17. pants

1Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

21. un 109. pantam, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ir ievērots

3tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

4Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma pārkāpj

5tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo personām ir

6radusies tiesiskā paļāvība uz to, ka iemaksas fondēto pensiju

7shēmā tiks veiktas Fondēto pensiju likuma 4. panta otrajā daļā

8noteiktajā sešu procentu apmērā no iemaksu objekta. Turklāt,

9samazinot iemaksu likmi, neesot nedz noteikts saprātīgs pārejas

10periods, nedz arī personām piešķirta kāda kompensācija. Savukārt

11Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma neskar tiesiskās paļāvības

12aizsardzības principu, jo neparedz vispārēju valsts politikas

13maiņu attiecībā uz fondēto pensiju shēmas darbību. Tāpat,

14pieņemot apstrīdēto nomu, likumdevējam nebija jānosaka pārejas

15periods, jo apstrīdētā norma personai nerada jaunus

16pienākums.

1717.1. Lai konstatētu, vai apstrīdētā norma skar

18tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jāpārbauda, vai

19personām bija radusies tiesiskā paļāvība uz konkrētu tiesību

20saglabāšanu vai īstenošanu. Personām tiesiskā paļāvība ir

21radusies, ja to paļaušanās uz tiesību normām bija likumīga,

22pamatota un saprātīga un tiesiskais regulējums pēc savas būtības

23bija pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties

24(sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra sprieduma

25lietā Nr. 2010-21-01 19. un 20. punktu).

26Kopš 2009. gada 1. maija Fondēto pensiju likuma 4. panta otrā

27daļa noteic, ka iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir seši

28procenti no konkrētā iemaksu objekta. Šīs likmes spēkā stāšanās

29vairākkārt tika atlikta, kā arī dažādos laika periodos tika

30noteiktas atšķirīga apmēra likmes līdz 2016. gada 1. janvārim,

31kad noteiktā likme stājās spēkā. No šā brīža līdz 2024. gada 31.

32decembrim likme fondēto pensiju shēmā bija nemainīga - seši

33procenti no iemaksu objekta. Savukārt apstrīdētā norma samazina

34noteikto iemaksu likmi par vienu procentu. Šā iemesla dēļ

35personām samazinās fondētās pensijas kapitāls, jo par vienu

36procentpunktu samazinās tajā veiktās iemaksas.

37Tādējādi apstrīdētā norma skar tiesiskās paļāvības

38aizsardzības principu un personām varēja rasties tiesiskā

39paļāvība uz to, ka tās varēs arī turpmāk uzkrāt fondēto pensiju

40kapitālu sešu procentu apmērā.

4117.2. Satversmes tiesa atzinusi, ka likumdevējs ir

42tiesīgs grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu sociālo tiesību

43jomā, ievērojot tiesiskās paļāvības aizsardzības principu (sk.

44Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra sprieduma lietā Nr.

452010-21-01 13.4. punktu). Vienlaikus minētais princips ietver

46arī to, ka personas reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas

47tiesiskā veidā. Proti, tas nerada pamatu uzskatīt, ka reiz

48noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies, bet gan pieļauj un

49noteiktos apstākļos pat prasa pastāvošā tiesiskā regulējuma

50grozīšanu. Pretējā gadījumā valsts nevarētu pienācīgi reaģēt uz

51mainīgajiem dzīves apstākļiem (sk., piemēram, Satversmes

52tiesas 2024. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-09-0106

5322.2.2. punktu).

54Likumdevējs ne vien izstrādā pensiju otrā līmeņa tiesisko

55regulējumu, bet arī lemj par apstākļiem, kādos būtu izdarāmas

56izmaiņas pensiju sistēmā. Pensiju otrā līmeņa raksturs un

57principi norāda uz iespēju iemaksas šajā līmenī grozīt, bet tikai

58saglabājot tā izveidošanas mērķi - veidot pensijas kapitāla

59uzkrājumu. Iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī likumdevējs ir

60tiesīgs grozīt, ja tam ir objektīvi iemesli, proti, tie ir

61sociāli attaisnojami, un ja tam ir pienācīgs pamatojums (sal.

