5. pants

1Internets ir pasaules

2lielākais intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālo,

3nacionālo, reģionālo un lokālo tīklu ar dažādām caurlaidības

4iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pasaules lielākais

5intertīkls sākotnēji izveidojies uz pētnieciskā tīkla APRANET

6bāzes un apvieno sevī dažādus individuālos datoru tīklus.

7Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu

8TCP/IP sistēmu. Oficiālie Internet standarti tiek

9publicēti RFC (Reqyest for Comments) veidā ("Informātikas

10vārdnīca", Datori, datu apstrāde un pārraide, Avots, 2001).

11Piekļuve ir "citam

12elektronisko sakaru komersantam sniegts pakalpojums ar konkrētiem

13nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu

14nodrošināšanai nepieciešamām iekārtām un pakalpojumiem. Piekļuve

15ietver piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un ar tiem

16saistītām iekārtām ar vadu vai bezvadu savienojumiem, it īpaši

17piekļuvi (…) fiziskai infrastruktūrai (ieskaitot elektronisko

18sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotās ēkas, kabeļu līnijas,

19kabeļu kanalizāciju (…)) piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem

20(īpaši viesabonēšanai) (…)" (ESL1.panta 38.punkts).

21Publiskie Internet piekļuves

22pakalpojumi saskaņā ar SPRK 26.01.2005. noteikumiem

23"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

24saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

25kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

26un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

27u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

28pārraides tīklā.

29Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas

30Terminoloģijas komisijas "Lielās terminu vārdnīcas" interneta

31piekļuves sniedzējs ir firma vai organizācija, kas klientiem

32nodrošina piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves

33sniedzējs parasti iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir

34tieši savienojumi ar Internet, un pārdod tālāk lietotājiem

35atsevišķas frekvenču joslas. Interneta piekļuves sniedzēju

36klienti var būt kā uzņēmumi, tā arī individuālie klienti.

37Interneta piekļuves pakalpojumus

38var sniegt, gan izmantojot fiksētos elektronisko sakaru tīklus,

39gan bezvadu elektronisko sakaru tīklus. Fiksētajos

40telekomunikāciju tīklos klientiem tiek nodrošināta iezvanpieeja

41un pastāvīgais pieslēgums (ISDN vai DSL). Analīze un secinājumi

42ir veikti 4.1. punktā.

43Datu pārraides pakalpojumu

44sniegšanas tirgus ir definēts un izklāstīts (4.1.punktā), kā arī

45identificēti platjoslas pārraides ātrumi (4.2.punktā) un visi

46minētie argumenti attiecināmi arī uz Internet piekļuves

47pakalpojumiem.

48Visvairāk izmantotā ir DSL

49tehnoloģija, kuru realizē, uzlabojot esošo abonentu pieslēgumu.

50Tāpat kā citur Eiropā arī Latvijā platjoslas pieeja tiek

51nodrošināta uz esošo infrastruktūru pamata.

525.1. Digitālo abonentu līniju

53veidi:

545.1.1. ADSL - Asymmetric DSL, kad

55datu pārraides ātrums ir dažāds abos virzienos.

565.1.2. SDSL - Symmetric or

57single-pair DSL, kad datu pārraides ātrums ir vienāds abos

58virzienos.

595.1.3. HDSL - High bite rate Speed

60DSL, kad piekļuves tīklā nodrošina datu pārraides ātrumu 1-2

61Mbit/s.

625.1.4. VDSL - Very High Speed

63Digital Subscriber Line, kad platjoslas tīklā nodrošina ātrumu

6413-55 Mbit/s īsās distancēs (300-1500 m).

65Atsevišķi sakaru komersanti

66piedāvā lielāka ātruma pakalpojumus, salīdzinot ar kādu no

67iepriekšējiem DSL standartiem.

