3. pants

VALSTS

AIZSARDZĪBAS PAMATPRINCIPI

3.1. Nacionālie bruņotie spēki

Nacionālie bruņoto spēki (turpmāk - NBS) ir valsts

aizsardzības stūrakmens. NBS attīstība ir jāveido tā, lai tā

nodrošinātu efektīvāko aizsardzību pret potenciālajiem uzbrukuma

scenārijiem. Aizsardzības sistēmai jāspēj laikus pamanīt

apdraudējuma pazīmes.

Lai veiksmīgi īstenotu valsts aizsardzības uzdevumus,

nepieciešams izmantot Latvijas teritorijas priekšrocības, kavējot

pretinieku un nodarot tam maksimāli lielus personāla un tehnikas

zaudējumus, traucējot un iznīcinot pretinieka komandvadību un

apgādes sistēmu, vienlaikus nodrošinot sabiedroto papildspēku

uzņemšanu.

Nacionālo bruņoto spēku operacionālo kodolu veido regulārie

spēki, Zemessardze un Nacionālo bruņoto spēku rezerve. NBS

attīstība vērsta uz to, lai vienības ir:

• mobilas;

• ar augstu komandvadības un apgādes decentralizāciju;

• ar augstu izdzīvošanas spēju;

• savstarpēji integrētas;

• ar augstu uguns jaudu;

• noturīgas pret elektroniskās karadarbības uzbrukumiem;

• spējīgas uzturēt to rīcībā esošo ekipējumu;

• tehnoloģiski attīstītas.

Saglabājot esošo aizsardzības finansējuma līmeni iespējams

attīstīt tikai visnepieciešamākās spējas, tādēļ tādu spēju kā

vidējās darbības pretgaisa aizsardzība, aktīva jūras akvatorijas

aizsardzība un tālās darbības netiešās uguns atbalsts attīstību

būs iespējams uzsākt tikai ilgtermiņā. Līdz ar to būtisks ir mūsu

sabiedroto valstu atbalsts, mazinot šos iztrūkumus, tai skaitā

finansiālais atbalsts spēju attīstībai.

3.1.1. Konvencionāla aizsardzība

3.1.1.1. Agrā brīdināšana

Ņemot vērā Krievijas militāro attīstību, kur uzsvars tiek

likts uz augstas gatavības un mobilitātes vienību uzturēšanu, ir

jāpilnveido Latvijas aizsardzības agrās brīdināšanas sistēmas,

lai maksimāli samazinātu pēkšņa apdraudējuma risku un nodrošinātu

lēmuma pieņēmējus ar savlaicīgu informāciju.

Valsts drošības iestādes un NBS ir primāri atbildīgi, lai

informācija tiktu savlaicīgi iegūta, analizēta un nodota lēmumu

pieņēmējiem. Vienotā agrās brīdināšanas sistēmā ir jāintegrē

Valsts robežsardzes sistēmas un valsts ārējās robežas

infrastruktūra. Agrās brīdināšanas efektivitāti veido:

• spēja konstatēt situācijas izmaiņas;

• spēja ātri nodot informāciju lēmuma pieņēmējiem;

• sagatavoti reaģēšanas plāni potenciālajiem scenārijiem.

3.1.1.2. Komandvadības un sakaru

sistēmas

Kaujas lauka situācijas izpratne, ātra, efektīva informācijas

apmaiņa starp stratēģisko, operacionālo un taktisko līmeni ir

būtisks priekšnoteikums, lai veiksmīgi nodrošinātu aizsardzības

operācijas. Komandvadības un sakaru sistēmām ir jābūt veidotām

tā, lai tās spētu darboties dažādās vidēs, tai skaitā situācijās,

kad sistēmas ir pakļautas dažādai sakaru slāpēšanai, GPS signālu

zudumiem un citiem elektroniskās karadarbības uzbrukuma veidiem.

Vienlaikus komandvadības sistēmai jānodrošina informācijas

drošība pret pārtveršanu un citāda veida manipulācijām.

3.1.1.3. Ātrā reaģēšana

Nacionālo bruņoto spēku vienību, tai skaitā Zemessardzes un

kara gadījumā arī Valsts robežsardzes un Latvijas Bankas ātra

reaģēšanas spēja ir sevišķi nozīmīga. Valsts aizsardzībai

nepieciešams uzturēt noteiktu skaitu vienību, kas spēj reaģēt

nekavējoties, un arī tādas vienības, kas ir ar ļoti augstu

gatavību.

Šādu reaģēšanas kodolu primāri veido Sauszemes spēku

Mehanizētā kājnieku brigāde, Zemessardzes brigādes. Zemessardzes

bataljoniem jānokomplektē rotas lieluma paaugstinātas gatavības

vienības ar kaujas atbalsta elementiem (netiešais uguns atbalsts,

prettanku spēja, pretgaisa spēja u. c.). Nacionālajiem

bruņotajiem spēkiem un sadarbībā ar kompetentajām valsts drošības

iestādēm un tiesībsargājošajām iestādēm ir jāspēj nekavējoties

reaģēt uz apdraudējumu, kā arī jābūt gataviem atbildēt uz pēkšņu

uzbrukumu. Uzlabojot Vidzemes un Latgales Zemessardzes brigādes

reaģēšanas spējas uz apdraudējumu, ir svarīgi integrēt Vidzemes

un Latgales Zemessardzes brigādēs profesionālā dienesta

apakšvienības.

3.1.1.4. Robežsardzes un Latvijas

Bankas Aizsardzības pārvaldes integrēšana

Militāra uzbrukuma gadījumā Valsts robežsardze un Latvijas

Bankas Aizsardzības pārvalde iekļaujas NBS sastāvā, tādējādi

stiprinot valsts aizsardzības spējas. Lai veiksmīgi pildītu

aizsardzības uzdevumus, būtiski ir veicināt Valsts robežsardzes

un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes ciešāku integrāciju un

savstarpējo savietojamību ar NBS. To var panākt, nodrošinot šo

institūciju atbilstību vienotajiem NATO standartiem un veicot

personāla militāro pamatapmācību.

Valsts robežsardzei savas struktūrvienības ir jākomplektē uz

valsts ārējās robežas, lai sasniegtu valsts robežas drošības

nodrošināšanas blīvumu.

3.1.1.5. Kaujas gatavības

uzturēšana

Lai uzturētu augstas NBS kaujas gatavības spējas, pastāvīgi

jāorganizē dažāda līmeņa militārās mācības. Vismaz reizi četros

gados jāorganizē Nacionālo bruņoto spēku mācības

"NAMEJS", kurās ir iesaistīts viss NBS personālsastāvs,

kā arī citu valsts aizsardzības un drošības nodrošināšanā

iesaistīto iestāžu personālsastāvs. Mācībās ir jāizmanto reāla

potenciālās karadarbības vide, tādēļ mācības biežāk jāorganizē

ārpus militārajiem poligoniem, īpaši - katras vienības atbildības

reģionos.

Nepieciešams aktivizēt NBS kara laika struktūrvienības,

īstenojot pilnu personālsastāva un materiāltehnisko līdzekļu

mobilizāciju, tai skaitā iesaistot privāto sektoru un civilās

aizsardzības sistēmu. Vienlaikus jāorganizē visu triju Baltijas

valstu kopīgas mācības, koordinējot tās ar NATO militārajām

struktūrām un veicinot spēku koordināciju un spēju sinhronizēti

pildīt uzdevumus vienotā operacionālajā vidē.

Lai pārbaudītu vienību apmācību, sagatavotību un kaujas

spējas, regulāri jāorganizē pēkšņas kaujas gatavības pārbaudes.

Šo pārbaužu mērķis ir izvērtēt gan vienību reaģēšanas plānus, gan

personāla spēju reaģēt valsts apdraudējuma situācijā, gan vienību

gatavību noteiktā laikā izvērsties un sākt pildīt militāros

uzdevumus.

Tāpat regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā jāorganizē

stratēģiska līmeņa mācības "KRISTAPS", pārbaudot

Ministru kabineta, ministriju un citu valsts pārvaldes

institūciju krīzes plānus un spējas darboties krīzes un kara

laika apstākļos.

3.1.1.6. Decentralizēta

aizsardzība

Lai NBS spētu efektīvi pretdarboties agresoram visā valsts

teritorijā, NBS vienībām ir jāspēj decentralizēti un koordinēti

veikt operacionālos uzdevumus.

Lai to īstenotu, svarīgi ir attīstīt mazo vienību taktiku.

