4. pants

1Konkrētie

2tirgi

3Saskaņā ar Konkurences likuma

41.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,

5kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

6Saskaņā ar Konkurences likuma

71.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

8tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

9noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

10pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

11un lietošanas īpašības.

12Saskaņā ar Konkurences likuma

131.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

14ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

15preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

16un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

174.1. Ziņojumā norādīts, ka

18konkrētās preces tirgus, kurā darbojas apvienošanās dalībnieki,

19ir ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās

20uzturēšanas tirgus. Tiltu būvniecību, rekonstrukciju un

21uzturēšanu nav iespējams nodalīt no ceļu būves, rekonstrukcijas

22un uzturēšanas. Tie ir savstarpēji saistīti un viens no otra

23izrietoši tirgi šādu iemeslu dēļ:

241) ceļu nav iespējams pabeigt

25(nodot ekspluatācijā) bez tiltiem, savukārt tiltu ekonomiskais

26labums bez izbūvēta ceļa līdzinās nullei;

272) pasūtījuma galarezultāts, kurš

28jānodrošina būvniekam, ir ceļš ar tiltiem, un kā vienots veselums

29šis objekts arī tiek nodots ekspluatācijā;

303) tiltu izbūve vienmēr tiek

31iekļauta ceļu izbūves pasūtījumā, un attiecīgi publisko iepirkumu

32konkursu nolikumos no pasūtījuma saņēmēja tiek pieprasīta

33kompetence un konkurētspēja gan ceļu, gan tiltu būvniecībā, t.i.,

34tiek pieprasīta arī būvdarbu vadības pieredze abās jomās.

35Attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko

36tirgu ziņojumā norādīts - pēdējo divu gadu izmaksu attiecību

37analīze uzskatāmi liecina, ka:

381) darbaspēka izmaksu pieauguma

39rezultātā arvien lielāku nozīmi ieņem ražošanas tehnoloģiskums,

40un attiecīgi nozare piedzīvo tehnoloģisko un darbaspēka izmaksu

41kāpumu;

422) celtniecības apjomu pieauguma

43rezultātā vērā ņemamu attīstību ir guvušas karjeru saimniecības,

44tajā skaitā reģionālās, kuras nodrošina būvdarbu veicējus ar

45darbam nepieciešamajiem materiāliem.

46Apvienošanās dalībnieki uzskata,

47ka šie faktori būtiski mazina attāluma no bāzes vietas ietekmi uz

48izmaksām. Rezultātā reģionālā pārstāvniecība arvien vairāk zaudē

49nozīmi. Savukārt ražošanas organizācijas un tehnoloģiskās bāzes

50nozīme būtiski pieaug. Tādējādi konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

51vairs nav reģionāls, bet ir vismaz nacionāls, jo ražošanas

52organizāciju un tehnoloģiju bez būtiskām izmaksu izmaiņām var

53nogādāt jebkur, līdz ar to kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

54nosakāma visa Latvijas teritorija.

55No apvienošanās dalībnieku

56sniegtās informācijas secināms, ka AS "A.C.B." un AS

57"8 CBR" apgrozījuma nozīmīgāko daļu veido apgrozījums

58ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās

59uzturēšanas jomā (2006.gadā: AS "A.C.B." kopā ar

60apakšuzņēmējiem - (*) %, AS "8 CBR" bez apakšuzņēmējiem

61- (*) %). Tāpat ziņojumā norādīts, ka pieprasījumu šajā tirgū

62pamatā veido valsts un pašvaldību pasūtījumi.

634.2. Lai noteiktu konkrētos

64tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu, ņemot vērā

65ziņojumā norādītos AS "A.C.B." un AS "8 CBR"

66lielākos klientus, tika pieprasīta informācija par publiskajiem

67iepirkumiem ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un

68periodiskās uzturēšanas jomā no minēto darbu pasūtītājiem, t.sk.

