4. pants

Konkrētie

tirgi

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus,

kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

un lietošanas īpašības.

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

4.1. Ziņojumā norādīts, ka

konkrētās preces tirgus, kurā darbojas apvienošanās dalībnieki,

ir ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās

uzturēšanas tirgus. Tiltu būvniecību, rekonstrukciju un

uzturēšanu nav iespējams nodalīt no ceļu būves, rekonstrukcijas

un uzturēšanas. Tie ir savstarpēji saistīti un viens no otra

izrietoši tirgi šādu iemeslu dēļ:

1) ceļu nav iespējams pabeigt

(nodot ekspluatācijā) bez tiltiem, savukārt tiltu ekonomiskais

labums bez izbūvēta ceļa līdzinās nullei;

2) pasūtījuma galarezultāts, kurš

jānodrošina būvniekam, ir ceļš ar tiltiem, un kā vienots veselums

šis objekts arī tiek nodots ekspluatācijā;

3) tiltu izbūve vienmēr tiek

iekļauta ceļu izbūves pasūtījumā, un attiecīgi publisko iepirkumu

konkursu nolikumos no pasūtījuma saņēmēja tiek pieprasīta

kompetence un konkurētspēja gan ceļu, gan tiltu būvniecībā, t.i.,

tiek pieprasīta arī būvdarbu vadības pieredze abās jomās.

Attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko

tirgu ziņojumā norādīts - pēdējo divu gadu izmaksu attiecību

analīze uzskatāmi liecina, ka:

1) darbaspēka izmaksu pieauguma

rezultātā arvien lielāku nozīmi ieņem ražošanas tehnoloģiskums,

un attiecīgi nozare piedzīvo tehnoloģisko un darbaspēka izmaksu

kāpumu;

2) celtniecības apjomu pieauguma

rezultātā vērā ņemamu attīstību ir guvušas karjeru saimniecības,

tajā skaitā reģionālās, kuras nodrošina būvdarbu veicējus ar

darbam nepieciešamajiem materiāliem.

Apvienošanās dalībnieki uzskata,

ka šie faktori būtiski mazina attāluma no bāzes vietas ietekmi uz

izmaksām. Rezultātā reģionālā pārstāvniecība arvien vairāk zaudē

nozīmi. Savukārt ražošanas organizācijas un tehnoloģiskās bāzes

nozīme būtiski pieaug. Tādējādi konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

vairs nav reģionāls, bet ir vismaz nacionāls, jo ražošanas

organizāciju un tehnoloģiju bez būtiskām izmaksu izmaiņām var

nogādāt jebkur, līdz ar to kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

nosakāma visa Latvijas teritorija.

No apvienošanās dalībnieku

sniegtās informācijas secināms, ka AS "A.C.B." un AS

"8 CBR" apgrozījuma nozīmīgāko daļu veido apgrozījums

ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās

uzturēšanas jomā (2006.gadā: AS "A.C.B." kopā ar

apakšuzņēmējiem - (*) %, AS "8 CBR" bez apakšuzņēmējiem

- (*) %). Tāpat ziņojumā norādīts, ka pieprasījumu šajā tirgū

pamatā veido valsts un pašvaldību pasūtījumi.

4.2. Lai noteiktu konkrētos

tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu, ņemot vērā

ziņojumā norādītos AS "A.C.B." un AS "8 CBR"

lielākos klientus, tika pieprasīta informācija par publiskajiem

iepirkumiem ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un

periodiskās uzturēšanas jomā no minēto darbu pasūtītājiem, t.sk.

no Satiksmes ministrijas, VAS "Latvijas valsts ceļi",

VAS "Latvijas valsts meži", Rīgas domes Satiksmes

departamenta, kā arī pēc publisko iepirkumu pasūtītāju sniegtās

informācijas izvērtēšanas - no komercsabiedrībām, kas kā

pretendenti piedalījās tajos pašos publiskajos iepirkumos, kuros

piedalījās apvienošanās dalībnieki, vai tiem līdzvērtīgos

publiskajos iepirkumos. Papildu informācija tika pieprasīta arī

no apvienošanās dalībniekiem.

