu veidi: sākot no

11iezvanpieejas līdz optiskajiem pieslēgumiem. Līdz 2007.gada

1221.martam elektronisko sakaru nozarē bija reģistrēti 469

13elektronisko sakaru komersanti, 402 no tiem sniedz publiskā

14interneta piekļuves pakalpojumus. Saskaņā ar Ziņojumam pievienotā

15pētījuma datiem Latvijā strauji pieaug to cilvēku skaits, kas

16internetu lieto mājās. Rezultāti rāda, ka gandrīz visiem

17interneta lietotājiem Latvijā šobrīd mājās ir datori (90%). No

18tiem 92% ir arī mājas interneta pieslēgums. Jaunākie pētījuma

19rezultāti parāda tendenci, ka arvien samazinās interneta

20lietotāju īpatsvara starpība starp Rīgu un pārējām Latvijas

21pilsētām. Par minēto liecina arī interneta pieslēgumu pieejamība

22mājās. Iepriekš minētie dati liecina, ka ar katru gadu interneta

23piekļuves pakalpojumus sāk lietot arvien vairāk Latvijas

24iedzīvotāju, tādējādi var secināt, ka pieaug pieprasījums pēc

25minētā pakalpojuma.

26BALTKOM un PROMAKS interneta

27piekļuves un datu pārraides pakalpojumus sniedz tikai privātiem

28abonentiem, līdz ar to šīs lietas ietvaros apvienošanās

29dalībnieku, kā arī citu tirgus dalībnieku tirgus daļas tiks

30norādītas, ņemot vērā privāto klientu sektoru.

31Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

32informāciju par lielākiem interneta piekļuves un datu pārraides

33pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir uzskatāmas šādas

34komercsabiedrības: SIA "Lattelecom", a/s "Balticom", SIA "Baltkom

35TV SIA", SIA "MiTs", SIA "Izzi" u.c. Iepriekš minēto

36komercsabiedrību tirgus daļas ir atspoguļotas sekojošās

37tabulās:

38Tabula Nr.1.

39Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

40pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc privāto abonentu skaita

41(Latvijas Republika)

42Operators

432004.gads

442005.gads

452006.gads

46Abonentu skaits

47Tirgus daļa

48Abonentu skaits

49Tirgus daļa

50Abonentu skaits

51Tirgus daļa

52Lattelecom

53*

54*

55*

56*

57*

58*

59<40%

60<30%

61<30%

62Balticom

63A/S

64*

65*

66*

67*

68*

69*

70<5%

71<5%

72<5%

73Baltkom

74*

75*

76*

77*

78*

79*

80<5%

81<5%

82<5%

83Aldems

84*

85*

86*

87*

88*

89*

90<5%

91<5%

92<5%

93Promaks

94*

95*

96*

97*

98*

99*

100<5%

101<5%

102<5%

103Baltinet

104Data

105*

106*

107*

108*

109*

110*

111<5%

112<5%

113<5%

114MiTs

115*

116*

117*

118*

119*

120*

121<5%

122<5%

123<5%

124Izzi

125*

126*

127*

128*

129*

130*

131<5%

132<5%

133<5%

134ProNets

135*

136*

137*

138*

139*

140*

141<5%

142<5%

143<5%

144Citi

145operatori Rīgā kopā

146*

147*

148*

149*

150*

151*

152<20%

153<20%

154<20%

155Citi

156operatori reģionos kopā

157*

158*

159*

160*

161*

162*

163<50%

164<50%

165<50%

166Kopā

167*

168100%

169*

170100%

171*

172100%

173Tabula Nr.2.

174Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

175pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma no privātiem

176klieniem, Ls (Latvijas Republika)

177Operators

1782004.gads

1792005.gads

1802006.gads

181Apgrozījums, Ls

182Tirgus daļa

183Apgrozījums, Ls

184Tirgus daļa

185Apgrozījums, Ls

186Tirgus daļa

187Lattelecom

188*

189*

190*

191*

192*

193*

194<80%

195<60%

196<60%

197Balticom

198A/S

199*

200*

201*

202*

203*

204*

205<5%

206<5%

207<5%

208Baltkom

209*

210*

211*

212*

213*

214*

215<5%

216<5%

217<5%

218Aldems

219*

220*

221*

222*

223*

224*

225<5%

226<5%

227<5%

228Promaks

229*

230*

231*

232*

233*

234*

235<5%

236<5%

237<5%

238Baltinet

239Data

240*

241*

242*

243*

244*

245*

246<5%

247<5%

248<5%

249MiTs

250*

251*

252*

253*

254*

255*

256<5%

257<5%

258<5%

259Izzi

260*

261*

262*

263*

264*

265*

266<5%

267<5%

268<5%

269ProNets

270*

271*

272*

273*

274*

275*

276<5%

277<5%

278<5%

279Citi

280operatori Rīgā kopā

281*

282*

283*

284*

285*

286*

287<5%

288<10%

289<10%

290Citi

291operatori reģionos kopā

292*

293*

294*

295*

296*

297*

298<20%

299<30%

300<30%

301Kopā

302*

303100%

304*

305100%

306*

307100%

308Tabulā Nr.1 un tabulā Nr.2

309atspoguļotie dati liecina par to, ka BALTKOM tirgus daļa

310interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojuma tirgū Latvijā

311pēc apvienošanās nepārsniegs 5%.

312Taču, ņemot vērā to, ka šīs lietas

313ietvaros tiek vērtēts interneta piekļuves un datu pārraides

314pakalpojumu tirgus Rīgas pilsētas teritorijā, Konkurences padome

315pieprasīja no apvienošanās dalībniekiem papildu informāciju par

316situāciju konkrētajā tirgū.

317Pēc Ziņojuma iesniedzēja papildus

318sniegtās informācijas, Rīgas pilsētā interneta piekļuves un datu

319pārraides pakalpojumu tirgū strādā SIA "Lattelecom", A/s

320"Balticom", SIA "MiTs", SIA "Izzi", SIA "ProNets", SIA "Neolains"

321utt. To komercsabiedrību tirgus daļas, kas sniedz interneta

322piekļuves un datu pārraides pakalpojumus Rīgā, ir atspoguļotas

323sekojošās tabulās:

324Tabula Nr.3.

325Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

326pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc privāto abonentu skaita

327(Rīgas pilsēta)