69no Satiksmes ministrijas, VAS "Latvijas valsts ceļi",

70VAS "Latvijas valsts meži", Rīgas domes Satiksmes

71departamenta, kā arī pēc publisko iepirkumu pasūtītāju sniegtās

72informācijas izvērtēšanas - no komercsabiedrībām, kas kā

73pretendenti piedalījās tajos pašos publiskajos iepirkumos, kuros

74piedalījās apvienošanās dalībnieki, vai tiem līdzvērtīgos

75publiskajos iepirkumos. Papildu informācija tika pieprasīta arī

76no apvienošanās dalībniekiem.

77Definējot konkrētos tirgus

78attiecībā uz ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un

79periodiskās uzturēšanas pakalpojumiem, kuri tiek sniegti publisko

80iepirkumu ietvaros, konstatējams, ka no pieprasījuma puses katrā

81publiskajā iepirkumā ietverto pakalpojumu var aizstāt tikai ar

82tādiem pakalpojumiem, kuri atbilst pakalpojumam, kurš ietver

83konkrētā publiskā iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādītās

84prasības. Līdz ar to no pieprasījuma puses konkrētā prece ir

85pakalpojumu kopums, par kuru tiek organizēta katra iepirkuma

86procedūra. Tāpat arī konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas nevar

87būt lielākas par tām robežām, kurās tiek nodrošināts pakalpojums

88ģeogrāfiski, prasības pret pasūtīto pakalpojumu attiecas ne tikai

89uz apjomu, termiņu u.c. pakalpojumu raksturojošām īpašībām, bet

90arī uz pakalpojuma sniegšanu noteiktā vietā saskaņā ar pasūtītāja

91vajadzībām.

92Ņemot vērā minēto, Konkurences

93padome konkrētās preces tirgus un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

94noteikšanai lietā attiecībā uz minētajām jomām, izvērtējot

95pieprasījuma un piedāvājuma faktorus, par būtiskākiem uzskata

96piedāvājuma puses faktorus.

97Izvērtējot komercsabiedrību, kuras

98veic ceļu un/vai tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas

99un periodiskās uzturēšanas darbus, sniegto informāciju, secināms,

100ka ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās

101uzturēšanas tirgus un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas,

102renovācijas un periodiskās uzturēšanas tirgus veido divus

103atšķirīgus konkrētās preces tirgus.

104Izņemot atsevišķus gadījumus,

105parasti komercsabiedrība darbojas vienā vai otrā no minētajiem

106tirgiem.

107Tā SIA "Lemminkainen

108Latvija"2, SIA "Šlokenbeka", ceļu būves

109firma SIA "Binders", SIA "Limbažu ceļi", SIA

110"Ceļu tiltu būvnieks", SIA "Baustelle", SIA

111"Dantra", SIA "Virāža" norādījušas, ka

112nedarbojas (nav specializējušās) tiltu būvniecības,

113rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā. Arī

114SIA "Saldus ceļinieks" norādījusi, ka nav

115specializējusies tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas

116un periodiskas uzturēšanas jomā, ka šie darbi prasa specializētu

117tehniku un attiecīgi apmācītu personālu, un tagad šīs nozares

118attīstīšana prasītu lielu finansiālo līdzekļu ieguldījumu. AS

119"Ceļu pārvalde" sniegusi informāciju, ka nedarbojas

120tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas

121uzturēšanas jomā, ja objektā nepieciešama šādu darbu veikšana,

122tiek piesaistīti apakšuzņēmēji. Par to liecina arī minēto

123komercsabiedrību un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība

124"Igate"", SIA "Union Asphalttechnik",

125SIA "Gādība", SIA "Aiviekstes būvnieks"

126sniegtā informācija par apgrozījumu tiltu būvniecības,

127rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā.

128Savukārt SIA "VIA" norādījusi, ka minimāli darbojas

129tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas

130uzturēšanas jomā. Arī citu komercsabiedrību, kuru pamatdarbība

131saistīta ar ceļu būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju un

132periodisko uzturēšanu, apgrozījums tiltu būvniecības,

133rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā ir

134neliels salīdzinājumā ar apgrozījumu ceļu būvniecības,

135rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā.