Definējot konkrētos tirgus

attiecībā uz ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un

periodiskās uzturēšanas pakalpojumiem, kuri tiek sniegti publisko

iepirkumu ietvaros, konstatējams, ka no pieprasījuma puses katrā

publiskajā iepirkumā ietverto pakalpojumu var aizstāt tikai ar

tādiem pakalpojumiem, kuri atbilst pakalpojumam, kurš ietver

konkrētā publiskā iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādītās

prasības. Līdz ar to no pieprasījuma puses konkrētā prece ir

pakalpojumu kopums, par kuru tiek organizēta katra iepirkuma

procedūra. Tāpat arī konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas nevar

būt lielākas par tām robežām, kurās tiek nodrošināts pakalpojums

ģeogrāfiski, prasības pret pasūtīto pakalpojumu attiecas ne tikai

uz apjomu, termiņu u.c. pakalpojumu raksturojošām īpašībām, bet

arī uz pakalpojuma sniegšanu noteiktā vietā saskaņā ar pasūtītāja

vajadzībām.

Ņemot vērā minēto, Konkurences

padome konkrētās preces tirgus un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus

noteikšanai lietā attiecībā uz minētajām jomām, izvērtējot

pieprasījuma un piedāvājuma faktorus, par būtiskākiem uzskata

piedāvājuma puses faktorus.

Izvērtējot komercsabiedrību, kuras

veic ceļu un/vai tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas

un periodiskās uzturēšanas darbus, sniegto informāciju, secināms,

ka ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās

uzturēšanas tirgus un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas,

renovācijas un periodiskās uzturēšanas tirgus veido divus

atšķirīgus konkrētās preces tirgus.

Izņemot atsevišķus gadījumus,

parasti komercsabiedrība darbojas vienā vai otrā no minētajiem

tirgiem.

Tā SIA "Lemminkainen

Latvija"2, SIA "Šlokenbeka", ceļu būves

firma SIA "Binders", SIA "Limbažu ceļi", SIA

"Ceļu tiltu būvnieks", SIA "Baustelle", SIA

"Dantra", SIA "Virāža" norādījušas, ka

nedarbojas (nav specializējušās) tiltu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā. Arī

SIA "Saldus ceļinieks" norādījusi, ka nav

specializējusies tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas

un periodiskas uzturēšanas jomā, ka šie darbi prasa specializētu

tehniku un attiecīgi apmācītu personālu, un tagad šīs nozares

attīstīšana prasītu lielu finansiālo līdzekļu ieguldījumu. AS

"Ceļu pārvalde" sniegusi informāciju, ka nedarbojas

tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas

uzturēšanas jomā, ja objektā nepieciešama šādu darbu veikšana,

tiek piesaistīti apakšuzņēmēji. Par to liecina arī minēto

komercsabiedrību un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība

"Igate"", SIA "Union Asphalttechnik",

SIA "Gādība", SIA "Aiviekstes būvnieks"

sniegtā informācija par apgrozījumu tiltu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā.

Savukārt SIA "VIA" norādījusi, ka minimāli darbojas

tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas

uzturēšanas jomā. Arī citu komercsabiedrību, kuru pamatdarbība

saistīta ar ceļu būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju un

periodisko uzturēšanu, apgrozījums tiltu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā ir

neliels salīdzinājumā ar apgrozījumu ceļu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā.

SIA "Tilts",

Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un AS

"BMGS" norādījušas, ka nedarbojas ceļu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā. SIA

"Rīgas tilti" sniegusi informāciju, ka tā tieši neveic

ceļu darbus, savukārt SIA "Merks" norādījusi, ka ceļu

būvniecības darbus veic ar apakšuzņēmēju starpniecību, tādējādi

nekonkurējot ar ceļu būvniekiem. SIA "M.A.-TAKA"

sniegusi informāciju, ka nedarbojas ceļu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā, arī

norādot, ka SIA "M.A.-TAKA" kā tiltniekiem nav

nepieciešamības pēc tādas ceļu būves tehnikas kā ekskavatori,

greideri, veltņi, asfaltieklājēji u.c., ka tiltu remonta un

būvniecības darbos parasti tiek slēgts līgums ar ceļu būvniecības

firmu, kas veic zemes darbus un asfaltēšanas darbus, arī smilts

un šķembu piegādi, ja nepieciešami lielāki apjomi. Arī

Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts"

skaidrojis, ka objektos sadarbojas ar apakšuzņēmējiem, kas ieklāj

asfaltbetona segumu uz tiltiem. Iepriekš minēto apliecina arī šo

komercsabiedrību sniegtā informācija par apgrozījumu ceļu

būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās

uzturēšanas jomā.

Līdz ar to arī uz informācijas

pieprasījumiem sniegtajās atbildēs ceļu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā kā

konkurenti norādītas vienas komercsabiedrības, tiltu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā -

citas.

Arī publisko iepirkumu pasūtītāju

sniegtā informācija liecina, ka, izņemot atsevišķus gadījumus,

publiskajos iepirkumos būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas

un periodiskās uzturēšanas darbiem kā pretendenti

(ģenerāluzņēmēji) ir vienas komercsabiedrības, tiltu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas darbiem -

citas.

