1Konkrētā tirgus noteikšana
2Veicot apvienošanās izvērtējumu,
3Konkurences padome ņem vērā gan iespējamo pret konkurenci vērsto
4ietekmi, ko rada vertikālā apvienošanās, gan arī iespējamo
5konkurenci veicinošo ietekmi, kas balstīta uz apvienošanās
6dalībnieku pamatotu efektivitāti vai tās pieaugumu paredzētās
7apvienošanās rezultātā. Izvērtējums tiek veikts saskaņā ar
8Konkurences likuma noteikumiem turpmāk definētajos konkrētajos
9tirgos.
10Saskaņā ar Konkurences likuma
111.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus - noteiktas preces
12tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo
13noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā
14pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes
15un lietošanas īpašības. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ziņojumā
16noradīto un turpmākos apsvērumus, konkrētie preču tirgi, kuri var
17tikt ietekmēti apvienošanās sakarā, ir:
18- zāļu mazumtirdzniecības
19tirgus;
20- zāļu vairumtirdzniecības
21tirgus.
22Savukārt zāļu vairumtirdzniecības
23tirgus kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir pamatoti nosakāms kā
24Latvijas teritorija, ņemot vērā, ka konkurences apstākļi šajā
25tirgū ir līdzīgi visiem tirgus dalībniekiem.
26Attiecībā par zāļu
27mazumtirdzniecību Konkurences padome savos pieņemtajos
28lēmumos1 attiecībā uz aptieku apvienošanās gadījumiem
29ir secinājusi, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nosakāms
30attiecīgi tās pilsētas teritorijā, kurā reģistrētas aptiekas.
31Līdz ar to konkrētajā lietā ir apskatāmas vairākas
32administratīvās teritorijas, jo AS "Sentor Farm aptiekas"
33piederošās aptiekas ir izvietotas visā Latvijas teritorijā, bet
34liela daļa no tām atrodas Rīgas pilsētas teritorijā. Vēl
35atsevišķas pilsētas ietvaros salīdzinoši nozīmīgs aptieku skaits
36minētajai komercsabiedrībai ir Dobeles, Jēkabpils un Talsu
37pilsētas administratīvajā teritorijā.
38Farmācijas likuma 36.panta otrā
39daļa un Ministra kabineta 2002.gada 5.marta noteikumi Nr.102
40"Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" nosaka
41pieļaujamo aptieku skaitu noteiktā administratīvā teritorijā vai
42apdzīvotā vietā. Tā kā minētās pilsētas ir atsevišķas
43administratīvās teritorijas, tad Konkurences padome uzskata, ka
44minētās teritorijas var izdalīt kā atsevišķu konkrēto ģeogrāfisko
45teritoriju arī konkrētajā lietā.
46Minētajās teritorijās piedāvājuma
47un pieprasījuma tendences, administratīvās un citas barjeras ir
48līdzīgas, kā arī konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir
49līdzvērtīgi visiem tirgus dalībniekiem. Konkurences padome
50secina, ka patērētāju rīcību, iegādājoties zāles, nosaka aptiekas
51pieejamības ērtums un tuvums. Zāļu iegāde notiek tajās vietās,
52kur norisinās patērētāju galvenās aktivitātes (piemēram,
53dzīvesvieta, darbavietas tuvums).
54Lietas izpētes gaitā tika iegūta
55informācija no Zāļu valsts aģentūras par zāļu mazumtirgotāju
56apgrozījumu visā Latvijas teritorijā 2007.gadā. Izmantojot šo
57informāciju tika aprēķināta AS "Sentor Farm aptiekas" tirgus daļa
58katrā attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Minētajā procesā
59tika izmantoti arī pētījuma "Konkurences situācijas izpēte
60farmācijas tirgū, vertikālā un horizontālā integrācija, cenu
61veidošanās sistēma"2 ietvaros veiktie aprēķini.
