1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,
2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt
3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,
4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un
5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss
6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrētos preču tirgus,
7kuros darbojas TEKALATS, varētu definēt kā interneta piekļuves un
8datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus.
94. 1. Televīzijas un skaņas
10izplatīšanas pakalpojumu tirgus
11Radio un televīzijas likuma
122.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu
13pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas
14tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir
15programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes
16raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā
17veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos
18standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)
19(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).
20Saskaņā ar Konkurences padomes
21rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides
22tehnoloģijas:
231) pārraide ar kabeļtīkla
24palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);
252) pārraide ar individuālo
26mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera
27palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);
283) pārraide ar virszemes digitālās
29ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās
30televīzijas pakalpojumi);
314) pārraide ar satelīta signālu
32uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam
33(satelīttelevīzijas pakalpojumi).
34Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM
35varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas
36pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc
37apgrozījuma bija lielāka par 40%.
38Kabeļtelevīzija (...) ir
39elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju
40vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai
41divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru
42līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties
43(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).
44Kabeļtelevīzijas pakalpojuma
45nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana
46ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko
47sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma
48sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,
49dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem
50(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav
51nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu
52iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.
53Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas
54pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma
55pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.
56Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības
57(kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu
58pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko
59parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla
60šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā
61un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas
62operatori.
63No pieprasījuma puses
64kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā
65(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek
66sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar
67kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences
68padomes lēmumos1 nostiprināto praksi par konkrēto
69ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas
70teritorija.
71Faktiski konkurence
72kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu
73tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"
74jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju
75izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas
76operatoriem.
77Saskaņā ar Ziņojumā ietverto
78informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu
79sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko
80sakaru tīklus. TEKALATS nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas
81pakalpojumu tirgū.
82Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka
83"TEKALATS elektronisko sakaru tīkls tā šodienas tehniskajā
84stāvoklī ir piemērojams interneta un datu pārraides pakalpojumu
85sniegšanai, bet ne citu elektronisko sakaru pakalpojumu
86sniegšanai, tai skaitā kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai".
87Kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai TEKALATS elektronisko
88sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko īpatnību dēļ. Tīkls ir
89būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas ierobežo tā caurlaides spēju
90līdz 100 MHz, taču TV signālu pārraidei ir nepieciešams frekvenču
91diapazons līdz 855 MHz. Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas
92pakalpojumus, elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no
93jauna, pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.
94Līdz ar to var secināt, ka
95apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas
96pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.
974.2. Balss telefonijas pakalpojuma
98tirgus
99Balss telefonijas pakalpojums ir
100publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas
101signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai
102tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru
103galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko
104sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu
105sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā
106elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā
107elektronisko sakaru tīklā.
108Līdz šim vērtējot balss
109telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko
110sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju
111aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,
112Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie
113pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.
114Konkrēto ģeogrāfisko tirgu
115Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir
116definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas
117Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi
118visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.
119BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā
120kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un
121mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās
122vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,
123izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss
124telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā
125elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar
126elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas
127Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem
128elektronisko sakaru tīkliem.
129BALTKOM nesniedz balss telefonijas
130pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču
131saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis
132numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo
133telefonu tīklu numuriem. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA
134"Baltinet Data" ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas
135pakalpojumu sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos
136resursus - numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko
137fiksēto telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas
138rajonā. SIA "Baltinet Data" balss telefonijas pakalpojumus
139fiksētajā elektronisko sakaru tīklā nesniedz.
140Ziņojumā ir norādīts, ka TEKALATS
141nav reģistrējis Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu
142sniedzējs un balss telefonijas pakalpojumus nesniedz.
143Līdz ar to var secināt, ka
144apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas
145pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.
1464.3. Interneta piekļuves
147pakalpojuma sniegšanas tirgus
148Publiskie interneta piekļuves
149pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem
150"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu
151saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,
152kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu
153un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju
154u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu
155pārraides tīklā.
156Saskaņā ar Elektronisko sakaru
157likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt
158nodrošināti:
159- Satelītu tīklos un fiksētos
160elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,
161ieskaitot internetu);
162- Mobilo zemes elektronisko sakaru
163tīklos;
164- Tīklos, kurus izmanto radio un
165televīzijas signāla izplatīšanai;
166- Kabeļtelevīzijas un kabeļradio
167tīklos;
168- Elektrības kabeļu sistēmās,
169ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.
170Interneta piekļuves sniedzējs ir
171komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina
172piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti
173iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi
174ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču
175joslas.
176Internets ir pasaules lielākais
177intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo,
178reģionālo un lokālo tīklu ar dažādām caurlaidības iespējām un
179izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas, interneta
180piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir jādod
181iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja klients
182izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi viņam
183ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.
184Interneta vietējās piekļuves
185pakalpojumus galalietotājiem, kā arī šā pakalpojuma
186tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas
187ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves
188pakalpojuma sniedzējiem.
189Interneta piekļuves pakalpojumu
190sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un
191vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, TEKALATS, kā arī
192BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "Aldems", SIA "Baltinet Data", SIA
193"Promaks" un SIA "MFL Serviss" darbojas mazumtirdzniecības
194pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi tiek sniegti
195galalietotājiem.
196Interneta starptautiskās piekļuves
197pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"
198u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves
199pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus
200lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM
201un TEKALATS tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves
202pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu
203pakalpojumus, kuri to nodrošina.
204BALTKOM sniedz vietējās interneta
205piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,
206izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais
207uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus
208Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās
209Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves
210pakalpojumus nesniedz.
211TEKALATS interneta piekļuves
212pakalpojumus sniedz Rīgas pilsētas, Jūrmalas pilsētas un Rīgas
213rajona teritorijā (Siguldā, Skultē un Tīrainē), izmantojot savu
214elektronisko sakaru tīklu.
2154.4. Publisko datu un elektronisko
216ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus
217Publisko datu un elektronisko
218ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko
219sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai
220maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot
221publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un
222televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos
223elektronisko sakaru tīklos".
224Datu pārraides pakalpojumus Rīgas
225pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus
226elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA
227"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot
228savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un
229rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.
230TEKALATS publisko datu un
231elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz Rīgas
232pilsētas, Jūrmalas pilsētas un Rīgas rajona teritorijā (Siguldā,
233Skultē un Tīrainē), izmantojot savus elektronisko sakaru
234tīklus.
235Ņemot vērā iepriekš minēto,
236Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek
237ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un
238publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu
239tirgus.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.