JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats

Likuma teksts

4. pantsViss likums

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrētos preču tirgus,

7kuros darbojas TEKALATS, varētu definēt kā interneta piekļuves un

8datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus.

94. 1. Televīzijas un skaņas

10izplatīšanas pakalpojumu tirgus

11Radio un televīzijas likuma

122.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

13pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

14tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

15programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

16raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

17veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

18standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

19(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

20Saskaņā ar Konkurences padomes

21rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

22tehnoloģijas:

231) pārraide ar kabeļtīkla

24palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

252) pārraide ar individuālo

26mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

27palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

283) pārraide ar virszemes digitālās

29ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

30televīzijas pakalpojumi);

314) pārraide ar satelīta signālu

32uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

33(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

34Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

35varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

36pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētā. Tā tirgus daļa 2006.gadā pēc

37apgrozījuma bija lielāka par 40%.

38Kabeļtelevīzija (...) ir

39elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

40vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

41divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

42līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

43(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

44Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

45nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

46ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

47sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

48sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

49dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

50(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

51nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

52iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

53Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

54pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

55pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

56Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

57(kabeļu modemu tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu

58pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

59parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

60šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

61un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

62operatori.

63No pieprasījuma puses

64kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

65(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

66sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

67kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

68padomes lēmumos1 nostiprināto praksi par konkrēto

69ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

70teritorija.

71Faktiski konkurence

72kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

73tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

74jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

75izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

76operatoriem.

77Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

78informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu

79sniegšanas tirgu Rīgas pilsētā, izmantojot savus elektronisko

80sakaru tīklus. TEKALATS nedarbojas kabeļtelevīzijas sniegšanas

81pakalpojumu tirgū.

82Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

83"TEKALATS elektronisko sakaru tīkls tā šodienas tehniskajā

84stāvoklī ir piemērojams interneta un datu pārraides pakalpojumu

85sniegšanai, bet ne citu elektronisko sakaru pakalpojumu

86sniegšanai, tai skaitā kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai".

87Kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai TEKALATS elektronisko

88sakaru tīkls nav piemērots tā tehnoloģisko īpatnību dēļ. Tīkls ir

89būvēts, izmantojot "vīto pāri", kas ierobežo tā caurlaides spēju

90līdz 100 MHz, taču TV signālu pārraidei ir nepieciešams frekvenču

91diapazons līdz 855 MHz. Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas

92pakalpojumus, elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no

93jauna, pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

94Līdz ar to var secināt, ka

95apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

96pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas pilsētā.

974.2. Balss telefonijas pakalpojuma

98tirgus

99Balss telefonijas pakalpojums ir

100publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

101signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

102tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

103galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

104sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

105sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

106elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

107elektronisko sakaru tīklā.

108Līdz šim vērtējot balss

109telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

110sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

111aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

112Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

113pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

114Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

115Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

116definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

117Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

118visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

119BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

120kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

121mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

122vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā,

123izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Starptautisko balss

124telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

125elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

126elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

127Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

128elektronisko sakaru tīkliem.

129BALTKOM nesniedz balss telefonijas

130pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā, taču

131saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

132numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

133telefonu tīklu numuriem. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

134"Baltinet Data" ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas

135pakalpojumu sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos

136resursus - numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko

137fiksēto telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas

138rajonā. SIA "Baltinet Data" balss telefonijas pakalpojumus

139fiksētajā elektronisko sakaru tīklā nesniedz.

140Ziņojumā ir norādīts, ka TEKALATS

141nav reģistrējis Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

142sniedzējs un balss telefonijas pakalpojumus nesniedz.

143Līdz ar to var secināt, ka

144apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

145pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1464.3. Interneta piekļuves

147pakalpojuma sniegšanas tirgus

148Publiskie interneta piekļuves

149pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

150"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

151saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

152kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

153un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

154u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

155pārraides tīklā.

156Saskaņā ar Elektronisko sakaru

157likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

158nodrošināti:

159- Satelītu tīklos un fiksētos

160elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

161ieskaitot internetu);

162- Mobilo zemes elektronisko sakaru

163tīklos;

164- Tīklos, kurus izmanto radio un

165televīzijas signāla izplatīšanai;

166- Kabeļtelevīzijas un kabeļradio

167tīklos;

168- Elektrības kabeļu sistēmās,

169ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

170Interneta piekļuves sniedzējs ir

171komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

172piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

173iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

174ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

175joslas.

176Internets ir pasaules lielākais

177intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo,

178reģionālo un lokālo tīklu ar dažādām caurlaidības iespējām un

179izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas, interneta

180piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir jādod

181iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja klients

182izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi viņam

183ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

184Interneta vietējās piekļuves

185pakalpojumus galalietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

186tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

187ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

188pakalpojuma sniedzējiem.

189Interneta piekļuves pakalpojumu

190sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

191vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, TEKALATS, kā arī

192BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "Aldems", SIA "Baltinet Data", SIA

193"Promaks" un SIA "MFL Serviss" darbojas mazumtirdzniecības

194pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi tiek sniegti

195galalietotājiem.

196Interneta starptautiskās piekļuves

197pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

198u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

199pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

200lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

201un TEKALATS tieši nesniedz starptautiskās interneta piekļuves

202pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru komersantu

203pakalpojumus, kuri to nodrošina.

204BALTKOM sniedz vietējās interneta

205piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

206izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais

207uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

208Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. Citās

209Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM interneta piekļuves

210pakalpojumus nesniedz.

211TEKALATS interneta piekļuves

212pakalpojumus sniedz Rīgas pilsētas, Jūrmalas pilsētas un Rīgas

213rajona teritorijā (Siguldā, Skultē un Tīrainē), izmantojot savu

214elektronisko sakaru tīklu.

2154.4. Publisko datu un elektronisko

216ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

217Publisko datu un elektronisko

218ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

219sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

220maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

221publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

222televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

223elektronisko sakaru tīklos".

224Datu pārraides pakalpojumus Rīgas

225pilsētas teritorijā un Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus

226elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA

227"Aldems" sniedz datu pārraides pakalpojumus Jelgavā, izmantojot

228savu elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un

229rajonos BALTKOM datu pārraides pakalpojumus nesniedz.

230TEKALATS publisko datu un

231elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz Rīgas

232pilsētas, Jūrmalas pilsētas un Rīgas rajona teritorijā (Siguldā,

233Skultē un Tīrainē), izmantojot savus elektronisko sakaru

234tīklus.

235Ņemot vērā iepriekš minēto,

236Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

237ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

238publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

239tirgus.

Patērētāja solis

Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība

Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.

AtsauceAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.