Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu

1DROŠĪBAS

2VIDES RAKSTUROJUMS

31.1. Globālās tendences

4Noteikumos balstītā starptautiskā pasaules kārtība, kas

5veidojusies pēc Otrā pasaules kara un nostiprinājusies pēc Aukstā

6kara beigām, piedzīvo pārmaiņas. Neskatoties uz spēkā esošām un

7juridiski saistošām konvencijām un starptautiskiem līgumiem,

8drošības institūcijām un instrumentiem, atsevišķas valstis klaji

9ignorē starptautiskās saistības un citu valstu suverenitāti un

10teritoriālo vienotību.

11Pastāvošās starptautiskās kārtības tendences raksturo spēka

12politika un sāncensība, kuras rezultātā izmaiņas starptautiskajā

13drošības vidē ir aizvien grūtāk prognozējamas. Drošības

14izaicinājumu dažādība, tai skaitā jauno tehnoloģiju attīstība,

15terorisms, klimata pārmaiņas un pandēmijas rada nopietnus draudus

16daudzpusējam pasaules attīstības modelim.

17Globālās sistēmas sadrumstalotības iespaidā pieaug mēģinājumi

18daudzpusējo pieeju aizstāt ar vienpusēju rīcību, kurā

19domstarpības tiek risinātas no spēka pozīcijām. Šim procesam

20turpinoties, var pieaugt konfrontāciju un konfliktu risks, kas,

21Latvijas ģeopolitiskajā situācijā, īpaši nostiprina nacionālo

22aizsardzības spēju un ciešas sadarbības ar NATO sabiedrotajiem

23nozīmi.

24NATO sabiedroto militārā klātbūtne reģionā un atbalsts sniedz

25neatsveramu ieguldījumu Latvijas drošībā. Vienlaikus Latvijas

26drošību ietekmē attiecību dinamika sabiedroto vidū. Mainās

27Amerikas Savienoto valstu (turpmāk - ASV) politiskā pieeja

28pasaules kārtības uzturēšanā, pamatoti sagaidot vienlīdzīgu

29ieguldījumu no sabiedroto puses kolektīvās aizsardzības

30garantēšanā. Kaut arī pēdējo gadu laikā ir vērojams progress,

31Eiropas valstu nepietiekamie militārie izdevumi turpina ietekmēt

32spējas adekvāti reaģēt gan uz militāro apdraudējumu Eiropā, gan

33uz krīzēm citos reģionos. Saglabājas Eiropas valstu militārā

34atkarība no ASV gan kolektīvās aizsardzības, gan starptautisko

35operāciju jomā.

36Ceturtās industriālās revolūcijas ietekmē rodas jaunas

37tehnoloģijas, kurām ir nozīmīga loma ne tikai valsts aizsardzībā,

38bet visas sabiedrības dzīvē. Jaunās tehnoloģijas, sociālo tīklu

39attīstība un pieaugošā sabiedrības tehnoloģiskā atkarība jau

40šobrīd maina sabiedrības informatīvās telpas lietošanas paradumus

41un atklāj arvien jaunas ievainojamības, paverot plašas

42manipulācijas iespējas. Tas nākotnē vairāk apdraudēs

43demokrātiskas valstis nekā autoritāros režīmus, kas ne tikai

44pārrauga sociālos tīklus un internetu, bet arī izmanto jaunās

45tehnoloģijas savu pilsoņu kontrolei un ietekmēšanai.

46Teroristiskie grupējumi un organizācijas turpina ietekmēt

47valstu iekšpolitiskās norises un starptautiskās attiecības.

48Eiropā, Tuvajos Austrumos, Afganistānā, Ziemeļāfrikā un Sāhila

49reģionā ir būtiski palielinājies teroraktu skaits. Pieaug risks,

50ka teroristiskās organizācijas aizpildīs ekonomiski un politiski

51vāji attīstītu valstu radīto varas vakuumu, piedāvājot

52alternatīvu tradicionālajai valsts pārvaldības struktūrai.

53Privātās militārās un drošības kompānijas ir kļuvušas par

54mūsdienu bruņoto konfliktu daļu. Atsevišķas valstis de

55facto izmanto privātās militārās un drošības kompānijas, lai

56īstenotu nacionālās ambīcijas, vienlaikus noliedzot tiešu

57saistību ar algotņiem. Šīs kompānijas ir instruments, kas sniedz

58pakalpojumus, piemēram, loģistiku un izlūkošanu, spēku

59aizsardzību un apmācību, ko tradicionāli nodrošina valsts.

60Nākotnē var pieaugt privāto militāro un drošības kompāniju loma

61starptautiskās intervencēs un radīt drošības riskus, iejaucoties

62suverēnu valstu lietās.

63Globālās klimata pārmaiņas padara atsevišķus pasaules reģionus

64neapdzīvojamus, veicinot jaunus konfliktus un cilvēku migrāciju,

65kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē arī Eiropas drošību.

66Pandēmijas, tehnogēnās krīzes un dabas katastrofas var smagi

67skart Latviju, un citas tehnoloģiski un sociāli augsti attīstītas

68Latvijas sabiedrotās valstis, kas var neparedzami mainīt drošības

69situāciju.

70Pandēmija "COVID19" apliecina globalizētās pasaules

71ievainojamību un atklāj riskus globālajā ekonomikā. Vitāli

72svarīgo preču ražošanas kapacitātes koncentrācija atsevišķās

73valstīs krīzes situācijās rada nopietnas piegādes drošības

74problēmas un mazina svarīgu preču pieejamību tirgū. Vienlaikus

75iezīmējas, ka mūsdienās pat pandēmija tiek izmantota, lai

76īstenotu valstu ģeopolitiskās ambīcijas.

77Globālās tendences liecina, ka līdzšinējais spēku līdzsvars ir

78mainījies un ka saglabāt mieru un stabilitāti ar diplomātiskiem

79un ekonomiskiem līdzekļiem kļūst arvien sarežģītāk. Eiropas un

80Ziemeļamerikas sabiedrotajiem un to militārajām un

81tehnoloģiskajām priekšrocībām arvien lielāku izaicinājumu rada

82konkurējoši varas centri, kas sacenšas par dominanci

83starptautiskajās attiecībās. Starptautiskās kārtības pārmaiņu

84radītie izaicinājumi pamato nepieciešamību turpināt uzturēt

85sabiedroto valstu vienotību un kolektīvās aizsardzību, kā arī

86stiprināt nacionālās aizsardzības spējas, demonstrējot

87solidaritāti un ticamu atturēšanas un aizsardzības politiku.

881.2. Reģionālās tendences

89Jau ilgstoši, bet it īpaši kopš 2014. gada Krievijas iebrukuma

90Ukrainā drošības situāciju Baltijas jūras reģionā ietekmē

91Krievijas izaicinošās un agresīvās militārās un hibrīdās

92aktivitātes. Krievija mēģina ietekmēt ārvalstu vēlēšanas,

93sabiedrisko domu un politiķus, izmantojot informatīvā kara un

94kiberuzbrukuma metodes. Krievijā pieaug disidentu vajāšana,

95notiek militārā spēka demonstrēšana, kas vēl pirms neilga laika

96tika uztvertas kā Aukstā kara relikts. Krievijas rīcībā ir

97skaidri saskatāma pieeja - viss, par ko nevar saņemt sodu vai

98atbildes reakciju, ir atļauts.

99Agresija Ukrainā, kā arī mēģinājumi mazināt Baltkrievijas

100neatkarību norāda uz augošajām Krievijas ambīcijām. Nākotnē

101iezīmēsies arvien nopietnāki mēģinājumi mainīt ģeopolitisko

102situāciju Eiropā, neizslēdzot iespēju lietot militāru spēku.

103Izplatītais stāsts Krievijas iedzīvotājiem, ka Krievija ir

104ienaidnieku "ielenkts cietoksnis", turpinās būt svarīgs

105arguments, lai attaisnotu iedzīvotāju sociālekonomiskās problēmas

106vai agresiju veikšanu pret kaimiņvalstīm

107Krievijas valsts kontrolētie mediji apzināti kultivē negatīvu

108- rusofobu un nacistisku - Latvijas tēlu. Rezultātā, kā liecina

109sabiedriskās domas aptaujas, Krievijas sabiedrībā jau ilgstoši

110Latvija tiek uztverta kā viens no galvenajiem Krievijas

111ienaidniekiem. Krievija arī turpmāk centīsies pasniegt Latviju kā

112naidīgi noskaņotu, bet vienlaikus neizdevušos valsti, lai

113attaisnotu savu uz konfrontāciju vērsto politiku un slēptu no

114savas sabiedrības apstākli, ka Baltijas valstu iedzīvotāji pēc

115Padomju Savienības sabrukuma ir sasnieguši augstāku labklājības

116līmeni.

117Pēdējos gados Krievija ir ieguldījusi lielus līdzekļus un

118attīstījusi militārās spējas rietumu stratēģiskajā virzienā,

119veidojot jaunas vienības, modernizējot bruņojumu, kā arī

120pastiprinot Kaļiņingradas apgabalā izvietotās militārās vienības.

121Militārajās mācībās un spēju attīstībā liels uzsvars tiek likts

122uz spēku mobilitāti, augstas gatavības vienībām un Baltijas jūras

123un gaisa ceļu bloķēšanu. Vienlaikus Krievija nevar atļauties

124pilna mēroga globālu konvencionālu karu ar NATO. Tādēļ reālākie

125Krievijas attīstītie scenāriji ir hibrīdkarš un pēkšņs uzbrukums,

126lai sagrābtu kādu teritoriju, kā tas jau tika īstenots Gruzijā un

127Ukrainā. Krievija ir demonstrējusi gatavību nepieciešamības

128gadījumā izmantot vai draudēt izmantot kodolieročus.

129Turpinoties pret Ukrainu veiktajai agresijai, vienlaikus

130iezīmējas Krievijas aktīvi mēģinājumi šķelt NATO un Eiropas

131Savienības (turpmāk - ES) valstu vienotību, lai, sadarbojoties ar

132atsevišķām dalībvalstīm, panāktu politiskā spiediena mazināšanu

133un sankciju atcelšanu. Lai skaidri apliecinātu Krievijai, ka

134šķelšanas mēģinājumi būs nesekmīgi un to motivētu iesaistīties

135patiesā dialogā, arī turpmāk īpaši nozīmīgi būs saglabāt NATO un

136ES dalībvalstu solidaritāti un vienotību.

137Kopš 2014. gada atturēšanas pasākumi Baltijas reģionā, gan

138attīstot nacionālās spējas, gan izvietojot NATO spēkus, ir

139mazinājuši apdraudējumu. Baltijas valstu drošība un aizsardzība

140būs atkarīga no spējas turpināt pilnveidot nacionālos bruņotos

141spēkus un NATO kolektīvo aizsardzību.

