4. pants

1Ziņojuma iesniedzējs uzskata,

2ka konkrētos preču tirgus, kuros darbojas BALTKOM, varētu definēt

3kā televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu tirgus,

4interneta piekļuves pakalpojumu tirgus, publisko datu un

5elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus, balss

6telefonijas pakalpojumu tirgus. Savukārt konkrēto preču tirgu,

7kurā darbojas ZEMGALES TĪKLI, varētu definēt kā interneta

8piekļuves un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

9tirgus.

104. 1. Televīzijas un skaņas

11izplatīšanas pakalpojumu tirgus

12Radio un televīzijas likuma

132.panta 6.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir signālu

14pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas

15tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana. Savukārt raidīšana ir

16programmu sākotnēja izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes

17raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā

18veidā, lietojot radiofrekvenču spektru daļu starptautiskajos

19standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijai)

20(Radio un televīzijas likuma 2.panta 8.punkts).

21Saskaņā ar Konkurences padomes

22rīcībā esošo informāciju pastāv šādas signāla pārraides

23tehnoloģijas:

241) pārraide ar kabeļtīkla

25palīdzību (kabeļtelevīzijas pakalpojumi);

262) pārraide ar individuālo

27mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu (MMDS) jeb dekodera

28palīdzību (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi);

293) pārraide ar virszemes digitālās

30ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) palīdzību (digitālās

31televīzijas pakalpojumi);

324) pārraide ar satelīta signālu

33uztverošo iekārtu palīdzību tieši pakalpojuma saņēmējam

34(satelīttelevīzijas pakalpojumi).

35Ziņojumā norādīts, ka BALTKOM

36varētu atrasties dominējošā stāvoklī tieši kabeļtelevīzijas

37pakalpojumu tirgū Bauskas pilsētā. Tā tirgus daļa minētajā

38ģeogrāfiskajā teritorijā 2006.gadā bija lielāka par 70% (*);

39Bauskas rajonā Iecavā BALTKOM tirgus daļa 2006.gadā

40kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgū bija lielāka par

4130% (*).

42Kabeļtelevīzija (...) ir

43elektroniskie saziņas līdzekļi, kas raida noteiktam klausītāju

44vai skatītāju lokam - abonentiem - ar vienvirziena vai

45divvirzienu (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tie nav sakaru

46līdzekļi, ar kuru palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties

47(Radio un televīzijas likuma 33.panta pirmā daļa).

48Kabeļtelevīzijas pakalpojuma

49nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana

50ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko

51sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma

52sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā,

53dekodē signālu un pārraida to pa tīklu pieslēgtajiem abonentiem

54(mājsaimniecībām, viesnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav

55nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu

56iekārtas signāla uztveršanai, piemēram, satelītuztvērēji.

57Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas

58pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma

59pakalpojumu, jo tiek izmantots viens un tas pats kabeļtīkls.

60Kabeļtelevīzijas tīkla piekļuves veids ir otrais pēc izplatības

61(kabeļu modemu tehnoloģija). Apa­ratūra interaktīvas datu

62pārraides nolūkā tiek pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko

63parasti veido, izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla

64šķiedras) kabeļus. Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā

65un citās lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

66operatori.

67No pieprasījuma puses

68kabeļtelevīzijas pakalpojumi, kuri tiek sniegti vienā pilsētā

69(mikrorajonā), nevar tikt aizvietoti ar pakalpojumiem, kuri tiek

70sniegti citā vietā, jo pakalpojuma sniegšana ir cieši saistīta ar

71kabeļtīkla esamību. Līdz ar to, kā arī saskaņā ar Konkurences

72padomes lēmumos1 nostiprināto praksi, par konkrēto

73ģeogrāfisko tirgu šajā gadījumā tiek uzskatīta vienas pilsētas

74teritorija.

75Faktiski konkurence

76kabeļtelevīzijas pakalpojumu tirgū pastāv tur, kur ir dažādu

77tirgus dalībnieku tīklu pārklājums. Jēdziens "tīklu pārklājums"

78jāsaprot tā, ka pārklājums konkrētam abonentam dod iespēju

79izvēlēties starp diviem vai vairākiem kabeļtelevīzijas

80operatoriem.

81Saskaņā ar Ziņojumā ietverto

82informāciju BALTKOM plāno attīstīt kabeļtelevīzijas pakalpojumus

83Bauskā un Bauskas rajonā Iecavā, izmantojot savus elektronisko

84sakaru tīklus. ZEMGALES TĪKLI nedarbojas kabeļtelevīzijas

85sniegšanas pakalpojumu tirgū, kā arī neplāno attīstīt

86kabeļtelevīzijas pakalpojumus Bauskā un Bauskas rajonā

87Iecavā.