Vienību komandieriem no augstākā līdz pat nodaļas līmenim ir

jāspēj uzņemties iniciatīvu un pildīt vienotus stratēģiskos,

operacionālos un taktiskos uzdevumus. Lai šos uzdevumus veiktu,

liela nozīme ir pilnvērtīgai informācijas ieguvei par pretinieka

vienībām un nodrošinātām saziņas iespējas starp vienībām.

Vienību komandieriem ir jābūt apmācītiem un gataviem īstenot

valsts aizsardzības uzdevumus bez augstāko komandieru pavēles,

atbilstoši Valsts aizsardzības operatīvajam plānam, kā to nosaka

Nacionālās drošības likuma 25. pants.

3.1.1.7. Infrastruktūra

NBS un uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanas vajadzībām ir

jāattīsta reģionālā mācību infrastruktūra, apmācību poligoni un

šautuves, kā arī prioritāri jānodrošina visa veida noliktavu

infrastruktūras izbūve.

Pakāpeniski jāuzlabo Zemessardzes bataljonu infrastruktūra,

kas veicina decentralizētu uzdevumu izpildi un apgādi. Lai

būvniecību padarītu efektīvāku un atvieglotu infrastruktūras

uzturēšanu, jāturpina standartizēt militārajām vajadzībām

nepieciešamo infrastruktūru, vienlaikus veicinot videi draudzīgu

un Latvijas apstākļiem atbilstošu koka konstrukciju plašāku

izmantošanu.

3.1.1.8. Pretmobilitāte

Pretmobilitātes sistēma ir jāattīsta miera laikā,

identificējot sadarbības partnerus, savlaicīgi pielāgojot

infrastruktūru, plānojot un apmācot personālu, kā arī organizējot

vingrinājumus. NBS turpinās attīstīt sadarbību ar privāto sektoru

pretmobilitātes jomā, regulāri testējot aizkavēšanas operācijas

militāro mācību laikā, tostarp mobilizējot nepieciešamos

resursus.

Jāveicina tādas sistēmas izveide, lai NBS spētu izvietot

šķēršļus un aizsardzības pozīcijas jau krīzes sākumstadijā vai

pat miera laikā. Kara laikā aizsardzības ministrs var lemt par

civilo infrastruktūras objektu iznīcināšanu, lai nodrošinātu

nepieciešamos operacionālos pretmobilitātes pasākumus.

3.1.1.9. Miera un kara laika

nodrošinājuma pamatprincipi

NBS, Zemessardzi un Jaunsardzi ikdienā miera laikā

centralizēti nodrošina profesionāls kompetences centrs, kas uz

civilās iestādes bāzes pakāpeniski konsolidē aizsardzības resora

iepirkumus, nodrošina vienotu materiāltehnisko līdzekļu

uzglabāšanu, sadali, kvalitātes kontroli, sekmē standartizāciju

un attīsta tehnisko un apgādes pārvaldības kompetenci.

Nodrošinājuma jomā NBS primārais uzdevums ir attīstīt kaujas

nodrošinājuma, apgādes un uzturēšanas vienības.

3.1.1.10. Uzņemošās valsts

atbalsts

Latvija ir atbildīga par uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto

spēkiem miera laikā un krīzes sākumā, nodrošinot tos ar

nepieciešamajiem resursiem, infrastruktūru, teritorijām, kā arī

konflikta gadījumā nodrošinot sabiedroto spēkiem prioritāru

piekļuvi valsts lidostām, ostām un ceļiem. Lai nodrošinātu

sabiedroto spēku ātru pārvietošanos NATO un ES teritorijā jau

miera laikā, līdz minimumam jāsamazina birokrātiskie šķēršļi, tai

skaitā ES līmenī. Tāpat infrastruktūru nepieciešams pielāgot

militārajām prasībām.

Uzņemošās valsts atbalsta vajadzībām sevišķi svarīgi ir

turpināt attīstīt Liepājas ostu un Lielvārdes lidlauku. Tādus

jaunos infrastruktūras projektus kā, piemēram, "Rail

Baltica" nepieciešams pielāgot arī militārajām vajadzībām,

tai skaitā - izbūvējot dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi.

Attīstot vai remontējot ceļus un tiltus, jāņem vērā militārās

mobilitātes parametri, par kuriem ir vienojušās NATO un ES

dalībvalstis.

Valsts institūcijām, kuras iesaistītas uzņemošās valsts

atbalsta plānošanā un nodrošināšanā, nepieciešams attīstīt savus

materiāltehnisko līdzekļu resursus, infrastruktūru, nozares

ekspertu zināšanas un analītiskās spējas, lai nodrošinātu

normatīvajos aktos noteiktos atbalsta uzdevumus un

pienākumus.

3.1.1.11. Sadarbība ar civilajām

struktūrām

Lai nodrošinātu NBS funkcijas un sabiedrības pamatvajadzības

kara laikā, jāveido ciešāka pastāvīgā sadarbība ar civilajām

institūcijām.

Jāstiprina militārās medicīnas spēja NBS, sadarbība ar

Latvijas augstskolām, lai integrētu militāro medicīnu mācību

programmās, kā arī jāsadarbojas ar veselības nozari krīzes mācību

un reaģēšanas plānu izstrādē atbilstoši potenciālajiem agresijas

scenārijiem.

Regulāri jātestē Valsts robežsardzes, Latvijas Bankas

Aizsardzības pārvaldes, Informācijas tehnoloģiju drošības

incidentu novēršanas institūcijas, Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centra, A/S "Latvijas Gaisa satiksme" un

Civilās aviācijas aģentūras integrācija NBS, iesaistot minētās

iestādes plānošanas pasākumos un vingrinājumos.

Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas

sastāvdaļa, kas ir pamats efektīvai un visaptverošai valsts

aizsardzības sistēmas funkcionēšanai, nodrošinot civilo un

militāro institūciju savstarpēju koordināciju, resursu

koordinēšanu un spēju harmonizāciju. Būtiski atzīmēt civilā

sektorā NATO noteikto pamatprasību īstenošanu, nodrošinot

kritisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un civilo atbalstu

militārām operācijām. Civilās aizsardzības sistēmai jānodrošina

iedzīvotāju pamatvajadzības gan miera, gan kara, militāra

iebrukuma vai to draudu gadījumā.

Civilās aizsardzības sistēmas darbību kara, militāra iebrukuma

vai to draudu gadījumā organizē Civilās aizsardzības

operacionālās vadības centrs, kura darbības un analītiskās spējas

ir jāpilnveido, kā arī tā darbība ir regulāri jātestē krīzes

vadības mācībās. Civilās aizsardzības operacionālās vadības

centram ir jāsadarbojas ar NBS, iesaistot arī valsts

institūcijas, komersantus un pašvaldību civilās aizsardzības

komisijas.

Balstoties uz civilmilitārās sadarbības principiem vienota

mērķa sasniegšanai, informācijas apmaiņa starp visām krīzē

iesaistītajām institūcijām ir vitāli svarīga. Civilajai un

militārajai sakaru komunikācijai ir jābūt drošai un noturīgai

pret mēģinājumiem to pārtraukt, lai sekmētu koordinētu krīzes

situāciju pārvarēšanu.

3.1.2. Aizsardzība pret

hibrīdapdraudējumu

Latvijas hibrīdapdraudējuma līmenis pastāvīgi ir paaugstināts,

būtiski ir stiprināt sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā

ikdienā, tā agresijas gadījumā.

Ņemot vērā neierobežotās iespējas īstenot ietekmes operācijas

un sociālo inženieriju ar plaši pieejamo tehnoloģiju palīdzību,

sabiedrībai ir jābūt gatavai jauniem apdraudējuma veidiem. Šajā

kontekstā NBS, valsts drošības iestādēm un citām atbildīgajām

institūcijām ir jāattīsta spējas identificēt, dokumentēt un

pierādīt pret valsti īstenotās hibrīdkara aktivitātes.

Hibrīdapdraudējuma gadījumā Latvijas valstiskuma saglabāšanai

izšķirīga ir valsts institūciju efektīva darbība un sadarbība un

reaģēšanas ātrums. Tādēļ regulāri jāpilnveido krīzes vadības

procedūras un amatpersonu zināšanas, lai valsts augstākās

amatpersonas spētu pieņemt ātrus un izsvērtus lēmumus

apdraudējuma ierobežošanai vai pilnīgai tā novēršanai.

3.1.3. Pretošanās kustība

Katra pilsoņa atbildība ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai

pasīvi pretoties agresoram. Pēkšņa militārā iebrukuma gadījumā

katra NBS vienība un civilā institūcija rīkojas saskaņā ar Valsts

aizsardzības plānu, negaidot atsevišķu lēmumu par aizsardzības

uzsākšanu.

