9. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Finanšu nozares asociācija" (turpmāk - Finanšu

asociācija) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

109. pantam, ja tās ietekme uz nākotnes pensijas apmēru ir

būtiski negatīva un nav efektīva mehānisma, kas šo ietekmi

kompensētu.

Apstrīdētā norma var radīt neatgriezenisku uzkrātā pensiju

kapitāla samazinājumu, jo pastāv liela varbūtība, ka valsts

vecuma pensijas kapitāla pieaugums būs zemāks nekā fondētās

pensijas kapitāla pieaugums, īpaši tad, ja tas tiks ieguldīts

personu vecumam atbilstošos, tostarp augstāka riska, fondos. Līdz

ar to pastāv risks, ka nākotnes pensijas apmērs var samazināties.

Kapitāla pieauguma risks koncentrējas pensiju pirmajā līmenī,

tādēļ pensijas apmērs lielākā mērā ir atkarīgs no vecuma pensijas

kapitāla aktualizācijas. Savukārt aktualizāciju ietekmē

demogrāfiskā situācija, ekonomikas attīstība, algu pieaugums un

budžeta iespējas, un šo faktoru pasliktināšanās var novest pie

pensiju apmēra samazināšanās.

Samazinot iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī, iespējams, var

mazināt tirgus svārstību negatīvo ietekmi uz uzkrāto kapitālu

īstermiņā, bet tas nozīmē finanšu tirgus svārstību riska

aizstāšanu ar risku, kas saistīts ar valsts demogrāfisko

situāciju, makroekonomikas attīstību un fiskālo politiku. Katram

pensiju līmenim raksturīgos riskus nav iespējams pilnībā

izslēgt.

Jebkura iemaksu likme pensiju otrajā līmenī veido fondētā

pensiju kapitāla uzkrājumu. Turklāt tieši šā līmeņa iemaksu likme

būtiski ietekmē pensiju sistēmu ilgtermiņā, tādēļ lielāka likme

veicina pensiju apmēra adekvātumu nākotnē. Optimāla iemaksu likme

pensiju otrajā līmenī ir 10 procenti. Tieši šāda iemaksu likme

spētu nodrošināt to, ka nākotnē pensiju pirmais un otrais līmenis

kopā veidotu vismaz 50 procentus no dalībnieka iepriekšējiem

ienākumiem.

Ir svarīgi izveidot tādu ilgtermiņa pensiju sistēmas

attīstības modeli, kurā būtu ņemta vērā demogrāfiskā situācija.

Pašreizējā pieeja nav ilgtspējīga, jo lēmumi tiek pieņemti,

vadoties vienīgi no attiecīgā brīža demogrāfiskās situācijas,

valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta

vajadzībām.