68Lattelekom interneta piekļuves

69pakalpojumu klāstā ir:

70- Apollo pilsētas pieslēgums;

71- Mājas DSL - nodrošina Latvijas

72un ārvalstu interneta resursiem ar ātrumu 512/128 Kbit/s;

73- MDSL Pro - nodrošina Latvijas un

74ārvalstu interneta resursiem ar ātrumu 640/128 Kbit/s;

75- Starta DSL - nodrošina ātrumu

76līdz 768/128 Kbit/s;

77- Ultra DSL - nodrošina interneta

78pieslēgumu 5-29 darba vietām un ātrumu 768/128 Kbit/s, 2048/256

79Kbit/s vai 4096/512 Kbit/s.

805.2. HomePNA 3.0 standarts

81nodrošina datu apmaiņu līdz 128 Mbit/s pa elektronisko sakaru

82līnijām paralēli balss pakalpojumu sniegšanai un ADSL.

835.3. Kabeļtelevīzijas tīkla

84piekļuves veids ir otrais pēc izplatības (kabeļu modemu

85tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu pārraides nolūkā tiek

86pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko parasti veido,

87izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla šķiedras) kabeļus.

88Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā un citās

89lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

90operatori.

915.4. Lokālo tīklu piekļuves veids

92ir trešais pēc izplatības. Šajā jomā darbojas daudz

93komersantu.

945.5. Platjoslas piekļuves

95izplatību Latvijas ārpuspilsētu teritorijās īpašu uzmanību pelna

96WiMAX lokālie tīkli pēdējās jūdzes nodrošināšanai, kas platjoslas

97piekļuvi var nodrošināt rādiusā līdz 10 km ap bāzes staciju.

98WiMAX Forum Certified sistēmas ļauj nodrošināt datu pārraides

99ātrumu līdz 40 Mbit/s vienam kanālam gan fiksētam, gan mobilam

100piekļuves punktam.

1015.6. Trešās paaudzes mobilo sakaru

102(CDMA tīkli) izmantošanas nozīme interneta platjoslas piekļuvei

103pašreiz ir maza, tā pieaugs, kad konkurences un tehnoloģijas

104attīstības dēļ cenas samazināsies.

1055.7. Platjoslas piekļuves

106pakalpojumi, izmantojot datu pārraidi pa elektroenerģijas līnijām

107(Power line communications turpmāk - PLC) Latvijā praktiski

108netiek sniegti. Šī pakalpojuma sniegšana ir pievilcīga tādēļ, ka

109PLC risinājumi dod iespēju datus pārraidīt gan pa vidēja

110sprieguma, gan pa zemsprieguma pārvades līnijām. Zemsprieguma

111elektroenerģijas līnijas ir ierīkotas gandrīz līdz visām

112mājsaimniecībām, turklāt jaunākie tehnoloģiskie risinājumi ļauj

113sniegt datu pārraides ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet pašreiz

114nelielos attālumos.

115Pārējo tehnoloģiju īpatsvars

116platjoslu pieslēguma nodrošināšanā pagaidām ir mazs, un to

117ietekme un izmantošanas iespējas Latvijas Republikas teritorijā

118nav plaši pētītas.

119Visas minētās tehnoloģijas

120attīstās paralēli un viena otru papildina. Optisko kabeļu tīkls

121vislabāk nodrošina kvalitatīvu platjoslas signāla pārraidi,

122visātrāk izvēršami ir bezvadu radiotīkli, lietotāju mobilitāti un

123pastāvīgu pieslēgumu nodrošina trešās paaudzes mobilie tīkli,

124digitālā televīzija vislabāk aptver lielas teritorijas un plašu

125iedzīvotāju loku, bet PLC tehnoloģijas nodrošina piekļuvi

126visattālākajos reģionos. Mūsdienās elektronisko sakaru tīklu

127konverģence ir jau noticis fakts - visos tīklos notiek datu

128pārraide, neatkarīgi no sniedzamā gala pakalpojuma (balss,

129faksimilā pārraide, datu apmaiņa, piekļuve interneta

130pakalpojumiem).