Konkurences padome uzskata par

iespējamu atsaukties arī uz iepriekšējo praksi, kad Konkurences

padomes 11.08.2006. lēmumā (lieta Nr.1500/06/10/6), ar kuru tika

atļauta AS "A.C.B." un SIA "Ceļi un tilti"

apvienošanās, kā konkrētie preču tirgi tika noteikti - ceļu

būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskas uzturēšanas

pakalpojumu tirgus un tiltu būvniecības, renovācijas un

periodiskas uzturēšanas pakalpojumu tirgus. Minēto pamatojot ar

to, ka izmantojamās būvniecības tehnoloģijas, materiāli un daļēji

arī tehnika ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskas

uzturēšanas pakalpojumu sniegšanai un tiltu būvniecības,

renovācijas un periodiskas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanai

atšķiras.

Tāpat konstatējot, ka lielākā daļa no aptaujātajiem tirgus

dalībniekiem paudusi viedokli, ka ceļu būvniecības,

rekonstrukcijas un periodiskas uzturēšanas pakalpojumi nav

savstarpēji aizvietojami ar tiltu būvniecības, renovācijas un

periodiskas uzturēšanas pakalpojumiem.

Latvijas teritorijā ceļu

būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās

uzturēšanas pakalpojumus sniedz komercsabiedrības ar atšķirīgu

profilu (specializāciju) un apgrozījumu minētajā jomā. Apsverot

piedāvājuma puses aizstājamību, jāsecina, ka tikai daļa šo

komercsabiedrību var piedāvāt plašu šo pakalpojumu spektru, t.i.,

gan būvniecības, gan rekonstrukcijas, gan renovācijas un

periodiskās uzturēšanas pakalpojumus. Kamēr lielākā daļa

komercsabiedrību, kuru darbība saistīta ar šo jomu, veic tikai

renovācijas un periodiskās uzturēšanas darbus un/vai neliela

apjoma rekonstrukcijas darbus, vai arī tikai uz noteikta veida

ceļiem (piemēram, meža ceļiem, ceļiem ar grants segumu).

Abi apvienošanās dalībnieki veic

gan būvniecības, gan atjaunošanas (rekonstrukcijas, renovācijas,

periodiskās uzturēšanas) darbus, orientējoties uz lielāka apjoma

objektiem, turklāt no šo tirgus dalībnieku puses šie pakalpojumi

ir savstarpēji aizstājami, par ko liecina arī lietā iegūtā

informācija.

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 6.punktu konkurence ir pastāvoša vai potenciāla

ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem

tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū. Tā kā minētajā tirgū

pieprasījumu veido galvenokārt publiskie iepirkumi,

komercsabiedrības, kuras piedalās neliela apjoma publiskajos

iepirkumos, lielāka apjoma publiskajos iepirkumos piedalās tikai

kā apakšuzņēmēji, vai spēj veikt tikai atsevišķus darbus ceļu

būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas

uzturēšanas jomā, turklāt sniedz pakalpojumus ģeogrāfiski

šaurākās teritorijās, kā arī, ja to apgrozījums ir ievērojami

mazāks nekā apvienošanās dalībnieku apgrozījumi, faktiski nespēj

konkurēt ar apvienošanās dalībniekiem. Ņemot vērā AS

"A.C.B." un AS "8 CBR" pozīcijas ceļu

būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas

uzturēšanas jomā, tikai daļa no komercsabiedrībām, kuru darbība

saistīta ar šo jomu, uzskatāmas par apvienošanās dalībnieku

konkurentiem ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un

periodiskas uzturēšanas tirgū. Līdz ar to uzskaitītie faktori

uzskatāmi par būtiskiem, nosakot konkrētās preces tirgu šīs

lietas ietvaros. Nepieciešamību, t.sk. ņemt vērā

komercsabiedrības apgrozījuma lielumu, nosaka arī Publisko

iepirkumu likuma 20.panta otrajā daļā paredzētais, ka publiska

būvdarbu līguma gadījumā apakš­uzņēmējiem drīkst nodot ne vairāk

par 70% no kopējā veicamo būvdarbu apjoma, un 41.panta otrajā

daļā minētais, ka pasūtītājs var noteikt, kādam jābūt

piegādātāja gada kopējam finanšu vidējā apgrozījuma minimālajam

apjomam vai gada finanšu vidējam apgrozījumam attiecībā uz

konkrēto iepirkumu minimālo apjomu piegādātāja darbības laikā,

bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem. Pasūtītājs nosaka

tādu minimālo apjomu, kas ne vairāk kā trīs reizes pārsniedz

piedāvāto līgumcenu.

