9. pants

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Finanšu nozares asociācija" (turpmāk - Finanšu

3asociācija) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

4109. pantam, ja tās ietekme uz nākotnes pensijas apmēru ir

5būtiski negatīva un nav efektīva mehānisma, kas šo ietekmi

6kompensētu.

7Apstrīdētā norma var radīt neatgriezenisku uzkrātā pensiju

8kapitāla samazinājumu, jo pastāv liela varbūtība, ka valsts

9vecuma pensijas kapitāla pieaugums būs zemāks nekā fondētās

10pensijas kapitāla pieaugums, īpaši tad, ja tas tiks ieguldīts

11personu vecumam atbilstošos, tostarp augstāka riska, fondos. Līdz

12ar to pastāv risks, ka nākotnes pensijas apmērs var samazināties.

13Kapitāla pieauguma risks koncentrējas pensiju pirmajā līmenī,

14tādēļ pensijas apmērs lielākā mērā ir atkarīgs no vecuma pensijas

15kapitāla aktualizācijas. Savukārt aktualizāciju ietekmē

16demogrāfiskā situācija, ekonomikas attīstība, algu pieaugums un

17budžeta iespējas, un šo faktoru pasliktināšanās var novest pie

18pensiju apmēra samazināšanās.

19Samazinot iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī, iespējams, var

20mazināt tirgus svārstību negatīvo ietekmi uz uzkrāto kapitālu

21īstermiņā, bet tas nozīmē finanšu tirgus svārstību riska

22aizstāšanu ar risku, kas saistīts ar valsts demogrāfisko

23situāciju, makroekonomikas attīstību un fiskālo politiku. Katram

24pensiju līmenim raksturīgos riskus nav iespējams pilnībā

25izslēgt.

26Jebkura iemaksu likme pensiju otrajā līmenī veido fondētā

27pensiju kapitāla uzkrājumu. Turklāt tieši šā līmeņa iemaksu likme

28būtiski ietekmē pensiju sistēmu ilgtermiņā, tādēļ lielāka likme

29veicina pensiju apmēra adekvātumu nākotnē. Optimāla iemaksu likme

30pensiju otrajā līmenī ir 10 procenti. Tieši šāda iemaksu likme

31spētu nodrošināt to, ka nākotnē pensiju pirmais un otrais līmenis

32kopā veidotu vismaz 50 procentus no dalībnieka iepriekšējiem

33ienākumiem.

34Ir svarīgi izveidot tādu ilgtermiņa pensiju sistēmas

35attīstības modeli, kurā būtu ņemta vērā demogrāfiskā situācija.

36Pašreizējā pieeja nav ilgtspējīga, jo lēmumi tiek pieņemti,

37vadoties vienīgi no attiecīgā brīža demogrāfiskās situācijas,

38valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta

39vajadzībām.