131Komersanti, kam pieder plaša

132elektronisko sakaru tīklu infrastruktūra, ir VAS "Latvijas

133dzelzceļš", a/s "Latvenergo" filiāle "Latvenergo

134telekomunikācijas", VAS "Valsts informācijas tīklu aģentūra", VAS

135"Latvijas valsts radio un televīzijas centrs", Lattelekom,

136Microlink, LMT, SIA "Tele2".

137Salīdzinot 2004.gada interneta

138lietotāju skaita attiecību pret iedzīvotāju skaitu vidēji ES

139(44,7%) un attiecīgo rādītāju Latvijā (40,4%) (Igaunija - 46,0%),

140Latvija atpaliek tikai par 4,3 procenta punktiem. Tomēr,

141salīdzinot ar ES attīstītāko valstu (Vācija, Dānija, Zviedrija,

142Lielbritānija, Somija - vid. 58,98%) vidējo rādītāju, Latvija

143atpaliek vidēji par 18,58 procenta punktiem (Dati: Internet World

144Stats LETA-EPI 22.12.2004).

145Pašreiz Latvijā ir 98 (uz

14617.03.2005.) interneta pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 47 sniedz

147pakalpojumus visā Latvijas teritorijā, 22 - tikai Rīgā un Rīgas

148rajonā, bet atlikušie 29 - atsevišķos Latvijas rajonos un

149pilsētās (informācija no

150hpt://www.m.k.gov.lv/index.php/mk/22540/31843.doc)

151Atkarībā no lietotāju vēlmēm

152interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji Latvijā var nodrošināt

153jebkuru no pieejām, vienīgā atšķirība ir tehnoloģiju

154pielietojums, tādēļ sīkāka interneta piekļuves pakalpojumu tirgus

155dalīšana nav nepieciešama.

156Pēc interneta definīcijas (ietver

157lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo, reģionālo un lokālo

158tīklu), interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem

159klientiem ir jādod iespēja piekļuvei ārvalstu Internet

160resursiem.

161Ir zināms, ka Microlink piederošam

162elektronisko sakaru tīklam ir pieslēgums pie trim globālā tīkla

163operatoriem Tallinā (Microlink pārstāvja informācija tikšanās

164reizē 24.08.2005.), bet Lattelekom globālo Internet

165pieslēgumu nodrošina, izmantojot Lattelekom kopīpašumā esošo

166kabeli LVS-1 (Stokholma - Ventspils) un Lattelekom optisko kabeli

167posmā Ventspils - Rīga. Piekļuvi ārvalstu Internet

168resursiem Latvijā vēl nodrošina VAS "Latvijas dzelzceļš", a/s

169"Latvenergo" filiāle "Latvenergo telekomunikācijas", SIA "Telia

170Latvija", SIA "Linx Telecommunications Latvia" u.c.

171Konkurences padomes rīcībā esošā

172informācija liecina, ka vairums tirgus dalībnieku neuzskaita ne

173klientu skaitu, kuri izmanto piekļuvi ārvalstu Internet

174resursiem, ne šī pakalpojuma apgrozījumu latos. Ja klients

175izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi viņam

176ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu Internet resursiem.

177Lattelekom savā Ziņojumā kā

178konkrēto preci ir norādījis "vietējās interneta piekļuves

179pakalpojums". Taču "vietējās interneta piekļuves pakalpojumu" nav

180iespējams atdalīt no definējuma Internet Access Services

181(Internet piekļuves pakalpojumi), arī Eiropas Komisija kā

182atsevišķo konkrētās preces tirgu definē interneta piekļuves

183pakalpojumu tirgu (piemēram, lietā No COMP/M.2803-TELIA/SONERA).

184Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka

185šajā lietā Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē konkrētās

186preces tirgus ir Internet piekļuves pakalpojumu tirgus

187(2).