10. pants

1Pieaicinātā persona - Dr. oec. Edgars

2Voļskis - norāda, ka apstrīdētā norma ilgtermiņā būtiski

3neietekmēs nedz valsts speciālo budžetu, nedz personas nākotnes

4pensijas apmēru un tās atvietojuma līmeni.

5Vērtējot pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti un ilgtspēju,

6ir jāņem vērā gan makroekonomiskie, gan arī mikroekonomiskie

7faktori. Proti, no makroekonomikas viedokļa ir jāvērtē tas, kā

8iemaksas valsts pensiju speciālajā budžetā veidos uzkrāto

9pārpalikumu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Savukārt, no

10mikroekonomikas viedokļa ir jāanalizē tas, kāds būs sagaidāmais

11ienākumu atvietojuma līmenis. Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto

12normu, ir apsvēris galvenokārt valsts speciālā budžeta un valsts

13konsolidētā budžeta prognozes makroekonomiskā perspektīvā, kā arī

14ir vērtējis saistītos fiskālās stabilitātes apsvērumus līdz 2028.

15gada beigām. Taču netika izvērtēts, kā apstrīdētā norma ietekmēs

16personas iepriekšējo ienākumu atvietojuma līmeni.

17Apstrīdētā norma neietekmē pensiju sistēmas finansiālo

18stabilitāti un ilgtspēju, jo valsts pensiju speciālajā budžetā

19uzkrātais pārpalikums tiks saglabāts vismaz līdz 2050. gadam.

20Savukārt tās ietekme uz atvietojuma līmeni varētu būt negatīva.

21Proti, viena procentpunkta pārdale starp shēmām uz četriem gadiem

22personai ar 40 gadu darba stāžu atvietojuma līmeni vidēji

23samazinās par 0,13 procentiem. Tomēr pensijas apmērs var arī

24palielināties, ja pensiju otrā līmeņa ienesīgums ir zemāks par

25apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.

26Vērtējot pensiju sistēmas ilgtspēju no mikroekonomikas un

27makroekonomikas viedokļa un apzinoties nākotnes demogrāfiskos un

28sociālekonomiskos riskus, secināms, ka kopējās iemaksu likmes

29pensiju apdrošināšanai - 20 procentu - pieļaujamais sadalījums

30starp pensiju pirmo un otro līmeni ir šāds: 16 līdz 14 procenti

31veido vecuma pensijas kapitālu un četri līdz seši procenti -

32fondētās pensijas kapitālu. Ja procentuālais sadalījums būs šāds,

33tad pensijas atvietojuma līmenis būs no 50 līdz 70 procentiem

34katram pensiju sistēmas dalībniekam ar 40 līdz 45 gadu darba

35stāžu. Ja procentuālais sadalījums būs citāds, tad jau pēc

36pieciem gadiem vairs nepietiks līdzekļu pensiju izmaksām vai arī

37valsts būs uzņēmusies pārāk lielas saistības pret nākotnes vecuma

38pensijas saņēmējiem. Nosakot iemaksu likmi, ir svarīgi nodrošināt

39līdzsvaru starp pensiju pirmo un otro līmeni.

40Secinājumu

41daļa