136SIA "Tilts",

137Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un AS

138"BMGS" norādījušas, ka nedarbojas ceļu būvniecības,

139rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā. SIA

140"Rīgas tilti" sniegusi informāciju, ka tā tieši neveic

141ceļu darbus, savukārt SIA "Merks" norādījusi, ka ceļu

142būvniecības darbus veic ar apakšuzņēmēju starpniecību, tādējādi

143nekonkurējot ar ceļu būvniekiem. SIA "M.A.-TAKA"

144sniegusi informāciju, ka nedarbojas ceļu būvniecības,

145rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā, arī

146norādot, ka SIA "M.A.-TAKA" kā tiltniekiem nav

147nepieciešamības pēc tādas ceļu būves tehnikas kā ekskavatori,

148greideri, veltņi, asfaltieklājēji u.c., ka tiltu remonta un

149būvniecības darbos parasti tiek slēgts līgums ar ceļu būvniecības

150firmu, kas veic zemes darbus un asfaltēšanas darbus, arī smilts

151un šķembu piegādi, ja nepieciešami lielāki apjomi. Arī

152Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts"

153skaidrojis, ka objektos sadarbojas ar apakšuzņēmējiem, kas ieklāj

154asfaltbetona segumu uz tiltiem. Iepriekš minēto apliecina arī šo

155komercsabiedrību sniegtā informācija par apgrozījumu ceļu

156būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās

157uzturēšanas jomā.

158Līdz ar to arī uz informācijas

159pieprasījumiem sniegtajās atbildēs ceļu būvniecības,

160rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā kā

161konkurenti norādītas vienas komercsabiedrības, tiltu būvniecības,

162rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā -

163citas.

164Arī publisko iepirkumu pasūtītāju

165sniegtā informācija liecina, ka, izņemot atsevišķus gadījumus,

166publiskajos iepirkumos būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas

167un periodiskās uzturēšanas darbiem kā pretendenti

168(ģenerāluzņēmēji) ir vienas komercsabiedrības, tiltu būvniecības,

169rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas darbiem -

170citas.

171Konkurences padome uzskata par

172iespējamu atsaukties arī uz iepriekšējo praksi, kad Konkurences

173padomes 11.08.2006. lēmumā (lieta Nr.1500/06/10/6), ar kuru tika

174atļauta AS "A.C.B." un SIA "Ceļi un tilti"

175apvienošanās, kā konkrētie preču tirgi tika noteikti - ceļu

176būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskas uzturēšanas

177pakalpojumu tirgus un tiltu būvniecības, renovācijas un

178periodiskas uzturēšanas pakalpojumu tirgus. Minēto pamatojot ar

179to, ka izmantojamās būvniecības tehnoloģijas, materiāli un daļēji

180arī tehnika ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskas

181uzturēšanas pakalpojumu sniegšanai un tiltu būvniecības,

182renovācijas un periodiskas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanai

183atšķiras.

184Tāpat konstatējot, ka lielākā daļa no aptaujātajiem tirgus

185dalībniekiem paudusi viedokli, ka ceļu būvniecības,

186rekonstrukcijas un periodiskas uzturēšanas pakalpojumi nav

187savstarpēji aizvietojami ar tiltu būvniecības, renovācijas un

188periodiskas uzturēšanas pakalpojumiem.

189Latvijas teritorijā ceļu

190būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās

191uzturēšanas pakalpojumus sniedz komercsabiedrības ar atšķirīgu

192profilu (specializāciju) un apgrozījumu minētajā jomā. Apsverot

193piedāvājuma puses aizstājamību, jāsecina, ka tikai daļa šo

194komercsabiedrību var piedāvāt plašu šo pakalpojumu spektru, t.i.,

195gan būvniecības, gan rekonstrukcijas, gan renovācijas un

196periodiskās uzturēšanas pakalpojumus. Kamēr lielākā daļa

197komercsabiedrību, kuru darbība saistīta ar šo jomu, veic tikai

198renovācijas un periodiskās uzturēšanas darbus un/vai neliela

199apjoma rekonstrukcijas darbus, vai arī tikai uz noteikta veida

200ceļiem (piemēram, meža ceļiem, ceļiem ar grants segumu).

