16. pants

1Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

21. un 109. pantam, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai likumdevējs

3ir rīkojies, ievērojot vispārējos tiesību principus. Pieteikuma

4iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma pārkāpj sociāli

5atbildīgas valsts principu. Turpretī Saeima šādam uzskatam

6nepiekrīt.

7Latvija ir sociāli atbildīga valsts, kuras mērķis ir, cik vien

8tas iespējams, novērst sociālo nevienlīdzību un nodrošināt

9sociālo taisnīgumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2006. gada 2.

10novembra sprieduma lietā Nr. 2006-07-01 18. punktu un 2020. gada

1110. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-07-03 15.2.1. punktu).

12No sociāli atbildīgas valsts principa izriet valsts pienākums

13izveidot ilgtspējīgu un sabalansētu politiku sabiedrības

14labklājības nodrošināšanai. Valstij ir jāsamēro ar savām

15ekonomiskajām iespējām ne tikai personas tiesības sociālajā jomā,

16bet arī nepieciešamība nodrošināt visas sabiedrības labklājību un

17jārada tāds tiesiskais regulējums, kas būtu vērsts uz valsts

18ilgtspējīgu attīstību (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 15.

19marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 22. punktu). Satversmes

20tiesa ir uzsvērusi, ka valstij jānodrošina pensiju sistēmas

21ilgtspēja, garantējot to, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu

22būs īstenojamas arī nākamajās paaudzēs (sk. Satversmes tiesas

232009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 22.3.

24punktu). Tādējādi Satversmes tiesa pārbaudīs, vai apstrīdētā

25norma ir vērsta uz pensiju sistēmas ilgtspēju un atbilst sociāli

26atbildīgas valsts principam.

2716.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētā

28norma ir pieņemta tikai īstermiņa problēmu risināšanai. Savukārt

29Saeima norāda, ka tā ir pieņemta, lai līdzsvarotu speciālā

30budžeta ieņēmumus ar izdevumiem un īstenotu citu personu tiesības

31uz sociālo nodrošinājumu, garantējot to, ka šīs tiesības būs

32īstenojamas arī nākotnē.

33Lai apstrīdētā norma atbilstu sociāli atbildīgas valsts

34principam, nozīme ir tam, vai likumdevēja izraudzītā risinājuma

35mērķis ir tāds, kas šim principam atbilst. Proti, tāds mērķis kā

36atsevišķu personu tiesisko interešu saskaņošana ar visas

37sabiedrības interesēm. Turklāt izraudzītais risinājums, kas

38ievieš izmaiņas normatīvajos aktos, saglabā personai iespēju

39izmantot tiesības, ko valsts tai reiz piešķīrusi, atbilstoši

40valsts finansiālajām iespējām (sal. sk. Satversmes tiesas

412010. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 22.

42punktu).

43Apstrīdētās normas pieņemšanas mērķis bija nodrošināt iespēju

44izdarīt izmaiņas darbaspēka nodokļu politikā un potenciāli

45palielināt vecuma pensiju apmēru kopumā (sk. likumprojekta Nr.

46747/Lp14 "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā"

47sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācija) 2. lpp.

48Pieejams: titania.saeima.lv). Satversmes tiesa iepriekš

49atzinusi, ka speciālā budžeta līdzsvarošana uzskatāma par pamatu

50tā ilgtspējas garantēšanai un attiecīgi paļāvībai uz to, ka arī

51nākamo paaudžu tiesības uz sociālo nodrošinājumu tiks īstenotas

52(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra sprieduma lietā

53Nr. 2010-21-01 21.2. punktu). Šajā spriedumā jau tika

54secināts, ka apstrīdētā norma pieņemta, lai sabalansētu speciālā

55budžeta ieņēmumus un izdevumus un veiktu tādas izmaiņas, kas

56vērstas uz citu personu sociālo tiesību nodrošināšanu (sk. šā

57sprieduma 13.1. punktu).

58Nolūkā uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā, bija

59nepieciešams mazināt darbaspēka nodokļu slogu. Šā iemesla dēļ

60tika ieviestas divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes triju

61likmju vietā, ieviests fiksētais neapliekamais minimums, kas tiek

62piemērots visiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa, kā arī personām,

63kurām piešķirta pensija, paaugstināts neapliekamais minimums no

64500 uz 1000 euro mēnesī (sk. likuma "Par

65iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta pirmo un piekto daļu

66un 15. panta otro daļu). Kopumā darbaspēka nodokļu izmaiņas

67palielina ienākumus aptuveni 95 procentiem strādājošo. Savukārt

6846,2 procentus no visu veidu pensiju saņēmējiem ietekmēja

69neapliekamā minimuma celšana (sk. lietas 2. sēj. 36.-38.

70lp.).