Arī situācijā, ja karadarbības rezultātā īslaicīgi tiktu

zaudēta kontrole pār daļu no valsts teritorijas, NBS un

atbildīgie dienesti turpinās valsts aizsardzību, izrādot

pretestību tik ilgi, kamēr tiks pilnībā atjaunota Latvijas

teritoriālā suverenitāte. Nacionālā drošības likums definē NBS

kara vai militāra iebrukuma laika uzdevums, vienlaikus nosakot

arī iedzīvotāju tiesības un pienākumus kara vai militārā

iebrukuma gadījumā.

Šajā kontekstā NBS ir pienākums savlaicīgi plānot un gatavot

pretošanās pasākumus, kuros pretmobilitātes un pretošanās

sagatavošanā brīvprātīgi un uz savstarpējas uzticības pamata tiek

iesaistīti civiliedzīvotāji. Lai to īstenotu, miera laikā ir

jānodrošina iedzīvotāju apmācība, jāveido organizatoriskā

struktūra un nepieciešamā atbalsta infrastruktūra.

3.2. Visaptveroša valsts

aizsardzība

Ja sabiedrība nav gatava pastāvēt par sevi, valsts var tikt

zaudēta arī bez kaujas. Sabiedrības izglītība, noturība pret

manipulācijām, praktiska gatavība pārvarēt krīzes un pilsoniskā

līdzdalība ir pamats sabiedrības stabilitātei un drošībai.

Latvijas ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez valsts

aizsardzības un sabiedrības noturības.

Lai spētu sagatavoties, pārvarēt un atjaunoties, nepieciešamas

zināšanas un aktīva individuāla rīcība. Visaptverošai valsts

aizsardzībai ir jāveicina gatavības kultūra, lai iedzīvotāji

mērķtiecīgi sagatavotos arī vissliktākajiem iespējamajiem

scenārijiem, kā arī savā personīgajā un sabiedrības dzīvē būtu

gatavi atbalstīt viens otru, tādējādi sniedzot lielāku drošības

sajūtu un no tās izrietošo psiholoģisko noturību. Šajā kontekstā

jāturpina stiprināt Zemessardzi un Jaunsardzi, jo šīs struktūras

piedāvā iespēju katram pilsonim sagatavoties potenciālajam

apdraudējumam, vienlaikus neatsakoties no civilās dzīves.

Visaptverošajai aizsardzībai ir divi galvenie mērķi -

sabiedrības noturība miera laikā un valsts aizsardzība kara

laikā. Krīzes un kara laikā visaptverošajai aizsardzībai ir šādi

galvenie uzdevumi:

1) sabiedrības atbalsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

valsts aizsardzības nodrošināšanā:

• iesaistīšanās Nacionālajos bruņotajos spēkos un bruņotas

pretošanās organizēšana;

• uzņemošās valsts atbalsts sabiedroto spēkiem;

• pretmobilitātes pasākumu īstenošana;

• jebkāda veida atbalsts NBS, sabiedrotajiem (piemēram,

informācijas apmaiņa, apgāde un citas darbības un pasākumi);

• pretošanās kustība un atbalstītāju tīkls, kā arī pasīvā

pretošanās (piemēram, nesadarbošanās ar agresora bruņoto spēku

vienībām, pilsoniskā nepakļaušanās);

2) sabiedrības un tautsaimniecības spēja nodrošināt kritiskos

pakalpojumus un pārvarēt jebkādus satricinājumus, tostarp

militāro konfliktu:

• valsts varas rīcībspēja, efektīva tās funkcionēšana un

nepārtrauktība;

• katras iestādes un pašvaldības skaidri uzdevumi un loma kara

laikā, definējot kritisko personālu un funkcijas;

• kritisko pakalpojumu (piemēram, elektrība, sakari, finanšu

pakalpojumi, pārtika, kritiskās infrastruktūras un personāla

drošība) nodrošināšana jebkādos apstākļos;

• kritisko pakalpojumu resursu un izejvielu rezervju

savlaicīga veidošana un uzglabāšana;

• savlaicīga gatavība rīkoties krīzes un kara situācijās

dažādos sabiedrības līmeņos, ieskaitot individuālo pilsonisko

gatavību.

3.2.1. Valsts varas

nepārtrauktība

Lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju nepārtrauktu darbību

iespējamo krīžu un kara laikā, ir jāīsteno iepriekš sagatavotie

mehānismi visos institucionālajos līmeņos. Tas ietver Valsts

prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta u.c. valsts un pašvaldības

institūciju, kā arī valsts drošības iestāžu darbības

nepārtrauktību, un spējas īstenot sabiedrības funkcionēšanai

būtiskus uzdevumus.

Ņemot vērā valsts pārvaldes institūciju un sabiedrības kopējo

atkarību no tehnoloģiju un datu pieejamības, būtisks faktors

valsts spējai turpināt darbu krīzes un kara laikā ir informācijas

sistēmu drošība.

Visbeidzot, katrai valsts institūcijai ir jānosaka konkrēti

uzdevumi un loma valsts aizsardzībā, definējot visbūtiskākās

funkcijas, lai spētu nodrošināt tās darbību jebkādos

apstākļos.

3.2.2. Sabiedrības noturība

Visaptveroša valsts aizsardzība ir iespējama tikai ar

sabiedrības iesaisti, tādēļ īpaši svarīga ir Latvijas iedzīvotāju

pilsoniskā aktivitāte, pilsoņu lielāka atbildības uzņemšanās par

valstī notiekošajiem procesiem, tostarp valsts aizsardzību.

Ir jāveido gatavības kultūra, kur katra Latvijas nevalstiskā

organizācija, privātie uzņēmumi un valsts institūcija kā obligātu

pieņem sagatavotību potenciālajiem krīzes scenārijiem. Tādēļ ir

jāveicina sabiedrības noturība, kas balstās uz savlaicīgu

izglītošanu un sagatavošanos rīcībai kara laikā, tai skaitā

iedzīvotāju spēja izdzīvot un noturēties pašu spēkiem pēc

iespējas ilgāk, bet vismaz 72 stundas. Jānodrošina daudz aktīvāka

informācijas izplatīšana un apmācība par ieteicamo rīcību

apdraudējuma gadījumā, nodrošinot regulārus seminārus, apmācības

un lekcijas dažādām sabiedrības grupām. Jātiecas nodrošināt arī

praktiskās apmācības dažādām iedzīvotāju grupām un kopienām.

Ikviens var sniegt atbalstu valsts aizsardzībā ar savām

zināšanām un prasmēm, materiāltehniskajiem līdzekļiem un

resursiem vai sniegt psiholoģisko atbalstu cietušajiem, atbalstot

ģimenes, kuru locekļi iesaistīti krīžu pārvarēšanā vai to seku

likvidēšanā.

3.2.3. Informācijas telpas

aizsardzība

Valstij ar dažādiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem ir

jānodrošina informācijas telpas aizsardzība. Katram Latvijas

iedzīvotājam ir jāapzinās, ka sava un pārējās sabiedrības

aizsardzība pret ietekmes operācijām un uzbrukumiem informācijas

telpā ir pastāvīgs process.

Tādēļ nepieciešams turpināt sabiedrības izglītošanu

medijpratības jomā gan izglītības iestāžu mācību priekšmetu

programmās, gan dažādu sabiedrības grupu izglītošanā. Tāpat

jāturpina aktīva komunikācija ar dažādām sabiedrības grupām,

skaidrojot pašreizējos informatīvās telpas izaicinājumus un

apdraudējumus, tādējādi veicinot kritisko domāšanu un

psiholoģisko noturību pret ietekmes operācijām.

Papildus tam aizsardzības nozarē jāattīsta stratēģiskā

komunikācija kā dažādu komunikācijas disciplīnu kopums, lai

valsts militārā apdraudējuma gadījumā stratēģiskā komunikācija un

aktivitātes informācijas telpā veicinātu valsts rīcībspēju

pretdarboties informācijas un psiholoģiskajām operācijām, kas ir

neatņemama konfliktu sastāvdaļa.

Latvijā jānostiprina skaidra izpratne visos valsts līmeņos, ka

ārvalstu ietekmes operācijas nav pieļaujamas. Latvijai ir

jāsagatavo instrumenti, ar kuriem pretdarboties jebkuram, kas

izvērš ietekmes operācijas pret Latviju. Šāda nostāja pati par

sevi veido stratēģisko vēstījumu potenciālajam agresoram, ka

attiecībā uz ietekmes operācijām nav sagaidāma iecietība kā miera

laikā, tā militārā apdraudējuma gadījumā.

