2. pants

1VALSTS

2AIZSARDZĪBAS STRATĒĢISKIE MĒRĶI

32.1. Valsts aizsardzības

4pamatmērķis

5Latvijas iedzīvotājus un Latvijas valsti nepārtraukti ietekmē

6kā globālie, tā Eiropas ģeopolitiskie notikumi. Latvijas tauta

7savā vēstures gaitā ne vienreiz vien ir pārvarējusi

8eksistenciālus draudus, tāpēc valsts aizsardzība ir Latvijas

9valsts un tautas pastāvēšanas stūrakmens.

10Valsts aizsardzības mērķis ir novērst un pārvarēt iespējamo

11valsts apdraudējumu, garantēt valstiskumu, valsts varas un

12iekārtas rīcībspēju un nepārtrauktību, tautas saglabāšanu, kā arī

13sekmēt visu Latvijas iedzīvotāju atbildīgu attieksmi pret valsti

14un tās drošību.

152.2. Valsts aizsardzības

16stratēģija

17Valsts aizsardzības stratēģijas mērķis ir padarīt Latvijas

18aizsardzību pietiekami spēcīgu, lai jebkurš uzbrukums radītu

19agresoram ievērojami lielākus zaudējumus, salīdzinot ar

20potenciālajiem ieguvumiem, tādā veidā atturot to no uzbrukuma

21veikšanas.

22Neatkarīgi no spēku samēra Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi

23aizsargāt Latviju militāra uzbrukuma gadījumā, nodrošinot

24pretestību un ievērojamus zaudējumus potenciālajam agresoram.

25Līdztekus tam Latvijas aizsardzību nodrošina NATO kolektīvās

26aizsardzības garantijas. Vienlaikus Latvijas sabiedrībai ir jābūt

27skaidrai izpratnei par to, ka neviens cits nespēs aizsargāt

28Latviju, ja Latvijas sabiedrība pati nebūs gatava to darīt.

29Ņemot vērā moderno tehnoloģiju attīstību un sabiedrības

30ietekmēšanas metodes, tostarp izmantojot interneta un lielo datu

31palīdzību, atturēšana vairs nav nodrošināma tikai ar militāriem

32līdzekļiem. To veido arī sabiedrības griba aizsargāt valsti un

33savlaicīga sagatavotība visdažādākā veida satricinājumiem.

34Sabiedrības psiholoģiskā noturība miera laikā kļūst arvien

35nozīmīgāks faktors ārējās ietekmēšanas mazināšanā un atturēšanas

36nodrošināšanā.

37Visaptveroša aizsardzība ir labākais instruments, kā veidot

38noturīgu sabiedrību. Visaptveroša aizsardzība ne tikai ceļ

39gatavību pārvarēt miera un kara laika satricinājumus, bet arī

40mazina neuzticības plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi,

41kā arī vienos sabiedrību kopumā.

42Valsts aizsardzība balstās uz četriem galvenajiem darbības

43virzieniem:

44• NACIONĀLIE BRUŅOTIE SPĒKI. Nacionālo bruņoto spēku

45mērķis ir nodrošināt valsts varas nepārtrauktību, spēju pieņemt

46lēmumus un ātri reaģēt uz negaidītu uzbrukumu, ātri lokalizēt

47slēptu agresiju, identificēt apdraudējumu, izvērtēt un likvidēt

48to. Vērienīgas militārās agresijas gadījumā Nacionālajiem

49bruņotajiem spēkiem jānovājina un jāaizkavē pretinieks un jārada

50tam maksimāli zaudējumi. Valsts teritorijas okupācijas gadījumā

51Nacionālie bruņotie spēki organizē sabiedrības pretošanās

52kustību.

53• VISAPTVEROŠA AIZSARDZĪBA. Visaptverošas valsts

54aizsardzības mērķis ir nodrošināt, ka valsts institūcijas,

55sabiedriskās organizācijas un pilsoņi vēlas aizstāvēt valsti un

56ir gatavi nodrošināt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

57un īstenot vitāli svarīgas funkcijas sabiedrības un

58tautsaimniecības pastāvēšanai, kā arī civilās aizsardzības

59darbību kara laikā. Sabiedrības noturība ir balstīta uz

60psiholoģisko noturību pret ārējo iedarbību un savlaicīgu

61sagatavošanos, lai krīzes un kara laikā visi sabiedrības locekļi

62ir informēti, zina savus pienākumus un vēlamo rīcību.

63• NATO KOLEKTĪVĀ AIZSARDZĪBA. NATO vienotība,

64sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā un Ziemeļatlantijas līguma 5.

65panta garantiju ticamība ir galvenie NATO kolektīvās aizsardzības

66elementi, kas nodrošina pret Latviju vērstas agresijas

67atturēšanu.

68• STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA. Lai nodrošinātu ticamu

69atturēšanu un valsts gatavību ārējai agresijai, būtiski ir

70stiprināt arī divpusējo militāro sadarbību, primāri - ar ASV,

71Kanādu, Baltijas jūras reģiona valstīm un lielākajiem Eiropas

72sabiedrotajiem. Ir jāveicina Eiropas Savienības loma drošības

73politikā un tās sadarbība ar NATO. Šīs sadarbības mērķis ir

74veicināt informācijas apmaiņu, aizsardzības partnerību starp

75reģiona valstīm, kopīgu dalību starptautiskajās operācijās, kā

76arī atbalstu partnervalstīm, kuras ir cietušas no ārējā

77uzbrukuma, piemēram, Gruzija un Ukraina.