62Vienlaicīgi tika aprēķināts tirgus daļas lielums nākamajiem
63lielākajiem attiecīgā tirgus dalībniekiem. Izvērtējot šos
64rādītājus, tika noteiktas administratīvās teritorijas, kurās AS
65"Sentor Farm aptiekas" tirgus daļa ir būtiski lielāka nekā citiem
66attiecīgā konkrētā tirgus dalībniekiem, t.i., ir būtiska starpība
67starp pirmo un otro tirgus dalībnieku. Tās ir Rīgas, Dobeles,
68Talsu, Jēkabpils administratīvās teritorijas. Lai izvērtētu
69apvienošanās ietekmi, ir svarīgi izvērtēt konkurences apstākļus
70minēto pilsētu teritorijās. Līdz ar to tiek definēti attiecīgie
71konkrētie tirgi.
72Ņemot vērā visu šajā punktā
73norādīto un pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta 4.punktu,
74konkrētie tirgi šajā lietā ir zāļu mazumtirdzniecības (aptieku)
75tirgus Rīgas, Dobeles, Talsu, Jēkabpils pilsētas teritorijā un
76zāļu vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā.
774.1. Zāļu vairumtirdzniecības
78tirgus
79Saskaņā ar licencēto zāļu
80lieltirgotavu sarakstu uz 13.11.2008. Latvijā ir 34 licencētas
81zāļu lieltirgotavas:
82Saskaņā ar informāciju, kura
83pieejama par zāļu lieltirgotavu apgrozījumiem Valsts Zāļu valsts
84aģentūras mājas lapā http://www.zva.gov.lv ir izdarāms
85secinājums, ka lielākās lieltirgotavas pēc zāļu apgrozījuma visu
86veidu patērētājiem ir AS "Recipe Plus" (tirgus daļa ap 35 %), SIA
87"Tamro" (ap 20%), SIA "Magnum Medical" un SIA "Oriola Rīga".
88Vairumtirdzniecības tirgus var
89tikt segmentēts atsevišķos segmentos, t.i., pārdošana vispārējā
90tipa aptiekām, zāļu realizācija ārstniecības iestādēm. Minēto
91segmentācijas iespējamību nosaka tas, ka katrā no minētajiem
92segmentiem ir atšķirīgi piegādes noteikumi. Veselības
93aizsardzības iestādēm zāļu piegāde notiek daļēji uz centralizēto
94iepirkumu pamata un konkursu pamata caur slēgtā tipa aptiekām.
95Savukārt vispārēja tipa aptiekām piegāde notiek, balstoties uz
96piederību/saistību attiecīgajam vairumtirgotājam vai
97iesaistīšanos attiecīgajā mārketinga grupā un citiem mārketinga
98apsvērumiem.
99Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras
100mājas lapā http://www.zva.gov.lv pieejamo informāciju
101par zāļu tirgus sadalījumu pēc pārdošanas apjoma vispārēja tipa
102aptiekām Latvijā līderis ir AS "Recipe Plus" ar tirgus daļu ≈
10340%, SIA "Tamro" seko ar tirgus daļu ≈ 20 %, SIA "Magnum Medical"
104ieņem ≈ 10% tirgus, savukārt pārējās lieltirgotavas ir ievērojami
105mazākas (informācija pieejama par atsevišķiem gada
106ceturkšņiem).
107Var prezumēt, ka konkrētā
108vairumtirgotāja vairumtirdzniecības apgrozījums vispārēja tipa
109aptiekām ir saistīts un zināmā mērā proporcionāls šī
110vairumtirgotāja īpašumā esošajam aptieku skaitam un attiecīgajā
111mārketinga programmā ietilpstošo aptieku skaitam. Līdz ar to var
112secināt, ka, lai ienāktu šajā konkrētajā tirgū, par būtisku
113barjeru ir uzskatāms normatīvajos aktos noteiktais aptieku skaita
114ierobežojums, kas neļauj izveidot pietiekami nozīmīgu īpašumā
115esošo aptieku apjomu un esošās mārketinga programmas, lai ar
116laiku šo komersantu varētu uzskatīt par efektīvu konkurentu
117tirgus līderiem. Arī pati tirgus struktūra ar izteiktu līderi,
118kuram ir attīstīta loģistika, mārketings, iespēja no zāļu
119piegādātājiem saņemt vislielākās atlaides mazāk vertikāli
120integrētiem tirgus dalībniekiem kalpo par ienākšanas barjeru.