3.2.4. Tautsaimniecības noturība

Katram komersantam ir svarīga loma valsts aizsardzībā. Tomēr

svarīgākie ir komersanti, kuru uzņēmējdarbība krīzes situācijā

kļūst par neatņemamu daļu no valsts aizsardzības sistēmas, jo

nodrošina kritiskos pakalpojumus. Šo pakalpojumu sniedzējiem ir,

jānodrošina uzņēmuma pamatfunkcijas krīzes un kara gadījumā,

turpinot nodrošināt valsts ekonomikas funkcionēšanu, nepieciešamo

preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Šajā kontekstā, plānojot

uzņēmējdarbību, jāņem vērā arī piegāžu drošības jautājumi, kā arī

ekonomiskā un tehnoloģiskā atkarība no valstīm, kuras nav NATO

vai ES dalībvalstis.

Lai nodrošinātu iepriekšminēto, valstij ir jāveido rezervju

sistēma, kas paredz, ka, reaģējot uz pirmajām apdraudējuma

pazīmēm, tiek slēgti atlikto piegāžu līgumi, kā arī ierobežots

pārtikas, medikamentu un svarīgāko izejvielu eksports.

Mobilizācijas uzdevumu uzdošana uzticamiem komersantiem jau miera

laikā ir efektīvs mehānisms, kā strukturēt privātā sektora

iesaisti valsts aizsardzībā. Valsts institūcijām nepieciešams

izvērtēt un veidot valsts materiālo rezervju sistēmu, lai

nodrošinātu tautsaimniecības noturību un savu uzdevumu un

funkciju īstenošanu krīzes situācijās.

Savukārt miera laikā komersanti var stiprināt valsts

aizsardzību, veicinot darbinieku dalību Zemessardzē un Nacionālo

bruņoto spēku rezervē, veidojot Zemessardzes apakšvienības savos

uzņēmumos un šādi atvieglojot arī iespējamo objektu fiziskās

drošības nodrošināšanu krīzes gadījumā.

3.2.5. Nevalstiskās

organizācijas

Valsts politiku veido katrs Latvijas pilsonis. Vēlēšanas nav

vienīgais brīdis, kad pilsoņi var iesaistīties valsts politikas

veidošanā. Demokrātiskā valsts iekārtā pilsoņiem ir jāspēj

patstāvīgi organizēties savu interešu pārstāvībai, lai palīdzētu

uzlabot ikdienas dzīvi un valsts institūciju darba efektivitāti.

Patstāvīga organizēšanās ir īpaši nozīmīga mūsdienu sarežģītajos

komunikācijas un manipulāciju apstākļos. Tikai savstarpēji

sadarbojoties, cilvēki var labāk izprast, kas notiek ārpus to

sociālās vides, kā arī atšķirt būtisko no nesvarīgā krīzes

situācijā.

Iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās un uzticība valsts

pārvaldei ir sevišķi svarīga valsts drošībai un attīstībai.

Krīzes gadījumā uzticība starp sabiedrību un valsts pārvaldi ir

īpaši vajadzīga, lai spētu kopīgi pārvarēt apdraudējumu.

Šajā sakarā būtiska loma ir nevalstiskajām organizācijām,

kuras ir jāiesaista aizsardzības plānošanas procesā, organizējot

mācības un praktiskus vingrinājumus. Savukārt no valsts interešu

viedokļa ir svarīgi skaidri definēt nevalstisko organizāciju lomu

un atbildību par tām noteiktajām funkcijām un uzdevumiem.

Visbeidzot, nevalstisko organizāciju loma miera laikā ir

iedzīvotāju izglītošana un praktisko iemaņu apguve, kā arī

sabiedrības informēšana par rīcību krīzes gadījumos. Savukārt

krīzes situācijā šo organizāciju loma ir sniegt atbalstu

iedzīvotājiem un nodrošināt ticamas informācijas nodošanu,

tostarp maksimāli izmantojot tautiešu diasporas organizācijas

ārvalstīs.

3.2.6. Baznīca

Krīzes un kara laikā kļūst svarīga baznīcas loma ticīgo

iedzīvotāju psiholoģiskās noturības stiprināšanā, lai palīdzētu

ticīgajiem pārvarēt grūtības un motivētu viņus atbalstīt

sabiedrību. Tāpat svarīga ir reliģisko organizāciju loma krīzes

un kara laikā, atbalstot valsti ticamas informācijas nodošanā,

palīdzot cietušajiem un stiprinot tos indivīdus, kuri ir

saskārušies vai piedzīvojuši krīzes, īpaši - kara izraisītās

traģēdijas.

3.2.7. Civilā pretošanās

Valsts apdraudējuma situācijās, kad īslaicīgi tiek zaudēta

kontrole pār daļu teritorijas, civiliedzīvotājiem iespēju robežās

ir jāevakuējas uz to valsts daļu, kuru joprojām kontrolē

Nacionālie bruņotie spēki un sabiedroto spēki.

Vienlaikus iedzīvotājiem ir pienākums nesadarboties ar

nelikumīgi izveidotām pārvaldes institūcijām, okupācijas varu un

agresora bruņotajām vienībām, īstenojot pasīvo pretošanos. Tas

iespējams, norobežojoties no okupācijas varas lēmumiem un

darbībām, nepiedaloties okupantu organizētajos, publiskajos

pasākumos, nesniedzot informāciju, kā arī nepiedaloties okupantu

organizētajās, nelikumīgajās vēlēšanās, referendumos vai tautas

nobalsošanā.

Pretošanās kustības panākumi ir atkarīgi no iedzīvotāju slēptā

atbalsta (piemēram, nodrošinājuma, medicīniskās aprūpes,

informācijas, finanšu, sakaru, apmācības, rekrutēšanas,

izlūkošanas) pilsoniskās nepakļaušanās dalībniekiem, bruņotās

pretošanās dalībniekiem, NBS un sabiedroto spēkiem. Katrs

Latvijas iedzīvotājs var piedalīties pretošanās kampaņā dažādos

veidos, vienlaikus apzinoties un rēķinoties ar drošības

riskiem.

3.2.8. Kiberdrošība

Kiberdrošība un informācijas tehnoloģiju sistēmu noturība ir

neatņemama visaptverošas valsts aizsardzības daļa. Lai mazinātu

valsts institūciju, sabiedrības un komersantu riskus

(ievainojamību) un nodrošinātu to darbības nepārtrauktību,

nepieciešams koncentrēties uz kiberdrošības apmācību

(kiberhigiēnu) un minimālo drošības prasību piemērošanu.

Vienlaikus nepieciešams mazināt tehnoloģisko atkarību no valstīm,

kurām ir ofensīvas kiberprogrammas pret NATO, Eiropas Savienību

un to dalībvalstīm.

Līdz ar piektās paaudzes mobilo elektronisko sakaru tīklu (5G)

ieviešanu, to drošības garantēšana ir kļuvusi par stratēģiskās

drošības jautājumu ikvienas valsts dienaskārtībā, kur jāņem vērā

gan tehniskie, gan tehnoloģiskie, gan politiskie faktori.

Tāpat ir jāmaina sabiedrības un katra indivīda paradumi,

mazinot tādas digitālos drošības riskus kā personas datu

glabāšana nedrošos serveros, nepārbaudītu lietotņu izmantošana

ierīcēs, kā arī jāveido kritiska attieksme pret to, kādus

personiskos datus publicēt publiski pieejamās vietnēs.

Kiberdrošības jautājumi ir jāiekļauj izglītības iestāžu

programmās, valsts aizsardzības mācības priekšmetā, kā arī valsts

un pašvaldības iestāžu ikgadējās apmācībās. Papildus nepieciešams

veicināt Kiberjaunsardzes un Zemessardzes Kiberaizsardzības

vienības reģionālo apakšvienību izveidi.

Informācijas un kibertelpas aizsardzība krīzes un kara laikā

jānodrošina, izmantojot aktīvos un pasīvos aizsardzības

pasākumus, lai nepieļautu iedzīvotāju ārēju ietekmēšanu un

rīcībspējas paralizēšanu.

Būtiski ir nodrošināt datu apmaiņu un kritisko pakalpojumu

darbības nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā.

3.2.9. Jauniešu audzināšana

Jauniešu izglītībai un audzināšanai ir liela nozīme, veidojot

nākotnes sabiedrību Latvijā. Izglītības kvalitāte noteiks to, cik

noturīga būs Latvijas sabiedrība pret ārējo apstākļu iedarbību,

arvien pieaugošajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem un

ievainojamību, ko tai spēj nodarīt tehnoloģijas.

