4. pants

Saskaņā ar Elektronisko sakaru

likuma (Elektronisko sakaru likums, "Latvijas Vēstnesis",

2004.gada 17.novembris, - likums stājas spēkā ar 2004.gada

1.decembri; un Grozījumi Elektronisko sakaru likumā, "Latvijas

Vēstnesis", 2005.gada 25.maijs, - likums stājas spēkā ar

2005.gada 8.jūniju) (turpmāk - ESL) elektronisko sakaru

komersants ir "komersants, kas pamatā nodrošina elektronisko

sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus":

elektronisko sakaru tīkla

nodrošināšana ir "publiskā elektroniskā sakaru tīkla izveide,

ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves

nodrošināšana tam",

elektronisko sakaru

pakalpojums ir "pakalpojums, kuru parasti nodrošina par

atlīdzību un kurš pilnīgi sastāv no signālu pārraidīšanas

elektronisko sakaru tīklos".

Dati ir formalizētā veidā

attēlota tekstuāla, skaitliska, grafiska, video un audio

informācija, kuru lietotājs vai datu apstrādes ierīces var

interpretēt, apstrādāt vai pārsūtīt ("Informātikas vārdnīca",

Datori, datu apstrāde un pārraide, Avots, 2001).

Datu pārraide ir datu

pārsūtīšana no datu avota datu saņēmējam ar sakaru līdzekļu

palīdzību. Datu pārraidi var veikt, izmantojot:

- datu pārraides līnijas,

kas ir fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek

izmantota, lai savienotu datu ķēdes galaiekārtas, datu

komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi,

- datu pārraides tīklu, kas

ir datu ķēdes galaiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas

nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām.

Publiskie datu un elektronisko

ziņojumu pārraides pakalpojumi saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) 26.01.2005. noteikumiem

"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos

elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta

piekļuves, balss telefonijas, radio vai televīzijas programmu

izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru

tīklos.

Datu pārraides pakalpojums

nodrošina ātru un drošu vietēja vai starptautiska mēroga datu

pārraidi.

Ņemot vērā iepriekš minēto un

Ziņojumā sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka

Lattelekom un Microlink sniedz datu pārraides pakalpojumus, kuru

klāstā ietilpst šādi pakalpojumi:

- ciparu abonentlīnija, kas ir

pārraides līdzeklis, kas abonentiem, kuri atrodas nelielā

attālumā no telefona centrāles, nodrošina ātru multivides

ciparinformācijas pārraidi. Šo pārraidi nodrošina telesakaru

kopa, kuras kopīgais apzīmējums ir xDSL. Atkarībā no izmantojamā

protokola veida iespējamas dažādas pamatshēmas, kas nodrošina

dažādus pakalpojuma līmeņus;

- Ultra DSL, kas ir piemērots

uzņēmumiem, kuriem ir svarīgs kvalitatīvs pieslēgums internetam

(datu pārraides ātrums ir 768/128 Kbit/s, 1024/256 Kbit/s vai

2048/512 Kbit/s);

- ātrgaitas datu tīkls, kas

nodrošina liela ātruma datu pārraidi starp diviem punktiem;

- bezvadu interneta telpa -

bezvadu datu pārraides pakalpojums, darījumu cilvēkiem konferenču

zālēs, viesnīcās, kafejnīcās, lidostā un citās publiskās

interneta piekļuves vietās;

- ciparu nomātā līnija, kura

nodrošina garantētu un kvalitatīvu datu pārraidi starp diviem

pieslēguma punktiem Latvijā vai pieslēguma punktu Latvijā un

ārzemēs un nodrošina risinājumu uzņēmumiem ar īpaši augstām

prasībām pret datu pārraides kvalitāti un drošību, ja ikdienas

darbā nepieciešams nosūtīt un saņemt liela apjoma

informāciju;

- datoru tīklu savienošana, kura

nodrošina iespēju savienot divus vai vairākus uzņēmuma datoru

tīklus vietējā, iekšzemes un starptautiskajā mērogā;

- Frame Relay - nodrošina vairāku

un dažādās vietās izvietotu datoru tīklu, atsevišķu datoru vai

datu pārraides iekārtu savienošanu vienā tīklā, kā arī dažāda

veida informācijas pārraidi (balss un dati) uzņēmuma datu

pārraides tīkla ietvaros.