201Abi apvienošanās dalībnieki veic

202gan būvniecības, gan atjaunošanas (rekonstrukcijas, renovācijas,

203periodiskās uzturēšanas) darbus, orientējoties uz lielāka apjoma

204objektiem, turklāt no šo tirgus dalībnieku puses šie pakalpojumi

205ir savstarpēji aizstājami, par ko liecina arī lietā iegūtā

206informācija.

207Saskaņā ar Konkurences likuma

2081.panta 6.punktu konkurence ir pastāvoša vai potenciāla

209ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem

210tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū. Tā kā minētajā tirgū

211pieprasījumu veido galvenokārt publiskie iepirkumi,

212komercsabiedrības, kuras piedalās neliela apjoma publiskajos

213iepirkumos, lielāka apjoma publiskajos iepirkumos piedalās tikai

214kā apakšuzņēmēji, vai spēj veikt tikai atsevišķus darbus ceļu

215būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas

216uzturēšanas jomā, turklāt sniedz pakalpojumus ģeogrāfiski

217šaurākās teritorijās, kā arī, ja to apgrozījums ir ievērojami

218mazāks nekā apvienošanās dalībnieku apgrozījumi, faktiski nespēj

219konkurēt ar apvienošanās dalībniekiem. Ņemot vērā AS

220"A.C.B." un AS "8 CBR" pozīcijas ceļu

221būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas

222uzturēšanas jomā, tikai daļa no komercsabiedrībām, kuru darbība

223saistīta ar šo jomu, uzskatāmas par apvienošanās dalībnieku

224konkurentiem ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un

225periodiskas uzturēšanas tirgū. Līdz ar to uzskaitītie faktori

226uzskatāmi par būtiskiem, nosakot konkrētās preces tirgu šīs

227lietas ietvaros. Nepieciešamību, t.sk. ņemt vērā

228komercsabiedrības apgrozījuma lielumu, nosaka arī Publisko

229iepirkumu likuma 20.panta otrajā daļā paredzētais, ka publiska

230būvdarbu līguma gadījumā apakš­uzņēmējiem drīkst nodot ne vairāk

231par 70% no kopējā veicamo būvdarbu apjoma, un 41.panta otrajā

232daļā minētais, ka pasūtītājs var noteikt, kādam jābūt

233piegādātāja gada kopējam finanšu vidējā apgrozījuma minimālajam

234apjomam vai gada finanšu vidējam apgrozījumam attiecībā uz

235konkrēto iepirkumu minimālo apjomu piegādātāja darbības laikā,

236bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem. Pasūtītājs nosaka

237tādu minimālo apjomu, kas ne vairāk kā trīs reizes pārsniedz

238piedāvāto līgumcenu.

239Konkurences padome uzskata, ka

240iepriekš minētie faktori jāņem vērā, arī, kā konkrētās preces

241tirgu, nosakot tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un

242periodiskas uzturēšanas tirgu.

2434.3. Konkrētais

244ģeogrāfiskais tirgus konkurences tiesību izpratnē ir teritorija,

245kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti preču piegādē vai

246pakalpojumu sniegšanā. Šajā teritorijā konkurences apstākļi

247konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus

248dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

249teritorijām. Ievērojot minēto, saskaņā ar rīcībā esošo

250informāciju, secināms, ka attiecībā uz ceļu būvniecības,

251rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgu

252konkrētais ģeogrāfiskais tirgus var tikt noteikts kā visa

253Latvija, tā kā konkrētā apvienošanās ietekmēs konkurences

254apstākļus šajā teritorijā.

255Definējot konkrēto ģeogrāfisko

256tirgu AS "A.C.B." un AS "8 CBR" apvienošanās

257gadījumā, Konkurences padome uzskata, ka nav nepieciešams to

258noteikt tik šauri kā Konkurences padomes 11.08.2006. lēmumā

259(lieta Nr.1500/06/10/6) minētās teritorijas, ņemot vērā arī

260tirgus dalībnieku norādīto, ka objekta atrašanās vietai nav

261būtiskas nozīmes, ja veicamo darbu apjoms ir pietiekami

262liels.

