5. pants

Internets ir pasaules

lielākais intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālo,

nacionālo, reģionālo un lokālo tīklu ar dažādām caurlaidības

iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pasaules lielākais

intertīkls sākotnēji izveidojies uz pētnieciskā tīkla APRANET

bāzes un apvieno sevī dažādus individuālos datoru tīklus.

Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu

TCP/IP sistēmu. Oficiālie Internet standarti tiek

publicēti RFC (Reqyest for Comments) veidā ("Informātikas

vārdnīca", Datori, datu apstrāde un pārraide, Avots, 2001).

Piekļuve ir "citam

elektronisko sakaru komersantam sniegts pakalpojums ar konkrētiem

nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu

nodrošināšanai nepieciešamām iekārtām un pakalpojumiem. Piekļuve

ietver piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un ar tiem

saistītām iekārtām ar vadu vai bezvadu savienojumiem, it īpaši

piekļuvi (…) fiziskai infrastruktūrai (ieskaitot elektronisko

sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotās ēkas, kabeļu līnijas,

kabeļu kanalizāciju (…)) piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem

(īpaši viesabonēšanai) (…)" (ESL1.panta 38.punkts).

Publiskie Internet piekļuves

pakalpojumi saskaņā ar SPRK 26.01.2005. noteikumiem

"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

pārraides tīklā.

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas

Terminoloģijas komisijas "Lielās terminu vārdnīcas" interneta

piekļuves sniedzējs ir firma vai organizācija, kas klientiem

nodrošina piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves

sniedzējs parasti iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir

tieši savienojumi ar Internet, un pārdod tālāk lietotājiem

atsevišķas frekvenču joslas. Interneta piekļuves sniedzēju

klienti var būt kā uzņēmumi, tā arī individuālie klienti.

Interneta piekļuves pakalpojumus

var sniegt, gan izmantojot fiksētos elektronisko sakaru tīklus,

gan bezvadu elektronisko sakaru tīklus. Fiksētajos

telekomunikāciju tīklos klientiem tiek nodrošināta iezvanpieeja

un pastāvīgais pieslēgums (ISDN vai DSL). Analīze un secinājumi

ir veikti 4.1. punktā.

Datu pārraides pakalpojumu

sniegšanas tirgus ir definēts un izklāstīts (4.1.punktā), kā arī

identificēti platjoslas pārraides ātrumi (4.2.punktā) un visi

minētie argumenti attiecināmi arī uz Internet piekļuves

pakalpojumiem.

Visvairāk izmantotā ir DSL

tehnoloģija, kuru realizē, uzlabojot esošo abonentu pieslēgumu.

Tāpat kā citur Eiropā arī Latvijā platjoslas pieeja tiek

nodrošināta uz esošo infrastruktūru pamata.

5.1. Digitālo abonentu līniju

veidi:

5.1.1. ADSL - Asymmetric DSL, kad

datu pārraides ātrums ir dažāds abos virzienos.

5.1.2. SDSL - Symmetric or

single-pair DSL, kad datu pārraides ātrums ir vienāds abos

virzienos.

5.1.3. HDSL - High bite rate Speed

DSL, kad piekļuves tīklā nodrošina datu pārraides ātrumu 1-2

Mbit/s.

5.1.4. VDSL - Very High Speed

Digital Subscriber Line, kad platjoslas tīklā nodrošina ātrumu

13-55 Mbit/s īsās distancēs (300-1500 m).

Atsevišķi sakaru komersanti

piedāvā lielāka ātruma pakalpojumus, salīdzinot ar kādu no

iepriekšējiem DSL standartiem.

Lattelekom interneta piekļuves

pakalpojumu klāstā ir:

- Apollo pilsētas pieslēgums;

- Mājas DSL - nodrošina Latvijas

un ārvalstu interneta resursiem ar ātrumu 512/128 Kbit/s;

- MDSL Pro - nodrošina Latvijas un

ārvalstu interneta resursiem ar ātrumu 640/128 Kbit/s;

- Starta DSL - nodrošina ātrumu

līdz 768/128 Kbit/s;

- Ultra DSL - nodrošina interneta

pieslēgumu 5-29 darba vietām un ātrumu 768/128 Kbit/s, 2048/256

Kbit/s vai 4096/512 Kbit/s.

5.2. HomePNA 3.0 standarts

nodrošina datu apmaiņu līdz 128 Mbit/s pa elektronisko sakaru

līnijām paralēli balss pakalpojumu sniegšanai un ADSL.

5.3. Kabeļtelevīzijas tīkla

piekļuves veids ir otrais pēc izplatības (kabeļu modemu

tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu pārraides nolūkā tiek

pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko parasti veido,

izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla šķiedras) kabeļus.

Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā un citās

lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

operatori.

5.4. Lokālo tīklu piekļuves veids

ir trešais pēc izplatības. Šajā jomā darbojas daudz

komersantu.

5.5. Platjoslas piekļuves

izplatību Latvijas ārpuspilsētu teritorijās īpašu uzmanību pelna

WiMAX lokālie tīkli pēdējās jūdzes nodrošināšanai, kas platjoslas

piekļuvi var nodrošināt rādiusā līdz 10 km ap bāzes staciju.

WiMAX Forum Certified sistēmas ļauj nodrošināt datu pārraides

ātrumu līdz 40 Mbit/s vienam kanālam gan fiksētam, gan mobilam

piekļuves punktam.

5.6. Trešās paaudzes mobilo sakaru

(CDMA tīkli) izmantošanas nozīme interneta platjoslas piekļuvei

pašreiz ir maza, tā pieaugs, kad konkurences un tehnoloģijas

attīstības dēļ cenas samazināsies.

