1. pants

1DROŠĪBAS

2VIDES RAKSTUROJUMS

31.1. Globālās tendences

4Noteikumos balstītā starptautiskā pasaules kārtība, kas

5veidojusies pēc Otrā pasaules kara un nostiprinājusies pēc Aukstā

6kara beigām, piedzīvo pārmaiņas. Neskatoties uz spēkā esošām un

7juridiski saistošām konvencijām un starptautiskiem līgumiem,

8drošības institūcijām un instrumentiem, atsevišķas valstis klaji

9ignorē starptautiskās saistības un citu valstu suverenitāti un

10teritoriālo vienotību.

11Pastāvošās starptautiskās kārtības tendences raksturo spēka

12politika un sāncensība, kuras rezultātā izmaiņas starptautiskajā

13drošības vidē ir aizvien grūtāk prognozējamas. Drošības

14izaicinājumu dažādība, tai skaitā jauno tehnoloģiju attīstība,

15terorisms, klimata pārmaiņas un pandēmijas rada nopietnus draudus

16daudzpusējam pasaules attīstības modelim.

17Globālās sistēmas sadrumstalotības iespaidā pieaug mēģinājumi

18daudzpusējo pieeju aizstāt ar vienpusēju rīcību, kurā

19domstarpības tiek risinātas no spēka pozīcijām. Šim procesam

20turpinoties, var pieaugt konfrontāciju un konfliktu risks, kas,

21Latvijas ģeopolitiskajā situācijā, īpaši nostiprina nacionālo

22aizsardzības spēju un ciešas sadarbības ar NATO sabiedrotajiem

23nozīmi.

24NATO sabiedroto militārā klātbūtne reģionā un atbalsts sniedz

25neatsveramu ieguldījumu Latvijas drošībā. Vienlaikus Latvijas

26drošību ietekmē attiecību dinamika sabiedroto vidū. Mainās

27Amerikas Savienoto valstu (turpmāk - ASV) politiskā pieeja

28pasaules kārtības uzturēšanā, pamatoti sagaidot vienlīdzīgu

29ieguldījumu no sabiedroto puses kolektīvās aizsardzības

30garantēšanā. Kaut arī pēdējo gadu laikā ir vērojams progress,

31Eiropas valstu nepietiekamie militārie izdevumi turpina ietekmēt

32spējas adekvāti reaģēt gan uz militāro apdraudējumu Eiropā, gan

33uz krīzēm citos reģionos. Saglabājas Eiropas valstu militārā

34atkarība no ASV gan kolektīvās aizsardzības, gan starptautisko

35operāciju jomā.

36Ceturtās industriālās revolūcijas ietekmē rodas jaunas

37tehnoloģijas, kurām ir nozīmīga loma ne tikai valsts aizsardzībā,

38bet visas sabiedrības dzīvē. Jaunās tehnoloģijas, sociālo tīklu

39attīstība un pieaugošā sabiedrības tehnoloģiskā atkarība jau

40šobrīd maina sabiedrības informatīvās telpas lietošanas paradumus

41un atklāj arvien jaunas ievainojamības, paverot plašas

42manipulācijas iespējas. Tas nākotnē vairāk apdraudēs

43demokrātiskas valstis nekā autoritāros režīmus, kas ne tikai

44pārrauga sociālos tīklus un internetu, bet arī izmanto jaunās

45tehnoloģijas savu pilsoņu kontrolei un ietekmēšanai.

46Teroristiskie grupējumi un organizācijas turpina ietekmēt

47valstu iekšpolitiskās norises un starptautiskās attiecības.

48Eiropā, Tuvajos Austrumos, Afganistānā, Ziemeļāfrikā un Sāhila

49reģionā ir būtiski palielinājies teroraktu skaits. Pieaug risks,

50ka teroristiskās organizācijas aizpildīs ekonomiski un politiski

51vāji attīstītu valstu radīto varas vakuumu, piedāvājot

52alternatīvu tradicionālajai valsts pārvaldības struktūrai.

53Privātās militārās un drošības kompānijas ir kļuvušas par

54mūsdienu bruņoto konfliktu daļu. Atsevišķas valstis de

55facto izmanto privātās militārās un drošības kompānijas, lai

56īstenotu nacionālās ambīcijas, vienlaikus noliedzot tiešu

57saistību ar algotņiem. Šīs kompānijas ir instruments, kas sniedz

58pakalpojumus, piemēram, loģistiku un izlūkošanu, spēku

59aizsardzību un apmācību, ko tradicionāli nodrošina valsts.

60Nākotnē var pieaugt privāto militāro un drošības kompāniju loma

61starptautiskās intervencēs un radīt drošības riskus, iejaucoties

62suverēnu valstu lietās.

63Globālās klimata pārmaiņas padara atsevišķus pasaules reģionus

64neapdzīvojamus, veicinot jaunus konfliktus un cilvēku migrāciju,

65kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē arī Eiropas drošību.

66Pandēmijas, tehnogēnās krīzes un dabas katastrofas var smagi

67skart Latviju, un citas tehnoloģiski un sociāli augsti attīstītas

68Latvijas sabiedrotās valstis, kas var neparedzami mainīt drošības

69situāciju.

70Pandēmija "COVID19" apliecina globalizētās pasaules

71ievainojamību un atklāj riskus globālajā ekonomikā. Vitāli

72svarīgo preču ražošanas kapacitātes koncentrācija atsevišķās

73valstīs krīzes situācijās rada nopietnas piegādes drošības

74problēmas un mazina svarīgu preču pieejamību tirgū. Vienlaikus

75iezīmējas, ka mūsdienās pat pandēmija tiek izmantota, lai

76īstenotu valstu ģeopolitiskās ambīcijas.