4.1. Datu pārraides pakalpojumi un

interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti:

4.1.1. Fiksētos elektronisko

sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot

internetu),

4.1.2. Mobilo zemes elektronisko

sakaru tīklos,

4.1.3. Tīklos, kurus izmanto radio

un televīzijas signāla izplatīšanai,

4.1.4. Kabeļtelevīzijas un

kabeļradio tīklos,

4.1.5. Elektrības kabeļu sistēmās,

ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus (ESL 1.pants

11.punkts).

Izvērtējot SIA "Telia Latvija",

SIA "BALTKOM TV SIA" un LMT sniegto informāciju, Konkurences

padome konstatēja, ka iepriekš minētos pakalpojumus klients var

saņemt gan pa fiksēto elektronisko sakaru tīklu, gan pa mobilo

zemes elektronisko sakaru tīklu, gan pa fiksēto elektronisko

sakaru tīklu apvienojumā ar tīkliem, kurus izmanto radio signāla

izplatīšanai, tikai katrā gadījumā tiek izmantoti atšķirīgi

tehnoloģiskie risinājumi.

Katrā gadījumā pakalpojumu

saņemšanā ir ievērojamas atšķirības. Mobilo zemes elektronisko

sakaru tehnoloģijas ļauj saņemt datu pārraides un Internet

piekļuves pakalpojumus kustībā. Fiksēto tīklu tehnoloģijas ļauj

saņemt pakalpojumus tikai fiksētā vietā. Tarifi par pakalpojumiem

nav ievērojami atšķirīgi atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas,

bet ir atšķirīgas galaiekārtu cenas (portatīvais un parastais

dators).

Atsevišķi ir jāapskata Microlink

piedāvājums bezvadu datu pārraides pakalpojumu sniegšanā. "Tā ir

alternatīva fiksētajiem datu savienojumiem un kabeļu sistēmām.