88Ziņojumā atsevišķi norādīts, ka

89ZEMGALES TĪKLI elektronisko sakaru tīkls ir piemērojams interneta

90un datu pārraides pakalpojumu sniegšanai, bet ne citu

91elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā

92kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanai. Kabeļtelevīzijas

93pakalpojumu sniegšanai ZEMGALES TĪKLI elektronisko sakaru tīkls

94nav piemērots tā tehnoloģisko īpatnību dēļ. Tīkls ir būvēts,

95izmantojot "vīto pāri", kas ierobežo tā caurlaides spēju līdz 100

96MHz, taču TV signālu pārraides ir nepieciešams frekvenču

97diapazons līdz 855 MHz. Tādējādi, lai sniegtu kabeļtelevīzijas

98pakalpojumus, elektroniskais sakaru tīkls pilnībā izbūvējams no

99jauna, pielietojot citas tīkla būvniecības tehnoloģijas.

100Līdz ar to var secināt, ka

101apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts kabeļtelevīzijas

102pakalpojumu sniegšanas tirgus Bauskas pilsētā un Bauskas rajonā

103Iecavā.

1044.2. Balss telefonijas pakalpojuma

105tirgus

106Balss telefonijas pakalpojums ir

107publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

108signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

109tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

110galaiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko

111sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu

112sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā

113elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā

114elektronisko sakaru tīklā.

115Līdz šim vērtējot balss

116telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko

117sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju

118aizvietojamību pēc cenas, funkcionalitātes un citiem faktoriem,

119Konkurences padome ir nonākusi pie secinājuma, ka minētie

120pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

121Konkrēto ģeogrāfisko tirgu

122Konkurences padome savos lēmumos2 līdz šim ir

123definējusi kā Latvijas Republikas teritoriju, jo Latvijas

124Republikas teritorijā konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi

125visiem balss telefonijas pakalpojumu tirgus dalībniekiem.

126BALTKOM ir reģistrēts Regulatorā

127kā fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs un

128mobilo balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs. BALTKOM fiksētās

129vietējās balss telefonijas pakalpojumus sniedz tikai Rīgā un

130Salaspilī, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu. BALTKOM

131fiksēto balss telefonijas abonentu skaits ir (*). Starptautisko

132balss telefonijas pakalpojumu BALTKOM nodrošina abonentiem savā

133elektronisko sakaru tīklā, noslēdzot starpsavienojuma līgumus ar

134elektronisko sakaru operatoriem SIA "LATTELENET", SIA "Latvijas

135Dzelzceļš", kuriem ir attiecīga piekļuve starptautiskajiem

136elektronisko sakaru tīkliem.

1372007.gada 1.oktobrī BALTKOM ir

138uzsācis piedāvāt balss telefonijas pakalpojumus mobilajā

139elektronisko sakaru tīklā Latvijā, izmantojot pēcapmaksas kartes.

140Saskaņā ar Ziņojumā ietverto informāciju BALTKOM ir saņēmis

141numerācijas lietošanas tiesības uz 100 000 publisko mobilo

142telefonu tīklu numuriem. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā

143esošo informāciju BALTKOM saistītais uzņēmums SIA "Baltinet Data"

144ir reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas pakalpojumu

145sniedzējs, kā arī saņēmis lietošanā nacionālos resursus -

146numerācijas lietošanas tiesības uz simts publisko fiksēto

147telefonu tīklu pakalpojuma numuriem Rīgas numerācijas rajonā.

148Ziņojumā ir norādīts, ka ZEMGALES

149TĪKLI nav reģistrējies Regulatorā kā balss telefonijas

150pakalpojumu sniedzējs un balss telefonijas pakalpojumus

151nesniedz.

152Līdz ar to var secināt, ka

153apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts balss telefonijas

154pakalpojuma tirgus Latvijas Republikā.

1554.3. Interneta piekļuves

156pakalpojuma sniegšanas tirgus

157Publiskie interneta piekļuves

158pakalpojumi saskaņā ar Regulatora 26.01.2005. noteikumiem

159"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

160saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

161kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

162un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

163u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

164pārraides tīklā.

165Saskaņā ar Elektronisko sakaru

166likuma 1.panta 11.punktu interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

167nodrošināti:

168- Satelītu tīklos un fiksētos

169elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos,

170ieskaitot internetu);

171- Mobilo zemes elektronisko sakaru

172tīklos;

173- Tīklos, kurus izmanto radio un

174televīzijas signāla izplatīšanai;

175- Kabeļtelevīzijas un kabeļradio

176tīklos;

177- Elektrības kabeļu sistēmās,

178ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.

179Interneta piekļuves sniedzējs ir

180komercsabiedrība vai organizācija, kas klientiem nodrošina

181piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves sniedzējs parasti

182iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi

183ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

184joslas.