121Līdz ar to var secināt, ka būtiski
122ir apgrūtināta jaunu tirgus dalībnieku ienākšana
123vairumtirdzniecības tirgū. Vēl kā zināmu barjeru var uzskatīt
124vadošā tirgus dalībnieka lielo tirgus daļu un finanšu kapacitāti.
125Tādējādi, pie esošajiem noteiktajiem medikamentu piecenojumiem
126(it sevišķi kompensējamām zālēm), kas ir salīdzinoši neliels, un
127iedzīvotāju maksātspēju, kas samazinās, jauna tirgus dalībnieka
128ienākšana Latvijas tirgū vai mazāko tirgus dalībnieku būtiska
129izaugsme ir maz ticama.
1304.2. Zāļu mazumtirdzniecības
131tirgus
132Izvērtējot konkurences apstākļus
133mazumtirdzniecībā, tāpat kā vairumtirdzniecības tirgū, ir jāņem
134vērā, ka konkurence pēc būtības pamatā notiek starp vertikāli
135integrētām struktūrām, kurai katrai ir arī attiecīgā mārketinga
136programma. Tās ir AS "Recipe Plus" organizētā mārketinga
137programma (≈ 280 aptieku), SIA "Tamro" mārketinga programma
138(≈ 240 aptiekām), SIA "Aptiekas un Partneri" organizētā
139mārketinga programma, kura ir mazāka par pirmajām divām.
140Mārketinga programmas pamatā ir tirgus dalībnieku sadarbība preču
141iepirkšanā, mārketinga akciju organizēšanā, semināru rīkošanā.
142Katra komercsabiedrība, iekļaujoties mārketinga programmā,
143saglabā juridisku patstāvību un izvēlas, cik lielu zāļu apjomu
144iepirkt patstāvīgi un cik caur attiecīgo mārketinga programmu.
145Līdz ar to starp attiecīgajā mārketinga programmā ietilpstošajām
146aptiekām netieši rodas arī horizontālas attiecības, jo grupas
147dalībnieki ir ieinteresēti kopēja mērķa sasniegšanai - iegūt pēc
148iespējas lielāku zāļu atlaižu apjomu no zāļu piegādātājiem.
149Vairākos Konkurences padomes rīcībā esošajos AS "Recipe Plus"
150noslēgtajos līgumos atlaide ir atkarīga no realizētā zāļu
151apjoma.
152Daļēji kopīgā zāļu iepirkšana
153palielina grupā esošo aptieku konkurētspēju, savukārt iekļaušanās
154vienā grupā mazina šo aptieku savstarpējo konkurenci.
155Konkurences padome ir ieguvusi
156informāciju no Zāļu valsts aģentūras (24.04.2008. vēstule
157Nr.4-4/483), ka kopīgais vispārēja tipa aptieku zāļu realizācijas
158apgrozījums Latvijā 2007.gadā bija (*). AS "Sentor Farm aptiekas"
159kopējais zāļu apgrozījums Latvijas teritorijā 2007.gadā bija (*).
160AS "Sentor Farm aptiekas" tirgus daļa zāļu mazumtirdzniecības
161tirgū Latvijas teritorijā 2007.gadā bija aptuveni (*) (<30%),
162(lēmums "Par SIA "Sentor Farm aptiekas" un SIA "Ogres Centra
163aptieka" vienošanos3"). Pārējo tirgus dalībnieku
164tirgus daļas ir būtiski mazākas.
165Administratīvās teritorijas, kurās
166AS "Sentor Farm aptiekas" ir liela tirgus daļa, ir Rīga, Dobele,
167Talsi, Jēkabpils.