Tādēļ Jaunsardzes kustībai un valsts aizsardzības mācības

ieviešanai izglītības iestādēs ir būtiska loma, lai sasniegtu šos

mērķus un pilnvērtīgi ieviestu visaptverošas valsts aizsardzības

sistēmu. Pārdomāta jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības

jomā, jaunatnes patriotisma, pilsoniskās apziņas, saliedētības,

līderības un fizisko spēju attīstīšana nākotnē veicinās arī

augstāku Latvijas starptautisko konkurētspēju.

Ņemot vērā, ka Latvijas izglītības iestādēs tiek ieviests

kompetencēs balstīts mācību saturs, visaptverošās valsts

aizsardzības sistēmas un Jaunsardzes kustības attīstības

kontekstā vairāk ir jāorientējas uz līderības kvalitāšu izkopšanu

jauniešos. Līdz laikam, kad valsts aizsardzības mācība tiks

ieviesta visās Latvijas izglītības iestādēs, Jaunsardze turpinās

darboties kā brīvprātīga Latvijas jaunatnes kustība. Jaunsardzes

interešu izglītība tiks nodrošināta bērniem un jauniešiem vecumā

no 10 gadiem līdz 21 gadam, bet primārā mērķu grupa ir skolēni no

5. līdz 9. klasei, apvienojot 8000 skolēnu visā Latvijā.

Patlaban valsts aizsardzības mācība kā papildu izvēles

priekšmets tiek ieviesta vidējās izglītības pakāpē (10. un 11.

klasē), kur jaunieši apgūst valsts aizsardzībai nepieciešamās

prasmes, rīcību krīzes situācijās, kritisko domāšanu un

pilsonisko patriotismu. Tāpat valsts aizsardzības mācības

ietvaros tiek iegūts zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu par

rīcību krīzes situācijās. Būtiski, lai šis temats atspoguļojas

arī citu mācību priekšmetu saturā vispārējā izglītības sistēmā un

pēcāk tiek attīstīts augstākajā izglītībā.

Valsts aizsardzības mācību apgūstošie jaunieši var piedalīties

brīvprātīgajās valsts aizsardzības vasaras nometnēs, kur

padziļināti praksē tiek nostiprinātas mācību gada laikā iegūtās

zināšanas un uzlabota jauniešu vispārējā fiziskā sagatavotība,

neradot traucējumus veselībai. 2024./2025. mācību gadā valsts

aizsardzības mācība būs obligātais mācību priekšmets visās

Latvijas vidējās izglītības iestādēs. Tas nozīmē, ka ik gadu to

apgūs ap 30 000 tūkstošiem skolēnu (vecumā vidēji no 15 līdz 17

gadiem).

Savukārt brīvprātīgajās vasaras nometnēs svarīgi ir iesaistīt

ne mazāk kā 2000 jauniešu ik gadu, vairojot valstī militāri

apmācītu pilsoņu skaitu. Tas ļaus papildināt ne tikai

profesionālā militārā dienesta karavīru rindas, bet arī veicinās

jauniešu interesi par dienestu Zemessardzē, rezervē vai kādā no

citiem valsts dienestiem. Pat ja nometni apmeklējušie jaunieši

neiesaistīsies aktīvajā dienestā, militārajās nometnēs tiks

apmācīti pret apdraudējumu noturīgi un kritiskā situācijā

mobilizēties spējīgi rezervisti. Krīzes gadījumā šī būs

sabiedrības aktīvākā, mobilākā, rīkoties spējīgākā daļa, kas spēs

aizstāvēt sevi un līdzcilvēkus.

Valsts aizsardzības mācība ir moderna pieeja jaunajiem

drošības vides izaicinājumiem, jo aptver daudz plašāku

mērķauditoriju nekā obligātais militārais dienests, kurā

iesaistīta tikai daļa sabiedrības, turklāt tradicionāli tikai

vīrieši. Ieviešot valsts aizsardzības mācību, strauji pieaugs

pilsoņu skaits, kas ir izglītoti par valsts aizsardzības

jautājumiem, desmit gadu laikā sasniedzot teju trešdaļu no visiem

Latvijas iedzīvotājiem.

Lai mērķtiecīgi sagatavotu nākotnes militāros komandierus un

stiprinātu Latvijas virsniecības līderību, Aizsardzības

ministrija savā pakļautībā dibinās profesionālās vidējās

izglītības iestādi, kur vispārizglītojošo priekšmetu mācības tiks

apvienotas ar tādu prasmju un vērtību apguvi, kas attīstīta

skolēnus kā intelektuālas personības ar izteiktām līdera dotībām,

augstu atbildības sajūtu, pilnveidojot nepieciešamās spējas

izturēt paaugstinātu fizisko un psiholoģisko slodzi.

Profesionālās vidējās izglītībās pakāpes vispārizglītojošā mācību

programma būs orientēta uz eksaktajiem mācību priekšmetiem -

matemātiku, fiziku, ķīmiju un tehnoloģijām, lai spētu apgūt un

lietot moderno kaujas tehniku. NATO kolektīvā aizsardzība

Lai gan reģionāli Latvija saskaras ar militāru pārspēku, NATO

ietvaros Latvija ir daļa no militāri spēcīgākās alianses pasaules

vēsturē, kas stiprina atturēšanas un aizsardzības politiku. Tādēļ

NATO kā kolektīvās aizsardzības organizācijai ir liela nozīme gan

Latvijas drošības, gan miera nodrošināšanā Eiropā.

3.3. NATO kolektīvā aizsardzība

3.3.1. Reģionālā klātbūtne

Sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā ir tiešākais apliecinājums

sabiedroto valstu gatavībai atbalstīt Latviju. Tas ir

nepārprotams atturēšanas signāls potenciālajam agresoram.

Sabiedroto klātbūtnei ir stratēģiska nozīme, un arī turpmāk

jādara viss iespējamais, lai NATO valstu bruņoto spēku vienības

Latvijā paliktu pastāvīgi. Sabiedroto vienībām ir jāatbalsta NBS

aizsardzības operācijās, tādēļ tās tiek integrētas vienotā NBS

komandvadībā un nodrošinātas ar uzdevumam atbilstošām spējām.

Sabiedroto klātbūtne var tikt īstenota arī ārpus NATO

aizsardzības mehānismiem, pamatojoties uz divpusēju vai

daudzpusēju vienošanos ar Latviju.

Ir jāstiprina Latvijā izvietotā paplašinātā sabiedroto spēku

kaujas grupa, lai pilnveidotu šīs vienības spēju atbalstīt

Latvijas aizsardzību un celtu tās atturošo efektu. Īpaši būtiski

ir pastiprināt sabiedroto klātbūtni ar tālās darbības spējām, kā

uguns atbalsts, pretgaisa aizsardzība un krasta un ostu

aizsardzība. Latvijā esošās sabiedroto vienības ir svarīgākais

klātbūtnes elements. Savukārt atturēšanai nozīmīgas ir arī:

• regulāras starptautiskās militārās mācības Latvijā;

• Latvijā esošie NATO komandvadības elementi, īpaši

Daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi";

• bruņutehnikas un militāro materiāltehnisko krājumu

izvietošana Latvijā.

3.3.2. NATO ticamība

NATO atturēšana balstās uz principu, ka pret uzbrukumu vienai

NATO valstij tiks atbildēts kā pret uzbrukumu visām NATO valstīm.

NATO ticamības būtiskākie elementi ir:

• gatavība politiski un militāri sniegt atbalstu pret

uzbrukumu;

• militāru spēku klātbūtne apdraudētākajās dalībvalstīs;

• spēja nodrošināt papildspēku nosūtīšanu;

• dalībvalstu spēju attīstība, investējot vismaz 2% no IKP

aizsardzībai;

• nepārprotama kodol-atturēšanas politika.

Latvijai ir pastāvīgi jāpilnveido šie elementi, lai NATO

militārais pārākums arī turpmāk nodrošinātu mieru un stabilitāti

Latvijai un mūsu sabiedrotajām valstīm.

NATO kolektīvai aizsardzībai ir jāspēj novērst draudus 360

grādu rādiusā, lai garantētu visu dalībvalstu drošību un

suverenitāti.

3.3.3. Gatavība reaģēt

Spēku klātbūtne automātiski nenozīmē šo spēku gatavību reaģēt.

NATO ir jāspēj militāri reaģēt tik ātri, lai uzbrucējs nevarētu

sasniegt fait accompli jeb neatgūstamus ieguvumus.

Militārā saspīlējuma gadījumā NATO ir jāspēj preventīvi

pastiprināt dalībvalstu aizsardzību, lai deeskalētu situāciju.