185Internets ir pasaules lielākais

186intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālos,

187nacionālos, reģionālos un lokālos tīklus ar dažādām caurlaidības

188iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pēc šīs definīcijas,

189interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem ir

190jādod iespēja piekļuvei ārvalstu interneta resursiem. Tātad, ja

191klients izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi

192viņam ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu interneta resursiem.

193Interneta vietējās piekļuves

194pakalpojumus gala lietotājiem, kā arī šā pakalpojuma

195tālāksniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas

196ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves

197pakalpojuma sniedzējiem.

198Interneta piekļuves pakalpojumu

199sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

200vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. BALTKOM, ZEMGALES TĪKLI,

201kā arī BALTKOM saistītie uzņēmumi SIA "Aldems", SIA "Baltinet

202Data", SIA "Promaks", SIA "MFL Serviss", SIA "SV Nets", SIA

203"Uninet", SIA "Tekalats" darbojas mazumtirdzniecības pakalpojumu

204tirgū, t.i. pakalpojumi tiek sniegti galalietotājiem.

205Interneta starptautiskās piekļuves

206pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija"

207u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves

208pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus

209lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. BALTKOM

210un ZEMGALES TĪKLI tieši nesniedz starptautiskās interneta

211piekļuves pakalpojumus, bet izmanto to elektronisko sakaru

212komersantu pakalpojumus, kuri to nodrošina.

213BALTKOM sniedz vietējās interneta

214piekļuves pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un Salaspilī,

215izmantojot savus elektronisko sakaru tīklus. BALTKOM saistītais

216uzņēmums SIA "Aldems" sniedz interneta piekļuves pakalpojumus

217Jelgavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu; BALTKOM

218saistītais uzņēmums SIA "Tekalats" interneta piekļuves

219pakalpojumus sniedz Jūrmalas pilsētas un Rīgas rajona teritorijā

220(Siguldā, Skultē un Tīrainē), izmantojot savu elektronisko sakaru

221tīklu. Citās Latvijas pilsētās un rajonos, t.sk. Bauskā un

222Bauskas rajonā Iecavā, BALTKOM interneta piekļuves pakalpojumus

223nesniedz. Saskaņā ar papildus sniegto informāciju BALTKOM neplāno

224tuvākajos gados attīstīt interneta piekļuves pakalpojumu

225sniegšanu Bauskā un Bauskas rajonā Iecavā, izmantojot esošo

226kabeļtelevīzijas tīklu. BALTKOM kabeļtelevīzijas tīkls tā

227pašreizējā tehniskajā stāvoklī nepieļauj interneta piekļuves

228pakalpojumu sniegšanu.

229ZEMGALES TĪKLI interneta piekļuves

230pakalpojumus sniedz tikai Bauskas pilsētā un Bauskas rajonā

231Iecavā, izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu.

2324.4. Publisko datu un elektronisko

233ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus

234Publisko datu un elektronisko

235ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko

236sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai

237maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot

238publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un

239televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos

240elektronisko sakaru tīklos".

241Publisko datu un elektronisko

242ziņojumu pārraides pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā un

243Salaspilī BALTKOM sniedz, izmantojot savus elektronisko sakaru

244tīklus. BALTKOM saistītais uzņēmums SIA "Aldems" sniedz publisko

245datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus Jelgavā,

246izmantojot savu elektronisko sakaru tīklu; BALTKOM saistītais

247uzņēmums SIA "Tekalats" publisko datu un elektronisko ziņojumu

248pārraides pakalpojumus sniedz Jūrmalas pilsētas un Rīgas rajona

249teritorijā (Siguldā, Skultē un Tīrainē), izmantojot savu

250elektronisko sakaru tīklu. Citās Latvijas pilsētās un rajonos,

251t.sk. Bauskā un Iecavā, BALTKOM publisko datu un elektronisko

252ziņojumu pārraides pakalpojumus nesniedz. Saskaņā ar papildus

253sniegto informāciju BALTKOM neplāno tuvākajos gados attīstīt

254publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

255sniegšanu Bauskā un Bauskas rajonā Iecavā, izmantojot esošo

256kabeļtelevīzijas tīklu. BALTKOM kabeļtelevīzijas tīkls tā

257pašreizējā tehniskajā stāvoklī nepieļauj publisko datu un

258elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu sniegšanu.

259ZEMGALES TĪKLI publisko datu un

260elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus sniedz tikai Bauskā

261un Bauskas rajonā Iecavā, izmantojot savu elektronisko sakaru

262tīklu.

263Ņemot vērā iepriekš minēto,

264Konkurences padome uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā tiek

265ietekmēti šādi tirgi: interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un

266publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu

267tirgus.