Konkurences padome uzskata, ka

iepriekš minētie faktori jāņem vērā, arī, kā konkrētās preces

tirgu, nosakot tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un

periodiskas uzturēšanas tirgu.

4.3. Konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus konkurences tiesību izpratnē ir teritorija,

kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti preču piegādē vai

pakalpojumu sniegšanā. Šajā teritorijā konkurences apstākļi

konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus

dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām

teritorijām. Ievērojot minēto, saskaņā ar rīcībā esošo

informāciju, secināms, ka attiecībā uz ceļu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgu

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus var tikt noteikts kā visa

Latvija, tā kā konkrētā apvienošanās ietekmēs konkurences

apstākļus šajā teritorijā.

Definējot konkrēto ģeogrāfisko

tirgu AS "A.C.B." un AS "8 CBR" apvienošanās

gadījumā, Konkurences padome uzskata, ka nav nepieciešams to

noteikt tik šauri kā Konkurences padomes 11.08.2006. lēmumā

(lieta Nr.1500/06/10/6) minētās teritorijas, ņemot vērā arī

tirgus dalībnieku norādīto, ka objekta atrašanās vietai nav

būtiskas nozīmes, ja veicamo darbu apjoms ir pietiekami

liels.

Konkurences padome uzskata, ka arī

attiecībā uz tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un

periodiskas uzturēšanas tirgu šīs lietas ietvaros nosakāms viens

ģeogrāfiskais tirgus - Latvijas teritorija, ņemot vērā iepriekš

minēto. Vienlaikus Konkurences padome uzskata, ka, lai pamatotāk

izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurenci, papildus jāvērtē

arī tirgus dalībnieku tirgus daļas reģionos.

4.4. Ņemot vērā iepriekš

vērtētos un konstatētos apstākļus, Konkurences padome uzskata, ka

apvienošanās dalībnieku viedoklis par konkrētās preces tirgu,

kurš tiek ietekmēts apvienošanās rezultātā, nav pamatots, līdz ar

to šajā lietā kā apvienošanās rezultātā ietekmētie konkrētie

tirgi nosakāmi:

(1) ceļu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgus

Latvijas teritorijā;

(2) tiltu būvniecības,

rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgus

Latvijas teritorijā.

Tāpat saskaņā ar 31.01.2008.

Konkurences padomē saņemto ziņojuma iesniedzēju informāciju

konkrētie tirgi, kurus var ietekmēt apvienošanās, ir arī

asfaltbetona tirgus un karjeru produkcijas tirgus. Apvienošanās

dalībnieki norāda, ka asfaltbetonu ražo SIA "Mobil

asfalts", kurā AS "A.C.B." ir izšķiroša ietekme,

un AS "8 CBR", savukārt ar karjeru produkcijas ražošanu

no apvienošanās dalībniekiem nodarbojas tikai AS

"A.C.B.".

Apvienošanās dalībnieki

norādījuši, ka asfaltbetona ražotnes pamatā veidotas ceļu būves

uzņēmumu ietvaros. Asfaltbetona ražošana tiek veikta katrā

nozīmīgā ceļu būves uzņēmumā uzņēmuma vajadzībām, un attiecīgi

nozares tirgus kā tāds ar ievērojamu vai vērā ņemamu

"ārējās" realizācijas tirgu nemaz nepastāv.

Bez tam pastāvošā prakse ar ļoti

retiem izņēmumiem ir ceļu būvē izmantot tikai uzņēmumam piederošā

asfaltbetona ražotnē sagatavotu asfaltbetonu, nerēķinoties ar

pārvadājumu attālumu un pārvadājuma distancē esošām konkurentu

asfaltbetona ražotnēm, tādējādi nodrošinot segumu ražotņu

fiksētajām izmaksām.

Pieprasījumu pēc asfaltbetona

veido ceļu būves uzņēmumi, attiecīgi ceļu būves uzņēmumu

saražotais asfaltbetona apjoms ir atkarīgs no izpildāmo būvdarbu

apjoma. Aptuveni (*) % pieprasījuma veido uzņēmuma paša

pieprasījums, savukārt (*) % veido dažādi pasūtījumi,

piemēram:

1) mājokļu būvniecības uzņēmumu

pasūtījumi (mājokļu pievadceļus un ietves nepieciešamos apjomos

ar vienkāršotām tehnoloģijām izbūvē paši mājokļu būvnieki);

2) apakšzemes komunikāciju būves

un remontu uzņēmumu pasūtījumi (brauktuves atjaunošanu pēc

izbūves vai remonta veic pašu spēkiem);

3) dažādi izņēmumi (citu ceļu

būves uzņēmumu pasūtījumi gadījumos, ja pašu ražotnes tehnisku

iemeslu dēļ nedarbojas vai nevar saražot attiecīgu produkciju

u.c.).