5.7. Platjoslas piekļuves

pakalpojumi, izmantojot datu pārraidi pa elektroenerģijas līnijām

(Power line communications turpmāk - PLC) Latvijā praktiski

netiek sniegti. Šī pakalpojuma sniegšana ir pievilcīga tādēļ, ka

PLC risinājumi dod iespēju datus pārraidīt gan pa vidēja

sprieguma, gan pa zemsprieguma pārvades līnijām. Zemsprieguma

elektroenerģijas līnijas ir ierīkotas gandrīz līdz visām

mājsaimniecībām, turklāt jaunākie tehnoloģiskie risinājumi ļauj

sniegt datu pārraides ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet pašreiz

nelielos attālumos.

Pārējo tehnoloģiju īpatsvars

platjoslu pieslēguma nodrošināšanā pagaidām ir mazs, un to

ietekme un izmantošanas iespējas Latvijas Republikas teritorijā

nav plaši pētītas.

Visas minētās tehnoloģijas

attīstās paralēli un viena otru papildina. Optisko kabeļu tīkls

vislabāk nodrošina kvalitatīvu platjoslas signāla pārraidi,

visātrāk izvēršami ir bezvadu radiotīkli, lietotāju mobilitāti un

pastāvīgu pieslēgumu nodrošina trešās paaudzes mobilie tīkli,

digitālā televīzija vislabāk aptver lielas teritorijas un plašu

iedzīvotāju loku, bet PLC tehnoloģijas nodrošina piekļuvi

visattālākajos reģionos. Mūsdienās elektronisko sakaru tīklu

konverģence ir jau noticis fakts - visos tīklos notiek datu

pārraide, neatkarīgi no sniedzamā gala pakalpojuma (balss,

faksimilā pārraide, datu apmaiņa, piekļuve interneta

pakalpojumiem).

Komersanti, kam pieder plaša

elektronisko sakaru tīklu infrastruktūra, ir VAS "Latvijas

dzelzceļš", a/s "Latvenergo" filiāle "Latvenergo

telekomunikācijas", VAS "Valsts informācijas tīklu aģentūra", VAS

"Latvijas valsts radio un televīzijas centrs", Lattelekom,

Microlink, LMT, SIA "Tele2".

Salīdzinot 2004.gada interneta

lietotāju skaita attiecību pret iedzīvotāju skaitu vidēji ES

(44,7%) un attiecīgo rādītāju Latvijā (40,4%) (Igaunija - 46,0%),

Latvija atpaliek tikai par 4,3 procenta punktiem. Tomēr,

salīdzinot ar ES attīstītāko valstu (Vācija, Dānija, Zviedrija,

Lielbritānija, Somija - vid. 58,98%) vidējo rādītāju, Latvija

atpaliek vidēji par 18,58 procenta punktiem (Dati: Internet World

Stats LETA-EPI 22.12.2004).

Pašreiz Latvijā ir 98 (uz

17.03.2005.) interneta pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 47 sniedz

pakalpojumus visā Latvijas teritorijā, 22 - tikai Rīgā un Rīgas

rajonā, bet atlikušie 29 - atsevišķos Latvijas rajonos un

pilsētās (informācija no

hpt://www.m.k.gov.lv/index.php/mk/22540/31843.doc)

Atkarībā no lietotāju vēlmēm

interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji Latvijā var nodrošināt

jebkuru no pieejām, vienīgā atšķirība ir tehnoloģiju

pielietojums, tādēļ sīkāka interneta piekļuves pakalpojumu tirgus

dalīšana nav nepieciešama.

Pēc interneta definīcijas (ietver

lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo, reģionālo un lokālo

tīklu), interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem

klientiem ir jādod iespēja piekļuvei ārvalstu Internet

resursiem.

Ir zināms, ka Microlink piederošam

elektronisko sakaru tīklam ir pieslēgums pie trim globālā tīkla

operatoriem Tallinā (Microlink pārstāvja informācija tikšanās

reizē 24.08.2005.), bet Lattelekom globālo Internet

pieslēgumu nodrošina, izmantojot Lattelekom kopīpašumā esošo

kabeli LVS-1 (Stokholma - Ventspils) un Lattelekom optisko kabeli

posmā Ventspils - Rīga. Piekļuvi ārvalstu Internet

resursiem Latvijā vēl nodrošina VAS "Latvijas dzelzceļš", a/s

"Latvenergo" filiāle "Latvenergo telekomunikācijas", SIA "Telia

Latvija", SIA "Linx Telecommunications Latvia" u.c.

Konkurences padomes rīcībā esošā

informācija liecina, ka vairums tirgus dalībnieku neuzskaita ne

klientu skaitu, kuri izmanto piekļuvi ārvalstu Internet

resursiem, ne šī pakalpojuma apgrozījumu latos. Ja klients

izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi viņam

ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu Internet resursiem.

Lattelekom savā Ziņojumā kā

konkrēto preci ir norādījis "vietējās interneta piekļuves

pakalpojums". Taču "vietējās interneta piekļuves pakalpojumu" nav

iespējams atdalīt no definējuma Internet Access Services

(Internet piekļuves pakalpojumi), arī Eiropas Komisija kā

atsevišķo konkrētās preces tirgu definē interneta piekļuves

pakalpojumu tirgu (piemēram, lietā No COMP/M.2803-TELIA/SONERA).

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka

šajā lietā Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē konkrētās

preces tirgus ir Internet piekļuves pakalpojumu tirgus

(2).