77Globālās tendences liecina, ka līdzšinējais spēku līdzsvars ir

78mainījies un ka saglabāt mieru un stabilitāti ar diplomātiskiem

79un ekonomiskiem līdzekļiem kļūst arvien sarežģītāk. Eiropas un

80Ziemeļamerikas sabiedrotajiem un to militārajām un

81tehnoloģiskajām priekšrocībām arvien lielāku izaicinājumu rada

82konkurējoši varas centri, kas sacenšas par dominanci

83starptautiskajās attiecībās. Starptautiskās kārtības pārmaiņu

84radītie izaicinājumi pamato nepieciešamību turpināt uzturēt

85sabiedroto valstu vienotību un kolektīvās aizsardzību, kā arī

86stiprināt nacionālās aizsardzības spējas, demonstrējot

87solidaritāti un ticamu atturēšanas un aizsardzības politiku.

881.2. Reģionālās tendences

89Jau ilgstoši, bet it īpaši kopš 2014. gada Krievijas iebrukuma

90Ukrainā drošības situāciju Baltijas jūras reģionā ietekmē

91Krievijas izaicinošās un agresīvās militārās un hibrīdās

92aktivitātes. Krievija mēģina ietekmēt ārvalstu vēlēšanas,

93sabiedrisko domu un politiķus, izmantojot informatīvā kara un

94kiberuzbrukuma metodes. Krievijā pieaug disidentu vajāšana,

95notiek militārā spēka demonstrēšana, kas vēl pirms neilga laika

96tika uztvertas kā Aukstā kara relikts. Krievijas rīcībā ir

97skaidri saskatāma pieeja - viss, par ko nevar saņemt sodu vai

98atbildes reakciju, ir atļauts.

99Agresija Ukrainā, kā arī mēģinājumi mazināt Baltkrievijas

100neatkarību norāda uz augošajām Krievijas ambīcijām. Nākotnē

101iezīmēsies arvien nopietnāki mēģinājumi mainīt ģeopolitisko

102situāciju Eiropā, neizslēdzot iespēju lietot militāru spēku.

103Izplatītais stāsts Krievijas iedzīvotājiem, ka Krievija ir

104ienaidnieku "ielenkts cietoksnis", turpinās būt svarīgs

105arguments, lai attaisnotu iedzīvotāju sociālekonomiskās problēmas

106vai agresiju veikšanu pret kaimiņvalstīm

107Krievijas valsts kontrolētie mediji apzināti kultivē negatīvu

108- rusofobu un nacistisku - Latvijas tēlu. Rezultātā, kā liecina

109sabiedriskās domas aptaujas, Krievijas sabiedrībā jau ilgstoši

110Latvija tiek uztverta kā viens no galvenajiem Krievijas

111ienaidniekiem. Krievija arī turpmāk centīsies pasniegt Latviju kā

112naidīgi noskaņotu, bet vienlaikus neizdevušos valsti, lai

113attaisnotu savu uz konfrontāciju vērsto politiku un slēptu no

114savas sabiedrības apstākli, ka Baltijas valstu iedzīvotāji pēc

115Padomju Savienības sabrukuma ir sasnieguši augstāku labklājības

116līmeni.

117Pēdējos gados Krievija ir ieguldījusi lielus līdzekļus un

118attīstījusi militārās spējas rietumu stratēģiskajā virzienā,

119veidojot jaunas vienības, modernizējot bruņojumu, kā arī

120pastiprinot Kaļiņingradas apgabalā izvietotās militārās vienības.

121Militārajās mācībās un spēju attīstībā liels uzsvars tiek likts

122uz spēku mobilitāti, augstas gatavības vienībām un Baltijas jūras

123un gaisa ceļu bloķēšanu. Vienlaikus Krievija nevar atļauties

124pilna mēroga globālu konvencionālu karu ar NATO. Tādēļ reālākie

125Krievijas attīstītie scenāriji ir hibrīdkarš un pēkšņs uzbrukums,

126lai sagrābtu kādu teritoriju, kā tas jau tika īstenots Gruzijā un

127Ukrainā. Krievija ir demonstrējusi gatavību nepieciešamības

128gadījumā izmantot vai draudēt izmantot kodolieročus.

129Turpinoties pret Ukrainu veiktajai agresijai, vienlaikus

130iezīmējas Krievijas aktīvi mēģinājumi šķelt NATO un Eiropas

131Savienības (turpmāk - ES) valstu vienotību, lai, sadarbojoties ar

132atsevišķām dalībvalstīm, panāktu politiskā spiediena mazināšanu

133un sankciju atcelšanu. Lai skaidri apliecinātu Krievijai, ka

134šķelšanas mēģinājumi būs nesekmīgi un to motivētu iesaistīties

135patiesā dialogā, arī turpmāk īpaši nozīmīgi būs saglabāt NATO un

136ES dalībvalstu solidaritāti un vienotību.

137Kopš 2014. gada atturēšanas pasākumi Baltijas reģionā, gan

138attīstot nacionālās spējas, gan izvietojot NATO spēkus, ir

139mazinājuši apdraudējumu. Baltijas valstu drošība un aizsardzība

140būs atkarīga no spējas turpināt pilnveidot nacionālos bruņotos

141spēkus un NATO kolektīvo aizsardzību.