Tās raksturo ekonomiskums, elastība un ātrāka ieviešana

salīdzinājumā ar dažādām kabeļu sistēmām. Bezvadu pamattīkli,

izmantojot dažādas radiomodulācijas metodes un radio frekvences,

nodrošina lielu apjomu datu transportu ar ātrumu līdz pat 100

Mbit/s. Bezvadu pieejas tīkli iedalās šaurjoslas, platjoslas un

Internet piekļuves tīklos. Bezvadu datu pārraides

risinājumi var nodrošināt savienojumu starp diviem

infrastruktūras punktiem jeb tīkla punktiem - Point - to - Point

(PtP), vai arī starp vienu un vairākiem tīkla punktiem - Point -

to - Multipoint (PtMP). Ar jaudīgu PtP risinājumu palīdzību tiek

būvēti maģistrālie tīkli, bet ar PtMP risinājumiem tiek

nodrošināts infrastruktūras galapunktu un lietotāju pieslēgums

pie datu pārraides pamattīkla" (informācija no

www.microlink.lv.). No iepriekš minētā izriet, ka šādu

datu pārraides risinājumu var pielietot apdzīvotās vietās, kurās

nav izveidots fiksētais elektronisko sakaru tīkls. Izvēloties

bezvadu risinājumu, klientam ir nepieciešama bezvadu aparatūra

(radiolinki, mikroviļņu pārraides līnijas) un aktīvā

galaaparatūra (maršrutazori, multipleksori). Risinājumu pamatā ir

bezvadu mikroviļņu datu pārraides aparatūra, kas darbojas

licencētos frekvenču diapazonos. Izmantojot plaši pazīstamu

ražotāju bezvadu sakaru iekārtas, šo pakalpojumu var sniegt

aptuveni 15-20 km rādiusā no datu pārraides mezgla. Šādas

tehnoloģijas pielietošanu izmanto attālinātos ģeogrāfiskos

rajonos (pilsētu domes - skolu, bibliotēku, bērnudārzu, veselības

u.c. iestāžu efektīvai darbu koordinēšanai). Tā kā šāda veida

bezvadu datu pārraide nevar tikt realizēta bez fiksētā

elektronisko sakaru tīkla (gadījums 4.1.), tad nav pamata

uzskatīt, ka minētais pakalpojums tiek veikts, izmantojot bezvadu

elektronisko sakaru tīklu.

Ir zināms, ka radio frekvenču

spektra caurlaides spēja ir ierobežota, turpretī fiksētā tīkla

tehnoloģijām, kā, piemēram, šķiedru optikas kabeļiem šādu

ierobežojumu praktiskām vajadzībām nav. Tāpēc arī šīs

tehnoloģijas pastāv atsevišķi un arī pakalpojumi, kas tiek

nodrošināti attiecīgi pa katru no šīm tehnoloģijām, pastāv

atsevišķi: vieni nodrošina mobilitāti ar ierobežotu caurlaides

spēju, bet otri - neierobežotu informācijas caurlaides spēju

fiksētos punktos. Datu pārraide var notikt abos elektronisko

sakaru tīklos. ESL publiskie fiksētie elektronisko sakaru tīkli

ir nodalīti no publiskajiem mobilajiem elektronisko sakaru

tīkliem. Ir svarīgi apzināties, ka mobilo tīklu telekomunikāciju

tehnoloģijas visos gadījumos nevar aizstāt fiksēto tīklu

tehnoloģiju un otrādi.

Lattelekom Ziņojumā sniedz

informāciju par datu pārraides pakalpojumu un interneta piekļuves

pakalpojumu tirgus apjomu, izmantojot fiksētos elektronisko

sakaru tīklus. Tirgus dalībnieki ir snieguši dažādus viedokļus

par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, izmantojot

fiksēto tīklu, savstarpējo aizvietojamību ar datu pārraides

pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, izmantojot bezvadu

elektronisko sakaru tīklu.

SIA "Telia Latvija" (15.08.2005.

vēstule Nr.V/328/05/i) uzskata, ka datu pārraides pakalpojumus un

interneta piekļuves pakalpojumus vienlīdz efektīvi ir iespējams

sniegt, gan izmantojot fiksēto elektronisko tīklu, gan izmantojot

bezvadu elektronisko sakaru tīklu. Kādu tehnoloģiju elektronisko

sakaru pakalpojumu sniedzējs izmanto pakalpojuma sniegšanā,

patērētājam ir nenozīmīgi. Pakalpojumu sniegšanas tehnoloģijas

izvēle ir pakalpojumu sniedzēja ziņā. Elektronisko sakaru

pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina klientam vienlīdz

pietiekami labas kvalitātes pakalpojumi konkrētā apdzīvotā vietā

par ekonomiski pieejamām cenām. Ja apdzīvotā vietā ir izveidots

fiksētais elektronisko sakaru tīkls, tad klienta vēlmes tiek

apmierinātas, izmantojot šo tīklu, kas ir ekonomiski izdevīgāks.

Ja apdzīvotā vietā nav izveidota fiksētā elektronisko sakaru

tīkla infrastruktūra, tad pakalpojumu sniedzējs izmanto bezvadu

sakaru tehnoloģiju, ja ar tās palīdzību var apmierināt klienta

vēlmes.