328Operators

3292004.gads

3302005.gads

3312006.gads

332Abonentu skaits

333Tirgus daļa

334Abonentu skaits

335Tirgus daļa

336Abonentu skaits

337Tirgus daļa

338Operators

3392004.gads

3402005.gads

3412006.gads

342Abonentu skaits

343Tirgus daļa

344Abonentu skaits

345Tirgus daļa

346Abonentu skaits

347Tirgus daļa

348Lattelecom

349*

350*

351*

352*

353*

354*

355<50%

356<40%

357<40%

358Balticom

359A/S

360*

361*

362*

363*

364*

365*

366<10%

367<10%

368<10%

369Baltkom

370*

371*

372*

373*

374*

375*

376<5%

377<10%

378<10%

379Promaks

380*

381*

382*

383*

384*

385*

386<5%

387<5%

388<5%

389Baltinet

390Data

391*

392*

393*

394*

395*

396*

397<5%

398<5%

399<5%

400MFL

401Serviss

402*

403*

404*

405*

406*

407*

408<5%

409<5%

410<5%

411Tekalats

412*

413*

414*

415*

416*

417*

418<5%

419<5%

420<5%

421Uninet

422*

423*

424*

425*

426*

427*

428<5%

429<5%

430<5%

431SV

432Nets

433*

434*

435*

436*

437*

438*

439<5%

440<5%

441<5%

442MiTs

443*

444*

445*

446*

447*

448*

449<5%

450<5%

451<5%

452Izzi

453*

454*

455*

456*

457*

458*

459<5%

460<10%

461<10%

462ProNets

463*

464*

465*

466*

467*

468*

469<5%

470<5%

471<5%

472Edan,

473ProMedia,

4744net

475*

476*

477*

478*

479*

480*

481<5%

482<5%

483<5%

484Neolains

485*

486*

487*

488*

489*

490*

491<5%

492<5%

493<5%

494MP

495Elektronika

496*

497*

498*

499*

500*

501*

502<5%

503<5%

504<5%

505Gravis

506Net

507*

508*

509*

510*

511*

512*

513<5%

514<5%

515<5%

516CityNet

517*

518*

519*

520*

521*

522*

523<5%

524<5%

525<5%

526Global

527DVA

528*

529*

530*

531*

532*

533*

534<5%

535<5%

536<5%

537Šilale

538LTD

539*

540*

541*

542*

543*

544*

545<5%

546<5%

547<5%

548PIT

549*

550*

551*

552*

553*

554*

555<5%

556<5%

557<5%

558FastNet

559*

560*

561*

562*

563*

564*

565<5%

566<5%

567<5%

568I-net

569*

570*

571*

572*

573*

574*

575<5%

576<5%

577<5%

578Telenet

579*

580*

581*

582*

583*

584*

585<5%

586<5%

587<5%

588Neonet

589*

590*

591*

592*

593*

594*

595<5%

596<5%

597<5%

598Spektrs

599*

600*

601*

602*

603*

604*

605<5%

606<5%

607<5%

608Jucom

609*

610*

611*

612*

613*

614*

615<5%

616<5%

617<5%

618Nite

619Datoru

620sistēmas

621*

622*

623*

624*

625*

626*

627<5%

628<5%

629<5%

630DTG

631*

632*

633*

634*

635*

636*

637<5%

638<5%

639<5%

640Citi

641operatori Rīgā kopā (~20 komercsabiedrības)

642*

643*

644*

645*

646*

647*

648<10%

649<5%

650<5%

651Kopā

652*

653100%

654*

655100%

656*

657100%

658Tabula Nr.4.

659Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu

660pārraides pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma no privātiem

661klientiem, Ls (Rīgas pilsēta)

