4. pants

1Saskaņā ar Elektronisko sakaru

2likuma (Elektronisko sakaru likums, "Latvijas Vēstnesis",

32004.gada 17.novembris, - likums stājas spēkā ar 2004.gada

41.decembri; un Grozījumi Elektronisko sakaru likumā, "Latvijas

5Vēstnesis", 2005.gada 25.maijs, - likums stājas spēkā ar

62005.gada 8.jūniju) (turpmāk - ESL) elektronisko sakaru

7komersants ir "komersants, kas pamatā nodrošina elektronisko

8sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus":

9elektronisko sakaru tīkla

10nodrošināšana ir "publiskā elektroniskā sakaru tīkla izveide,

11ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves

12nodrošināšana tam",

13elektronisko sakaru

14pakalpojums ir "pakalpojums, kuru parasti nodrošina par

15atlīdzību un kurš pilnīgi sastāv no signālu pārraidīšanas

16elektronisko sakaru tīklos".

17Dati ir formalizētā veidā

18attēlota tekstuāla, skaitliska, grafiska, video un audio

19informācija, kuru lietotājs vai datu apstrādes ierīces var

20interpretēt, apstrādāt vai pārsūtīt ("Informātikas vārdnīca",

21Datori, datu apstrāde un pārraide, Avots, 2001).

22Datu pārraide ir datu

23pārsūtīšana no datu avota datu saņēmējam ar sakaru līdzekļu

24palīdzību. Datu pārraidi var veikt, izmantojot:

25- datu pārraides līnijas,

26kas ir fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek

27izmantota, lai savienotu datu ķēdes galaiekārtas, datu

28komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi,

29- datu pārraides tīklu, kas

30ir datu ķēdes galaiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas

31nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām.

32Publiskie datu un elektronisko

33ziņojumu pārraides pakalpojumi saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu

34regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) 26.01.2005. noteikumiem

35"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

36saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

37kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos

38elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta

39piekļuves, balss telefonijas, radio vai televīzijas programmu

40izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru

41tīklos.

42Datu pārraides pakalpojums

43nodrošina ātru un drošu vietēja vai starptautiska mēroga datu

44pārraidi.

45Ņemot vērā iepriekš minēto un

46Ziņojumā sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka

47Lattelekom un Microlink sniedz datu pārraides pakalpojumus, kuru

48klāstā ietilpst šādi pakalpojumi:

49- ciparu abonentlīnija, kas ir

50pārraides līdzeklis, kas abonentiem, kuri atrodas nelielā

51attālumā no telefona centrāles, nodrošina ātru multivides

52ciparinformācijas pārraidi. Šo pārraidi nodrošina telesakaru

53kopa, kuras kopīgais apzīmējums ir xDSL. Atkarībā no izmantojamā

54protokola veida iespējamas dažādas pamatshēmas, kas nodrošina

55dažādus pakalpojuma līmeņus;

56- Ultra DSL, kas ir piemērots

57uzņēmumiem, kuriem ir svarīgs kvalitatīvs pieslēgums internetam

58(datu pārraides ātrums ir 768/128 Kbit/s, 1024/256 Kbit/s vai

592048/512 Kbit/s);

60- ātrgaitas datu tīkls, kas

61nodrošina liela ātruma datu pārraidi starp diviem punktiem;

62- bezvadu interneta telpa -

63bezvadu datu pārraides pakalpojums, darījumu cilvēkiem konferenču

64zālēs, viesnīcās, kafejnīcās, lidostā un citās publiskās

65interneta piekļuves vietās;

66- ciparu nomātā līnija, kura

67nodrošina garantētu un kvalitatīvu datu pārraidi starp diviem

68pieslēguma punktiem Latvijā vai pieslēguma punktu Latvijā un

69ārzemēs un nodrošina risinājumu uzņēmumiem ar īpaši augstām

70prasībām pret datu pārraides kvalitāti un drošību, ja ikdienas

71darbā nepieciešams nosūtīt un saņemt liela apjoma

72informāciju;

73- datoru tīklu savienošana, kura

74nodrošina iespēju savienot divus vai vairākus uzņēmuma datoru

75tīklus vietējā, iekšzemes un starptautiskajā mērogā;

76- Frame Relay - nodrošina vairāku

77un dažādās vietās izvietotu datoru tīklu, atsevišķu datoru vai

78datu pārraides iekārtu savienošanu vienā tīklā, kā arī dažāda

79veida informācijas pārraidi (balss un dati) uzņēmuma datu

80pārraides tīkla ietvaros.