Mūsdienu karadarbības tempi ir ievērojami palielinājušies, kas

apgrūtina agro brīdināšanu, tādēļ NATO ir jāspēj reaģēt arī

īslaicīga brīdinājuma vai negaidīt uzbrukuma gadījumā. Gatavībai

pietiekami ātri reaģēt ir šādi pamatelementi:

• preventīva sabiedroto spēku klātbūtne apdraudētajās

dalībvalstīs;

• pieejamas, pietiekami jaudīgas, nodrošinātas un ātri

izvēršamas vienības;

• sagatavoti operacionālie aizsardzības plāni papildspēku

nosūtīšanai;

• efektīva politiskā un militārā vadība;

• ātra militārā mobilitāte.

Latvijai ir jāstiprina visi šie elementi. Latvijā izveidotais

daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi" ir

jāizmanto, lai pilnveidotu NATO spēku spēju ātri un koordinēti

reaģēt uz krīzes scenārijiem.

3.4. Starptautiskā sadarbība

3.4.1. ASV kā stratēģiskais

partneris

Latvijas galvenais stratēģiskais sabiedrotais ir ASV, ar kuru

ilggadēju atbalstu jau kopš neatkarības atjaunošanas ir

ievērojami stiprināta Latvijas aizsardzība. Latvija augstu

novērtē ASV sniegto atbalstu, īpaši izceļot ASV karavīru

klātbūtni Latvijā, atbalstu NBS spēju attīstībā un kopīgu mācību

organizēšanā.

Latvijai ir jāturpina padziļināta sadarbība ar ASV, strādājot

pie reģionālajiem aizsardzības plāniem, militāro spēju

stiprināšanas, kā arī pastāvīgi apmainoties ar informāciju par

drošības situāciju reģionā. Būtiska atturēšanas spējas sastāvdaļa

ir ASV militārā klātbūtne Latvijā, līdz ar to nepieciešams

strādāt, lai pastiprinātu šo klātbūtni un nodrošinātu ASV bruņu

tehnikas un militārā materiāltehnisko krājumu izvietošanu Latvijā

un Baltijas reģionā.

Latvijai ir jāturpina sadarboties ar ASV starptautiskajās

operācijās. NBS jāturpina sadarbība ar ASV Mičiganas Nacionālo

gvardi, kura jau 30 gadus ir atbalstījusi NBS attīstību.

3.4.2. Baltijas valstu sadarbība

Latvijai vēsturiski, politiski un ģeogrāfiski vistuvākās

sabiedrotās valstis ir Igaunija un Lietuva. Mērķtiecīga Baltijas

valstu sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgs faktors reģiona

drošībai, stabilitātei un apdraudējuma mazināšanai. Latvijas

interesēs ir veicināt Baltijas valstu vienotību gan esošajos

militārās sadarbības formātos, gan pārstāvēt Baltijas valstu

vienotību drošības un aizsardzības politikas jautājumos dažādos

starptautiskajos formātos un forumos. Sadarbība ir jābalsta uz

savstarpēju uzticību, saskaņotu militāro spēju attīstību, bruņoto

spēku savietojamības celšanu un koordinētas komandvadības

attīstīšanu.

3.4.3. Kanāda

Kanāda ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas

ietvarnācija un īpaši nozīmīga Latvijas sabiedrotā, nodrošinot

kaujas grupas vadību. Latvijai jāturpina stiprināt divpusējās

attiecības ar Kanādu. Kopīgi jāturpina kaujas grupas attīstība,

tai skaitā - meklējot risinājumus nodrošināšanā ar kaujas

atbalsta spējām. Lai veicinātu dziļāku sadarbību ar Kanādu,

svarīgi vērtēt NBS dalību kopā ar Kanādu starptautiskajās

operācijās, kā arī civilās sadarbības veidošana.

3.4.4. Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste ir viena no svarīgākajām Latvijas

sabiedrotajām Eiropā, kas konsekventi ir iestājusies par NATO

kolektīvās aizsardzības stiprināšanu un kuras izpratne par

drošības izaicinājumiem reģionā atbilst Latvijas redzējumam.

Latvijai jāturpina sadarbība ar Apvienoto Karalisti aizsardzības

jomā neatkarīgi no tā, kā mainīsies Apvienotās Karalistes

attiecības ar Eiropas Savienību. Latvijai jāturpina piedalīties

dažādos Apvienotās Karalistes uzturētajos militārās sadarbības

formātos, īpaši - Apvienoto reaģēšanas spēku ietvarā.

3.4.5. Polija

Polija ir viena no militāri spēcīgākajām NATO valstīm Baltijas

reģionā un Eiropā. Polijas izpratne par Eiropas ģeopolitisko

situāciju un ģeogrāfiskais tuvums padara to par Latvijas

stratēģisko partneri aizsardzības politikas jomā Baltijas jūras

reģionā. Tādējādi ir jāturpina ciešāka divpusējā sadarbība ar

Poliju, vienlaikus stiprinot sadarbību Baltijas jūras valstu

sadarbības formātos.

3.4.6. NATO paplašinātās klātbūtnes

kaujas grupas dalībvalstis

Latvijai ievērojumu atturēšanas un aizsardzības pienesumu

sniedz Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas

grupas dalībvalstis - Kanāda, Albānija, Čehija, Islande, Itālija,

Melnkalne, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija. Latvija ir

pateicīga par valstu sniegto ieguldījumu, tāpēc ir būtiski vēl

vairāk ar tām stiprināt divpusējās attiecības. Latvija arī

turpmāk atbalstīs šo valstu draudu novēršanu - gan dienvidu

flangā, gan Arktikā, gan Centrāleiropā.

3.4.7. Vācija

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Vācijas loma

aizsardzības un ārpolitikas jautājumos ir būtiski pieaugusi.

Latvijai ir jāveicina sadarbība ar Vāciju, lai veidotu vienotu

izpratni un risinājumus par Eiropas stratēģiskajiem un

militārajiem apdraudējumiem. Vācijai ir būtiska loma Baltijas

jūras reģiona aizsardzības un drošības stiprināšanā. Latvijas

interesēs ir politiski un militāri stipra Vācija, lai nodrošinātu

mieru un stabilitāti Eiropas kontinentā. Tādēļ jāstiprina

divpusējā sadarbība, īpaši militārās industrijas jomā un militāro

mācību organizēšanā. Jāturpina sadarbības stiprināšana arī

reģiona daudzpusējos formātos.

3.4.8. Francija

Francijai ir nozīmīga loma Eiropas drošības un aizsardzības

politikas veidošanā, sekmīgā NATO atturēšanas politikas un

Baltijas reģiona aizsardzības īstenošanā, tādēļ jāturpina meklēt

kopsaucējus Baltijas reģiona aizsardzībai un sekmīgas NATO

atturēšanas politikas īstenošanai.

3.4.9. Ziemeļvalstis

Jāpadziļina sadarbība starp Baltijas un pārējām Ziemeļvalstīm,

ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko tuvumu, kopīgo draudu izpratni un

kultūrvēsturiskās līdzības.

Latvijai ir jāizmanto Ziemeļu grupas, Ziemeļvalstu-Baltijas

valstu un citi Baltijas jūras reģiona sadarbības ietvari, lai

veicinātu politisko un militāro sadarbību, kā arī solidaritāti

reģiona valstu starpā.

3.4.10. Ukraina un Gruzija

Demonstrējot solidaritāti ar Gruziju un Ukrainu, neatzīstot to

teritoriju okupāciju, Latvija turpinās atbalstīt šo valstu

centienus sarunu ceļā atgūt okupētās teritorijas likumīgās varas

rokās. Latvija arī turpmāk stiprinās divpusējo sadarbību

aizsardzības jomā, kā arī atbalstīs Ukrainas un Gruzijas

centienus integrēties eiroatlantiskajā telpā.

3.4.11. Bruņojuma kontrole

Latvijas interesēs ir atbalstīt miermīlīgu, starptautiskajās

tiesībās balstītu starpvalstu domstarpību risināšanu. Bruņojuma

kontrole ir būtisks instruments šajā kontekstā, jo var nodrošināt

militāro spēju caurskatāmību un tādējādi veicināt stabilitāti

starpvalstu attiecībās.

Pēdējo desmit gadu laikā bruņojuma kontroles mehānismi arvien

mazāk spēj nodrošināt militāro pārskatāmību un paredzamību, jo

netiek pilnvērtīgi ievērotas, kā arī tiek pārkāptas spēkā esošās

vienošanās. Latvijai jāveicina sabiedroto valstu izpratne, ka

bruņojuma kontrole var funkcionēt un stiprināt drošību tikai tad,

ja visas puses ievēro savas saistības.