1VALSTS

2AIZSARDZĪBAS STRATĒĢISKIE MĒRĶI

32.1. Valsts aizsardzības

4pamatmērķis

5Latvijas iedzīvotājus un Latvijas valsti nepārtraukti ietekmē

6kā globālie, tā Eiropas ģeopolitiskie notikumi. Latvijas tauta

7savā vēstures gaitā ne vienreiz vien ir pārvarējusi

8eksistenciālus draudus, tāpēc valsts aizsardzība ir Latvijas

9valsts un tautas pastāvēšanas stūrakmens.

10Valsts aizsardzības mērķis ir novērst un pārvarēt iespējamo

11valsts apdraudējumu, garantēt valstiskumu, valsts varas un

12iekārtas rīcībspēju un nepārtrauktību, tautas saglabāšanu, kā arī

13sekmēt visu Latvijas iedzīvotāju atbildīgu attieksmi pret valsti

14un tās drošību.

152.2. Valsts aizsardzības

16stratēģija

17Valsts aizsardzības stratēģijas mērķis ir padarīt Latvijas

18aizsardzību pietiekami spēcīgu, lai jebkurš uzbrukums radītu

19agresoram ievērojami lielākus zaudējumus, salīdzinot ar

20potenciālajiem ieguvumiem, tādā veidā atturot to no uzbrukuma

21veikšanas.

22Neatkarīgi no spēku samēra Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi

23aizsargāt Latviju militāra uzbrukuma gadījumā, nodrošinot

24pretestību un ievērojamus zaudējumus potenciālajam agresoram.

25Līdztekus tam Latvijas aizsardzību nodrošina NATO kolektīvās

26aizsardzības garantijas. Vienlaikus Latvijas sabiedrībai ir jābūt

27skaidrai izpratnei par to, ka neviens cits nespēs aizsargāt

28Latviju, ja Latvijas sabiedrība pati nebūs gatava to darīt.

29Ņemot vērā moderno tehnoloģiju attīstību un sabiedrības

30ietekmēšanas metodes, tostarp izmantojot interneta un lielo datu

31palīdzību, atturēšana vairs nav nodrošināma tikai ar militāriem

32līdzekļiem. To veido arī sabiedrības griba aizsargāt valsti un

33savlaicīga sagatavotība visdažādākā veida satricinājumiem.

34Sabiedrības psiholoģiskā noturība miera laikā kļūst arvien

35nozīmīgāks faktors ārējās ietekmēšanas mazināšanā un atturēšanas

36nodrošināšanā.

37Visaptveroša aizsardzība ir labākais instruments, kā veidot

38noturīgu sabiedrību. Visaptveroša aizsardzība ne tikai ceļ

39gatavību pārvarēt miera un kara laika satricinājumus, bet arī

40mazina neuzticības plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi,

41kā arī vienos sabiedrību kopumā.

42Valsts aizsardzība balstās uz četriem galvenajiem darbības

43virzieniem:

44• NACIONĀLIE BRUŅOTIE SPĒKI. Nacionālo bruņoto spēku

45mērķis ir nodrošināt valsts varas nepārtrauktību, spēju pieņemt

46lēmumus un ātri reaģēt uz negaidītu uzbrukumu, ātri lokalizēt

47slēptu agresiju, identificēt apdraudējumu, izvērtēt un likvidēt

48to. Vērienīgas militārās agresijas gadījumā Nacionālajiem

49bruņotajiem spēkiem jānovājina un jāaizkavē pretinieks un jārada

50tam maksimāli zaudējumi. Valsts teritorijas okupācijas gadījumā

51Nacionālie bruņotie spēki organizē sabiedrības pretošanās

52kustību.

53• VISAPTVEROŠA AIZSARDZĪBA. Visaptverošas valsts

54aizsardzības mērķis ir nodrošināt, ka valsts institūcijas,

55sabiedriskās organizācijas un pilsoņi vēlas aizstāvēt valsti un

56ir gatavi nodrošināt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

57un īstenot vitāli svarīgas funkcijas sabiedrības un

58tautsaimniecības pastāvēšanai, kā arī civilās aizsardzības

59darbību kara laikā. Sabiedrības noturība ir balstīta uz

60psiholoģisko noturību pret ārējo iedarbību un savlaicīgu

61sagatavošanos, lai krīzes un kara laikā visi sabiedrības locekļi

62ir informēti, zina savus pienākumus un vēlamo rīcību.

63• NATO KOLEKTĪVĀ AIZSARDZĪBA. NATO vienotība,

64sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā un Ziemeļatlantijas līguma 5.

65panta garantiju ticamība ir galvenie NATO kolektīvās aizsardzības

66elementi, kas nodrošina pret Latviju vērstas agresijas

67atturēšanu.

68• STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA. Lai nodrošinātu ticamu

69atturēšanu un valsts gatavību ārējai agresijai, būtiski ir

70stiprināt arī divpusējo militāro sadarbību, primāri - ar ASV,

71Kanādu, Baltijas jūras reģiona valstīm un lielākajiem Eiropas

72sabiedrotajiem. Ir jāveicina Eiropas Savienības loma drošības

73politikā un tās sadarbība ar NATO. Šīs sadarbības mērķis ir

74veicināt informācijas apmaiņu, aizsardzības partnerību starp

75reģiona valstīm, kopīgu dalību starptautiskajās operācijās, kā

76arī atbalstu partnervalstīm, kuras ir cietušas no ārējā

77uzbrukuma, piemēram, Gruzija un Ukraina.

1VALSTS

2AIZSARDZĪBAS PAMATPRINCIPI

33.1. Nacionālie bruņotie spēki

4Nacionālie bruņoto spēki (turpmāk - NBS) ir valsts

5aizsardzības stūrakmens. NBS attīstība ir jāveido tā, lai tā

6nodrošinātu efektīvāko aizsardzību pret potenciālajiem uzbrukuma

7scenārijiem. Aizsardzības sistēmai jāspēj laikus pamanīt

8apdraudējuma pazīmes.

9Lai veiksmīgi īstenotu valsts aizsardzības uzdevumus,

10nepieciešams izmantot Latvijas teritorijas priekšrocības, kavējot

11pretinieku un nodarot tam maksimāli lielus personāla un tehnikas

12zaudējumus, traucējot un iznīcinot pretinieka komandvadību un

13apgādes sistēmu, vienlaikus nodrošinot sabiedroto papildspēku

14uzņemšanu.

15Nacionālo bruņoto spēku operacionālo kodolu veido regulārie

16spēki, Zemessardze un Nacionālo bruņoto spēku rezerve. NBS

17attīstība vērsta uz to, lai vienības ir:

18• mobilas;

19• ar augstu komandvadības un apgādes decentralizāciju;

20• ar augstu izdzīvošanas spēju;

21• savstarpēji integrētas;

22• ar augstu uguns jaudu;

23• noturīgas pret elektroniskās karadarbības uzbrukumiem;

24• spējīgas uzturēt to rīcībā esošo ekipējumu;

25• tehnoloģiski attīstītas.

26Saglabājot esošo aizsardzības finansējuma līmeni iespējams

27attīstīt tikai visnepieciešamākās spējas, tādēļ tādu spēju kā

28vidējās darbības pretgaisa aizsardzība, aktīva jūras akvatorijas

29aizsardzība un tālās darbības netiešās uguns atbalsts attīstību

30būs iespējams uzsākt tikai ilgtermiņā. Līdz ar to būtisks ir mūsu

31sabiedroto valstu atbalsts, mazinot šos iztrūkumus, tai skaitā

32finansiālais atbalsts spēju attīstībai.

333.1.1. Konvencionāla aizsardzība

343.1.1.1. Agrā brīdināšana

35Ņemot vērā Krievijas militāro attīstību, kur uzsvars tiek

36likts uz augstas gatavības un mobilitātes vienību uzturēšanu, ir

37jāpilnveido Latvijas aizsardzības agrās brīdināšanas sistēmas,

38lai maksimāli samazinātu pēkšņa apdraudējuma risku un nodrošinātu

39lēmuma pieņēmējus ar savlaicīgu informāciju.

40Valsts drošības iestādes un NBS ir primāri atbildīgi, lai

41informācija tiktu savlaicīgi iegūta, analizēta un nodota lēmumu

42pieņēmējiem. Vienotā agrās brīdināšanas sistēmā ir jāintegrē

43Valsts robežsardzes sistēmas un valsts ārējās robežas

44infrastruktūra. Agrās brīdināšanas efektivitāti veido:

45• spēja konstatēt situācijas izmaiņas;

46• spēja ātri nodot informāciju lēmuma pieņēmējiem;

47• sagatavoti reaģēšanas plāni potenciālajiem scenārijiem.

483.1.1.2. Komandvadības un sakaru

49sistēmas

50Kaujas lauka situācijas izpratne, ātra, efektīva informācijas

51apmaiņa starp stratēģisko, operacionālo un taktisko līmeni ir

52būtisks priekšnoteikums, lai veiksmīgi nodrošinātu aizsardzības

53operācijas. Komandvadības un sakaru sistēmām ir jābūt veidotām

54tā, lai tās spētu darboties dažādās vidēs, tai skaitā situācijās,

55kad sistēmas ir pakļautas dažādai sakaru slāpēšanai, GPS signālu

56zudumiem un citiem elektroniskās karadarbības uzbrukuma veidiem.

57Vienlaikus komandvadības sistēmai jānodrošina informācijas

58drošība pret pārtveršanu un citāda veida manipulācijām.

593.1.1.3. Ātrā reaģēšana

60Nacionālo bruņoto spēku vienību, tai skaitā Zemessardzes un

61kara gadījumā arī Valsts robežsardzes un Latvijas Bankas ātra

62reaģēšanas spēja ir sevišķi nozīmīga. Valsts aizsardzībai

63nepieciešams uzturēt noteiktu skaitu vienību, kas spēj reaģēt

64nekavējoties, un arī tādas vienības, kas ir ar ļoti augstu

65gatavību.

66Šādu reaģēšanas kodolu primāri veido Sauszemes spēku

67Mehanizētā kājnieku brigāde, Zemessardzes brigādes. Zemessardzes

68bataljoniem jānokomplektē rotas lieluma paaugstinātas gatavības

69vienības ar kaujas atbalsta elementiem (netiešais uguns atbalsts,

70prettanku spēja, pretgaisa spēja u. c.). Nacionālajiem

71bruņotajiem spēkiem un sadarbībā ar kompetentajām valsts drošības

72iestādēm un tiesībsargājošajām iestādēm ir jāspēj nekavējoties

73reaģēt uz apdraudējumu, kā arī jābūt gataviem atbildēt uz pēkšņu

74uzbrukumu. Uzlabojot Vidzemes un Latgales Zemessardzes brigādes

75reaģēšanas spējas uz apdraudējumu, ir svarīgi integrēt Vidzemes

76un Latgales Zemessardzes brigādēs profesionālā dienesta

77apakšvienības.