Izmantojot bezvadu tehnoloģiju,

šobrīd tirgū esošās mobilo sakaru galaiekārtas, kā arī mobilā

elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra, nenodrošina

līdzvērtīgus pakalpojumus salīdzinot ar pakalpojumu sniegšanu,

izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu (šādu secinājumu ir

izteikusi Eiropas Komisija lietā COMP/M.2574

Pirelli/Edizione/Olivetti/Telecom Italia, un ar minētajā lietā

sniegtajiem argumentiem savu viedokli pamatoja LMT 15.05.2005.

vēstule Nr.3178/JK). Šo pakalpojumu savstarpējā aizvietojamība

gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses nav iespējama, jo

pastāv tehnoloģijas atšķirības pakalpojumu saņemšanā un

sniegšanā, abu pakalpojumu cenu veidošanā, apstākļi, kādos tiek

saņemts pakalpojums, dažādi konkurences apstākļi (atšķirīgi

pakalpojumu sniedzēji, pieprasījums u.c.) abu pakalpojumu tirgos.

Tehnoloģisko atšķirību dēļ mobilie sakaru operatori nespēj

piedāvāt tik izvērstu datu pārraides spektru kā fiksēto

elektronisko sakaru tīklu operatori. Atšķirīgās datu pārraides

funkcionalitātes dēļ mobilie elektronisko sakaru tirgus operatori

galvenokārt orientējas uz citu patērētāju vajadzību

apmierināšanas segmentu (izklaides pakalpojumi) masu tirgū nekā

to dara fiksētā tīkla operatori. Līdz ar to mobilie un fiksētie

elektronisko sakaru operatori savstarpēji nekonkurē datu

pārraides pakalpojumu tirgū. Pēc LMT sniegtās un publiski

pieejamās informācijas, pakalpojuma sniegšana un saņemšana,

izmantojot bezvadu tīklu, Latvijā ievērojami varētu attīstīties

10-15 gadu laikā.

LR Centrālā statistikas pārvaldes

Informācijas centra apsekojumi rāda, ka bezvadu pieslēgumu

mājsaimniecībās galvenokārt pārstāv mobilais telefons (39%), bet

kuru ļoti maz izmanto datu pārraidei.

Tā kā iepriekš minētais

pakalpojums (izmantojot tikai bezvadu elektronisko sakaru tīklu)

ir mazāk izmantots Latvijas tirgū, tad Konkurences padome veic

tirgus analīzi pakalpojumiem, kuri tiek sniegti un saņemti,

izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu, kā arī fiksēto

elektronisko sakaru tīklu, pielietojot bezvadu datu pārraides

sistēmas.

4.2. Bez tam datu pārraides

pakalpojumi un interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

nodrošināti:

- pa šaurjoslas piekļuves

tīklu,

- pa platjoslas piekļuves

tīklu.

4.2.1. Plaši izplatītā

iezvanpieeja ir pieejama katram Latvijas patērētājam, ja vien

viņam ir pieejams fiksētā pieslēguma telefons.

4.2.2. Platjoslas piekļuves

jēdzienā ir ietvertas divas būtiskas atšķirības no šaurjoslas

piekļuves:

- lielāks datu pārraides

ātrums,

- piekļuve pamatā ir tiešsaites

režīmā ("always on").

Platjoslas tīkls ir elektronisko

sakaru tīkls, kas nodrošina platjoslas piekļuves pakalpojumus.

Platjoslas piekļuvei internetam un datu pārraidei ir izšķiroša

nozīme, tā liecina Starptautiskās telekomunikāciju savienības

(International Telecommunication Union) (turpmāk - ITU) pētījumi,

jo iezvanpieeja nav piemērota interaktīvo pakalpojumu sniegšanai

vai izmantošanai.

Datu pārraides ātruma kritēriji,

pēc kuriem identificē platjoslas piekļuvi, nav vispārpieņemti.