814.1. Datu pārraides pakalpojumi un

82interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti:

834.1.1. Fiksētos elektronisko

84sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot

85internetu),

864.1.2. Mobilo zemes elektronisko

87sakaru tīklos,

884.1.3. Tīklos, kurus izmanto radio

89un televīzijas signāla izplatīšanai,

904.1.4. Kabeļtelevīzijas un

91kabeļradio tīklos,

924.1.5. Elektrības kabeļu sistēmās,

93ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus (ESL 1.pants

9411.punkts).

95Izvērtējot SIA "Telia Latvija",

96SIA "BALTKOM TV SIA" un LMT sniegto informāciju, Konkurences

97padome konstatēja, ka iepriekš minētos pakalpojumus klients var

98saņemt gan pa fiksēto elektronisko sakaru tīklu, gan pa mobilo

99zemes elektronisko sakaru tīklu, gan pa fiksēto elektronisko

100sakaru tīklu apvienojumā ar tīkliem, kurus izmanto radio signāla

101izplatīšanai, tikai katrā gadījumā tiek izmantoti atšķirīgi

102tehnoloģiskie risinājumi.

103Katrā gadījumā pakalpojumu

104saņemšanā ir ievērojamas atšķirības. Mobilo zemes elektronisko

105sakaru tehnoloģijas ļauj saņemt datu pārraides un Internet

106piekļuves pakalpojumus kustībā. Fiksēto tīklu tehnoloģijas ļauj

107saņemt pakalpojumus tikai fiksētā vietā. Tarifi par pakalpojumiem

108nav ievērojami atšķirīgi atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas,

109bet ir atšķirīgas galaiekārtu cenas (portatīvais un parastais

110dators).

111Atsevišķi ir jāapskata Microlink

112piedāvājums bezvadu datu pārraides pakalpojumu sniegšanā. "Tā ir

113alternatīva fiksētajiem datu savienojumiem un kabeļu sistēmām.