783.1.1.4. Robežsardzes un Latvijas

79Bankas Aizsardzības pārvaldes integrēšana

80Militāra uzbrukuma gadījumā Valsts robežsardze un Latvijas

81Bankas Aizsardzības pārvalde iekļaujas NBS sastāvā, tādējādi

82stiprinot valsts aizsardzības spējas. Lai veiksmīgi pildītu

83aizsardzības uzdevumus, būtiski ir veicināt Valsts robežsardzes

84un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes ciešāku integrāciju un

85savstarpējo savietojamību ar NBS. To var panākt, nodrošinot šo

86institūciju atbilstību vienotajiem NATO standartiem un veicot

87personāla militāro pamatapmācību.

88Valsts robežsardzei savas struktūrvienības ir jākomplektē uz

89valsts ārējās robežas, lai sasniegtu valsts robežas drošības

90nodrošināšanas blīvumu.

913.1.1.5. Kaujas gatavības

92uzturēšana

93Lai uzturētu augstas NBS kaujas gatavības spējas, pastāvīgi

94jāorganizē dažāda līmeņa militārās mācības. Vismaz reizi četros

95gados jāorganizē Nacionālo bruņoto spēku mācības

96"NAMEJS", kurās ir iesaistīts viss NBS personālsastāvs,

97kā arī citu valsts aizsardzības un drošības nodrošināšanā

98iesaistīto iestāžu personālsastāvs. Mācībās ir jāizmanto reāla

99potenciālās karadarbības vide, tādēļ mācības biežāk jāorganizē

100ārpus militārajiem poligoniem, īpaši - katras vienības atbildības

101reģionos.

102Nepieciešams aktivizēt NBS kara laika struktūrvienības,

103īstenojot pilnu personālsastāva un materiāltehnisko līdzekļu

104mobilizāciju, tai skaitā iesaistot privāto sektoru un civilās

105aizsardzības sistēmu. Vienlaikus jāorganizē visu triju Baltijas

106valstu kopīgas mācības, koordinējot tās ar NATO militārajām

107struktūrām un veicinot spēku koordināciju un spēju sinhronizēti

108pildīt uzdevumus vienotā operacionālajā vidē.

109Lai pārbaudītu vienību apmācību, sagatavotību un kaujas

110spējas, regulāri jāorganizē pēkšņas kaujas gatavības pārbaudes.

111Šo pārbaužu mērķis ir izvērtēt gan vienību reaģēšanas plānus, gan

112personāla spēju reaģēt valsts apdraudējuma situācijā, gan vienību

113gatavību noteiktā laikā izvērsties un sākt pildīt militāros

114uzdevumus.

115Tāpat regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā jāorganizē

116stratēģiska līmeņa mācības "KRISTAPS", pārbaudot

117Ministru kabineta, ministriju un citu valsts pārvaldes

118institūciju krīzes plānus un spējas darboties krīzes un kara

119laika apstākļos.

1203.1.1.6. Decentralizēta

121aizsardzība

122Lai NBS spētu efektīvi pretdarboties agresoram visā valsts

123teritorijā, NBS vienībām ir jāspēj decentralizēti un koordinēti

124veikt operacionālos uzdevumus.

125Lai to īstenotu, svarīgi ir attīstīt mazo vienību taktiku.

126Vienību komandieriem no augstākā līdz pat nodaļas līmenim ir

127jāspēj uzņemties iniciatīvu un pildīt vienotus stratēģiskos,

128operacionālos un taktiskos uzdevumus. Lai šos uzdevumus veiktu,

129liela nozīme ir pilnvērtīgai informācijas ieguvei par pretinieka

130vienībām un nodrošinātām saziņas iespējas starp vienībām.

131Vienību komandieriem ir jābūt apmācītiem un gataviem īstenot

132valsts aizsardzības uzdevumus bez augstāko komandieru pavēles,

133atbilstoši Valsts aizsardzības operatīvajam plānam, kā to nosaka

134Nacionālās drošības likuma 25. pants.

1353.1.1.7. Infrastruktūra

136NBS un uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanas vajadzībām ir

137jāattīsta reģionālā mācību infrastruktūra, apmācību poligoni un

138šautuves, kā arī prioritāri jānodrošina visa veida noliktavu

139infrastruktūras izbūve.

140Pakāpeniski jāuzlabo Zemessardzes bataljonu infrastruktūra,

141kas veicina decentralizētu uzdevumu izpildi un apgādi. Lai

142būvniecību padarītu efektīvāku un atvieglotu infrastruktūras

143uzturēšanu, jāturpina standartizēt militārajām vajadzībām

144nepieciešamo infrastruktūru, vienlaikus veicinot videi draudzīgu

145un Latvijas apstākļiem atbilstošu koka konstrukciju plašāku

146izmantošanu.

1473.1.1.8. Pretmobilitāte

148Pretmobilitātes sistēma ir jāattīsta miera laikā,

149identificējot sadarbības partnerus, savlaicīgi pielāgojot

150infrastruktūru, plānojot un apmācot personālu, kā arī organizējot

151vingrinājumus. NBS turpinās attīstīt sadarbību ar privāto sektoru

152pretmobilitātes jomā, regulāri testējot aizkavēšanas operācijas

153militāro mācību laikā, tostarp mobilizējot nepieciešamos

154resursus.

155Jāveicina tādas sistēmas izveide, lai NBS spētu izvietot

156šķēršļus un aizsardzības pozīcijas jau krīzes sākumstadijā vai

157pat miera laikā. Kara laikā aizsardzības ministrs var lemt par

158civilo infrastruktūras objektu iznīcināšanu, lai nodrošinātu

159nepieciešamos operacionālos pretmobilitātes pasākumus.

1603.1.1.9. Miera un kara laika

161nodrošinājuma pamatprincipi

162NBS, Zemessardzi un Jaunsardzi ikdienā miera laikā

163centralizēti nodrošina profesionāls kompetences centrs, kas uz

164civilās iestādes bāzes pakāpeniski konsolidē aizsardzības resora

165iepirkumus, nodrošina vienotu materiāltehnisko līdzekļu

166uzglabāšanu, sadali, kvalitātes kontroli, sekmē standartizāciju

167un attīsta tehnisko un apgādes pārvaldības kompetenci.

168Nodrošinājuma jomā NBS primārais uzdevums ir attīstīt kaujas

169nodrošinājuma, apgādes un uzturēšanas vienības.

1703.1.1.10. Uzņemošās valsts

171atbalsts

172Latvija ir atbildīga par uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto

173spēkiem miera laikā un krīzes sākumā, nodrošinot tos ar

174nepieciešamajiem resursiem, infrastruktūru, teritorijām, kā arī

175konflikta gadījumā nodrošinot sabiedroto spēkiem prioritāru

176piekļuvi valsts lidostām, ostām un ceļiem. Lai nodrošinātu

177sabiedroto spēku ātru pārvietošanos NATO un ES teritorijā jau

178miera laikā, līdz minimumam jāsamazina birokrātiskie šķēršļi, tai

179skaitā ES līmenī. Tāpat infrastruktūru nepieciešams pielāgot

180militārajām prasībām.

181Uzņemošās valsts atbalsta vajadzībām sevišķi svarīgi ir

182turpināt attīstīt Liepājas ostu un Lielvārdes lidlauku. Tādus

183jaunos infrastruktūras projektus kā, piemēram, "Rail

184Baltica" nepieciešams pielāgot arī militārajām vajadzībām,

185tai skaitā - izbūvējot dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi.

186Attīstot vai remontējot ceļus un tiltus, jāņem vērā militārās

187mobilitātes parametri, par kuriem ir vienojušās NATO un ES

188dalībvalstis.

189Valsts institūcijām, kuras iesaistītas uzņemošās valsts

190atbalsta plānošanā un nodrošināšanā, nepieciešams attīstīt savus

191materiāltehnisko līdzekļu resursus, infrastruktūru, nozares

192ekspertu zināšanas un analītiskās spējas, lai nodrošinātu

193normatīvajos aktos noteiktos atbalsta uzdevumus un

194pienākumus.

1953.1.1.11. Sadarbība ar civilajām

196struktūrām

197Lai nodrošinātu NBS funkcijas un sabiedrības pamatvajadzības

198kara laikā, jāveido ciešāka pastāvīgā sadarbība ar civilajām

199institūcijām.

200Jāstiprina militārās medicīnas spēja NBS, sadarbība ar

201Latvijas augstskolām, lai integrētu militāro medicīnu mācību

202programmās, kā arī jāsadarbojas ar veselības nozari krīzes mācību

203un reaģēšanas plānu izstrādē atbilstoši potenciālajiem agresijas

204scenārijiem.

205Regulāri jātestē Valsts robežsardzes, Latvijas Bankas

206Aizsardzības pārvaldes, Informācijas tehnoloģiju drošības

207incidentu novēršanas institūcijas, Latvijas Vides, ģeoloģijas un

208meteoroloģijas centra, A/S "Latvijas Gaisa satiksme" un

209Civilās aviācijas aģentūras integrācija NBS, iesaistot minētās

210iestādes plānošanas pasākumos un vingrinājumos.

211Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas

212sastāvdaļa, kas ir pamats efektīvai un visaptverošai valsts

213aizsardzības sistēmas funkcionēšanai, nodrošinot civilo un

214militāro institūciju savstarpēju koordināciju, resursu

215koordinēšanu un spēju harmonizāciju. Būtiski atzīmēt civilā

216sektorā NATO noteikto pamatprasību īstenošanu, nodrošinot

217kritisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un civilo atbalstu

218militārām operācijām. Civilās aizsardzības sistēmai jānodrošina

219iedzīvotāju pamatvajadzības gan miera, gan kara, militāra

220iebrukuma vai to draudu gadījumā.

221Civilās aizsardzības sistēmas darbību kara, militāra iebrukuma

222vai to draudu gadījumā organizē Civilās aizsardzības

223operacionālās vadības centrs, kura darbības un analītiskās spējas

224ir jāpilnveido, kā arī tā darbība ir regulāri jātestē krīzes

225vadības mācībās. Civilās aizsardzības operacionālās vadības

226centram ir jāsadarbojas ar NBS, iesaistot arī valsts

227institūcijas, komersantus un pašvaldību civilās aizsardzības

228komisijas.

229Balstoties uz civilmilitārās sadarbības principiem vienota

230mērķa sasniegšanai, informācijas apmaiņa starp visām krīzē

231iesaistītajām institūcijām ir vitāli svarīga. Civilajai un

232militārajai sakaru komunikācijai ir jābūt drošai un noturīgai

233pret mēģinājumiem to pārtraukt, lai sekmētu koordinētu krīzes

234situāciju pārvarēšanu.

2353.1.2. Aizsardzība pret

236hibrīdapdraudējumu

237Latvijas hibrīdapdraudējuma līmenis pastāvīgi ir paaugstināts,

238būtiski ir stiprināt sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā

239ikdienā, tā agresijas gadījumā.

240Ņemot vērā neierobežotās iespējas īstenot ietekmes operācijas

241un sociālo inženieriju ar plaši pieejamo tehnoloģiju palīdzību,

242sabiedrībai ir jābūt gatavai jauniem apdraudējuma veidiem. Šajā

243kontekstā NBS, valsts drošības iestādēm un citām atbildīgajām

244institūcijām ir jāattīsta spējas identificēt, dokumentēt un

245pierādīt pret valsti īstenotās hibrīdkara aktivitātes.