1682007.gadā zāļu apgrozījums Rīgas
169pilsētā bija LVL 80 923 730,89. Šajā rādītājā ir
170ieskaitīts arī SIA "Ilmas aptieka" piederošās vienas filiāles
171apgrozījums, kuru lietas izpētes laikā iegūt neizdevās, bet šis
172fakts rada pavisam nenozīmīgu kļūdu.
173Rīgas teritorijā AS "Sentor Farm
174aptiekas" tirgus daļa 2007.gadā bija ap (*) (<40) un tā bija
175vairāk nekā divas reizes lielāka nekā nākamajam tirgus
176dalībniekam SIA "Hansa Pharma" (tirgus daļa ir nedaudz virs 10%),
177kura ietilpst mārketinga programmā, kuru organizē otrais
178lielākais vairumtirgotājs - SIA "Tamro". Savukārt nākamo tirgus
179dalībnieku - SIA "Euroaptieka" un SIA "A Aptieka" tirgus
180daļas ir nedaudz zem 10%. Tirgus daļu aprēķinu par 2007.gadu
181nevar veikt ar pilnīgu precizitāti, jo šajā laika posmā minētie
182mazākie aptieku tīkli pievienoja jaunas aptiekas.
183Vairākas AS "Sentor Farm aptiekas"
184aptiekas ir stratēģiski izvietotas vietās, kur ir liela cilvēku
185plūsma. Tā, piemēram, t/c Origo un Centrālajā stacijā atrodas 4,
186bet Centrālajā tirgū 5 aptiekas.
187Visi šie apstākļi norāda, ka AS
188"Sentor Farm aptiekas" Rīgas teritorijā ir tirgus vara.
189Rīgas teritorijā 2007.gadā
190mārketinga programmā "Aptieku Alianse" ietilpstošo neatkarīgo
191aptieku tirgus daļa bija virs 10%.
192Mārketinga programmas "Aptieku
193Alianse" ietilpstošo neatkarīgo aptieku apgrozījumu nevar tieši
194pieskaitīt apvienošanās dalībnieku apgrozījumam, jo minētās
195aptiekas ir juridiski patstāvīgas personas un tikai daļēji iepērk
196tām nepieciešamās zāles ar mārketinga programmas "Aptieku
197Alianse" starpniecību. Lietas ietvaros tika analizēta mārketinga
198programma "Aptieku Alianse", galvenokārt attiecībā par to, cik
199liels ir iepirkto zāļu īpatsvars no AS "Recipe plus", kas zināmā
200mērā raksturo, cik cieši programmas ietvaros aptiekas faktiski ir
201piesaistītas lieltirgotavai, kura organizē šo programmu, tādējādi
202samazinot citu lieltirgotavu zāļu noieta iespējas un sekojoši
203tirgus daļu. Tika iegūta informācija no vairākiem mārketinga
204programmā "Aptieku Alianse" ietilpstošiem tirgus dalībniekiem.
205Izanalizējot minēto informāciju, tika secināts, ka iepirkto zāļu
206īpatsvars no AS "Recipe plus" ir 40% - 95%.
207Mārketinga programmā iesaistītās
208aptiekas pastiprina apvienošanās dalībnieku tirgus varu
209konkrētajā teritorijā, jo konkurenci starp "Aptieku Alianse"
210ietilpstošajām aptiekām zināmā mērā ierobežo mārketinga
211programmas noteiktie uzdevumi attiecībā uz konkrētā noieta
212veicināšanu.
213Turklāt apvienošanās izvērtēšanas
214procesā tiek secināts, ka tās ir aptiekas, caur kurām
215apvienošanās dalībnieki var palielināt savu ietekmi konkrētajā
216tirgū, gan palielinot savu piegādes apjomu, gan noslēdzot
217franšīzes līgumus, gan iegādājoties attiecīgo aptieku.
218Dobeles, Talsu, Jēkabpils pilsētu
219administratīvajās teritorijās nav citu mārketinga programmā
220"Aptieku Alianse" ietilpstošo aptieku, izņemot AS "Sentor Farm
221aptiekas" piederošās aptiekas. Konkurences padomes rīcībā ir
222tikai informācija par zāļu realizācijas apgrozījumu Dobeles,
223Talsu un Jēkabpils pilsētās kopā ar šajās pilsētās esošo aptieku
224filiālēm rajonos, jo šādi informāciju apkopo Zāļu valsts aģentūra
225un tas var radīt nelielu kļūdu aprēķinos.