114Tās raksturo ekonomiskums, elastība un ātrāka ieviešana

115salīdzinājumā ar dažādām kabeļu sistēmām. Bezvadu pamattīkli,

116izmantojot dažādas radiomodulācijas metodes un radio frekvences,

117nodrošina lielu apjomu datu transportu ar ātrumu līdz pat 100

118Mbit/s. Bezvadu pieejas tīkli iedalās šaurjoslas, platjoslas un

119Internet piekļuves tīklos. Bezvadu datu pārraides

120risinājumi var nodrošināt savienojumu starp diviem

121infrastruktūras punktiem jeb tīkla punktiem - Point - to - Point

122(PtP), vai arī starp vienu un vairākiem tīkla punktiem - Point -

123to - Multipoint (PtMP). Ar jaudīgu PtP risinājumu palīdzību tiek

124būvēti maģistrālie tīkli, bet ar PtMP risinājumiem tiek

125nodrošināts infrastruktūras galapunktu un lietotāju pieslēgums

126pie datu pārraides pamattīkla" (informācija no

127www.microlink.lv.). No iepriekš minētā izriet, ka šādu

128datu pārraides risinājumu var pielietot apdzīvotās vietās, kurās

129nav izveidots fiksētais elektronisko sakaru tīkls. Izvēloties

130bezvadu risinājumu, klientam ir nepieciešama bezvadu aparatūra

131(radiolinki, mikroviļņu pārraides līnijas) un aktīvā

132galaaparatūra (maršrutazori, multipleksori). Risinājumu pamatā ir

133bezvadu mikroviļņu datu pārraides aparatūra, kas darbojas

134licencētos frekvenču diapazonos. Izmantojot plaši pazīstamu

135ražotāju bezvadu sakaru iekārtas, šo pakalpojumu var sniegt

136aptuveni 15-20 km rādiusā no datu pārraides mezgla. Šādas

137tehnoloģijas pielietošanu izmanto attālinātos ģeogrāfiskos

138rajonos (pilsētu domes - skolu, bibliotēku, bērnudārzu, veselības

139u.c. iestāžu efektīvai darbu koordinēšanai). Tā kā šāda veida

140bezvadu datu pārraide nevar tikt realizēta bez fiksētā

141elektronisko sakaru tīkla (gadījums 4.1.), tad nav pamata

142uzskatīt, ka minētais pakalpojums tiek veikts, izmantojot bezvadu

143elektronisko sakaru tīklu.

144Ir zināms, ka radio frekvenču

145spektra caurlaides spēja ir ierobežota, turpretī fiksētā tīkla

146tehnoloģijām, kā, piemēram, šķiedru optikas kabeļiem šādu

147ierobežojumu praktiskām vajadzībām nav. Tāpēc arī šīs

148tehnoloģijas pastāv atsevišķi un arī pakalpojumi, kas tiek

149nodrošināti attiecīgi pa katru no šīm tehnoloģijām, pastāv

150atsevišķi: vieni nodrošina mobilitāti ar ierobežotu caurlaides

151spēju, bet otri - neierobežotu informācijas caurlaides spēju

152fiksētos punktos. Datu pārraide var notikt abos elektronisko

153sakaru tīklos. ESL publiskie fiksētie elektronisko sakaru tīkli

154ir nodalīti no publiskajiem mobilajiem elektronisko sakaru

155tīkliem. Ir svarīgi apzināties, ka mobilo tīklu telekomunikāciju

156tehnoloģijas visos gadījumos nevar aizstāt fiksēto tīklu

157tehnoloģiju un otrādi.

158Lattelekom Ziņojumā sniedz

159informāciju par datu pārraides pakalpojumu un interneta piekļuves

160pakalpojumu tirgus apjomu, izmantojot fiksētos elektronisko

161sakaru tīklus. Tirgus dalībnieki ir snieguši dažādus viedokļus

162par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, izmantojot

163fiksēto tīklu, savstarpējo aizvietojamību ar datu pārraides

164pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, izmantojot bezvadu

165elektronisko sakaru tīklu.

166SIA "Telia Latvija" (15.08.2005.

167vēstule Nr.V/328/05/i) uzskata, ka datu pārraides pakalpojumus un

168interneta piekļuves pakalpojumus vienlīdz efektīvi ir iespējams

169sniegt, gan izmantojot fiksēto elektronisko tīklu, gan izmantojot

170bezvadu elektronisko sakaru tīklu. Kādu tehnoloģiju elektronisko

171sakaru pakalpojumu sniedzējs izmanto pakalpojuma sniegšanā,

172patērētājam ir nenozīmīgi. Pakalpojumu sniegšanas tehnoloģijas

173izvēle ir pakalpojumu sniedzēja ziņā. Elektronisko sakaru

174pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina klientam vienlīdz

175pietiekami labas kvalitātes pakalpojumi konkrētā apdzīvotā vietā

176par ekonomiski pieejamām cenām. Ja apdzīvotā vietā ir izveidots

177fiksētais elektronisko sakaru tīkls, tad klienta vēlmes tiek

178apmierinātas, izmantojot šo tīklu, kas ir ekonomiski izdevīgāks.

179Ja apdzīvotā vietā nav izveidota fiksētā elektronisko sakaru

180tīkla infrastruktūra, tad pakalpojumu sniedzējs izmanto bezvadu

181sakaru tehnoloģiju, ja ar tās palīdzību var apmierināt klienta

182vēlmes.

183Izmantojot bezvadu tehnoloģiju,

184šobrīd tirgū esošās mobilo sakaru galaiekārtas, kā arī mobilā

185elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra, nenodrošina

186līdzvērtīgus pakalpojumus salīdzinot ar pakalpojumu sniegšanu,

187izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu (šādu secinājumu ir

188izteikusi Eiropas Komisija lietā COMP/M.2574

189Pirelli/Edizione/Olivetti/Telecom Italia, un ar minētajā lietā

190sniegtajiem argumentiem savu viedokli pamatoja LMT 15.05.2005.