246Hibrīdapdraudējuma gadījumā Latvijas valstiskuma saglabāšanai

247izšķirīga ir valsts institūciju efektīva darbība un sadarbība un

248reaģēšanas ātrums. Tādēļ regulāri jāpilnveido krīzes vadības

249procedūras un amatpersonu zināšanas, lai valsts augstākās

250amatpersonas spētu pieņemt ātrus un izsvērtus lēmumus

251apdraudējuma ierobežošanai vai pilnīgai tā novēršanai.

2523.1.3. Pretošanās kustība

253Katra pilsoņa atbildība ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai

254pasīvi pretoties agresoram. Pēkšņa militārā iebrukuma gadījumā

255katra NBS vienība un civilā institūcija rīkojas saskaņā ar Valsts

256aizsardzības plānu, negaidot atsevišķu lēmumu par aizsardzības

257uzsākšanu.

258Arī situācijā, ja karadarbības rezultātā īslaicīgi tiktu

259zaudēta kontrole pār daļu no valsts teritorijas, NBS un

260atbildīgie dienesti turpinās valsts aizsardzību, izrādot

261pretestību tik ilgi, kamēr tiks pilnībā atjaunota Latvijas

262teritoriālā suverenitāte. Nacionālā drošības likums definē NBS

263kara vai militāra iebrukuma laika uzdevums, vienlaikus nosakot

264arī iedzīvotāju tiesības un pienākumus kara vai militārā

265iebrukuma gadījumā.

266Šajā kontekstā NBS ir pienākums savlaicīgi plānot un gatavot

267pretošanās pasākumus, kuros pretmobilitātes un pretošanās

268sagatavošanā brīvprātīgi un uz savstarpējas uzticības pamata tiek

269iesaistīti civiliedzīvotāji. Lai to īstenotu, miera laikā ir

270jānodrošina iedzīvotāju apmācība, jāveido organizatoriskā

271struktūra un nepieciešamā atbalsta infrastruktūra.

2723.2. Visaptveroša valsts

273aizsardzība

274Ja sabiedrība nav gatava pastāvēt par sevi, valsts var tikt

275zaudēta arī bez kaujas. Sabiedrības izglītība, noturība pret

276manipulācijām, praktiska gatavība pārvarēt krīzes un pilsoniskā

277līdzdalība ir pamats sabiedrības stabilitātei un drošībai.

278Latvijas ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez valsts

279aizsardzības un sabiedrības noturības.

280Lai spētu sagatavoties, pārvarēt un atjaunoties, nepieciešamas

281zināšanas un aktīva individuāla rīcība. Visaptverošai valsts

282aizsardzībai ir jāveicina gatavības kultūra, lai iedzīvotāji

283mērķtiecīgi sagatavotos arī vissliktākajiem iespējamajiem

284scenārijiem, kā arī savā personīgajā un sabiedrības dzīvē būtu

285gatavi atbalstīt viens otru, tādējādi sniedzot lielāku drošības

286sajūtu un no tās izrietošo psiholoģisko noturību. Šajā kontekstā

287jāturpina stiprināt Zemessardzi un Jaunsardzi, jo šīs struktūras

288piedāvā iespēju katram pilsonim sagatavoties potenciālajam

289apdraudējumam, vienlaikus neatsakoties no civilās dzīves.

290Visaptverošajai aizsardzībai ir divi galvenie mērķi -

291sabiedrības noturība miera laikā un valsts aizsardzība kara

292laikā. Krīzes un kara laikā visaptverošajai aizsardzībai ir šādi

293galvenie uzdevumi:

2941) sabiedrības atbalsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

295valsts aizsardzības nodrošināšanā:

296• iesaistīšanās Nacionālajos bruņotajos spēkos un bruņotas

297pretošanās organizēšana;

298• uzņemošās valsts atbalsts sabiedroto spēkiem;

299• pretmobilitātes pasākumu īstenošana;

300• jebkāda veida atbalsts NBS, sabiedrotajiem (piemēram,

301informācijas apmaiņa, apgāde un citas darbības un pasākumi);

302• pretošanās kustība un atbalstītāju tīkls, kā arī pasīvā

303pretošanās (piemēram, nesadarbošanās ar agresora bruņoto spēku

304vienībām, pilsoniskā nepakļaušanās);

3052) sabiedrības un tautsaimniecības spēja nodrošināt kritiskos

306pakalpojumus un pārvarēt jebkādus satricinājumus, tostarp

307militāro konfliktu:

308• valsts varas rīcībspēja, efektīva tās funkcionēšana un

309nepārtrauktība;

310• katras iestādes un pašvaldības skaidri uzdevumi un loma kara

311laikā, definējot kritisko personālu un funkcijas;

312• kritisko pakalpojumu (piemēram, elektrība, sakari, finanšu

313pakalpojumi, pārtika, kritiskās infrastruktūras un personāla

314drošība) nodrošināšana jebkādos apstākļos;

315• kritisko pakalpojumu resursu un izejvielu rezervju

316savlaicīga veidošana un uzglabāšana;

317• savlaicīga gatavība rīkoties krīzes un kara situācijās

318dažādos sabiedrības līmeņos, ieskaitot individuālo pilsonisko

319gatavību.

3203.2.1. Valsts varas

321nepārtrauktība

322Lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju nepārtrauktu darbību

323iespējamo krīžu un kara laikā, ir jāīsteno iepriekš sagatavotie

324mehānismi visos institucionālajos līmeņos. Tas ietver Valsts

325prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta u.c. valsts un pašvaldības

326institūciju, kā arī valsts drošības iestāžu darbības

327nepārtrauktību, un spējas īstenot sabiedrības funkcionēšanai

328būtiskus uzdevumus.

329Ņemot vērā valsts pārvaldes institūciju un sabiedrības kopējo

330atkarību no tehnoloģiju un datu pieejamības, būtisks faktors

331valsts spējai turpināt darbu krīzes un kara laikā ir informācijas

332sistēmu drošība.

333Visbeidzot, katrai valsts institūcijai ir jānosaka konkrēti

334uzdevumi un loma valsts aizsardzībā, definējot visbūtiskākās

335funkcijas, lai spētu nodrošināt tās darbību jebkādos

336apstākļos.

3373.2.2. Sabiedrības noturība

338Visaptveroša valsts aizsardzība ir iespējama tikai ar

339sabiedrības iesaisti, tādēļ īpaši svarīga ir Latvijas iedzīvotāju

340pilsoniskā aktivitāte, pilsoņu lielāka atbildības uzņemšanās par

341valstī notiekošajiem procesiem, tostarp valsts aizsardzību.

342Ir jāveido gatavības kultūra, kur katra Latvijas nevalstiskā

343organizācija, privātie uzņēmumi un valsts institūcija kā obligātu

344pieņem sagatavotību potenciālajiem krīzes scenārijiem. Tādēļ ir

345jāveicina sabiedrības noturība, kas balstās uz savlaicīgu

346izglītošanu un sagatavošanos rīcībai kara laikā, tai skaitā

347iedzīvotāju spēja izdzīvot un noturēties pašu spēkiem pēc

348iespējas ilgāk, bet vismaz 72 stundas. Jānodrošina daudz aktīvāka

349informācijas izplatīšana un apmācība par ieteicamo rīcību

350apdraudējuma gadījumā, nodrošinot regulārus seminārus, apmācības

351un lekcijas dažādām sabiedrības grupām. Jātiecas nodrošināt arī

352praktiskās apmācības dažādām iedzīvotāju grupām un kopienām.

353Ikviens var sniegt atbalstu valsts aizsardzībā ar savām

354zināšanām un prasmēm, materiāltehniskajiem līdzekļiem un

355resursiem vai sniegt psiholoģisko atbalstu cietušajiem, atbalstot

356ģimenes, kuru locekļi iesaistīti krīžu pārvarēšanā vai to seku

357likvidēšanā.

3583.2.3. Informācijas telpas

359aizsardzība

360Valstij ar dažādiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem ir

361jānodrošina informācijas telpas aizsardzība. Katram Latvijas

362iedzīvotājam ir jāapzinās, ka sava un pārējās sabiedrības

363aizsardzība pret ietekmes operācijām un uzbrukumiem informācijas

364telpā ir pastāvīgs process.

365Tādēļ nepieciešams turpināt sabiedrības izglītošanu

366medijpratības jomā gan izglītības iestāžu mācību priekšmetu

367programmās, gan dažādu sabiedrības grupu izglītošanā. Tāpat

368jāturpina aktīva komunikācija ar dažādām sabiedrības grupām,

369skaidrojot pašreizējos informatīvās telpas izaicinājumus un

370apdraudējumus, tādējādi veicinot kritisko domāšanu un

371psiholoģisko noturību pret ietekmes operācijām.

372Papildus tam aizsardzības nozarē jāattīsta stratēģiskā

373komunikācija kā dažādu komunikācijas disciplīnu kopums, lai

374valsts militārā apdraudējuma gadījumā stratēģiskā komunikācija un

375aktivitātes informācijas telpā veicinātu valsts rīcībspēju

376pretdarboties informācijas un psiholoģiskajām operācijām, kas ir

377neatņemama konfliktu sastāvdaļa.

378Latvijā jānostiprina skaidra izpratne visos valsts līmeņos, ka

379ārvalstu ietekmes operācijas nav pieļaujamas. Latvijai ir

380jāsagatavo instrumenti, ar kuriem pretdarboties jebkuram, kas

381izvērš ietekmes operācijas pret Latviju. Šāda nostāja pati par

382sevi veido stratēģisko vēstījumu potenciālajam agresoram, ka

383attiecībā uz ietekmes operācijām nav sagaidāma iecietība kā miera

384laikā, tā militārā apdraudējuma gadījumā.

3853.2.4. Tautsaimniecības noturība

386Katram komersantam ir svarīga loma valsts aizsardzībā. Tomēr

387svarīgākie ir komersanti, kuru uzņēmējdarbība krīzes situācijā

388kļūst par neatņemamu daļu no valsts aizsardzības sistēmas, jo

389nodrošina kritiskos pakalpojumus. Šo pakalpojumu sniedzējiem ir,

390jānodrošina uzņēmuma pamatfunkcijas krīzes un kara gadījumā,

391turpinot nodrošināt valsts ekonomikas funkcionēšanu, nepieciešamo

392preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Šajā kontekstā, plānojot

393uzņēmējdarbību, jāņem vērā arī piegāžu drošības jautājumi, kā arī

394ekonomiskā un tehnoloģiskā atkarība no valstīm, kuras nav NATO

395vai ES dalībvalstis.

396Lai nodrošinātu iepriekšminēto, valstij ir jāveido rezervju

397sistēma, kas paredz, ka, reaģējot uz pirmajām apdraudējuma

398pazīmēm, tiek slēgti atlikto piegāžu līgumi, kā arī ierobežots

399pārtikas, medikamentu un svarīgāko izejvielu eksports.