Latvijai kopā ar sabiedrotajiem jābūt gatavai ar militāriem

līdzekļiem garantēt savu suverenitāti, gadījumā ja kāda no

bruņojuma kontrolē iesaistītajām valstīm savas saistības pārkāpj.

Tādējādi šā brīža drošības situācijā bruņojuma kontrole var būt

tikai papildinošs kopējās Latvijas aizsardzības un atturēšanas

politikas elements.

Bruņojuma kontroles kontekstā nozīmīgas organizācijas ir

Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Drošības un sadarbības

organizācija, kuru ietvaros jācenšas īstenot uzticību un drošību

veicinošu bruņojuma kontroli.

3.4.12. NBS dalība starptautiskās

operācijās un spēku struktūrās

Latvija turpinās sniegt ieguldījumu starptautiskajās

operācijās un spēku struktūrās, lai stiprinātu Eiropas apkārtējo

reģionu drošību un starptautisko drošības organizāciju

rīcībspēju. Dalība operācijās un ātrās reaģēšanas vienībās

pilnveido NBS pieredzi un profesionalitāti, paaugstina NBS

vienību kaujas gatavību un uzlabo militāro savietojamību ar

sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem. Lai uzturētu Latvijas

kapacitāti iesaistīties starptautiskās drošības stiprināšanā, NBS

jāattīsta spējas nosūtīt vienu bataljona lieluma vienību uz

vismaz divām rotācijām uz kādu no miera uzturēšanas

operācijām.

Dalības apjoms operācijās tiks izvērtēts atbilstoši Latvijas

aizsardzības operacionālajām vajadzībām.

3.5. Eiropas Savienība

Latvijas izpratnē ES Kopējā drošības un aizsardzības politikai

ir pilnībā jāpaliek dalībvalstu atbildībā esošai jomai, kur

lēmumi tiek pieņemti vienbalsīgi. Latvijas interesēs ir turpināt

iesaistīties ES Kopējā drošības un aizsardzības politikā, un arī

turpmāk sniegt ieguldījumu ES militārajās misijās un operācijās

reģionos, kuru drošības situācija tieši ietekmē arī ES

dalībvalstu drošību. Lai nodrošinātu mieru un stabilitāti ES

kaimiņu reģionos, ir nepieciešams reģionāli līdzsvarots un

efektīvs atbalsts partnervalstu, t.sk. Austrumu partnerības,

bruņotajiem spēkiem, kas būs iespējams, izmantojot Eiropas Miera

instrumentu.

Latvija atbalsta ES aizsardzības iniciatīvas kā Pastāvīgā

strukturētā sadarbība un Eiropas aizsardzības fonds, lai

stiprinātu ES valstu drošību. Īpaši nozīmīgi ir attīstīt militāro

mobilitāti Eiropā, un veicināt ES aizsardzības industrijas

konkurētspēju un savstarpējo sadarbību, ar mērķi panākt

vienlīdzīgu un taisnīgu aizsardzības industrijas attīstības

veicināšanu visā ES.

Kolektīvo aizsardzību Latvija nodrošina tikai caur NATO, tomēr

aizsardzības sadarbība ES ietvaros var papildināt NATO centienus,

bet nedrīkst ar tiem pārklāties. Organizācijām jāsadarbojas

krīzes vadībā, aizsardzībā pret nemilitāro apdraudējumu,

dezinformācijas novēršanā un kopīgā stratēģiskās komunikācijas

veidošanā.

Latvija arī turpmāk uzsvērs sadarbības nozīmi ar tām trešajām

valstīm, kas ir NATO, bet nav ES dalībvalstis un aicinās šīs

valstis iesaistīt ES aizsardzības iniciatīvās.

3.6. Valsts aizsardzības resursi

3.6.1. Budžets

Valsts aizsardzības spēju attīstības priekšnoteikums ir

atbilstoša aizsardzības budžeta nodrošināšana. Spēja ieguldīt

aizsardzībā liecina ne tikai par starptautisko saistību izpildi,

bet galvenokārt demonstrē valsts gribu uzņemties atbildību par

savas valsts aizsardzību.

Saskaņā ar NATO Velsas samitā 2014. gada septembrī panākto

vienošanos sasniegt aizsardzības izdevumu līmeni, kas nav mazāks

par 2% no iekšzemes kopprodukta, un turpmāk nepieļaut

aizsardzības izdevumu lejupslīdi, Latvija ar Valsts aizsardzības

finansēšanas likumu ir apstiprinājusi aizsardzības izdevumu

apmēru - ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta.

Atbilstoši NATO definīcijai šie resursi var tikt izmantoti

vienīgi aizsardzības vajadzībām. Finansējums, kas tiek novirzīts

ar valsts aizsardzību nesaistītiem projektiem, netiek uzskatīts

par aizsardzības finansējumu.

Koncepcijas darbības laikā Latvijai jāturas pie sabalansētas

aizsardzības izdevumu struktūras, attiecīgi atvēlot mazāk nekā

50% personāla un administratīvajiem izdevumiem, 30% - uzturēšanas

izdevumiem un vismaz 20% - investīcijām.

3.6.2. Personāls

Ir jāturpina palielināt NBS skaitlisko sastāvu, vienlaikus

reāli apzinoties Latvijas ierobežoto darba tirgu. Palielinot

aizsardzībai pieejamo karavīru skaitu, Latvija būtiski palielina

uzbrukuma izmaksas potenciālajam agresoram.

Lai aizpildītu NBS vienību karavīru sastāvu un nodrošinātu

spēju attīstībai nepieciešamo personālu, šīs koncepcijas darbības

laikā ir jāsasniedz 8000 liels profesionālā dienesta karavīru

skaits. Turpmāko gadu laikā turpināsies jaunu spēju un ekipējuma

apguve bruņotajos spēkos, tādēļ profesionālā dienesta karavīri,

kas ir izglītoti, trenēti, augsti motivēti un savas jomas

eksperti, veidos NBS kodolu.

Izšķirīga loma Latvijas valsts teritoriālajā aizsardzībā ir

Zemessardzei. Līdz 2024. gadam Zemessardzes skaitam jāsasniedz

10000 zemessargi, bet līdz 2027. gadam - 12 000 zemessargi.

Jāturpina piesaistīt jaunus zemessargus, lai valsts

aizsardzībā iekļautos jaunā paaudze, kas ir apņēmības pilna apgūt

militāro pamatapmācību un veidot zemessarga militāro karjeru, to

apvienojot ar civilo dzīvi. Jāturpina aktīvi sadarboties ar darba

devējiem, lai tie atbalstītu zemessargu vēlmes piedalīties

militārajās mācībās, pildīt dienesta uzdevumus un apgūt

vajadzīgās specialitātes.

Lai nodrošinātu dažādu profesiju zemessargu piesaisti, tai

skaitā atbalsta speciālistus, Zemessardzei ir jāstrādā pie

modulārās apmācības un tālmācības, radot zemessargiem iespējas

pakāpeniski un pastāvīgi papildināt zināšanas un celt

kvalifikāciju, elastīgi piemērojot apmācību grafiku katra

iespējām un brīvajam laikam.

Sabiedrībā jāpopularizē brīvprātīga iesaiste savas valsts

aizsardzībā, lai šāda pilsoniskā rīcība būtu plaši izplatīta un

cienījama. Būtisks priekšnoteikums ir lauzt līdzšinējo

sabiedrības pasīvo attieksmi pret Zemessardzi. Tādēļ politiķiem

un sabiedrības līderiem ar personīgo piemēru daudz aktīvāk ir

jāiesaistās Zemessardzē, kā arī publiskajās kampaņās, uzsverot,

ka dienests Zemessardzē ir goda lieta, kam jākļūst par

sabiedrības ikdienas pašsaprotamu sastāvdaļu.

Tāpat jāturpina palielināt apmācīto rezerves karavīru skaitu,

kas sastāv no profesionālā dienesta atvaļinātajiem karavīriem,

neaktīvajiem zemessargiem un tiem, kas apguvuši Jaunsardzes 4.

līmeņa apmācības programmu un valsts aizsardzības mācības

nometnes apmācību un devuši rezerves karavīra zvērestu, kā arī

pabeiguši brīvprātīgo rezerves karavīru militāro apmācību.

Balstoties uz šīm iespējām, apmācīto un iesaucamo rezerves

karavīru skaitam valsts aizsardzības koncepcijas darbības periodā

jāsasniedz 6000.

