4. pants

Konkrētie tirgi un to

izvērtējums

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,

kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkurences

likuma 1.panta 5.punktā noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir

noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras

var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū,

ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru,

preču pazīmes un lietošanas īpašības. Konkurences likuma 1.panta

3.punktā noteikts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

4.1. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

informāciju AS "MicroLink Eesti" sniedz šādus pakalpojumus:

sistēmu integrācijas un infrastruktūras risinājumi;

programmatūras izstrāde; uzņēmumu resursu plānošanas un

komercdarbības risinājumi; IT konsultācijas un apmācība; centrālo

sistēmu un datu centru risinājumi; datoru gala lietotāju

pakalpojumi un atbalsts. "IT Koolituskeskuse OÜ" sniedz

izglītības un apmācības, kā arī IT konsultāciju pakalpojumus.

Līdz ar to Konkurences padome secina, ka par konkrētās preces

tirgu, kas ir ietekmēts apvienošanās rezultātā, tiek uzskatīti IT

pakalpojumi, no kuriem var izdalīt atsevišķu tirgus segmentu, kas

ietver apmācību un izglītības, kā arī IT konsultāciju

pakalpojumus.

Ziņojuma iesniedzējs norāda, ka

pastāvīgu un strauju tehnoloģiju un klientu vajadzību IT nozarē

izmaiņu dēļ precīzas dažādu IT pakalpojumu kategoriju robežas

pakāpeniski kļūst nenoteiktas un var ātri mainīties. Līdz ar to

var nenodalīt apmācību un izglītības pakalpojumus no IT

konsultāciju pakalpojumiem. Notiek strauja IT pakalpojumu sektora

attīstība, kas vēl vairāk veicina jau tā augsto piedāvājuma puses

aizstājamības pakāpi5. Vairāki piegādātāji aktīvi

darbojas dažādās pakalpojumu kategorijās, lai apmierinātu dažādas

savu klientu vajadzības. Parasti vairāki pakalpojumi ir ietverti

vienā pakalpojumu līgumā, un tos sniedz tie paši

darbinieki6.

IT nozares analītiķi, tādi kā

Gartner7, iedala IT pakalpojumu tirgu sešās

apakšgrupās: a) IT konsultācijas; b) IT attīstības un

integrācijas pakalpojumi; c) IT tehniskās apkalpošanas un

uzturēšanas pakalpojumi; d) IT sistēmu vadības pakalpojumi

(ārpakalpojumi); e) uzņēmumu vadības procesu uzturēšanas un

apkalpošanas pakalpojumi (ārpakalpojumi); f) programmatūras

uzturēšanas pakalpojumi.

Eiropas Komisija savos lēmumos arī

izmanto līdzīgu Gartner piedāvātajam IT pakalpojumu

sadalījumu apakšgrupās: a) IT tehniskās apkalpošanas un

uzturēšanas pakalpojumi; b) programmatūras uzturēšanas un

atbalsta pakalpojumi; c) IT konsultācijas; d) programmatūras

attīstības un integrēšanas pakalpojumi; e) IT sistēmu vadības

pakalpojumi; f) uzņēmumu vadības procesu uzturēšanas un

apkalpošanas pakalpojumi; g) apmācību un izglītības

pakalpojumi8.

Ņemot vērā Ziņojumā ietverto

informāciju par apvienošanās dalībnieku darbības veidiem,

Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā nenozīmīga

koncentrācija veidojas tikai vienā IT pakalpojumu tirgus segmentā

- izglītības un apmācības, kā arī IT konsultāciju pakalpojumu

segmentā.

Līdz ar to Konkurences padome

uzskata, ka, vērtējot šo tirgus dalībnieku apvienošanos, precīzu

konkrētās preces definīciju var atstāt atklātu, jo, pat

izmantojot šaurāku konkrētās preces tirgus definīciju, piedāvātā

apvienošanās neizraisīs dominējošā stāvokļa izveidi un

nostiprināšanos.

Konkurences padome norāda, ka

Eiropas Komisija savā praksē arī nenosaka precīzu konkrētās

preces tirgus definīciju gadījumos, kad tirgus dalībnieku

apvienošanās neizraisa būtisku koncentrāciju IT pakalpojumu tirgū

vai kādā no minētā tirgus segmentiem9.

4.2. Ziņojumā ir norādīts, ka

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks nekā Latvijas

Republikas teritorija (reģionāls - Baltijas valstis,

Ziemeļvalstis un kaimiņvalstis, Eiropa vai visa pasaule).

Izvērtējot Eiropas Komisija

praksi, secināms, ka tā savos lēmumos neuzskatīja par

nepieciešamu definēt konkrēto ģeogrāfisko tirgu, lai gan lēmumos

tika norādīts, ka valodas izvēle un vietējā klātbūtne var

ietekmēt dažu klientu IT pakalpojuma sniedzēja izvēli un sniegtie

pakalpojumi un pakalpojumu sniegšanas apstākļi (t.sk. cena)

dažādās valstīs var atšķirties10. Neskatoties uz to,

Eiropas Komisijas tomēr atzīmēja, ka IT pakalpojumu tirgum ir

tendence internacionalizēt piedāvājumu un pieprasījumu. Tas

notiek pieaugošās līgumu nosacījumu globalizācijas (līgumi tiek

slēgti pasaules līmenī un piemēroti vietējā un nacionālajā

līmenī), darbaspēka mobilitātes, IT vadības centralizācijas,

angļu valodas kā IT lietojumprogrammu sazināšanās valodas

izmantošanas, kā arī interneta izmantošanas rezultātā, kas ļauj

veikt darbības, izmantojot attālināto piekļuvi11.

Tātad pastāvīgas IT pakalpojumu internacionalizācijas un

standartizācijas rezultātā tos ir iespējams reklamēt un sniegt

ārpus konkrētas atrašanās vietas un pāri robežām12.

Ieiešanai jebkurā nacionālā tirgū, ar vai bez vietējas

klātbūtnes, nav ievērojamu šķēršļu. Ziņojumā tika norādīts, ka

klienti, kas darbojas vairāk nekā vienā valstī Baltijā,

Ziemeļvalstīs un kaimiņvalstīs vai Eiropā, dod priekšroku

standartizētiem IT pakalpojumiem visās šajās valstīs.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome uzskata, ka, vērtējot šo tirgus dalībnieku

apvienošanos, precīzu konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīciju var

atstāt atklātu, jo saskaņā ar jebkuru iespējamo alternatīvo

definīciju piedāvātais darījums nevar izraisīt ar konkurenci

saistītus ierobežojumus13.

4.3. Ņemot vērā iepriekš minēto,

secināms, ka konkrētais tirgus ir IT pakalpojumi, no kura var

nodalīt apmācību un izglītības, kā arī IT konsultāciju

pakalpojumus, pieļaujot, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus var

būt plašāks nekā Latvijas Republikas teritorija (reģionāls -

Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un kaimiņvalstis, Eiropa vai visa

pasaule).