400Mobilizācijas uzdevumu uzdošana uzticamiem komersantiem jau miera

401laikā ir efektīvs mehānisms, kā strukturēt privātā sektora

402iesaisti valsts aizsardzībā. Valsts institūcijām nepieciešams

403izvērtēt un veidot valsts materiālo rezervju sistēmu, lai

404nodrošinātu tautsaimniecības noturību un savu uzdevumu un

405funkciju īstenošanu krīzes situācijās.

406Savukārt miera laikā komersanti var stiprināt valsts

407aizsardzību, veicinot darbinieku dalību Zemessardzē un Nacionālo

408bruņoto spēku rezervē, veidojot Zemessardzes apakšvienības savos

409uzņēmumos un šādi atvieglojot arī iespējamo objektu fiziskās

410drošības nodrošināšanu krīzes gadījumā.

4113.2.5. Nevalstiskās

412organizācijas

413Valsts politiku veido katrs Latvijas pilsonis. Vēlēšanas nav

414vienīgais brīdis, kad pilsoņi var iesaistīties valsts politikas

415veidošanā. Demokrātiskā valsts iekārtā pilsoņiem ir jāspēj

416patstāvīgi organizēties savu interešu pārstāvībai, lai palīdzētu

417uzlabot ikdienas dzīvi un valsts institūciju darba efektivitāti.

418Patstāvīga organizēšanās ir īpaši nozīmīga mūsdienu sarežģītajos

419komunikācijas un manipulāciju apstākļos. Tikai savstarpēji

420sadarbojoties, cilvēki var labāk izprast, kas notiek ārpus to

421sociālās vides, kā arī atšķirt būtisko no nesvarīgā krīzes

422situācijā.

423Iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās un uzticība valsts

424pārvaldei ir sevišķi svarīga valsts drošībai un attīstībai.

425Krīzes gadījumā uzticība starp sabiedrību un valsts pārvaldi ir

426īpaši vajadzīga, lai spētu kopīgi pārvarēt apdraudējumu.

427Šajā sakarā būtiska loma ir nevalstiskajām organizācijām,

428kuras ir jāiesaista aizsardzības plānošanas procesā, organizējot

429mācības un praktiskus vingrinājumus. Savukārt no valsts interešu

430viedokļa ir svarīgi skaidri definēt nevalstisko organizāciju lomu

431un atbildību par tām noteiktajām funkcijām un uzdevumiem.

432Visbeidzot, nevalstisko organizāciju loma miera laikā ir

433iedzīvotāju izglītošana un praktisko iemaņu apguve, kā arī

434sabiedrības informēšana par rīcību krīzes gadījumos. Savukārt

435krīzes situācijā šo organizāciju loma ir sniegt atbalstu

436iedzīvotājiem un nodrošināt ticamas informācijas nodošanu,

437tostarp maksimāli izmantojot tautiešu diasporas organizācijas

438ārvalstīs.

4393.2.6. Baznīca

440Krīzes un kara laikā kļūst svarīga baznīcas loma ticīgo

441iedzīvotāju psiholoģiskās noturības stiprināšanā, lai palīdzētu

442ticīgajiem pārvarēt grūtības un motivētu viņus atbalstīt

443sabiedrību. Tāpat svarīga ir reliģisko organizāciju loma krīzes

444un kara laikā, atbalstot valsti ticamas informācijas nodošanā,

445palīdzot cietušajiem un stiprinot tos indivīdus, kuri ir

446saskārušies vai piedzīvojuši krīzes, īpaši - kara izraisītās

447traģēdijas.

4483.2.7. Civilā pretošanās

449Valsts apdraudējuma situācijās, kad īslaicīgi tiek zaudēta

450kontrole pār daļu teritorijas, civiliedzīvotājiem iespēju robežās

451ir jāevakuējas uz to valsts daļu, kuru joprojām kontrolē

452Nacionālie bruņotie spēki un sabiedroto spēki.

453Vienlaikus iedzīvotājiem ir pienākums nesadarboties ar

454nelikumīgi izveidotām pārvaldes institūcijām, okupācijas varu un

455agresora bruņotajām vienībām, īstenojot pasīvo pretošanos. Tas

456iespējams, norobežojoties no okupācijas varas lēmumiem un

457darbībām, nepiedaloties okupantu organizētajos, publiskajos

458pasākumos, nesniedzot informāciju, kā arī nepiedaloties okupantu

459organizētajās, nelikumīgajās vēlēšanās, referendumos vai tautas

460nobalsošanā.

461Pretošanās kustības panākumi ir atkarīgi no iedzīvotāju slēptā

462atbalsta (piemēram, nodrošinājuma, medicīniskās aprūpes,

463informācijas, finanšu, sakaru, apmācības, rekrutēšanas,

464izlūkošanas) pilsoniskās nepakļaušanās dalībniekiem, bruņotās

465pretošanās dalībniekiem, NBS un sabiedroto spēkiem. Katrs

466Latvijas iedzīvotājs var piedalīties pretošanās kampaņā dažādos

467veidos, vienlaikus apzinoties un rēķinoties ar drošības

468riskiem.

4693.2.8. Kiberdrošība

470Kiberdrošība un informācijas tehnoloģiju sistēmu noturība ir

471neatņemama visaptverošas valsts aizsardzības daļa. Lai mazinātu

472valsts institūciju, sabiedrības un komersantu riskus

473(ievainojamību) un nodrošinātu to darbības nepārtrauktību,

474nepieciešams koncentrēties uz kiberdrošības apmācību

475(kiberhigiēnu) un minimālo drošības prasību piemērošanu.

476Vienlaikus nepieciešams mazināt tehnoloģisko atkarību no valstīm,

477kurām ir ofensīvas kiberprogrammas pret NATO, Eiropas Savienību

478un to dalībvalstīm.

479Līdz ar piektās paaudzes mobilo elektronisko sakaru tīklu (5G)

480ieviešanu, to drošības garantēšana ir kļuvusi par stratēģiskās

481drošības jautājumu ikvienas valsts dienaskārtībā, kur jāņem vērā

482gan tehniskie, gan tehnoloģiskie, gan politiskie faktori.

483Tāpat ir jāmaina sabiedrības un katra indivīda paradumi,

484mazinot tādas digitālos drošības riskus kā personas datu

485glabāšana nedrošos serveros, nepārbaudītu lietotņu izmantošana

486ierīcēs, kā arī jāveido kritiska attieksme pret to, kādus

487personiskos datus publicēt publiski pieejamās vietnēs.

488Kiberdrošības jautājumi ir jāiekļauj izglītības iestāžu

489programmās, valsts aizsardzības mācības priekšmetā, kā arī valsts

490un pašvaldības iestāžu ikgadējās apmācībās. Papildus nepieciešams

491veicināt Kiberjaunsardzes un Zemessardzes Kiberaizsardzības

492vienības reģionālo apakšvienību izveidi.

493Informācijas un kibertelpas aizsardzība krīzes un kara laikā

494jānodrošina, izmantojot aktīvos un pasīvos aizsardzības

495pasākumus, lai nepieļautu iedzīvotāju ārēju ietekmēšanu un

496rīcībspējas paralizēšanu.

497Būtiski ir nodrošināt datu apmaiņu un kritisko pakalpojumu

498darbības nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā.

4993.2.9. Jauniešu audzināšana

500Jauniešu izglītībai un audzināšanai ir liela nozīme, veidojot

501nākotnes sabiedrību Latvijā. Izglītības kvalitāte noteiks to, cik

502noturīga būs Latvijas sabiedrība pret ārējo apstākļu iedarbību,

503arvien pieaugošajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem un

504ievainojamību, ko tai spēj nodarīt tehnoloģijas.

505Tādēļ Jaunsardzes kustībai un valsts aizsardzības mācības

506ieviešanai izglītības iestādēs ir būtiska loma, lai sasniegtu šos

507mērķus un pilnvērtīgi ieviestu visaptverošas valsts aizsardzības

508sistēmu. Pārdomāta jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības

509jomā, jaunatnes patriotisma, pilsoniskās apziņas, saliedētības,

510līderības un fizisko spēju attīstīšana nākotnē veicinās arī

511augstāku Latvijas starptautisko konkurētspēju.

512Ņemot vērā, ka Latvijas izglītības iestādēs tiek ieviests

513kompetencēs balstīts mācību saturs, visaptverošās valsts

514aizsardzības sistēmas un Jaunsardzes kustības attīstības

515kontekstā vairāk ir jāorientējas uz līderības kvalitāšu izkopšanu

516jauniešos. Līdz laikam, kad valsts aizsardzības mācība tiks

517ieviesta visās Latvijas izglītības iestādēs, Jaunsardze turpinās

518darboties kā brīvprātīga Latvijas jaunatnes kustība. Jaunsardzes

519interešu izglītība tiks nodrošināta bērniem un jauniešiem vecumā

520no 10 gadiem līdz 21 gadam, bet primārā mērķu grupa ir skolēni no

5215. līdz 9. klasei, apvienojot 8000 skolēnu visā Latvijā.

522Patlaban valsts aizsardzības mācība kā papildu izvēles

523priekšmets tiek ieviesta vidējās izglītības pakāpē (10. un 11.

524klasē), kur jaunieši apgūst valsts aizsardzībai nepieciešamās

525prasmes, rīcību krīzes situācijās, kritisko domāšanu un

526pilsonisko patriotismu. Tāpat valsts aizsardzības mācības

527ietvaros tiek iegūts zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu par

528rīcību krīzes situācijās. Būtiski, lai šis temats atspoguļojas

529arī citu mācību priekšmetu saturā vispārējā izglītības sistēmā un

530pēcāk tiek attīstīts augstākajā izglītībā.

531Valsts aizsardzības mācību apgūstošie jaunieši var piedalīties

532brīvprātīgajās valsts aizsardzības vasaras nometnēs, kur

533padziļināti praksē tiek nostiprinātas mācību gada laikā iegūtās

534zināšanas un uzlabota jauniešu vispārējā fiziskā sagatavotība,

535neradot traucējumus veselībai. 2024./2025. mācību gadā valsts

536aizsardzības mācība būs obligātais mācību priekšmets visās

537Latvijas vidējās izglītības iestādēs. Tas nozīmē, ka ik gadu to

538apgūs ap 30 000 tūkstošiem skolēnu (vecumā vidēji no 15 līdz 17

539gadiem).

540Savukārt brīvprātīgajās vasaras nometnēs svarīgi ir iesaistīt

541ne mazāk kā 2000 jauniešu ik gadu, vairojot valstī militāri

542apmācītu pilsoņu skaitu. Tas ļaus papildināt ne tikai

543profesionālā militārā dienesta karavīru rindas, bet arī veicinās

544jauniešu interesi par dienestu Zemessardzē, rezervē vai kādā no

545citiem valsts dienestiem. Pat ja nometni apmeklējušie jaunieši

546neiesaistīsies aktīvajā dienestā, militārajās nometnēs tiks

547apmācīti pret apdraudējumu noturīgi un kritiskā situācijā

548mobilizēties spējīgi rezervisti. Krīzes gadījumā šī būs

549sabiedrības aktīvākā, mobilākā, rīkoties spējīgākā daļa, kas spēs

550aizstāvēt sevi un līdzcilvēkus.