226Minēto tirgu struktūra norāda uz
227apvienošanās dalībnieku būtisko ietekmi šajās pilsētās. Dobeles
228pilsētā AS "Sentor Farm aptiekas" tirgus daļa ir ap (*) (>70),
229nākamā tirgus dalībnieka - SIA "Euroaptieka" tirgus daļa ir ap
230(*) (<20). Savukārt Talsu pilsētas teritorijā AS "Sentor Farm
231aptiekas" tirgus daļa ir nedaudz lielāka par (*) (>40), nākamā
232tirgus dalībnieka SIA "Melise" tirgus daļa ir ap (*)
233(<30).
234Jēkabpils pilsētā AS "Sentor Farm
235aptiekas" tirgus daļa ir ap (*) (<40), savukārt nākamā
236lielākā tirgus dalībnieka SIA "Kolibri AD" tirgus daļa 2007.gadā
237ir ap (*) (<30).
238AS "Sentor Farm aptiekas" tirgus
239varas izpausme ir salīdzinoši ierobežota gala pārdošanas cenu
240noteikšanas procesā, jo piecenojuma maksimālo apjomu nosaka
241normatīvais regulējums. Taču attiecīgā tirgus dalībnieka paša
242ziņā ir izvēlēties, vai tiek noteikts maksimāli pieļaujamais
243uzcenojums. Nepietiekoša konkurence, uz ko norāda lietā definēto
244tirgu struktūra, ir fakts, kas ļauj AS "Sentor Farm aptiekas"
245pilnīgi vai daļēji darboties neatkarīgi no konkurentiem cenu
246noteikšanas procesā minētajās administratīvajās teritorijās. AS
247"Sentor Farm aptiekas" tirgus varu stiprina tās klientu
248lojalitātes programma un fakts, ka tiek rīkotas mārketinga, t.sk.
249reklāmas akcijas. Tirgus varas avots ir arī dalība mārketinga
250programmā "Aptieku Alianse".
251Konkurences padome secina, ka, jo
252lielāks aptieku skaits, izdevīgāka to atrašanās vieta, lielāks
253apgrozījums, jo lielāks ir kumulatīvais efekts, t.i., faktiski
254iegūtais labums, no kopējā apgrozījuma un iesaistīšanās
255mārketinga programmā. Visa minētā rezultātā rodas apvienotā
256tirgus dalībnieka pārsvars iepērkot zāles, salīdzinot ar citiem
257konkurentiem, kuriem aptieku tīkli ir mazāki un aptiekām, kuras
258neietilpst nevienā no mārketinga programmām.
259Mārketinga programma Aptieku
260Alianse
261AS "Recipe plus" organizē
262mārketinga programmu "Aptieku Alianse", kurā 2008.gadā kopā
263ietilpst ≈ 280 aptieku. Lielākais programmas dalībnieks ir
264AS "Sentor Farm aptiekas" (173 aptiekas). Minētās dalības
265rezultātā AS "Sentor Farm aptiekas" pastāv lielāka iespēja
266iegūt būtiskākas atlaides no zāļu lieltirgotavām, salīdzinot ar
267tās konkurentiem, kuri nav iesaistīti nevienā no mārketinga
268programmām vai nesasniedz šādu zāļu noieta vietu apjomu. Vēl tā
269dod iespēju piedalīties sadarbības partneru organizētajās
270mārketinga akcijās, kas, savukārt, piesaista patērētāju uzmanību
271un veicina klientu plūsmas palielināšanos, kā arī dod iespēju
272piedalīties sadarbības partneru organizētajās sanāksmēs un
273semināros, tā veicinot stimulu galapatērētājus orientēt uz
274noteiktu zāļu iegādi un ierobežojot to iespēju izvēlēties
275alternatīvus "nereklamētus" medikamentus.