263Konkurences padome uzskata, ka arī

264attiecībā uz tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un

265periodiskas uzturēšanas tirgu šīs lietas ietvaros nosakāms viens

266ģeogrāfiskais tirgus - Latvijas teritorija, ņemot vērā iepriekš

267minēto. Vienlaikus Konkurences padome uzskata, ka, lai pamatotāk

268izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurenci, papildus jāvērtē

269arī tirgus dalībnieku tirgus daļas reģionos.

2704.4. Ņemot vērā iepriekš

271vērtētos un konstatētos apstākļus, Konkurences padome uzskata, ka

272apvienošanās dalībnieku viedoklis par konkrētās preces tirgu,

273kurš tiek ietekmēts apvienošanās rezultātā, nav pamatots, līdz ar

274to šajā lietā kā apvienošanās rezultātā ietekmētie konkrētie

275tirgi nosakāmi:

276(1) ceļu būvniecības,

277rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgus

278Latvijas teritorijā;

279(2) tiltu būvniecības,

280rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgus

281Latvijas teritorijā.

282Tāpat saskaņā ar 31.01.2008.

283Konkurences padomē saņemto ziņojuma iesniedzēju informāciju

284konkrētie tirgi, kurus var ietekmēt apvienošanās, ir arī

285asfaltbetona tirgus un karjeru produkcijas tirgus. Apvienošanās

286dalībnieki norāda, ka asfaltbetonu ražo SIA "Mobil

287asfalts", kurā AS "A.C.B." ir izšķiroša ietekme,

288un AS "8 CBR", savukārt ar karjeru produkcijas ražošanu

289no apvienošanās dalībniekiem nodarbojas tikai AS

290"A.C.B.".

291Apvienošanās dalībnieki

292norādījuši, ka asfaltbetona ražotnes pamatā veidotas ceļu būves

293uzņēmumu ietvaros. Asfaltbetona ražošana tiek veikta katrā

294nozīmīgā ceļu būves uzņēmumā uzņēmuma vajadzībām, un attiecīgi

295nozares tirgus kā tāds ar ievērojamu vai vērā ņemamu

296"ārējās" realizācijas tirgu nemaz nepastāv.

297Bez tam pastāvošā prakse ar ļoti

298retiem izņēmumiem ir ceļu būvē izmantot tikai uzņēmumam piederošā

299asfaltbetona ražotnē sagatavotu asfaltbetonu, nerēķinoties ar

300pārvadājumu attālumu un pārvadājuma distancē esošām konkurentu

301asfaltbetona ražotnēm, tādējādi nodrošinot segumu ražotņu

302fiksētajām izmaksām.

303Pieprasījumu pēc asfaltbetona

304veido ceļu būves uzņēmumi, attiecīgi ceļu būves uzņēmumu

305saražotais asfaltbetona apjoms ir atkarīgs no izpildāmo būvdarbu

306apjoma. Aptuveni (*) % pieprasījuma veido uzņēmuma paša

307pieprasījums, savukārt (*) % veido dažādi pasūtījumi,

308piemēram:

3091) mājokļu būvniecības uzņēmumu

310pasūtījumi (mājokļu pievadceļus un ietves nepieciešamos apjomos

311ar vienkāršotām tehnoloģijām izbūvē paši mājokļu būvnieki);

3122) apakšzemes komunikāciju būves

313un remontu uzņēmumu pasūtījumi (brauktuves atjaunošanu pēc

314izbūves vai remonta veic pašu spēkiem);

3153) dažādi izņēmumi (citu ceļu

316būves uzņēmumu pasūtījumi gadījumos, ja pašu ražotnes tehnisku

317iemeslu dēļ nedarbojas vai nevar saražot attiecīgu produkciju

318u.c.).

319Apvienošanās dalībniekiem ir

320četras asfaltbetona ražotnes: SIA "Mobil asfalts" -

321viena Rīgā un viena Rīgas rajonā, SIA "Ceļi un tilti" -

322viena Rēzeknes rajonā, AS "8 CBR" - viena Cēsu rajonā.