191vēstule Nr.3178/JK). Šo pakalpojumu savstarpējā aizvietojamība

192gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses nav iespējama, jo

193pastāv tehnoloģijas atšķirības pakalpojumu saņemšanā un

194sniegšanā, abu pakalpojumu cenu veidošanā, apstākļi, kādos tiek

195saņemts pakalpojums, dažādi konkurences apstākļi (atšķirīgi

196pakalpojumu sniedzēji, pieprasījums u.c.) abu pakalpojumu tirgos.

197Tehnoloģisko atšķirību dēļ mobilie sakaru operatori nespēj

198piedāvāt tik izvērstu datu pārraides spektru kā fiksēto

199elektronisko sakaru tīklu operatori. Atšķirīgās datu pārraides

200funkcionalitātes dēļ mobilie elektronisko sakaru tirgus operatori

201galvenokārt orientējas uz citu patērētāju vajadzību

202apmierināšanas segmentu (izklaides pakalpojumi) masu tirgū nekā

203to dara fiksētā tīkla operatori. Līdz ar to mobilie un fiksētie

204elektronisko sakaru operatori savstarpēji nekonkurē datu

205pārraides pakalpojumu tirgū. Pēc LMT sniegtās un publiski

206pieejamās informācijas, pakalpojuma sniegšana un saņemšana,

207izmantojot bezvadu tīklu, Latvijā ievērojami varētu attīstīties

20810-15 gadu laikā.

209LR Centrālā statistikas pārvaldes

210Informācijas centra apsekojumi rāda, ka bezvadu pieslēgumu

211mājsaimniecībās galvenokārt pārstāv mobilais telefons (39%), bet

212kuru ļoti maz izmanto datu pārraidei.

213Tā kā iepriekš minētais

214pakalpojums (izmantojot tikai bezvadu elektronisko sakaru tīklu)

215ir mazāk izmantots Latvijas tirgū, tad Konkurences padome veic

216tirgus analīzi pakalpojumiem, kuri tiek sniegti un saņemti,

217izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu, kā arī fiksēto

218elektronisko sakaru tīklu, pielietojot bezvadu datu pārraides

219sistēmas.

2204.2. Bez tam datu pārraides

221pakalpojumi un interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

222nodrošināti:

223- pa šaurjoslas piekļuves

224tīklu,

225- pa platjoslas piekļuves

226tīklu.

2274.2.1. Plaši izplatītā

228iezvanpieeja ir pieejama katram Latvijas patērētājam, ja vien

229viņam ir pieejams fiksētā pieslēguma telefons.

2304.2.2. Platjoslas piekļuves

231jēdzienā ir ietvertas divas būtiskas atšķirības no šaurjoslas

232piekļuves:

233- lielāks datu pārraides

234ātrums,

235- piekļuve pamatā ir tiešsaites

236režīmā ("always on").

237Platjoslas tīkls ir elektronisko

238sakaru tīkls, kas nodrošina platjoslas piekļuves pakalpojumus.

239Platjoslas piekļuvei internetam un datu pārraidei ir izšķiroša

240nozīme, tā liecina Starptautiskās telekomunikāciju savienības

241(International Telecommunication Union) (turpmāk - ITU) pētījumi,

242jo iezvanpieeja nav piemērota interaktīvo pakalpojumu sniegšanai

243vai izmantošanai.

244Datu pārraides ātruma kritēriji,

245pēc kuriem identificē platjoslas piekļuvi, nav vispārpieņemti.