62sk. Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra sprieduma lietā Nr.

632010-21-01 20.2. un 20.3. punktu).

64Pensiju otrā līmeņa darbības pamatā ir ilgtermiņa demogrāfisko

65un ekonomisko rādītāju prognozes. Jau izstrādājot fondēto pensiju

66shēmas koncepciju, tika pieļauts, ka tās darbības laikā nāksies

67koriģēt sākotnējās ekonomiskās un demogrāfiskās prognozes,

68vienlaikus mainot arī shēmas darbības nosacījumus, piemēram,

69iemaksu likmes (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra

70sprieduma lietā Nr. 2010-21-01 20.2. punktu).

71Ar apstrīdēto normu personām uz četriem gadiem tiek samazināts

72veikto iemaksu apjoms fondētās pensijas kapitālā. Attiecīgi sarūk

73arī finanšu līdzekļu apjoms, kas tiek ieguldīts finanšu

74instrumentos un citos aktīvos. Tas, kā apstrīdētā norma

75ilgtermiņā ietekmēs personas fondētās pensijas kapitālu kopumā,

76ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no personas

77izraudzītā ieguldījumu plāna un fondētās pensijas kapitāla

78līdzekļu pārvaldītāja, kā arī no tā, cik ilgi persona būs fondēto

79pensiju shēmas dalībnieks un cik liels ir tās valsts sociālās

80apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts, no kura tiek veiktas

81iemaksas pensiju otrajā līmenī. Tāpat pensiju otrā līmeņa

82ienesīgums ir tieši atkarīgs no izmaiņām ieguldījumu fondu

83tirgos. Gan Latvijas, gan arī pasaules fondu tirgus svārstības

84tiešā veidā ietekmē nākotnē sagaidāmās pensijas apmēru (sk.:

85Voļskis E. Pensiju sistēmas pilnveidošanas problēmas Latvijā.

86Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2008, 44.

87lpp.). Izmaiņas ieguldījumu fondu tirgos var būt gan

88pozitīvas, gan arī negatīvas. Tirgus svārstību risku personas var

89mazināt individuāli, vienu reizi gadā izvēloties fondētās

90pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāju un divas reizes gadā

91izvēloties ieguldījumu plānu (sk. Valsts fondēto pensiju

92likuma 11. panta sesto daļu).

93Vienlaikus ar apstrīdēto normu personām uz četriem gadiem par

94vienu procentpunktu tiek palielināta iemaksu likme pensiju

95pirmajā līmenī un attiecīgi arī iemaksas personas valsts vecuma

96pensijas kapitālā, kas tiek aktualizēts, piemērojot

97apdrošināšanas iemaksu algas indeksu. Minētais indekss atspoguļo

98kopējā sociālās apdrošināšanas iemaksu algu fonda izmaiņas

99tautsaimniecībā. To ietekmē strādājošo skaits un atalgojuma

100lielums (sk. lietas 1. sēj. 153. lp.).

101Tādējādi likumdevēja izraudzītā iemaksu likme pensiju otrajā

102līmenī nodrošina to, ka persona spēj uzkrāt kapitālu savai vecuma

103pensijai - gan valsts pensijas kapitālu, gan arī fondētās

104pensijas kapitālu. Savukārt tas, kā apstrīdētā norma ilgtermiņā

105ietekmēs nākotnes pensijas apmēru, ir atkarīgs no tā, vai līdz

106pensionēšanās brīdim pensiju otrā līmeņa ienesīgums būs lielāks

107vai mazāks par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.

108Satversmes ievadā noteikts, ka ikvienam ir jārūpējas ne tikai

109par sevi un saviem tuviniekiem, bet arī par sabiedrības kopējo

110labumu. Tas nozīmē, ka starp indivīdu un sabiedrību pastāv

111savstarpēja solidaritāte (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19.

112oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 26. punktu). Viens no

113pensiju sistēmas, it sevišķi pensiju pirmā līmeņa,

114pamatprincipiem ir solidaritāte. Solidaritātes princips nozīmē

115to, ka pensijas tiek finansētas no pašreizējo sociālās

116apdrošināšanas iemaksu veicēju iemaksām (sk. Satversmes tiesas

1172011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 16.1.