551Valsts aizsardzības mācība ir moderna pieeja jaunajiem

552drošības vides izaicinājumiem, jo aptver daudz plašāku

553mērķauditoriju nekā obligātais militārais dienests, kurā

554iesaistīta tikai daļa sabiedrības, turklāt tradicionāli tikai

555vīrieši. Ieviešot valsts aizsardzības mācību, strauji pieaugs

556pilsoņu skaits, kas ir izglītoti par valsts aizsardzības

557jautājumiem, desmit gadu laikā sasniedzot teju trešdaļu no visiem

558Latvijas iedzīvotājiem.

559Lai mērķtiecīgi sagatavotu nākotnes militāros komandierus un

560stiprinātu Latvijas virsniecības līderību, Aizsardzības

561ministrija savā pakļautībā dibinās profesionālās vidējās

562izglītības iestādi, kur vispārizglītojošo priekšmetu mācības tiks

563apvienotas ar tādu prasmju un vērtību apguvi, kas attīstīta

564skolēnus kā intelektuālas personības ar izteiktām līdera dotībām,

565augstu atbildības sajūtu, pilnveidojot nepieciešamās spējas

566izturēt paaugstinātu fizisko un psiholoģisko slodzi.

567Profesionālās vidējās izglītībās pakāpes vispārizglītojošā mācību

568programma būs orientēta uz eksaktajiem mācību priekšmetiem -

569matemātiku, fiziku, ķīmiju un tehnoloģijām, lai spētu apgūt un

570lietot moderno kaujas tehniku. NATO kolektīvā aizsardzība

571Lai gan reģionāli Latvija saskaras ar militāru pārspēku, NATO

572ietvaros Latvija ir daļa no militāri spēcīgākās alianses pasaules

573vēsturē, kas stiprina atturēšanas un aizsardzības politiku. Tādēļ

574NATO kā kolektīvās aizsardzības organizācijai ir liela nozīme gan

575Latvijas drošības, gan miera nodrošināšanā Eiropā.

5763.3. NATO kolektīvā aizsardzība

5773.3.1. Reģionālā klātbūtne

578Sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā ir tiešākais apliecinājums

579sabiedroto valstu gatavībai atbalstīt Latviju. Tas ir

580nepārprotams atturēšanas signāls potenciālajam agresoram.

581Sabiedroto klātbūtnei ir stratēģiska nozīme, un arī turpmāk

582jādara viss iespējamais, lai NATO valstu bruņoto spēku vienības

583Latvijā paliktu pastāvīgi. Sabiedroto vienībām ir jāatbalsta NBS

584aizsardzības operācijās, tādēļ tās tiek integrētas vienotā NBS

585komandvadībā un nodrošinātas ar uzdevumam atbilstošām spējām.

586Sabiedroto klātbūtne var tikt īstenota arī ārpus NATO

587aizsardzības mehānismiem, pamatojoties uz divpusēju vai

588daudzpusēju vienošanos ar Latviju.

589Ir jāstiprina Latvijā izvietotā paplašinātā sabiedroto spēku

590kaujas grupa, lai pilnveidotu šīs vienības spēju atbalstīt

591Latvijas aizsardzību un celtu tās atturošo efektu. Īpaši būtiski

592ir pastiprināt sabiedroto klātbūtni ar tālās darbības spējām, kā

593uguns atbalsts, pretgaisa aizsardzība un krasta un ostu

594aizsardzība. Latvijā esošās sabiedroto vienības ir svarīgākais

595klātbūtnes elements. Savukārt atturēšanai nozīmīgas ir arī:

596• regulāras starptautiskās militārās mācības Latvijā;

597• Latvijā esošie NATO komandvadības elementi, īpaši

598Daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi";

599• bruņutehnikas un militāro materiāltehnisko krājumu

600izvietošana Latvijā.

6013.3.2. NATO ticamība

602NATO atturēšana balstās uz principu, ka pret uzbrukumu vienai

603NATO valstij tiks atbildēts kā pret uzbrukumu visām NATO valstīm.

604NATO ticamības būtiskākie elementi ir:

605• gatavība politiski un militāri sniegt atbalstu pret

606uzbrukumu;

607• militāru spēku klātbūtne apdraudētākajās dalībvalstīs;

608• spēja nodrošināt papildspēku nosūtīšanu;

609• dalībvalstu spēju attīstība, investējot vismaz 2% no IKP

610aizsardzībai;

611• nepārprotama kodol-atturēšanas politika.

612Latvijai ir pastāvīgi jāpilnveido šie elementi, lai NATO

613militārais pārākums arī turpmāk nodrošinātu mieru un stabilitāti

614Latvijai un mūsu sabiedrotajām valstīm.

615NATO kolektīvai aizsardzībai ir jāspēj novērst draudus 360

616grādu rādiusā, lai garantētu visu dalībvalstu drošību un

617suverenitāti.

6183.3.3. Gatavība reaģēt

619Spēku klātbūtne automātiski nenozīmē šo spēku gatavību reaģēt.

620NATO ir jāspēj militāri reaģēt tik ātri, lai uzbrucējs nevarētu

621sasniegt fait accompli jeb neatgūstamus ieguvumus.

622Militārā saspīlējuma gadījumā NATO ir jāspēj preventīvi

623pastiprināt dalībvalstu aizsardzību, lai deeskalētu situāciju.

624Mūsdienu karadarbības tempi ir ievērojami palielinājušies, kas

625apgrūtina agro brīdināšanu, tādēļ NATO ir jāspēj reaģēt arī

626īslaicīga brīdinājuma vai negaidīt uzbrukuma gadījumā. Gatavībai

627pietiekami ātri reaģēt ir šādi pamatelementi:

628• preventīva sabiedroto spēku klātbūtne apdraudētajās

629dalībvalstīs;

630• pieejamas, pietiekami jaudīgas, nodrošinātas un ātri

631izvēršamas vienības;

632• sagatavoti operacionālie aizsardzības plāni papildspēku

633nosūtīšanai;

634• efektīva politiskā un militārā vadība;

635• ātra militārā mobilitāte.

636Latvijai ir jāstiprina visi šie elementi. Latvijā izveidotais

637daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi" ir

638jāizmanto, lai pilnveidotu NATO spēku spēju ātri un koordinēti

639reaģēt uz krīzes scenārijiem.

6403.4. Starptautiskā sadarbība

6413.4.1. ASV kā stratēģiskais

642partneris

643Latvijas galvenais stratēģiskais sabiedrotais ir ASV, ar kuru

644ilggadēju atbalstu jau kopš neatkarības atjaunošanas ir

645ievērojami stiprināta Latvijas aizsardzība. Latvija augstu

646novērtē ASV sniegto atbalstu, īpaši izceļot ASV karavīru

647klātbūtni Latvijā, atbalstu NBS spēju attīstībā un kopīgu mācību

648organizēšanā.

649Latvijai ir jāturpina padziļināta sadarbība ar ASV, strādājot

650pie reģionālajiem aizsardzības plāniem, militāro spēju

651stiprināšanas, kā arī pastāvīgi apmainoties ar informāciju par

652drošības situāciju reģionā. Būtiska atturēšanas spējas sastāvdaļa

653ir ASV militārā klātbūtne Latvijā, līdz ar to nepieciešams

654strādāt, lai pastiprinātu šo klātbūtni un nodrošinātu ASV bruņu

655tehnikas un militārā materiāltehnisko krājumu izvietošanu Latvijā

656un Baltijas reģionā.

657Latvijai ir jāturpina sadarboties ar ASV starptautiskajās

658operācijās. NBS jāturpina sadarbība ar ASV Mičiganas Nacionālo

659gvardi, kura jau 30 gadus ir atbalstījusi NBS attīstību.

6603.4.2. Baltijas valstu sadarbība

661Latvijai vēsturiski, politiski un ģeogrāfiski vistuvākās

662sabiedrotās valstis ir Igaunija un Lietuva. Mērķtiecīga Baltijas

663valstu sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgs faktors reģiona

664drošībai, stabilitātei un apdraudējuma mazināšanai. Latvijas

665interesēs ir veicināt Baltijas valstu vienotību gan esošajos

666militārās sadarbības formātos, gan pārstāvēt Baltijas valstu

667vienotību drošības un aizsardzības politikas jautājumos dažādos

668starptautiskajos formātos un forumos. Sadarbība ir jābalsta uz

669savstarpēju uzticību, saskaņotu militāro spēju attīstību, bruņoto

670spēku savietojamības celšanu un koordinētas komandvadības

671attīstīšanu.

6723.4.3. Kanāda

673Kanāda ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas

674ietvarnācija un īpaši nozīmīga Latvijas sabiedrotā, nodrošinot

675kaujas grupas vadību. Latvijai jāturpina stiprināt divpusējās

676attiecības ar Kanādu. Kopīgi jāturpina kaujas grupas attīstība,

677tai skaitā - meklējot risinājumus nodrošināšanā ar kaujas

678atbalsta spējām. Lai veicinātu dziļāku sadarbību ar Kanādu,

679svarīgi vērtēt NBS dalību kopā ar Kanādu starptautiskajās

680operācijās, kā arī civilās sadarbības veidošana.

6813.4.4. Apvienotā Karaliste

682Apvienotā Karaliste ir viena no svarīgākajām Latvijas

683sabiedrotajām Eiropā, kas konsekventi ir iestājusies par NATO

684kolektīvās aizsardzības stiprināšanu un kuras izpratne par

685drošības izaicinājumiem reģionā atbilst Latvijas redzējumam.

686Latvijai jāturpina sadarbība ar Apvienoto Karalisti aizsardzības

687jomā neatkarīgi no tā, kā mainīsies Apvienotās Karalistes

688attiecības ar Eiropas Savienību. Latvijai jāturpina piedalīties

689dažādos Apvienotās Karalistes uzturētajos militārās sadarbības

690formātos, īpaši - Apvienoto reaģēšanas spēku ietvarā.

6913.4.5. Polija

692Polija ir viena no militāri spēcīgākajām NATO valstīm Baltijas

693reģionā un Eiropā. Polijas izpratne par Eiropas ģeopolitisko

694situāciju un ģeogrāfiskais tuvums padara to par Latvijas

695stratēģisko partneri aizsardzības politikas jomā Baltijas jūras

696reģionā. Tādējādi ir jāturpina ciešāka divpusējā sadarbība ar

697Poliju, vienlaikus stiprinot sadarbību Baltijas jūras valstu

698sadarbības formātos.

6993.4.6. NATO paplašinātās klātbūtnes

700kaujas grupas dalībvalstis

701Latvijai ievērojumu atturēšanas un aizsardzības pienesumu

702sniedz Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas

703grupas dalībvalstis - Kanāda, Albānija, Čehija, Islande, Itālija,

704Melnkalne, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija. Latvija ir

705pateicīga par valstu sniegto ieguldījumu, tāpēc ir būtiski vēl

706vairāk ar tām stiprināt divpusējās attiecības. Latvija arī

707turpmāk atbalstīs šo valstu draudu novēršanu - gan dienvidu

708flangā, gan Arktikā, gan Centrāleiropā.