Apvienošanās dalībniekiem ir

četras asfaltbetona ražotnes: SIA "Mobil asfalts" -

viena Rīgā un viena Rīgas rajonā, SIA "Ceļi un tilti" -

viena Rēzeknes rajonā, AS "8 CBR" - viena Cēsu rajonā.

AS "A.C.B." norādījusi, ka asfaltbetonu lietojamā

stāvoklī iespējams piegādāt līdz 200 km attālumam, savukārt AS

"8 CBR" asfaltbetons no ražotnes tiek piegādāts līdz

objektiem 170 km attālumā, SIA "Ceļi un tilti" - līdz

objektiem 100 km attālumā. Visas apvienošanās dalībnieku

asfaltbetona ražotnes ir stacionāras.

No lietas ietvaros iegūtās

informācijas secināms, ka visām lielākajām ar ceļu būvniecību un

atjaunošanu (rekonstrukcija, renovācija, periodiskā uzturēšana)

saistītajām komercsabiedrībām ir viena vai divas asfaltbetona

ražotnes, daļai no tām ir arī mobilas asfaltbetona ražotnes.

Asfaltbetona ražotnes izvietotas pa visu Latvijas teritoriju.

Gandrīz visas komercsabiedrības, kuras ražo asfaltbetonu,

norādījušas, ka asfaltbetons no ražotnes tiek piegādāts līdz

objektiem 100 km attālumā, liela daļa - līdz objektiem 200 km

attālumā. Kaut gan "Autoceļu specifikācijas 2005" ir

atruna par asfaltbetona transportēšanas maksimāli ieteicamo

attālumu, kas ir mazāks vai vienāds ar 50 km, kā arī atrunātas

iestrādes temperatūras, kuras pie lielākas transportēšanas

attāluma grūti ievērot. Lielākās ar ceļu būvniecību un

atjaunošanu (rekonstrukcija, renovācija, periodiskā uzturēšana)

saistītās komercsabiedrības 90-100% darbu veic uz ceļiem ar melno

segumu. Aptaujāto asfaltbetona ražotāju sniegtā informācija

liecina, ka lielākā daļa saražotā asfaltbetona tiek izmantota

pašu vajadzībām, daļa no asfalta tiek realizēta citām

komercsabiedrībām, savukārt iepirktā asfaltbetona īpatsvars pret

saražoto un pašu vajadzībām nepieciešamo asfaltbetona daudzumu ir

neliels. Līdz ar to var secināt, ka komercsabiedrības savu

saražoto asfaltbetonu izmanto teritorijās, kurās veic ceļu

būvniecību un atjaunošanu.

4.5. Ņemot vērā minēto,

Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā

asfaltbetona tirgus var tikt ietekmēts gan horizontālā līmenī, tā

kā tajā darbojas abi apvienošanās dalībnieki, gan vertikālā

līmenī, tā kā minētais tirgus ir lejupejošais tirgus attiecībā

pret ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un

periodiskās uzturēšanas tirgu. Līdz ar to šajā lietā kā

apvienošanās rezultātā ietekmētais konkrētais tirgus nosakāms -

asfaltbetona (ražošanas un realizācijas) tirgus Latvijas

teritorijā, kas citās lietās varētu tikt definēts arī

citādi.

Saskaņā ar AS "A.C.B."

sniegto informāciju tā veic arī karjeru izstrādi, daļu iegūtās

produkcijas izmantojot savā darbībā ((*) % no kopējā saražotā

apjoma), veicot ceļu būvniecības darbus. AS "8 CBR"

nenodarbojas ar karjeru izstrādi. AS "A.C.B." iegūst un

realizē dažādu frakciju smilts, grants, dolomīta šķembu, kā arī

šo derīgo izrakteņu maisījumu produkciju.

Ņemot vērā, ka visi minētie

derīgie izrakteņi izmantojami ceļu būvniecības, rekonstrukcijas,

renovācijas un periodiskās uzturēšanas tirgū, kurš ir

augšupejošais tirgus attiecībā pret karjeru produkcijas tirgu,

Konkurences padome uzskata, ka šīs lietas ietvaros kā

apvienošanās rezultātā ietekmētais konkrētais tirgus nosakāms -

karjeru produkcijas tirgus Latvijas teritorijā, kas citās

lietās varētu tikt definēts arī citādi.