246Datu pārraides platjoslas piekļuvei ir noteikta prasība, ka tai

247jābūt lielākai par to, kādu nodrošina plaši izplatītie 56 Kbit/s

248iezvanpieeju modemi. Pasaulē ar platjoslas piekļuvi saprot tādu

249platjoslas piekļuvi, kuras datu ātrums ir ne mazāks par

250populārajiem ADSL (asymmetric digital subscriber line)

251lejup/augšup ātrumiem 256/128 Kbit/s. Lisabonas stratēģijas

2522010.gada mērķos 2 Mbit/s ir paredzēts kā minimālais platjoslas

253piekļuves datu pārraides ātrums. Ekonomiskās sadarbības un

254attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation

255and Development) (turpmāk - OECD) uzskata, ka nav mērķtiecīgi

256platjoslas definīciju saistīt ar noteiktu datu pārraides ātruma

257skaitlisku lielumu. Būtiskākais, lai platjoslas piekļuve vienmēr

258ir tiešsaites režīmā ("always on") un ka tās datu ātrumi

259apmierina lietotājam pieejamo interaktīvo pakalpojumu lietošanas

260prasības. Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) darba dokumentos

261statistikas sastādīšanai par platjoslas piekļuvi ir noteikts

262ātrums, kas ir ne mazāks par 144 Kbit/s. ITU rekomendācija

263Nr.ITU-R F.1399-1 "Bezvadu piekļuves skaidrojošā vārdnīca"

264(Vocabulary of terms for wireless acess) nosaka, ka ar platjoslu

265tīklu izprot elektronisko sakaru tīklu, kura minimālais datu

266pārraides ātrums pārsniedz 2048 Kbit/s.

267Latvijā par platjoslas piekļuvi

268tiek atzīta piekļuve, kura pastāvīgi ir tiešsaistes režīmā

269("always on") un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne

270mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir

271ne mazāks par 128 Kbit/s (Koncepcija "Platjoslu attīstības

272stratēģija 2006.-2012. gadam - projekts").

273Pēc LR Centrālās statistikas

274pārvaldes Informācijas centra apsekojumiem, platjoslas pieslēgumu

275mājsaimniecībās Latvijas teritorijā izmanto 37% (16%

276mājsaimniecību izmanto DSL pieslēgumu, pārējie - 21% izmanto citu

277platjoslas pieslēgumu).

2784.3. Pēc Eiropas Komisijas

279rekomendācijām un prasībām elektronisko sakaru nozarē tiek

280definēti 7 mazumtirdzniecības tirgi un 11 vairumtirdzniecības

281tirgi (Eiropas Komisijas Rekomendācija 2003/311/EC par konkrēto

282preču un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē saskaņā

283ar Direktīvu 2002/21/EC ).

2844.3.1. Elektronisko sakaru nozarē

285mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi,

286kas tiek sniegti abonentiem un galalietotājiem. Atbilstoši ESL

287abonents ir fiziskā vai juridiskā persona, kas noslēgusi līgumu

288ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju par konkrētu

289elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanu, bet galalietotājs ir

290elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs, kas šos pakalpojumus

291neizmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai citai

292personai.

2934.3.2. Elektronisko sakaru nozarē

294vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi,

295ko viens elektronisko sakaru komersants sniedz citiem

296elektronisko sakaru komersantiem, un parasti tā ir daļa no tīkla

297nodrošināšanas - pakalpojumi, kas tiek sniegti, nodrošinot

298piekļuvi un starpsavienojumu vai tālākpārdošanas veikšanai.

299Tā kā SPRK nav definējusi

300konkrētos tirgus Latvijas apstākļiem (notiek konsultācijas ar

301elektronisko sakaru komersantiem, pakalpojumu tirgus analīze un

302izpēte), pētījums par Baltijas ITT sektoru 2002.-2004. gadā,

303Observer Latvija, 2005. (iesniegts Ziņojumā) ir veikts

304galvenokārt par mazumtirdzniecības tirgu (Observer Latvija SIA

30529.08.2005. vēstule Nr.936), kā arī visi pārējie tirgus

306dalībnieki ir snieguši Konkurences padomei ziņas par atsevišķo

307mazumtirdzniecības tirgu apgrozījumu, tāpēc Konkurences padome

308analizēja ietekmēto mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgus.

309Ņemot vērā visu iepriekš minēto,

310Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā Konkurences likuma

3111.panta 5.punkta izpratnē konkrētās preces tirgus ir datu

312pārraides pakalpojumu tirgus (1).