323AS "A.C.B." norādījusi, ka asfaltbetonu lietojamā

324stāvoklī iespējams piegādāt līdz 200 km attālumam, savukārt AS

325"8 CBR" asfaltbetons no ražotnes tiek piegādāts līdz

326objektiem 170 km attālumā, SIA "Ceļi un tilti" - līdz

327objektiem 100 km attālumā. Visas apvienošanās dalībnieku

328asfaltbetona ražotnes ir stacionāras.

329No lietas ietvaros iegūtās

330informācijas secināms, ka visām lielākajām ar ceļu būvniecību un

331atjaunošanu (rekonstrukcija, renovācija, periodiskā uzturēšana)

332saistītajām komercsabiedrībām ir viena vai divas asfaltbetona

333ražotnes, daļai no tām ir arī mobilas asfaltbetona ražotnes.

334Asfaltbetona ražotnes izvietotas pa visu Latvijas teritoriju.

335Gandrīz visas komercsabiedrības, kuras ražo asfaltbetonu,

336norādījušas, ka asfaltbetons no ražotnes tiek piegādāts līdz

337objektiem 100 km attālumā, liela daļa - līdz objektiem 200 km

338attālumā. Kaut gan "Autoceļu specifikācijas 2005" ir

339atruna par asfaltbetona transportēšanas maksimāli ieteicamo

340attālumu, kas ir mazāks vai vienāds ar 50 km, kā arī atrunātas

341iestrādes temperatūras, kuras pie lielākas transportēšanas

342attāluma grūti ievērot. Lielākās ar ceļu būvniecību un

343atjaunošanu (rekonstrukcija, renovācija, periodiskā uzturēšana)

344saistītās komercsabiedrības 90-100% darbu veic uz ceļiem ar melno

345segumu. Aptaujāto asfaltbetona ražotāju sniegtā informācija

346liecina, ka lielākā daļa saražotā asfaltbetona tiek izmantota

347pašu vajadzībām, daļa no asfalta tiek realizēta citām

348komercsabiedrībām, savukārt iepirktā asfaltbetona īpatsvars pret

349saražoto un pašu vajadzībām nepieciešamo asfaltbetona daudzumu ir

350neliels. Līdz ar to var secināt, ka komercsabiedrības savu

351saražoto asfaltbetonu izmanto teritorijās, kurās veic ceļu

352būvniecību un atjaunošanu.

3534.5. Ņemot vērā minēto,

354Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā

355asfaltbetona tirgus var tikt ietekmēts gan horizontālā līmenī, tā

356kā tajā darbojas abi apvienošanās dalībnieki, gan vertikālā

357līmenī, tā kā minētais tirgus ir lejupejošais tirgus attiecībā

358pret ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un

359periodiskās uzturēšanas tirgu. Līdz ar to šajā lietā kā

360apvienošanās rezultātā ietekmētais konkrētais tirgus nosakāms -

361asfaltbetona (ražošanas un realizācijas) tirgus Latvijas

362teritorijā, kas citās lietās varētu tikt definēts arī

363citādi.

364Saskaņā ar AS "A.C.B."

365sniegto informāciju tā veic arī karjeru izstrādi, daļu iegūtās

366produkcijas izmantojot savā darbībā ((*) % no kopējā saražotā

367apjoma), veicot ceļu būvniecības darbus. AS "8 CBR"

368nenodarbojas ar karjeru izstrādi. AS "A.C.B." iegūst un

369realizē dažādu frakciju smilts, grants, dolomīta šķembu, kā arī

370šo derīgo izrakteņu maisījumu produkciju.

371Ņemot vērā, ka visi minētie

372derīgie izrakteņi izmantojami ceļu būvniecības, rekonstrukcijas,

373renovācijas un periodiskās uzturēšanas tirgū, kurš ir

374augšupejošais tirgus attiecībā pret karjeru produkcijas tirgu,

375Konkurences padome uzskata, ka šīs lietas ietvaros kā

376apvienošanās rezultātā ietekmētais konkrētais tirgus nosakāms -

377karjeru produkcijas tirgus Latvijas teritorijā, kas citās

378lietās varētu tikt definēts arī citādi.