662Operators

6632004.gads

6642005.gads

6652006.gads

666Apgrozījums, Ls

667Tirgus daļa

668Apgrozījums, Ls

669Tirgus daļa

670Apgrozījums, Ls

671Tirgus daļa

672Lattelecom

673*

674*

675*

676*

677*

678*

679<90%

680<70%

681<70%

682Balticom

683A/S

684*

685*

686*

687*

688*

689*

690<5%

691<10%

692<10%

693Baltkom

694*

695*

696*

697*

698*

699*

700<5%

701<5%

702<5%

703Promaks

704*

705*

706*

707*

708*

709*

710<5%

711<5%

712<5%

713Baltinet

714Data

715*

716*

717*

718*

719*

720*

721<5%

722<5%

723<5%

724MFL

725Serviss

726*

727*

728*

729*

730*

731*

732<5%

733<5%

734<5%

735Tekalats

736*

737*

738*

739*

740*

741*

742<5%

743<5%

744<5%

745Uninet

746*

747*

748*

749*

750*

751*

752<5%

753<5%

754<5%

755SV

756Nets

757*

758*

759*

760*

761*

762*

763<5%

764<5%

765<5%

766MiTs

767*

768*

769*

770*

771*

772*

773<5%

774<5%

775<5%

776Izzi

777*

778*

779*

780*

781*

782*

783<5%

784<5%

785<5%

786ProNets

787*

788*

789*

790*

791*

792*

793<5%

794<5%

795<5%

796Edan,

797ProMedia, 4net

798*

799*

800*

801*

802*

803*

804<5%

805<5%

806<5%

807Neolains

808*

809*

810*

811*

812*

813*

814<5%

815<5%

816<5%

817MP

818Elektronika

819*

820*

821*

822*

823*

824*

825<5%

826<5%

827<5%

828Gravis

829Net

830*

831*

832*

833*

834*

835*

836<5%

837<5%

838<5%

839CityNet

840*

841*

842*

843*

844*

845*

846<5%

847<5%

848<5%

849Global

850DVA

851*

852*

853*

854*

855*

856*

857<5%

858<5%

859<5%

860Šilale

861LTD

862*

863*

864*

865*

866*

867*

868<5%

869<5%

870<5%

871PIT

872*

873*

874*

875*

876*

877*

878<5%

879<5%

880<5%

881FastNet

882*

883*

884*

885*

886*

887*

888<5%

889<5%

890<5%

891I-net

892*

893*

894*

895*

896*

897*

898<5%

899<5%

900<5%

901Telenet

902*

903*

904*

905*

906*

907*

908<5%

909<5%

910<5%

911Neonet

912*

913*

914*

915*

916*

917*

918<5%

919<5%

920<5%

921Spektrs

922*

923*

924*

925*

926*

927*

928<5%

929<5%

930<5%

931Jucom

932*

933*

934*

935*

936*

937*

938<5%

939<5%

940<5%

941Nite

942Datoru sistēmas

943*

944*

945*

946*

947*

948*

949<5%

950<5%

951<5%

952DTG

953*

954*

955*

956*

957*

958*

959<5%

960<5%

961<5%

962Citi

963operatori Rīgā kopā (~20 komercsabiedrības)

964*

965*

966*

967*

968*

969*

970<5%

971<5%

972<5%

973Kopā

974*

975100%

976*

977100%

978*

979100%

980Konkurences padome konstatēja, ka

981Rīgas pilsētas robežās situācija interneta piekļuves un datu

982pārraides tirgū būtiski neatšķiras no situācijas Latvijas

983Republikā kopumā. Par lielāko interneta piekļuves un datu

984pārraides pakalpojumu tirgus dalībnieku Rīgā atzīstams SIA

985"Lattelecom", kura tirgus daļa 2006.gadā pēc apgrozījuma bija

986mazāka par 70%. Savukārt PROMAKS tirgus daļa 2006.gadā pēc

987apgrozījuma bija mazāka par 5%. Ņemot vērā pārējo interneta

988piekļuves un datu pārraides pakalpojuma sniedzēju tirgus daļas

989attiecīgajā tirgū, secināms, ka ir grūti konkurēt ar tādu

990elektronisko sakaru pakalpojumu komersantu kā SIA

991"Lattelecom".

992Saskaņā ar Ziņojumā iesniegto

993informāciju PROMAKS elektronisko sakaru tīkls ir uzbūvēts

994Vecmīlgrāvī un Juglā, kur PROMAKS faktiski konkurē ar BALTKOM, jo

995minētajos Rīgas rajonos apvienošanās dalībniekiem pastāv

996elektronisko sakaru tīklu pārklājums. Tāpat Ziņojumā

997norādīts5, ka "Rīgas teritorijā iedzīvotājiem vienas

998mājas robežās ir izvēles iespēja starp vismaz diviem interneta

999piekļuves pakalpojuma sniedzējiem".

1000Konkrētajā tirgū pastāv šādas

1001ienākšanas barjeras: 1) tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas

1002sasniedzis tāda mēroga ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu

1003elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu, ko patērētājiem ir

1004izdevīgāk abonēt kopā ar interneta piekļuves pakalpojumiem

1005(Lattelecom grupas apgrozījums 2006.finanšu gadā Latvijā bijis -

1006LVL 143 712 0006); 2) izmaksas

1007infrastruktūras izbūvei; 3) pieeja vietējai elektronisko sakaru

1008infrastruktūrai (SIA "Lattelecom" kabeļu kanalizācijas īpašuma

1009tiesības); 4) administratīvās barjeras (alternatīvās elektronisko

1010sakaru infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāku valsts

1011institūciju saskaņojumi un atļaujas).

1012Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

1013informāciju 2006.gadā interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju

1014abonentu skaits bija nedaudz mazāks par 130 000. Pēc

1015prognozēm, kopējais abonentu skaits līdz 2009.gada beigām Rīgā

1016pieaugs līdz 180 000 (proporcionāli abonentu skaits starp

1017pakalpojumu sniedzējiem nemainīsies)7. Konkurences

1018padomes rīcībā esošā informācija liecina par interneta

1019pakalpojuma pieaugošu popularitāti. Interneta piekļuves

1020pakalpojumu tirgus nav piesātināts, un tirgū pastāv brīvs

1021pieprasījums. Ņemot vērā minēto, kā arī vērtējamās ģeogrāfiskās

1022teritorijas - Rīgas pilsētas - īpatnības (iedzīvotāju skaits un

1023augsts blīvums), secināms, ka ienākšanai konkrētajā tirgū

1024nepastāv būtiskas barjeras, jo šādās teritorijās sākotnējās

1025investīcijas nes ātrāku atdevi nekā citur. Līdz ar to Konkurences

1026padome uzskata, ka pastāvošās barjeras nevar būtiski ierobežot

1027jauno tirgus dalībnieku ienākšanu vai esošo tirgus dalībnieku

1028paplašināšanos interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumu

1029tirgū. Tāpat Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā

1030neradīsies papildu barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū.