276Noteikumi, kas ir iekļauti AS
277"Recipe Plus" noslēgtajos līgumos ar mārketinga programmā
278"Aptieku Alianse" ietilpstošajām aptiekām:
279(*)
280Apvienošanās dalībnieku 2009.gada
28123.janvāra vēstulē Nr.23/01_KP ir norādīts, ka programma
282[mārketinga programma Aptieku Alianse un citas šādas programmas]
283ir izveidota tādā veidā, lai gan lieltirgotava, gan aptieka būtu
284ieinteresēta preču realizācijas kāpumā. Palielinoties realizēto
285preču apjomam, palielinās atlaides, ko preču ražotājs var
286piedāvāt gan lieltirgotavai, gan aptiekām.
287Papildus minētajā apvienošanās
288dalībnieku vēstulē ir norādīts, ka mārketinga programmas (Tamro
289aptieku programma, Aptiekas un Partneru programma, Aptieku
290Alianses programma) faktiski ir viens no ražotāju pārdošanas
291instrumentiem. Ražotāji centralizēti ar programmu administratoru
292starpniecību realizē dažāda veida pārdošanas, informatīvās un
293mārketinga aktivitātes gan zālēm, gan pārējām precēm. Tai pašā
294laikā Konkurences padome secina, ka šāda šo programmu
295administrēšana aizvien plašākā mērogā rada risku, ka tiek
296ierobežota galapircēju izvēles brīvība un pieeja alternatīvām,
297t.sk. lētākām zālēm, kuru ražotāji/piegādātāji neveic attiecīgas
298mārketinga kampaņas.
299Jebkura vertikāla integrācija
300(vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības) palielina šo uzņēmumu
301konkurētspēju attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem, īpaši
302individuālo aptieku uzņēmumiem, kuriem nav "savas"
303lieltirgotavas.
304Kā negatīvo efektu, kas var
305rasties no šādu aptieku mārketinga grupu izveidošanas, ir
306jānorāda:
307- sasaistīšanas efekts;
308- tiek vājināta konkurence starp
309lieltirgotavām augšupejošajā tirgū;
310- konkurējošu ražotāju,
311vairumtirgotāju, kas ražo/izplata alternatīvas arī farmakoloģiski
312ekvivalentas zāles izslēgšanas risks;
313- atsevišķu izplatīšanas kanālu
314izslēgšana, tiešās tirdzniecības izslēgšana;
315- informācijas apmaiņa starp
316aptiekām;
317- piesaistīšanās noteiktai
318datorprogrammai aptieku grupas ietvaros, kas var radīt aptiekas
319grūtības pārslēgšanai uz citu datorprogrammu;
320- pārslēgšanās problēmas uz citu
321piegādes avotu (lieltirgotavu);
322- galu galā patērētājiem tiek
323ierobežotas izvēles iespējas alternatīvu zāļu piedāvājumiem.
324Konkurences padome secina, ka
325integrācijas rezultātā, samazinoties aptieku un lieltirgotavu
326konkurencei, apvienotajam tirgus dalībniekam daudz vieglāk būs
327realizēt maksimālā piecenojuma stratēģiju, un, ņemot vērā to,
328patērētājam samazinās pieejamu alternatīvu iespējamība vienas
329apdzīvotas vietas ietvaros, kur nepieciešamās zāles iegādāties
330lētāk. Turklāt visticamāk patērētāja transporta izmaksas
331pārsniegs iespējamo ieguvumu.
332Līdz ar to pamatojoties uz
333iepriekš minēto, var secināt, ka Rīgas, Dobeles, Jēkabpils un
334Talsu pilsētu teritorijā apvienotajam tirgus dalībniekam ir
335būtiska tirgus vara. Tāpat konstatējams, ka, palielinoties
336mārketinga programmā "Aptieku Alianse" ietilpstošo aptieku
337skaitam, apvienotais tirgus dalībnieks varētu iegūt būtisku
338tirgus varu arī citviet Latvijas teritorijā.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.