Vienlaikus būtiski ir ieviest pilnvērtīgu rezerves karavīru

apmācības sistēmu, kur par rezerves karavīru efektīvu iesaisti un

operacionālo gatavību primāri atbild vienības, tādējādi

izveidojot divpakāpju personāla rezervju sadalījumu: aktīvā

rezerve (vienību atbildība) un pastāvīgā rezerve (centralizēta

vadība un pārraudzība). Pilnas mobilizācijas gadījumā Jaunsardzes

centram ir uzdevums veikt rezervistu apmācību.

Kopējās sistēmas ilgtspējas un efektivitātes noturēšanā

būtiska loma ir aizsardzības nozarē strādājošajiem civilajiem

darbiniekiem. Lai arī sistēmiski tiek nodalītas militārās

funkcijas no civilajām, aizsardzības nozares civilajiem

darbiniekiem, kas pilda nozarei svarīgas funkcijas, ir jābūt

vismaz minimālajām militārajām zināšanām.

Lai valsts un sabiedrība varētu funkcionēt arī apdraudējuma un

uzbrukuma gadījumā, ir jādefinē svarīgākās specialitātes arī

ārpus aizsardzības resora. Šiem speciālistiem darbs jāturpina arī

krīzes un kara laikā.

3.6.3. Piegādes drošība

Jāturpina darbs pie NBS kaujas spējām nepieciešamo

materiāltehnisko līdzekļu piegādes drošības nostiprināšanas, kam

ir izšķirīga nozīme krīzes laikā, kad nepārtraukta, uzticama,

droša un savlaicīga preču un pakalpojumu piegāde ir vitāli

svarīga valsts aizsardzībai.

3.6.4. Nozaru materiāltehnisko

līdzekļu rezerves

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvarā katra

resora noturība un funkcionēšanas kontinuitāte ir skatāma caur

valsts aizsardzības prizmu. Krīzes situācijās izšķirīga nozīme ir

kritisko materiāltehnisko līdzekļu pieejamībai krīzes sākumposmā,

lai nodrošinātu kritiskos pakalpojumus un spējas pārvarēt valsts

apdraudējumu. Katram resoram ir jādefinē nozaru apdraudējuma

pārvarēšanas plāna īstenošanai nepieciešamās preces un

pakalpojumi, veidojot materiālās rezerves vai arī nodrošinot to

piegādes drošību, attīstot atbilstošas industriālās spējas

Latvijā. Nepieciešams pilnveidot nozaru produktu atbilstības

novērtēšanas sistēmu, paātrinot jaunu produktu sertifikācijas un

atzīšanas procedūras krīzes laikā.

Lai nodrošinātu valsts un sabiedrības apgādi ar pārtiku un

pirmās nepieciešamības precēm krīzes un kara laikā, sadarbībā ar

privāto sektoru attīstīt tādus loģistikas risinājumus, kā

rezultātā valstī būtu spēja pārvaldīt, piegādāt un, ja

nepieciešams, uzglabāt Latvijā ražotas pārtikas un rūpniecības

preces kā miera, tā krīzes un kara laikā.

3.6.5. Industrija

Jāturpina nacionālās aizsardzības un drošības industrijas

attīstības atbalsta politikas un pasākumu īstenošana, kā arī

cieša sadarbība ar nacionālo industriju. Primārie mērķi ir sekmēt

NBS uzdevumu izpildei paredzēto materiāltehnisko līdzekļu piegāžu

drošību, atbalstīt materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanai

nepieciešamo zināšanu ieguvi, kā arī paplašināt NBS vajadzībām

atbilstošo mobilizācijas resursu bāzi nacionālās tautsaimniecības

ietvaros.

Mērķtiecīgu un efektīvu industrijas attīstības atbalstu

nodrošina nacionālo atbalsta prioritāšu noteikšana. Tā tiek

veikta, balstoties uz pastāvīgu nacionālās tautsaimniecības

potenciāla un NBS spēju attīstības prioritāšu analīzi.

Nacionālā prioritāte šobrīd ir bezpilota sistēmu attīstība,

bruņojums, NBS atbalsta un kaujas tehnikas uzturēšana, karavīru

individuālā ekipējuma sistēmas un to sastāvdaļas, kiberdrošība,

kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

3.6.6. Stratēģiskā partnerība

Atbilstoši nacionālajām prioritātēm, lai veicinātu mērķtiecīgu

un koordinētu mobilizācijas resursu bāzes paplašināšanu, kā arī

Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamo

materiāltehnisko līdzekļu un pakalpojumu piegāžu drošību,

aizsardzības nozares un industrijas sadarbība tiek organizēta,

balstoties uz stratēģiskās partnerības konceptu.

Stratēģiskās partnerības izveides prioritārās jomas ir NBS

kaujas tehnikas uzturēšana, munīcijas ražošana un drošu

komunikācijas tehnoloģiju attīstība Latvijā, lai nodrošinātu

piegāžu drošību krīzes un kara apstākļos.

Šī koncepta ieviešanas priekšnosacījumi balstās uz industrijas

līdzšinējās darbības rādītājiem sadarbībā ar aizsardzības nozari,

nepieciešamajām zināšanām, tehniskajām spējām un investīciju

pieejamību, kā arī atbilst likumā noteiktajām prasībām

komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm.

Attīstot stratēģiskās partnerības konceptu, vienlaikus tiek

ņemti vērā tādi principi kā sadarbības projektu pakāpeniskums,

iesaiste NBS rezerves, mobilizācijas un visaptverošas valsts

aizsardzības sistēmā, iesaiste Zemessardzē, peļņas īpatsvara

ierobežojumi, neierobežotas audita iespējas, kā arī apņemšanās

investēt turpmākajā attīstībā.

3.6.7. Pētniecība un inovācijas

Inovācijas ir būtiska nacionālās industrijas attīstības un

konkurētspējas sastāvdaļa. Efektīvi pārņemot un ieviešot

inovatīvās tehnoloģijas, iespējams ievērojami kāpināt NBS

veiktspēju valsts aizsardzībai pieejamās, ierobežotās resursu

bāzes ietvaros.

Latvijai ir jāstiprina aizsardzības nozares inovāciju vide,

ieviešot un īstenojot atbilstošus nacionālā līmeņa inovāciju

atbalsta mehānismus, veicinot nacionālās zinātnes un pētniecības

integrāciju ES un NATO pētniecības struktūrās. Vienlaikus ir

jāņem vērā arī iespējamie finanšu riski, kas var rasties

pētnieciskajā procesā un izstrādāto tehnoloģiju ieviešanā.

Inovāciju vidē balstītie atbalsta pasākumi tiek īstenoti gan

noteiktajās nacionālo prioritāšu jomās, gan jauno, revolucionāro

tehnoloģiju jomās, kur vērojams nacionālā zinātniski pētnieciskā

kapitāla zināšanu uzkrājums.

3.6.8. Mobilizācijas resursi

Atbilstoši mobilizācijas likumā noteiktajiem gatavības

pārbaudes principiem, NBS katru gadu ir jāaktualizē Mobilizācijas

plāns, identificējot iztrūkstošās spēju vajadzības un resursus,

kurus mobilizācijas gadījumā, lai pildītu NBS uzdevumus, jāpārņem

no civilā sektora. Tāpat NBS un sabiedroto vajadzībām kara laikā

nepieciešams pārņemt teritorijas un īpašumus, lai nodrošinātu

vienību apmācību, spēku integrāciju, uzturēšanu un manevru

veikšanu. Būtiski ir savlaicīgi identificēt trūkstošos resursus

un izsniegt mobilizācijas pieprasījumus.

Lai noteiktu Nacionālo bruņoto spēku gatavību mobilizācijai,

nepieciešams organizēt mobilizācijas gatavības pārbaudes bez

mobilizācijas izsludināšanas, savukārt, lai sagatavotos

mobilizācijai un apmācītu mobilizācijas īstenošanā iesaistīto

personālu, plānot un organizēt mobilizācijas mācības, iesaistot

komersantus, kuriem ir izsniegti mobilizācijas pieprasījumi.

Krīzes laikā NBS un sabiedroto spēkiem tautsaimniecība

nodrošina atbalstu - apgādi ar energoresursiem, ārstniecības

pakalpojumiem, civilajiem sakariem, ēdināšanu un citiem

pakalpojumiem, kas nepieciešami valsts aizsardzības īstenošanai.

Nepieciešams regulāri vingrināties un testēt gatavību

tautsaimniecības mobilizācijai, nodrošinot komersantu apmācību un

sagatavošanu noteikto uzdevumu izpildei, kā arī plānojot atliktās

piegādes.