7093.4.7. Vācija

710Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Vācijas loma

711aizsardzības un ārpolitikas jautājumos ir būtiski pieaugusi.

712Latvijai ir jāveicina sadarbība ar Vāciju, lai veidotu vienotu

713izpratni un risinājumus par Eiropas stratēģiskajiem un

714militārajiem apdraudējumiem. Vācijai ir būtiska loma Baltijas

715jūras reģiona aizsardzības un drošības stiprināšanā. Latvijas

716interesēs ir politiski un militāri stipra Vācija, lai nodrošinātu

717mieru un stabilitāti Eiropas kontinentā. Tādēļ jāstiprina

718divpusējā sadarbība, īpaši militārās industrijas jomā un militāro

719mācību organizēšanā. Jāturpina sadarbības stiprināšana arī

720reģiona daudzpusējos formātos.

7213.4.8. Francija

722Francijai ir nozīmīga loma Eiropas drošības un aizsardzības

723politikas veidošanā, sekmīgā NATO atturēšanas politikas un

724Baltijas reģiona aizsardzības īstenošanā, tādēļ jāturpina meklēt

725kopsaucējus Baltijas reģiona aizsardzībai un sekmīgas NATO

726atturēšanas politikas īstenošanai.

7273.4.9. Ziemeļvalstis

728Jāpadziļina sadarbība starp Baltijas un pārējām Ziemeļvalstīm,

729ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko tuvumu, kopīgo draudu izpratni un

730kultūrvēsturiskās līdzības.

731Latvijai ir jāizmanto Ziemeļu grupas, Ziemeļvalstu-Baltijas

732valstu un citi Baltijas jūras reģiona sadarbības ietvari, lai

733veicinātu politisko un militāro sadarbību, kā arī solidaritāti

734reģiona valstu starpā.

7353.4.10. Ukraina un Gruzija

736Demonstrējot solidaritāti ar Gruziju un Ukrainu, neatzīstot to

737teritoriju okupāciju, Latvija turpinās atbalstīt šo valstu

738centienus sarunu ceļā atgūt okupētās teritorijas likumīgās varas

739rokās. Latvija arī turpmāk stiprinās divpusējo sadarbību

740aizsardzības jomā, kā arī atbalstīs Ukrainas un Gruzijas

741centienus integrēties eiroatlantiskajā telpā.

7423.4.11. Bruņojuma kontrole

743Latvijas interesēs ir atbalstīt miermīlīgu, starptautiskajās

744tiesībās balstītu starpvalstu domstarpību risināšanu. Bruņojuma

745kontrole ir būtisks instruments šajā kontekstā, jo var nodrošināt

746militāro spēju caurskatāmību un tādējādi veicināt stabilitāti

747starpvalstu attiecībās.

748Pēdējo desmit gadu laikā bruņojuma kontroles mehānismi arvien

749mazāk spēj nodrošināt militāro pārskatāmību un paredzamību, jo

750netiek pilnvērtīgi ievērotas, kā arī tiek pārkāptas spēkā esošās

751vienošanās. Latvijai jāveicina sabiedroto valstu izpratne, ka

752bruņojuma kontrole var funkcionēt un stiprināt drošību tikai tad,

753ja visas puses ievēro savas saistības.

754Latvijai kopā ar sabiedrotajiem jābūt gatavai ar militāriem

755līdzekļiem garantēt savu suverenitāti, gadījumā ja kāda no

756bruņojuma kontrolē iesaistītajām valstīm savas saistības pārkāpj.

757Tādējādi šā brīža drošības situācijā bruņojuma kontrole var būt

758tikai papildinošs kopējās Latvijas aizsardzības un atturēšanas

759politikas elements.

760Bruņojuma kontroles kontekstā nozīmīgas organizācijas ir

761Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Drošības un sadarbības

762organizācija, kuru ietvaros jācenšas īstenot uzticību un drošību

763veicinošu bruņojuma kontroli.

7643.4.12. NBS dalība starptautiskās

765operācijās un spēku struktūrās

766Latvija turpinās sniegt ieguldījumu starptautiskajās

767operācijās un spēku struktūrās, lai stiprinātu Eiropas apkārtējo

768reģionu drošību un starptautisko drošības organizāciju

769rīcībspēju. Dalība operācijās un ātrās reaģēšanas vienībās

770pilnveido NBS pieredzi un profesionalitāti, paaugstina NBS

771vienību kaujas gatavību un uzlabo militāro savietojamību ar

772sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem. Lai uzturētu Latvijas

773kapacitāti iesaistīties starptautiskās drošības stiprināšanā, NBS

774jāattīsta spējas nosūtīt vienu bataljona lieluma vienību uz

775vismaz divām rotācijām uz kādu no miera uzturēšanas

776operācijām.

777Dalības apjoms operācijās tiks izvērtēts atbilstoši Latvijas

778aizsardzības operacionālajām vajadzībām.

7793.5. Eiropas Savienība

780Latvijas izpratnē ES Kopējā drošības un aizsardzības politikai

781ir pilnībā jāpaliek dalībvalstu atbildībā esošai jomai, kur

782lēmumi tiek pieņemti vienbalsīgi. Latvijas interesēs ir turpināt

783iesaistīties ES Kopējā drošības un aizsardzības politikā, un arī

784turpmāk sniegt ieguldījumu ES militārajās misijās un operācijās

785reģionos, kuru drošības situācija tieši ietekmē arī ES

786dalībvalstu drošību. Lai nodrošinātu mieru un stabilitāti ES

787kaimiņu reģionos, ir nepieciešams reģionāli līdzsvarots un

788efektīvs atbalsts partnervalstu, t.sk. Austrumu partnerības,

789bruņotajiem spēkiem, kas būs iespējams, izmantojot Eiropas Miera

790instrumentu.

791Latvija atbalsta ES aizsardzības iniciatīvas kā Pastāvīgā

792strukturētā sadarbība un Eiropas aizsardzības fonds, lai

793stiprinātu ES valstu drošību. Īpaši nozīmīgi ir attīstīt militāro

794mobilitāti Eiropā, un veicināt ES aizsardzības industrijas

795konkurētspēju un savstarpējo sadarbību, ar mērķi panākt

796vienlīdzīgu un taisnīgu aizsardzības industrijas attīstības

797veicināšanu visā ES.

798Kolektīvo aizsardzību Latvija nodrošina tikai caur NATO, tomēr

799aizsardzības sadarbība ES ietvaros var papildināt NATO centienus,

800bet nedrīkst ar tiem pārklāties. Organizācijām jāsadarbojas

801krīzes vadībā, aizsardzībā pret nemilitāro apdraudējumu,

802dezinformācijas novēršanā un kopīgā stratēģiskās komunikācijas

803veidošanā.

804Latvija arī turpmāk uzsvērs sadarbības nozīmi ar tām trešajām

805valstīm, kas ir NATO, bet nav ES dalībvalstis un aicinās šīs

806valstis iesaistīt ES aizsardzības iniciatīvās.

8073.6. Valsts aizsardzības resursi

8083.6.1. Budžets

809Valsts aizsardzības spēju attīstības priekšnoteikums ir

810atbilstoša aizsardzības budžeta nodrošināšana. Spēja ieguldīt

811aizsardzībā liecina ne tikai par starptautisko saistību izpildi,

812bet galvenokārt demonstrē valsts gribu uzņemties atbildību par

813savas valsts aizsardzību.

814Saskaņā ar NATO Velsas samitā 2014. gada septembrī panākto

815vienošanos sasniegt aizsardzības izdevumu līmeni, kas nav mazāks

816par 2% no iekšzemes kopprodukta, un turpmāk nepieļaut

817aizsardzības izdevumu lejupslīdi, Latvija ar Valsts aizsardzības

818finansēšanas likumu ir apstiprinājusi aizsardzības izdevumu

819apmēru - ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta.

820Atbilstoši NATO definīcijai šie resursi var tikt izmantoti

821vienīgi aizsardzības vajadzībām. Finansējums, kas tiek novirzīts

822ar valsts aizsardzību nesaistītiem projektiem, netiek uzskatīts

823par aizsardzības finansējumu.

824Koncepcijas darbības laikā Latvijai jāturas pie sabalansētas

825aizsardzības izdevumu struktūras, attiecīgi atvēlot mazāk nekā

82650% personāla un administratīvajiem izdevumiem, 30% - uzturēšanas

827izdevumiem un vismaz 20% - investīcijām.

8283.6.2. Personāls

829Ir jāturpina palielināt NBS skaitlisko sastāvu, vienlaikus

830reāli apzinoties Latvijas ierobežoto darba tirgu. Palielinot

831aizsardzībai pieejamo karavīru skaitu, Latvija būtiski palielina

832uzbrukuma izmaksas potenciālajam agresoram.

833Lai aizpildītu NBS vienību karavīru sastāvu un nodrošinātu

834spēju attīstībai nepieciešamo personālu, šīs koncepcijas darbības

835laikā ir jāsasniedz 8000 liels profesionālā dienesta karavīru

836skaits. Turpmāko gadu laikā turpināsies jaunu spēju un ekipējuma

837apguve bruņotajos spēkos, tādēļ profesionālā dienesta karavīri,

838kas ir izglītoti, trenēti, augsti motivēti un savas jomas

839eksperti, veidos NBS kodolu.

840Izšķirīga loma Latvijas valsts teritoriālajā aizsardzībā ir

841Zemessardzei. Līdz 2024. gadam Zemessardzes skaitam jāsasniedz

84210000 zemessargi, bet līdz 2027. gadam - 12 000 zemessargi.

843Jāturpina piesaistīt jaunus zemessargus, lai valsts

844aizsardzībā iekļautos jaunā paaudze, kas ir apņēmības pilna apgūt

845militāro pamatapmācību un veidot zemessarga militāro karjeru, to

846apvienojot ar civilo dzīvi. Jāturpina aktīvi sadarboties ar darba

847devējiem, lai tie atbalstītu zemessargu vēlmes piedalīties

848militārajās mācībās, pildīt dienesta uzdevumus un apgūt

849vajadzīgās specialitātes.

850Lai nodrošinātu dažādu profesiju zemessargu piesaisti, tai

851skaitā atbalsta speciālistus, Zemessardzei ir jāstrādā pie

852modulārās apmācības un tālmācības, radot zemessargiem iespējas

853pakāpeniski un pastāvīgi papildināt zināšanas un celt

854kvalifikāciju, elastīgi piemērojot apmācību grafiku katra

855iespējām un brīvajam laikam.