1031Apvienošanās sekmēs efektīvāku konkurenci konkrētajos tirgos, jo

1032tādējādi tiks veicināta dominējošā uzņēmuma SIA "Lattelecom"

1033konkurenta konkurētspēja.

1034Ņemot vērā iepriekš minēto,

1035Konkurences padome uzskata, ka BALTKOM un PROMAKS apvienošanās

1036darījuma rezultātā situācija interneta piekļuves un datu

1037pārraides pakalpojuma tirgū Rīgas pilsētā būtiski nemainīsies,

1038tāpat neradīsies BALTKOM dominējošais stāvoklis, kā arī nenotiks

1039konkurences būtiska samazināšanās.

1040Konkurences likuma 16.panta trešā

1041daļa nosaka, ka Konkurences padome ar lēmumu aizliedz

1042apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais

1043stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā

1044konkrētajā tirgū. Konkurences likuma 16.panta ceturtā daļa

1045nosaka, ka, ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa

1046šā panta trešajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem

1047lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

1048Saskaņā ar lietas izpētes gaitā

1049secināto Konkurences padome konstatē, ka neizpildās Konkurences

1050likuma 16.panta trešajā daļā minētās pazīmes un apvienošanās

1051saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta ceturto daļu ir

1052atļaujama.

1053Ņemot vērā iepriekš minēto un

1054pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu,

105515.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 2.punktu, 16.panta

1056pirmo un ceturto daļu, Konkurences padome

1057nolēma:

1058atļaut SIA "Baltkom TV SIA" un SIA

1059"Promaks" apvienošanos, kas paredzēta, SIA "Baltkom TV SIA"

1060iegūstot izšķirošu ietekmi SIA "Promaks".

1061Saskaņā ar Konkurences likuma

10628.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt

1063Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā

1064stāšanās dienas.

1065(*) - Ierobežotas pieejamības

1066informācija.

10671 Konkurences

1068padomes 20.02.2004. lēmums Nr. 16 lietā Nr. 712/03/05/10 Par SIA

1069"Baltkom TV SIA" 04.11.2003. iesniegumu "Par tirgus dalībnieku

1070apvienošanos"; Konkurences padomes 23.09.2005. lēmums Nr. 47

1071lietā Nr.463/05/10/2 Par SIA "Baltkom TV SIA" 20.05.2005.

1072ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos".

10732 Konkurences

1074padomes 30.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr. 497/05/10/3 Par SIA

1075"Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1076apvienošanos"; Konkurences padomes 20.04.2006. lēmums Nr. 34

1077lietā "Par SIA "Jūlija O" 13.03.2006. iesniegumu Nr.

107806/03-13/190-159".

10793 Konkurences

1080padomes 30.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr. 497/05/10/3 Par SIA

1081"Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1082apvienošanos"; Konkurences padomes 20.04.2006. lēmums Nr. 34

1083lietā "Par SIA "Jūlija O" 13.03.2006. iesniegumu Nr.

108406/03-13/190-159".

10854 Konkurences

1086padomes 30.09.2005. lēmums Nr.48 lietā Nr. 497/05/10/3 Par SIA

1087"Lattelekom" 30.05.2005. ziņojumu "Par tirgus dalībnieku

1088apvienošanos".

10895 23.09.2007.

1090vēstule Nr. 820/3.

10916

1092SIA "Lattelecom" peļņa. Skat. Internetā:

1093http://www.lattelecom.technology.lv/category.asp?catID=1646&ID=17017

1094(uz 24.08.2007.)

10957 23.09.2007.

1096vēstule Nr.820/3.

1097Konkurences padomes priekšsēdētāja

1098I.Jaunzeme