71No minētā izriet, ka darbaspēka nodokļu slogs tika samazināts

72tieši zemu un vidēju ienākumu saņēmējiem, tādā veidā ir mazināta

73arī ienākumu nevienlīdzība un veicināta valsts attīstība un

74ekonomiskā izaugsme. Turklāt likumdevējs ņēmis vērā gan personu

75pašreizējās vajadzības, gan arī nākamo paaudžu tiesības uz

76sociālo nodrošinājumu. Tādējādi apstrīdētā norma ir pieņemta

77sabiedrībai nozīmīgu interešu aizsardzībai.

7816.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās

79normas piemērošanas rezultātā personām netiks nodrošināta

80adekvāta un veiktajām iemaksām atbilstoša pensija un tādējādi

81tiek grauta pensiju sistēmas ilgtspēja. Savukārt, pēc Saeimas

82ieskata, apstrīdētā norma neatstās būtisku ietekmi uz personas

83pensiju un neskar pensiju sistēmas ilgtspēju.

84Ilgtspējīga pensiju sistēma ir tāda sistēma, kas saglabā

85stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām

86izmaiņām, vienlaikus ievērojot paaudžu solidaritāti un nodrošinot

87adekvātu valsts pensiju izmaksu arī nākotnē (sk.: Vai valsts

88politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?

89Valsts kontroles revīzijas ziņojums. Rīga: Valsts kontrole, 2017,

9025. lpp. Pieejams: lrvk.gov.lv). Pensiju sistēmas ilgtspēja

91ir cieši saistīta ar kopējo valsts ekonomisko situāciju, un to

92raksturo trīs elementi: spēja pielāgoties pārmaiņām, finansiālā

93ilgtspēja un adekvātums. Lai pensiju sistēma būtu ilgtspējīga,

94tai jāreaģē uz pārmaiņām ekonomikā un jāpielāgojas personas un

95sabiedrības mainīgajām vajadzībām (sal. sk. Satversmes tiesas

962009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 27.2. un

9731. punktu).

98Pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja ir tās spēja ilgtermiņā

99saglabāt stabilu pensiju finansējumu, nodrošinot pietiekamus

100resursus izdevumu segšanai nākotnē, neapdraudot ekonomisko

101stabilitāti un neradot pārmērīgu slogu valsts budžetam vai

102strādājošajiem (sk.: Objectives and Working Methods in the

103Area of Pensions: Applying the Open Method of Coordination. Joint

104Report of the Social Protection Committee and the Economic Policy

105Committee, 2001. Pieejams: ec.europa.eu). Valsts fondēto

106pensiju shēmas veidošanas koncepcijā (turpmāk - fondēto pensiju

107shēmas koncepcija) uzsvērts, ka, novirzot daļu naudas līdzekļu

108pensiju otrajam līmenim, pensiju pirmā līmeņa naudas līdzekļiem

109jābūt pietiekamiem, lai spētu izmaksāt pensijas esošajiem pensiju

110saņēmējiem (sk. lietas 1. sēj. 44. lp.). Pensiju sistēma

111finansiāli stabila ir tad, ja ieņēmumi valsts pensiju speciālajā

112budžetā veido uzkrāto pārpalikumu valsts uzņemto saistību

113segšanai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā (sk. lietas 1. sēj.

114152. lp. un 2. sēj. 4., 73.-75. lp.). Proti, valsts pensiju

115speciālajā budžetā katru gadu veidojas pārpalikums un vairāku

116gadu garumā šis pārpalikums uzkrājas, līdz ar to nodrošinot

117minētā budžeta ilgtspēju. Tātad, lai pārliecinātos, vai

118apstrīdētā norma ir vērsta uz finansiālās ilgtspējas

119nodrošināšanu, Satversmes tiesai jānoskaidro, kā tā ietekmē

120valsts pensiju speciālo budžetu.

121Ar apstrīdēto normu iemaksu likme tiek pārdalīta par labu

122pensiju pirmajam līmenim viena procentpunkta apmērā. Tādējādi

123palielinās ne vien valsts uzņemtās papildu saistības pret

124nākotnes vecuma pensijas saņēmējiem, bet arī valsts pensiju

125speciālajā budžetā iemaksātie līdzekļi. Labklājības ministrija

126norāda, ka laika periodā no 2025. gada līdz 2029. gadam ir

127plānots valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumu pārsvars pār

128izdevumiem, veidojot uzkrāto pārpalikumu (sk. lietas 2. sēj.

1294. lp.). Savukārt, kā skaidro pieaicinātā persona Dr.

130oec. Edgars Voļskis, apstrīdētā norma neietekmē pensiju

131sistēmas finansiālo stabilitāti un ilgtspēju, jo valsts pensiju

132speciālajā budžetā uzkrātais pārpalikums tiks saglabāts vismaz

133līdz 2050. gadam (sk. lietas 2. sēj. 74. lp.). Tādējādi,

134uz četriem gadiem pārdalot vienu procentpunktu no pensiju otrā

135līmeņa uz pirmo līmeni, palielinās valsts pensiju speciālajā

136budžetā uzkrātais pārpalikums, kuram vajadzētu nodrošināt to, ka

137valsts varēs segt savas saistības pret nākotnes vecuma pensijas

138saņēmējiem. Apstrīdētā norma neietekmē pensiju sistēmas

139finansiālo ilgtspēju.