856Sabiedrībā jāpopularizē brīvprātīga iesaiste savas valsts

857aizsardzībā, lai šāda pilsoniskā rīcība būtu plaši izplatīta un

858cienījama. Būtisks priekšnoteikums ir lauzt līdzšinējo

859sabiedrības pasīvo attieksmi pret Zemessardzi. Tādēļ politiķiem

860un sabiedrības līderiem ar personīgo piemēru daudz aktīvāk ir

861jāiesaistās Zemessardzē, kā arī publiskajās kampaņās, uzsverot,

862ka dienests Zemessardzē ir goda lieta, kam jākļūst par

863sabiedrības ikdienas pašsaprotamu sastāvdaļu.

864Tāpat jāturpina palielināt apmācīto rezerves karavīru skaitu,

865kas sastāv no profesionālā dienesta atvaļinātajiem karavīriem,

866neaktīvajiem zemessargiem un tiem, kas apguvuši Jaunsardzes 4.

867līmeņa apmācības programmu un valsts aizsardzības mācības

868nometnes apmācību un devuši rezerves karavīra zvērestu, kā arī

869pabeiguši brīvprātīgo rezerves karavīru militāro apmācību.

870Balstoties uz šīm iespējām, apmācīto un iesaucamo rezerves

871karavīru skaitam valsts aizsardzības koncepcijas darbības periodā

872jāsasniedz 6000.

873Vienlaikus būtiski ir ieviest pilnvērtīgu rezerves karavīru

874apmācības sistēmu, kur par rezerves karavīru efektīvu iesaisti un

875operacionālo gatavību primāri atbild vienības, tādējādi

876izveidojot divpakāpju personāla rezervju sadalījumu: aktīvā

877rezerve (vienību atbildība) un pastāvīgā rezerve (centralizēta

878vadība un pārraudzība). Pilnas mobilizācijas gadījumā Jaunsardzes

879centram ir uzdevums veikt rezervistu apmācību.

880Kopējās sistēmas ilgtspējas un efektivitātes noturēšanā

881būtiska loma ir aizsardzības nozarē strādājošajiem civilajiem

882darbiniekiem. Lai arī sistēmiski tiek nodalītas militārās

883funkcijas no civilajām, aizsardzības nozares civilajiem

884darbiniekiem, kas pilda nozarei svarīgas funkcijas, ir jābūt

885vismaz minimālajām militārajām zināšanām.

886Lai valsts un sabiedrība varētu funkcionēt arī apdraudējuma un

887uzbrukuma gadījumā, ir jādefinē svarīgākās specialitātes arī

888ārpus aizsardzības resora. Šiem speciālistiem darbs jāturpina arī

889krīzes un kara laikā.

8903.6.3. Piegādes drošība

891Jāturpina darbs pie NBS kaujas spējām nepieciešamo

892materiāltehnisko līdzekļu piegādes drošības nostiprināšanas, kam

893ir izšķirīga nozīme krīzes laikā, kad nepārtraukta, uzticama,

894droša un savlaicīga preču un pakalpojumu piegāde ir vitāli

895svarīga valsts aizsardzībai.

8963.6.4. Nozaru materiāltehnisko

897līdzekļu rezerves

898Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvarā katra

899resora noturība un funkcionēšanas kontinuitāte ir skatāma caur

900valsts aizsardzības prizmu. Krīzes situācijās izšķirīga nozīme ir

901kritisko materiāltehnisko līdzekļu pieejamībai krīzes sākumposmā,

902lai nodrošinātu kritiskos pakalpojumus un spējas pārvarēt valsts

903apdraudējumu. Katram resoram ir jādefinē nozaru apdraudējuma

904pārvarēšanas plāna īstenošanai nepieciešamās preces un

905pakalpojumi, veidojot materiālās rezerves vai arī nodrošinot to

906piegādes drošību, attīstot atbilstošas industriālās spējas

907Latvijā. Nepieciešams pilnveidot nozaru produktu atbilstības

908novērtēšanas sistēmu, paātrinot jaunu produktu sertifikācijas un

909atzīšanas procedūras krīzes laikā.

910Lai nodrošinātu valsts un sabiedrības apgādi ar pārtiku un

911pirmās nepieciešamības precēm krīzes un kara laikā, sadarbībā ar

912privāto sektoru attīstīt tādus loģistikas risinājumus, kā

913rezultātā valstī būtu spēja pārvaldīt, piegādāt un, ja

914nepieciešams, uzglabāt Latvijā ražotas pārtikas un rūpniecības

915preces kā miera, tā krīzes un kara laikā.

9163.6.5. Industrija

917Jāturpina nacionālās aizsardzības un drošības industrijas

918attīstības atbalsta politikas un pasākumu īstenošana, kā arī

919cieša sadarbība ar nacionālo industriju. Primārie mērķi ir sekmēt

920NBS uzdevumu izpildei paredzēto materiāltehnisko līdzekļu piegāžu

921drošību, atbalstīt materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanai

922nepieciešamo zināšanu ieguvi, kā arī paplašināt NBS vajadzībām

923atbilstošo mobilizācijas resursu bāzi nacionālās tautsaimniecības

924ietvaros.

925Mērķtiecīgu un efektīvu industrijas attīstības atbalstu

926nodrošina nacionālo atbalsta prioritāšu noteikšana. Tā tiek

927veikta, balstoties uz pastāvīgu nacionālās tautsaimniecības

928potenciāla un NBS spēju attīstības prioritāšu analīzi.

929Nacionālā prioritāte šobrīd ir bezpilota sistēmu attīstība,

930bruņojums, NBS atbalsta un kaujas tehnikas uzturēšana, karavīru

931individuālā ekipējuma sistēmas un to sastāvdaļas, kiberdrošība,

932kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

9333.6.6. Stratēģiskā partnerība

934Atbilstoši nacionālajām prioritātēm, lai veicinātu mērķtiecīgu

935un koordinētu mobilizācijas resursu bāzes paplašināšanu, kā arī

936Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamo

937materiāltehnisko līdzekļu un pakalpojumu piegāžu drošību,

938aizsardzības nozares un industrijas sadarbība tiek organizēta,

939balstoties uz stratēģiskās partnerības konceptu.

940Stratēģiskās partnerības izveides prioritārās jomas ir NBS

941kaujas tehnikas uzturēšana, munīcijas ražošana un drošu

942komunikācijas tehnoloģiju attīstība Latvijā, lai nodrošinātu

943piegāžu drošību krīzes un kara apstākļos.

944Šī koncepta ieviešanas priekšnosacījumi balstās uz industrijas

945līdzšinējās darbības rādītājiem sadarbībā ar aizsardzības nozari,

946nepieciešamajām zināšanām, tehniskajām spējām un investīciju

947pieejamību, kā arī atbilst likumā noteiktajām prasībām

948komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm.

949Attīstot stratēģiskās partnerības konceptu, vienlaikus tiek

950ņemti vērā tādi principi kā sadarbības projektu pakāpeniskums,

951iesaiste NBS rezerves, mobilizācijas un visaptverošas valsts

952aizsardzības sistēmā, iesaiste Zemessardzē, peļņas īpatsvara

953ierobežojumi, neierobežotas audita iespējas, kā arī apņemšanās

954investēt turpmākajā attīstībā.

9553.6.7. Pētniecība un inovācijas

956Inovācijas ir būtiska nacionālās industrijas attīstības un

957konkurētspējas sastāvdaļa. Efektīvi pārņemot un ieviešot

958inovatīvās tehnoloģijas, iespējams ievērojami kāpināt NBS

959veiktspēju valsts aizsardzībai pieejamās, ierobežotās resursu

960bāzes ietvaros.

961Latvijai ir jāstiprina aizsardzības nozares inovāciju vide,

962ieviešot un īstenojot atbilstošus nacionālā līmeņa inovāciju

963atbalsta mehānismus, veicinot nacionālās zinātnes un pētniecības

964integrāciju ES un NATO pētniecības struktūrās. Vienlaikus ir

965jāņem vērā arī iespējamie finanšu riski, kas var rasties

966pētnieciskajā procesā un izstrādāto tehnoloģiju ieviešanā.

967Inovāciju vidē balstītie atbalsta pasākumi tiek īstenoti gan

968noteiktajās nacionālo prioritāšu jomās, gan jauno, revolucionāro

969tehnoloģiju jomās, kur vērojams nacionālā zinātniski pētnieciskā

970kapitāla zināšanu uzkrājums.

9713.6.8. Mobilizācijas resursi

972Atbilstoši mobilizācijas likumā noteiktajiem gatavības

973pārbaudes principiem, NBS katru gadu ir jāaktualizē Mobilizācijas

974plāns, identificējot iztrūkstošās spēju vajadzības un resursus,

975kurus mobilizācijas gadījumā, lai pildītu NBS uzdevumus, jāpārņem

976no civilā sektora. Tāpat NBS un sabiedroto vajadzībām kara laikā

977nepieciešams pārņemt teritorijas un īpašumus, lai nodrošinātu

978vienību apmācību, spēku integrāciju, uzturēšanu un manevru

979veikšanu. Būtiski ir savlaicīgi identificēt trūkstošos resursus

980un izsniegt mobilizācijas pieprasījumus.

981Lai noteiktu Nacionālo bruņoto spēku gatavību mobilizācijai,

982nepieciešams organizēt mobilizācijas gatavības pārbaudes bez

983mobilizācijas izsludināšanas, savukārt, lai sagatavotos

984mobilizācijai un apmācītu mobilizācijas īstenošanā iesaistīto

985personālu, plānot un organizēt mobilizācijas mācības, iesaistot

986komersantus, kuriem ir izsniegti mobilizācijas pieprasījumi.

987Krīzes laikā NBS un sabiedroto spēkiem tautsaimniecība

988nodrošina atbalstu - apgādi ar energoresursiem, ārstniecības

989pakalpojumiem, civilajiem sakariem, ēdināšanu un citiem

990pakalpojumiem, kas nepieciešami valsts aizsardzības īstenošanai.

991Nepieciešams regulāri vingrināties un testēt gatavību

992tautsaimniecības mobilizācijai, nodrošinot komersantu apmācību un

993sagatavošanu noteikto uzdevumu izpildei, kā arī plānojot atliktās

994piegādes.

1NOSLĒGUMA

2UZDEVUMI

3Aizsardzības ministrija Valsts aizsardzības koncepciju īstenos

4tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

5Valsts aizsardzības koncepcija un NBS attīstības plāns ir

6pamats vidēja termiņa plānošanas dokumentu izstrādē, tostarp

7aizsardzības ministra izdotajām vadlīnijām valsts aizsardzības

8sistēmas attīstībai un nākamā gada budžeta plānošanai.

9Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošanas procesam ir

10jānodrošina koncepcijas īstenošanas pēctecība. Šī procesa

11ietvaros ir būtiski identificēt valsts aizsardzības pamatuzdevumu

12izpildei nepieciešamās sevišķi svarīgās NBS spējas.

13Aizsardzības ministrs, pamatojoties uz koncepciju, izdod

14vadlīnijas NBS komandierim par galvenajiem valsts aizsardzības

15operatīvā darba plānošanas principiem.

16Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Saeima Valsts

17aizsardzības koncepciju apstiprina ne retāk kā reizi katrā

18sasaukumā līdz savas darbības otrā gada 1. oktobrim.