Datu pārraides platjoslas piekļuvei ir noteikta prasība, ka tai

jābūt lielākai par to, kādu nodrošina plaši izplatītie 56 Kbit/s

iezvanpieeju modemi. Pasaulē ar platjoslas piekļuvi saprot tādu

platjoslas piekļuvi, kuras datu ātrums ir ne mazāks par

populārajiem ADSL (asymmetric digital subscriber line)

lejup/augšup ātrumiem 256/128 Kbit/s. Lisabonas stratēģijas

2010.gada mērķos 2 Mbit/s ir paredzēts kā minimālais platjoslas

piekļuves datu pārraides ātrums. Ekonomiskās sadarbības un

attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation

and Development) (turpmāk - OECD) uzskata, ka nav mērķtiecīgi

platjoslas definīciju saistīt ar noteiktu datu pārraides ātruma

skaitlisku lielumu. Būtiskākais, lai platjoslas piekļuve vienmēr

ir tiešsaites režīmā ("always on") un ka tās datu ātrumi

apmierina lietotājam pieejamo interaktīvo pakalpojumu lietošanas

prasības. Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) darba dokumentos

statistikas sastādīšanai par platjoslas piekļuvi ir noteikts

ātrums, kas ir ne mazāks par 144 Kbit/s. ITU rekomendācija

Nr.ITU-R F.1399-1 "Bezvadu piekļuves skaidrojošā vārdnīca"

(Vocabulary of terms for wireless acess) nosaka, ka ar platjoslu

tīklu izprot elektronisko sakaru tīklu, kura minimālais datu

pārraides ātrums pārsniedz 2048 Kbit/s.

Latvijā par platjoslas piekļuvi

tiek atzīta piekļuve, kura pastāvīgi ir tiešsaistes režīmā

("always on") un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne

mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir

ne mazāks par 128 Kbit/s (Koncepcija "Platjoslu attīstības

stratēģija 2006.-2012. gadam - projekts").

Pēc LR Centrālās statistikas

pārvaldes Informācijas centra apsekojumiem, platjoslas pieslēgumu

mājsaimniecībās Latvijas teritorijā izmanto 37% (16%

mājsaimniecību izmanto DSL pieslēgumu, pārējie - 21% izmanto citu

platjoslas pieslēgumu).

4.3. Pēc Eiropas Komisijas

rekomendācijām un prasībām elektronisko sakaru nozarē tiek

definēti 7 mazumtirdzniecības tirgi un 11 vairumtirdzniecības

tirgi (Eiropas Komisijas Rekomendācija 2003/311/EC par konkrēto

preču un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē saskaņā

ar Direktīvu 2002/21/EC ).

4.3.1. Elektronisko sakaru nozarē

mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi,

kas tiek sniegti abonentiem un galalietotājiem. Atbilstoši ESL

abonents ir fiziskā vai juridiskā persona, kas noslēgusi līgumu

ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju par konkrētu

elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanu, bet galalietotājs ir

elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs, kas šos pakalpojumus

neizmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai citai

personai.

4.3.2. Elektronisko sakaru nozarē

vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi,

ko viens elektronisko sakaru komersants sniedz citiem

elektronisko sakaru komersantiem, un parasti tā ir daļa no tīkla

nodrošināšanas - pakalpojumi, kas tiek sniegti, nodrošinot

piekļuvi un starpsavienojumu vai tālākpārdošanas veikšanai.

Tā kā SPRK nav definējusi

konkrētos tirgus Latvijas apstākļiem (notiek konsultācijas ar

elektronisko sakaru komersantiem, pakalpojumu tirgus analīze un

izpēte), pētījums par Baltijas ITT sektoru 2002.-2004. gadā,

Observer Latvija, 2005. (iesniegts Ziņojumā) ir veikts

galvenokārt par mazumtirdzniecības tirgu (Observer Latvija SIA

29.08.2005. vēstule Nr.936), kā arī visi pārējie tirgus

dalībnieki ir snieguši Konkurences padomei ziņas par atsevišķo

mazumtirdzniecības tirgu apgrozījumu, tāpēc Konkurences padome

analizēja ietekmēto mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgus.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto,

Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā Konkurences likuma

1.panta 5.punkta izpratnē konkrētās preces tirgus ir datu

pārraides pakalpojumu tirgus (1).