140Adekvātums kā viens no nepieciešamajiem pensiju sistēmas

141elementiem nozīmē to, ka pensiju sistēmas ietvaros vecumdienās

142tiek garantēti pietiekami un droši finansēti ienākumi, kas

143nodrošina taisnīgumu un solidaritāti, vienlaikus neapdraudot

144valsts finanšu stabilitāti un nākamo paaudžu labklājību (sal.

145sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr.

1462009-43-01 31. punktu). Proti, pensiju sistēmas adekvātums ir

147tās spēja nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni vecumdienās.

148Tā ir spēja novērst un mazināt nabadzības risku vecumdienās,

149spēja atvietot ienākumus, kas gūti pirms pensionēšanās, un spēja

150nodrošināt to, ka pensija tiks saņemta pietiekami ilgi (sk.:

151The 2024 Pension Adequacy Report: Current and Future Income

152Adequacy in Old Age in the EU. Volume I. Luxembourg: Social

153Protection Committee, European Commission, 2024, pp.

15416-17).

155To, kā pensiju sistēma spēj atvietot ienākumus, kas gūti pirms

156pensionēšanās, raksturo tāds rādītājs kā pensijas atvietojuma

157līmenis (sk.: Dundure E. Impact of Factors on Financial

158Planning for Retirement in Latvia. Doctoral Thesis. Riga:

159University of Latvia, 2023, p. 46). Šis līmenis rāda, cik

160lielā mērā pensiju sistēma ļauj personai pēc pensionēšanās

161saglabāt savu iepriekšējo dzīves līmeni (sal. sk.: Pensions at

162a Glance 2021: OECD and G20 Indicators. Paris: OECD, 2021, p.

163138). Mērot atvietojuma līmeni, tiek izmantoti empīriskie

164dati, savukārt nākotnes attīstības tendences tiek analizētas ar

165standartizētu prognožu palīdzību, ņemot vērā makroekonomiskās

166prognozes un paredzētās tiesiskā regulējuma reformas (sk.: The

1672024 Pension Adequacy Report: Current and Future Income Adequacy

168in Old Age in the EU. Volume I. Luxembourg: Social Protection

169Committee, European Commission, 2024, pp. 16-17). Tātad, lai

170pārliecinātos, vai apstrīdētā norma ir vērsta uz adekvātuma

171nodrošināšanu, Satversmes tiesai jānoskaidro, kā tā ietekmē

172pensijas atvietojuma līmeni.

173No Saeimas atbildes raksta izriet, ka viena procentpunkta

174pārdale no viena pensiju līmeņa uz otru četru gadu laikā neatstāj

175būtisku ietekmi uz pensijas atvietojuma līmeni. Prognozes

176liecina, ka daļai personu šis līmenis samazināsies par 0,01-0,03

177procentiem, savukārt otrai daļai palielināsies par 0,01 procentu.

178Pieaicinātā persona Dr. oec. Edgars Voļskis norāda, ka

179vidēji atvietojuma līmenis varētu samazināties par 0,13

180procentiem. Savukārt pieaicinātā persona Latvijas Banka norāda,

181ka pārdales ietekme uz atvietojuma līmeni ilgtermiņā ir

182nebūtiska, ja tā ir īslaicīga un attiecas uz ierobežotu laika

183periodu (sk. lietas 1. sēj. 152.-153. lp. un 2. sēj. 74. un

18477. lp.). Arī Fiskālās disciplīnas padome norādījusi, ka

185apstrīdētajai normai nav ievērojamas ietekmes uz pensijas

186atvietojuma līmeni (sk.: Uzraudzības ziņojums par vidēja

187termiņa budžeta ietvaru 2025.-2027. gadam un 2025. gada budžetu

188un Fiskāli strukturālo plānu 2025.-2028. gadam. Rīga: Fiskālās

189disciplīnas padome, 2024, 6. un 39. lpp. Pieejams:

190fdp.gov.lv). Tādējādi viena procentpunkta pārdale no otrā

191pensiju līmeņa uz pirmo līmeni uz četriem gadiem pensijas

192atvietojuma līmeni ietekmē nebūtiski un arī apstrīdētās normas

193ietekme uz pensiju sistēmas adekvātumu ir neliela.

194Ņemot vērā minēto, apstrīdētā norma ir pieņemta sociāli

195attaisnojamu iemeslu dēļ, lai ilgtermiņā veicinātu darbaspēka

196konkurētspēju un valsts attīstību. Apstrīdētā norma neietekmē

197pensiju sistēmas spēju pielāgoties pārmaiņām un finansiālo

198ilgtspēju, savukārt spēju nodrošināt adekvātumu ietekmē

199nebūtiski.

200Līdz ar to apstrīdētā norma joprojām

201ir vērsta uz pensiju sistēmas ilgtspējīgu attīstību un atbilst

202sociāli atbildīgas valsts principam.