118punktu). Pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa

119uz pensiju pirmo līmeni, palielinās ieņēmumi valsts pensiju

120speciālajā budžetā, no kura tiek finansētas pašreizējo vecuma

121pensijas saņēmēju pensijas. Tādējādi ar apstrīdēto normu tiek

122nodrošināta pensijas saņēmēju sociālā aizsardzība.

123Tāpat apstrīdētā norma ir vērsta arī uz pensiju sistēmas

124ilgtspējīgu attīstību, jo veicina ne vien pašreizējo pensiju

125saņēmēju, bet arī nākamo paaudžu labklājību (sk. šā sprieduma

12616.2. punktu). Pieaicinātā persona Dr. oec. Edgars

127Voļskis skaidro, ka, saglabājoties pašreizējiem demogrāfiskajiem

128un sociālekonomiskajiem riskiem, pieļaujamā iemaksu likme pensiju

129otrajā līmenī būtu četri līdz seši procenti. Ar sešu procentu

130iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī valsts pensiju speciālajā

131budžetā uzkrātais pārpalikums var saglabāties vismaz līdz 2049.

132gadam, bet ar četru procentu likmi - līdz 2070. gadam. Savukārt,

133ja iemaksu likme pensiju otrajā līmenī ir lielāka par sešiem

134procentiem, tad pensiju pirmajā līmenī jau pēc pieciem gadiem var

135trūkt līdzekļu pensiju izmaksai esošajiem pensiju saņēmējiem. Ja

136iemaksu likme pensiju otrajā līmenī ir mazāka par četriem

137procentiem, tad valsts būs uzņēmusies pārāk lielas izmaksu

138saistības pret nākotnes vecuma pensijas saņēmējiem un var nebūt

139spējīga uzkrāt valsts pensiju speciālajā budžetā pārpalikumu no

1402049. gada līdz 2070. gadam (sk. lietas 2. sēj. 80. lp.).

141Saglabājoties minētajam iemaksu likmju sadalījumam starp pensiju

142pirmo un otro līmeni, pensiju sistēma ilgtermiņā būs stabila,

143saglabās abu šo līmeņu līdzsvaru un nodrošinās gan pašreizējo,

144gan nākotnes pensiju saņēmēju finansiālo drošību. Tādējādi

145apstrīdētā norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu arī nākotnes

146pensiju saņēmēju sociālo aizsardzību.

147Satversmes tiesa šā sprieduma 16.1. punktā jau secināja, ka

148apstrīdētā norma tika pieņemta, jo pastāvēja sociāli attaisnojami

149iemesli, kas saistīti ar sabiedrībai nozīmīgu interešu

150aizsardzību. Proti, darbaspēka nodokļu sloga mazināšana zemu un

151vidēju ienākumu saņēmējiem nolūkā veicināt konkurētspēju.

152Ieguvēji no darbaspēka nodokļu izmaiņām ir liela daļa Latvijas

153iedzīvotāju - gan strādājošie, gan pensiju saņēmēji, kuru

154ikmēneša ienākumi palielinājās. Tāpat papildu ieguvumi rodas arī

155juridiskajām personām, jo darbaspēka izmaksu samazinājums var

156palielināt to konkurētspēju un radīt labvēlīgākus investīciju

157priekšnosacījumus. Samērojot personu un sabiedrības interešu

158nozīmīgumu, atzīstams, ka apstrīdētā norma ir vērsta gan uz

159personas tiesību aizsardzību, gan visas sabiedrības labklājības

160nodrošināšanu - tā mazina ienākumu nevienlīdzību un ilgtermiņā

161vērsta uz valsts attīstību.

162Tādējādi apstrīdētā norma atbilst

163arī tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Līdz ar to tā

164atbilst Satversmes 1. un 109. pantam.

165Nolēmumu

166daļa

167Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

168Satversmes tiesa

169nosprieda:

170atzīt Valsts fondēto pensiju likuma

171pārejas noteikumu 40. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas

172Satversmes 1. un 109. pantam.

173Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

174Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

175Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

176Kucina